Embed Size (px)
Citation preview
Vidi saudzējošu audzēšanas tehnoloģiju precizēšana augļu un ogu
dārzos dažādos augsnes un klimatiskajos apstākļos
LVAI
2009
Latvijas Valsts Augļkopības InstitūtsM. Skrīvele, I. Moročko – Bičevska, E. Rubauskis, S. Strautiņa, L. Ikase, S. Ruisa, E. Kaufmane, M. Blukmanis, N. Pūpola, A. Stalažs, A. Kāle, G. Heidemane, V. Surikova, D.Feldmane, I. Grāvīte, B. Prokopova, A. Dukure, A. Olšteine,D. Reveliņa, M.Jundzis
Agroķīmisko Pētījumu CentrsR. Timbare, M. Jēkabsone, A.Miķelsone, V. Janevica, V. Kārkliņa
LU Bioloģijas institūta Augu minerālās barošanās laboratorija V.Nollendorfs, A. Osvalde, G. Paegle, A. Karlsons, G. Čekstere, J.Pormale, A. Kursule, I. Veinberga
z/s “Vīnkoki” G. Vēsmiņš
z/s “Mucenieki” L.RezgalePūres DPCJ.Lepsis, I. Eizenbergs, Z.Lorencs , I. Drudze, I. Šerenda , Dēķena Dz. , V. Laugale,I Striebule
LLU Agrobiotehnoloģijas institūtsM. Āboliņš, M. Liepniece, D. Šterne, R. Sausserde
Latvijas Augu Aizsardzības Pētniecības CentrsLatvijas Augu Aizsardzības Pētniecības CentrsI. Priekule, M. Eihe, R. Rancāne, L. Vilka, I. Apenīte, L. Ozoliņa–Pole, D. Šteina, L. Lapiņa
Pētījuma mērķis - nodrošināt agrovidisaudzējošu tehnoloģiju ieviešanu augļu un ogu dārzos
VV
PC
Finansējuma būtiska samazinājuma (plānoto 160 tūkst. Ls vietā –72 tūkst. Ls) dēļ pilnīgi pārtraukta 5. virziena īstenošana, pabeigta tikai datu apstrāde 2008.gadā iesāktajiem pētījumiem.
Tā kā lauka izmēģinājumi ar augļu kokiem un krūmogulājiem ir ilggadīgi, to iekārtošana un kopšana dārga, pētījumus pārtraukt finansējuma samazinājuma dēļ būtu nelietderīgi gan no zinātniskā, gan ekonomiskāviedokļa.
Tomēr samazināti datu ieguves apjomi, sevišķi, ja tie bijuši saistīti ar lielākiem izdevumiem, piemēram, dažādu kultūru šķirņu vērtējums zemnieku saimniecību dārzos, augšņu izpēte, lai precizētu augšņu analīžu vērtēšanas normatīvus.
Netika iekārtoti jauno ābeļu un bumbieru šķirņu pārbaudes izmēģinājumi dažādos reģionos, jo karantīnas dēļ izaudzētie stādi sadedzināti
1. Augļkoku un ogulāju ciltsaugu un pirmsbāzes materiāla iegūšanas un uzturēšanas tehnoloģiju izstrāde, lai radītu bāzi sertificēta stādmateriāla audzēšanas sistēmas ieviešanai Latvijā
2. Pret kaitīgiem organismiem izturīgu augļu koku šķirņu izdalīšana, izvērtējot to saderību ar dažāda auguma potcelmiem, piemērotību vidi saudzējošām audzēšanas tehnoloģijām ar dažādām vainaga formām un stādīšanas attālumiem, kā arī mitruma režīmiem un mēslošanas sistēmām
3. Pret kaitīgiem organismiem izturīgu ogulāju šķirņu izdalīšana, izvērtējot to piemērotību audzēšanai ar vidi saudzējošām tehnoloģijām ar dažādiem mitruma režīmiem un mēslošanas, kā arīaudzēšanas risku samazinošām sistēmām
4. Kaitīgo un derīgo organismu inventarizācija Latvijas augļu un ogu dārzos, to attīstības izpēte un kontroles metožu izstrāde, lai radītu informatīvo un metodisko bāzi efektīvai, vidi saudzējošai augu aizsardzības pasākumu pielietošanai
5. Augļu un ogu jaunu (inovatīvu) pārstrādes tehnoloģiju izstrāde, kas ļautu saglabāt pārstrādes produktos antioksidantus un funkcionāli aktīvas vielas
Daļu no izaudzētā stādmateriāla iestādījām LVAI, iekārtojot divus jaunus izmēģinājumus par jauno ābeļu šķirņu piemērotību superintensīvām vainaga formām un stādīšanas attālumiem.
