Pļaviņu Novada Ziņu jubilejas gada pielikums

2017. gada decembris

Pļaviņām90Pilsēta un novads – tie, pirm-

kārt, ir cilvēki, kuri veido šo vie-tu, nosaka tās atmosfēru, noska-ņu, vērtības, tradīcijas, tagadni un nākotni. Cilvēki ir katras pil-sētas/novada sirds. Un ir tik labi, ja tie viens otru novērtē, ceļ, ie-dvesmo un prot pateikt viens ot-ram PALDIES!

Šogad novadā izveidoti divi jauni apbalvojumi – “Goda no-vadnieks” un “Gada cilvēks Pļa-viņu novadā”, kā arī lemts par īpašiem pasākumiem un sasnie-gumiem pasniegt Pateicības raks-tus vēl pieciem iedzīvotājiem. Par godu valsts svētkiem rīkotajā pasākumā apbalvojumu “Goda novadnieks” saņēma bijusī ilgga-dējā domes priekšsēdētāja Gunta Žilde, bet “Gada cilvēks Pļaviņu novadā 2017” – Pļaviņu novada Bērnu bibliotēkas vadītāja Gunta Grandāne. Izveidota īpaša balva ar anemones simbolu, kas atgā-dinās par saņemto apbalvojumu.

Pateicības raksti pasniegti: Elitai Kaņepējai, Līvai Kotinai, Mārītei Siņicai, Andai Skābar-niecei, Dzidrai Korotkevičai.

Kad rimuši apsveikumi un emocijas, bijis laiks pārdo-mām, aicinājām abas apbal-vojumu saņēmējas atbildēt uz pāris jautājumiem.

Saruna ar apbalvojuma “Goda novadnieks” saņēmē-ju GUNTU ŽILDI.

Ar kādām sajūtām, emo-cijām saņēmāt apbalvojumu “Goda novadnieks”?

Saņemot apbalvojumu, jutos saviļņota un vienlaikus pārsteigta. Priecājos par šo novērtējumu un gribu tajā dalīties ar visiem tiem cilvē-kiem, kuri bija kopā ar mani, blakus man, atbalstīja un ticēja man. Liels paldies maniem kolē-ģiem un iedzīvotājiem, kuri mani izvirzīja šim apbalvojumam. Ir patīkami noslēgt kādu dzīves posmu ar padarīta darba sajūtu, skaistiem vārdiem un ziediem. Jūs man sagādājāt patiesi skaistu dzīves mirkli.

Ko pati uzskatāt par savu lie-lāko sasniegumu, veikumu Pļa-viņu attīstībā, labklājībā?

Nevaru izdalīt kādu konkrētu objektu, kura izveidošana vai re-novācija būtu svarīgāka par citu. Prieks par sakārtotajām pašval-dības ēkām – skolām, pirmssko-las izglītības iestādēm, kultūras centru, “Ideju”,“Pepiju”, Tūrisma informācijas centru, policiju, sta-dioniem, skaisto dambi, Gostiņu parku, rekonstruētajiem ielu un ceļu posmiem, par jaunizveido-tajām darba vietām. Prieks par mūsu sakārtoto pagastu cen-triem, ar katru no tiem man sais-tās īpašas atmiņas. Man šķiet, ka izdevās sakārtot daudzus infra-struktūras objektus (arī apakš-zemes, kurus iedzīvotāji pat ne-

mana), aktivizēt gan jauniešus, gan seniorus, izveidot biedrības un piedalīties projektu konkur-sos, kā arī attīstīt kultūras jomu. Mums ir sava himna, pilsētas un novada karogs, mēs varam lepo-ties ar grāmatām, Rakstu, past-markām, dziesmām, videostāstu par novadu.

Piesakot Jūs šim apbalvo-jumam, minēts garš lielisku un vērtīgu Jums piemītošu īpašību saraksts, piemēram, sirsnība, darba mīlestība, centība, neat-laidība, pacietība, pašpārlieci-nātība, kaujas gars, cilvēkmī-lestība un citas. Kuru Jūs pati uzskatāt par savu vērtīgāko īpa-šību un lepojaties ar to?

