Vispirms no atvilhnes dzTl€m iznirst nodzelt€jusi aplokne ar kodoligu uzraktu:uCernobila. 1986>. Melnbalt6s filmas kadri4os, paceltos pret gaismu, var saskat-rt sejas -nopietnas, ilselmlgas, smaidoSas. <<Tie ir mani br5!i. eernobilas brdli2 saka Ojdrs L0sis,Neatkarigos fotografs, kura likteni smagiem burtiem ieraktits laik, kura vi4u d€v€ja pareernobilas atomelektrostac'rjas avarijas seku likvid€tiju. Kadri uz4emti pirms 2O ga-diem. TieSi tik ilgs laiks pagdjis, kopi <katli45 uzgija gaisi>, ki pEc tam it k5 rota-

ligi nenopietni raksturos Oskars Dzeguze. Viens no tiem, kuri iemiiiin6ts senSsfotofilmi4as kadros. Viens no tiem, kurus uzmeklEjim pec 20 gadu nesatiKanis.

Vi nos

seli cilvdki. Statistiska v€sta, ka uzvienu pacientu l idz 60 gadiem vid6-ji nav vairak kA tris diagnozes, betm0sdjiem, ikvienam no vi4iem, irdesmit un vairak diagno2u, lai ari vi-

4i nav v€l sasnieguii min€to vecu-mu. 1986. gadd uz Cernobilu noLatvijas aizsauca 2500 cilv€ku, vidE-jais vecums virieiiem nepirsniedza25 gadus. Pielieciet 20 gadus klat -

nu viri vdl sp€ka gados. Bet viniemir smagi, un ne tikai diagnoZu d€1.Jdsadzivo psiholofiski ar saviemtrauc€jumiem, jam€Qina ieklauties

sabiedribi, bet ta nebUt nav tik sa-protoia,> saka daktere Zvagule.

Neviens nezina, cik isti radioak-tiva kaitiguma sanemts taj6s Cerno-bilas ned€las un mEneSos.

Arste uzsver, ka kaitigo faktoruietekmes cilveki krajuSi pal€nim unpamazdm - gan ar fona radidciju,gan ar putekliem, gan kontaktos artehniku un visu citu, kas bija piesir-

nots. (Nav t6da dozimetra, kas visusiesp6jamos radi6cijas veidus izm€ri-tu vienlaikus. RadioaktivAs dali4asieelpoja, apCda, tas nos€dis uz ap-

lKopuma ayArijas seku llkvidScljistridijuli 5o0 oO0 llkvid6tiju, noLatvijas - 60OO cilv6ku. Tolaik tasbija 1% no darbsp€jigajiemLawuas viriesiem.

I Cernobilas AES avdrijas sekurezultate radiScijas ietekmeipaklauto personu registre ir 5423cilv€ki (2005. gada dati), kd arT 1412cietuso berni, kas dzimuii jau p€catgrieianEs

$€rba, uz idas. Un cik no tam pali-ka organismi, cik nepalika... Kasapr6linds to kop6jo summu? Nezi-ndmais nomdc, nomoka. Gadu ga-diem vi4os s€2 iI s6pe. Nav izrElli-nams skaitlos un procentos tas, kascilv€kam tiek nodarits lielas kata-strofis. lr gr0ti sp€t adapt€ties lai-kam lidzi. Taiu atgriezt laiku atpakalari nevar,) saka 6rste Tija Zvagule,uzliekot plaukstu kaudzltei ar pa-cientu slimibas v6stur€m.

Taj6s ir ari mUsu meklEto viruadreses. lll

,r \ /sez

! r

sl

Rentgenu brafl

Arste Tija Zvagule tikai uzmetacis saraksti4am ar meklEjamo ier-nobil ieSu uzvdrdiem, viegli komen-tC - tas pie mums ndk, to nupat re-dzeju, tas gan sen nav manits... Kadbrinos par tddu atmiqas jaudigumu,

daktere pasmaida - Saji nodala no-stradSti loti gari gadi. Ne tikai medi-ciniski, bet ari psiholofiski izprasts,ko radiacija spCj nodarit.

