Embed Size (px)
Citation preview
1
RADOŠĀ LATVIJA 2014 – 2020 LATVIJAS DIZAINA STRATĒĢIJA
Dizains ir profesionāla un radoša darbība, kas ietver materiālu un nemateriālu
vērtību: objektu, procesu un sistēmu konkrētā vidē plānošanu un izstrādi, kas balstīta
uz ekonomisko, tehnoloģisko, fizisko, psiholoģisko, sociālo, kultūras, politisko, vides
faktoru izpēti un to galarezultāts.
Dizaina jēdziens pilnveidojas līdz ar dizaina nozares izaugsmi. Dizains ir stratēģiskas
attīstības process un veids, kā redzēt problēmas un to risinājumu. Efektīva dizaina
izmantošana attiecas gan uz rezultātu, gan uz procesu.
Dizains tiek pozicionēts kā viena no radošo industriju jomām. Dizaina klātbūtne
(izpratne un pielietošana) ir likumsakarīgi saistīta ar inovāciju un konkurētspējas
veicināšanu gan tradicionālajās industrijās, to radītajos produktos un pakalpojumos,
gan sociālajā sfērā, gan vides un informācijas kvalitātē un tās piejamībā, gan
teritoriālajā attīstībā. Inovatīvs, kultūras un vides vērtību un sakarību izpratnē balstīts
dizains sekmētu dinamiskāku Latvijas ekonomikas attīstību un atpazīstamību, kā arī
tās iedzīvotāju drošumspēju un labbūtību.
2
LATVIJAS DIZAINA NOZARES ANALĪZE STIPRĀS PUSES:
Nozares pašorganizēšanās − dažādu ar dizainu saistītu organizāciju (izglītības iestāžu, profesionālo savienību, nevalstisko organizāciju (NVO) , industrijas) spēja apvienot centienus ne tikai nozares, bet arī valsts kokurētspējas paaugstināšanas labā. Nozares stratēģijas definēšana (2013). Latvijas Dizaina padomes atjaunošana un dizaina nozares izveide Kultūras ministrijā (2013).
Pietiekams institūciju „pārklājums” Rīgā un Latvijas reģionos − izglītības iestādes, amatniecības centri, muzeji.
Daļējs apstrādājošo industriju „pārklājums” (tekstilrūpniecība Liepājā un Valmierā, pārtikas rūpniecība Cēsīs u.c.).
Augsta NVO sektora aktivitāte − Dizaina informācijas centrs (DIC, darbojas kopš 2004. gada), profesionāļus apvienojoša asociācija− Latvijas Dizaineru savienība (LDS, dibināta1988.g., sekmīga aktīvā darbība kopš 2008. gada).
Dalība starptautiskās organizācijās: – DIC (EIDD-Design for All Europe, BEDA – The Bureau of European Design
Association) un LDS (ICSID – International Council of Societies of Industrial Design, IDA – The International Design Alliance) ir starptautisku organizāciju biedri, kas veicina pieredzes apmaiņu, atpazīstamību, sniedz iespēju piedalīties un gūt finansējumu ES fondu programmās.
– dizaina izglītības iesaiste starptautiskos dizaina izglītības procesos/ Latvijas Mākslas akadēmija ir starptautiskās mākslas, dizaina un mediju augstskolu apvienības CUMULUS dalībniece.
Uzņēmumu, individuālo dizaineru, dizaina augstskolu un skolu dalība starptautiskās mesēs un izstādēs.
Atsevišķu uzņēmumu un dizaineru pieredze un sasniegumi starptautiskajos dizaina konkursos − Red Dot, IFF u.c.
Vēsturiskā bāze: – Latvijas pirmās brīvvalsts un padomju industriālā dizaina mantojums; – augstvērtīga un profesionāla amatniecības tradīcija dažādos Latvijas reģionos. Dizaina popularizēšana plašākai sabiedrībai: – ikgadēja Dizaina dienu organizēšanas tradīcija Rīgā un citās Latvijas pilsētās
(izstādes, semināri, lekcijas, konferences, radošās darbnīcas); – Rīgas starptautiskā jauno dizaineru biennāle (2013. gadā notika jau ceturto
reizi); – dažādas lokālas nozīmes gada balvas dizainā - LDS, LIAA (Latvijas Investīciju
un attīstības aģentūra), LADC (Latvian Art director club); – Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja darbība (veiksmīga aktīva darbība
atsākta 2012. gadā); – 2013. gada aprīlī darbību uzsākusi Kultūras ministrijas finansēta, jauna
interneta informatīvā platforma FOLD (Forum of Latvian Design).