1.
Bāzes radīšana sertificēta stādmateriāla audzēšanas sistēmas
ieviešanai Latvijā
LVAI
No Pūres DPC un LVAI stādījumiem ir izdalīti audzēt ieteicamo šķirņu koki, kuri nav inficēti vai ir inficēti ar vienu, vai augstākais diviem vīrusiem.
Termoterapijai tika pakļautas:
- ābeļu šķirnes `Auksis`, `Zarja Alatau` , `Saltanat`, `Sinap Orlovskij`, `Antonovka`, `Antej`;
- bumbieru šķirnes `Vasarine Sviestine`, `Conference`, `BelorusskajaPozdņaja’.
Turpināta klonaudžu potcelmu MM 106, B 396 un B 9 kandidātauguizveide, pavairošana un uzsākta to testēšana.
Pūres DPC
Uzturēts zemeņu pirmsbāzes pavairojamais materiāls izolētos konteineros tīkla mājā.
Vīrusbrīvs pirmsbāzes materiāls šķirnēm ‘Korona’, ‘Polka’, ‘Senga Sengana’, ‘Honeoye’, ‘Jonsok’, ‘Bounty’ iegādāts no Somijas. 2009. gada jūlijā meristemātiskie audi no šiem augiem ievadīti in vitro kultūrā.
2.
Pret kaitīgiem organismiem izturīgu augļu koku šķirņu izdalīšana,
saderība ar potcelmiem un audzēšanas tehnoloģijas
LVAI
Pēc 3 gadu datiem, izdalītas 6 slimībizturīgas, ražīgas šķirnes ar labu un teicamu augļu kvalitāti:
vasaras – ‘Roberts’(LVAI jaunšķirne, kraupja imūna);
rudens un agras ziemas - ‘Dace’, ‘Gita’(LVAI jaunšķirnes, kraupja imūnas),
‘Eksotika’ (Latvijas jaunšķirne, Pūre),
‘Pamjatj Semakinu’,‘Teremok’.
‘Gita’
Pēc sākotnējiem datiem, perspektīvas ir arī kraupja imūnās šķirnes:
‘Jubiļej Moskvi’,‘Solniško’,‘Sawa’ (rudens),‘Reanda’ (ziemas).
‘Teremok’
‘Teremok’, labus rezultātus uzrādījusi arīPūrē.
‘Eksotika’
‘PamatjSemakinu’
LVAI
Apdobju slejas mulčēšanas un fertigācijas ietekme uz ābeļu ražību
‘Melba’ ‘Koričnoje Novoje’vidēji 2003 – 2009.g
Kontrole 14.2 t/ha 13.6 t/ha
mulča vai fertigācija 19.5 – 19.8 t/ha 14.0 – 14.6 t/ha
LVAI
Secinājumi• Zāģu skaidu mulča ar papildus slāpekļa devām
noderīga ātrražīgām, maza auguma šķirnēm. Spēcīga auguma šķirnēm tā veicina augšanu un ražošanas sākuma aizkavēšanos.
• Jebkāda veida mulča vajadzīga galvenokārt pirmajos augšanas gados, lai veicinātu stādu ieaugšanos, sevišķi nesagatavotā augsnē.
• Fertigācijas ietekme uz ražību ir līdzīga mulčai, bet augšana bijusi mazāk spēcīga nekā mulčasvariantā.
LVAI
2008. gadā uzsākti pētījumi par minēto variantu ietekmi uz sakņu izvietojumu, kā arī minerālvielu iznesām ar izgrieztajiem zariem un augļiem.