<Kad vi4us iesauca stradat avari-jas seku likvidacijas darbos - no1986.hdz pat 1991. gadam, gandrizvisi tika atziti un dokumenteti k6 ve-

lzradtjas, ka v€lme satikt kidu p6c tik ilga laika navvienkdrii piepilddma. Mainijuii dzives un darba vietas,sejas vaibstus un telefona numurus. Palldz tikai viens -

kopigais kods. Parole ar smago vardu, kas nevienam navjapaskaidro - eernobila. Vi4i bija td dEv€tais pirmaisiesaukums, pirmais t0kstotis. Sa4€muii pavCstes 1986.gadd dienu pirms slavenajiem Uzvaras svetkiem, pdrisned€las p6c pasauli satricindju5d kodolnelaimes mirkla.Sastumti lopu vagonos un vesti. Vairums visper nezinaja,kurp dodas vinu vilciens, dala noprata, ar 5ausmimnojauta.Paula Stradirya kliniskis universitites slimnTcd td d€v6tisiernobil ieiu nodalas gaiteni stdvgr0ddm pilni. Wri rievuizvagotdm, nopietnam sejam, kuras atplaukst emocuas,ieraugot savEjo, pazistamo. Sarunis izskan pa raupjamjokam, salldzinot, cik kuram zobu mute, kd sdp kdjas vaimugura. Pie sludindjuma d6!a zimlte, kas SokE iendcdjuno malas: <LUdzu, savus izkrituSos vai izrautos zobusnodot 3. kabineti dakterei Zvagulei.>sape

Krustnaqlinasjeb Mazliet jokdifilbu'Topavasar no rugta vermelu kausa dab0ja padzerties ari tukstoiiemLatvuas viru, kurus sava4Qoja eernobila savarito ziepju glabianai. No at-migas pagaisuias daudzas sejas un uzvardi, palicis vien likter,ra zimogsun Spicbucigi uzplaiksnijumi. Daudzi no mancjiem, ar ko kopd biju tostris neaizmirstamos meneius, jau dzena gaisus rentgenus aiz varavik-snes. Viqriem un tiem parejiem, kam, vel dziviem esot, Stradinu slimnicas sCta uzsliets piemineklis, davinu 5is jokainrbas.

Gurfis par rentgenuVisu laiku notika izmisiga cir,la par rentgenu krd5anu, ta bija iespdja et-rek tikt uz majam. Kadudien ioferzelli no erzonas bija slepus ieveduiigurllus. Man tikas ta pavairak. Ar baudu skriki[inaju zalumu, lidz mani-ju, ka saniter; apstrSdes punkta priekiniekam majorir;ram siekalas ka za-baku Sqores. Vihigi jautaju, vai sis arl nevelas. Gribot jau dikti. Es gatavstirgoties - ja uzrakstisi lieku rentgenigu, gurhjti dab0si. Darijums notikaveiksmigi , bet St ik ;nu Janis, uz mai4u atbraucis, spcra zemes gaisa:- Kur tu to rentgenu izravi?- Par gurlli nopirku!

$enerilis pirtiMazgajam cilv€kus, kas atgfiezas no reaktora. Uz maiinas atradas tvaikakatls, kura sildija 0deni, un dezaktivacuas kamera, - buritis ar caurulu sie-ndm, pa kurdm pievadija waiku. Ja sareguleja pieqemamu temperaturu,iznaca pirtiDa uz goda. Bijam to ieradijuii ari augstakiem dinavniekiem,kas par m0su atjautlbu bija stava saj0sma. ipaii perties gribigs bija kadssirms fenerilis. lzsniedzdm Samdjam svaigi sietu b€rzu sloti4u, trru ve5i-rlu, un uz priek5u. KamCr mallentirl novErsos, viens no maniem puiSka-niem, humoru dzidams, piegrieza bOri5a durvis ta ciesak un lika tvaiku uzpilnu klapi. Atgriezies dzirddju vien kuslus g6rdzienus - udeni, udeni...Atrdvu durvis, pa tam izkaras lengana galva. Grabu vienu pilnu toveri unto galvu iekia. Ej nu sazini, ka misejas, bet taja spaini bija dizeldegviela!Atruma iedomajos - nu tribunals klat, noiaus mani sveiuma... Taiu pus-stunda $enerala tevoci sekmigi atmazgejem. Sis pat dusmigs nebija.

