Parex atsk 2002 Biz LV · 2004. 11. 15. · ir attaisnojusi, Baltijas valstu tautsaimniecîbai k¬üstot spécîgå-kai un attîstîtåkai. 2002. gadå kredîtu apjoms pieaudzis par

SATURS

Vadîbas ziñojums

Galvenie makroekonomiskie un finanßu darbîbas rådîtåji

Bankas darbîbas sasniegumi

Klientu apkalpoßana

Uzñémumu un privåtpersonu finanséßana

Informåciju tehnolo©ijas

Investîciju bankas pakalpojumi un korporatîvå finanséßana

Resursu pårvaldîßana un vértspapîru tirdzniecîba

Parex Asset Management, Parekss ieguldîjumu sabiedrîba

Parekss apdroßinåßanas kompånija, Baltic Polis (Lietuva)

Parekss atklåtais pensiju fonds

Parekss brokeru sistéma

Parex Bankas (Lietuva)

Parekss lîzings, Parex Lizingas (Lietuva)

Starptautiskå darbîba

Sponsoréßana

Struktüra

Personåls

Finanßu pårskatu sada¬a

Parekss bankas klientu apkalpoßanas centri,Parekss grupas uzñémumi un pårståvniecîbas

1

2

4

5

8

12

14

15

16

18

20

22

23

24

25

26

27

28

30

31

80

Valérijs KarginsPrezidents, valdes priekßsédétåjs

Parekss banka ar lepnumu var paziñot par vél vienaveiksmîga gada noslégumu. 2002. gadå Bankasaktîvi ir pieaugußi par 40%, tådéjådi vél vairåk nosti-prinot Bankas pårsvaru pår citåm Latvijas bankåm.Parekss banka tuvojas savam mér˚im — k¬üt par vado-ßo finanßu institüciju Baltijå, kas saviem klientiempiedåvå plaßu produktu un pakalpojumu klåstu.Parekss banka saglabå uzticîbu sava re©iona tirgum unapsveic visas trîs Baltijas valstis ar ilgi gaidîto uzaici-nåjumu ieståties NATO un Eiropas Savienîbå, kas iezî-més ilgstoßu finansiålås attîstîbas un stabilitåtes perio-du gan Bankai, gan tås klientiem.

Ievérojamo aktîvu pieaugumu Parekss banka skaidro ar to, kaBanka ir turpinåjusi pievérst uzmanîbu savåm galvenajåmpriekßrocîbåm, tajå paßå laikå modernizéjot un paplaßinot pie-dåvåto produktu klåstu, tådéjådi îstenojot straté©iju, kas seviir attaisnojusi, Baltijas valstu tautsaimniecîbai k¬üstot spécîgå-kai un attîstîtåkai. 2002. gadå kredîtu apjoms pieaudzis par29% un vértspapîru portfelis — par 27%. Parekss banka turpi-na lepoties ar savu aktîvu droßîbu un likviditåti, no kuriem gan-drîz 60% veido nauda, prasîbas pret kredîtiestådém un fiksétaienåkuma vértspapîri.Ievérojami panåkumi vérojami arî pretéjå bilances pusé. Ban-kas pievilcîgo piedåvåjumu un spécîgås re©iona ekonomikasrezultåtå Bankas piesaistîto noguldîjumu apjoms pieaudzis

2

VADÈBAS ZIÔJUMS

par 45%. Banka ir sañémusi arî lîdz ßim lielåko tai pieß˚irtosindicéto aizdevumu, kuru izsniegußas 16 bankas no 7 Eiro-pas valstîm. Bankas vadîba lepojas arî ar piesardzîgi pårvaldî-tå Bankas ieguldîjumu portfe¬a vértîbas pieaugumu, kas pozi-tîvi ietekméja pårvértéßanas rezervi.2002. gadam bija raksturîgas zemas procentu likmes. To ie-tekmé gütå salîdzinoßi nelielå neto procentu marΩa 3.1% ap-mérå lika Bankai lielåku uzmanîbu pievérst komisijas nau-das ienåkumiem, kurus 2003. gadå paredzéts ievérojamipalielinåt, apkalpojot naudas pårvedumus un maksåjumukartes, kå arî sniedzot kapitåla tirgus, investîciju piesaistesun aktîvu pårvaldîßanas pakalpojumus. Nåkotné Banka plånopalielinåt savu pe¬ñu, palielinoties komisijas naudas ienåku-miem, atbilstoßi plånotajam samazinoties nodok¬u likmém,uzlabojoties darbîbas efektivitåtei informåcijas tehnolo©ijåsveikto investîciju rezultåtå un samazinoties administratîvoizdevumu îpatsvaram darbîbas apjomu izaugsmes rezultåtå.2002. gadå Parekss banka spérusi nozîmîgus so¬us savas dar-bîbas tîkla attîstîbai Baltijå. Parex Bankas Lietuvå palielinåja sa-vus aktîvus par 63% un sasniedza pozitîvu darbîbas rezultåtu.Igaunijå izveidotå pårståvniecîba nostiprinåja Parekss bankasatpazîstamîbu tirgü, kå rezultåtå vairåkiem Igaunijas uzñému-miem tika izsniegti lieli komerckredîti.Parekss banka uzlaboja arî savu risku vadîbas funkciju, pie-saistot ßajå specifiskajå jomå pieredzéjußus speciålistus unveicinot Bankas darbiniekos apziñu, ka veiksmîga risku va-

Viktors KrasovickisDirektoru padomes priekßsédétåjs

dîba ir atkarîga no visu darbinieku lîdzdarboßanås. Èpaßa vé-rîba tika pievérsta procedüråm Pazîsti savu klientu.2002. gada såkumå savu darbîbu uzsåka Parekss bankasmeitas uzñémums Parex Asset Management un gada laikåk¬uva par lielåko aktîvu pårvaldîtåju Baltijå. Parekss bankasmeitas uzñémums Parekss atklåtais pensiju fonds 2002.gadå sasniedza pensiju plånu aktîvu pieaugumu 83% apmé-rå un joprojåm ir lielåkais privåtais atklåtais pensiju fondsLatvijå. 2002. gadå Parekss banka ir sañémusi Latvijas Gada ban-kas titulu no izdevuma The Banker Magazine, Latvijas labå-kås bankas titulu no Global Finance Magazine, kå arî visastrîs Latvijai paredzétås Euromoney Magazine balvas par izci-lu darbîbu. Parekss banka ir sañémusi reitingu apstiprinåju-mus no reitingu a©entüråm Moody’s Investors Service(ilgtermiña noguldîjumu reitings — Ba1) un Fitch Ratings

(ilgtermiña årvalstu valütas reitings — BB+). Parekss bankano Capital Intelligence ir sañémusi arî savu pirmo investîcijulîmeña reitingu — ilgtermiña årvalstu valütas reitings BBB–.Visbeidzot, 2002. gadå Parekss banka ir ievérojami palieli-nåjusi savu klåtbütni starptautiskajå aprité, îpaßi, piedalo-ties starptautiskajos paråda kapitåla tirgos. Pårskata gadåBanka piedalîjås UBS, Rabobank, MDM Bank un Ukrainasvaldîbas paråda vértspapîru emisijå par vairåk nekå 750 miljo-niem ASV dolåru. Tådéjådi Banka pierådîja savu pieredzi unzinåßanas, piesaistot austrumu kapitålu rietumu firmåm, unotrådi.Més atskatåmies uz 2002. gadu kå veiksmîgu gadu, taçunegrasåmies dusét uz lauriem — 2003. gadu més uzsåkamar ambicioziem mér˚iem panåkt ievérojamu attîstîbu un ie-nesîguma pieaugumu.

Valérijs KarginsPrezidents, valdes priekßsédétåjs

Rîgå, 2003. gada 28. februårî


Gints PoißsPadomes priekßsédétåjs

3

GALVENIE MAKROEKONOMISKIE UN FINANÍU DARBÈBAS RÅDÈTÅJI

4

(% pieaugums)

Iekßzemes kopprodukts (salîdzinåmajås cenås)

(% no IKP, ja nav norådîts citådi)

Privåtais patériñß

Sabiedriskais patériñß

Preçu un pakalpojumu eksports

Preçu un pakalpojumu imports

Åréjais paråds

Kopéjais paråds

Tekoßais konts

Bezdarba lîmenis gada beigås (%, no ekonomiski aktîvajiem iedzîvotåjiem)

2003p

6.0

8.0

5.0

9.9

7.9

13.0

19.5

–8.5

7.7

2002

6.1

8.9

8.2

9.2

9.8

9.1

14.8

–8.9

7.9

2001

7.7

10.0

4.0

7.8

13.4

9.6

15.0

–9.7

8.4

2000

6.8

10.1

7.1

16.1

11.9

8.0

13.1

–6.9

9.2

1999

2.8

5.6

4.2

–7.2

–9.3

9.2

13.1

–9.8

9.8

p - prognoze

Avots: LR Finanßu ministrija

Avots: Parekss banka

LVL '000 / %

Neto pamatdarbîbas ienåkumi

Pe¬ña pirms nodok¬iem

Pe¬ña péc nodok¬iem

Kapitåla atdeve (ROAE)

Aktîvu atdeve (ROAA)

Procentus pelnoßo aktîvu ienesîgums

Neto procentu marΩa

Kopå aktîvi un aktîvi pårvaldîßanå

Noguldîjumi

Kredîti

Kapitåls un rezerves

Grupa

2002

51 816

12 010

9 543

14.70%

1.17%

5.62%

3.22%

955 392

796 557

359 061

71 693

Banka

2002

46 054

11 545

9 305

14.31%

1.18%

5.46%

3.08%

926 487

775 704

334 945

71 693

Grupa

2001

45 398

13 378

11 704

22.13%

1.91%

7.62%

4.02%

678 320

549 007

270 547

58 130

Banka

2001

42 516

13 285

11 752

22.13%

1.97%

7.47%

3.90%

661 592

533 465

258 843

58 368

Moody's Investors Service

Fitch

Capital Intelligence

Ilgtermiña depozîtreitings

Ba1

BB+

BBB–

Èstermiña depozîtreitings

NP

B

A3

GALVENIE MAKROEKONOMISKIE RÅDÈTÅJI LATVIJÅ

GALVENIE PAREKSS BANKAS GRUPAS FINANÍU DARBÈBAS RÅDÈTÅJI

PAREKSS BANKAS REITINGI

BANKAS DARBÈBAS SASNIEGUMI

5

TIRGUS DAÒAS P‰C AKTÈVU LIELUMA

Avots: Latvijas Komercbanku asociåcija

4

2

1

3

1 Parekss banka 22%2 Latvijas Unibanka 16%

3 Hansabanka 15%4 Citas bankas 47%


TIRGUS DAÒAS P‰C NOGULDÈJUMU LIELUMA

4

1 Parekss banka 26%2 Hansabanka 15%

3 Latvijas Unibanka 12%4 Citas bankas 47%

2

1

3

Avots: Latvijas Komercbanku asociåcija, banku gada pårskati, banku paziñojumi presé

0

10,000

20,000

30,000

40,000

50,000

60,000

70,000

VADOÍO KOMERCBANKU KUMULATÈVÅ PEÒÂ (1993 - 2002), LVL'000

19,518

48,192

Pare

kss

bank

a

Latv

ijas

Uni

bank

a

Han

saba

nka

66,434

TIRGUS DAÒAS P‰C KAPITÅLA UN REZERVJU LIELUMA


4

2

1

3

1 Parekss banka 19%2 Latvijas Unibanka 18%

3 Hansabanka 17%4 Citas bankas 46%

Íodien ir tießi pieci

gadi, kopß strådåju

bankå. Salîdzinot ar to

laiku, ir ¬oti daudz

labu pårmaiñu uz

rietumniecisko,

sakårtoto pusi. neesam

iebraukußi arî otrå

gråvî, kur visu nosaka

tikai instrukcijas.