Minerālvielu iznesas ar ābolu ražu šķirnei ‘Melba’ 2009. gadā no hektāra.
24,4
11,4
61,4
22,3
12,5
69,6
25,0
13,0
72,6
0,0
10,0
20,0
30,0
40,0
50,0
60,0
70,0
80,0
N P2O5 K2O
kg/h
a
Kontrole Mulča Fertigācija
LVAI
Pūres DPC
Ābeļu šķirņu augšanu un ražību uz maza auguma klona potcelmiem
Stādīšanas gads 2000. Potcelmi – B 476, B 491, B 366, B 257, B 9,B 396, B 146, Bulboga, M 9 un Pūre 1 kombinācijā ar šķirnēm –`Belorusskoje Maļinovoje`, `Sinap Orlovskij` un `Kovaļenkovskoje`.
2009.gadā ražas lielums atkarībā no potcelma un šķirnes bija 6,6 - 26,1 t/ha. Visām trim šķirnēm 2009.gadāaugstākā raža iegūta kokiem uz potcelma Pūre 1. Labi ražoja arīābeles uz B 396 un B 9.
LVAI 2008. gadā uz trīs izmēģinājumu bāzes iekārtoti 2 jauni izmēģinājumi, lai salīdzinātu fertigācijas un apūdeņošanas ietekmi uz 4 ābeļu šķirņu augšanu un ražošanu pilnražas periodā.
‘Sinap Orlovskij’
‘Zarja Alatau’
Augu baro ne tikai saknes, bet arīlapas.
Daudz jaunu zaru un spēcīgs lapojums, gaisma visās vainaga daļās –mazāk kaitīgo organismu un vieglāka to apkarošana, augstāka ražas kvalitāte.
2009. gada pavasarī veikta vainagu atjaunojošā griešana. Uzsākta tās ietekmes uz augļu kvalitāti un ražas lielumu, kā arī
ražošanas periodiskumu, izvērtēšana.Pētījumi jāturpina, lai noskaidrotu Latvijā audzēto šķirņu:- ražas lieluma un augļu kvalitātes izmaiņas,- tas ļautu izvērtēt dārza mūža ekonomiski izdevīgo garumu.
LVAI
‘Auksis’ uz vidēja auguma potcelma pirms veidošanas...
... pēc veidošanas.
Nepareizi veidots vainags. Galotnē pārāk vecie klājzariveido cepuri.
Pēc veidošanas
‘Auksis’ uz vidēja auguma potcelma pēc veidošanas
Vainagu atjaunošana ābelēm z/s „Mucenieki”
Dārzs stādīts 1996. gada rudenī. 2008. gadā veikta vainagu atjaunošana. Šķirnes ‘Auksis’,
‘Kovaļenkovskoje’, ‘Antej’,‘Belorusskoje Maļinovoje’
2009. gadā deva labu ražu (vidēji ap 30 t/ha), ar lieliem, labi krāsotiem augļiem.
Grūtāk atjaunot ražotspējīgu vainagu šķirnēm ‘Rubin’,‘Saltanat’,
‘Zarja Alatau’,‘Orļik’.
Pirms veidošanas
Pret kaitīgiem organismiem izturīgu bumbieru šķirņu saderības pētījumi ar dažāda auguma potcelmiem.
Lai pētītu dažāda auguma Latvijā nepārbaudītu potcelmu saderību ar bumbieru šķirnēm, LVAI iekārtoti rekognoscējoši izmēģinājumi.
Līdzīgs izmēģinājums iekārtots arī Pūrē ar šķirni ‘Suvenīrs’.
Pirmie novērojumi liecina, ka izmēģinājumā iekļautajām šķirnēm nav krasi izteikta nesaderība ar pārbaudītajām potcelmu formām.
Skābo ķiršu šķirņu izvērtējums
Ražīgākās šķirnes bija ne tikai standarta šķirne ‘Latvijas Zemais’, bet arī ‘Haritonovskaja’, ‘Šokoladņica’ un ‘Tamaris’.
Pret kauleņkoku lapbiri visizturīgākās skābo ķiršu šķirnes bija: ‘Nordia’un ‘Tamaris’, kā arī ‘Zentenes’ un ‘Haritonovskaja’.