3
VĀJĀS PUSES:
Sabiedrībā kopumā un tās atsevišķās grupās vāja izpratne par dizaina jēdzienu:
− dizaina jēdziens un kompetences nepietiekami tiek lietotas valsts un pašvaldību plānošanas dokumentos un stratēģijās, tādos kā Nacionālais attīstības plāns, Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes, Izglītības politikas pamatnostādnes, Reģionālās politikas pamatnostādnes;
– ministriju ierēdniecība ir vāji informēta par dizaina pielietojumu un iespējām, dizaina domāšanu ekonomiskajā, sociālajā un vides problemātikas risināšanā;
– daudzi uzņēmumi nepielieto dizainu kā organizācijas stratēģijas attīstības instrumentu, vai nepielieto to apzināti un mērķtiecīgi;
– „ikdienas lietotājs“ neizprot dizainu kā dzīves kvalitāti uzlabojošo instrumentu, bet joprojām skaidro to kā dekoratīvo funkciju vai luksusa preci;
– kvalitatīviem kritērijiem neatbilstošu dizaina izglītību iespējams iegūt pārāk daudzu augstskolu dažādās programmās.
Līdz šim dizainam nav izstrādāts atsevišķs politikas plānošanas dokuments.
Dizains kā kritērijs nav ieviests publiskā iepirkuma procedūrā.
Inkubatoros un tehnoloģiju pārneses kontaktpunktos dizains nav iekļauts kā kritērijs.
Vāja starpdisciplinārās sadarbības prasme. Nepietiekama zinātnes, uzņēmējdarbības un komercdarbības kompetenču un tehnoloģiju pārnese.
Nav administratīvas un finansiālas kapacitātes stratēģijas īstenošanai: – akūta nepieciešamība pēc vienotas spēcīgas valsts dotētas organizācijas ar
pilnvērtīgu datu bāzi un kapacitāti, kas darbotos kā koordinējoša institūcija ar visām dizainā iesaistītajām pusēm un nodarbotos ar nozares menedžmentu valsts interesēs;
– KM Latvijas Dizaina padomei ir tikai konsultatīvs raksturs, tā var darboties tikai sabiedriskā kārtā, tās lēmumiem nav realizācijas instrumentu un tie nav saistoši citām ministrijām;
– nav spēcīga lobija valsts struktūrās un politiskajās aprindās; – NVO sektoram nepietiek resursu dizaina būtības skaidrošanai, dizaina nozares
lobēšanai.
Nozare ir juridiski un funkcionāli sadrumstalota.
Pētījumu un datu trūkums: – nav pētījumu par nozari, kas palīdzētu argumentēt un pierādīt nozares
efektivitāti argumentos un skaitļos; – sistemātiski netiek apkopoti salīdzinošie dati (nav definēti „izmērāmi lielumi“)
dizaina nozarē, kas ļautu veidot analīzi citu valstu pieredzes kontekstā). Nepietiekami tiek izmantotas iespējas, ko sniedz dalība starptautiskās
organizācijās.
Nepietiekama dizaina pieprasījuma veicināšana: – plašsaziņas līdzekļos nav pietiekami atspoguļoti dizaina dažādie aspekti; – nav attīstīta dizaina zinātne/analīze/kritika nevienā no dizainam saistošiem
aspektiem − funkcionalitātē, ekonomikā, kādā konkrētā ekonomikas nozarē; – nav attīstīta dizaina aizsardzība/intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība.
4
IESPĒJAS: Radot pieprasījumu pēc kvalitatīva dizaina, izglītojot un skaidrojot dažādām
sabiedrības grupām (tostarp, arī valsts un pašvaldības ierēdņiem) par laikmetīgu dizaina izpratni un dizaina pielietošanas iespējām visās tautsaimniecības nozarēs, izveidot konkurētspējīgu ekonomiku:
– ieviest dizaina skaidrojumu vispārējās izglītības ciklā, sākot no pamatskolas līdz dažādu jomu augstākajai izglītībai;
– nodrošināt valsts un pašvaldības pārstāvju regulāru izglītošanu par dizainu; – sekmēt kvalitatīva laikmetīgā dizaina krājuma un arhīva izveidi, lai veiktu gan
skaidrojošu, izglītojojošu un izklaidējošu funkciju, gan veidotu bāzi valsts reprezentācijai ārvalstīs.