Esam måcîjußies no

citu k¬üdåm.

kolektîvs k¬üst

aizvien draudzîgåks, un

arî cilvéki – atvértåki.

pirmdiena

>9:05


6


KREDÈTI, LVL'000

0

50,000

100,000

150,000

200,000

250,000

300,000

350,000

1992

1993

1994

1995

1996

1997

1998

1999

2000

2001

2002

334,945


NOGULDÈJUMI, LVL'000

0

100,000

200,000

300,000

400,000

500,000

600,000

700,000

800,0001992

1993

1994

1995

1996

1997

1998

1999

2000

2001

2002

775,704


AKTÈVI, LVL'000

0

100,000

200,000

300,000

400,000

500,000

600,000

700,000

800,000

900,000 922,8991992

1993

1994

1995

1996

1997

1998

1999

2000

2001

2002

1,000,000


KAPITÅLS UN REZERVES, LVL'000

0

10,000

20,000

30,000

40,000

50,000

60,000

70,000

80,000

71,693

1992

1993

1994

1995

1996

1997

1998

1999

2000

2001

2002

Piezvanîju uz uzñémumu, kura finanßu direktoram més jau

pirms krietna laika bijåm nosütîjußi piedåvåjumu.

Viñß teica, ka pats jau esot grasîjies zvanît mums, jo

nopietni apsverot iespéju k¬üt par müsu bankas klientu.

Piedåvåju aiziet pusdienås. Íodien.

pirmdiena

>10:34

Pusdienas ar jauno

klientu.

Apspriede par

piedåvåjumu gatavoßanas

koordinåciju.

Nosütît follow-up

It un kredîtda¬ai.

pirmdiena

14:00

16:30

18:00


7

Avots: Latvijas Komercbanku asociåcija, banku paziñojumi presé

0

AKTÈVI, LVL'000

100,000

200,000

300,000

400,000

500,000

600,000

700,000

800,000

900,000

Han

saba

nka

Latv

ijas

Uni

bank

a

Pare

kss

bank

a

922,899

705,978669,188


0

KAPITÅLS UN REZERVES, LVL'000

10,000

20,000

30,000

40,000

50,000

60,000

70,000

90,000

80,000

Han

saba

nka

Latv

ijas

Uni

bank

a

Pare

kss

bank

a

71,69369,80664,937


0

NOGULDÈJUMI, LVL'000

100,000

200,000

300,000

400,000

500,000

600,000

700,000

900,000

800,000

Latv

ijas

Uni

bank

a

Han

saba

nka

Pare

kss

bank

a

775,704

476,592

384,890

Pusdienas ar klientu izdevås. izrunåjam daudzas nianses.

Paliku darbå ilgåk. Viss kluss, tukßs, te pékßñi gaitenî

atskan so¬i un kåds nåk iekßå. Mazliet pat iztrükos —

kam pusastoños kaut kas mekléjams manå kabinetå?

izrådås, citam vélînam kolé©im, kurß tikai tagad devås

måjås un gribéja pateikt arlabvakar.

>19:30

pirmdiena

8

KLIENTU APKALPOÍANA

1992. gads Dibinåta Parekss banka un apkalpotspirmais klients.

1995. gads Balvos atvérta pirmå Parekss bankasnoré˚inu grupa årpus Rîgas.

1997. gads Izveidota Lielo klientu apkalpoßanaspårvalde.

2000. gads Ieviesta sistéma GLOBUS, kas dodiespéju saslégt bankas klientu apkalpoßanascentrus un noré˚inu grupas vienotå tîklå.

2001. gads Ieviesta internetbanka DIGI::WEB.

2002. gads Atvér ta Parekss bankas 100.noré˚inu grupa.

Parekss banka ir universåla banka, kas savus pakalpo-jumus piedåvå ikvienam — privåtpersonåm un uzñému-miem jebkurå bankas klientu apkalpoßanas centrå vainoré˚inu grupå gan Rîgå, gan citås Latvijas pilsétås unrajonos. Parekss banka klientiem piedåvå pilnu bankaspakalpojumu spektru — såkot no noré˚inu kontu atvér-ßanas un apkalpoßanas lîdz darîjumu finanséßanai, aiz-devumiem un investîcijåm. Parekss bankå ikviensklients var veikt valütas konvertåciju, noguldît naudaslîdzek¬us noré˚inu kontå, maksåjumu kartes kontå,kråjkontå vai termiñdepozîtå, kå arî veikt nepiecießa-mos maksåjumus. Viens no Parekss bankas straté©is-kajiem mér˚iem ir piedåvåt ikvienam klientam vienkår-ßu un droßu naudas ieguldîßanas procesu un palîdzétnaudai pelnît, neatkarîgi no ieguldîtås summas un no-guldîjuma termiña.

KLIENTU APKALPOÍANAS CENTRIParekss banka izveidojusi vienu no lielåkajiem klientu apkal-poßanas centru un noré˚inu grupu tîkliem Latvijå — müsuklienti tiek apkalpoti 103 re©ionålos klientu apkalpoßanascentros un noré˚inu grupås. Sadarbîbå ar Parekss grupasmeitas uzñémumiem, Parekss bankas klientu apkalpoßanascentros ikviens interesents var sañemt informåciju arî parpakalpojumiem, kurus piedåvå Parekss apdroßinåßanaskompånija, Parekss lîzings, Parekss atklåtais pensiju fonds,Parex Asset Management u.c. Lielåkie klientu apkalpoßanascentri atrodas Rîgå: bankas Galvenais birojs (Smilßu ielå 3),Valdemårs (K. Valdemåra ielå 8), Laimdota (K. Barona ielå20/22), Citadele (K. Valdemåra ielå 1b), kå arî lielåkajåsLatvijas pilsétås. Paßlaik bankas skaiståkais re©ionålaisklientu apkalpoßanas centrs atrodas Ventspilî — tå rekons-truéßanas laikå pilnîgi pårbüvéja éku, kurå kådreiz atradåsVentspils pilsétas banka. Parekss banka katru gadu veic klientu apkalpoßanas centruun noré˚inu grupu renovåciju, kas palîdz uzlabot un pilnvei-dot klientu apkalpoßanu, piemérojot to müsdienu prasîbåm.2002. gadå tika atklåta simtå Parekss bankas noré˚inu gru-pa, kas atrodas tirdzniecîbas centrå Maxima — A. Deglavaielå 67. Rîgå atklåts arî jauns klientu apkalpoßanas centrsîpsala, kå arî noré˚inu grupas Ozolciema ielå, Daugavgrî-vas ielå, Mer˚e¬a ielå (TELE 2 telpås), Hipokråta ielå (veika-la Beta telpås) un Viska¬u ielå.2002. gadå årpus Rîgas uz jaunåm, plaßåkåm telpåm pår-célås Jékabpils klientu apkalpoßanas centrs. Tika atvértasdivas jaunas noré˚inu grupas Daugavpilî — Daugavpils tirgusun Va¬ñu iela. Izveidota jauna noré˚inu grupa arî Jelga-vå — Jelgavas tirgus.

Aleksandrs KvasovsViceprezidents klientu apkalpoßanas jautåjumos

otrdiena

apspriede ar nodA¬u

vadîtåjiem par darba

plånu saskañoßanu.

9:00


¬ai bija aktîvas pårdoßanas gads. Strådåjot ar lielajiem klien-tiem, ievérojami pieauga bankas sasniegumi tirgü — pie-saistîts ievérojami lielåks noguldîjumu apjoms, iegüti jauniklienti, uz jaunåko tehnolo©iju båzes ieviesti jauni pakalpoju-mu veidi. Parekss banka bija vienîgå no trim vadoßajåm Lat-vijas bankåm, kas savu tirgus da¬u noguldîjumu sektorå2002. gada laikå palielinåja lîdz 26%.2002. gadå veiksmîgi turpinåjås arî iepriekß aizsåktais pro-cess klientu segmentåcijå. Jau tagad Parekss banka klientuértîbåm var piedåvåt îpaßas bañ˚ieru komandas, kas ir spe-cializéjußås korporåciju, valsts institüciju, turîgu privåtperso-nu un îpaßi svarîgu nerezidentu apkalpoßanå, vienlaikus pie-dåvåjot elastîgu pieeju ikviena vajadzîbåm. Tehnolo©ijas ir ¬åvußas müsu klientiem atrast bankå savda-bîgu kompetences centru, vésturé atståjot banku kå trans-akciju maßînu. Ultramodernås tehnolo©ijas, izmantojotDIGI::WEB internetbanku, ¬auj müsu privåtklientiem pårval-dît savu naudas plüsmu no jebkuras vietas un daudz droßå-kå veidå, nekå jebkad agråk. Formula 24 stundas diennaktî365 dienas gadå tagad nozîmé tikai kvalitatîvu Parekss bankasservisu. Tåpéc més varam iet tålåk — apspriest klienta aktî-vu racionålu pårvaldîjumu, piedåvåt Parex Asset Managementpakalpojumus, értu kredîtkarßu un aizdevumu izlietojumu.2002. gads bijis arî elektronisko noré˚inu sistémasDIGI::FIRMA izstrådes un testéßanas periods. Péc tås ievie-ßanas lielie uzñémumi sañems lielu apjomu, koncerniempiemérotu, ar daudzlîmeñu parakstiem autorizéjamu un uz-ñémuma gråmatvedîbu on–line reΩîmå savietojamu, korpora-tîvu elektronisko noré˚inu sistému.

LIELO KLIENTU APKALPOÍANA2001. gadå izveidotås Lielo korporatîvo klientu da¬as pirm-såkumi rodami 1997. gada 11. jülijå, kad Parekss banka no-dibinåja Lielo klientu apkalpoßanas pårvaldi. Péc vairåkåmstrukturålåm pårmaiñåm 2001. gada augustå Lielo korpora-tîvo klientu apkalpoßanas da¬a pårcélås uz jaunåm telpåmbankas Galvenå biroja atseviß˚å spårnå. 2002. gada sep-tembrî uz Lielo korporatîvo klientu apkalpoßanas da¬as bå-zes tika izveidota Lielo klientu apkalpoßanas da¬a ar Lielokorporatîvo klientu apkalpoßanas noda¬u un Privåtklientu ap-kalpoßanas noda¬u.2002. gads Parekss bankas Lielo klientu apkalpoßanas da-

9


NETO IENÅKUMU STRUKTËRA

0

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

2000 2001 2002

Påréjie ienåkumi

Finanßu instrumentu tirdzniecîbas darîjumu pe¬ña

Neto komisijas naudas ienåkumi

Neto procentu ienåkumi

47%

30%

20%

3%

48%

27%

23%

2%

47%

28%

21%

4%

TIRGUS DAÒAS P‰C NOGULDÈJUMU LIELUMA


10%

14%

18%

22%

26%

I II III

UnibankaHansabankaParekss banka

IV V VI VII VIII IX X XI XII

16%

12%

20%

24%

Secinåjums — noda¬a

strådå tießåm labi.

