Reģionālās politikas pamatnostādnes

2013.-2019.gadam

Saturs

• Pamatnostādņu izstrādes laika ietvars

• Pamatnostādņu galvenie uzstādījumi un saturs

• Investīciju atbalsta pasākumi

• Politiku koordinācija: teritoriālie principi nozaru politiku un investīciju plānošanā

• Pašvaldību un plānošanas reģionu rīcībspējas stiprināšanas pasākumi

• Plānošanas reģionu iesaiste reģionālās politikas īstenošanā

• Turpmākās rīcības

2

Pamatnostādņu izstrādes laika ietvars

• Izstrādes uzsākšana – 2009.gada rudens

• No 2010.gada – pakalpojumu “groza” satura izstrāde sadarbībā ar nozaru ministrijām

• 2011.gada jūnijs – augusts – diskusiju cikls par reģionālās politikas uzstādījumiem

• 2011.gada oktobris – decembris – reģionu izaugsmes forumi „Tavā varā!” un starptautiska konference „Reģionālās politikas labā prakse un perspektīvas Eiropas valstīs ES fondu nākotnes kontekstā”

• 2012.gada 26.-27.jūnijs – VARAM sadarbībā ar ZM un LLPA organizētas diskusijas par mūsdienu reģionālās politikas tendencēm un to pārņemšanu Latvijā ar OECD LEED ekspertu līdzdalību

• 2012.gada 13.decembris – izsludināšana VSS (nozaru ministrijas, plānošanas reģioni, pašvaldības, LPS, LLPA, LLF u.c.)

• 2013.gada 12.jūnijs – izskatīšana Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē

• 2013.gada 19.augusts – izskatīšana MKK

• 2013.gada 8.oktobris – apstiprinātas MK

3

4

• Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (Latvija 2030)

•Ilgtermiņa attīstības dokuments, kurš iezīmē valsts attīstības vadlīnijas un telpisko perspektīvu laika periodam līdz 2030. gadam

• Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020. gadam (NAP 2020)

• NAP nosaka vidēja termiņa prioritātes, kā arī rīcības virzienus un uzdevumus, lai nodrošinātu „Latvija 2030” īstenošanu vidējā termiņā

• NAP 3.prioritāte “Izaugsmi atbalstošas teritorijas”

• Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.-2019. gadam (RPP)

•RPP ietver detalizētu izklāstu par NAP 2014.-2020. uzstādījumiem un principiem, mērķiem, rīcības virzieniem un uzdevumiem reģionālajā politikā

Plānošanas dokumentu hierarhija

Latvijas Telpiskās attīstības perspektīva līdz 2030.gadam

Politikas virzieni ilgtspējīgai un līdzsvarotai teritoriju attīstībai Galvenie aspekti: • sasniedzamība un

mobilitātes iespējas

• apdzīvojums kā ekonomiskās attīstības, cilvēku dzīves un darba vide

• nacionālo interešu telpas – unikālas specifiskas teritorijas, kas nozīmīgas visas valsts attīstībai,

t.sk. attīstības centri (pilsētas) un lauku attīstības telpa

Reģionālās politikas ilgtermiņa mērķu rezultāti un rādītāji

• kāpināt attīstībā atpalikušo reģionu attīstības tempu, lai maksimāli pietuvotos valsts vidējā IKP līmenim, sekmējot reģionālo atšķirību samazināšanos

• saglabāt pilsētu/ lauku iedzīvotāju attiecību 70/30

• ierobežot Rīgas plānošanas reģiona iedzīvotāju īpatsvara palielināšanos

0

10

20

30

40

50

Latv

ija

Igaunija

Horvātija

Ungārija

Bulgārija

Polija

Rumānija

Lielbritānija

Īrija

Vācija

Grieķija

Beļģija

Zvie

drija

Lie

tuva

Portugāle

Čehija

Itālija

Austr

ija

Fra

ncija

Slovēnija

Slovākija

Spānija

Dānija

Nīderlande

Som

ija

Malta

2013.g.

2030.g.