Latvijas dizains vai Latvijas produkti un pakalpojumi, pielietojot dizainu, var kļūt par veiksmīgu eksporta preci un valsts atpazīstamības zīmolu, kā arī reprezentēt reģionālas atšķirības globālā kontekstā:
– izstrādāt jaunus, inovatīvus, konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus, atbilstoši pielietojot dizaina metodes un dizaineru prasmes;
– veidot inovāciju, izmantojot saikni starp zinātni, uzņēmējdarbību, producēšanu un komercializēšanu;
– attīstīt saikni: tradīcija – laikmetīgais, veidojot Latvijas kultūrtelpai piederīgu dizaina izpratni;
– pilnveidot uzņēmumu organizāciju un stratēģiju, veikt uzņēmuma organizācijas izmaksu racionalizāciju, atbilstoši pielietojot dizaina stratēģiju gan uzņēmuma pārvaldē, gan produktu un pakalpojumu radīšanā.
Radot uz lietotāju vērstu (user centered , user oriented) dizaina produktu un pakalpojumu, kā arī ieviešot un pielietojot Dizains visiem (Design for All vai Universal design) principus, izveidot kvalitatīvu dzīves telpu ikvienam:
– paaugstināt Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti/labbūtību, valsts un pašvaldību pakalpojumu izveidē iekļaujot dizainam raksturīgu sistēmisku, vispusīgu problēmu risināšanu pieeju.
– uzlabot publisko iepirkumu procesu rezultātus, atlases kritērijos iekļaujot dizaina aspektus.
Stiprināt valsts, NVO, uzņēmumu, dizaina profesionāļu sadarbību, izveidojot spēcīgu menedžmenta vienību dizaina nozarē (Dizaina inovāciju un attīstības centra izveide vai Latvijas Dizaina padomes pilnvaru palielināšana un ar padomi saistītas „menedžmenta komandas“ darbības nodrošinājums):
– Dizaina politikas un Dizaina likuma izstrāde, kā arī tās sekmīgas ieviešanas instrumentu izveide un nodrošinājums;
– lēmumu pieņemšanas un īstenošanas pēctecības nodrošinājums ilgtermiņā (tostarp, par vienotas, augstas reputācijas nacionālās gada balvas dizainā izveidi, par piedalīšanos nozīmīgās starptautiskās mesēs un forumos, atbalsts kvalitatīvas dizaina izglītības nodrošināšanai, dizaina popularizēšana);
– veikt atsevišķu valsts funkciju deleģēšanu NVO sektoram. Nodrošināt un atbalstīt kvalitatīvu dizaina izglītību: – veikt esošās dizaina izglītības auditu; – pilnveidot veiksmīgāko dizaina skolu materiāli tehnisko un cilvēkresursu bāzi;
5
– saglabāt un attīstīt Latvijas unikālo pieredzi kvalitatīvas profesionālās izglītības iegūšanai Rīgā un Latvijas reģionos;
– veicināt mūžizglītību un profesionālo pilnveidi; – izveidot dizaina pētniecības studiju programmas.
DRAUDI:
Nerodoties pieprasījumam pēc kvalitatīva un laikmetīga dizaina, notiek gan dizaina jomas, gan Latvijas ekonomikas tautsaimniecības nozaru stagnēšana, palielinās atpalicība no citām ekonomiski un sociāli attīstītām ES un pasaules valstīm.
Neīstenojot dizaina politiku, neiekļaujot dizaina jēdzienu un kritērijus valsts stratēģiskās plānošanas dokumentos, nepadarot tos saistošu dažādu ministriju rīcības plānos un dokumentos, tiek attālināta dizaina izpratne un pielietojums sabiedrībā kopumā.
Starpinstitucionāla sadrumstalotība un dizaina nelietojums neveicina starpdispciplināru sadarbību un inovācijas radīšanu.