Nekad neesmu domājusi par sevi, analizējot rakstura īpašības, kur nu vēl kādu īpaši izcēlusi. Domāju, ka esmu tāds pats cil-vēks kā citi – ar saviem plusiem un mīnusiem, tikai mans amats bija tāds, kuru zināja un redzēja visi apkārtējie. Reizēm brīnos par īpašībām, ko apkārtējie saskata manī. Vienu varu teikt – esmu gana drosmīga. Man patīk pārva-

rēt bailes. Visdažādākās. Arī pieņemot izaicinājumu kļūt par domes priekšsēdētāju.

Vai ir sajūta, ka šis apbal-vojums uzliek kādu īpašu atbil-dību? Ko Jums nozīmē saņemt šādu apbalvojumu?

Protams, šādu apbalvojumu saņemt ir ļoti pagodinoši. Ikdie-nā jau es saskāros vairāk ar ru-tīnu un bija sajūta, ka daudz kas tiek darīts nepareizi. Tomēr ta-gad jūtu, ka cilvēki ir saskatījuši arī manu vēlmi strādāt tā, lai Pļa-viņu novads kļūtu sakārtotāks, lai bērniem un jauniešiem būtu iespēja kvalitatīvi apgūt zinības un radoši pavadīt brīvo laiku, un pieaugušajiem būtu interesanti dzīvot tieši mūsu novadā, par ko liecina apmeklētie pulciņi kultū-ras centrā, iedzīvotāju izteiktās idejas vides sakārtošanā.

Kas ir tas, kas dod motivā-ciju, iedvesmu visiem lielajiem darbiem?

Esmu komandas cilvēks. Ne-kad neesmu uzskatījusi, ka tikai mana ideja ir vienīgā pareizā. Uzklausot viedokļus, reizēm jā-

secina, ka cita priekšlikums vai ierosinājums ir veiksmīgāks. Tā-pēc darbi, kas paveikti novadā, ir gan deputātu, gan domes admi-nistrācijas darbinieku un struk-tūrvienību kopīgu ideju un darba rezultāts. Man likās ļoti svarīgi saliedēt deputātus, lai nebūtu strīdu par sīkumiem, patika vadīt domes kolektīvu, kurā kopā ar mani darbojās daudz radošu un zinošu darbinieku.

Kādas pārdomas ir šobrīd, vērojot Pļaviņas no iedzīvotāja skatupunkta?

Vienmēr man ir paticis dzī-vot Pļaviņās: te es varu sportot – skriet, skrituļot, Janku – Jauju trasē uzslēpot, tagad piedalīties domes organizētajās jogas un vingrošanas nodarbībās, kultūras centrā iesaistīties vidējās paau-dzes deju kolektīvā, Mākslas sko-lā esmu pamēģinājusi dažādas zī-mēšanas tehnikas, tagad viss tiek darīts ar pavisam citu aizrautību kā skolā. Tepat līdzās Daugava, vakara pastaigas pa dambi. Bla-kus mājās man dzīvo lieliski kai-

miņi, kuri arī nesūrojas par dzīvi, bet strādā, lai vide, kurā atroda-mies, būtu sakopta un priecētu gan mājiniekus, gan apkārtējos. Man patīk būt vienkāršai Pļaviņu iedzīvotājai.

Ir 2017. gada nogale. Kā Jūs raksturotu šo gadu savā un Pļa-viņu dzīvē?

2017. gads ir tāda manas dzī-ves robežšķirtne, kad beidzas viens periods un sākas cits. Pus-gadsimts – 50 gadi ir daudz cil-vēka mūžā, un ļoti priecājos, ka tie man ir piepildīti ar dažādiem dzīves notikumiem, gūtām at-ziņām, satiktiem cilvēkiem un jaunu pieredzi. Pļaviņas turpina mainīties – iepriekšējā sasau-kuma darbi tiek pabeigti – gan Stacijas laukums, Odzienas ielas trotuārs un citi, ļoti gaidu Rīgas ielas posma rekonstrukcijas dar-bus, arī Raiņa ielas ar šķērsielām asfaltēšana noteikti sagaidīs savu kārtu. 2017. Pļaviņām ir 90. jubi-lejas gads, darba grupai izdevās noorganizēt lieliskus pasākumus, esmu laimīga, ka varēju organizēt

Iedzīvotāju PALDIES līdzcilvēkiem!