Zentenes
LVAI
Saldo ķiršu šķirņu izturība pret plaisāšanu
‘Krupnoplodnaja’ zem seguma bojāto augļu nebija nemaz, turpretī bez seguma - līdz 90 % .
Audzējot bez seguma šķirnei ‘Iputj’ saplaisājuši vidēji 39,5 %, ‘Lapins’ - 37,6 %, ‘Tjutčevka’ - 30 %.
LVAI
Koku sagatavošana segumu uzklāšanai 2008. gada vasaras
beigās
Zviedrijas Dārzkopības institūtā atlasīto plūmju hibrīdu salīdzinājums
Tīklērču bojājumu ietekme uz ražu un augļu kvalitāti
LVAI
BPr 1855Augļi dzelteni, kauliņš brīvs, garša laba, ražo labi un stabili, augļi vidēji lieli. Ienākas ~ 2 nedēļas pēc `Ulenas Renklodes`, nav pašauglīga
BPr 6511Augļi lieli, garša laba, kauliņš vidēji brīvs, raža vidēji liela, konstatēta pašauglība
Izdalīti plašākai izvērtēšanaiLVAI
2002.-2005.gada stādījumi
Šķirnes `Minjona` un `Komēta` uz veģetatīvi vairotā potcelma Myruniražojušas ļoti bagātīgi.
Potcelms SVG-11-19 piemērotāks bijis šķirnei `Komēta`,Nepiemērots šķirnēm `Plamennaja`
un `Asaloda`.
Uz potcelma OP-23-23 vislabāk ražojusi šķirne `Viktorija`,`Ave` raža bijusi zema. `Jubileum` izteikta nesaderība.
Plūmju šķirņu saderības pētījumi ar dažāda auguma potcelmiem
Potcelms Myruni
LVAI
Plūmju šķirņu saderību ar dažādiem potcelmiem
Līdzšinējie novērojumi liecina, ka piemēroti potcelmi
‘Kometai’ varētu būt Brompton (ģeneratīvi un veģetatīvi vairotais), St. Julien d`Orleans, Wangenheims Zwetsche, G5/22, GF655/2, GF8/1.
‘Viktorijai’ - Wangenheims Zwetsche, G5/22.
Pūres DPC
Augsnes īpašību ietekme uz ābeļu šķirnes ‘Auksis’ražošanu Dobelē, vidējā raža gadā
Velēnu karbonātu glejota, smilšmāla augsne pH 6.6, organiskās vielas 2.3 %, P2O5 241 un K2O 267 mg/kg augsnes
Velēnu karbonātu izskalota smilšmāla augsne, pH 7.4, organiskās vielas 1.9 %, P2O5 111 un K2O 151 mg/kg augsnes
Mark
1666 koki/ha,
1999 – 2009 28.8 t/ha jeb 17.3 kg/ koka
1200 koki/ha
1999 – 2009 22.2 t/ha jeb 18.5 kg/ koka
2003 – 2009 37.1 t/ha jeb 22.3 kg/ koka
2003 – 2009 31.8 t/ha jeb 26.5 kg/ koka
21.7 t/ha jeb 13.0 kg/ koka
31.5 t/ha jeb 18.9 kg/ koka
15.1 t/ha jeb 12.5 kg/ koka
21.7 t/ha jeb 18.1 kg/ koka
M 26
LVAI
APC un LVAI
Pētījumi augšņu analīžu rezultātu novērtēšanas normatīvu precizēšanai augļu un ogu dārzos
Izvērtējot augļu un ogu dārzos iegūtos augšņu analīžu, dārzu produktivitātes, agrotehnikas un citus datus, konstatēta cieša sakarība starp augiem izmantojamā fosfora, kālija un apmaiņas magnija un kalcija saturu 0 - 20 cm un 20 - 40 cm augsnes slānī. Tie ļauj aprēķināt fosfora, kālija, magnija un kalcija saturu apakškārtā, zinot to saturu 0 - 20 cm slānī.
3.