Līdzšinējā veiksmīgā Latvijas dizaina situācija lielā mērā veidojusies, pateicoties nozares profesionāļu entuziasmam un personīgam ieguldījumam (tostarp arī eksportspējīgāko uzņēmumu veiksmīga piedalīšanās starptautiski nozīmīgos dizaina konkursos), kas nav uzskatāms par risinājumu ilgtermiņā.
Bez vienotas koordinējošas un ar stabilu finansiālo bāzi esošas, rīcībspējīgas menedžmenta grupas (piem. Dizaina inovāciju un attīstības centrs), ir apdraudēta mērķtiecīga dizaina stratēģijas īstenošana, Latvijas dalība starptautiskajā apritē, vienota dizaina kvalitātes kritēriju izpratne, dizaina skaidrošana un popularizēšana Latvijā, Rīgas starptautiskās jauno dizaineru biennāles norise, u.c.
Bez spēcīgas, augstas reputācijas nacionālās gada balvas dizainā izveides tiek zaudēta izpratnes veicināšana, atbalsts un dizaina pieprasījums sabiedrībā kopumā.
Bez mērķtiecīga atbalsta dizaina izglītībai netiek sagatavoti Latvijas un pasaules tirgum atbilstoši speciālisti.
Bez dizaina izglītības audita trūkst iespējas sakārtot dizainera kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamo zināšanu un prasmju atbilstību esošā un nākotnes tirgus prasībām.
Trūkstošo statistikas datu dēļ nav iespējama argumentācijas sagatavošana nozares tālākai attīstībai.
6
LATVIJAS DIZAINA (LD) STRATĒĢIJA 2020
Ilgtermiņa vīzija
Latvijā ir pilnībā izmantotas dizaina nozares daudzveidīgās iespējas un inovatīvais potenciāls, lietojot dizainu kā stratēģisku instrumentu tautsaimniecības izaugsmē, indivīdu un sabiedrības labbūtībai, kā arī kultūras identitātes un valsts tēla veidošanā
Mērķis Latvijas dizains sekmē ekonomikas izrāvienu Latvijā
Politikas rezultāti
Produktus1 ar Latvijas dizainu ik gadu ražo, eksportē un pērk par X % vairāk2
Veicamie uzdevumi
1.virziens. Latvijas dizaina kvalitātes un atpazīstamības celšana
1.1. Dizaina izglītības sistēmas pilnveide
1.1.1. Dizaina satura iekļaušana dažādās izglītības programmās dažādām auditorijām.
1.1.2. Jaunu profesionālo maģistra, doktora un profesionālo tālākizglītības programmu dizainā, tostarp, starpdisciplināru programmu izveide.
1.1.3. Starptautiski konkurētspējīgu Latvijas dizaina izglītības programmu nodrošināšana.
1.2. Latvijas dizaina kvalitātes paaugstinājums
1.2.1. Latvijas dizaina kvalitātes atbilstības sistēmas izveidošana.
1.2.2. Starptautiski atzītas Gada balvas dizainā attīstīšana. 1.2.3. Atbalsts kvalitatīvām Latvijas dizaina ekspozīcijām.
1.3. Latvijas dizaina zīmola attīstība
1.3.1. Atbalsts Latvijas dizaina identitātes un komunikācijas platformas izveidošanai.
1.3.2. Latvijas dizaina pozicionēšana sasaistē ar Latvijas eksporta zīmola stratēģiju.
1.3.3. Latvijas dizaina pārstāvniecība starptautiskos dizaina pasākumos.
2.virziens. Latvijas dizaina integrēšana uzņēmējdarbībā
2.1.Finanšu stimuli
Potenciālo ES struktūrfondu atbalsta programmu iespējas 2014.-2020.gada plānošanas periodā *
Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei;
Mikro, mazo un vidējo komersantu jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības programma (inovācijas vaučeri);
Biznesa inkubatoru atbalsta programma;
Klasteru atbalsta programma;
Atbalsts partnerībās organizētām apmācībām;
Pasākumi motivācijas celšanai inovācijām un uzņēmējdarbības uzsākšanai;
Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings;
Finanšu instrumenti (riska kapitāla finansējums, aizdevumi,
1 Šajā dokumentā produkts ietver preces un pakalpojumus
2 Mēra pēc aptauju datiem, pilnveido Statistikas pārvaldes mērījumu skalu un jautājumu grozu. Dizaina stratēgijas izstrādāšanas
posmā nebija pieejami statistikas dati par Latvijas dizaina produktu/pakalpojumu patēriņu, bet tiklīdz šādi dati būs pieejami, stratēģija tiks papildināta ar konkrētiem politikas rezultātu rādītājiem. *Stratēģijas izstrādes laika notika diskusijas par programmu „Izaugsme un nodarbinātība”.