10:43 >

OTRdiena


MAKSÅJUMU KARTESParekss banka ir viena no pirmajåm bankåm Latvijå, kas så-ka izdot maksåjumu kartes. Drîz péc Visa un Europay licen-ces sañemßanas 1994. gadå, Parekss banka emitéja pirmåsVisa un Mastercard maksåjumu kartes. Maestro debetkarßuemitéßana tika uzsåkta 1997. gadå, bet Visa Electron —1998. gadå. Kopß 1995. gada Parekss bankai ir ekskluzîvastiesîbas izplatît American Express kartes. Cirrus kartes ban-ka izplata kopß 1999. gada. êmot vérå, ka pieauga klientuskaits ar stabiliem un pietiekami lieliem ienåkumiem, bankabija viena no pirmajåm kredîtiestådém Latvijå, kas emitéjakredîtkarti bez garantijas depozîta — Èsto kredîtkarti. 2002.gadå Parekss banka nodroßinåjusi kredîtkarßu skaita pieau-gumu par 26%, debetkarßu pieaugumu par 28%, bet Virtuå-lås kartes noré˚iniem internetå izdotas par 66% vairåk. Lîdz

2002. gada beigåm Parekss banka tirgü kopumå emitéjusi222 347 maksåjumu kartes. Minétie rådîtåji ir spilgts aplie-cinåjums tam, ka Parekss banka vél aizvien ir viena no trimlielåkajåm maksåjumu karßu izdevéjåm Latvijå. Bankas attîs-tîba maksåjumu karßu jomå balstås uz savlaicîgu reakciju uzpårmaiñåm tirgü un klientu vajadzîbu apmierinåßanu. Atß˚irî-bå no citåm bankåm, visas Parekss bankas maksåjumu kar-tes ir starptautiskas.Parekss banka viena pirmajåm såka uzstådît karßuapkalpoßanas iekårtas tirdzniecîbas uzñémumos un lîdz ßimbrîdim ir tirgus lîderis ßajå segmentå. Paßlaik Parekssbankai ir arî viens no plaßåkajiem bankas automåtu tîkliemLatvijå. Aizvadîtå gada laikå Parekss bankas automåtu tîklspaplaßinåts lîdz 133 bankas automåtiem un ir viens no pla-ßåkajiem Latvijå. Lai klientiem nodroßinåtu papildu értîbas,Parekss banka sadarbîbå ar Latvijas Kråjbanku un BaltijasTranzîtu banku izveidoja vienotu bankas automåtu tîklu —Naudas punkts 24, kurå darbojas 341 bankas automåtsviså Latvijå.

10

1994. gads Parekss banka sañem licenci Visa unEuropay maksåjumu karßu izdoßanai.

1998. gads Uzsåkta Visa Electron un Maestromaksåjumu karßu izdoßana. Maksåjumiem inter-netå emitéta Virtuålå karte.

1999. gads Tirgü emitéta pirmå Èstå kredîtkarte.

2001. gads Parekss banka un Baltijas Tranzîtubanka izveido ATM tîklu Naudas punkts 24, kuram2002. gadå pievienojas arî Latvijas Kråjbanka.

Piezvanîja klients un teica, ka esot negaidîti jåbrauc

uz årzemém. Palüdza lîdz rîtam izgatavot kredîtkarti.

parasti kartes izgatavo trîs dienu laikå, bet, kad

piezvanîju uz karßu da¬u un paståstîju par radußos

situåciju, viñi teica, ka pacentîsies.

kas notiek, ja klients atnåk uz banku un uz galda

ierauga konkurenta produkciju, pieméram, kafijas

kréjumu? neviens vél nav to uztvéris såpîgi. visbieΩåk

tå vienkårßi ir téma konstruktîvai, vértîgai sarunai

par situåciju nozaré.

>

>

10:58

11:12

IZSNIEGTÅS MAKSÅJUMU KARTES P‰C TO VEIDIEM


4

5

2

3

1

1 Maestro 64%2 Visa Electron 19%3 EC/MC 9%

4 Visa 7%5 Virtuålå karte 1%OTRDiena


Sadarbîbå ar Visa International 2002. gadå Parekss bankapirmå viså pasaulé ieviesa jaunu pakalpojumu — Visa mak-såjums, kas ir érts un ekonomisks veids, kå nosütît nauduuz årzemém. Ievérojami uzlabojot klientu karßu droßîbu unsamazinot zaudéjumus no kråpnieciskåm darbîbåm ar noré-˚inu kartém, pérn tika ieviesta karßu darbîbas monitoringasistéma. Klientu értîbåm 2002. gadå tika uzsåkta arî pie-teikßanås noré˚inu kartém, izmantojot Parekss bankas må-jas lapu www.parex.lv.

11


0

40,000

80,000

120,000

200,000185,909

160,000

EMIT‰TAS MAESTRO UN Visa ELECTRON DEBETKARTES

1998

1999

2000

2001

2002

Maestro Visa ElectronAvots: Parekss banka

0

50,000

100,000

150,000

250,000

222,347200,000

EMIT‰TAS MAKSÅJUMU KARTES1998

1999

2000

2001

2002

Debetkartes Kredîtkartes


0

10,000

20,000

30,000

36,43840,000

EMIT‰TAS Visa UN EC/MC KREDÈTKARTES1998

1999

2000

2001

2002

EC/MC Visa Virtuålå karte

Mums ar darbabiedriem no marketinga da¬as bija diskusija, ar

ko labåk salîdzinåt lielo klientu apkalpoßanas da¬as darbu,

kad par to jåståsta klientiem: ar e¬¬u, kas tiek lietota

mehånisma labåkai darbîbai; ar tulku, kas prot runåt gan

bankas, gan klienta valodå; vai ar klienta advokåtu bankå.

Beigås nosliecåmies par labu tulkam.

tikßanås

marketinga da¬å.

Otrdiena

11:30

>12:30

Otrdiena

2002. gadå Parekss bankas kopéjais kredîtu portfelispieauga par 29%. Pårskata gadå banka lielu uzmanîbu vel-tîja lielu, sabiedrîbai nozîmîgu projektu, kå arî privåtuzñé-mumu kreditéßanai.

Tika izsniegti kredîti daudziem paßvaldîbu uzñémumiem re-©ionos (tajå skaitå Daugavpilî, Kuldîgå, Rojå), kreditéta ener-©étikas nozare (tajå skaitå véja parku ierîkoßana, mazo HESceltniecîba, valsts a/s Latvenergo projekti, siltumcentrålesmodernizåcija Rîgå). Pastiprinåta uzmanîba pievérsta tran-sporta nozarei (tajå skaitå valsts a/s Latvijas Dzelzce¬ß in-frastruktüras, informatîvås sistémas un datu pårraides tîklafinanséßana, motorku©a Baltic Kristina iegådes kreditéßa-na). Lai arî turpmåk attîstîtu transporta nozares projektus,2002. gada martå bankå tika izveidota specializéta Tran-sporta projektu noda¬a. Tika realizéti vairåki lieli ar nekusta-må îpaßuma rekonstrukciju un celtniecîbu saistîti kreditéßa-nas projekti.Pårskata periodå Parekss banka turpinåja aktîvi finansét da-Ωådus nozaru projektus arî Lietuvå un uzsåka projektu finan-séßanu Igaunijå, kur kreditéja vairåkus ar nekustamo îpaßu-mu celtniecîbu un transportu saistîtus projektus.Parekss banka sekmîgi attîstîjusi arî privåtpersonu un Mazoun vidéjo uzñémumu (MVU) kreditéßanas programmu. ê-mot vérå, ka gada laikå bütiski samazinåjås kredîtu procen-tu likmes, kredîti privåtpersonåm k¬uva vél pieejamåki. Ban-ka cießi sadarbojås ar izvélétåm nekustamå îpaßuma fir-måm, kas klientiem ¬åva seviß˚i åtri un érti sañemt hipote-kåros aizdevumus. Tådéjådi privåtpersonu kreditéßana k¬u-va par visstraujåk augoßo sektoru bankå, finanséjuma kopé-jais apjoms 2002. gada laikå pieauga par 56%.Plånveidîgi pilnveidojot kredîtu pakalpojumu izplatîßanas ka-nålus, privåtpersonu îpatsvars bankas kredîtportfelî 2002.gada laikå pieauga lîdz 20%.2002. gadå Parekss banka uzsåka studéjoßo un studiju kre-ditéßanas programmu, nepieprasot valsts galvojumu.Sekmîgi attîstås bankas sadarbîba ar autodîleriem, kas no-droßina izdevîgus noteikumus klientiem automaßînu iegådeiuz lîzinga kreditéßanas noteikumiem.

Lîga PuriñaViceprezidente klientu kreditéßanas jautåjumos

12

UZˆ‰MUMU UN PRIVÅTPERSONU FINANS‰ÍANA

KREDÈTPORTFEÒA SADALÈJUMS P‰C AIZˆ‰M‰JA VEIDA


2

4

3

5

1

Privåtuzñémumi 62%1Privåtpersonas 20%2

Valsts un paßvaldîbu uzñémumi 15%

3

Sabiedriskås unreli©iskås organizåcijas 2%

4

Valdîba un paßvaldîbas 1%5


0

50,000

Uzkråjumu îpatsvars

100,000

150,000

200,000

350,000 347,071

300,000

250,000

UZKRÅJUMI NEDROÍIEM PARÅDIEM PRET BRUTO KREDÈTPORTFELI, LVL'000

1998

1999

2000

2001

2002

Bruto aizdevumi

7%

3,5%3,3%

4%

6%

5%

6%

5%

4%

3%

2%

1%

0

UZˆ‰MUMU UN PRIVÅTPERSONU FINANS‰ÍANA

Domåjot par jaunajåm ©imeném, Pasaules Bankas projektaietvaros Parekss banka sadarbîbå ar LR Finanßu ministrijunoslédza lîgumu par finanséßanu pirmå måjok¬a iegådei.2002. gadå banka uzsåka SAPARD programmas ietvaros ak-ceptéto projektu kreditéßanu.Bankas apkalpoto tirdzniecîbas finanséßanas darîjumu ap-joms 2002. gada laikå trîskårßojås. Banka apzinås Latvijaskå tranzîtvalsts priekßrocîbas un uzskata tirdzniecîbas finan-séßanu par vienu no prioritåråm nozarém savai turpmåkajaiattîstîbai.

13

1994. gads Dibinåta Kreditéßanas da¬a.

1997. gads Izveidots kreditéßanas centrs filiålé CitadeleRîgå un uzsåkta kreditéßana Daugavpils un Salacgrîvasfiliålés. Tiek dibinåtas kompånijas Parekss lîzings (Latvijå)un Parex Lizingas (Lietuvå). Uzsåkta projektu finanséßanaLietuvå.

1998. gads Uzsåkta kreditéßana Balvu, Liepåjas unLudzas filiålés.

1999. gads Parekss banka vienîgå no Baltijas tiekuzñemta starptautiskajå lîzinga asociåcijå MULTILEASE.Uzsåkta kreditéßana Ventspils un Rézeknes filiålés.

2000. gads Uzsåkta kreditéßana Jelgavas un Tukumafiliålés un Ogres noré˚inu grupå.

2001. gads Izveidota Kreditéßanas direkcija. Parekssbanka vienîgå no Baltijas valstîm tiek uzñemtastarptautiskå faktoringa organizåcijå International FactorsGroup. Uzsåkta kreditéßana Bauskas, Césu, LimbaΩu,Talsu un Valmieras noré˚inu grupås.

2002. gads Izveidots kreditéßanas centrs filiålé LaimdotaRîgå un uzsåkta kreditéßana Gulbenes un Jékabpilsnoré˚inu grupås. Uzsåkta projektu finanséßana Igaunijå.

