Vien. Nr. 2008/0001/1DP/1.2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002

2009

ĀVĢ matemātikas un fizikas skolotāja Aija Plēsuma

Redze

Normālas acs modelis

Attēls veidojas uz tīklenes.

Tuvredzīgas acs modelis

Attēls veidojas pirms tīklenes.

Tālredzīgas acs modelis

Attēls veidojas aiz tīklenes.

http://www.acis.lv/brilles.htm

Brilles

Lai cilvēks varētu skaidri redzēt priekšmetus, acs optiskajai sistēmai jāveido skaidrs attēls uz tīklenes.

Lai koriģētu redzes defektus, lieto brilles vai kontaktlēcas.

Tuvredzīgiem cilvēkiem jālieto izkliedētājlēcas. (Ārsts norāda briļļu lēcu optisko stiprumu, piem., - 1,5 dioptrijas.)

Tālredzīgiem cilvēkiem jālieto savācējlēcas. (Ārsts norāda briļļu lēcu optisko stiprumu, piem., + 0,5 dioptrijas.)

LupaLupa – ietvarā nostiprināta savācējlēca. To lieto redzes leņķa palielināšanai.

Lupu tur tuvu acīm tā, lai aplūkojamais priekšmets, novietotos pirms lupas fokusa. Tad lupa veido šķietamu, tiešu un palielinātu attēlu, kas atrodas labākās redzes attālumā.

Mikroskops Lai iegūtu lielāku palielinājumu, lieto

mikroskopus. To konstrukcijas un lietošanas iespējas

ir atšķirīgas. Taču visos optiskajos mikroskopos ir divas lēcu sistēmas — to, pirms kuras novieto aplūkojamo objektu, sauc par objektīvu, bet to, kurā skatās, sauc par okulāru.

Abas lēcu sistēmas ir ievietotas kopējā tubusā un darbojas kā savācējlēcas.

Novērojamo objektu uz priekšmeta galdiņa novieto tā, lai tas atrastos pirms objektīva priekšējā fokusa.

Okulāru, savukārt, novieto tā, lai priekšmeta reālais un apgrieztais attēls būtu okulāra galvenajā fokusā.

Rezultātā mikroskopā varam redzēt šķietamu, apgrieztu un palielinātu attēlu.

Tālskatis

Lai palielinātu tālu priekšmetu redzes leņķi, lieto tālskatus. Arī to galvenās sastāvdaļas ir objektīvs un okulārs.

Tajā no tāla priekšmeta nākošais paralēlais staru kūlis arī pēc iziešanas caur optisko sistēmu joprojām paliek paralēls. To panāk, objektīva aizmugurējo fokusu savietojot ar okulāra priekšējo fokusu.

No tāla priekšmeta nākošie stari veido tiešu, samazinātu, apgrieztu priekšmeta attēlu, kas atrodas tuvu objektīva aizmugurējai fokālajai plaknei un kuru aplūko caur okulāru. Okulārs darbojas kā lupa un palielina redzes leņķi.

FotoaparātsFotoaparāts ir optiska ierīce, ar kuru iegūst īstu priekšmeta attēlu uz gaismjūtīgas

filmas vai plates.

Būtiskā atšķirība starp parasto filmiņu kameru un digitālo kameru ir attēla saglabāšana. Parastajā kamerā gaisma projicējas uz jutīgas filmiņas, kuru pēc tam speciāli apstrādā laboratorijā. Tiek izgatavoti negatīvi, no kuriem var taisīt fotogrāfijas.

Digitālajā kamerā gaisma projicējas uz jutīgas CCD (Charge-Coupled Device) matricas, kura pēc tam šo gaismu pārveido signālā, ko apstrādā fotoaparāta procesors un saglabā attēlu atmiņas kartē. Attēlu vēlāk var apstrādāt datorā vai arī izdrukāt ar printeri. CCD matrica ir viens no būtiskiem fotoaparāta elementiem. No tās ir atkarīgs attēla izmērs jeb izšķirtspēja. Attēlā būs tieši tik daudz punktu jeb pikseļu, cik daudz gaismas uztverošo elementu ir matricā. Lai atvieglotu lietotāju izpratni, cik tad liels būs maksimāli iespējamais attēls, pikseļu daudzumu norāda megapikseļos. 1 Mpix ir viens miljons pikseļu. Katrs gaismas uztverošais elements saprot vienu krāsu – sarkanu, zilu vai zaļu. Šo krāsu salikumu vēlāk apstrādā procesors un saliek attēlu.

http://www.ltn.lv/~integ52/fizika/instrum.htm

Projekcijas aparātiProjekcijas aparāts paredzēts caurspīdīgu priekšmetu vai necaurspīdīgu

priekšmetu palielinātu, īstu attēlu iegūšanai uz ekrāna.

http://www.ltn.lv/~integ52/fizika/instrum.htm

Izmantotie avoti: http://www.expressshop.lv/lv/office_tehnique_and_equipment/

document_cameras www.xnet.lv/index.php?zoomid=36011 http://www.gudrinieks.lv/referati/referats/optiskie-instrumenti.html V.Fļorovs, I.Kolangs, P.Puķītis, E.Šilters, E. Vainovskis. Fizikas

rokasgrāmata. R.: Zvaigzne, 1985; G.Gailītis, V.Rasmane, A.Zeidemanis. Fizika 8.klasei. R: Zvaigzne,

1994.