7
garantijas).
2.2.Dizaineru, uzņēmēju sadarbības platformas izveide
2.2.1. Radošo industriju klastera eksporta potenciāla paaugstināšana. 2.2.2. Dizaina studentu, dizaineru un uzņēmumu sadarbības platformas izveide. 2.2.3. Atbalsts dizaina studentu prakses vietu radīšanai/nodrošināšanai uzņēmumos.
2.3.Latvijas dizaina produktu pieprasījuma palielinājums
2.3.1. Uzņēmumu inovācijas kapacitātes stiprināšana un atbalsts jaunu inovatīvu uzņēmumu veidošanai. 2.3.2. Atbalsts komersantiem darbinieku tālākizglītībā. 2.3.3. Latvijas dizaina produktu publisko iepirkumu veicināšana.
3.virziens. Dizaina nozares pārvaldības pilnveidošana
3.1.Latvijas dizaina institucionālās sistēmas izveide
3.1.1. Dizaina nozares stratēģiskās attīstības veicināšana un pārraudzība, ko veic Latvijas Dizaina padome. 3.1.2. Latvijas dizaina politikas īstenošanas un koordinēšanas atbildīgās institūcijas izveidošana. 3.1.3. Publiskās un privātās partnerības sadarbības modeļa izveide, kas veicina dizaina pielietojumu sabiedrības labbūtībai.
3.2. Latvijas dizaina tiesiskā ietvara pilnveide
3.2.1. Latvijas dizaina politikas un Dizaina likuma izveidošana. 3.2.2. Izglītības klasifikatoru un profesiju standartu pilnveidošana. 3.2.3 Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības pilnveidošana.
3.2. Latvijas dizaina nozares pētniecības bāzes izveide
3.3.1. Ikgadējais statistikas datu apkopojums (aptaujas) par dizaina nozari.
3.3.2. Atbalsts Latvijas dizaina iekļaušanai Latvijas zinātnes sistēmā.
3.3.3. Dizaina tehnoloģiskās pārneses sistēmas izveidošana.
8
RĪCĪBAS VIRZIENI (izvērsta Dizaina stratēģijas versija)
1. Latvijas dizaina kvalitātes un atpazīstamības celšana
Aktivitātes/uzdevumi
Ieviešanas termiņš
Atbildīgais
Līdzatbil-
dīgais
Finansējuma
avots
1.1. Dizaina izglītības sistēmas pilnveide
(Veicināt pieprasījumu pēc kvalitatīva dizaina, iekļaujot tā apguvi dažāda līmeņa izglītības un mūžizglītības programmās) 1.1.1.
Dizaina satura iekļaušana vispārizglītojošo skolu mācību programmās (pilotprojekts vispārējās izglītības iestādēs).
KM, IZM
IZM
Valsts budžets, ESSF finansē-jums
1.1.2. Ar dizainu saistītu pasākumu iekļaušana Kultūras ministrijas iniciētajā kultūras pakalpojumu grozā − „Kultūras skolas soma”.
KM
IZM Valsts budžets, ESSF finansē-jums
1.1.3. Dizaina apmācību izveide publiskās pārvaldes darbiniekiem (īstenošana pilotprojekta veidā).
KM
u.c. ministrijas
Valsts budžets, ESSF finansē-jums
(Sistemātiski attīstīt un pilnveidot profesionālā dizaina izglītību)
1.1.4.
Kvalificētu jauno dizaineru sagatavošana prioritārajām tautsaimniecības nozarēm. Starpdisciplināru studiju programmu izveide.
KM, LMA, LKA
IZM
Valsts budžets, ESSF finansē-jums
1.1.5 Profesionālās vidējās dizaina izglītības kompetenču centra izveide uz Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas bāzes, kā arī tā darbības nodrošinājums.
KM, RDMV
Valsts budžets, ESSF finansē-jums
1.1.6. Dizaina pētniecības un teorijas studiju starpaugstskolu programmu izveide.
KM
IZM
LMA, LKA, BA, RTU, Riseba u.c.