Guntars GrînbergsValdes priekßsédétåja vietnieks


0

10,000

20,000

30,000

40,000

50,000

60,000

70,000

AIZDEVUMI PRIVÅTPERSONÅM, LVL'000

27,588

39,16944,613

69,702

17,091

19

98

19

99

20

00

20

01

20

02

KREDÈTPORTFEÒA SADALÈJUMS P‰C TAUTSAIMNIECÈBAS NOZAR‰M


108

9

7

6

5

4

2

1

3

1 Transports un sakari 30% 6 Rüpniecîba 9%2 Tirdzniecîba 21% 7 Celtniecîba 3%

3 Elektroener©ijas, gåzesun üdens apgåde 12%

8 Viesnîcas un restoråni 2%

4 Citas nozares 11%9 Lauksaimniecîba,

meΩkopîba 1%

5 Finanßu starpniecîba 10% 10 Zvejniecîba 1%

2002. gadå Parekss bankas speciålistu lielåkå uzmanî-ba informåcijas tehnolo©iju nozaré tika pievérsta pédé-jo gadu laikå ieviesto informåcijas sistému funkcionali-tåtes paplaßinåßanai. Lietojot müsdienîgas sistémas,kuras pasaulé ieñem vadoßås pozîcijas informåcijassistému tirgü, Parekss banka izmanto visus jauninåju-mus, kurus finanßu institücijåm piedåvå informåcijassistému raΩotåji.

2002. gadå tika atjaunotas bankas programmas GLOBUS(Temenos, Lielbritånija), karßu sistémas CORTEX (NomadSoftware, Lielbritånija) versijas, attålinåto klientu apkal-poßanas sistémas TWISTER platformas (DataDesign AG,Våcija). Tas sekmé kvalitatîvåka un droßåka servisa nodro-ßinåßanu un iespéju izstrådåt jaunus bankas produktus unpakalpojumus.

‰riks BrîvmanisViceprezidents finanßu un informåciju tehnolo©iju jautåjumos

14

INFORMÅCIJU TEHNOLOÌIJAS

1992. gads Izveidota pirmå bankas informåcijas sistéma.

1996. gads Uzstådîts pirmais bankas automåts, bankapievienojas starptautiskajai asociåcijai S.W.I.F.T.

2000. gads Ieviesta jaunå banku sistéma GLOBUS, kasvienotå tîklå savieno visus klientu apkalpoßanas centrus.

2001. gads Klientu ér tîbåm ieviesta internetbankaDIGI::WEB.

2002. gads Ieviesta elektronisko noré˚inu sistémauzñémumiem DIGI::FIRMA.

2002. gadå Parekss banka saviem klientiem aktîvi turpinå-ja piedåvåt internetbanku DIGI::WEB, kura tagad sniedz pa-pildu iespéju kontrolét kontu atlikumus un veikt transakcijasar visiem maksåjumu karßu kontiem, kå arî on–line reΩîmåsekot lîdzi visåm maksåjumu karßu operåcijåm. Parekssbanka ir vienîgå banka Latvijå, kura saviem klientiempiedåvå ßådu iespéju.2002. gadå pirmie Parekss bankas klienti tika pieslégti jau-najai elektronisko noré˚inu sistémai DIGI::FIRMA, kas pare-dzéta uzñémumiem. Unikåls informåcijas apmaiñas mehå-nisms ar banku ßo sistému péc tås raksturîgajåm pazîmémmaksimåli pietuvina on–line sistémai DIGI::WEB. Elektro-nisko noré˚inu sistéma DIGI::FIRMA ir piemérotåka tiemklientiem, kuriem raksturîgs liels veikto transakciju apjoms,kå arî uzñémumiem ar lielu darbinieku skaitu.Lai Parekss bankas klienti justos pasargåti no kråpßanas armaksåjumu kartém, 2002. gadå ieviesta sistéma Trans-master TM Risk Management System (Tieto Enator FinancialSolutions, Latvija), kas on–line reΩîmå ¬auj kontrolét visasmaksåjumu karßu transakcijas un veikt aizdomîgu darîjumuatlasi.Parekss banka sadarbîbå ar mobilo sakaru operatoru TELE 2ieviesa Latvijå vél nebijußu pakalpojumu — Zelta îsziña, kas¬auj Parekss bankas automåtos re©istrét un izmantot makså-jumu karti kå lîdzekli mobilo sakaru pakalpojumu ré˚inu ap-maksai. 2002. gadå tika ieviesta arî jauna dîlinga sistémaTITAN (3VFinance, Francija), kas ¬auj daudz operatîvåk strå-dåt ar klientiem un kontrolét veicamås operåcijas. Pateico-ties jaunajai sistémai, bankas klienti sañem izdevîgåkas vi-ñus intereséjoßu finanßu instrumentu kotåcijas. Esoßåskotåcijas ir maksimåli pietuvinåtas tirgus kotéjumiem. Bankai nozîmîgs notikums 2002. gadå bija arî datu nolikta-vas sistémas DATA WAREHOUSE ievießana (centralizéta in-formåcijas glabåßana un pårskatu veidoßana). Íîs sistémasievießana ¬auj veikt daudz kvalitatîvåku finanßu informåcijasanalîzi un sniedz iespéju bankas speciålistiem un klientiemdaudz operatîvåk pieñemt nepiecießamos lémumus.2002. gadå uzsåkts arî jaunas paaudzes maksåjumu karßuizlaißanas projekts — viedkartes (SMART CARD ), un jau2003. gada pirmajå pusé pirmie bankas klienti varés uzsåktßo karßu lietoßanu. Jaunås paaudzes maksåjumu kartesfunkcionalitåtes un droßîbas ziñå pårspés ßodien lietotåsmaksåjumu kartes.2003. gadå ir plånots paplaßinåt attålinåto kontu apkalpo-ßanas sistému funkcionalitåti, tådéjådi Parekss bankasklientiem tiks sniegta iespéja attålinåti pårvaldît savus kre-dîtu un investîciju portfe¬us, kå arî veikt citas daudz plaßå-ka spektra finanßu operåcijas.

otrdiena

pabeigt atskaiti par

iepriekßéjå méneßa

rezultåtiem.

17:00

1995. gads Parekss banka piedåvå pirmåsinvestîciju programmas.

2000. gads Parekss banka konsulté telekomunikåcijukompånijas Baltkom GSM akciju pårdoßanu Zviedrijaskompånijai TELE 2 par 277 miljoniem ASV dolåru.

2002. gads Krievijas un Kazahstånas bankåmizsniegti vairåki apjomîgi sindicétie kredîti, kurosParekss banka darbojas gan kå organizators, gan arîkå lîdzorganizators vai menedΩeris.

15

INVESTÈCIJU BANKAS PAKALPOJUMI UN KORPORATÈVÅ FINANS‰ÍANA

2002. gadå Parekss bankas investîciju banku un korpo-ratîvo finanßu speciålistu komanda turpinåja izstrådåtjaunus un bankas klientu vajadzîbåm piemérotus risinå-jumus darîjumu îstenoßanai, piedåvåjot augstu pakalpo-jumu kvalitåti un elastîbu.

Pårskata gada laikå Parekss banka sniedza vairåkas vértî-gas konsultåcijas saviem klientiem mazumtirdzniecîbas,izdevniecîbu, nekustamå îpaßuma, telekomunikåciju, tran-sporta un ener©étikas nozaré. 2002. gadå Parekss banka turpinåja darbu konsorcijå, kassniedz Latvijas Privatizåcijas a©entürai konsultåcijas valstijpiederoßo a/s Ventspils Nafta (lielåkais naftas tranzîta ter-minåls Baltijas valstîs) akciju pårdoßanå. Vadoties péc pieredzes, kas güta no telekomunikåciju kom-pånijas Baltkom GSM akciju pårdoßanå Zviedrijas kompåni-jai TELE 2 par 277 miljoniem ASV dolåru (2000. gada bei-gås), Parekss bankas investîciju banku un korporatîvofinanßu speciålistu komanda 2002. gadå paplaßinåja savaszinåßanas par vairåkåm bütiskåm tautsaimniecîbas noza-rém un pilnveidoja savu know–how, lai turpinåtu sekmîgirealizét uzñémumu saplüßanas un pievienoßanås darîjumusBaltijas valstîs un citur.2002. gadå, jau otro reizi péc kårtas, Parekss bankai pie-ß˚irot balvu kå labåkajai kompånijai uzñémumu saplüßanasun pievienoßanås darîjumos korporatîvo finanßu jomå, Ωur-nåls Euromoney Magazine apstiprinåja, ka banka ir tirgus lî-deris investîciju un koorporatîvo finanßu pakalpojumu jomå.2002. gadå Parekss banka, Finanßu produktu struktu-réßanas un pårdoßanas noda¬as veiksmîgas darbîbas rezul-tåtå, organizéjusi vairåku apjomîgu sindicéto aizdevumuizsniegßanu. Viens no lielåkajiem bankas panåkumiemLatvijas tirgü ir Parekss bankas organizétais sindicétais aiz-devums 15 miljonu latu apmérå lielåkajam Latvijas uzñému-mam Latvenergo.Nozîmîgs panåkums ir arî Parekss bankas veiksmîgå darbî-ba årpus Latvijas robeΩåm. Tå, pieméram, 2002. gada laikåtika izsniegti vairåki apjomîgi sindicétie kredîti Krievijas unKazahstånas bankåm, kuros banka darbojås gan kå organi-zators, gan kå lîdzorganizators vai menedΩeris.Tika organizétas arî vairåkas eiroobligåciju emisijas. Bankapiedalîjås Gazprom eiroobligåciju emisijå 200 miljonu ASV

dolåru apjomå, Ukrainas valsts eiroobligåciju izlaißanå 260 mil-jonu ASV dolåru apjomå, MDM bankas eiroobligåciju emisi-jå 125 miljonu ASV dolåru apjomå.Parekss bankas Finanßu produktu strukturéßanas un pårdo-ßanas noda¬a darbojas kopß 2001. gada aprî¬a un jau2001. gada jünijå organizéja pirmo Latvijas latos jebkad re-©istréto eiroobligåciju emisiju Zviedrijas eksportkredîta obli-gåcijåm — 10 miljonu latu apmérå. 2001. gada novembrîParekss banka k¬uva par lîdzorganizatoru Latvijas valstseiroobligåciju emisijai 200 miljonu eiro apmérå. Tå bija pir-må reize, kad Latvijå kåda no vietéjåm bankåm tika iek¬au-ta tik svarîgå darîjumå.