Iedzīvotāju blīvums plānošanas reģionos 2013.gada sākumā

Iedzīvotāju blīvums novados un pilsētās 2013.gada sākumā

Reģionālās politikas pamatnostādnes: galvenie uzstādījumi

• Pašvaldību un reģionu rīcībspēja un aktīvāka loma teritorijas attīstības veicināšanā

• Attīstības iespējas ikvienai Latvijas teritorijai

• Kompleksa pieeja reģionālajai attīstībai:

– ekonomikas stimulēšana un uzņēmējdarbības vides uzlabošana vietējā un reģionālajā līmenī,

– pakalpojumu sasniedzamība un pieejamība,

– demogrāfisko izaicinājumu risināšana

• Uzsvars uz vietējo resursu izmantošanu attīstības veicināšanai

• Plašāka teritoriālās pieejas pielietošana investīciju plānošanā pašvaldībām (integrēta pieeja, kompleksi ieguldījumi)

• Nozaru politiku un reģionālās politikas koordinācija

• Plaša loka ieinteresēto pušu iesaiste reģionālās politikas mērķu īstenošanā

7

1. mērķis. Sekmēt teritorijās uzņēmējdarbības attīstību un darbavietu radīšanu, veicināt darbavietu un pakalpojumu sasniedzamību, kā arī uzlabot pakalpojumu kvalitāti un pieejamību (investīcijas)

2. mērķis. Stiprināt reģionu un pašvaldību rīcībspēju un lomu savas teritorijas attīstības veicināšanā (pasākumi rīcībspējas stiprināšanai)

Rīcības virzieni

1. Atbalsts starptautiskas, nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem

2. Atbalsts lauku attīstības telpai

3. Atbalsts Rīgas metropoles areālam

4. Atbalsts Baltijas jūras piekrastei

5. Atbalsts Austrumu pierobežai

Rīcības virzieni

1. Paaugstināt pašvaldību un plānošanas reģionu lomu uzņēmējdarbības veicināšanā un uzlabot uzņēmējdarbības vidi pašvaldībās

2. Palielināt pašvaldību finansiālo rīcībspēju (pašvaldību finanšu pilnveidošana)

3. Palielināt pašvaldību lomu demogrāfiskās situācijas uzlabošanā vietējā līmenī

4. Paplašināt teritoriālās statistikas klāstu un ieguves iespējas

Reģionālās politikas vadības mehānisms mērķu efektīvai ieviešanai

•Vietējā līmeņa pārvaldes un administratīvi teritoriālās struktūras pilnveidošana •Reģionālās politikas un nozaru politiku savstarpējā koordinācija •Plašākas sabiedrības iesaiste reģionālās politikas mērķu sasniegšanā •Reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas sistēmas darbība

Reģionālās politikas pamatnostādnes: saturs

8

Teritorijas

• Attīstības centri

• Lauku teritorijas

• Rīgas metropoles areāls

• Baltijas jūras piekraste

• Austrumu pierobeža

Atbalsta virzieni

• Uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūra (VARAM un ZM)

• Transporta infrastruktūra teritoriju sasniedzamībai (SM)

• Pakalpojumu „grozs” - publisko pakalpojumu nodrošināšana atbilstoši apdzīvojuma līmenim (nozaru ministrijas)

Mērķteritorijas un atbalsta virzieni

9

Plānotās ES fondu investīcijas reģionālajai attīstībai

.

10

Integrētas

investīcijas

Publiskā infrastruktūra uzņēmējdarbības

veicināšanai

(VARAM)

Sociālo pakalpojumu

infrastruktūra

(LM)

Vispārējās un profesionālās

izglītības

infrastruktūra

(IZM)

Teritoriju

revitalizācija,

degradētās vides

sakārtošana (VARAM)

Pašvaldību ēku

energoefektivitāte (VARAM)

Integrētas pašvaldību attīstības programmas

1. palielināt privāto investīciju apjomu nacionālas un reģionālas nozīmes centros,

veicot ieguldījumus uzņēmējdarbībai nozīmīgā infrastruktūrā (3.3.2.)

80 milj. euro ERAF (85%)

Plānotās ES fondu investīcijas reģionālajai attīstībai (1)

Pamatojums: zema uzņēmējdarbības aktivitāte un nepilnīgi

priekšnoteikumi tās paaugstināšanai.

Atbalsts:

Pašvaldību attīstības programmās noteiktajiem prioritārajiem investīciju projektiem:

• uzņēmējdarbības vides uzlabošanai investoru piesaistei un darbavietu radīšanai;

• būtiskas infrastruktūras trūkumu esošajiem uzņēmumiem novēršanai;

• funkcionālo saišu starp novadiem veidošanai.