Pļaviņu Novada Ziņu jubilejas gada pielikums

pilsētas 80,85 un 90 gadu jubile-ju. Manī ir optimisms par novada nākotni.

Vai ir kāda apņemšanās 2018. gadam? Ko no tā sagaidāt?

Jo vairāk es iepazīstu Latvijas novadus un cilvēkus, jo vairāk sa-jūtu to, ka šī zeme ir īpašā manas dzīves vieta – tādiem juku laikiem iziet cauri kā I un II Pasaules karš un tomēr pastāvēt kā valstij blakus pasaules lielvalstīm, tas ir aplieci-nājums mūsu tautas gara spēkam. 2018. gada īpašais notikums, kurā ceru piedalīties, ir Dziesmu un deju svētki. Tas ir latvietības apzi-nāšanās kulminācijas brīdis. Esmu ļoti pateicīga Dievam, ka dzīvē varu piedzīvot gan valstiski svarī-gus pasākumus un notikumus, gan priecāties par saviem bērniem un nu jau 3 mazbērniņiem.

Kāds ir Jūsu vēlējums novada iedzīvotājiem nākamajā gadā?

Man ļoti patika vietalviešu aicinājums par godu Vietalvas ju-bilejai izveidot segu. Izdevās tik skaists darbs! Nākamgad mums būs iespēja piedzīvot lielisku no-tikumu – Latvijas simtgadi. Atzī-mēsim to katrā ģimenē īpaši, lai ir ko atcerēties pēc gadu desmitiem! Lai darbs sniedz gandarījumu un ģimene ir spēka un atbalsta avots! Veiksmi un veselību 2018. gadā!

Saruna ar “Gada cilvēks Pļa-viņu novadā 2017” Guntu Gran-dāni.

Ar kādām sajūtām, emocijām saņēmāt apbalvojumu “Gada cilvēks Pļaviņu novadā”?

Par apbalvojumu uzzināju, izlasot informāciju mūsu novada mājas lapā. Biju patiesi pārsteig-ta. Vēl vairāk mani saviļņoja ma-nas meitas Gundegas vēstule no Vācijas, kura tika nolasīta sarī-kojuma laikā. Pirms tam nebiju teikusi saviem bērniem par šo ap-balvojumu, biju nolēmusi pateikt to pēc saņemšanas. Jā, un vēlreiz vēlos teikt, ka ir ļoti daudz pļavi-ņiešu, tai skaitā manas kolēģes, kuras būtu pelnījušas šo goda nosaukumu. Vienīgi tā sagadījās, ka šoreiz uz rakstīšanu ašāki bija bērnu bibliotēkas apmeklētāju vecāki.

Ko Jums nozīmē šis apbalvo-jumus?

Šis apbalvojums ir kā pierādī-jums tam, ka bibliotēka ir vaja-dzīga. Nav noslēpums, ka cilvēki pārsvarā grāmatas lasa mazāk, jaunās tehnoloģijas to ir panāku-šas, bet tas nenozīmē, ka biblio-tēkas ir tukšas, tās lielā mērā veic arī sociālā darba funkcijas, dau-dziem bērniem skolēnu brīvdienu laikā bibliotēka ir kā otrās mājas. Saņemot šo apbalvojumu, sapra-tu, ka nav bijuši velti mani dau-dzie darba gadi bērnu bibliotēkā.

Ko pati uzskatāt par savu lie-lāko veikumu un veiksmes stāstu savā darbā?