Jevgénijs ZolotarevsViceprezidents kapitåla tirgu un investîciju jautåjumos

kå turétåjbankas pakalpojumus izmanto 4 fondi, 6 pensijuplåni, bet vienkårßotus pakalpojumus (vértspapîru glabåßa-na un darîjumu apstråde) — vairåki simti institucionålo unprivåto klientu.Valütas apmaiñas operåciju apjoma pieaugums 2002. gadåbija 18%, bet bezskaidro noré˚inu darîjumu skaits pårsnie-dza 225 tükstoßus (par 25% vairåk nekå 2001. gadå). Òotistraujß bija biznesa pieaugums marΩinålajå tirdzniecîbå arbirΩas instrumentiem, îpaßi atzîméjot birΩas instrumentu kåhedΩéßanas lîdzek¬u izmantoßanu. Kopéjais klientu investîci-ju kapitåls marΩinålajå dîlingå pieauga 3 reizes, sasniedzot8 miljonus ASV dolåru.Pagåjußajå gadå Parekss banka jau treßo gadu péc kårtassañéma ietekmîgå Ωurnåla Euromoney visas Latvijai pa-redzétås balvas. Banka sañéma balvu kå labåkå bankaLatvijå (Best Bank in Latvia), kå arî kategorijås: investîcijudarbîba — par obligåciju izlaißanu (Best Debt House inLatvia) un par apvienoßanas un pårñemßanas darîjumu kon-sultåcijåm (Best M&A House in Latvia). Turklåt Euromoneyatzîméja, ka 2001. gadå Parekss bankai bija vislielåkå pe¬-ña banku sektorå kopß Latvijas neatkarîbas atgüßanas, kåarî tå bija pirmå banka Latvijå, kas pårsniegusi 1 miljardaASV dolåru slieksni péc aktîvu apjoma.Arî citi finanßu izdevumi ir pamanîjußi bankas veiksmîgo dar-bîbu. Parekss banku par labåko banku Latvijå nosaukusi TheBanker Magazine, bet Global Finance Magazine — par labåkobanku attîstîbas tirgos.Parekss bankai reitingus jau trîs gadus nosaka starptautis-ki atzîtas reitingu a©entüras. Moody’s Investor Service2001. gadå bankai pieß˚îra ilgtermiña depozîta reitingu Ba1lîmenî, îstermiña depozîta reitingu un finanßu droßîbas rei-tingu attiecîgi Not–Prime un D lîmenî. Savukårt Fitch2002. gadå pieß˚îra ilgtermiña un îstermiña reitingus årval-stu valütå attiecîgi BB+ un B lîmenî. Tajå paßå gadå CapitalIntelligence Parekss bankai pieß˚îra reitingu BBB– attiecîbåuz ilgtermiña årvalstu valütåm, kas apliecina bankas spécî-go pozîciju Latvijas tirgü.

2002. gadå Parekss bankas resursu båzes pieaugumspårspéja visu iepriekßéjo gadu rådîtåjus, veidojot kopé-jo aktîvu pieaugumu par 40%. Gada laikå banka bütiskipalielinåja savu likviditåti un vértspapîru portfeli (par27%). Lielå resursu båze ¬åva strauji attîstît kreditéßa-nas jomu ar klientiem ¬oti izdevîgåm likmém, kas stabi-li iek¬aujas Aktîvu un pasîvu vadîßanas komitejas no-teikto båzes likmju robeΩås.

2002. gada laikå Parekss bankas vértspapîru portfe¬a pår-valdîßana tika nodota a/s Parex Asset Management.Bankas speciålistu rîcîbå palika investîciju straté©iju apstip-rinåßana un lîdzek¬u izvietoßana starp atseviß˚u straté©ijuportfe¬iem. Íåda pieeja uzlaboja vértspapîru portfe¬a vadî-ßanas efektivitåti, par ko liecina 2002. gada rezultåti. Gütåpe¬ña tirdzniecîbå ar bankas îpaßumå esoßajiem vértspapî-riem un citiem finanßu instrumentiem sasniedza 7 miljonuslatu absolütajå izteiksmé vai par 38% pårsniedza iepriekßé-jå gada rådîtåjus. Klientu skaits, kas izmanto akciju vai ob-ligåciju brokeru pakalpojumus, gada laikå pieauga par 25%.2002. gadå Parekss banka organizéja vai piedalîjås daudzåsstrukturéto obligåciju emisijås, t.sk. tådåm labi zinåmåmstarptautiskåm finanßu struktüråm kå Rabobank, UBS, BearStearns. Banka aktîvi strådå daΩådu strukturéto produktuveidoßanå vai pårdoßanå klientu vajadzîbåm.Bankå ir sagatavota platforma akciju brokeru darîjumu apjo-mu straujai palielinåßanai brîdî, kad ASV akciju tirgus atdzî-vosies un atkal k¬üs interesants ¬oti plaßam klientu lokam.Tajå paßå laikå obligåciju brokeru pakalpojumi ir ¬oti plaßipieprasîti, un bankas priekßrocîba ir spéja piedåvåt virkniekskluzîvu vértspapîru klientiem vajadzîgajå apjomå, kasbieΩi nav iespéjams tießajos åréjos tirgos.2002. gada oktobrî tika izveidota Uzticîbas operåciju un fon-du apkalpoßanas noda¬a, kurå viens no attîstîbas virzieniemir turétåjbankas pakalpojumu sniegßana investîciju fondiemun pensiju plåniem. Péc uzvaras konkurså 2002. gada bei-gås tika noslégts lîgums ar Valsts kasi par valsts fondétopensiju shémas lîdzek¬u glabåßanu. Paßlaik Parekss bankas

16

RESURSU PÅRVALDÈÍANA UN V‰RTSPAPÈRU TIRDZNIECÈBA

Treßdiena

jåaizved iztîrît

drébes. starp

citu, ˚îmiskå

tîrîtava arî ir

müsu klients.

8:30

APGROZÈJUMS NO AKTÈVU PÅRVALDES UN TIRDZNIECÈBAS (KUMULAT.), USD'000


0

20,000,000

40,000,000

80,000,000

100,000,000

2002 2001

I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII

60,000,000

2000

1994. gads Izveidota Investîciju un vértspapîru da¬a, kurasuzdevums ir nodroßinåt resursu pårvaldîßanu, kå arîvértspapîru un finanßu instrumentu tirdzniecîbas operåcijasstarptautiskajos finanßu tirgos.

1996. gads No Investîciju un vértspapîru da¬as tiekatdalîta Resursu pårvaldes da¬a, kuras uzdevums iratbilstoßo operåciju veikßana bankas uzdevumå.

1998. gads Sañemts pirmais sindicétais kredîts noseptiñåm starptautiski pazîstamåm bankåm, tå apjoms —20 miljoni ASV dolåru.

1999. gads Parekss banka uzsåk aktivitåtes starp-tautiskajos tirgos. Reitingu a©entüras Moody’s InvestorService un Thomson BankWatch (Fitch) pieß˚ir bankaipirmos reitingus.

2000. gads Parekss banka sañem sindicéto aizdevumu 23miljonu ASV dolåru apmérå no ievérojamåm Våcijas,Çehijas, Polijas un citåm bankåm.

2001. gads Ûurnåls Euromoney pirmo reizi kådai bankaivienå valstî pieß˚ir çetras balvas – Parekss banka iegüstbalvas kå labåkå banka Latvijå, labåkå banka obligåcijuizlaißanå, tirdzniecîbå ar akcijåm un konsultåcijåm apvieno-ßanas un pårñemßanas darîjumu jomå. Arî The Bankernosauc Parekss banku par labåko banku Latvijå.

2002. gads Klientiem piedåvåjamie investîcijupakalpojumi — brokeru, uzticîbas, pårvaldîßanas, glabå-ßanas u.c. operåcijas — tiek sadalîti starp Parekss bankasun Parex Asset Management atbilstoßajåmstruktürvienîbåm.

Ja klients vaicå, vai varam viñam piedåvåt kådu pakalpojumu

(sauksim to par sarkanu kreklu), més vispirms noskaidrojam, vai

tas ir tåpéc, ka viñam nav, ko vilkt mugurå, vai tåpéc, ka

krekls ir sarkans, vai tåpéc, ka tas ir silts, vai tåpéc, ka

gribas aiziet uz kådu izklaides pasåkumu. Varbüt patiesîbå viñam

vajag za¬u cepuri vai dzeltenu peldmételi. Bet, ja klients grib

sarkanu kreklu un neko citu, més, protams, viñam to varam

sagådåt.

12:43 >

treßdiena

RESURSU PÅRVALDÈÍANA UN V‰RTSPAPÈRU TIRDZNIECÈBA

17

PROCENTU IENÅKUMI NO AKTÈVU PÅRVALDES (KUMULAT.), USD'000


0

5,000

10,000

15,000

20,000

2001


25,000

20002002

AKTÈVU PÅRVALDES UN TIRDZNIECÈBAS DARÈJUMU SKAITS (KUMULAT.)


0

50,000

100,000

150,000

250,000

2002 2001


200,000

2000

PAREX ASSET MANAGEMENTFinanßu ieguldîjumu pårvaldîtåjs — akciju sabiedrîbaParex Asset Management dibinåta 2002. gada 11. jan-vårî, un jau 8. martå tå sañéma Finanßu un kapitåla tir-gus komisijas licenci starpniekdarbîbas veikßanai.

Kompånijå, kura péc aktîvu pårvaldîßanas apjoma ir lielåkålîdzek¬u pårvaldîtåja Baltijas valstîs, 2002. gada beigås bijanodarbinåti 18 darbinieki.Parex Asset Management pårvalda un apkalpo simtiemklientu vértspapîru portfe¬us, kå arî Parekss bankas un cituParekss grupas uzñémumu finanßu ieguldîjumus.2002. gada nogalé Parex Asset Management pårvaldîßanåatradås lîdzek¬i gandrîz 600 miljonu ASV dolåru apjomå. Parekss bankas investîciju portfe¬u pårñemßana pårvaldîßa-nå tika uzsåkta lîdz ar Parex Asset Management dibinåßanu.Pagåjußå gada beigås kompånija pårñéma savå pårvaldîßa-nå Parekss bankas investîciju portfe¬us 512 miljonu ASV dolå-ru apjomå, un tagad Parex Asset Management bankas vår-då pårvalda 12 portfe¬us, no konservatîviem ieguldîjumuportfe¬iem naudas tirgü lîdz portfe¬iem ar augstu riska pakå-pi (akcijas, obligåcijas ar spekulatîvu kredîtreitingu). Kopß 2002. gada septembra, kad Parekss bankas investîcijuportfelis nonåca Parex Asset Management pårvaldîjumå,nopelnîti vairåk nekå 20 miljoni ASV dolåru, bet kopéjais kom-pånijas pårvaldîjumå esoßais bankas portfelis 2002. gadabeigås pårsniedza 566 miljonus ASV dolåru.Klientu ieguldîto lîdzek¬u apjoms ir atß˚irîgs — no 500 lîdz patvairåkiem miljoniem ASV dolåru. Klientu skaits pårskata gadalaikå palielinåjås par 83%. Sabiedrîbas klientu vidü ir gan pri-våtpersonas, gan daΩådas valsts institücijas. Èpaßi atzîméjama

Guntars VîtolsParex Asset Management prezidents

18

PAREX ASSET MANAGEMENT

Treßdiena

1. intereséjas par iespéju piedåvåt darbiniekiem ieguldîjumu

plånus, kå arî par uzñémuma brîvo lîdzek¬u izvietoßanu

vértspapîros. Jåparunå ar guntaru par piedåvåjuma

sagatavoßanu.

2. Jåsaskaño ar iT da¬u klienta uzñémuma algu saraksta

faila formåts.

klients iepazîßanås vizîté bankå.10:30

>12:35

Treßdiena

pusdienas

iepazîßanås ar finanßu tirgus pårskatu.

nosütît filiålém ßodienas jaunumus par izmaiñåm müsu

sadarbîbå ar klientu.

treßdiena

13:30

15:00

15:30

PAREX ASSET MANAGEMENT, PAREKSS IEGULDÈJUMU SABIEDRÈBA

PAREKSS IEGULDÈJUMU SABIEDRÈBAParekss ieguldîjumu sabiedrîba tika dibinåta 2002. gada15. februårî, lai piedalîtos Latvijå re©istréto fondu tirgü, ta-jå skaitå valsts fondéto pensiju 2. lîmeña apkalpoßanå.2002. gada 30. augustå re©istréti pirmie divi atvértieieguldîjumu fondi — Latu obligåciju fonds un Baltijas jürasSabalansétais fonds. Ío fondu lîdzek¬u apjoms gada beigåstuvojås 0.5 miljoniem latu. Parekss ieguldîjumu sabiedrîba sañémusi licenci valsts fon-déto pensiju shémas lîdzek¬u pårvaldîßanai un noslégusi lî-gumu ar Valsts sociålås apdroßinåßanas a©entüru par ßolîdzek¬u pårvaldîßanu, piedåvåjot ieguldîjumu plånusParekss Universålais pensiju plåns un Parekss Aktîvaispensiju plåns.Parekss ieguldîjumu sabiedrîba Latvijå re©istrétos fondus unpensiju plånus izplata gan Parekss banka, gan Parex AssetManagement, kura ir arî Parekss ieguldîjumu sabiedrîbaspårvaldîto fondu un plånu lîdzek¬u ieguldîjumu konsultante.2003. gadå ir plånots bütiski paplaßinåt pårvaldåmo iegul-dîjumu fondu klåstu, tai skaitå arî ar slégto nekustamå îpa-ßuma fondu.

