1/48

PIELIKUMS I

ZĀĻU APRAKSTS

2/48

1. ZĀĻU NOSAUKUMS Suboxone 2 mg/0,5 mg tabletes lietošanai zem mēles 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Katra tablete satur 2 mg buprenorfīna (buprenorfīna hidrohlorīda veidā) (buprenorphine) un 0,5 mg naloksona (naloksona hidrohlorīda dihidrāta veidā) (naloxne). Palīgvielas: 42 mg laktoze. Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1. 3. ZĀĻU FORMA Tablete lietošanai zem mēles. Baltas sešstūrainas abpusēji izliektas tabletes, kurām vienā pusē iegravēts zobena logotips, bet otrā pusē – "N2". 4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA 4.1 Terapeitiskās indikācijas Aizstājterapija atkarības gadījumā no opioīdu narkotikām plašas medicīniskas, sociālas un psiholoģiskas terapeitiskas shēmas ietvaros. Tablešu sastāvā esošais naloksons paredzēts, lai atturētu no ļaunprātīgas intravenozas lietošanas. Preparāts indicēts lietošanai pieaugušajiem un pusaudžiem, kas ir vecāki par 15 gadiem, kuri ir piekrituši atkarības ārstēšanai. 4.2 Devas un lietošanas veids Ārstēšanai jānotiek ārsta uzraudzībā, kam ir pieredze opiātu atkarības ārstēšanā. Katra Suboxona tablete lietošanai zem mēles satur buprenorfīnu un naloksonu. Suboxone satur 2 mg buprenorfīna un 0,5 mg naloksona, kas atzīmēts kā „2 mg” tabletes. Ārstam pacients jābrīdina, ka lietošana zem mēles ir vienīgais efektīvais un labi panesamais preparāta lietošanas veids (skatīt apakšpunktu 4.4). Suboxone tablete lietošanai zem mēles ir jānovieto zem mēles, līdz tā izšķīst, kas parasti notiek 5 – 10 minūtēs. Devu veido Suboxone 2 mg/0,5 mg un Suboxone 8 mg/2 mg tabletes lietošanai zem mēles, kuras var ieņemt vienā reizē vai divās dalītās daļās; otra daļa jāieņem uzreiz pēc pirmās daļas izšķīšanas. Pieaugušie: Pirms terapijas sākšanas ieteicams veikt aknu funkcionālos testus un vīrushepatīta statusa dokumentēšanu. Paātrināta aknu bojājuma risks ir pacientiem, kam laboratoriskos izmeklējumos konstatēts vīrushepatīts, vienlaikus jālieto citas zāles (skatīt apakšpunktu 4.5) un/vai ir aknu disfunkcija. Ieteicama regulāra aknu darbības uzraudzīšana (skatīt apakšpunktu 4.4). Terapijas sākšana: Pirms terapijas sākšanas jānoskaidro opioīdu atkarības tips (proti, ilgstošas vai īslaicīgas darbības opioīds), laiks kopš opioīdu lietošanas pēdējās reizes un opioīdu atkarības pakāpe. Lai izvairītos no abstinences parādību provocēšanas, sākt terapiju ar Suboxone vai tikai ar buprenorfīna tabletēm ieteicams tikai tad, ja ir acīmredzami objektīvi un skaidri abstinences simptomi.

3/48

Sākumterapija: Rekomendējamā sākumdeva ir viena līdz divas Suboxone 2 mg/0,5 mg sublingvālās tabletes, lietojot vienu reizi dienā. Pēc pacienta vajadzībām pirmā terapijas dienā var ordinēt papildu vienu līdz divas Suboxone 2 mg/0,5 mg tabletes. No opioīdiem atkarīgiem narkomāniem, kas nav izgājuši lietošanas pārtraukšanas periodu: sākot ārstēšanu, Suboxone deva jālieto parādoties pirmajiem lietošanas pārtraukšanas simptomiem , bet ne mazāk kā 6 stundas pēc pēdējās opioīdu lietošanas (piem. heroīns, īslaicīgas darbības opioīdi). Pacientiem, kas saņem metadonu: pirms Suboxona terapijas sākšanas metadona deva jāsamazina maksimāli līdz 30 mg dienā. Pirmā Suboxona deva pacientam ir jālieto parādoties lietošanas pārtraukšanas simptomiem, bet ne ātrāk par 24 stundām pēc pēdējās metadona lietošanas. Buprenorfīns var provocēt abstinences simptomus pacientiem, kas ir atkarīgi no metadona. Devas koriģēšana un uzturēšana: Atkarībā no klīniskās darbības Suboxone deva konkrētam pacientam pakāpeniski jāpalielina, taču nedrīkst pārsniegt maksimālo dienas reizes devu 24 mg. Deva tiek titrēta atbilstoši pacienta klīniskā un psiholoģiskā stāvokļa atkārtotam vērtējumam. Devas titrēšana jāveic ar 2 - 8 mg soli. Sākot terapiju, ieteicama buprenorfīna izsniegšana ik dienas. Pēc stāvokļa stabilizēšanās uzticamiem pacientiem var izsniegt Suboxone daudzumu, kas pietiekams vairāku dienu patēriņam. Ieteicams, lai Suboxona daudzums nebūtu lielāks par 7 dienu patēriņu vai saskaņā ar apstiprinātajām vietējām prasībām. Lietošana retāk nekā reizi dienā: Pēc tam, kad pacienta stāvoklis ir apmierinoši stabilizējies, Suboxone lietošanas biežumu var mazināt līdz reizei pārdienās pa divkāršotai individuāli notitrētai dienas devai. Piemēram, pacients, kura stāvoklis stabilizējies pēc 8 mg dienas devas, medikamentu var lietot pa 16 mg katru otro dienu, nelietojot to nepāra dienās. Taču jebkurā gadījumā dienas deva nedrīkst pārsniegt 24 mg. Dažiem pacientiem pēc apmierinoši stabila klīniskā stāvokļa panākšanas Suboxone lietošanas biežumu var mazināt līdz 3 reizēm nedēļā (piemēram, pirmdienā, trešdienā un piektdienā). Pirmdien un trešdien ieņemtai devai jābūt divkāršotai un piektdien ieņemtai devai – trīskāršotai individuāli notitrētai dienas devai, bet nepāra dienās Suboxone netiek lietots. Taču vienā dienā ieņemtā deva nedrīkst pārsniegt 24 mg. Pacientiem, kam nepieciešamā notitrētā dienas deva > 8 mg, šis režīms var nebūt adekvāts. Devas mazināšana un terapijas pabeigšana: Pēc apmierinošanas stabilizācijas panākšanas, ja pacients tam piekrīt, devu var pakāpeniski mazināt līdz zemākai balstdevai; atsevišķos labvēlīgos gadījumos terapiju var pārtraukt. Tā kā tabletes lietošanai zem mēles pieejamas 2 mg un 8 mg devā, iespējama pakāpeniska devas mazināšana. Pacientiem, kam var būt nepieciešama mazāka buprenorfīna deva, var izmantot 0,4 mg buprenorfīna tabletes lietošanai zem mēles. Pēc terapijas pabeigšanas recidīva iespējas dēļ pacienti ir jāuzrauga. Veci cilvēki: Nav datu par šo zāļu lietošanu veciem cilvēkiem. Bērni: Suboxone nav ieteicams terapijai bērniem līdz 15 gadu vecumam, jo trūkst datu par drošību un efektivitāti. Pacienti ar aknu darbības traucējumiem: Aknu darbības traucējumu ietekme uz buprenorfīna un naloksona farmakokinētiku nav zināma. Tā kā abas aktīvās vielas tiek plaši metabolizētas, sagaidāms, ka pacientiem ar vidēji smagiem un smagiem aknu darbības traucējumiem to līmenis plazmā būs augstāks. Nav zināms, vai abas aktīvās vielas tiek ietekmētas vienādā apmērā.

4/48

Tā kā pacientiem ar aknu mazspēju Suboxone farmakokinētika var būt pārmainīta, slimniekiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem ieteicams mazināt sākumdevu un devu titrēt ļoti piesardzīgi (skatīt apakšpunktu 5.2). Pacienti ar nieru darbības traucējumiem: Pacientiem ar nieru mazspēju Suboxone devas mainīšana nav nepieciešama. Piesardzīgi devu ieteicams pielāgot pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (CLcr < 30 ml/min) (skatīt apakšpunktu 5.2). 4.3 Kontrindikācijas Suboxone lietošana ir kontrindicēta sekojošos gadījumos: • paaugstināta jutība pret buprenorfīnu, naloksonu vai jebkuru no palīgvielām, • smaga elpošanas mazspēja, • smaga aknu mazspēja, • akūts alkoholisms vai delirium tremens. 4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā Sakarā ar to, ka trūkst datu par lietošanu pusaudžiem (vecumā no 15-<18), šai vecuma grupai Suboxone būtu jālieto ievērojot piesardzību. Pacienti būtu cieši jānovēro pārejas periodā no buprenorfīna vai metadona uz Suboxone līdz atcelšanas simptomi vairs netiek novēroti. Novirzīšana Par novirzīšanu sauc buprenorfīna ieviešanu nelegālā tirgū, ko veic pacienti vai indivīdi, kas medicīnisko produktu iegūst, nozogot to pacientiem vai aptiekām. Šī novirzīšana var radīt jauna tipa narkomānus, kam buprenorfīns ir primārā narkotika un kam ir paaugstināts pārdozēšanas, ar asinīm pārnesamu vīrusinfekciju izplatīšanās, elpošanas nomākuma un aknu bojājuma risks. Tā kā naloksons kombinētās tabletes sastāvā provocējis abstinenci personām, kas atkarīgas no heroīna, metadona vai citiem pilnīgiem opioīdu agonistiem, sagaidāms, ka Suboxone ir mazāka iespēja tikt novirzītam intravenozai lietošanai. Provocēta abstinence: Sākot terapiju ar buprenorfīnu, ārstam jāzina, ka buprenorfīns ir daļējs agonists un ka tas var izraisīt abstinenci no opioīdiem atkarīgiem pacientiem, īpaši ja tiek ievadīts ātrāk nekā 6 stundas pēc pēdējās heroīna vai citu īslaicīgas darbības opioīdu lietošanas vai ātrāk nekā 24 stundas pēc pēdējās metadona devas (skatīt apakšpunktu 4.2). Taču abstinences simptomi var būt saistīti arī ar devu, kas mazāka par optimālo. Nopietnu nevēlamu blakusparādību, piemēram, pārdozēšanas vai patvaļīgas terapijas pārtraukšanas, risks ir lielāks, ja pacients nesaņem pietiekamu Suboxone devu un turpina abstinences simptomu pašārstēšanu ar opioīdiem, alkoholu vai citiem sedatīviem un miega līdzekļiem, īpaši benzodiazepīniem. Atkarība: Buprenorfīns ir mī-opiātu receptora daļējs agonists, un hroniska tā lietošana rada opioīdu tipa atkarību. Pārtraucot ārstēšanu, var rasties lietošanas pārtraukšanas sindroms, arī vēlīni. Suboxone var izraisīt miegainību, īpaši, ja tas tiek lietots kopā ar alkoholu vai centrālās nervu sistēmas darbību nomācošiem līdzekļiem (piemēram, trankvilizatoriem, sedatīviem vai miega līdzekļiem) (skatīt apakšpunktu 4.5). Pētījumi ar dzīvniekiem un klīniskā pieredze ir pierādījusi, ka buprenorfīns var izraisīt atkarību, taču mazākā pakāpē nekā morfijs. Elpošanas nomākums:

5/48

Ziņots par dažiem nāves gadījumiem elpošanas nomākuma dēļ, īpaši lietojot buprenorfīnu kombinācijā ar benzodiazepīniem (skatīt apakšpunktu 4.5.) vai arī pie buprenorfīna nepareizas lietošanas. Ir ziņojumi par nāves gadījumiem, kas saistīti ar vienlaicīgu buprenorfīna un citu depresantu, piemēram, alkohola vai citu opioīdu, lietošanu. Hepatīts un aknu komplikācijas: Gan klīniskos pētījumos, gan pēcreģistrācijas blakusparādību uzraudzības ziņojumos ir dati par akūta aknu bojājuma gadījumiem narkomāniem, kas atkarīgi no opioīdiem. Patoloģiju spektrs ir no pārejošas asimptomātiskas aknu transamināžu līmeņa paaugstināšanās līdz aknu mazspējas, aknu nekrozes, hepatorenālā sindroma un aknu encefalopātijas gadījumu aprakstiem. Daudzos gadījumos izraisoša un sekmējoša nozīme var būt jau iepriekš pastāvošai aknu enzīmu patoloģijai, B vai C vīrushepatīta infekcijai, vienlaicīgai citu potenciāli hepatotoksisku līdzekļu lietošanai un nepārtrauktai narkotiku injicēšanai. Pirms Suboxone ordinēšanas un terapijas laikā jāapsver šie veicinošie faktori. Ja rodas aizdomas par aknu komplikācijām, nepieciešama sīkāka bioloģiska un etioloģiska izmeklēšana. Atkarībā no izmeklējumu rezultātiem zāļu lietošanu var piesardzīgi pārtraukt tā, lai novērstu abstinences simptomus un novērstu atgriešanos pie narkotiku lietošanas. Ja terapija tiek turpināta, cieši jāuzrauga aknu funkcijas. Buprenorfīns ir opioīds, tāpēc var mazināties sāpju sajūta kā slimības simptoms. Sportistiem jāzina, ka šīs zāles var uzrādīt pozitīvu “dopinga testa” rezultātu. Tāpat kā citi opioīdi, arī buprenorfīns uzmanīgi jālieto pacientiem, kam ir galvas trauma, palielināts intrakraniālais spiediens, hipotensija, prostatas hipertrofija vai urīnizvadkanāla stenoze. Šis preparāts uzmanīgi jālieto pacientiem, kam ir: bronhiālā astma vai elpošanas mazspēja (lietojot buprenorfīnu, ziņots par dažiem elpošanas nomākuma gadījumiem), nieru mazspēja (30 % lietotās devas tiek izvadīti caur nierēm, tādēļ var būt paildzināta izvadīšana caur nierēm), aknu mazspēja (var būt traucēts buprenorfīna metabolisms aknās) (skatīt apakšpunktu 4.3). Medikamenti, kas ir fermenta CYP3A4 inhibitori var palielināt buprenorfīna koncentrāciju. Tad ir nepieciešams samazināt Suboxone devu. Pacientiem, kas jau tiek ārstēti ar CYP3A4 inhibitoriem, Suboxone deva jātitrē uzmanīgi, jo šiem pacientiem pietiekama var būt mazāka deva (skatīt apakšpunktu 4.5). Balstoties uz pieredzi ar morfīnu, monoamīna oksidāzes inhibitoru (MAOI) līdztekus lietošana var radīt opioīdu efekta pastiprināšanu. Pacienti, kam ir reta iedzimta galaktozes nepanesība, Lapp laktāzes deficīts vai glikozes-galaktozes uzsūkšanās traucējumi, nedrīkst lietot šīs zāles. 4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi Suboxone nedrīkst lietot kopā ar: • alkoholiskiem dzērieniem vai spirtu saturošām zālēm, jo alkohols pastiprina buprenorfīna

sedatīvo darbību (skatīt apakšpunktu 4.7). Suboxone jālieto piesardzīgi kombinācijā ar: • benzodiazepīniem: šī kombinācija var izraisīt nāvi centrālas dabas elpošanas nomākuma dēļ.