Pret kaitīgiem organismiem izturīgu ogulāju šķirņu izdalīšana
Krūmogulāju šķirņu vērtējums
No pētītajām jāņogu šķirnēm plašāk pārbaudīt būtu ieteicams šķirnes ’Orlovskaja Zvezda’, ’Bajana’, ’Marmeladnitsa’.
Izdalīta un nodota reģistrācijai upeņu šķirne ‘Karina’ (100 ogu vidējā masa 170g, ražība no krūma 4,6 kg).
Vislielākie tīklērču bojājumi (9 balles) reģistrēti Igaunijā selekcionētām upeņu šķirnēm ‘Elo’, ‘Almo’ , Ats’, ‘Karri’.
Pagaidām nav izdalīta neviena upeņu šķirne, kas būtu rezistenta pret upeņu pumpurērci.
LVAI
Aveņu un rudens aveņu šķirņu vērtējums
Pēc ziemcietības un ražības parametriem izdalītas aveņu šķirnes ‘Alvi’un ‘Aita’, kuras ieteicams iekļaut plašākā pārbaudē.
2007.- 2009.gada veģetācijas sezonā novērota strauja aveņu dzinumu pangodiņu savairošanās. Šķirnei ‘Tulameen’ tie izraisīja 100 % ražojošo dzinumu priekšlaicīgu nokalšanu.
Rudens avenēm no četrām šķirnēm ‘Polka’, ‘Polana’, ‘Pokusa’, ‘Himbo Top’ -visražīgākā bija ‘Polka’10 t/ha un vidējā ogu masa 4,1 g.
LVAI
Upeņu un jāņogu šķirņu piemērotība mehanizētajai vākšanai, ērkšķogu šķirnes kolekcijā (z/s “Mucenieki”)
Mehanizētai vākšanai piemērotas visas šķirnes, bet īpaši labi birst šķirnes ar stingrākām ogām (‘Ojebyn’, ’Katjuša’, ‘Ben Lomond’).
Sarkanās jāņogas: ‘Jonkheer van Tets’, ‘Detvan’, ’Tatran’, ’Rondom’ var vākt mehanizēti. Trūkumi: kombains vāc jāņogas bez kātiņiem, kas pārstrādātājam nepatīk.
Ērkšķogām kolekcijā uzsākta krūmu un ogu vērtēšana piemērotībai dažādām audzēšanas tehnoloģijām
Pūres DPC
Krūmogulāju, zemeņu un aveņu šķirnes, audzēšanai vidi saudzējošos apstākļos
Sakarā ar finansējuma samazinājumu aveņu, upeņu, jāņogu un ērkšķogu šķirņu izvērtēšana netika veikta.
No zemeņu kolekcijas stādījuma kopumā kā perspektīvākās tālākai izvērtēšanai izdalāmas šķirnes `Kortina`, `Mae`, `Petrina`, `Rucavietis`, `Chambly`, `St. Pierre` un `Pamela`.
Zemeņu ražošanas sezonas pagarināšana atklātā lauka apstākļos
Plēves virssegums paātrināja ražošana sākumu vidēji par 16 dienām,
Agrotīkla virssegums - par 8 dienām.
Virssegumi paaugstināja ražību, ekstra un I šķiras ogu daudzumu
Saldēto šķirnes ‘Sonāta’ stādu no Holandes ražošana sākās55 dienas pēc iestādīšanas.
Importētie saldētie stādi uzrādīja augstāku ražību un ražas kvalitāti, nekā parastie vietējie stādi.
Pūres DPC
Zemeņu ražošanas sezonas pagarināšana atklātā lauka apstākļos
Remontanto zemeņu ražošana sākās jūnija otrajā pusē, un ogas tika vāktas līdz oktobra sākumam. Raža bija ļoti nekvalitatīva - nestandarta ogu vairāk kā 70 % no kopražas.
Melnās plēves augsnes mulčas izmantošana paaugstināja zemeņu ražību un ogu lielumu.
Izmantojot mulčēšanā balto plēvi ar melno apakšpusi, iegūta augstāka ražība, augstāka ražas kvalitāte, mazāk puvušo ogu
Kopumā, izmantojot dažādus izmēģinājumos iekļautos variantus, izdevās zemeņu ražu iegūt visu sezonu no maija beigām līdz rudens salnām.