Valsts budžets
1.1.7. Pedagogu un prakses vadītāju teorētisko un praktisko zināšanu pilnveidošana dizaina tālākizglītības programmās.
KM
IZM
Valsts budžets, ESSF finansē-jums
9
1.2 Latvijas dizaina kvalitātes paaugstinājums
(Sistemātisks valsts atbalsta nodrošinājums jaunu uzņēmumu veidošanai dizaina jomā, kā arī uzņēmumu pārstāvniecībai nacionālas un starptautiskas nozīmes dizaina un tautsaimniecības skatēs)
1.2.1.
Dizaineru profesionālās kvalifikācijas sistēmas izveide un uzturēšana – tālākizglītības iespējas, sertificēšana, profesionālās pilnveides konkursi u.c..
LDS, DIC
KM, Valsts budžets
1.2.2. Nozarē vienotas, prestižas, sabiedrībā atpazīstamas Latvijas Dizaina gada balvas izveide un sistemātisks finansiāls atbalsts šīs balvas īstenošanai un tās vērtību komunicēšanai plašākā sabiedrībā.
LDS, DIC
KM
Valsts budžets
1.2.3. Atbalstīt jaunu inovatīvu uzņēmumu veidošanos, tajā skaitā dizaina jomā, pilnveidojot un nodrošinot pirmsinkubācijas un inkubācijas pakalpojumus
EM Valsts budžets, ESSF
finansējums
1.2.4. Atbalsts kvalitatīvām Latvijas dizaina ekspozīcijām
Latvijas Dizaineru savienības rīkotais konkurss un izstāde "Gada balva dizainā”.
Dizaina nozari popularizējoši pasākumi Latvijas prezidentūras ES padomē ietvaros 2015.gadā.
Rīgas starptautiskās jauno dizaineru biennāles sagatavošana un īstenošana, t.sk. reģionu pašvaldību iesaistīšana.
LDS, DIC, Latvijas prezidentūras ES padomē sekretariāts u.c.
KM ĀM
Valsts budžets
1.3 Latvijas dizaina zīmola attīstība
(Veicināt izpratni par dizaina lomu sabiedrībā kopumā)
1.3.1.
Atbalsts Latvijas dizaina identitātes un komunikācijas platformai.
Regulārs valsts līdzfinansējums informēšanai un dizaina popularizēšanai drukātajos un elektroniskajos medijos.
Radošo industriju komunikācijas platforma FOLD
KM VKKF Valsts budžets
1.3.2.
Reprezentatīvas un regulāri atjaunojamas labāko Latvijas dizaina piemēru - augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu/ “veiksmes stāstu” ekspozīcijas materiālu izveide.
KM
ĀM EM LIAA
Valsts budžets
1.3.3. Latvijas dizaina pozicionēšana sasaistē ar Latvijas eksporta zīmola stratēģiju
Nodrošināt sistemātisku Latvijas
EM KM,
ĀM
Valsts budžets, ESSF finansē-jums
10
dizaina pārstāvniecību valstiski nozīmīgās nacionālās un starptautiskas nozīmes tautsaimniecības skatēs, dizaina mesēs, izstādēs, savlaicīgi plānojot regulāru valsts atbalstu starpinstitūciju sadarbībā un nosakot stratēģiski svarīgos eksporta tirgus/mērķa valstis (Stokholmas mēbeļu mese, Milānas dizaina nedēļa, Londonas dizaina festivāls, Kortreikas dizaina biennāle Interieur, Salone Satellite konkurss Maskavā ).
Latvijas dizaina un inovatīvo produktu pārstāvniecība 2015. gadā Milānas EXPO (ja Latvijas ekspozīcija vai paviljons EXPO ir atsevišķi finansēta aktivitāte).
1.3.4.
Veicināt izpratni par dizainu ar muzeju un citu izstāžu zāļu ekspozīciju starpniecību, kā arī to īstenotajās programmās un pasākumos.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja attīstība
KM ĀM,
DMDM
Valsts budžets, ESSF finansē-jums
1.3.5. Kultūras mantojuma un amatniecības tradīciju pārnese jaunos, inovatīvos, zināšanu ietilpīgos dizaina produktos un pakalpojumos reģionālās identitātes un atpazīstamības veicināšanai.