Tādēļ deva jāierobežo un no šīs kombinācijas lietošanas jāizvairās, ja ir nepareizas lietošanas risks (skatīt apakšpunktu 4.4).

• citi centrālo nervu sistēmu nomācoši līdzekļi, citi opioīdu atvasinājumi (piem., metadons,

pretsāpju un pretklepus līdzekļi), atsevišķi antidepresanti, sedatīvi H1-receptoru antagonisti,

6/48

barbiturāti, citi anksiolītiskie līdzekļi, izņemot benzodiazepīnus, neiroleptiskie līdzekļi, klonidīns un radniecīgas vielas. Šāda kombinācija pastiprina centrālās nervu sistēmas nomākumu. Traucēta modrība var padarīt transportlīdzekļu vadīšanu un iekārtu apkalpošanu bīstamu.

• CYP3A4 inhibitori: buprenorfīna un ketokonazola (spēcīga CYP3A4 inhibitora) mijiedarbības

pētījumā konstatēja palielinātu buprenorfīna Cmax un AUC (aptuveni attiecīgi par 70 % un 50 %) un mazākā mērā palielinātu norbuprenofrīna Cmax un AUC. Pacienti, kas saņem Suboxone, stingri jānovēro un viņiem var būt jāsamazina deva, ja preparātu lieto kombinācijā ar spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem (piemēram, ar tādiem proteāzes inhibitoriem kā ritonavirs, nelfinavirs vai indinavirs vai ar tādiem azola pretsēnīšu līdzekļiem kā ketokonazols vai itrakonazols).

• CYP3A4 induktori: buprenorfīna mijiedarbība ar CYP3A4 induktoriem nav pētīta, tādēļ,

vienlaikus lietojot induktorus (piemēram, fenobarbitālu, karbamazepīnu, fenitoīnu, rifampicīnu), pacientus, kas saņem Suboxone, ieteicams stingri novērot.

Līdz šim nav novērota nozīmīga mijiedarbība ar kokaīnu–kombinācijā ar visbiežāk lietoto narkotiku vairāku vielu narkomānu vidū. 4.6 Grūtniecība un zīdīšana Grūtniecība: Ir ļoti niecīga pieredze ar buprenorfīna/naloksona lietošanu grūtniecības laikā. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda reproduktīvo toksicitāti (skat. 5.3). Potenciālais risks cilvēkam nav zināms. Buprenorfīna augstu devu lietošana grūtniecības beigu periodā var izsaukt elpošanas nomākumu jaundzimušajam, pat tad ja lietošana ir bijusi īslaicīga. Ilgstoša buprenorfīna lietošana mātei pēdējos trīs grūtniecības mēnešos var radīt lietošanas pārtraukšanas sindromu jaundzimušajam. Suboxone nevajadzētu lietot grūtniecības laikā. Ja ārsts uzskata, ka terapija grūtniecības laikā ir nepieciešama, buprenorfīna deva pielāgojama atbilstoši vietējiem buprenorfīna reģistrācijas nosacījumiem. Gadījumos, Suboxone terapijas laikā iestājas grūtniecība, māte un nedzimušais bērns ir rūpīgi jānovēro, un, ja nepieciešama turpmāka ārstēšana, jāpāriet uz buprenorfīna terapiju. Zīdīšana: Nav zināms vai naloksons izdalās ar mātes pienu. Buprenorfīns un tā metabolīti izdalās ar mātes pienu. Žurkām buprenorfīns spēj nomākt laktāciju. Tādēļ ārstēšanās laikā ar Suboxone bērna barošanu ar krūti vajadzētu pārtraukt. 4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus Parasti buprenorfīns var izraisīt mazu līdz vidēji izteiktu ietekmi uz transportlīdzekļu drošu vadīšanu, mehānismu apkalpošanu, vai citu bīstamu aktivitāšu veikšanu. Suboxone var izsaukt miegainību, reiboni vai koncentrēšanās grūtības, it sevišķi, ja to lieto kopā ar alkoholu vai centrālo nervu sistēmu nomācošiem līdzekļiem. Tādēļ tiek rekomendēts ievērot piesardzību, kad tiek veiktas visas augstākminētās darbības (skatīt apakšpunktus 4.4 un 4.5). 4.8 Nevēlamās blakusparādības Klīniskos pētījumos biežākās nevēlamās blakusparādības, kas saistītas ar Suboxone terapiju, bija saistītas ar abstinences simptomiem (piemēram, sāpes vēderā, caureja, muskuļu sāpes, trauksme, svīšana). Suboxone centrālā klīniskā pētījumā 342 no 472 pacientiem (72,5 %) radās ar terapiju saistītas nevēlamas blakusparādības. Šīs blakusparādības pēc sistēmas, orgānu klases un biežuma (ļoti bieži (> 1/10), bieži (> 1/100, < 1/10), retāk (> 1/1 000 līdz ≤ 1/100)) norādītas 1. tabulā.

7/48

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā. 1. tabula. Ar terapiju saistītās nevēlamās blakusparādības centrālajā Suboxone klīniskā pētījumā (≥ 0,1 % ar Suboxone ārstēto pacientu) Infekcijas un parazitozes

Bieži: Retāk:

Infekcijas Vaginīts

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Retāk:

Anēmija, trombocitopēnija, leikopēnija, limfadenopātija, leikocitoze

Imūnās sistēmas traucējumi

Retāk:

Alerģiska reakcija

Metabolisma un barošanās traucējumi

Bieži: Retāk:

Perifēra tūska, ķermeņa masas samazināšanās Hiperglikēmija, hiperlipēmija, hipoglikēmija

Psihiskie traucējumi

Bieži:

Retāk:

Trauksme, nervozitāte, depresija, mazināta dzimumtieksme, patoloģiska domāšana Narkomānija, amnēzija, naidīgums, runas traucējumi, depersonalizācija, patoloģiski sapņi, apātija, eiforija

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži: Bieži: Retāk:

Bezmiegs Miegainība, reibonis, parestēzija, hipertonija Krampji, uzbudinājums, trīce, hiperkinēze

Acu slimības

Bieži: Retāk:

Asarošanas traucējumi, ambliopija Mioze, konjunktivīts

Sirds funkcijas traucējumi

Retāk:

Miokarda infarkts, stenokardija, sirdsklauves, tahikardija, bradikardija

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži: Retāk:

Vazodilatācija, hipertensija, migrēna Hipotensija, karstuma dūriens

Respiratorās, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži: Retāk:

Rinīts, faringīts, pastiprināts klepus Dispnoja, astma, žāvas

8/48

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži: Bieži: Retāk:

Aizcietējums, slikta dūša Vemšana, dispepsija, caureja, anoreksija, meteorisms Čūlains stomatīts, mēles krāsas pārmaiņa

Aknu un/vai žultsceļu traucējumi

Bieži:

Patoloģiska aknu funkcija

Ādas un zemādas audu bojājumi

Ļoti bieži: Bieži: Retāk:

Svīšana Izsitumi, nieze, nātrene Eksfoliatīvs dermatīts, akne, mezgliņi ādā, alopēcija, sausa āda

Skeleta-muskuļu unsaistaudu sistēmas bojājumi

Bieži: Retāk:

Artralģija, mialģija, kāju krampji Artrīts

Nieru un urīnceļu traucējumi

Bieži: Retāk:

Albuminūrija, urīna patoloģija Hematūrija, nierakmeņi, paaugstināts kreatinīna līmenis, urīnceļu infekcija, dizūrija, urīna aizture

Reproduktīvās sistēmas un krūts slimības

Retāk:

Impotence, amenoreja, ejakulācijas traucējumi, menorāģija, metrorāģija

Vispārēji traucējumi

Ļoti bieži: Bieži:

Abstinences sindroms, galvassāpes Astēnija, drudzis, gripas sindroms, savārgums, nejaušas traumas, drebuļi, sāpes krūšu kurvī, vēdersāpes, muguras sāpes, sāpes

Traumas, saindēšanās un komplikācijas pēc manipulācijām

Retāk:

Hipotermija

Opioīdu atkarības ārstēšanā izmantotā buprenorfīna monoterapija ir saistīta ar šādiem simptomiem (> 1 %): aizcietējums, galvassāpes, bezmiegs, astēnija, miegainība, slikta dūša un vemšana, ģībonis un reibonis, ortostatiska hipotensija un svīšana. Ar buprenorfīna monoterapiju saistītas arī citas nevēlamas blakusparādības (< 0,1 %). Tās ir: • elpošanas nomākums (skatīt apakšpunktu 4.4 un 4.5), • aknu nekroze un hepatīts (skatīt apakšpunktu 4.4), • halucinācijas, • bronhu spazmu, angioneirotiskās tūskas un anafilaktiskā šoka gadījumi. Ir saņemti ziņojumi par vietēju reakciju, dažkārt septisku un potenciāli nopietnu akūtu hepatītu pēc nepareizas intravenozas lietošanas gadījumiem (skatīt apakšpunktu 4.4). Pacientiem ar izteiktu atkarību no narkotikām sākotnējā buprenorfīna lietošana var izraisīt abstinenci, kuras pakāpe līdzīga abstinencei, kādu izraisījis naloksons.

9/48

Lietojot buprenorfīnu, gan buprenorfīnu-naloksonu ir ziņots par spontāniem abortiem. Nav iespējams noteikt cēloņsakarību, jo šajos gadījumos parasti tiek lietotas arī citas zāles vai ir citi riska faktori, kas izraisa spontāno abortu (skatīt apakšpunktu 4.6). Ir ziņots par jaundzimušā abstinences sindromu, kas veidojas jaundzimušajiem, ja sieviete grūtniecības laikā ir lietojusi buprenorfīnu. Sindroms var būt izteikts vieglākā un daudz ilgstošākā formā nekā no īslaicīgas darbības pilnīgiem �-opioīdu agonistiem. Sindromu raksturs lielā mērā ir atkarīgs no mātes zāļu lietošanas vēstures (skatīt apakšpunktu 4.6) 4.9 Pārdozēšana Nejaušas pārdozēšanas gadījumā jāveic vispārēji uzturoši pasākumi, tostarp rūpīgi jāuzrauga pacienta elpošana un sirdsdarbība. Galvenais simptoms, kura gadījumā nepieciešama iejaukšanās, ir elpošanas nomākums, kas var izraisīt elpošanas apstāšanos un nāvi. Ja pacientam ir vemšana, jānovērš atvemto masu aspirācija. Ārstēšana: jāveic simptomātiska elpošanas nomākuma ārstēšana un standarta intensīvās terapijas pasākumi. Nepieciešamības gadījumā jānodrošina elpceļu caurlaidība un jāveic asistēta vai kontrolēta elpināšana. Pacients jāpārvieto uz vietu, kur pieejami visi līdzekļi reanimācijas veikšanai. Ieteicama opioīdu antagonista (proti, naloksona) lietošana, neraugoties uz tā mēreno ietekmi, mazinot buprenorfīna izraisītus respiratoriskus simptomus salīdzinājumā ar tā darbību pilnīgu agonistu opioīdu savienojumu gadījumā. Suboxone ilgstošā darbība jāņem vērā, nosakot terapijas ilgumu un medicīnisko uzraudzību, kas nepieciešama, lai novērstu pārdozēšanas izpausmes. 5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS 5.1 Farmakodinamiskās īpašības Farmakoterapeitiskā grupa: Zāles lietošanai opioīdu atkarības gadījumā, ATĶ kods: N07B C51 Darbības mehānisms: Buprenorfīns ir opioīdu daļējs agonists/antagonists, kas saistās ar µ (mī) un κ (kappa) receptoriem smadzenēs. Tā iedarbība opioīdu balstterapijā saistīta ar lēnu atgriezenisku saistīšanos ar µ receptoriem, kas ilgstošā laika periodā var mazināt nepieciešamību atkarīgiem pacientiem lietot narkotikas. Klīniskās farmakoloģijas pētījumos, kuros piedalījās no opioīdiem atkarīgas personas, tika konstatēta opioīdu agonistu darbības augšējā robeža. Naloksons ir µ (mī)-opioīdu receptoru antagonists. Lietojot to parastā devā perorāli vai sublingvāli pacientiem ar opioīdu abstinenci, naloksonam ir niecīga farmakoloģiskā darbība vai tās nav gandrīz pilnīga pirmās aprites metabolisma dēļ. Taču, ievadot Suboxone no opioīdiem atkarīgām personām intravenozi, tajā esošais naloksons izraisa ievērojamu opioīdiem antagonistisku darbību un opioīdu abstinenci, tādējādi aizkavējot ļaunprātīgu intravenozu lietošanu. Klīniskā efektivitāte: Dati par Suboxone efektivitāti un drošumu ir atvasināti galvenokārt no vienu gadu ilga klīniskā pētījuma, kas bija 4 nedēļu nejaušināts, dubultmaskēts Suboxone, buprenorfīna un placebo tablešu salīdzinājums, kam sekoja 48 nedēļas ilgs Suboxone drošības pētījums. Šai pētījumā 326 no heroīna atkarīgi pētījuma dalībnieki nejaušināti saņēma 16 mg Suboxone dienā, 16 mg buprenorfīna dienā vai placebo tabletes. Pētījuma dalībnieki, kas bija nejaušināti saņemt kādu no aktīvām terapijām, dozēšana sākās ar vienu 8 mg buprenorfīna tableti 1. dienā, kam sekoja 16 mg buprenorfīna (divas 8 mg tabletes) 2. dienā. 3. dienā tie pētījuma dalībnieki, kam nejaušināti bija jāsaņem Suboxone, sāka lietot

10/48

kombinētās tabletes. Pētījumi dalībnieki ik dienu (no pirmdienas līdz piektdienai) ieradās klīnikā devas saņemšanai un terapijas efektivitātes vērtēšanai. Brīvdienām tika izsniegtas devas ņemšanai uz mājām. Primārais pētījuma salīdzinājums bija buprenorfīna un Suboxone individuālās efektivitātes salīdzinājums ar placebo. Trīsreiz nedēļā ņemto urīna paraugu daudzums, kas nesaturēja pētījuma ietvaros neizsniegtos opioīdus, statistiki lielāks bija gan Suboxone, salīdzinot ar placebo (p < 0,0001), gan buprenorfīnam, salīdzinot ar placebo (p < 0,0001). Dubultmaskētā, dubultslēptā, paralēlo grupu klīniskā pētījumā, kas salīdzināja buprenorfīna šķīdumu etanolā ar pilnīgu agonistu saturošu aktīvo kontroli, 162 pētījuma dalībnieki 3 - 10 dienas ilgā indukcijas fāzē, 16 nedēļas ilgā balstterapijas fāze un 7 nedēļas ilgā detoksikācijas fāzē nejaušināti saņēma sublingvālu buprenorfīna šķīdumu etanolā pa 8 mg dienā (deva, kas rupji pielīdzināma Suboxone devai 12 mg dienā) vai divas relatīvi mazas aktīvās kontroles devas, viena no kurām bija pietiekami zema, lai būtu placebo alternatīva. Līdz 3. dienai buprenorfīna deva tika notitrēta līdz balstdevai; aktīvās kontroles deva tika titrēta daudz pakāpeniskāk. Pamatojoties uz terapijas turpināšanu un trīsreiz nedēļā ņemto urīna paraugu daudzumu, kas nesaturēja pētījumā neizmantotos opioīdus, buprenorfīns bija daudz efektīvāks nekā kontroles mazā deva, nodrošinot no heroīna atkarīgo narkomānu palikšanu ārstēšanas programmā un mazinot opioīdu lietošanu terapijas laikā. Buprenorfīna pa 8 mg dienā efektivitāte bija līdzīga vidējai aktīvās kontroles devai, taču ekvivalence netika pierādīta. 5.2 Farmakokinētiskās īpašības Buprenorfīns Uzsūkšanās: Lietojot perorāli, buprenorfīns tiek pakļauts pirmā loka metabolismam N–dealkilēšanas un glikuronizācijas ceļā tievajās zarnās un aknās. Tādēļ šīs zāles perorālai lietošanai nav piemērotas. Maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 90 minūtes pēc sublingvālas lietošanas. Pēc sublingvālas Suboxone devas buprenorfīna līmenis plazmā palielinājās. Palielinot devu (4 - 16 mg robežās), palielinājās gan buprenorfīna Cmax, gan AUC, lai gan šis pieaugums bija mazāks nekā proporcionāls devai. Farmakokinētiskais parametrs