Pūres DPC
Zemeņu šķirņu piemērotība ražas iegūšanai plēves tuneļos ārpus sezonas
Stādījums ierīkots 2008.gadā.
Pēc ražības, ogu kvalitātes un veselīguma labāka bija šķirne ‘Polka’. Diemžēl šī šķirne nav īsti piemērota agrīnās ražas iegūšanai plēves tuneļos.
Šķirne ‘Honeoye’ audzējot zem seguma ir ieņēmīga pret miltrasu un tīklērci, kas samazina ražu un pasliktina tās kvalitāti.
LVAI
Vīnogulāju šķirņu vērtējums
Konstatēta vīnogu antraknoze Pūrē uz A. Fazekaša vīnogu hibrīdiem.
Salaspilī antraknozes perēklis ir likvidēts.
Ar augstas kvalitātes ogām un labu cukuru saturu atzīmētas: kontroles šķirne ‘Aļošenkin’ (17,3%); jaunās šķirnes ‘Liepājas Agrā’(23,4%), ‘Liepājas Dzintars’ (23,1%), ‘Maiga’ (22,9%), ‘Dovga’ (21,1%), ‘Cīravas Agrā’ (20 %)
z/s “Vīnkoki”
LLU Agrobiotehnoloģijas un LU Bioloģijas institūts
Dzērveņu un krūmmelleņu šķirņu piemērotība audzēšanai dažādos agroklimatiskajos apstākļos un minerālās barošanās optimizācija
Visplašāk no lielogu dzērvenēm Latvijā tiek audzēta šķirne ‘Stevens’ -63 % no apsekotajiem stādījumiem. Pilnīgi izsalst ‘Berkeley’.
Krūmmellenes z/s “Dižoga”
Krūmmellenēmlielākā raža konstatēta šķirnei ‘Patriot’ – 6 kg no krūma, bet zemākās ražas - šķirnēm ‘Blueray’un ‘Jersey’ – attiecīgi 0,780 un 0,920 kg no krūma.
z/s “Strēlnieki” krūmmelleņu šķirnei ‘Patriot’ lielākā raža un 100 ogu masa iegūta, lietojot pamatmēslojumu + lapu mēslojumu Vito Silva.
Savukārt, SIA „Lienama Alūksne” krūmmelleņu šķirnei ‘Northblue’lielākā raža iegūta, lietojot pamatmēslojumu + lapu mēslojums VitoSilva + B; Cu; Mo + Caltrac.
4.
Kaitīgo un derīgo organismu inventarizācija Latvijas augļu un ogu
dārzos, to attīstības izpēte un kontroles metožu izstrāde vidi saudzējošai augu aizsardzības
pasākumu pielietošanai
Prezentācija sagatavota sadarbībā ar LAAPC
VV
PC
LVAI
Ābeļu un bumbieru sēņu ierosināto slimību identifikācija un nozīmīgāko izdalīšana
Konstatēts, ka zaru atmiršana un vēži uz stumbriem un zariem pārsvarā ir kompleksa slimība, kuru izraisa vairākas sēnes vienlaicīgi.
Sākotnējas identificēšanas dati liecina, ka kauleņkoku bakteriālaisvēzis ir izplatīts 80 % apsekoto saimniecību un to izraisa dažādas Pseudomonas syringae baktērijas
2008. gadā ievākto kauleņkoku paraugu laboratorisku pārbaude uz vīrusu ierosinātām slimībām
Iegūtie rezultāti parādīja, ka 26 % no izanalizētajiem paraugiem ir inficēti ar kādu no testēšanā iekļautajiem vīrusiem, un Latvijas plūmju dārzos ir sastopami visi deviņi pārbaudītie vīrusi
LVAI
Turpināta 2008. gadā uzsākto augļaugiem kaitīgo tauriņu sugu Grapholita funebrana un Grapholita lobarzewskii attīstības izpēte.
Konstatēts, ka plūmju tinējs sastopams visu sezonu, bet plūmju-ābolu tinēja izplatības maksimums ir vērojams jūnija otrā pusē.