Finansējuma saņēmēji:

Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri, t.sk. Latgales reģiona pašvaldības, sadarbības

projektos ar funkcionālajām teritorijām, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem.

Rezultātā:

Strādājošo skaits privātajā sektorā – 384,9 tūkst.* (bāze 2011.gadā – 358,6 tūkst.).

Nefinanšu investīcijas nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos pa darbības veidiem

(faktiskajās cenās, euro) – 2 277 milj.euro (bāze 2012.gadā – 1 700 milj.euro).

Tieši atbalstīto komersantu skaits teritorijās, kurās veiktas investīcijas – 185.

www.varam.gov.lv

1

2

2. Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunojamo energoresursu

izmantošana pašvaldību publiskajā infrastruktūrā (4.2.2.)

Pamatojums:

Publisko ēku un citu nedzīvojamo ēku sektors ietver būtisku

potenciālu enerģijas un izmaksu ietaupījumam un

atjaunojamās enerģijas izmantošanai.

Atbalsts:

Atbilstoši pašvaldības integrētajiem attīstības plāniem investīcijas pašvaldību ēku

renovācijā energoefektivitātes paaugstināšanai, kā arī lokālo siltumavotu rekonstrukcijā (kā

papildelements), tai skaitā veicot pielāgošanu atjaunojamo energoresursu izmantošanai.

Finansējuma saņēmēji:

Pašvaldības, pašvaldību iestādes, kapitālsabiedrības.

Rezultātā:

Vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei, kWh/m2/gadā – 120 (bāze 2012.gadā – 150).

Primārās enerģijas patēriņa samazinājums publiskajās ēkās – 26,47 GWh/gadā.

Plānotās ES fondu investīcijas reģionālajai attīstībai (2)

42,56 milj. euro ERAF (85%)

www.varam.gov.lv

13

3. Pilsētu degradēto teritoriju revitalizācija atbilstoši pašvaldību integrētajām

attīstības programmām (5.6.2.)

199,38 milj. euro ERAF (85%)

Pamatojums:

Degradētas teritorijas ir vietas (zeme, būves, nekustamais īpašums),

kas līdzšinējā laikā ir izmantotas, apbūvētas vai plānotas

saimnieciskai darbībai, bet šobrīd tur saimnieciskā darbība nenotiek, Teritorijas vai tajās esošie

objekti ir pilnībā vai daļēji pamesti, nolaisti, nereti – piesārņoti. Šīs teritorijas degradē pilsētas

vidi un netiek produktīvi izmantotas.

Atbalsts:

Pašvaldību attīstības programmās noteiktajiem prioritārajiem publiskās infrastruktūras investīciju

projektiem, kas vērsti uz pilsētvides revitalizācijas veicināšanu, bijušo rūpniecisko teritoriju un

citu degradēto (t.i. deprived areas) teritoriju atjaunošanu (teritorijas labiekārtošanas darbi).

Finansējuma saņēmēji:

Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centri, t.sk. Latgales reģiona pašvaldības, sadarbības

projektos ar funkcionālajām teritorijām, esošajiem un potenciālajiem uzņēmējiem.

Rezultātā:

Strādājošo skaits privātajā sektorā – 384,9 tūkst. (bāze 2011.gadā – 358,6 tūkst.).

Degradēto teritoriju platības samazinājums – 691ha.

Plānotās ES fondu investīcijas reģionālajai attīstībai (3)

www.varam.gov.lv

Teritoriālie principi nozaru politiku plānošanā

• Pakalpojumu “grozs” (pakalpojumu pieejamība un sasniedzamība)

• Pašvaldību sadarbība projektos

• “Latvija 2030” mērķteritorijas – perspektīvā apdzīvojuma struktūra un nacionālo interešu telpu specifiskās iezīmes/potenciāls

• Reģionālās un vietējās attīstības prioritātes un specifika

• Nozares politikas līdzšinējie rezultāti dažādos reģionos

14

Pakalpojumu “grozs”

Nosaka pakalpojumu klāstu noteiktās jomās (veselība, kultūra, sports, izglītība, sociālā aprūpe), kas nodrošināms katrā apdzīvojuma līmenī un pakalpojumu hierarhiju

Augstākā līmenī tiek piedāvāts plašāks pakalpojumu klāsts, kas ietver arī zemākajiem līmeņiem noteikto pakalpojumu apjomu