Suboxone 4 mg Suboxone 8 mg Suboxone 16 mg

Cmax · ng/ml

1,84 (39) 3,0 (51) 5,95 (38)

AUC0-48 stundas · ng/ml

12,52 (35) 20,22 (43) 34,89 (33)

Izplatība: Pēc buprenorfīna uzsūkšanās vērojama ātra sadales fāze (pusperiods ir 2 līdz 5 stundas). Metabolisms un eliminācija Buprenorfīna metabolisms notiek pamatmolekulas un dealkilēta metabolīta 14–N–dealkilēšanas un glikuronizācijas ceļā. Klīniskie dati apstiprina, ka CYP3A4 veic buprenorfīna N–dealkilēšanu. N–dealkilbuprenorfīns ir µ (mī) - opioīdais agonists ar vāju iekšēju aktivitāti. Buprenorfīna eliminācija ir bi- vai trieksponenciāla, un tā vidējais eliminācijas pusperiods no plazmas ir 32 stundas. Buprenorfīns tiek izvadīts galvenokārt ar izkārnījumiem, ar žulti izdaloties glikuronizētiem metabolītiem (70 %), bet atlikusī daļa izdalās ar urīnu. Naloksons Absorbcija un izkliede:

11/48

Pēc intravenozas ievadīšanas naloksons tiek strauji izkliedēts (izkliedes pusperiods ~ 4 minūtes). Pēc perorālas ieņemšanas naloksons plazmā ir vāji noteicams; pēc sublingvālas Suboxone lietošanas naloksona koncentrācija plazmā ir zema un strauji mazinās. Metabolisms un eliminācija: Zāles tiek metabolizētas aknās, galvenokārt glikuronizācijas ceļā, un izvadītas no organisma ar urīnu. Naloksona vidējais eliminācijas pusperiods no plazmas ir 1,2 stundas. Īpašas pacientu grupas: Veci cilvēki: Nav pieejamu datu par farmakokinētiku veciem pacientiem. Nieru darbības traucējumi: Eliminācija caur nierēm veido relatīvi nelielu daļu (~30 %) Suboxone kopējā klīrensa. Balstoties uz nieru funkcijas raksturlielumiem, nav nepieciešama devas pielāgošana, taču piesardzība ievērojama, ordinējot produktu personām ar smagiem nieru darbības traucējumiem. Aknu darbības traucējumi: Eliminācijai aknās ir salīdzinoši liela nozīme (~70 %) kopējā Suboxone klīrensā, tādēļ buprenorfīna darbība var kļūt ilgāka personām ar aknu klīrensa traucējumiem. Pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu aknu disfunkciju var būt nepieciešama mazāka Suboxone sākumdeva un piesardzīga devas titrēšana. Suboxone kontrindicēts pacientiem ar smagu aknu disfunkciju (skatīt apakšpunktu 4.3). 5.3 Preklīniskie dati par drošību Buprenorfīna un naloksona kombinācija tika pētīta nosakot toksicitāti dzīvniekiem (žurkām līdz 90 dienām) lietojot akūtu un atkārtotu devu. Nenovēroja toksicitātes sinerģisku pastiprināšanos. Blakusparādības bija pamatotas uz opioīdo agonistu un/vai antagonistisko substanču zināmo farmakoloģisko aktivitāti. Buprenorfīna hidrohlorīda un naloksona hidrohlorīda kombinācija (4:1) nebija mutagēniska baktēriju mutācijas testā (Eimsa testā) un klastogēniska in vitro citoģenētiskā metodē cilvēka limfocītos vai intravenozā kodoliņu testā žurkām. Reprodukcijas pētījumi lietojot buprenorfīnu iekšķīgi: naloksons (attiecība 1:1) parādīja ka žurkām embriju bojāeja izpaudās, ja mātei toksicitāte tika sasniegta ar visām devām. Mazākā pētītā deva bija līdzvērtīga iedarbībai, kas 1 reizi pārsniedz buprenorfīna un 5 reizes naloksona iedarbību, lietojot maksimālo terapeitisko devu cilvēkam, kas aprēķināta mg/m2 veidā. Lietojot mātītei toksiskas devas, trušiem nenovēroja toksisku ietekmi uz attīstību. Turklāt ne žurkām, ne trušiem nenovēroja teratogēnisku ietekmi. Peri-postnatāls pētījums ar Suboxone nav veikts; tomēr, lietojot perorāli mātītei buprenorfīnu lielās devās grūsnības un zīdīšanas laikā, novēroja grūtas dzemdības (iespējams buprenorfīna sedatīvās ietekmes dēļ), augstu jaundzimušo mirstību un nelielu dažu neiroloģisko funkciju (virsmas līdzsvara reflekss un atbildes uz izbiedēšanu) attīstības aizkavēšanos jaundzimušām žurkām. Suboxona ievadīšana ar uzturu žurkām 500 m.m.d. vai lielākā devā izraisīja auglības mazināšanos, kas izpaudās ar mazinātu veiksmīgu apaugļošanās skaitu. Uztura devai 100 m.m.d. (Pamatojoties uz AUC, aprēķinātā buprenorfīna iedarbība ir aptuveni 2,4 reizes lielāka nekā lietojot cilvēkam devu 24 mg Suboxona; naloksona līmenis plazmā bija noteikti žurkām vismazākajos daudzumos) nebija nevēlamas ietekmes uz mātītes auglību. Kancerogenitātes pētījumi ar Suboxone tika veikti žurkām ar devu 7, 30 un 120 mg/kg dienā, kas pēc iedarbības atbilst 3 - 75 reizes lielākai devai nekā lietojot cilvēkam sublingvālo dienas devu 16 mg dienā, kas aprēķināta mg/m2 veidā. Visās devu grupās statistiski ticami pieauga saslimstība ar labdabīgu sēklinieku intersticiālo (Leidiga) šūnu adenomu. 6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

12/48

6.1 Palīgvielu saraksts Laktozes monohidrāts, mannitols, kukurūzas ciete, povidons K30, bezūdens citronskābe, nātrija citrāts, magnija stearāts, kālija acesulfāms, dabīgā citrona un laima garšviela. 6.2 Nesaderība Nav piemērojama. 6.3 Uzglabāšanas laiks 3 gadi 6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas nosacījumi. 6.5 Iepakojuma veids un saturs 7 tabletes neilona/alumīja/ PVH blistera plāksnītēs. 28 tabletes neilona/alumīja/ PVH blistera plāksnītēs. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami 6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai Zāles, kas vairāk nav lietojamas, nedrīkst izmest kanalizācijā vai municipālajā notekūdeņu sistēmā. Pacientam vajadzētu tikt instruētam, atgriezt tās atpakaļ aptiekā vai jautāt farmaceitam par nevajadzīgo zāļu likvidēšanu, saskaņā ar nacionālo likumdošanu. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi. 7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS SP Europe Rue de Stalle 73 B-1180 Bruxelles Beļģija 8. REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I) 9. REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS 10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

13/48

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas zāļu aģentūras (EMEA) mājas lapā http://www.emea.eu.int/

14/48

1. ZĀĻU NOSAUKUMS Suboxone 8 mg/2 mg tabletes lietošanai zem mēles 2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS Katra tablete satur 8 mg buprenorfīna (buprenorfīna hidrohlorīda veidā) (buprenorphine)un 2 mg naloksona (naloksona hidrohlorīda dihidrāta veidā) (naloxne). Palīgvielas: 168 mg laktoze. Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt apakšpunktā 6.1. 3. ZĀĻU FORMA Tablete lietošanai zem mēles. Baltas sešstūrainas abpusēji izliektas tabletes, kurām vienā pusē iegravēts zobena logotips, bet otrā pusē – "N8". 4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA 4.1 Terapeitiskās indikācijas Aizstājterapija atkarības gadījumā no opioīdu narkotikām plašas medicīniskas, sociālas un psiholoģiskas terapeitiskas shēmas ietvaros. Tablešu sastāvā esošais naloksons paredzēts, lai atturētu no ļaunprātīgas intravenozas lietošanas. Preparāts indicēts lietošanai pieaugušajiem un pusaudžiem, kas ir vecāki par 15 gadiem, kuri ir piekrituši atkarības ārstēšanai. 4.2 Devas un lietošanas veids Ārstēšanai jānotiekārsta uzraudzībā, kam ir pieredze opiātu atkarības ārstēšanā Katra Suboxone tablete lietošanai zem mēles satur buprenorfīnu un naloksonu. Suboxone satur 8 mg buprenorfīna un 2 mg naloksona, kas atzīmēts kā „8 mg” tabletes. Ārstam pacients jābrīdina, ka lietošana zem mēles ir vienīgais efektīvais un labi panesamais preparāta lietošanas veids (skatīt apakšpunktu 4.4). Suboxone tablete lietošanai zem mēles ir jānovieto zem mēles, līdz tā izšķīst, kas parasti notiek 5 – 10 minūtēs. Devu veido Suboxone 2 mg/0,5 mg un 8 mg/0,5 mg tabletes lietošanai zem mēles, kuras var ieņemt vienā reizē vai divās dalītās daļās; otra daļa jāieņem uzreiz pēc pirmās daļas izšķīšanas. Pieaugušie: Pirms terapijas sākšanas ieteicams veikt aknu funkcionālos testus un vīrushepatīta statusa dokumentēšanu. Paātrināta aknu bojājuma risks ir pacientiem, kam laboratoriskos izmeklējumos konstatēts vīrushepatīts, vienlaikus jālieto citas zāles (skatīt apakšpunktu 4.5) un/vai ir aknu disfunkcija. Ieteicama regulāra aknu darbības uzraudzīšana (skatīt apakšpunktu 4.4). Terapijas sākšana: Pirms terapijas sākšanas jānoskaidro opioīdu atkarības tips (proti, ilgstošas vai īslaicīgas darbības opioīds), laiks kopš opioīdu lietošanas pēdējās reizes un opioīdu atkarības pakāpe. Lai izvairītos no abstinences parādību provocēšanas, sākt terapiju ar Subuxone vai tikai ar buprenorfīna tabletēm ieteicams tikai tad, ja ir acīmredzami objektīvi un skaidri abstinences simptomi.

15/48

Sākumterapija: Rekomendējamā sākumdeva ir viena līdz divas Suboxone 2 mg/0,5 mg sublingvālās tabletes, lietojot vienu reizi dienā. Pēc pacienta vajadzībām pirmā terapijas dienā var ordinēt papildu vienu līdz divas Subuxone 2 mg/0,5 mg tabletes. No opioīdiem atkarīgiem narkomāniem, kas nav izgājuši lietošanas pārtraukšanas periodu: sākot ārstēšanu, Suboxone deva jālieto parādoties pirmajiem lietošanas pārtraukšanas simptomiem , bet ne mazāk kā 6 stundas pēc pēdējās opioīdu lietošanas (piem. heroīns, īslaicīgas darbības opioīdi). Buprenorfīns var provocēt abstinences simptomus pacientiem, kas ir atkarīgi no metadona. Pacientiem, kas saņem metadonu: pirms Suboxona terapijas sākšanas metadona deva jāsamazina maksimāli līdz 30 mg dienā. Pirmā Suboxona deva pacientam ir jālieto parādoties lietošanas pārtraukšanas simptomiem, bet ne ātrāk par 24 stundām pēc pēdējās metadona lietošanas. Buprenorfīns var provocēt abstinences simptomus pacientiem, kas ir atkarīgi no metadona. Devas koriģēšana un uzturēšana: Atkarībā no klīniskās darbības Suboxone deva konkrētam pacientam pakāpeniski jāpalielina, taču nedrīkst pārsniegt maksimālo dienas reizes devu 24 mg. Deva tiek titrēta atbilstoši pacienta klīniskā un psiholoģiskā stāvokļa atkārtotam vērtējumam. Devas titrēšana jāveic ar 2 - 8 mg soli. Sākot terapiju, ieteicama buprenorfīna izsniegšana ik dienas. Pēc stāvokļa stabilizēšanās uzticamiem pacientiem var izsniegt Suboxone daudzumu, kas pietiekams dažu dienu patēriņam. Ieteicams, lai Suboxona daudzums nebūtu lielāks par 7 dienu patēriņu vai saskaņā ar apstiprinātajām vietējām prasībām. Lietošana retāk nekā reizi dienā: Pēc tam, kad pacienta stāvoklis ir apmierinoši stabilizējies, Suboxone lietošanas biežumu var mazināt līdz reizei pārdienās pa divkāršotai individuāli notitrētai dienas devai. Piemēram, pacients, kura stāvoklis stabilizējies pēc 8 mg dienas devas, medikamentu var lietot pa 16 mg katru otro dienu, nelietojot to nepāra dienās. Taču jebkurā gadījumā dienas deva nedrīkst pārsniegt 24 mg. Dažiem pacientiem pēc apmierinoši stabila klīniskā stāvokļa panākšanas Suboxone lietošanas biežumu var mazināt līdz 3 reizēm nedēļā (piemēram, pirmdienā, trešdienā un piektdienā). Pirmdien un trešdien ieņemtai devai jābūt divkāršotai un piektdien ieņemtai devai – trīskāršotai individuāli notitrētai dienas devai, bet nepāra dienās Suboxone netiek lietots. Taču vienā dienā ieņemtā deva nedrīkst pārsniegt 24 mg. Pacientiem, kam nepieciešamā notitrētā dienas deva > 8 mg, šis režīms var nebūt adekvāts. Devas mazināšana un terapijas pabeigšana: Pēc apmierinošanas stabilizācijas panākšanas, ja pacients tam piekrīt, devu var pakāpeniski mazināt līdz zemākai balstdevai; atsevišķos labvēlīgos gadījumos terapiju var pārtraukt. Tā kā tabletes lietošanai zem mēles pieejamas 2 mg un 8 mg devā, iespējama pakāpeniska devas mazināšana. Pacientiem, kam var būt nepieciešama mazāka buprenorfīna deva, var izmantot 0,4 mg buprenorfīna tabletes lietošanai zem mēles. Pēc terapijas pabeigšanas recidīva iespējas dēļ pacienti ir jāuzrauga. Veci cilvēki: Nav datu par šo zāļu lietošanu veciem cilvēkiem. Bērni: Suboxone nav ieteicams terapijai bērniem līdz 15 gadu vecumam, jo trūkst datu par drošību un efektivitāti. Pacienti ar aknu darbības traucējumiem: Aknu darbības traucējumu ietekme uz buprenorfīna un naloksona farmakokinētiku nav zināma. Tā kā abas aktīvās vielas tiek plaši metabolizētas, sagaidāms, ka pacientiem ar vidēji smagiem un smagiem aknu darbības traucējumiem to līmenis plazmā būs augstāks. Nav zināms, vai abas aktīvās vielas tiek ietekmētas vienādā apmērā.