Tie ar [simCeturta bataljona viri regulari brauca dezaktivet evakuetos ciematus. lk-v ienu €ku nola ist i ja ar 0deni , tad ap pamat iem noraka zemi metra pla-tuma un aizveda. Treji zonili, duiojot kddu 5l10niti, sadomaja palIko-t ies, kas iekipuse. Tavu brrnumu - kandias dzenamais aparats un mucaar brdgu. Viriem ienaca prata rosiga doma - japame!ina, ka uzpariktedarbojas. legaja neaizsl€gtaja majele, iek0ra pliti, un aiziet.Taiu majas ipasniecei tantiDai ievajadzejas pagas ddrzi;rd audzetu loku,pCc kuriem atlavUusies, izlizdama caur desmitiem kontrolpostequ sprau-gim. leraugot, ka no skursteqa d0mi k0p, tantuks pa durvim iek5a... betkandias dzineji pa logu lauk6. Nu veiir.ra gdjusi bataljona komandierims[dzet. Taisniges tiesas turetajs nostadia visus virus, priekie rotu ko-mandierus un vEl6ja nekaupas atpazit. Sievele ilgi grozija galvu, bet kuratradlsi Isto gur[i starp simtiem citu, tikpat zalos mundieros terptu. Tadveiiqa pec kartas bakstijusi kr0tis rotu komandieriem: - L0k, 5ie bija, iiear Usam... Visi, iznemot tris usainos, reca uz nebedu.

BezdeligaUkraiqu miliii bija draudzigi. Uz pirtif u braucot, allai ciemakukuli atveda.Reiz pienesumu sanema Longins SvirEviis, Latv|as Tautas dailamatameistars, niprs pamaza auguma viri4s. Davinajumu piefiksCja majors, slai-da auguma uzpleinieks. Seka prasit, kas mugursomi. Laikam cereja kadubrandavina pudeli atrast. Tatu Longins metas begt. Td nu garais iso dze-naja krietnu pusstundu. Beidzot musejam apnika, un vini nometa somuvajetajam pie kajam. Bet tur tik daZas bundii4as sautCtas cukgalas... Ma-jors vilies nosplavas un devas uz savu budiqu. Bet Sviravits pa to laikukaut kur izrava sagrabejusu divriteni, uzlika vienu kaju uz augiCja ramja,otru pacCla slaidi gaisa un novirpuloja gar majora namdurvim. Par iobezdehgu m0su mainas uzvedibas ailC visu nedelu rCgojas divnieks.

Struntigais fotogrifsKaut ko bild€t zona bija uz stingreko noliegts. Taiu pulka praporiiikambija jataisa sienasav'ize, bet pats no foto lietam sajedza tik, cik ruksis noaviicijas. lzludzos, lai lauj man ar vilam piederoio smenu kaut ko taisienasavizei izgatavot. SaknipsCju uz neb6du, bet praporiiiks, katru fil-mu attistot, meistarigi apgaismoja un turklat vel z0drjas,ka tik itruntlgu fotografu nekad neesot redzejis.Tomer man izdevis vienu filmigu pa kluso attistitun persotit uz Latviju. Saja Mes numura - kadrino tas, nu jau 20 gadus sena vCsture, lfi

Neatkarrgas fotogrifsOjirs Lusis,

Guntis Kiposti4S un lmants Rezenbergs eernobila3darbos strddija plecu pie pleca. Ari fotogrifijiiemfiiinati kopd pie remont6jamis tvaika maiinas,tidi nopietni, tikai acis pa smiekladzirkstelitei.Ojara piezim€s fiksets, ka Guntis dzTvo Ogres rajonaMeqgeles pagasta, bet lmants - Matkules pagastaKurzem€. Eh, ja izdotos vinus kopa satikt!