Plūmju tinēja ilgā sezonālā izplatība, kas saistīta ar dažādu paaudžu pārklāšanos ir jāņem vērā, plānojot šīs sugas ierobežošanas pasākumus augļu dārzos.
LVAI
Zemeņu šķirņu izturības izpēte pret Gnomonia fragariae
Pēc sākotnējiem novērojumiem kā izturīgākās var izdalīt ‘Honeoye’, ‘Feierverk’, ‘Sudaruška’ un ‘Festivaļņaja’,
bet kā ieņēmīgākās ‘Bounty’, ‘Pandora’ ‘Orleans’, ‘Gardena’, ‘L Acadie’, ‘Alice’, ‘Lowanna’, ‘Flin’, ‘Rubinovij Kulon’ un ‘FIN 005-7’.
LVAI
LAAPC
Turpināta no 2007. un 2008. gadā ievāktajiem, zemeņu, aveņu paraugiem izdalīto sēņu tīrkultūrā identifikācija laboratorijā
2009. gadā galvenokārt turpināta aveņu slimību identifikācija, no kurām dažas ir ekonomiski nozīmīgi aveņu slimību ierosinātāji.
Papildus 2008. gadā noteiktajiem zemeņu slimību ierosinātājiem, konstatētas sēnes, kas ierosina galvenokārt ogu puvi zemenēm un nav līdz šim pētītas Latvijā.
Tiek veidota datu bāze, izmantojot datorprogrammu Soft ImagingSystem Cell*, lai sistematizētu iegūto informāciju.
VV
PC
Veikta krūmmelleņu stādījumu apsekošana, nosakot slimībuierosinātājus
145 krūmmelleņu slimību paraugi ievākti no 14 saimniecībām, no tiem izdalīti 250 sēņu izolāti.
Pēc 2009. gada slimību izplatības novērojumiem krūmmelleņustādījumos var secināt, ka turpmāk to izplatība varētu nopietni ietekmēt ražas lielumu un kvalitāti.
Pelēkās puves bojātās ogas un dzinums
LAAPC
RIMpro praktiskajā izmantošana augļu dārzos Latvijā
Lielākajos Latvijas augļu dārzos izvietotas deviņas meteostacija.
Saimniecībās, kur augļkopji sekoja LAAPC pētnieku norādījumiem par RIMpro signalizēto smidzinājumu nepieciešamību, fungicīdu apstrādes efektīvi ierobežoja ābeļu kraupi, piemēram, LVAI un z/s “Ābelītes”, “Mucenieki”, “Svitkas”.
Ja kaut vienu reizi smidzinājuma termiņš tika nokavēts, ābeļu kraupis izplatījās intensīvi.
LAAPC
Trihodermīna efektivitātes pārbaude slimību ierobežošanai
Trihodermīna suspensijas koncentrāta apstrādes ierobežoābeļu kraupja izplatību galvenokārt pavasarī, kraupja primārās infekcijas
periodā.
Vasaras periodā trihodermīna efektivitāte atkarīga no labvēlīgiem vai nelabvēlīgiem vides apstākļiem.
Zemeņu stādījumu smidzināšana ar trihodermīna suspensiju būtiskiierobežo ogu pelēkās puves izplatības līmeni, kā rezultātā zemeņu ražapalielinās par 27 %.
LAAPC
Fungicīdu efektivitātes pārbaudedzērveņu un krūmmelleņu stādījumā
Ditāna smidzinājumi dzērveņu un krūmmelleņu stādījumos ierobežoja dzērveņu ogu puvi un krūmmelleņu jauno dzinumu plankumainības, bet nebija efektīvāki par čempionu 50.
Tomēr ditāna izmantošana būtu ieteicama pārmaiņus ar čempionu, kurš veģetācijas periodā var apdedzināt augu lapas.
LAAPC
Efektīvākās metodes jāņogu stiklspārņa un jāņogu pumpuru vai dzinumu kodes konstatēšanai
Apstiprinājās 2008. gada pētījumos iegūtie rezultāti, ka feromonuķeramslazdi ir labāki jāņogu stiklspārņa tēviņu pievilināšanai nekā dzeltenie līmes vairogi. Feromonu ķeramslazdus vislabāk ir izlikt maija trešajādekādē, kad aktīvo temperatūru summa sasniegusi 60°C.