16/48

Tā kā pacientiem ar aknu mazspēju Suboxone farmakokinētika var būt pārmainīta, slimniekiem ar viegliem vai vidēji smagiem aknu darbības traucējumiem ieteicams mazināt sākumdevu un devu titrēt ļoti piesardzīgi (skatīt apakšpunktu 5.2).

Pacienti ar nieru darbības traucējumiem: Pacientiem ar nieru mazspēju Suboxone devas mainīšana nav nepieciešama. Piesardzīgi devu ieteicams pielāgot pacientiem ar smagiem nieru darbības traucējumiem (CLcr < 30 ml/min) (skatīt apakšpunktu 5.2). 4.4 Kontrindikācijas Suboxone lietošana ir kontrindicēta sekojošos gadījumos: • paaugstināta jutība pret buprenorfīnu, naloksonu vai jebkuru no palīgvielām, • smaga elpošanas mazspēja, • smaga aknu mazspēja, • akūts alkoholisms vai delirium tremens, 4.4 Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā Sakarā ar to, ka trūkst datu par lietošanu pusaudžiem (vecumā no 15-<18), šai vecuma grupai Suboxone būtu jālieto ievērojot piesardzību. Pacienti būtu cieši jānovēro pārejas periodā no buprenorfīna vai metadona uz Suboxone līdz atcelšanas simptomi vairs netiek novēroti. Novirzīšana Par novirzīšanu sauc buprenorfīna ieviešanu nelegālā tirgū, ko veic pacienti vai indivīdi, kas medicīnisko produktu iegūst, nozogot to pacientiem vai aptiekām. Šī novirzīšana var radīt jauna tipa narkomānus, kam buprenorfīns ir primārā narkotika un kam ir paaugstināts pārdozēšanas, ar asinīm pārnesamu vīrusinfekciju izplatīšanās, elpošanas nomākuma un aknu bojājuma risks. Tā kā naloksons kombinētās tabletes sastāvā provocējis abstinenci personām, kas atkarīgas no heroīna, metadona vai citiem pilnīgiem opioīdu agonistiem, sagaidāms, ka Suboxone ir mazāka iespēja tikt novirzītam intravenozai lietošanai. Provocēta abstinence: Sākot terapiju ar buprenorfīnu, ārstam jāzina, ka buprenorfīns ir daļējs agonists un ka tas var izraisīt abstinenci no opioīdiem atkarīgiem pacientiem, īpaši ja tiek ievadīts ātrāk nekā 6 stundas pēc pēdējās heroīna vai citu īslaicīgas darbības opioīdu lietošanas vai ātrāk nekā 24 stundas pēc pēdējās metadona devas (skatīt apakšpunktu 4.2). Taču abstinences simptomi var būt saistīti arī ar devu, kas mazāka par optimālo. Nopietnu nevēlamu blakusparādību, piemēram, pārdozēšanas vai patvaļīgas terapijas pārtraukšanas, risks ir lielāks, ja pacients nesaņem pietiekamu Suboxone devu un turpina abstinences simptomu pašārstēšanu ar opioīdiem, alkoholu vai citiem sedatīviem un miega līdzekļiem, īpaši benzodiazepīniem. Atkarība: Buprenorfīns ir mī-opiātu receptora daļējs agonists, un hroniska tā lietošana rada opioīdu tipa atkarību. Pārtraucot ārstēšanu, var rasties lietošanas pārtraukšanas sindroms, arī vēlīni. Suboxone var izraisīt miegainību, īpaši, ja tas tiek lietots kopā ar alkoholu vai centrālās nervu sistēmas darbību nomācošiem līdzekļiem (piemēram, trankvilizatoriem, sedatīviem vai miega līdzekļiem) (skatīt apakšpunktu 4.5). Pētījumi ar dzīvniekiem un klīniskā pieredze ir pierādījusi, ka buprenorfīns var izraisīt atkarību, taču mazākā pakāpē nekā morfijs.

17/48

Elpošanas nomākums: Ziņots par dažiem nāves gadījumiem elpošanas nomākuma dēļ, īpaši lietojot buprenorfīnu kombinācijā ar benzodiazepīniem (skatīt apakšpunktu 4.5.) vai arī pie buprenorfīna nepareizas lietošanas. Ir ziņojumi par nāves gadījumiem, kas saistīti ar vienlaicīgu buprenorfīna un citu depresantu, piemēram, alkohola vai citu opioīdu, lietošanu. Hepatīts un aknu komplikācijas: Gan klīniskos pētījumos, gan pēcreģistrācijas blakusparādību uzraudzības ziņojumos ir dati par akūta aknu bojājuma gadījumiem narkomāniem, kas atkarīgi no opioīdiem. Patoloģiju spektrs ir no pārejošas asimptomātiskas aknu transamināžu līmeņa paaugstināšanās līdz aknu mazspējas, aknu nekrozes, hepatorenālā sindroma un aknu encefalopātijas gadījumu aprakstiem. Daudzos gadījumos izraisoša un sekmējoša nozīme var būt jau iepriekš pastāvošai aknu enzīmu patoloģijai, B vai C vīrushepatīta infekcijai, vienlaicīgai citu potenciāli hepatotoksisku līdzekļu lietošanai un nepārtrauktai narkotiku injicēšanai. Pirms Suboxone ordinēšanas un terapijas laikā jāapsver šie veicinošie faktori. Ja rodas aizdomas par aknu komplikācijām, nepieciešama sīkāka bioloģiska un etioloģiska izmeklēšana. Atkarībā no izmeklējumu rezultātiem zāļu lietošanu var piesardzīgi pārtraukt tā, lai novērstu abstinences simptomus un novērstu atgriešanos pie narkotiku lietošanas. Ja terapija tiek turpināta, cieši jāuzrauga aknu funkcijas. Buprenorfīns ir opioīds, tāpēc var mazināties sāpju sajūta kā slimības simptoms. Sportistiem jāzina, ka šīs zāles var uzrādīt pozitīvu “dopinga testa” rezultātu. Tāpat kā citi opioīdi, arī buprenorfīns uzmanīgi jālieto pacientiem, kam ir galvas trauma, palielināts intrakraniālais spiediens, hipotensija, prostatas hipertrofija vai urīnizvadkanāla stenoze. Šis preparāts uzmanīgi jālieto pacientiem, kam ir: bronhiālā astma vai elpošanas mazspēja (lietojot buprenorfīnu, ziņots par dažiem elpošanas nomākuma gadījumiem), nieru mazspēja (30 % lietotās devas tiek izvadīti caur nierēm, tādēļ var būt paildzināta izvadīšana caur nierēm), aknu mazspēja (var būt traucēts buprenorfīna metabolisms aknās) (skatīt apakšpunktu 4.3). Medikamenti, kas ir fermenta CYP3A4 inhibitori var palielināt buprenorfīna koncentrāciju. Tad ir nepieciešams samazināt Suboxone devu. Pacientiem, kas jau tiek ārstēti ar CYP3A4 inhibitoriem, Suboxone deva jātitrē uzmanīgi, jo šiem pacientiem pietiekama var būt mazāka deva (skatīt apakšpunktu 4.5). Balstoties uz pieredzi ar morfīnu, monoamīna oksidāzes inhibitoru (MAOI) līdztekus lietošana var radīt opioīdu efekta pastiprināšanu. Pacienti, kam ir reta iedzimta galaktozes nepanesība, Lapp laktāzes deficīts vai glikozes-galaktozes uzsūkšanās traucējumi, nedrīkst lietot šīs zāles. 4.5 Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi Suboxone nedrīkst lietot kopā ar: • alkoholiskiem dzērieniem vai spirtu saturošām zālēm, jo alkohols pastiprina buprenorfīna

sedatīvo darbību (skatīt apakšpunktu 4.7). Suboxone jālieto piesardzīgi kombinācijā ar: • benzodiazepīniem: šī kombinācija var izraisīt nāvi centrālas dabas elpošanas nomākuma dēļ.

Tādēļ deva jāierobežo un no šīs kombinācijas lietošanas jāizvairās, ja ir nepareizas lietošanas risks (skatīt apakšpunktu 4.4).

• citi centrālo nervu sistēmu nomācoši līdzekļi, citi opioīdu atvasinājumi (piem., metadons,

pretsāpju un pretklepus līdzekļi), atsevišķi antidepresanti, sedatīvi H1-receptoru antagonisti,

18/48

barbiturāti, citi anksiolītiskie līdzekļi, izņemot benzodiazepīnus, neiroleptiskie līdzekļi, klonidīns un radniecīgas vielas. Šāda kombinācija pastiprina centrālās nervu sistēmas nomākumu. Traucēta modrība var padarīt transportlīdzekļu vadīšanu un iekārtu apkalpošanu bīstamu.

• CYP3A4 inhibitori: buprenorfīna un ketokonazola (spēcīga CYP3A4 inhibitora) mijiedarbības

pētījumā konstatēja palielinātu buprenorfīna Cmax un AUC (aptuveni attiecīgi par 70 % un 50 %) un mazākā mērā palielinātu norbuprenofrīna Cmax un AUC. Pacienti, kas saņem Suboxone, stingri jānovēro un viņiem var būt jāsamazina deva, ja preparātu lieto kombinācijā ar spēcīgiem CYP3A4 inhibitoriem (piemēram, ar tādiem proteāzes inhibitoriem kā ritonavirs, nelfinavirs vai indinavirs vai ar tādiem azola pretsēnīšu līdzekļiem kā ketokonazols vai itrakonazols).

• CYP3A4 induktori: buprenorfīna mijiedarbība ar CYP3A4 induktoriem nav pētīta, tādēļ,

vienlaikus lietojot induktorus (piemēram, fenobarbitālu, karbamazepīnu, fenitoīnu, rifampicīnu), pacientus, kas saņem Suboxone, ieteicams stingri novērot.

Līdz šim nav novērota nozīmīga mijiedarbība ar kokaīnu–kombinācijā ar visbiežāk lietoto narkotiku vairāku vielu narkomānu vidū. 4.6 Grūtniecība un zīdīšana Grūtniecība: Ir ļoti niecīga pieredze ar buprenorfīna/naloksona lietošanu grūtniecības laikā. Pētījumi ar dzīvniekiem pierāda reproduktīvo toksicitāti (skat. 5.3). Potenciālais risks cilvēkam nav zināms. Buprenorfīna augstu devu lietošana grūtniecības beigu periodā var izsaukt elpošanas nomākumu jaundzimušajam, pat tad ja lietošana ir bijusi īslaicīga. Ilgstoša buprenorfīna lietošana mātei pēdējos trīs grūtniecības mēnešos var radīt lietošanas pārtraukšanas sindromu jaundzimušajam. Suboxone nevajadzētu lietot grūtniecības laikā. Ja ārsts uzskata, ka terapija grūtniecības laikā ir nepieciešama, buprenorfīna deva pielāgojama atbilstoši vietējiem buprenorfīna reģistrācijas nosacījumiem. Gadījumos, Suboxone terapijas laikā iestājas grūtniecība, māte un nedzimušais bērns ir rūpīgi jānovēro, un, ja nepieciešama turpmāka ārstēšana, jāpāriet uz buprenorfīna terapiju. Zīdīšana: Nav zināms vai naloksons izdalās ar mātes pienu. Buprenorfīns un tā metabolīti izdalās ar mātes pienu. Žurkām buprenorfīns spēj nomākt laktāciju. Tādēļ ārstēšanās laikā ar Suboxone bērna barošanu ar krūti vajadzētu pārtraukt. 4.7 Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus Parasti buprenorfīns var izraisīt mazu līdz vidēji izteiktu ietekmi uz transportlīdzekļu drošu vadīšanu, mehānismu apkalpošanu, vai citu bīstamu aktivitāšu veikšanu. Suboxone var izsaukt miegainību, reiboni vai koncentrēšanās grūtības, it sevišķi, ja to lieto kopā ar alkoholu vai centrālo nervu sistēmu nomācošiem līdzekļiem. Tādēļ tiek rekomendēts ievērot piesardzību, kad tiek veiktas visas augstākminētās darbības (skatīt apakšpunktus 4.4 un 4.5). 4.8 Nevēlamās blakusparādības Klīniskos pētījumos biežākās nevēlamās blakusparādības, kas saistītas ar Suboxone terapiju, bija saistītas ar abstinences simptomiem (piemēram, sāpes vēderā, caureja, muskuļu sāpes, trauksme, svīšana). Suboxone centrālā klīniskā pētījumā 342 no 472 pacientiem (72,5 %) radās ar terapiju saistītas nevēlamas blakusparādības. Šīs blakusparādības pēc sistēmas, orgānu klases un biežuma (ļoti bieži (> 1/10), bieži (> 1/100, < 1/10), retāk (> 1/1 000 līdz ≤ 1/100)) norādītas 1. tabulā.