Ļoti grūti pateikt, nevaru iz-dalīt vienu īpašu veiksmes stāstu. Priecājos, ka pateicoties atbalstī-tajiem projektiem bērnu bibliotē-kā jau vairāk kā desmit gadus ir videoprojektors, lielais ekrāns, daudz galda spēļu, pēdējo gadu laikā esam tikuši pie kinētisko smilšu darba galda un smilšu gaismas galda, šajā vasarā notika kanisterapijas jeb suņu terapijas

nodarbības, tajās piedalījās arī bērni un jaunieši ar īpašām vaja-dzībām. No emocionālā viedokļa domājot, prieks, ka vēl tagad sa-ņemu uz svētkiem laba vēlējuma vārdus no saviem lasītājiem, kuri tagad jau pieauguši un dzīvo ci-tur.

Kā ģimene un līdzcilvēki re-aģēja, uzzinot par “Gada cilvēks Pļaviņu novadā” titula piešķir-šanu?

Biju ļoti izbrīnīta, ka daudzi cilvēki gan klātienē, gan sociālos tīklos priecājās no sirds un ar la-biem vārdiem sveica mani. Mana mammīte, kurai ir pilni deviņ-desmit gadi, bija no sirds priecīga un līdz asarām saviļņota; tā jau tas ir, lai cik pieauguši mēs būtu, mammām mēs vienmēr esam ti-kai bērni. Un kura gan mamma nepriecājas par savu bērnu panā-kumiem. Paldies manai ģimenei!

Vai ir sajūta, ka šis apbalvo-jums uzliek kādu īpašu atbildī-bu?

Katrā ziņā, jebkurš apbalvo-jums uzliek zināmu atbildību. Ceru, ka arī turpmāk strādāšu tāpat kā līdz šim. Viss gan atka-rīgs no veselības. Ja tagad būtu vairākus desmitus gadu jaunāka, tad gan varētu strādāt ar daudz lielāku atdevi! Ui, idejas man ir, bet ko nevar celt, to nevar velt.

Kas ir tas, kas dod motivā-ciju, enerģiju, iedvesmu visiem lielajiem darbiem un sirdssiltu-mam, ko sniedzat mazajiem la-sītājiem?

Godīgi sakot – tie ir bibliotē-kas apmeklētāji – bērni, kuri man dod enerģiju un prieku. Apzinos, ka reizēm izdzīvoju kopā ar bēr-niem un pusaudžiem viņu prob-lēmas, tad mēģinu palīdzēt, cik varu. Zinu, ka tas nav jādara bib-liotēkas darbiniekam, bet vien-kārši tāda es esmu.

Kādu Jūs redzat Pļaviņu bēr-nu bibliotēku nākotnē? Kāda ir Jūsu vīzija par to?

Mans sapnis – bibliotēka pilna ar bērniem: viens šķirsta grāma-tu, cits pēta kādu žurnālu, vēl citi spēlē galda spēles vai darbojas ar kinētiskajām smiltīm, vārdu sa-kot – visiem ir interesanti. Un vēl – bibliotēka ir vizuāli pievilcīga.

Ir 2017. gada nogale. Kā Jūs raksturotu šo gadu savā un Bēr-nu bibliotēkas dzīvē?

Un atkal viens gads ir aiz-skrējis ar vēja spārniem. Gads ir bijis raibs kā puķu dārzs, ar sa-viem prieka mirkļiem, ar savām raizēm. Man patika, ka Rundā-les pilī, kur tikās 100–gadnieki, viena kundze teica tā – dzīvo tik’ nost! Pilnībā piekrītu viņai!

Vai ir kāda apņemšanās 2018. gadam? Ko no tā sagaidāt?

Jau sen neko neapņemos, esmu sapratusi, ka man nav stipra rakstura, tā drīzāk būtu vēlēša-nās – lai Dievs dod veselību man pašai un maniem tuvajiem, mīļa-jiem cilvēkiem.

Kāds ir Jūsu vēlējums maza-jiem lasītājiem mūsu novadā nā-kamajā gadā?

Vienmēr atcerēties, ka uz šīs zemeslodes ir viena maza, bet skaista pilsētiņa pie Daugavas – Pļaviņas! Nebrauciet prom no Latvijas, arī te vajag jaunus un gudrus cilvēkus!