KM Valsts budžets, ESSF finansē-jums
2. Latvijas dizaina integrēšana uzņēmējdarbībā
2.1. Finanšu stimuli
(Attīstīt izpratni par dizaina kā stratēģiska attīstības instrumenta lietošanu konkurētspējīgā un
„gudrā“ uzņēmējdarbībā)
2.1.1. Potenciālo ES struktūrfondu atbalsta programmu iespējas 2014.-2020.gada plānošanas periodam *
Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei;
Mikro, mazo un vidējo komersantu jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības programma (inovācijas vaučeri);
Biznesa inkubatoru atbalsta programma;
Klasteru atbalsta programma;
Atbalsts partnerībās organizētām
EM
ESSF finansē-jums
11
apmācībām;
Pasākumi motivācijas celšanai inovācijām un uzņēmējdarbības uzsākšanai;
Ārējo tirgu apgūšana – ārējais mārketings;
Finanšu instrumenti (riska kapitāla finansējums, aizdevumi, garantijas).
2.2. Dizaineru un uzņēmēju sadarbības platformas izveide
2.2.1 Paaugstināt radošo industriju klastera eksporta potenciālu, sekmējot nozares pārstāvju, t. sk. dizaineru, savstarpējo sadarbību un sadarbību ar partneriem, kas ir nozīmīgi spēlētāji produktu pievienotās vērtības ķēdē.
Nozaru NVO, EM, KM
IZM Valsts budžets, ESSF finansē-jums
2.2.2. Attīstīt dizaina studentu, dizaineru un uzņēmumu sadarbības platformas izveidi, iekļaujot Dizaina inovāciju centru kā vienu no iniciatīvām Radošo industriju centrā (Tabakas fabrikā), nodrošinot aktīvu augstskolu un izglītības iestāžu līdzdarbību.
KM Augstskolas, LDS, DIC
Valsts budžets, ESSF finansē-jums
2.2.3. Atbalstīt dizaina studentu prakses vietu radīšanu uzņēmumos.
Augstskolas, IZM, KM
Nozaru NVO, klasteri
Valsts budžets, ESSF finansē-jums
2.3. Latvijas dizaina produktu pieprasījuma palielinājums (Veicināt dizaina izmantošanu Latvijā radītos produktos un pakalpojumos, sekmējot konkurētspēju lokālā un starptautiskā mērogā)
2.3.1. Stiprināt uzņēmumu inovācijas kapacitāti, sniedzot atbalstu komersantiem jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei, tostarp, dizaina jomā. Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ar augstāku pievienoto vērtību attīstībai, izmantojot dizaina elementus.
EM IZM Valsts budžets, ESSF finansējums
2.3.2. Sniegt atbalstu komersantiem darbinieku apmācībām jomās, kas saistītas ar netehnoloģiskās inovācijas, tostarp, dizaina potenciāla izmantošanu uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanai.
EM Nozaru NVO
Valsts budžets, ESSF finansējums
2.3.3. Veicināt Latvijas dizaina produktu publiskos iepirkumus. Dizaina kā atlases kritērija ieviešana publisko iepirkumu procesā, izveidojot kvalitatīvu un ilgtspējīgu produktu un pakalpojumu iepirkumu kritērijus.
KM
FM, IUB, ĀM
Valsts budžets
12
2.3.4. Dizaina vadības metodes integrācija (pilotprojektu veidā) valsts un pašvaldību līmenī.
VK KM un citas ministrijas
Valsts budžets
3. Dizaina nozares pārvaldības pilnveidošana
3.1. LD institucionālās sistēmas izveide
(Sekmēt dizaina izpratni un atpazīstamību konkrētās mērķauditorijās)
3.1.1. Nodrošināt ilgtspējīgu, starpinstitucionālās Latvijas Dizaina padomes darbību (tostarp, lēmumu un to izpildes pēctecību).
KM EM, IZM, nozares NVO
Valsts budžets
3.1.2. Dizaina inovāciju un attīstības centra izveide
un ilglaicīgs tā darbības nodrošinājums.
Dizaina inovāciju centram kā struktūrvienībai līdzvērtīgi citām radošo industriju iniciatīvām iekļauties Radošo industriju centra (Tabakas fabrikas) darbībā un attīstībā.
KM
DIC
LDS
LMA
FOLD
Valsts budžets.