P6c 20 gadiem. Guntis (no kreisis)un lmants atkal satikui ies. lmants noKandavas, kur strddd pagaidu darbosdzirnavds, atbraucis uz Me4$eli , kur

Pirms 20 gadiem. Gunta darba kabinets, vi4i i r pagastalmants Rezenbergs (no kreisas) un komundlas dalas priek5nieks. <Kam€rGuntis Kaposti4S remontbrigddes nepiezvanijat, es nemaz neattapu, kabri l i . <Mums bi ja Ider.ru maiinas un jau 20 gadi pagajui i . Atr i t ie paskre-sukni j iuzvakt6, ka nesaiet sviesta) y jui i ,> domigi saka Guntis Kaposti ;r i )

Gunti Kaposti4u izdodas sazva-nit Atri, palidz dakteres Zvagules ie-dotie dati. Brauciet, parunasim - isisaka Gunt is . Par lmantu gan nekonezinot. Kadu laiku sarakst|uiies,tad sakari zuduii, satikuiies nav.

lmants Rezenbergs Matkulespagasta vairs nedzivo. Taiu laukossavejos neaizmirst, zina, kurp pdrc6-luiies, laipni izpalldz ar daZadiemtelefonu numuriem. Tre5ais piegi-j iens izridds veiksmigs. lmants ta-gad mitinas Kandavd. Kamdr minsti-nos, nezinot, ka lai pieruni atbrauktuz RIgu tieii tai ritd, kad dodamiespie Gunta uz Mepgeli, lmants atbilduzreiz- b05u! Kad satiekamies Riga,smejot teic, ka b0tu braucis pat tad,ja Kurzeme un Vidzem€ vienlaikussaktos ol0di. Guntim neesam nekdteikuii, braucam ar p6rsteigumu. Jotuvak MeqQelei, jo viri maSini k!0stklusaki. 20 gadu at5kirt iba mulsina,tuvais sat ik iands mirk l is emociondl iuziundi.

... Tikai iss rokasspiediens, ko-doligs uzsitiens pa plecu. Tdda ir vi-ru tikianas. <Hei, tu pa Sitiem ga-diem esi iepel€jis2 ironiski izmetGuntis, ar plaukstu iezimejot lmantaies i rmo matu v i ln i . lmants smaida.

lmantam Rezenbergam tore izbija 36 gadi, str-daja kolhoza partraktoristu. Rausta plecus, kad vaica-ju, vai zin-ja, kurp vi4us ved. Esotbijuii cit i gudriSi, kas atri nosprieda,ka ce!5 ved uz bistamo Ukrainu. <Espar b is tamibu nedomaju, jaunsmul[is biju. Pa istam sdku domdt tiktad, kad atgriezos. Tagad man vaic5,cik rentgenu esmu sa4emis. Kas tolai zina? Merrja tikai kopejo fonu,katru ritu kopejo dozu ierakstija lie-l5 grdmatd pretim katram uzver-dam. Komandieris paslapindja pirk-stu, pacela gaisa - o, vejS no Pripe-tes, jaieraksta kada doza vairak,>smik4d lmants.