Pļaviņu novada domes izdevusi grāmatu “Pļaviņām – 90. Pļaviņu pilsētas un tuvākās apkārtnes vēs-ture no pirmsākumiem līdz 1991. gadam”, savukārt Pļaviņu novada tūrisma centrs – Pļaviņu kalendā-ru 2018. Kalendāra vāku un katru nākamā gada mēnesi rotā Sēlijas mākslinieku plenērā tapušie māks-las darbi, kuros redzamas Pļaviņu ainavas – gan ierastas, gan neikdie-nišķākos rakursos.

Grāmata ir veltījums pilsētai tās 90. jubilejā. Tās autori ir vēsturnie-ki Jānis Liniņš un Kaspars Zaltāns, zinātniskā redaktore – Ilze Boldā-ne-Zeļenkova.   Darbu grāmatas tapšanā ieguldījušas arī skolotāja Iveta Krastiņa un “Pļaviņām – 90” darba grupas vadītāja Silga Stučka. Grāmata aptver vēstures periodu no pirmajām apdzīvotības liecībām Pļaviņu teritorijā līdz pat mūsdie-nām.  Autori atzīst, ka Pļaviņu pil-sētas un tuvākās apkārtnes vēsture ir interesanta un aizraujoša. Tā nav attīstījusies pēc klasiskā scenārija: pilskalns – muiža – pilsēta. Pļaviņu kā apdzīvotas vietas tapšanu ietek-mējuši daudzi politiski, ekonomiski un sociāli faktori. Detektīvromāna cienīgi ir centieni atšķetināt Pļavi-ņu pagātnei piedēvētos izdomāju-mus un mītus no patiesiem notiku-miem.

Kaspars Zaltāns uzsver, ka:

“Iedziļinoties Pļaviņu pilsētas teri-torijas vēsturē, visinteresantākais, šķiet, bija tās cikliskums. Pļaviņas vairākas reizes vēsturē sāka veido-ties par nozīmīgu reģionālu centru, bet pārsvarā ģeopolitisku notiku-mu rezultātā nozīme tiek zaudēta. Personīgi man lielākais atklājums bija tas, ka gandrīz tikām pie sava cietokšņa, kas izmēros varētu līdzi-nāties Daugavgrīvas un Daugavpils cietokšņiem. Veidojot šo grāmatu, pašam bija interesanti sasaistīt ob-jektu ar kontekstu – vietām, kurām garām iets vai tūkstots reižu, iedot stāstu.”

Jānis Liniņš pēc paveiktā apjo-mīgā darba secina: “Grāmatas tap-šana bija ilgs un skrupulozs darbs vairāku gadu garumā. Lielākais izaicinājums bija apgūt arhīva ne-izmērojamo dokumentu bagātību. Bija skumji, ka ne visa vēsturiskā informācija ir saglabājusies, tādēļ visu vēsturi neizdevās rekonstruēt, lai arī cik ļoti es to būtu vēlējies. Ceru, mans darbs nebija veltīgs un Pļaviņu vēstures interesenti spēs at-rast daudz jauna un interesanta, ko līdz šim nebija zinājuši.”

Kaut grāmata iznākusi nesen, čaklākie lasītāji jau paguvuši ar to iepazīties un dalīties ar savu vērtē-jumu. Šeit pāris atsauksmes:

“Grāmata “Pļaviņu pilsētas un tuvākās apkārtnes vēsture” ir

unikāla grāmata, jo tajā apkopota informācija, kas iepriekš nav pub-licēta. Patika, ka grāmatas autori subjektīvi neinterpretē vēstures notikumus, bet  pamato tos ar vēs-tures avotiem – arhīva  dokumen-tiem: īpašumu sarakstiem un gra-fiskajiem materiāliem, pārvaldes dokumentiem. Grāmatā ir daudz fotogrāfiju, kas  aprakstītos vēstu-riskos  notikumus bagātina un ļauj lasītājam spilgtāk izjust  un izprast pagātnes norises. Grāmatas iedves-mota, pētīšu mazas Pļaviņu daļas – savas mājas, kura ir vairāk kā 80 gadu sena,  vēsturi!” Ineta Kaļva