Atspoguļo tikai tos pakalpojumus/jomas, kurās teritoriālā diferenciācija ir lietderīga

Latgales plānošanas reģions

15

Pašvaldību un reģionu loma uzņēmējdarbības vides veidošanā

• Pašvaldību kapacitātes celšana (apmācības, investīciju piedāvājumu sagatavošana, dalība izstādēs un mārketings)

2013.-2014.g. Pilotprojekti no Norvēģu finanšu instrumenta

2014.-2020.g. 1,5 milj. LVL (ESF, pašvaldību līdzfinansējums)

• Pašvaldību tiesības rīkoties ar mantu:

% atlaide zemes nomai

• Latgales uzņēmējdarbības centrs

• Administratīvas sankcijas pret nekustamā īpašuma īpašniekiem, kam pieder īpašums esošās/potenciālās industriālās zonas teritorijā un kas neapsaimnieko šo īpašumu

• Papildus mērķdotācija investīcijām kā „bonuss” par labākajiem rezultātiem uzņēmējdarbības sekmēšanā savā teritorijā

• Pašvaldību administratīva sloga mazināšana uzņēmējiem – normatīvo aktu pilnveidošana, samazinot nepamatotas pašvaldību prasības

• Pašvaldību veidoti specifiski atbalsta pasākumi savas teritorijas uzņēmējiem

• Reģiona ideju kauss

16

Citi rīcībspējas stiprināšanas pasākumi pašvaldību un reģionu lomas palielināšanai teritorijas attīstībā

• Pašvaldību finansiālās rīcībspējas nodrošināšana/ stiprināšana

• Pašvaldību lomas demogrāfiskās situācijas uzlabošanā vietējā līmenī palielināšana

• Teritoriālās statistikas klāsta un ieguves iespēju paplašināšana

• Speciālistu piesaiste (motivācijas sistēma publiskajā sektorā darbam ārpus Rīgas)

17

Pilsētu - lauku mijiedarbība/partnerība

• Mazāk no augšas vadīts process, daudz lielākā mērā – vietējās iniciatīvas jautājums (pašvaldību sadarbības forma)

• Veidi/mērogs: viena projekta vai nozares partnerība/kopīgas stratēģijas

Piemēri: vienota sabiedriskā transporta biļete pāri pašvaldību robežām, park&ride projekti, vairāku pašvaldību kopīga atkritumu apsaimniekošana, pašvaldību asociācijas tūrisma jomā, kopīga telpiskā plānošana/pārvaldība u.c.

• Valsts galvenā loma pilsētu – lauku partnerības kontekstā ir nodrošināt labvēlīgu tiesisko un finansiālo ietvaru šādai sadarbībai

• Liela nozīme ir mobilitātes aspektam

• Pamatnostādnēs tiek paredzēti šādi atbalstoši mehānismi:

– iespējas saņemt investīciju atbalstu pašvaldību kopīgu projektu īstenošanai

– iespējas attīstības centru pašvaldībām ieguldīt investīcijas ārpus attīstības centra teritorijas (t.sk. citā pašvaldībā) un saņemt lielāku finansējumu, ja tiek veidoti kopīgi projekti ar apkārtējiem novadiem

– pašvaldību sadarbība kā viens no veidiem, kā nodrošināt pakalpojumus iedzīvotājiem

18

Tuvākās VARAM rīcības reģionālās politikas atbalsta pasākumu īstenošanai

• Finansējuma piesaiste atbalsta pasākumiem

• Darbs pie detalizētiem investīciju finansējuma sadales principiem starp pašvaldībām

• Darbs ar pašvaldībām pie projektu ideju pilnveidošanas/attīstīšanas

• Darbs ar nozaru ministrijām reģionālās politikas un nozaru politikas koordinācijas nodrošināšanai

• Reģionālās attīstības likuma grozījumi pamatnostādņu principu nostiprināšanai

• Attīstības programmu izstrāde plānošanas reģionos un pašvaldībās – VARAM metodiskā vadība

• Pētījums par publisko pakalpojumu klāsta izvērtējumu atbilstoši apdzīvoto vietu grupām Latvijas plānošanas reģionos, tādējādi iegūstot detalizētāku informāciju par pakalpojumu „groza” pašreizējo piepildījumu un nepieciešamajiem uzlabojumiem

19

Paldies!

www.varam.gov.lv

20