Gunt is turp ina: <To gudr i t iskrievs izdomaia - krit isko normu sa-(Cernobila. 1986. gada 8. maijs - 24. augusts)

rro

sniegsiet, tad tik majup brauksiet.Sakumd pat bija uzlikuii 50 rentge-nus, tad nola ida uz 25. Bet m€s arlmantu visus tris menesus dzivojampaaugstinatas radiacijas zona, re-montejam Lrdens un tvaika maiinas.Sdkam 24 kilometru attaluma no re-aktora zonas. Kad tie gr-vji bija pie-mazgati, parvietojamies uz tiru vie-tu, arv ien tuvak. T ikam l idz 19. k i lo-metram. Pa to la iku nomain i j is va i -raki virsnieki, bet mes joprojdm var-tl j imies radioaktivajos dublos. Kadaizbraucam uz pulku, es i tabapriekSniekam vaicaju - uz ko tad taradiac i ja metas, uz organismu vaipagoniem?l>

lmants atminas, kada izskati jas

apk-rtne: <Priedites, egl i tes pal ikas

br0nas, skuj iryas bira nost. Savukdrt

ogas bi ja t ik l ielas ka ik5fa gal i .> Kad

vir;r i atbrauca, skurbinoi i ziedeja kas-

taqas, velak pamesto sadiu ddrzos

brieda zemenes. Dozimetrist i eksoe-rimentejui i - pdrgrieztai ogai iekdrta

uzrddi jusi 17 mil irentgenus. Taiu ne-

tr0cis pamulku, kas nevareja nocies-

t ies un lodaja pa darziem ezdami.

Taiu Jdqrus latvieSu puikas gan

svineja. Krievu of iqri , 5o tradici ju zi-

nddami , la ikus kamazus ar ie ro i iem

aizvaca talak - ka t ik kas nenotiktu.

Tomer s imbo l iskus ugunskurus de-

dzinat at lava. Kadam no mejam bi ja

i J . '

crJ#r*{*.tFhb

ilili

& _ *t

_t '&

atsutita slfrstoia kafija, to arI dzera.<Uzlejam tik ugunij solarku, padzie-dam, atkal kafi ju iemalkojam. T6dijaqr i ve l nebi ja b i ju i i ,> smaida Gun-t is , kuram to la ik b i ja 30 gadu.

ViqrS nejutas piekrapts, jo nekadnav ticdjis soli jumiem par labdkudzlvi pec atgrie5anas. Uzskata, ka nopadomju varas repres6ts tapat katie, kurus s0ti ja uz Sibiri ju. Un ne ti-kai tadel, ka veda lopu vagonos.lmants stasta, ka daudz ko solTju5i -

maiinas vareSot nopirkt par pusce-nu, dzivoklus do5ot. Kad atgriezies,piedavajuii hvanieti, tatu taja jau

laudis bija ievakuiies. nTeica, ka dosman, bet es sac-rju - l iekas tak mie-

ra, vai tad ci lvekus lauka dzis?!>(Mums b i ja v iens jau karo j i s ma-

jors, vi ;r i teica, ka Afganist ini zind-j i s , kads i r iena idn ieks un kd no pre-

t inieka izvair i t ies. Bet Cernobila ie-

naidnieks bi ja neredzams, bombar-

deja tevi no visdm pus6m. Nu kadi

mums bi ja aizsardzibas l idzekl i? Pu-

teklu respiratori?l Tie jau no radiaci-jas nesarg6. Un kuri tai karstuma

speja to uzpurni nesat, pat of i l iem

uz kakla kar6jds,> novipsnd Guntis.<Nek6das informdcijas nebi ja, tadeljau v i r i s l iga p i ln iga pes imisma. Ta-

p€c vien es apsol i jos - par spit i tai

e ernobilai, es dzivoiu 120 gadus. Ja

kads netic, lai dzivo man l idzi l> l l l

#l

iHi

"il$\ttr;

\ :

& *'+ffi,ffi

W

#

SATIKSANAS BEZPLUDIEM

{

6&

Oskars Dzeguze atrodams visgrutak. Telefona numuri maldina kasarelgita krustskaitlu spOle. P€das ved pie Latvrlas Radio skarluvTriem, kur puisis stradajis. Navl Vir;ri nezina, kur Oskars atrodams, senneesot redzets. Zvans pie dzivokla durvlm (engaraga daudzstaveneizgaisina mlklas. Durvis paver garS virs. Kaut kur ti kd redz€ts...Attopos - tas taiu vi45, Oskars, no senas eernobilas bildes!