19/48

Katrā sastopamības biežuma grupā nevēlamās blakusparādības sakārtotas to nopietnības samazinājuma secībā. 1. tabula. Ar terapiju saistītās nevēlamās blakusparādības centrālajā Suboxone klīniskā pētījumā (≥ 0,1 % ar Suboxone ārstēto pacientu) Infekcijas un parazitozes

Bieži: Retāk:

Infekcijas Vaginīts

Asins un limfātiskās sistēmas traucējumi

Retāk:

Anēmija, trombocitopēnija, leikopēnija, limfadenopātija, leikocitoze

Imūnās sistēmas traucējumi

Retāk:

Alerģiska reakcija

Metabolisma un barošanās traucējumi

Bieži: Retāk:

Perifēra tūska, ķermeņa masas samazināšanās Hiperglikēmija, hiperlipēmija, hipoglikēmija

Psihiskie traucējumi

Bieži:

Retāk:

Trauksme, nervozitāte, depresija, mazināta dzimumtieksme, patoloģiska domāšana Narkomānija, amnēzija, naidīgums, runas traucējumi, depersonalizācija, patoloģiski sapņi, apātija, eiforija

Nervu sistēmas traucējumi

Ļoti bieži: Bieži: Retāk:

Bezmiegs Miegainība, reibonis, parestēzija, hipertonija Krampji, uzbudinājums, trīce, hiperkinēze

Acu slimības

Bieži: Retāk:

Asarošanas traucējumi, ambliopija Mioze, konjunktivīts

Sirds funkcijas traucējumi

Retāk:

Miokarda infarkts, stenokardija, sirdsklauves, tahikardija, bradikardija

Asinsvadu sistēmas traucējumi

Bieži: Retāk:

Vazodilatācija, hipertensija, migrēna Hipotensija, karstuma dūriens

Respiratorās, krūšu kurvja un videnes slimības

Bieži: Retāk:

Rinīts, faringīts, pastiprināts klepus Dispnoja, astma, žāvas

20/48

Kuņģa-zarnu trakta traucējumi

Ļoti bieži: Bieži: Retāk:

Aizcietējums, slikta dūša Vemšana, dispepsija, caureja, anoreksija, meteorisms Čūlains stomatīts, mēles krāsas pārmaiņa

Aknu un/vai žultsceļu traucējumi

Bieži:

Patoloģiska aknu funkcija

Ādas un zemādas audu bojājumi

Ļoti bieži: Bieži: Retāk:

Svīšana Izsitumi, nieze, nātrene Eksfoliatīvs dermatīts, akne, mezgliņi ādā, alopēcija, sausa āda

Skeleta-muskuļu unsaistaudu sistēmas bojājumi

Bieži: Retāk:

Artralģija, mialģija, kāju krampji Artrīts

Nieru un urīnceļu traucējumi

Bieži: Retāk:

Albuminūrija, urīna patoloģija Hematūrija, nierakmeņi, paaugstināts kreatinīna līmenis, urīnceļu infekcija, dizūrija, urīna aizture

Reproduktīvās sistēmas un krūts slimības

Retāk:

Impotence, amenoreja, ejakulācijas traucējumi, menorāģija, metrorāģija

Vispārēji traucējumi

Ļoti bieži: Bieži:

Abstinences sindroms, galvassāpes Astēnija, drudzis, gripas sindroms, savārgums, nejaušas traumas, drebuļi, sāpes krūšu kurvī, vēdersāpes, muguras sāpes, sāpes

Traumas, saindēšanās un komplikācijas pēc manipulācijām

Retāk:

Hipotermija

Opioīdu atkarības ārstēšanā izmantotā buprenorfīna monoterapija ir saistīta ar šādiem simptomiem (> 1 %): aizcietējums, galvassāpes, bezmiegs, astēnija, miegainība, slikta dūša un vemšana, ģībonis un reibonis, ortostatiska hipotensija un svīšana. Ar buprenorfīna monoterapiju saistītas arī citas nevēlamas blakusparādības (< 0,1 %). Tās ir: • elpošanas nomākums (skatīt apakšpunktu 4.4 un 4.5), • aknu nekroze un hepatīts (skatīt apakšpunktu 4.4), • halucinācijas, • bronhu spazmu, angioneirotiskās tūskas un anafilaktiskā šoka gadījumi. Ir saņemti ziņojumi par vietēju reakciju, dažkārt septisku un potenciāli nopietnu akūtu hepatītu pēc nepareizas intravenozas lietošanas gadījumiem (skatīt apakšpunktu 4.4). Pacientiem ar izteiktu atkarību no narkotikām sākotnējā buprenorfīna lietošana var izraisīt abstinenci, kuras pakāpe līdzīga abstinencei, kādu izraisījis naloksons.

21/48

Lietojot buprenorfīnu, gan buprenorfīnu-naloksonu ir ziņots par spontāniem abortiem. Nav iespējams noteikt cēloņsakarību, jo šajos gadījumos parasti tiek lietotas arī citas zāles vai ir citi riska faktori, kas izraisa spontāno abortu (skatīt apakšpunktu 4.6). Ir ziņots par jaundzimušā abstinences sindromu, kas veidojas jaundzimušajiem, ja sieviete grūtniecības laikā ir lietojusi buprenorfīnu. Sindroms var būt izteikts vieglākā un daudz ilgstošākā formā nekā no īslaicīgas darbības pilnīgiem �-opioīdu agonistiem. Sindromu raksturs lielā mērā ir atkarīgs no mātes zāļu lietošanas vēstures (skatīt apakšpunktu 4.6) 4.9 Pārdozēšana Nejaušas pārdozēšanas gadījumā jāveic vispārēji uzturoši pasākumi, tostarp rūpīgi jāuzrauga pacienta elpošana un sirdsdarbība. Galvenais simptoms, kura gadījumā nepieciešama iejaukšanās, ir elpošanas nomākums, kas var izraisīt elpošanas apstāšanos un nāvi. Ja pacientam ir vemšana, jānovērš atvemto masu aspirācija. Ārstēšana: jāveic simptomātiska elpošanas nomākuma ārstēšana un standarta intensīvās terapijas pasākumi. Nepieciešamības gadījumā jānodrošina elpceļu caurlaidība un jāveic asistēta vai kontrolēta elpināšana. Pacients jāpārvieto uz vietu, kur pieejami visi līdzekļi reanimācijas veikšanai. Ieteicama opioīdu antagonista (proti, naloksona) lietošana, neraugoties uz tā mēreno ietekmi, mazinot buprenorfīna izraisītus respiratoriskus simptomus salīdzinājumā ar tā darbību pilnīgu agonistu opioīdu savienojumu gadījumā. Suboxone ilgstošā darbība jāņem vērā, nosakot terapijas ilgumu un medicīnisko uzraudzību, kas nepieciešama, lai novērstu pārdozēšanas izpausmes. 5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS 5.1 Farmakodinamiskās īpašības Farmakoterapeitiskā grupa: Zāles lietošanai opioīdu atkarības gadījumā, ATĶ kods: N07B C51 Darbības mehānisms: Buprenorfīns ir opioīdu daļējs agonists/antagonists, kas saistās ar µ (mī) un κ (kappa) receptoriem smadzenēs. Tā iedarbība opioīdu balstterapijā saistīta ar lēnu atgriezenisku saistīšanos ar µ receptoriem, kas ilgstošā laika periodā var mazināt nepieciešamību atkarīgiem pacientiem lietot narkotikas. Klīniskās farmakoloģijas pētījumos, kuros piedalījās no opioīdiem atkarīgas personas, tika konstatēta opioīdu agonistu darbības augšējā robeža. Naloksons ir µ (mī)-opioīdu receptoru antagonists. Lietojot to parastā devā perorāli vai sublingvāli pacientiem ar opioīdu abstinenci, naloksonam ir niecīga farmakoloģiskā darbība vai tās nav gandrīz pilnīga pirmās aprites metabolisma dēļ. Taču, ievadot Suboxone no opioīdiem atkarīgām personām intravenozi, tajā esošais naloksons izraisa ievērojamu opioīdiem antagonistisku darbību un opioīdu abstinenci, tādējādi aizkavējot ļaunprātīgu intravenozu lietošanu. Klīniskā efektivitāte: Dati par Suboxone efektivitāti un drošumu ir atvasināti galvenokārt no vienu gadu ilga klīniskā pētījuma, kas bija 4 nedēļu nejaušināts, dubultmaskēts Suboxone, buprenorfīna un placebo tablešu salīdzinājums, kam sekoja 48 nedēļas ilgs Suboxone drošības pētījums. Šai pētījumā 326 no heroīna atkarīgi pētījuma dalībnieki nejaušināti saņēma 16 mg Suboxone dienā, 16 mg buprenorfīna dienā vai placebo tabletes. Pētījuma dalībnieki, kas bija nejaušināti saņemt kādu no aktīvām terapijām, dozēšana sākās ar vienu 8 mg buprenorfīna tableti 1. dienā, kam sekoja 16 mg buprenorfīna (divas 8 mg tabletes) 2. dienā. 3. dienā tie pētījuma dalībnieki, kam nejaušināti bija jāsaņem Suboxone, sāka lietot

22/48

kombinētās tabletes. Pētījumi dalībnieki ik dienu (no pirmdienas līdz piektdienai) ieradās klīnikā devas saņemšanai un terapijas efektivitātes vērtēšanai. Brīvdienām tika izsniegtas devas ņemšanai uz mājām. Primārais pētījuma salīdzinājums bija buprenorfīna un Suboxone individuālās efektivitātes salīdzinājums ar placebo. Trīsreiz nedēļā ņemto urīna paraugu daudzums, kas nesaturēja pētījuma ietvaros neizsniegtos opioīdus, statistiki lielāks bija gan Suboxone, salīdzinot ar placebo (p < 0,0001), gan buprenorfīnam, salīdzinot ar placebo (p < 0,0001). Dubultmaskētā, dubultslēptā, paralēlo grupu klīniskā pētījumā, kas salīdzināja buprenorfīna šķīdumu etanolā ar pilnīgu agonistu saturošu aktīvo kontroli, 162 pētījuma dalībnieki 3 - 10 dienas ilgā indukcijas fāzē, 16 nedēļas ilgā balstterapijas fāze un 7 nedēļas ilgā detoksikācijas fāzē nejaušināti saņēma sublingvālu buprenorfīna šķīdumu etanolā pa 8 mg dienā (deva, kas rupji pielīdzināma Suboxone devai 12 mg dienā) vai divas relatīvi mazas aktīvās kontroles devas, viena no kurām bija pietiekami zema, lai būtu placebo alternatīva. Līdz 3. dienai buprenorfīna deva tika notitrēta līdz balstdevai; aktīvās kontroles deva tika titrēta daudz pakāpeniskāk. Pamatojoties uz terapijas turpināšanu un trīsreiz nedēļā ņemto urīna paraugu daudzumu, kas nesaturēja pētījumā neizmantotos opioīdus, buprenorfīns bija daudz efektīvāks nekā kontroles mazā deva, nodrošinot no heroīna atkarīgo narkomānu palikšanu ārstēšanas programmā un mazinot opioīdu lietošanu terapijas laikā. Buprenorfīna pa 8 mg dienā efektivitāte bija līdzīga vidējai aktīvās kontroles devai, taču ekvivalence netika pierādīta. 5.2 Farmakokinētiskās īpašības Buprenorfīns Uzsūkšanās: Lietojot perorāli, buprenorfīns tiek pakļauts pirmā loka metabolismam N–dealkilēšanas un glikuronizācijas ceļā tievajās zarnās un aknās. Tādēļ šīs zāles perorālai lietošanai nav piemērotas. Maksimālā koncentrācija plazmā tiek sasniegta 90 minūtes pēc sublingvālas lietošanas. Pēc sublingvālas Suboxone devas buprenorfīna līmenis plazmā palielinājās. Palielinot devu (4 - 16 mg robežās), palielinājās gan buprenorfīna Cmax, gan AUC, lai gan šis pieaugums bija mazāks nekā proporcionāls devai. Farmakokinētiskais parametrs

Suboxone 4 mg Suboxone 8 mg Suboxone 16 mg

Cmax · ng/ml

1,84 (39) 3,0 (51) 5,95 (38)

AUC0-48 stundas · ng/ml

12,52 (35) 20,22 (43) 34,89 (33)

Izplatība: Pēc buprenorfīna uzsūkšanās vērojama ātra sadales fāze (pusperiods ir 2 līdz 5 stundas). Metabolisms un eliminācija Buprenorfīna metabolisms notiek pamatmolekulas un dealkilēta metabolīta 14–N–dealkilēšanas un glikuronizācijas ceļā. Klīniskie dati apstiprina, ka CYP3A4 veic buprenorfīna N–dealkilēšanu. N–dealkilbuprenorfīns ir µ (mī) - opioīdais agonists ar vāju iekšēju aktivitāti. Buprenorfīna eliminācija ir bi- vai trieksponenciāla, un tā vidējais eliminācijas pusperiods no plazmas ir 32 stundas. Buprenorfīns tiek izvadīts galvenokārt ar izkārnījumiem, ar žulti izdaloties glikuronizētiem metabolītiem (70 %), bet atlikusī daļa izdalās ar urīnu. Naloksons Absorbcija un izkliede:

23/48

Pēc intravenozas ievadīšanas naloksons tiek strauji izkliedēts (izkliedes pusperiods ~ 4 minūtes). Pēc perorālas ieņemšanas naloksons plazmā ir vāji noteicams; pēc sublingvālas Suboxone lietošanas naloksona koncentrācija plazmā ir zema un strauji mazinās. Metabolisms un eliminācija: Zāles tiek metabolizētas aknās, galvenokārt glikuronizācijas ceļā, un izvadītas no organisma ar urīnu. Naloksona vidējais eliminācijas pusperiods no plazmas ir 1,2 stundas. Īpašas pacientu grupas: Veci cilvēki: Nav pieejamu datu par farmakokinētiku veciem pacientiem. Nieru darbības traucējumi: Eliminācija caur nierēm veido relatīvi nelielu daļu (~30 %) Suboxone kopējā klīrensa. Balstoties uz nieru funkcijas raksturlielumiem, nav nepieciešama devas pielāgošana, taču piesardzība ievērojama, ordinējot produktu personām ar smagiem nieru darbības traucējumiem. Aknu darbības traucējumi: Eliminācijai aknās ir salīdzinoši liela nozīme (~70 %) kopējā Suboxone klīrensā, tādēļ buprenorfīna darbība var kļūt ilgāka personām ar aknu klīrensa traucējumiem. Pacientiem ar vieglu vai vidēji smagu aknu disfunkciju var būt nepieciešama mazāka Suboxone sākumdeva un piesardzīga devas titrēšana. Suboxone kontrindicēts pacientiem ar smagu aknu disfunkciju (skatīt apakšpunktu 4.3). 5.3 Preklīniskie dati par drošību Buprenorfīna un naloksona kombinācija tika pētīta nosakot toksicitāti dzīvniekiem (žurkām līdz 90 dienām) lietojot akūtu un atkārtotu devu. Nenovēroja toksicitātes sinerģisku pastiprināšanos. Blakusparādības bija pamatotas uz opioīdo agonistu un/vai antagonistisko substanču zināmo farmakoloģisko aktivitāti. Buprenorfīna hidrohlorīda un naloksona hidrohlorīda kombinācija (4:1) nebija mutagēniska baktēriju mutācijas testā (Eimsa testā) un klastogēniska in vitro citoģenētiskā metodē cilvēka limfocītos vai intravenozā kodoliņu testā žurkām. Reprodukcijas pētījumi lietojot buprenorfīnu iekšķīgi: naloksons (attiecība 1:1) parādīja ka žurkām embriju bojāeja izpaudās, ja mātei toksicitāte tika sasniegta ar visām devām. Mazākā pētītā deva bija līdzvērtīga iedarbībai, kas 1 reizi pārsniedz buprenorfīna un 5 reizes naloksona iedarbību, lietojot maksimālo terapeitisko devu cilvēkam, kas aprēķināta mg/m2 veidā. Lietojot mātītei toksiskas devas, trušiem nenovēroja toksisku ietekmi uz attīstību. Turklāt ne žurkām, ne trušiem nenovēroja teratogēnisku ietekmi. Peri-postnatāls pētījums ar Suboxone nav veikts; tomēr, lietojot perorāli mātītei buprenorfīnu lielās devās grūsnības un zīdīšanas laikā, novēroja grūtas dzemdības (iespējams buprenorfīna sedatīvās ietekmes dēļ), augstu jaundzimušo mirstību un nelielu dažu neiroloģisko funkciju (virsmas līdzsvara reflekss un atbildes uz izbiedēšanu) attīstības aizkavēšanos jaundzimušām žurkām. Suboxona ievadīšana ar uzturu žurkām 500 m.m.d. vai lielākā devā izraisīja auglības mazināšanos, kas izpaudās ar mazinātu veiksmīgu apaugļošanās skaitu. Uztura devai 100 m.m.d. (Pamatojoties uz AUC, aprēķinātā buprenorfīna iedarbība ir aptuveni 2,4 reizes lielāka nekā lietojot cilvēkam devu 24 mg Suboxona; naloksona līmenis plazmā bija noteikti žurkām vismazākajos daudzumos) nebija nevēlamas ietekmes uz mātītes auglību. Kancerogenitātes pētījumi ar Suboxone tika veikti žurkām ar devu 7, 30 un 120 mg/kg dienā, kas pēc iedarbības atbilst 3 - 75 reizes lielākai devai nekā lietojot cilvēkam sublingvālo dienas devu 16 mg dienā, kas aprēķināta mg/m2 veidā. Visās devu grupās statistiski ticami pieauga saslimstība ar labdabīgu sēklinieku intersticiālo (Leidiga) šūnu adenomu. 6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA

24/48

6.1 Palīgvielu saraksts Laktozes monohidrāts, mannitols, kukurūzas ciete, povidons K30, bezūdens citronskābe, nātrija citrāts, magnija stearāts, kālija acesulfāms, dabīgā citrona un laima garšviela. 6.2 Nesaderība Nav piemērojama. 6.3 Uzglabāšanas laiks 3 gadi 6.4 Īpaši uzglabāšanas nosacījumi Zālēm nav nepieciešami īpaši uzglabāšanas nosacījumi. 6.5 Iepakojuma veids un saturs 7 tabletes neilona/alumīja/ PVH blistera plāksnītēs. 28 tabletes neilona/alumīja/ PVH blistera plāksnītēs. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami 6.6 Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai Zāles, kas vairāk nav lietojamas, nedrīkst izmest kanalizācijā vai municipālajā notekūdeņu sistēmā. Pacientam vajadzētu tikt instruētam, atgriezt tās atpakaļ aptiekā vai jautāt farmaceitam par nevajadzīgo zāļu likvidēšanu, saskaņā ar nacionālo likumdošanu.Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi. 7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS SP Europe Rue de Stalle 73 B-1180 Bruxelles Beļģija 8. REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I) 9. REĢISTRĀCIJAS /PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS 10. TEKSTA PĒDĒJĀS PĀRSKATĪŠANAS DATUMS

25/48

Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas zāļu aģentūras (EMEA) mājas lapā http://www.emea.eu.int/

26/48

PIELIKUMS II A. RAŽOŠANAS LICENCES ĪPAŠNIEKS, KURŠ ATBILD PAR

SĒRIJAS IZLAIDI B. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NOSACĪJUMI

27/48

A. RAŽOŠANAS LICENCES ĪPAŠNIEKS(-I), KURŠ(-I) ATBILD PAR SĒRIJAS IZLAIDI Ražotāju, kas atbild par sērijas izlaidi, nosaukums un adrese Reckitt Benckiser Healthcare (UK) Ltd Dansom Lane Hull, East Yokrshire HU8 7DS Apvienotā Karaliste B. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NOSACĪJUMI • NOSACĪJUMI UN IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ PIEGĀDI UN LIETOŠANU,

KAS UZLIKTI REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKAM Ierobežotu recepšu zāles (Skatīt Pielikumu I: Zāļu apraksts, apakšpunkts 4.2). Opioīdo vielu atkarības aizstājterapija ir paredzēta lietošanai pieaugušajiem un pusaudžiem, kas ir vecāki par 15 gadiem, kuri piekrituši atkarības ārstēšanai medicīniskās, sociālās un psiholoģiskās ārstēšanas ietvarā, ko veic ārsts, kam ir pieredze opiātu atkarības ārstēšanā. • NOSACĪJUMI VAI IEROBEŽOJUMI ATTIECĪBĀ UZ DROŠU UN EFEKTĪVU

ŠO ZĀĻU LIETOŠANU Nav piemērojama. • CITI NOSACĪJUMI Reģistrācijas apliecības īpašniekam nepieciešams garantēt, ka farmaceitiskā piesardzība ir nodrošināta un funkcionē pirms produkts tiek piedāvāts tirgū un tik ilgi, kamēr piedāvātais produkts paliek lietošanā. Reģistrācijas apliecības īpašnieks apņemas veikt pētījumus un papildus farmaceitiskās piesardzības aktivitātes, kas detalizētas farmaceitiskās piesardzības plānā. Precizētam riska menedžmenta plānam vajadzētu būt nodrošinātam saskaņā ar CHMP vadlīnijām par riska menedžmenta sistēmu medicīniskiem produktiem, kas paredzēti cilvēku lietošanai.

28/48

PIELIKUMS III

MARĶĒJUMA TEKSTS UN LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

29/48

A. MARĶĒJUMA TEKSTS

30/48

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA 2 MG IEPAKOJUMS PA 7 un 28 TABLETĒM 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Suboxone 2 mg/0,5 mg tabletes lietošanai zem mēles Buprenorphine / naloxone 2. AKTĪVĀS(O) VIELAS(U) NOSAUKUMS(I) UN DAUDZUMS(I) Katra tablete lietošanai zem mēles satur 2 mg buprenorfīnu buprenorfīna hidrohlorīda veidā un 0,5 mg naloksona naloksona hidrohlorīda dihidrāta veidā. 3. PALĪGVIELU SARAKSTS Satur laktozes monohidrātu. Papildinformāciju skatīt lietošanas instrukcijā. 4. ZĀĻU FORMA UN SATURS 7 tabletes lietošanai zem mēles 28 tabletes lietošanai zem mēles 5. LIETOŠANAS METODE UN IEVADĪŠANAS VEIDS Lietošanai zem mēles. Nedrīkst norīt. Turēt tableti zem mēles līdz tā izšķīst. Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. 6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEPIEEJAMĀ UN

NEREDZAMĀ VIETĀ Uzglabāt bērniem nepieejamā un neredzamā vietā. 7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS 8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Der. līdz

31/48

9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI 10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTO PREPARĀTU VAI

IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠO PREPARĀTU (JA PIEMĒROJAMS)

11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE SP Europe Rue de Stalle 73 B-1180 Bruxelles, Beļģija 12. REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I) EU/0/00/000/000 13. SĒRIJAS NUMURS Sērija 14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA Recepšu zāles. 15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU 16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Suboxone 2 mg/0,5 mg

32/48

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA UZ ĀRĒJĀ IEPAKOJUMA 8 MG IEPAKOJUMS PA 7 un 28 TABLETĒM 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Suboxone 8 mg/2 mg tabletes lietošanai zem mēles buprenorphine/ naloxone 2. AKTĪVĀS(O) VIELAS(U) NOSAUKUMS(I) UN DAUDZUMS(I) Katra tablete lietošanai zem mēles satur 8 mg buprenorfīnu buprenorfīna hidrohlorīda veidā un 2 mg naloksona naloksona hidrohlorīda dihidrāta veidā. 3. PALĪGVIELU SARAKSTS Satur laktozes monohidrātu. Papildinformāciju skatīt lietošanas instrukcijā. 4. ZĀĻU FORMA UN SATURS 7 tabletes lietošanai zem mēles 28 tabletes lietošanai zem mēles 5. LIETOŠANAS METODE UN IEVADĪŠANAS VEIDS Lietošanai zem mēles. Nedrīkst norīt. Turēt tablet zem mēles līdz tā izšķīst. Pirms lietošanas izlasiet lietošanas instrukciju. 6. ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI PAR ZĀĻU UZGLABĀŠANU BĒRNIEM NEPIEEJAMĀ UN

NEREDZAMĀ VIETĀ Uzglabāt bērniem nepieejamā un neredzamā vietā. 7. CITI ĪPAŠI BRĪDINĀJUMI, JA NEPIECIEŠAMS 8. DERĪGUMA TERMIŅŠ Der. līdz

33/48

9. ĪPAŠI UZGLABĀŠANAS NOSACĪJUMI 10. ĪPAŠI PIESARDZĪBAS PASĀKUMI, IZNĪCINOT NEIZLIETOTO PREPARĀTU VAI

IZMANTOTOS MATERIĀLUS, KAS BIJUŠI SASKARĒ AR ŠO PREPARĀTU (JA PIEMĒROJAMS)

11. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS UN ADRESE SP Europe Rue de Stalle 73 B-1180 Bruxelles, Beļģija 12. REĢISTRĀCIJAS NUMURS(I) EU/0/00/000/000 13. SĒRIJAS NUMURS Sērija 14. IZSNIEGŠANAS KĀRTĪBA Recepšu zāles. 15. NORĀDĪJUMI PAR LIETOŠANU 16. INFORMĀCIJA BRAILA RAKSTĀ Suboxone 8 mg/2 mg

34/48

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA IZVIETOJAMĀ UZ BLISTERA VAI PLĀKSNĪTES 2 MG IEPAKOJUMS PA 7 un 28 TABLETĒM 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Suboxone 2 mg/0,5 mg tabletes lietošanai zem mēles buprenorphine/naloxone 2. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS SP Europe 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ Der. līdz 4. SĒRIJAS NUMURS Sērija 5. CITA

35/48

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA IZVIETOJAMĀ UZ BLISTERA VAI PLĀKSNĪTES 8 MG IEPAKOJUMS PA 7 un 28 TABLETĒM 1. ZĀĻU NOSAUKUMS Suboxone 8 mg/2 mg tabletes lietošanai zem mēles Buprenorphine / naloxone 2. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKA NOSAUKUMS SP Europe 3. DERĪGUMA TERMIŅŠ Der. līdz 4. SĒRIJAS NUMURS Sērija 5. CITA

36/48

B. LIETOŠANAS INSTRUKCIJA

37/48

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA ZĀĻU LIETOTĀJAM

Suboxone 2 mg/0,5 mg tabletes lietošanai zem mēles buprenorphine / naloxone

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju. - Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt. - Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam. - Šīs zāles ir parakstītas Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgi simptomi. - Ja Jūs novērojat jebkādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas vai kāda no

minētajām blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzu izstāstiet to savam ārstam vai farmaceitam.

Šajā instrukcijā varat uzzināt: 1. Kas ir Suboxone un kādam nolūkam to lieto 2. Pirms Suboxone lietošanas 3. Kā lietot Suboxone 4. Iespējamās blakusparādības 5. Kā uzglabāt Suboxone 6. Sīkāka informācija 1. KAS IR SUBOXONE UN KĀDAM NOLŪKAM TO LIETO Zāles lieto opioīdu atkarības gadījumā. Suboxone ir medicīniskas, sociālas un psiholoģiskas ārstēšanas programmas daļa no opiātu (narkotiskām) zālēm atkarīgiem pacientiem. Ārstēšanu izraksta un pacientu novēro ārsts, kas ir speciālists narkotisko vielu atkarības ārstēšanā. Ārstēšana ar Suboxone tabletēm lietošanai zem mēles ir paredzēta pieaugušajiem un pusaudžiem pēc 15 gadu vecuma. 2. PIRMS SUBOXONE LIETOŠANAS Nelietojiet Suboxone šādos gadījumos - ja Jums ir alerģija (paaugstināta jutība) pret buprenorfīnu, naloksonu vai kādu citu Suboxone

sastāvdaļu, - ja Jums ir nopietni elpošanas traucējumi, - ja Jums ir nopietni aknu darbības traucējumi, - ja Jums ir intoksikācija vai delīrijs alkohola lietošanas dēļ. Īpaša piesardzība, lietojot Suboxone, nepieciešama šādos gadījumos Daži cilvēki ir miruši no elpošanas mazspējas (nespējas elpot) nepareizas buprenorfīna lietošanas dēļ, vai lietojot šo preparātu kopā ar citiem centrālās nervu sistēmas depresantiem, kā alkohols, benzodiazepīnu līdzekļiem (trankvilizatoriem) vai citiem opioīdiem. Nepareizas lietošanas rezultātā ir ziņots par smagiem aknu darbības traucējumiem (problēmas ar aknām), īpaši, ja to ievada intravenozi un lielās devās. Traucējumi varētu rasties pie īpašiem nosacījumiem, tādiem kā vīrusu infekcija (hronisks C hepatīts), alkohola lietošana, anoreksija, vai vienlaicīga zāļu lietošana (piemēram ar antiretrovirāliem nukleozīdu analogiem, acetilsalicilskābi (aspirīnu), amiodaronu, izoniazīdu, valproātu). Ja Jums ir stiprs nogurums, nieze vai Jūsu āda vai acis kļūst dzeltenas, nekavējoties informējiet ārstu, lai Jūs varētu saņemt atbilstošu ārstēšanu.

38/48

Šis medikaments var izraisīt lietošanas pārtraukšanas simptomus, ja Jūs lietojat to mazāk nekā 6 stundas pēc narkotiku (piem. morfija, heroīna) lietošanas vai mazāk kā 24 stundas pēc metadona lietošanas Medikaments var izraisīt miegainību, ko var pastiprināt alkohols vai prettrauksmes zāles. Informējiet ārstu, ja: - Jums nesen ir bijusi galvas trauma vai smadzeņu slimība, - Jums ir pazemināts asinsspiediens, - vīriešiem: Jums ir urinēšanas traucējumi (īpaši – palielinātas prostatas dēļ). Šis medikaments var maskēt sāpes, kuras rodas citu slimību gadījumā. Neaizmirstiet informēt ārstu, ka Jūs lietojat šo medikamentu. Medikaments var izraisīt pēkšņu asinsspiediena pazemināšanos, radot reiboni, ja Jūs pārāk strauji ceļaties stāvus no sēdus vai guļus stāvokļa. Medikaments var izraisīt farmakoloģisku (zāļu) atkarību. Sportistiem jāzina ka šīs zāles, tās aktīvās vielas dēļ var dot pozitīvu „dopinga testa” rezultātu. Informējiet ārstu šados gadījumos, ja: - Jums ir bronhiālā astma vai citi elpošanas traucējumi. - Jums ir nieru slimība. - Jums ir aknu slimība. Citu zāļu lietošana Citu zāļu lietošana var pastiprināt nevēlamās buprenorfīna blakusparādības, tādēļ rūpīgi kontrolējama šādu zāļu lietošana: • trankvilizatori • prettrauksmes līdzekļi • antidepresanti • benzodiazepīni • dažas zāles, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai Ja ārsts Jums parakstījis benzodiazepīnus, Jūs tos nedrīkstat lietot lielākā devā nekā parakstīts. Šī līdzekļa lietošana kopā ar benzodiazepīniem (zālēm, ko lieto trauksmes vai miega traucējumu ārstēšanai) var izraisīt nāvi elpošanas mazspējas rezultātā. Šādas zāles var palielināt buprenorfīna koncentrāciju asinīs, tādēļ, lietojot tās vienlaikus ar Suboxone, nepieciešama rūpīga medicīniska uzraudzība, bet dažos gadījumos – devas mazināšana, ko veic Jūsu ārsts: • pretretrovīrusu līdzekļi (ritonavirs, nelfinavirs, indinavirs) • ketokonazols • itrakonazols Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat vai pēdējā laikā esat lietojis, ieskaitot zāles, ko var iegādāties bez receptes. Suboxone lietošana kopā ar pārtiku un dzērieniem Nelieojiet Suboxone kopā ar alkoholiskiem dzērieniem, jo alkohols var pastiprināt Suboxone izraisīto miegainību. Grūtniecība un zīdīšanas periods Pirms jebkuru zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Grūtniecības laikā Suboxone nedrīkst lietot. Pastāstiet savam ārstam, ja Jūs esat grūtniece vai esat