Latvijas Universitåte, kura uzticéja Parex Asset Managementpårvaldît lîdzek¬us, kurus tai pieß˚îra Japånå dibinåts, uz izglî-tîbas attîstîbu virzîts, fonds. Lai gan Parex Asset Managementieguldîjumu politika ir îpaßi konservatîva, kompånija guva pe¬-ñu, kura vairåk nekå 2 reizes pårsniedza esoßås depozîtu lik-mes. Parex Asset Management izplata vairåk nekå 300 daΩå-dus ieguldîjumu un hedΩéßanas fondus, kurus pårvalda vado-ßås årvalstu investîciju kompånijas, tai skaitå arî FranklinTempleton Investment Funds ieguldîjumu fondus, kuri 2002.gadå tika re©istréti publiskai izplatîßanai Latvijå.Klientiem tiek piedåvåtas visplaßåkås ieguldîjumu iespé-jas — no pasaulé slavenu ieguldîjumu pårvaldîtåju fondiemlîdz pilnîbå individualizétiem portfe¬iem, t. sk. tådiem, kuri lî-dzinås Parekss bankas vértspapîru portfe¬iem. Viens no ßå-diem “standar tizétiem” por tfe¬iem, kas orientéts uzAustrumeiropas un NVS tirgiem, 2002. gadå klientiem deva21% pe¬ñas. Vienlaikus Parex Asset Management ir Latvijå lielåkå atklå-tå privåtå pensiju fonda Parekss atklåtais pensiju fonds lî-dzek¬u pårvaldîtåjs (1,753 miljoni latu 2002. gada beigås).Atdeve no pensiju plåna Sociålais nodroßinåjums unPapildpensija ieguldîjumiem 2002. gadå bija attiecîgi 10.8%un 10.3%, kas ir labåkais rådîtåjs Latvijas pensiju fonduvidü. Sabiedrîba aktîvi piedalås arî valsts fondéto pensiju2. lîmeña sistémå, konsultéjot Parekss ieguldîjumu sabiedrîbaspiedåvåto 2. lîmeña pensiju plånu Universålais un Aktîvaispårvaldîßanu. Katru nedé¬u Parex Asset Management publicé vairåk nekå20 daΩådus analîtiskus pårskatus par finanßu tirgiem ganlatvießu, gan ang¬u, gan arî krievu valodå. Viens no populå-råkajiem produktiem ir reizi ceturksnî publicétå Investîcijustraté©ija, kas ietver portfe¬u forméßanas rekomendåcijastuvåkajam laikam. 2002. gadå publicétås rekomendåcijaspiepildîjås gandrîz par 100%, izñemot situåciju ASV akcijutirgü, kura pårspéja pat vispesimistiskåkås prognozes. Kåviena no visveiksmîgåkajåm jåmin Parex Asset Managementprognoze par eiro vértîbas palielinåßanos. Sekojot ßîm reko-mendåcijåm, klienti guva ievérojamus ienåkumus.Parex Asset Management analîtiskie materiåli iemantojußilielu autoritåti — tiem regulåri seko lîdzi lielåkie masu medi-ji Latvijå, atspogu¬ojot tos savås lappusés, gan arî tådi ievé-rîbas cienîgi årvalstu finansu mediji kå Bloomberg.

19

Avots: Parex Asset Management

0%

5%

10%

15%

20%

25%

PAM PORTFEÒU IENESÈGUMS 2002. GADÅ

10.7%13.8%

18.6%21.1%

8.3%

Inve

stîc

iju re

iting

a US

Dob

ligåc

iju p

ortfe

lis

Inve

stîc

iju re

iting

a EU

Rob

ligåc

iju p

ortfe

lis

Obl

igåc

iju p

ortfe

lis L

VL

Krie

vija

s ak

ciju

port

felis

Attîs

tîbas

val

stu

obl

igåc

iju p

ortfe

lis

Dace BrumziedeParekss apdroßinåßanas kompånijas ©eneråldirektore

20

PAREKSS APDROÍINÅÍANAS KOMPÅNIJA

Parekss apdroßinåßanas kompånija ir viena no Latvijaslielåkajåm apdroßinåßanas kompånijåm, kas nedzîvîbasapdroßinåßanas tirgü strådå jau 9 gadus. Paßlaik kom-pånija klientiem piedåvå 28 apdroßinåßanas veidus,ieskaitot éku un citu nekustamo îpaßumu apdroßinåßa-nu, autotransporta lîdzek¬u KASKO apdroßinåßanu, kåarî autovadîtåju civiltiesiskås atbildîbas, veselîbas unkravu apdroßinåßanu.

2002. gadå Parekss apdroßinåßanas kompånijas bruto pré-miju apjoms, salîdzinot ar 2001. gadu, pieauga par 7.5%,

sasniedzot 10.830 miljonus latu (2001. gadå — 10.075miljoni latu). Vienlaikus Latvijas apdroßinåßanas tirgus kopé-jais apjoms pérn palielinåjås par 6.6%, lîdz ar to kompånijastirgus da¬a saglabåjås gandrîz nemainîga. Par spîti vispåré-jåm 2002. gada tirgus tendencém, kad Latvijas apdroßinåßa-nas kompåniju izmaksåto bruto atlîdzîbu apjoms pieauga par14.8%, Parekss apdroßinåßanas kompånijas izmaksåtobruto atlîdzîbu apjoms pérn saruka par 15.1% — lîdz 2.349miljoniem latu. Pe¬ña péc nodok¬iem — 0.7 miljoni latu. Samazinoties cenåm, uzlabojoties apdroßinåßanas nosacîju-miem un paplaßinoties sadarbîbai ar apdroßinåßanas broke-riem un lîzinga devéjiem, autotransporta lîdzek¬u KASKO ap-droßinåßanas bruto prémiju apjoms 2002. gadå pieauga par28%, sasniedzot 1.341 miljonus latu (2001. gadå —0.969 miljoni latu). Tåpat par 18% pieauga kravu apdroßinå-ßanas prémiju apjoms, sasniedzot 1.022 miljonus latu(2001. gadå — 0.840 miljoni latu). Parakstîto autovadîtåju ci-viltiesiskås atbildîbas apdroßinåßanas bruto prémiju apjoms2002. gadå palika gandrîz nemainîgs un péc obligåto atskai-tîjumu veikßanas bija 2.257 miljoni latu (2001. gadå —2.261 miljoni latu).Parekss apdroßinåßanas kompånija aktîvi piedalås pakalpo-jumu sniegßanå Parekss grupå ietilpstoßo uzñémumu klien-tiem. Tå, pieméram, da¬u kompånijas nekustamo îpaßumuapdroßinåßanas portfelî aizñem Parekss bankas izsniegtohipotekåro kredîtu nodroßinåjumam ie˚îlåtie nekustamieîpaßumi, autotransporta lîdzek¬u KASKO apdroßinåßanasportfelî — sadarbîbå ar Parekss banku iegådåto automaßî-nu apdroßinåßanas lîgumi, savukårt galvojumu apdroßinåßa-nas portfelî — Parekss brokeru sistémas klientiem izsniegtiemuitas galvojumi.Parekss apdroßinåßanas kompånija plåno arî turpmåk sekotsavas darbîbas pamatkoncepcijai, proti, apmierinåt maksi-måli plaßa klientu loka apdroßinåßanas pakalpojumu piepra-sîjumu. Izvirzîtå straté©iskå mér˚a ietvaros, kas paredz2003. gadå palielinåt parakstîto bruto prémiju apjomu par10%, ir ieplånots pasåkumu komplekss, kas vérsts uz pårap-droßinåßanai akceptéto lîgumu skaita palielinåßanu, kompå-nijas filiå¬u tîkla paplaßinåßanu, kå arî apdroßinåßanas pakal-pojumu pårdoßanas aktivizåciju, izmantojot Parekss bankasklientu apkalpoßanas centru un noré˚inu grupu tîklu.

2002

10,533

3,160

BALTIC POLISBRUTO PR‰MIJAS UN ATLÈDZÈBAS, LTL'000

Izmaksåtåsbruto atlîdzîbas

Parakstîtåsbruto prémijas

Avots: Baltic Polis

0

2,000

4,000

6,000

8,000

10,000

1999 20012000

12,000

10,000

12,00010,830

2,349

Avots: Parekss apdroßinåßanas kompånija

PAREKSS APDROÍINÅÍANAS KOMPÅNIJASBRUTO PR‰MIJAS UN ATLÈDZÈBAS, LVL'000

0

2,000

4,000

6,000

8,000

1999 20012000 20021998

Izmaksåtåsbruto atlîdzîbas

Parakstîtåsbruto prémijas

BALTIC POLIS (LIETUVA)

Par galveno notikumu Lietuvas nedzîvîbas apdroßinå-ßanas tirgü 2002. gadå k¬uva likuma Par autovadîtåjuciviltiesiskås atbildîbas obligåto apdroßinåßanu ståßa-nås spékå.

Tas radikåli mainîja apdroßinåßanas tirgus apjomu un struk-türu — parakstîto tießås apdroßinåßanas prémiju kopéjaisapjoms Lietuvå pieauga 1.7 reizes (2001. gadå — 350miljoni litu, bet 2002. gadå — 600 miljoni litu). Atbilstoßi tirgus tendencém mainîjås arî SAS Baltic Polisapdroßinåßanas portfe¬a struktüra un uzlabojås tå kvalitåte.Autovadîtåju civiltiesiskås atbildîbas apdroßinåßanas da¬aparakstîto tießås apdroßinåßanas prémiju portfelî pieaugalîdz 64% (2001. gadå — 14.5%). Savukårt KASKO apdroßi-nåßanas da¬a samazinåjås no 40% 2001. gadå lîdz 28%2002. gadå. Kopumå 2002. gadå kompånijas parakstîtobruto prémiju apjoms sasniedza 10.533 miljonus litu, kas irpar 32% vairåk nekå 2001. gadå. Izsniegto apdroßinåßanaspolißu skaits pieauga 2.3 reizes, sasniedzot 69 tükstoßus(2001. gadå — 30 tükstoßi), bet izmaksåto bruto atlîdzîbuapjoms palielinåjås tikai par 13% lîdz 3.160 miljoniem litu.Pe¬ña péc nodok¬iem — 0.465 miljoni litu. Klientu értîbåm Baltic Polis centrålais birojs 2002. gadåpårcélås uz jaunåm, plaßåkåm telpåm, kas atrodas

1994. gads Dibinåta Parekss apdroßinåßanas kompånija.