“Jaunā grāmata ir līdz šim apjo-mīgākais publicētais materiāls par Pļaviņu pilsētas vēsturi, kur mēģi-nāts izstāstīt gan apdzīvotās vietas pirmsākumus, gan tālāko attīstību, lai arī lasot ir sajūta, ka rakstītājiem ir bijis grūti objektīvi izvērtēt grā-matā iekļautā materiāla nozīmīgu-mu, atsevišķas nenozīmīgas lietas sīki aprakstot, bet par nozīmīgo aizmirstot pieminēt. Protams, jau-nā grāmata ir notikums un noteikti ir pelnījusi uzmanību un ievērību gan kā bagātīgs faktu, gan vizuālās informācijas apkopojums no da-žādiem avotiem. Tā kā grāmatas autori ir gados jauni cilvēki, tad esmu pārliecināta, ka par viņu pa-veiktajiem darbiem mums vēl būs izdevība dzirdēt un lasīt. Domāju, ka lielais paveiktais darbs – Pļaviņu pilsētas un tuvākās apkārtnes vēs-ture darīja viņus gan zinošākus, gan prasmīgākus. Atliek vēlēt jaunas ie-spējas un izdošanos nākotnē!” Ineta Grandāne

“Jauno Pļaviņu vēsturei veltī-to grāmatu izlasīju pāris vakaros. Bija interese – ko gan jaunu vēl var pastāstīt! Taču nelielā skepse zuda, uzzinot vairākus līdz šim nelasītus faktus. Teksts gan šķita pāris vietās dublējamies, bet tas netraucēja to ar aizrautību izlasīt, jo grāmata ir sais-toši uzrakstīta.” Mārtiņš Bonda

Gan grāmatu, gan kalendā-ru var iegādāties Pļaviņu novada domē un Pļaviņu novada Tūrisma informācijas centrā. Grāmatas cena – 12 eiro, kalendāra cena – 4 eiro.

 Sanita Kitajeva

Ideja Ziemassvētku dāvanām – Pļaviņu grāmata un kalendārs

„Balti var nosnigt pār zemi sniegs, Rāmi var pieskarties laimes mirklis, Ierausties klēpī kā kaķēns – prieks,–

Gaismu, ja šodien tev dāvinās sirdis,Izsējot siltāko sauli no sevis,Tikai tad tevī viss un ikviens

Atnāks vēlreiz un projām vairs neies.” (M. Svīķe)

Aizejošais gads bija dažādiem notikumiem un pasākumiem bagāts, un tas paliks atmiņā gan kā Pļaviņu 90 gadu jubilejas gads, gan kā vēlēšanu gads, gan kā Latvijas simtgades ieskaņas gads. Pļaviņu 90 gadu jubilejas darba grupas vārdā vēlos pateikties visiem Pļaviņu pilsētas un novada iedzīvotājiem, uzņēmējiem, viesiem par atbalstu un piedalīšanos svētku pasākumos. Kopā mums izdevās radīt prieku sev un citiem. Savlaicīgi radītās idejas, gatavotie scenāriji, plānotie un organizētie pasākumi bija salie-dētas komandas darbs. Paldies darba grupai par sadarbību, ieguldītajām pūlēm un enerģiju gan svētku sagatavošanas laikā, gan visa jubilejas gada garumā.

Stāvot uz Latvijas simtgades sliekšņa, vēlu visiem Pļaviņu novada iedzīvotājiem možu garu, labu veselību, vēlmi aktīvi piedalīties un atbalstīt mūsu pašu rīkotos pasākumus arī nākamgad!

Pļaviņu novada domes Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja un Pļaviņu pilsētas 90 gadu jubilejas un Latvijas valsts 100 gadu jubilejas pasākumu organizēšanas

darba grupas vadītāja Silga Stučka