39/48

plānojusi grūtniecību tuvākajā laikā. Viņš izlems vai Jūsu ārstēšanu vajadzētu turpināt ar alternatīvu medikamentu. Suboxone lietošanas laikā Jums ir jāpārtrauc bērna barošana ar krūti, jo šis produkts nonāk mātes pienā un var nelabvēlīgi iedarboties uz bērnu. Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana Suboxone var izraisīt miegainību. Ja jūtaties noguris, nevadiet transportlīdzekļus un neapkalpojiet mehānismus. Svarīga informācija par kādu no Suboxone sastāvdaļām Suboxone satur laktozi. Ja Jums ir dažu cukuru nepanesamība, tad pirms šī medikamenta lietošanas par to vajag atgādināt ārstam. 3. KĀ LIETOT SUBOXONE Šī medikamenta iedarbība būs tikai tad efektīva, ja to lietos novietojot zem mēles. Tableti nedrīkst norīt. Turiet tableti zem mēles līdz tā izšķīst. Tas parasti notiek 5 – 10 minūtēs. Devu lietojiet vienu reizi dienā. Ārsts noteiks Jums piemērotāko devu. Ārstēšanas laikā ārsts var pielāgot devu atkarībā no Jūsu atbildes reakcijas. Lai Suboxon lietošana būtu efektīva, pastāstiet ārstam var visām zālēm, ko lietojat, tai skaitā alkoholiskiem dzērieniem, medikamentiem, kuru sastāvā ir spirts, ielas narkotikām, kā arī visām bezrecepšu zālēm, ko lietojat un ko Jums nav parakstījis Jūsu ārsts. Ārstēšanas ilgums Ārstēšanas ilgumu ārsts noteiks individuāli. Kad kādu laiku ārstēšana bijusi veiksmīga, ārsts var pakāpeniski samazināt devu līdz mazākai balstdevai. Ņemot vērā Jūsu stāvokli, rūpīgi veicot medicīnisku uzraudzību, var turpināt mazināt Suboxone devu, līdz beidzot pārtraukt tā lietošanu. Nemainiet ārstēšanu un nepārtrauciet to bez ārstējošā ārsta piekrišanas. Ārstēšanas efektivitāte ir atkarīga no: - devas, - apvienojuma ar medicīnisku, psiholoģisku un sociālu ārstēšanu. Ja jums liekas ka Suboxone iedarbība ir par stipru vai par vāju, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu Ja esat lietojis Suboxone vairāk nekā noteikts Buprenorfīna pārdozēšanas gadījumā nepieciešama neatliekama medicīniska ārstēšana slimnīcā. Nekavējoties konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Ja esat aizmirsis lietot Suboxone Konsultējieties ar ārstu. Ja Jūs pārtraucat lietot Suboxone Pēkšņi pārtraucot ārstēšanu, var rasties lietošanas pārtraukšanas simptomi. Ja Jums ir kādi jautājumi par šī produkta lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam. 4. IESPĒJAMĀS BLAKUSPARĀDĪBAS

40/48

Tāpat kā citas zāles, Suboxone var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas. Pēc pirmās Suboxone devas lietošanas Jums var būt daži opiātu lietošanas pārtraukšanas simptomi. Ļoti biežas blakusparādības (rodas vismaz 1 no 10 pacientiem), kas var rasties lietojot Suboxone ir: bezmiegs, aizcietējums, slikta dūša, svīšana, galvassāpes, abstinences sindroms. Biežas blakusparādības (rodas vismaz 1 no 100 pacientiem), kas var rasties Suboxone terapijas laikā, ir ķermeņa masas samazināšanās, pietūkums (plaukstu un pēdu), nogurums, miegainība, trauksme, nervozitāte, durstīšanas sajūta, depresija, mazināta dzimumtieksme, muskuļu spazmas, patoloģiska domāšana, asaru veidošanās traucējumi, redzes miglošanās, pietvīkums, paaugstināts asinsspiediens, migrēnas, iesnas, rīkles sāpes un sāpīga rīšana, pastiprināta klepošana, kuņģa darbības traucējumi, caureja, aknu darbības traucējumi, ēstgribas zudums, meteorisms, vemšana, izsitumi, nieze, nātrene, sāpes, locītavu sāpes, muskuļu sāpes, kāju krampji, impotence, patoloģisks urīns, vēdera sāpes, muguras sāpes, vājums, infekcija, drebuļi, sāpes krūtīs, drudzis, gripas sindroms, vispārēja diskomforta sajūta, nejaušas traumas, ģībonis un reibonis, asinsspiediena krišanās, mainot pozu no sēdošas vai gulošas uz stāvošu. Retākas blakusparādības (kas rodas vismaz 1 no 1 000 pacientiem), lietojot Suboxone, ir palielināti limfmezgli, uzbudinājums, trīce, patoloģiski sapņi, pārliecīga muskuļu aktivitāte, depersonalizācija (cilvēks nejūtas kā "savā ādā"), medicīniska atkarība, amnēzija (atmiņas traucējumi), intereses zudums, pārspīlēta labsajūta, krampji (lēkmes), runas traucējumi, sašaurinātas acu zīlītes, problēmas ar urinēšanu, konjunktivīts, paātrināta vai palēnināta sirdsdarbība, pazemināts asinsspiediens, sirdsklauves, miokarda infarkts (sirdslēkme), elpas trūkums, astma, žāvāšanās, sāpes vai čūlas mutē, mēles krāsas maiņa, pinnes, ādas mezgliņi, matu izkrišana, sausa vai zvīņaina āda, locītavu iekaisums, urīnceļu infekcija, asinis urīnā, ejakulācijas traucējumi, menstruāciju un maksts kaites, nierakmeņi, pastiprinātu jutība pret karstumu vai aukstumu, alerģiska reakcija, naidīguma sajūta. Reti (rodas retāk nekā 1 no 10 000 pacientiem), lietojot tikai buprenorfīnu, rodas šādas blakusparādības: - elpošanas nomākums (ļoti apgrūtināta elpošana) – skat. “Īpaša piesardzība, lietojot Suboxone,

nepieciešama šādos gadījumos”, - aknu darbības traucējumi ar dzelti vai bez tās – skat. “Īpaša piesardzība, lietojot Suboxone,

nepieciešama šādos gadījumos”, - halucinācijas. Šo zāļu nepareiza lietošana, tās injicējot, var izraisīt abstinences simptomus, infekciju, citas ādas reakcijas un potenciāli nopietnas aknu problēmas – skat. “Īpaša piesardzība, lietojot Suboxone, nepieciešama šādos gadījumos”. Ja novērojat jebkādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas vai kāda no minētajām blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzam par tām izstāstīt ārstam vai farmaceitam. 5. KĀ UZGLABĀT SUBOXONE Uzglabāt bērniem nepieejamā un neredzamā vietā. Nelietot (Suboxone) pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu. Šim medikamentam nav nepieciešami nekādi īpaši nosacījumi uzglabāšanai. Zāles nedrīkst izmest kopā ar saimniecības atkritumiem vai kanalizācijā. Vaicājiet farmaceitam par nevajadzīgo zāļu likvidēšanu. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

41/48

6. SĪKĀKA INFORMĀCIJA Ko Suboxone satur - Aktīvās vielas ir buprenorfīns un naloksons. Katra tablete satur 2 mg buprenorfīnu buprenorfīna hidrohlorīda veidā un 0,5 mg naloksona naloksona hidrohlorīda dihidrāta veidā. - Citas sastāvdaļas ir laktozes monohidrāts, mannitols, kukurūzas ciete, povidons K30, bezūdens citronskābe, nātrija citrāts, magnija stearāts, kālija acesulfāms, dabīgā citrona un laima garša. Suboxone ārējais izskats un iepakojums Tabletes lietošanai zem mēles, baltas, sešstūrainas, abpusēji izliektas tabletes, uz kurām vienā pusē izgravēts zobena logotips un uz otras – “N2”, iepakotas paciņās pa 7 un 28 tabletēm. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami. Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs Reģistrācijas apliecības īpašnieks: SP Europe, Rue de Stalle 73, B-1180 Bruxelles, Beļģija Ražotājs: Reckitt Benckiser Healthcare (UK) Ltd, Dansone Lane, Hull, East Yourkshire HU8 7DS, Lielbritānija. Lai iegūtu papildus informāciju par šīm zālēm, lūdzam kontaktēties ar Reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību: België/Belgique/Belgien Rue de Stalle/Stallestraat 73 B-1180 Bruxelles/Brussel/Brüssel Tél/Tel: + 32-(0)2 370 92 11

Luxembourg/Luxemburg Rue de Stalle 73 B-1180 Bruxelles/Brüssel Belgique/Belgien Tél/Tel: + 32-(0)2 370 92 11

Česká republika Na Příkopě 25 CZ-110 00 Praha 1 Tel: +420 221771250

Magyarország Alkotás u. 53. H-1123 Budapest Tel.: +36 1 457-8500

Danmark Hvedemarken 12 DK-3520 Farum Tlf: + 45-44 39 50 00

Malta 168 Christopher Street MT-VLT02 Valletta Tel: + 356-21 23 21 75

Deutschland Thomas-Dehler-Straße 27 D-81737 München Tel: + 49-(0)89 627 31-0

Nederland Maarssenbroeksedijk 4 NL-3542 DN Utrecht Tel: + 31-(0)30 240 88 88

Eesti Järvevana tee 9 EE-11314 Tallinn Tel: + 372 654 96 86

Norge Ankerveien 209 N-1359 Eiksmarka Tlf: + 47 67 16 64 50

42/48

Ελλάδα Αγίου ∆ηµητρίου 63 GR-174 55 Άλιµος Tηλ: + 30-210 98 97 300

Österreich Badener Strasse 23 A-2514 Traiskirchen Tel: + 43-(0)2252 502-0

España Km. 36, Ctra. Nacional I E-28750 San Agustín de Guadalix – Madrid Tel: + 34-91 848 85 00

Polska Al. Jerozolimskie 195a PL-02-222 Warszawa Tel.: + 48-(0)22 478 41 50

France 92 rue Baudin F-92300 Levallois-Perret Tél: + 33-(0)1 41 06 35 00

Portugal Rua Agualva dos Açores 16 P-2735-557 Agualva-Cacém Tel: +351-21 433 93 00

Ireland Shire Park Welwyn Garden City Hertfordshire AL7 1TW Tel: +44-(0)1 707 363 636

Slovenija Dunajska 22 SI-1000 Ljubljana Tel: + 386 01 3001070

Ísland Hörgatún 2 IS-210 Garðabær Sími: + 354 535 70 00

Slovenská republika Strakova 5 SK-811 01 Bratislava Tel: + 421 (2) 5920 2712

Italia Centro Direzionale Milano Due Palazzo Borromini I-20090 Segrate (Milano) Tel: + 39-02 21018.1

Suomi/Finland PL 3/PB 3 FIN-02201 Espoo/Esbo Puh/Tel: + 358-(0)20 7570 300

Κύπρος Οδός Αγίου Νικολάου, 8 CY-1055 Λευκωσία Τηλ: +357-22 757188

Sverige Box 27190 S-102 52 Stockholm Tel: + 46-(0)8 522 21 500

Latvija Vāgnera iela 13 Rīga LV-1050 Tel: + 371-7 21 38 25

United Kingdom Shire Park Welwyn Garden City Hertfordshire AL7 1TW - UK Tel: + 44-(0)1 707 363 636

Lietuva Kęstučio g. 65/40 LT-08124 Vilnius Tel. + 370 52 638 446

Šī lietošanas instrukcija akceptēta Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas zāļu aģentūras (EMEA) mājas lapā http://www.emea.eu.int/

43/48

LIETOŠANAS INSTRUKCIJA: INFORMĀCIJA ZĀĻU LIETOTĀJAM

Suboxone 8 mg/2 mg tabletes lietošanai zem mēles Buprenorphine / naloxone

Pirms zāļu lietošanas uzmanīgi izlasiet visu instrukciju. - Saglabājiet šo instrukciju! Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt. - Ja Jums rodas jebkādi jautājumi, vaicājiet ārstam vai farmaceitam. - Šīs zāles ir parakstītas Jums. Nedodiet tās citiem. Tās var nodarīt ļaunumu pat tad, ja šiem

cilvēkiem ir līdzīgi simptomi. - Ja Jūs novērojat jebkādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas vai kāda no

minētajām blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzu izstāstiet to savam ārstam vai farmaceitam.

Šajā instrukcijā varat uzzināt: 1. Kas ir Suboxone un kādam nolūkam to lieto 2. Pirms Suboxone lietošanas 3. Kā lietot Suboxone 4. Iespējamās blakusparādības 5. Kā uzglabāt Suboxone 6. Sīkāka informācija 1. KAS IR SUBOXONE UN KĀDAM NOLŪKAM TO LIETO Zāles lieto opioīdu atkarības gadījumā. Suboxone ir medicīniskas, sociālas un psiholoģiskas ārstēšanas programmas daļa no opiātu (narkotiskām) zālēm atkarīgiem pacientiem. Ārstēšanu izraksta un pacientu novēro ārsts, kas ir speciālists narkotisko vielu atkarības ārstēšanā. Ārstēšana ar Suboxone tabletēm lietošanai zem mēles ir paredzēta pieaugušajiem un pusaudžiem pēc 15 gadu vecuma. 2. PIRMS SUBOXONE LIETOŠANAS Nelietojiet Suboxone šādos gadījumos - ja Jums ir alerģija (paaugstināta jutība) pret buprenorfīnu, naloksonu vai kādu citu Suboxone

sastāvdaļu, - ja Jums ir nopietni elpošanas traucējumi, - ja Jums ir nopietni aknu darbības traucējumi, - ja Jums ir intoksikācija vai delīrijs alkohola lietošanas dēļ. Īpaša piesardzība, lietojot Suboxone, nepieciešama šādos gadījumos Daži cilvēki ir miruši no elpošanas mazspējas (nespējas elpot) nepareizas buprenorfīna lietošanas dēļ, vai lietojot šo preparātu kopā ar citiem centrālās nervu sistēmas depresantiem, kā alkohols, benzodiazepīnu līdzekļiem (trankvilizatoriem) vai citiem opioīdiem. Nepareizas lietošanas rezultātā ir ziņots par smagiem aknu darbības traucējumiem (problēmas ar aknām), īpaši, ja to ievada intravenozi un lielās devās. Traucējumi varētu rasties pie īpašiem nosacījumiem, tādiem kā vīrusu infekcija (hronisks C hepatīts), alkohola lietošana, anoreksija, vai vienlaicīga zāļu lietošana (piemēram ar antiretrovirāliem nukleozīdu analogiem, acetilsalicilskābi (aspirīnu), amiodaronu, izoniazīdu, valproātu). Ja Jums ir stiprs nogurums, nieze vai Jūsu āda vai acis kļūst dzeltenas, nekavējoties informējiet ārstu, lai Jūs varētu saņemt atbilstošu ārstēšanu.