1996. gads Parekss apdroßinåßanas kompånija pécparakstîto tîro prémiju apjoma ir viena no 3 lielåkajåmapdroßinåßanas kompånijåm Latvijå.

1997. gads Parekss apdroßinåßanas kompånija ir viena no8 kompånijåm, kas sañem licenci sauszemes transportalîdzek¬u obligåtajai civiltiesiskås atbildîbas apdroßinåßanai.

21

var pie¬aut, ka autoizstådé sporta auto raΩotåju pårståvis

nezin, kåds ir jaunå mode¬a kråsas ˚îmiskais saståvs. bet lai

debesis ir Ωélîgas, ja viñß nezina, kåds ir ßî auto paåtrinåjums

lîdz 100 km stundå!

ne vienmér klientu apkalpoßanas da¬as darbinieki ir eksperti,

pieméram, sporta auto apdroßinåßanå. toties més pårzinåm visus

bankas un grupas pakalpojumus kopumå, un zinåm, kå noskaidrot

klientu intereséjoßos jautåjumus. tießi tas ir vajadzîgs

klientiem, lai viñi varétu uzticéties bankai.

18:02 >

treßdiena

straté©iski izdevîgå vietå. Paßlaik kompånija turpina aktîviattîstît savu pårdoßanas tîklu viså Lietuvå. Lîdz 2002. gadabeigåm Baltic Polis partneru (a©entu) datorizéto darbavietuskaits pieauga lîdz 109, tajå skaitå 85 darbavietas atro-das degvielas uzpildes stacijås. 2002. gada 31. decembrîkompånijå strådåja 164 cilvéki, tajå skaitå 106 apdroßinå-ßanas a©enti.Èpaßu uzmanîbu Baltic Polis pagåjußajå gadå pievérsaiesniegto apdroßinåßanas atlîdzîbu izmaksas prasîbu likumî-bas kontrolei. Tå ¬åva novérst divus lielus kråpßanas gadîju-mus, kad no kompånijas mé©inåja izkråpt 400,000 litu un430,000 litu. Lai mazinåtu apdroßinåßanas portfe¬a risku, kompånijaBaltic Polis ieviesusi konservatîvåku politiku muitas garanti-ju apdroßinåßanas polißu izsniegßanå. Lîdz ar to ßî apdroßi-nåßanas veida da¬a apdroßinåßanas portfelî ir samazinåju-sies lîdz 4.5% (2001. gadå — 18%). 2001. gada jülijå Lie-tuvå ståjås spékå jauns Civilkodekss, atbilstoßi kuram lîdz2002. gada septembrim kompånija izmainîja visu apdroßinå-ßanas veidu noteikumus.2003. gadå kompånijas Baltic Polis uzdevums ir palielinåttießås apdroßinåßanas prémiju apjomu par 15% (lîdz13.5 miljoniem litu).

1999. gads Parekss apdroßinåßanas kompånija k¬üst parBaltic Polis lîdzîpaßnieci, iegådåjoties 50% tås akciju.

2000. gads Iegådåti påréjie 50% Baltic Polis akciju, unkompånija k¬üst par da¬u no Parekss grupas Lietuvå.

2002. gads Parakstîto bruto apdroßinåßanas prémijuapjoms sasniedz 10 miljonus latu. Savukårt, Lietuvå,ståjoties spékå jaunam Civilkodeksam, Baltic Polismainîjusi visu apdroßinåßanas veidu noteikumus.

PAREKSS ATKLÅTAIS PENSIJU FONDS

22

dîtåja investîciju straté©ijas profesionålajai pieméroßanai,investîciju portfe¬a ienesîgums 2002. gadå bija lielåkais sa-vå nozaré – pensiju plånam Sociålais nodroßinåjums 10.8%un pensiju plånam Papildpensija 10.3%.Parekss atklåtais pensiju fonds dibinåts 1998. gadå. Gaduvélåk fonds sañéma Apdroßinåßanas uzraudzîbas inspekci-jas (AUI) licenci pamatdarbîbai — pensiju finanséßanai, kåarî kolektîvo pensiju plånu licenci. 2000. gadå Parekss at-klåtais pensiju fonds sañéma licenci pensiju plånam Papild-pensija, kas ¬auj pensiju fondam piesaistît privåtpersonas.Savukårt 2001. gadå fonds sañéma licenci pensiju plånamSociålais nodroßinåjums, kas ¬auj pensiju fondam slégt ko-lektîvås dalîbas lîgumus viena pensiju plåna ietvaros.

Parekss atklåtå pensiju fonda mér˚is ir papildpensijaskapitåla saglabåßana un uzkråßana ar tå turpmåko iz-maksu pensiju fonda dalîbniekiem, sasniedzot noteiktuvecumu.

2002. gads bija dinamisks Parekss atklåtå pensiju fonda at-tîstîbas gads — ievérojami apsteigti prognozétie darbîbas re-zultåti, kå arî citu atklåto pensiju fondu attîstîbas tempi. Ko-péjais pensiju fonda aktîvu apjoms 2002. gada beigås bija2.271 miljoni latu, dalîbnieku skaits sasniedza 5,502. Salîdzi-not ar 2001. gadu, Parekss atklåtå pensiju fonda aktîvi pieau-ga par 57%, bet pensiju plånu aktîvu pieaugums bija 83%.Pensiju fonda dalîbnieku skaita pieaugums bija 45%, kas lie-cina par arvien lielåku iedzîvotåju uzticîbu pensiju fonda pie-dåvåtajiem pakalpojumiem.Sasniegtie rezultåti Parekss atklåtajam pensiju fondam ¬åvasaglabåt vadoßås pozîcijas privåto atklåto pensiju fondutirgü. Péc 2002. gada darbîbas rezultåtiem pensiju fondatirgus da¬a péc pensiju fonda dalîbnieku skaita ir 65%, unpéc pensiju plånu aktîvu apjoma — 49%. Pensiju fondam jo-projåm ir vislielåkais apmaksåtais pamatkapitåls —450,000 latu.Parekss atklåtå pensiju fonda prioritåte 2002. gadå bijajaunu klientu piesaistîßana. Gada laikå pensiju fondå iesais-tîjås 1,709 cilvéki, noslédzot 38 jaunus kolektîvås dalîbaslîgumus un 30 jaunus individuålås dalîbas lîgumus. Jauniepensiju plånu dalîbnieki pårståv daΩådus iedzîvotåju slåñuspraktiski no visiem valsts re©ioniem un daΩådu nozaru uzñé-mumos strådåjoßos. 2002. gadå Parekss atklåtais pensiju fonds noslédza lîdzek¬upårvaldîßanas lîgumu ar a/s Parex Asset Management, kas ¬å-va diversificét ar pensiju plånu aktîvu pårvaldi saistîtos riskus,ieguldot tos daΩådos finansu instrumentos. 2002. gada såkumå pensiju plåni tika apvienoti divos pen-siju plånos: Sociålais nodroßinåjums (uzñémumiem) unPapildpensija (privåtpersonåm). Vienlaikus tika ieviestas iz-maiñas pensiju plånu noteikumos, kuri k¬uva elastîgåki unizdevîgåki pensiju plånu dalîbniekiem. Pateicoties pensijufonda pensiju plånu aktîvu akumuléßanai un lîdzek¬u pårval-

1998. gads Dibinåta bezpe¬ñas akciju sabiedrîbaAtklåtais pensiju fonds Sociålais nodroßinåjums.

1999. gads Sañemta licence pamatdarbîbai —pensiju finanséßanai, kå arî kolektîvo pensiju plånulicence.

2000. gads Parekss atklåtais pensiju fondssañem licenci pensiju plånam Papildpensija, kas¬auj pensiju fondam piesaistît privåtpersonas.

2001. gads Sañemta licence pensiju plånamSociålais nodroßinåjums, kas ¬auj pensiju fondamslégt kolektîvås dalîbas lîgumus viena pensiju plånaietvaros. Péc gada rezultåtiem pensiju fondaieñémumi pårsniedza izdevumus, kå arî tika pilnîbånosegti iepriekßéjo gadu zaudéjumi.

Avots: Parekss atklåtais pensiju fonds

0

500,000

1,000,000

1,500,000

2,000,000LVL

2000 2001 20020

1,000

2,000

3,000

4,000

5,000

6,000Cilv.

PAREKSS ATKLÅTÅ PENSIJU FONDA AKTÈVI UN DALÈBNIEKU SKAITS

1999

Pensiju fonda aktîvi Dalîbnieku skaits

1,301912

3,793

5,502

PAREKSS ATKLÅTÅ PENSIJU FONDA IEGULDÈJUMU SADALÈJUMS

Avots: Parekss atklåtais pensiju fonds

3

6

5

4

1

2

1 Valdîbas vértspapîri 37% 4 Akcijas 11%2 Depozîti 28% 5 Investîciju fondu

ieguldîjumu apliecîbas 5%3 Korporatîvåsobligåcijas 17% 6 Naudas lîdzek¬i 2%

1998. gads Dibinåta Parekss brokeru sistéma.

1999. gads Parekss brokeru sistéma atver vairåknekå 10 struktürvienîbas — pårståvniecîbas uzLatvijas robeΩåm un ostås.

2000. gads Parekss brokeru sistéma såkapdroßinåßanas polißu izplatîßanu visos LatvijasrobeΩas muitas kontroles punktos.

2001. gads Sabiedrîbas darbîba aptver visuLatvijas Republikas robeΩu, sniedzot muitas bro-keru pakalpojumus visos Latvijas Republikas saus-zemes ce¬u muitas kontroles punktos un lielåkajåsostås.

2002. gads Paplaßinot savu saimnieciskodarbîbu, Parekss brokeru sistéma sniedz muitasbrokeru pakalpojumus Latvijas lielåkajås pilsé-tås — Rîgå, Daugavpilî, Rézekné, Liepåjå unJékabpilî, kå arî pårståv Parekss bankas interesesun iekasé muitas maksåjumus bankas vårdå 13muitas kontroles punktos.

ceturtdiena

tikßanås ar jåni no

brokeru sistémas par

piedåvåjumu klientam.

16:00

PAREKSS BROKERU SIST‰MA

23

Parekss brokeru sistéma ir vienîgå muitas brokerukompånija Latvijå, kas savus pakalpojumus piedåvå vi-sos Latvijas autoce¬u muitas kontroles punktos un Lat-vijas lielåkajås jüras ostås, kå arî nepiecießamîbas ga-dîjumå var apkalpot klientu jebkurå viñam izdevîgå vie-tå — jebkurå LR iekßzemes muitas iestådé.

2002. gadå kompånija Parekss brokeru sistéma atvéra trîsjaunas struktürvienîbas — jaunus muitas deklaréßanaspunktus Liepåjå, Jékabpilî un Daugavpilî. Tagad jau 13 Lat-vijas Republikas muitas kontroles punktos iespéjams veiktmuitas maksåjumus bankas vårdå. Tådéjådi Parekss brokerusistémå 2002. gada beigås kopumå bija 24 struktürvienî-bas, kurås strådåja 88 darbinieki.