BEZ SMAKASUN BEZ GARSNS

Oskars Dzeguze, 23 gadus jaunszel l is, kas nupat ka atgriezies noCienesta padomju armija, uzreiz t iekerauts atomreaktora avari jas sekulkvidetaju r indas.

Pirms 20 gadiem.

Oskaram Dzeguzem bija tikai 23gadi. Aizriva uz Cernobilu tris mene-5us pec tam, kad bija atgriezies nodienesta padomju armij6. Ka patsrakturo - viend gadd divi dembeli.<Pec armijas tris meneius mullli no-metaju, tad iekertojos radZi4a par ra-diotehnilli. Neddlu nostrdddju un...Kddu p€cpusdienu nolikos pagulet,mamma satraukti modindja - dels,tevi sauc uz kara komisaridtu. Atnesapav€sti. Es zindju, uz kurieni sauc - taskatli7i brla uzspradzis. Tevs stridajaceltnieciba, vi4iem visa tehnika gdjauz turieni. Visvairak bija 5krobe, katikko iesiku stradat. Bet bija jau tadivarianti, ka dZekus parava no dzimia-nas dienas svinibam. Taiu tagad esdomaju, ka kadam tas bija jadara...

SEtnieki vajadzigi visur. Ar lielo 5.>Oskars apklust, pCta plaukstas,

kas tddd ka bezspdka lugiana saliKasuz galda. Atmi4as raisas lenam, iz-skan strupi. <Kad mds tur iebraucam,sapratu, ar ko var beigties atomkar5.TukSums. Klusums, pilnigakais klu-sums. let kolonnas ar maiinam. M0s

a Oskars ar lepnumu stasta par savumeitu, iorit esot atslCgu piekari4uuztaisijis - vieni pusE paia bilde,otri Linda Amanda

ved kaut kur. Viena doma - kas bUstAl6k?! Atbraucam tada liela plava, bi-ja jasak viss b0vet. Paris cilveku tur-pat meZi46 pak6ras, viens no vi-

4iem - medi[is. Adas siksna ap kaklu,un viss. Nervi neizturdja. Nesen satikuviru, kuri karojis Afganistdn6, vi4ri iz-stastija par posttraumatisko stresasindromu, tas nomoka cilvdkus, kuristavejuii blakus l ieldm nelaimem. At-ceros, ka babuli par visdm varit€mgrib€ja atgriezties savds sddZas, betm€s lleram, lai neiet. Ra(etes krit, tovi4as saprot, bet te - radiacija. Kas tdir, kur ta ir?l Kaut kas bez smakas unbez garias. Visus 5os gadus tas vissman smadzenes seZ...>

Oskars veda 0deni. Vadija maiinuar milzu mucu, kurd sagija tris ton-

nas 0dens. Ar to mazgaja masinas uncilv€kus, kad naca no zonas. Smelano Pripetes upites, jo ta neteceja nozonas ara, tad filtrdja un attirija. Tatune jau gr0tais darbs nomaca. <Maninoseduias daudzas nianses. Kas izg--j is tam cauri, tas aizmirst nevar.>

Oskars stdsta par ldpstu. Celmalasgrdvjos m6rija radiacijas fonu. Piepe-5i dozimetra bulti4a saka nejega le-kit - seii rentgeni, bied€jo5i daudz.leraudzijuii zemC grafita 5llembu,mazu, mazitirJu... (lespraudAm tai vie-ta lapstu, teicam, lai visi atkdpjas par-desmit metrus. Jo talak, jo labak...>

Kad vaic-ju par sabiedribas at-tieksmi pret iernobil ieSiem, vi45 pa-smin. Kam kada da[a, kas par to ko zi-na?! Atceras, ke tikko atgriezies, v6larmijas forma, iekdpis taksometri,bet taksists kategoriski atteicies vest,baidij ies, ka vi4u aplipinas... <Parmalaiiem un varo4iem m0s nedev€-ja ne tolaik, ne tagad. Toreiz varoqidrizak bija tie, kas neaizbrauca, kasprata izvairlties,) saka Oskars bez r0g-tuma, vien sausi konstatejot faktu.