44/48

Šis medikaments var izraisīt lietošanas pārtraukšanas simptomus, ja Jūs lietojat to mazāk nekā 6 stundas pēc narkotiku (piem. morfija, heroīna) lietošanas vai mazāk kā 24 stundas pēc metadona lietošanas Medikaments var izraisīt miegainību, ko var pastiprināt alkohols vai prettrauksmes zāles. Informējiet ārstu, ja: - Jums nesen ir bijusi galvas trauma vai smadzeņu slimība, - Jums ir pazemināts asinsspiediens, - vīriešiem: Jums ir urinēšanas traucējumi (īpaši – palielinātas prostatas dēļ). Šis medikaments var maskēt sāpes, kuras rodas citu slimību gadījumā. Neaizmirstiet informēt ārstu, ka Jūs lietojat šo medikamentu. Medikaments var izraisīt pēkšņu asinsspiediena pazemināšanos, radot reiboni, ja Jūs pārāk strauji ceļaties stāvus no sēdus vai guļus stāvokļa. Medikaments var izraisīt farmakoloģisku (zāļu) atkarību. Sportistiem jāzina ka šīs zāles, tās aktīvās vielas dēļ var dot pozitīvu „dopinga testa” rezultātu. Informējiet ārstu šados gadījumos, ja: - Jums ir bronhiālā astma vai citi elpošanas traucējumi. - Jums ir nieru slimība. - Jums ir aknu slimība. Citu zāļu lietošana Citu zāļu lietošana var pastiprināt nevēlamās buprenorfīna blakusparādības, tādēļ rūpīgi kontrolējama šādu zāļu lietošana: • trankvilizatori • prettrauksmes līdzekļi • antidepresanti • benzodiazepīni • dažas zāles, ko lieto paaugstināta asinsspiediena ārstēšanai Ja ārsts Jums parakstījis benzodiazepīnus, Jūs tos nedrīkstat lietot lielākā devā nekā parakstīts. Šī līdzekļa lietošana kopā ar benzodiazepīniem (zālēm, ko lieto trauksmes vai miega traucējumu ārstēšanai) var izraisīt nāvi elpošanas mazspējas rezultātā. Šādas zāles var palielināt buprenorfīna koncentrāciju asinīs, tādēļ, lietojot tās vienlaikus ar Suboxone, nepieciešama rūpīga medicīniska uzraudzība, bet dažos gadījumos – devas mazināšana, ko veic Jūsu ārsts: • pretretrovīrusu līdzekļi (ritonavirs, nelfinavirs, indinavirs) • ketokonazols • itrakonazols Pastāstiet ārstam vai farmaceitam par visām zālēm, kuras lietojat vai pēdējā laikā esat lietojis, ieskaitot zāles, ko var iegādāties bez receptes. Suboxone lietošana kopā ar pārtiku un dzērieniem Nelieojiet Suboxone kopā ar alkoholiskiem dzērieniem, jo alkohols var pastiprināt Suboxone izraisīto miegainību. Grūtniecība un zīdīšanas periods Pirms jebkuru zāļu lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Grūtniecības laikā Suboxone nedrīkst lietot. Pastāstiet savam ārstam, ja Jūs esat grūtniece vai esat

45/48

plānojusi grūtniecību tuvākajā laikā. Viņš izlems vai Jūsu ārstēšanu vajadzētu turpināt ar alternatīvu medikamentu. Suboxone lietošanas laikā Jums ir jāpārtrauc bērna barošana ar krūti, jo šis produkts nonāk mātes pienā un var nelabvēlīgi iedarboties uz bērnu. Transportlīdzekļu vadīšana un mehānismu apkalpošana Suboxone var izraisīt miegainību. Ja jūtaties noguris, nevadiet transportlīdzekļus un neapkalpojiet mehānismus. Svarīga informācija par kādu no Suboxone sastāvdaļām Suboxone satur laktozi. Ja Jums ir dažu cukuru nepanesamība, tad pirms šī medikamenta lietošanas par to vajag atgādināt ārstam. 3. KĀ LIETOT SUBOXONE Šī medikamenta iedarbība būs tikai tad efektīva, ja to lietos novietojot zem mēles. Tableti nedrīkst norīt. Turiet tableti zem mēles līdz tā izšķīst. Tas parasti notiek 5 – 10 minūtēs. Devu lietojiet vienu reizi dienā. Ārsts noteiks Jums piemērotāko devu. Ārstēšanas laikā ārsts var pielāgot devu atkarībā no Jūsu atbildes reakcijas. Lai Suboxon lietošana būtu efektīva, pastāstiet ārstam var visām zālēm, ko lietojat, tai skaitā alkoholiskiem dzērieniem, medikamentiem, kuru sastāvā ir spirts, ielas narkotikām, kā arī visām bezrecepšu zālēm, ko lietojat un ko Jums nav parakstījis Jūsu ārsts. Ārstēšanas ilgums Ārstēšanas ilgumu ārsts noteiks individuāli. Kad kādu laiku ārstēšana bijusi veiksmīga, ārsts var pakāpeniski samazināt devu līdz mazākai balstdevai. Ņemot vērā Jūsu stāvokli, rūpīgi veicot medicīnisku uzraudzību, var turpināt mazināt Suboxone devu, līdz beidzot pārtraukt tā lietošanu. Nemainiet ārstēšanu un nepārtrauciet to bez ārstējošā ārsta piekrišanas. Ārstēšanas efektivitāte ir atkarīga no: - devas, - apvienojuma ar medicīnisku, psiholoģisku un sociālu ārstēšanu. Ja jums liekas ka Suboxone iedarbība ir par stipru vai par vāju, konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu Ja esat lietojis Suboxone vairāk nekā noteikts Buprenorfīna pārdozēšanas gadījumā nepieciešama neatliekama medicīniska ārstēšana slimnīcā. Nekavējoties konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Ja esat aizmirsis lietot Suboxone Konsultējieties ar ārstu. Ja Jūs pārtraucat lietot Suboxone Pēkšņi pārtraucot ārstēšanu, var rasties lietošanas pārtraukšanas simptomi. Ja Jums ir kādi jautājumi par šī produkta lietošanu, jautājiet savam ārstam vai farmaceitam. 4. IESPĒJAMĀS BLAKUSPARĀDĪBAS

46/48

Tāpat kā citas zāles, Suboxone var izraisīt blakusparādības, kaut arī ne visiem tās izpaužas. Pēc pirmās Suboxone devas lietošanas Jums var būt daži opiātu lietošanas pārtraukšanas simptomi. Ļoti biežas blakusparādības (rodas vismaz 1 no 10 pacientiem), kas var rasties lietojot Suboxone ir: bezmiegs, aizcietējums, slikta dūša, svīšana, galvassāpes, abstinences sindroms. Biežas blakusparādības (rodas vismaz 1 no 100 pacientiem), kas var rasties Suboxone terapijas laikā, ir ķermeņa masas samazināšanās, pietūkums (plaukstu un pēdu), nogurums, miegainība, trauksme, nervozitāte, durstīšanas sajūta, depresija, mazināta dzimumtieksme, muskuļu spazmas, patoloģiska domāšana, asaru veidošanās traucējumi, redzes miglošanās, pietvīkums, paaugstināts asinsspiediens, migrēnas, iesnas, rīkles sāpes un sāpīga rīšana, pastiprināta klepošana, kuņģa darbības traucējumi, caureja, aknu darbības traucējumi, ēstgribas zudums, meteorisms, vemšana, izsitumi, nieze, nātrene, sāpes, locītavu sāpes, muskuļu sāpes, kāju krampji, impotence, patoloģisks urīns, vēdera sāpes, muguras sāpes, vājums, infekcija, drebuļi, sāpes krūtīs, drudzis, gripas sindroms, vispārēja diskomforta sajūta, nejaušas traumas, ģībonis un reibonis, asinsspiediena krišanās, mainot pozu no sēdošas vai gulošas uz stāvošu. Retākas blakusparādības (kas rodas vismaz 1 no 1 000 pacientiem), lietojot Suboxone, ir palielināti limfmezgli, uzbudinājums, trīce, patoloģiski sapņi, pārliecīga muskuļu aktivitāte, depersonalizācija (cilvēks nejūtas kā "savā ādā"), medicīniska atkarība, amnēzija (atmiņas traucējumi), intereses zudums, pārspīlēta labsajūta, krampji (lēkmes), runas traucējumi, sašaurinātas acu zīlītes, problēmas ar urinēšanu, konjunktivīts, paātrināta vai palēnināta sirdsdarbība, pazemināts asinsspiediens, sirdsklauves, miokarda infarkts (sirdslēkme), elpas trūkums, astma, žāvāšanās, sāpes vai čūlas mutē, mēles krāsas maiņa, pinnes, ādas mezgliņi, matu izkrišana, sausa vai zvīņaina āda, locītavu iekaisums, urīnceļu infekcija, asinis urīnā, ejakulācijas traucējumi, menstruāciju un maksts kaites, nierakmeņi, pastiprinātu jutība pret karstumu vai aukstumu, alerģiska reakcija, naidīguma sajūta. Reti (rodas retāk nekā 1 no 10 000 pacientiem), lietojot tikai buprenorfīnu, rodas šādas blakusparādības: - elpošanas nomākums (ļoti apgrūtināta elpošana) – skat. “Īpaša piesardzība, lietojot Suboxone,

nepieciešama šādos gadījumos”, - aknu darbības traucējumi ar dzelti vai bez tās – skat. “Īpaša piesardzība, lietojot Suboxone,

nepieciešama šādos gadījumos”, - halucinācijas. Šo zāļu nepareiza lietošana, tās injicējot, var izraisīt abstinences simptomus, infekciju, citas ādas reakcijas un potenciāli nopietnas aknu problēmas – skat. “Īpaša piesardzība, lietojot Suboxone, nepieciešama šādos gadījumos”. Ja novērojat jebkādas blakusparādības, kas šajā instrukcijā nav minētas vai kāda no minētajām blakusparādībām Jums izpaužas smagi, lūdzam par tām izstāstīt ārstam vai farmaceitam. 5. KĀ UZGLABĀT SUBOXONE Uzglabāt bērniem nepieejamā un neredzamā vietā. Nelietot (Suboxone) pēc derīguma termiņa beigām, kas norādīts uz kastītes. Derīguma termiņš attiecas uz norādītā mēneša pēdējo dienu. Šim medikamentam nav nepieciešami nekādi īpaši nosacījumi uzglabāšanai. Zāles nedrīkst izmest kopā ar saimniecības atkritumiem vai kanalizācijā. Vaicājiet farmaceitam par nevajadzīgo zāļu likvidēšanu. Šie pasākumi palīdzēs aizsargāt apkārtējo vidi.

47/48

6. SĪKĀKA INFORMĀCIJA Ko Suboxone satur - Aktīvās vielas ir buprenorfīns un naloksons. Katra tablete satur 8 mg buprenorfīnu buprenorfīna hidrohlorīda veidā un 2 mg naloksona naloksona hidrohlorīda dihidrāta veidā. - Citas sastāvdaļas ir laktozes monohidrāts, mannitols, kukurūzas ciete, povidons K30, bezūdens citronskābe, nātrija citrāts, magnija stearāts, kālija acesulfāms, dabīgā citrona un laima garša. Suboxone ārējais izskats un iepakojums Tabletes lietošanai zem mēles, baltas, sešstūrainas, abpusēji izliektas tabletes, uz kurām vienā pusē izgravēts zobena logotips un uz otras – „N8”, iepakotas paciņās pa 7 un 28 tabletēm. Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami. Reģistrācijas apliecības īpašnieks un ražotājs Reģistrācijas apliecības īpašnieks: SP Europe, Rue de Stalle 73, B-1180 Bruxelles, Beļģija Ražotājs: Reckitt Benckiser Healthcare (UK) Ltd, Dansone Lane, Hull, East Yourkshire HU8 7DS, Lielbritānija. Lai iegūtu papildus informāciju par šīm zālēm, lūdzam kontaktēties ar Reģistrācijas apliecības īpašnieka vietējo pārstāvniecību: België/Belgique/Belgien Rue de Stalle/Stallestraat 73 B-1180 Bruxelles/Brussel/Brüssel Tél/Tel: + 32-(0)2 370 92 11

Luxembourg/Luxemburg Rue de Stalle 73 B-1180 Bruxelles/Brüssel Belgique/Belgien Tél/Tel: + 32-(0)2 370 92 11

Česká republika Na Příkopě 25 CZ-110 00 Praha 1 Tel: +420 221771250

Magyarország Alkotás u. 53. H-1123 Budapest Tel.: +36 1 457-8500

Danmark Hvedemarken 12 DK-3520 Farum Tlf: + 45-44 39 50 00

Malta 168 Christopher Street MT-VLT02 Valletta Tel: + 356-21 23 21 75

Deutschland Thomas-Dehler-Straße 27 D-81737 München Tel: + 49-(0)89 627 31-0

Nederland Maarssenbroeksedijk 4 NL-3542 DN Utrecht Tel: + 31-(0)30 240 88 88

Eesti Järvevana tee 9 EE-11314 Tallinn Tel: + 372 654 96 86

Norge Ankerveien 209 N-1359 Eiksmarka Tlf: + 47 67 16 64 50

48/48

Ελλάδα Αγίου ∆ηµητρίου 63 GR-174 55 Άλιµος Tηλ: + 30-210 98 97 300

Österreich Badener Strasse 23 A-2514 Traiskirchen Tel: + 43-(0)2252 502-0

España Km. 36, Ctra. Nacional I E-28750 San Agustín de Guadalix – Madrid Tel: + 34-91 848 85 00

Polska Al. Jerozolimskie 195a PL-02-222 Warszawa Tel.: + 48-(0)22 478 41 50

France 92 rue Baudin F-92300 Levallois-Perret Tél: + 33-(0)1 41 06 35 00

Portugal Rua Agualva dos Açores 16 P-2735-557 Agualva-Cacém Tel: +351-21 433 93 00

Ireland Shire Park Welwyn Garden City Hertfordshire AL7 1TW Tel: +44-(0)1 707 363 636

Slovenija Dunajska 22 SI-1000 Ljubljana Tel: + 386 01 3001070

Ísland Hörgatún 2 IS-210 Garðabær Sími: + 354 535 70 00

Slovenská republika Strakova 5 SK-811 01 Bratislava Tel: + 421 (2) 5920 2712

Italia Centro Direzionale Milano Due Palazzo Borromini I-20090 Segrate (Milano) Tel: + 39-02 21018.1

Suomi/Finland PL 3/PB 3 FIN-02201 Espoo/Esbo Puh/Tel: + 358-(0)20 7570 300

Κύπρος Οδός Αγίου Νικολάου, 8 CY-1055 Λευκωσία Τηλ: +357-22 757188

Sverige Box 27190 S-102 52 Stockholm Tel: + 46-(0)8 522 21 500

Latvija Vāgnera iela 13 Rīga LV-1050 Tel: + 371-7 21 38 25

United Kingdom Shire Park Welwyn Garden City Hertfordshire AL7 1TW - UK Tel: + 44-(0)1 707 363 636

Lietuva Kęstučio g. 65/40 LT-08124 Vilnius Tel. + 370 52 638 446

Šī lietošanas instrukcija akceptēta Sīkāka informācija par šīm zālēm ir pieejama Eiropas zāļu aģentūras (EMEA) mājas lapā http://www.emea.eu.int/