Augu paraugu analīze ir efektīvākā metode, lai noteiktu pumpuru kodesinvāzijas pakāpi upeņu stādījumos.
Feromonu ķeramlazds
LAAPC
Ķiršu mušas attīstības izpēte Latvijā, lai noteiktu precīzāko ierobežošanas laiku
Precīzākā metode ķiršu mušas populācijas izlidošanas noteikšanai ir dzeltenie līmes vairogi.
Ķiršu mušas populācija ir jāierobežo, ja tiek pārsniegts kritiskais slieksnis (nedēļas laikā ir pielipušas 3 mušas uz dzeltenā līmes vairoga).
LAAPC
Piedāvātos feromonu ķeramslazdus izvērtējums Latvijas apstākļos.
Ābolu tinēja prognozēšanai 2009. gadā labākus rezultātus parādīja Nīderlandē (PHEROBANK) ražotie feromonu ķeramslazdi, bet pīlādžu tīklkodes prognozēšanai labāki bija Igaunijas firmas (Flora Magic) feromonu ķeramslazdi.
Bioloģisko augu aizsardzības līdzekļu efektivitātes pārbaude kaitēkļu ierobežošanai.
Pēc 2009. gada novērojumiem Bacilons būtiski ierobežoja ābolu tinējaun ābolu zāģlapsenes populācijas izmēģinājuma platībā. Bet pīlādžu tīklkodes ar Bacilonu netika ierobežotas.
LAAPC
RIMpro datorprogramma ir izmantojama ābolu tinēja izlidošanas prognozēšanai Latvijas apstākļos
Ar feromonu ķeramslazdiem ir iespējams noteikt populācijas blīvumu un veikt pirmreizējo ābolu tinēja ierobežošanu.
Ar RIMpro datorprogrammu var noteikt, kad nepieciešams veikt otru apstrādi.
Izdētās olas
27.05. Biofix
08.07. apstrāde
LAAPC
Par projekta tēmu uzrakstīti un publicēti vai iesniegti publikācijai 27 zinātniski raksti, 11 tēzes vai abstrakti, pētnieki piedalījušies ar 36 referātiem vai stenda ziņojumiem starptautiskās zinātniskās konferencēs vai darba grupās.
Pavisam uzrakstīti 90 populārzinātniski raksti žurnālos „Agrotops”, „Saimnieks”, „Dārzs un Drava”, „Dārza Pasaule”, „Dārzā”, „Praktiskais Latvietis” u.c.
Noorganizētas 3 lauku dienas, dažādu reģionu zemnieku saimniecībās noorganizēti 4 semināri par augu aizsardzības aktualitātēm, kā arī 7 praktiskas apmācības ābeļu vainagu veidošanāintensīvajos dārzos.
LAAPC regulāri informējis visas saimniecības, kur izvietotas meteostacijas, par nepieciešamajiem augu aizsardzības pasākumiem.
Noorganizētas 15 izstādes vai izveidoti stendi izstādēs.Noorganizēta viena starptautiska konference par krūmmelleņu un
dzērveņu audzēšanas problēmām, kurā piedalījās 14 valstu zinātnieki.
Finansējums no LAP (2010 – 2011) 2.ass „Vides un lauku ainavas uzlabošana”
Ilgtspējīgas augļkopības attīstība, izmantojot vidi un ūdeņus saudzējošas, kā arī lauku ainavu
saglabājošas integrētās audzēšanas tehnoloģijas klimata pārmaiņu mazināšanai un
bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai
Projektā netiks turpināti pētījumi, lai iegūtu vīrusbrīvu stādmateriālu.
Sakarā ar APC pievienošanu VAAD, lielākai daļai augļaugu kultūru, izņemot dzērvenes un krūmmellenes, netiks turpināti pētījumi par vidiun ūdeņus saudzējošām mēslošanas sistēmām.
Paldies par uzmanību