Atgriezies Latvije, turpinejis iesak-to, devilus gadus nostrdddjis radiopar ska;ru inZenieri. Pdc tam darbo-jies privata ierakstu studija, strdddjisKabata. Pat j0ra devies. <Pec tam pa-stradaju celtnieciba, bet halt0rasvien. Mand, skalu ierakstu joma, vissattistas pArak strauji. Tikko esi izkritisno aprites, ta viss,) teic viq5, piebil-stot, ka jau labu laiku ir bez darba.

Taiu Oskara dzive nu jau septi-rlus gadus ir brinums. Meitina LindaAmanda. <Mana ikona,> aizkustinetisaka t€tis. Kad Solvita palikusi stavok-It bijis loti parsteigts. To neviens ne-bija gaidij is. Ar mazas mammudiemZdl vairs nav kopd, bet meitukusatiek. Gaida. kad iemacisies klavieresspelet, varbut sanakiot kopi muzi-c€t, jo viqi <bl6qojas> ar $itarsp€li.

Vai m6neii eernobila tik loti ie-tekmCja likteni? Oskars sivi pasmaida,it k- grib apstiprinat, tomdr saka:<Varbr-rt es tikai meQinu sevi attais-not, ko tad es varu - man jau abaskreisas...> Un vir15 ironiski saliek l i-dzas saujas. <Nelaime ta, ka pasaule irnepareiza. lr tdda laba fraze - beig-sies kari, un m€s visi apprecesimies.Bet vai tas kddreiz beigsies?b>

Oskars stasta, ka eernobild ne-driksteja zeme ne sedct, ne guldt, ka-tegoriski aizliedza. <Kad atgriezos, uz-reiz aizgitju uz Doma laukumu. Turskv6riqrd bija vienkarii zala zale. Un esbeidzot drikst6ju apsesties.> lll

a PEc 20 gadiem. (Es jums teikiu - dzivE neka laba nav.M0s kd lopus aizveda. Vajadzeja ierasties ciema padome. Da2usizbra[cja, bet mani ne, lai ari man jau bija 38 gadi.Neteica, kurp vedis. Pastniece tik brekaja - ko uztraucies, ganjau vakara tiksi atpakal... Bet nekd nebija. Tagad man ir izkrituiizobi, s-p rokas, k6jas, mugurar kartupelus pat nevaru palasit.Man iedota invaliditates grupa uz mu2u, bet veselibas taiuvairak netiek. Nopirku mazo pukS[iti, traktorinu, mums ir tddsmazs zemes gabalig5, to apstradaju, malku sazdg6ju, sievaiveikala palidzu. Man dzive nav nekd prieciga, es to priekunekddi nevaru atrast,> nopusas Janis Krauze, zem cepures nagaaizslepjot klusu asaru

Jinner

rsedz prieku

y Pirms 20 gadiem. L€dmanietis Jdnis Krauze kopa ar ci t iem vir iemstrAdaja td d€vetaja sanitaras apstrddes punkta, vi4a brigadesuzdevums bi ja padoi 0deni, pal idzot no zonas izbraukuiaj iem laudimatt ir i t ies no neredzamajiem radioaktivaj iem sargiem. P€c duias visiemiedeva t iras drebes, bet zond piesArnotas Janim un cit iem pui i iem, kuriSaja punkta stradaja, turpat netalu zeme bija janorok.