3.1.3. Valsts un NVO sektora pilnvērtīgas sadarbības veicināšana dizaina kontekstā.
KM Valsts budžets
3.2 Tiesiskā ietvara pilnveidošana 3.2.1. Latvijas dizaina attīstības aspekti integrēti
esošajos politikas plānošanas dokumentos, izveidota Latvijas dizaina politika un Dizaina likums.
KM, LDS
EM IZM
Valsts budžets
3.2.2. Pilnveidoti izglītības klasifikatori un profesiju standarti.
KM, LDS
EM IZM
Valsts budžets
3.2.3. Pilnveidota intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība
KM, LDS
TM, , EM, IZM,
Valsts budžets
3.2.5. Intelektuālā īpašuma tiesību skaidrošana izglītības programmās un plašsaziņas līdzekļos.
KM, LDS
TM, IZM, PV
Valsts budžets, ESSF finansē-jums
3.2.6. Labākās starptautiskās prakses un pieredzes pārņemšana dizaina aizsardzība jautājumos.
KM,PV, LDS
TM,
Valsts budžets
3.2.7.
Atbilstošu tiesu sistēmu ekspertu sagatavošana intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības specializācijai.
Tiesību zinātņu programmas augstskolās.
TM,
IZM Valsts budžets
13
3.3. LD nozares pētniecības bāzes izveide
(Izveidot funkcionējošu dizaina jomas datu apkopošanas, pētīšanas un analīzes sistēmu (metodi))
3.3.1. Datu apkopošanas un izpētes metodes salāgošana ar starptautisko pieredzi.
Ikgadēja statistikas datu ieguve par Latvijas dizaina nozari.
dizaina nozares statistikas datu bāzi (sākotnēji balstoties uz iestrādēm „Kultūras kartē”
radošo industriju komunikācijas platformas FOLD izmantošana
KM LTRK
EM, IZM, CSP, FOLD
Valsts budžets
3.3.2. Atbalsts Latvijas dizaina iekļaušanai Latvijas zinātnes sistēmā
KM IZM,
Zinātniski pētnieciskās institūcijas, augstskolas
Valsts budžets
(Iekļaut dizainu Latvijas inovāciju un pētniecības sistēmā – valsts īstenotā politikas rīcībā,
pētniecības un attīstības veicināšanas programmās, tādējādi uzlabojot Latvijas inovāciju
sniegumu)
3.3.3. Dizaina tehnoloģiskās pārneses sistēmas izveidošana.
KM IZM, augstskolas
Valsts budžets
14
REZULTATĪVIE RĀDĪTAJI
līdz 2020 gadam izveidots:
Dizaina politika un Dizaina likums
Dizaineru sertifikācijas sistēma
Dizaina invovāciju un attīstības centrs
Latvijas dizaina reprezentācijas ekspozīcija
Tabakas fabrikas Radošo industriju centrs
Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas kompetenču centrs
Jaunas maģistrantūras un doktora programmas dizainā
Jaunas tālākizglītības programmas dizaina profesionāļiem
Dizaina programma vispārizglītojošās izglītības sistēmā un Kultūras ministrijas iniciētajā „Kultūras skolas somā”
Dizaina tālākizglītības programma valsts un pašvaldību pārvaldes darbiniekiem.
regulāri notiek:
Dizaina statistikas datu ikgadēja uzskaite un izvērtējums;
Uzņēmumu, dizaineru un dizaina izglītības iestāžu dalība starptautiskās dizaina izstādēs un mesēs.* (* Dizaina stratēģijas rezultatīvie rādītāji šajā stratēģijas izstrādes posmā nav precīzi nodefinēti, tos ir paredzēts precizēt atbilstoši stratēģijas prioritātēm un īstenošanai piešķirtajam finansējumam).
Dizaina stratēģiju izstrādē piedalījās: Daina Vītoliņa, Barbara Ābele, Andrejs Broks, Jānis Endziņš, Dita Danosa, Andra Irbīte, Dzintra Purviņa, Zanda Saulīte, Ilona Platonova, Una Vanaga, Liene Kuplā, Aldis Circenis, Ina Vārna, Ausma Viļumsone, Edgars Zvirgzdiņš, Jānis Brants. Stratēģija izskatīta un apstiprināta: Latvijas Dizaina padomes sēdē, 2013.gada 14.novembrī.