Parekss brokeru sistéma dibinåta 1998. gadå. Tolaik tå bi-ja viena no pirmajåm muitas brokeru kompånijåm Latvijå,kas apkalpoja apméram 500 kravas ménesî. Gadu vélåkParekss brokeru sistémas apgrozîjums sasniedza 0.5miljonus latu, apkalpojot klientus 10 struktürvienîbås, bet2002. gadå apgrozîjums bija 0.586 miljoni latu. Veicot savupamatdarbîbu, 2002. gadå Parekss brokeru sistéma katruménesi ir galvojusi par kravåm, kuru kopéjais muitas parådssasniedz pat 3 miljonus latu ménesî. Sadarbojoties ar Pa-rekss apdroßinåßanas kompåniju, 2000. gadå Parekss brokerusistéma uzsåka apdroßinåßanas polißu izplatîßanu visosLatvijas robeΩas muitas kontroles punktos, tådéjådi k¬üstotpar apdroßinåßanas brokeri. 2001. gadå sabiedrîbas darbî-ba aptvéra visu Latvijas Republikas robeΩu, sniedzot muitasbrokeru pakalpojumus visos Latvijas republikas sauszemesce¬u muitas kontroles punktos un lielåkajås ostås. Tika no-slégta vienoßanås ar Parekss banku par tås pårståvéßanuun pakalpojumu sniegßanu (muitas maksåjumu iekaséßanu)bankas vårdå arî Latvijas Republikas muitas kontroles pun-ktos. Parekss brokeru sistéma sañémusi sertifikåtu arî partiesîbåm nodarboties ar kravas ekspedîcijas pakalpoju-miem.Sadarbîbå ar Krievijas Federåcijas muitas iestådém un ßîsvalsts muitas brokeriem, Parekss brokeru sistéma 2002.gadå såka jauna projekta realizåciju — Latvijas un KrievijasrobeΩu (muitas kontroles punkts Terehova–Buraçki) tranzîtåß˚érsojoßo kravu iepriekßéju deklaréßanu. Íis pakalpojumsietver kravas pavaddokumentu iepriekßéju pårbaudi, TIR kar-neßu elektronisku apstrådi un muitas deklaråcijas sagatavo-ßanu atbilstoßi Krievijas Federåcijas muitas prasîbåm jauLatvijas Republikas teritorijå. Kravu iepriekßéja deklaréßanadod iespéju kravu pårvadåtåjiem taupît laiku un lîdzek¬us,ß˚érsojot Latvijas un Krievijas robeΩu, kå arî atbrîvot Latvi-jas autoce¬us no garajåm automaßînu rindåm, kas gaida sa-vu kårtu iebraukßanai Krievijas Federåcijas teritorijå.2003. gadå Parekss brokeru sistéma ir paredzéjusi uz Lat-vijas un Krievijas robeΩas — muitas kontroles punkta Tere-hova–Buraçki tießå tuvumå — izveidot daudzfunkcionålukravu terminålu Latvijas–Krievijas robeΩu ß˚érsojoßo preçuapstrådei.

Avots: Parekss brokeru sistéma

0

200

100

490

545

2000 2001 2002

300

500

400

600 586

PAREKSS BROKERU SIST‰MAS NETO APGROZÈJUMS, LVL'000

PAREX BANKAS (LIETUVA)

24

Parekss grupa par savu darbîbas re©ionu definéjusiBaltijas valstis. Viens no veiksmîgåkajiem minétåsstraté©ijas elementiem ir uzñémuma Parex Bankasdarbîba Lietuvå.

2002. gadå Parex Bankas ir izdevies nozîmîgi palielinåtklientu båzi un piesaistît jaunus klientus. Veiksmîgiattîstîjusies kreditéßana un investîcijas. Sadarbîbå arkompåniju Lietuvos avialinijos pagåjußajå gadå ParexBankas izlaida jaunu Visa karti un k¬uva par Lietuvas vadoßobanku maksåjumu karßu izsniegßanå. Klientu értîbåmbanka turpinåja attîstît bankas automåtu tîklu viså Lietuvå.Par vienu no savas darbîbas prioritåtém 2002. gadå ParexBankas bija izvirzîjusi hipotekåro kredîtu attîstîbuprivåtpersonåm, maziem un vidéjiem uzñémumiem. Tå pérnprivåtpersonåm izsniegto kredîtu portfelis tika palielinåts2.5 reizes. Par 63% pieaugußi arî Parex Bankas aktîvi,sasniedzot 347.002 miljonus litu, bet depozîtu apjomspieaudzis par 22% lîdz 128.136 miljoniem litu. 2002. gadubanka noslédza ar 2.8 miljonu litu pe¬ñu.Péc rekonstrukcijas 2002. gadå atklåta Parex Bankascentrålå éka. Tagad gan bankas administråcija, gan Vi¬ñasfiliåle atrodas paßå pilsétas centrå.

Jånis TukånsParex Bankas prezidents

2000. gads Parekss banka iegådåjas LietuvasIndustrijos bankas un pårdévé to par Parex Bankas.

2001. gads Atvértas jaunas filiåles Alîtå unPañevéΩå, kå arî ieviesta jauna informåcijas sisté-ma, ¬aujot bankas filiålém strådåt on–line reΩîmå.Klienti såk pårvaldît kontus ar internetbankasstarpniecîbu.

2002. gads Péc rekonstrukcijas un atjaunoßanasatklåta Parex Bankas centrålå éka, kas atrodasLietuvas galvaspilsétas paßå centrå.

Avots: Parex Bankas

PAREX BANKAS (LIETUVA) AKTÈVI, LTL'000

0

100,000

200,000

300,000

400,000

1999 2000 2001 2002

50,567

144,005

213,180

347,002

Avots: Parex Bankas

PAREX BANKAS (LIETUVA) NOGULDÈJUMI, LTL'000

0

20,000

40,000

60,000

80,000

100,000

120,000

130,000

1999 2000 2001 2002

22,029

37,318

104,897

128,136

PAREKSS LÈZINGS, PAREX LIZINGAS (LIETUVA)

Parekss lîzinga darbîbas pamatå ir patériña preçu iegå-des kreditéßana. Apkopojot 2002. gada rezultåtus,jåatzîst, ka pagåjußais gads kompånijai ir bijis veik-smîgs. Tå, pieméram, kopéjais lîzinga portfelis aizvadî-tajå gadå sasniedzis 1.8 miljonus latu, un tas ir 1.9 rei-zes lielåks nekå gada såkumå.

Kopumå 2002. gadå noslégti 12,644 lîzinga lîgumi. Kopé-jais gada laikå izsniegto kredîtlîdzek¬u apjoms ir 3 miljonilatu. Par kompånijas Parekss lîzings veiksmîgu darbîbu lieci-na arî fakts, ka divas reizes pieaudzis to klientu îpatsvars,kuri izmantojußi lîzinga pakalpojumu atkårtoti.Pédéjå gada laikå bütiski pieaudzis arî sadarbîbas partneruskaits. Íobrîd ar uzñémumiem — patériña preçu tirgotå-jiem, kuru veikalos notiek lîzinga lîgumu noforméßana,noslégti 102 lîgumi. Tagad Parekss lîzings pakalpojumi pie-ejami jau 138 veikalos viså Latvijå. Jåatzîmé, ka lîzingapakalpojumu ©eogråfija bütiski paplaßinåjusies, noslédzotsadarbîbas lîgumus ar tirdzniecîbas uzñémumiem Valmierå,Césîs, Liepåjå, Ventspilî, Jelgavå, Madonå un Jékabpilî.2002. gadå tika optimizéta jaunu sadarbîbas partneru pie-saistîßana un veikalu personåla apmåcîba, ieintereséjot toslîzinga ñéméju piesaisté. Tika veikta reklåmas kampaña, laipalielinåtu preçu zîmes Parekss lîzings atpazîstamîbu.Kreditéjot autotransporta un nekustamå îpaßuma iegådi,Parekss lîzings savu darbîbu uzsåka 1997. gadå, bet no1998. gada tas såka finansét arî faktoringa operåcijas.2000. gadå notika uzñémuma iekßéja pårstrukturizåcija, tåsrezultåtå mainîjås uzñémuma vadîba un lielåkå da¬a darbinie-ku. 2001. gadå tika veikta informåcijas sistému pilnveidoßa-na, bütiski uzlabota gråmatvedîbas uzskaite.No 1997. gada Parekss grupas lîzinga kompånija darbojas arîLietuvå. Tåpat kå Parekss lîzings Latvijå, arî Parex LizingasLietuvå sniedz konsultåcijas finanßu jautåjumos, kå arî finan-sé daΩådu objektu iegådi lîzingå: nekustamå îpaßuma, tran-sportlîdzek¬u, darba iekårtu, lauksaimniecîbas tehnikas, biro-ja tehnikas, medicînas iekårtu, mébe¬u utt.Parekss lîzings arî 2003. gadå plåno paplaßinåt savu pa-kalpojumu klåstu un piedåvåt klientiem jaunus finanséjumaveidus jaunåm preçu un pakalpojumu grupåm.

25

0

500326

978

2000 2001 2002

1000

1500

2000

1,787

Avots: Parekss lîzings

procentu likmes ir arguments, neapßaubåmi. gan katram no mums,

kad ieejam veikalå un vélamies lîzingå iegådåties ledusskapi,

gan uzñémumam, kad tas izvélas banku. un abos gadîjumos ßis

arguments ir par labu pareksam.

18:02 >

ceturtdiena

1997. gads Darbu såk uzñémums Pareksslîzings, savukårt Lietuvå re©istréta slégta akcijusabiedrîba Parex Lizingas.

2000. gads Notiek uzñémuma Parekss lîzingsiekßéjå pårstrukturizåcija, mainås uzñémumavadîba un lielåkå da¬a darbinieku.

2001. gads Parekss lîzings lîzinga portfelis,salîdzinot ar gada såkumu, palielinås 3.5 reizes.

1993. gads Minskå (Baltkrievija) atvérta pirmå Pareksspårståvniecîba.

1994. gads Krievijas Centrålå banka izsniedz at¬aujuParekss bankai atvért savu pårståvniecîbu Krievijå.

1998. gads Sañemta at¬auja no Våcijas Centrålås bankas,izveidot bankas pårståvniecîbu Frankfurté.

2001. gads Atklåta Parekss bankas pårståvniecîba Tallinå(Igaunija).

2002. gads Lielbritånijas darîjumu centrå darbu såkkompånija Parex Group Representations Ltd, kas pårståvParekss grupas intereses.

piektdiena

tikßanås pie klienta.

user acceptance tests it da¬å.

9:00

18:00

26

STARPTAUTISKÅ DARBÈBA

Tiklîdz bankå ir kåda jauna informåcija, daΩås minütés,

pateicoties it, to var uzzinåt visi iesaistîtie cilvéki. ne tikai

filiålés latvijå, bet viså pasaulé. Bet, ja runa ir par

tehnolo©iju bankas attiecîbås ar klientiem, informåcija ir

tikai puse no pakalpojuma. Otra puse ir informåcijas

izmantoßanas értums. un te uz skatuves parådåmies més, kas

zinåm par klientu vajadzîbåm.

piektdiena

>11:40

Izmantojot jaunåkås tehnolo©ijas, 2002. gadå Parekssbankas måjas lapa internetå tika papildinåta ar jaunåm ie-spéjåm, tådéjådi klientu értîbåm tika atvérta sava veida“internet–pårståvniecîba”. Minétais pakalpojums sniedz ie-spéju klientiem on–line reΩîmå nosütît iesniegumu konta at-vérßanai un nodroßina operatîvu informåcijas apmaiñu parvisiem klientu intereséjoßiem jautåjumiem. Lîdz ar veiksmî-gu internetbankas DIGI::WEB attîstîbu, jaunais pakalpojums¬auj apvienot klientu piesaistîßanu un apkalpoßanu vienotåbankas interneta kanålå.Parekss grupas pårståvniecîbas:

• Frankfurté• Stokholmå• Tallinå• Maskavå• Sanktpéterburgå• Kijevå• Dñepropetrovskå• Minskå• Almatå• Kißiñevå• Bakü.

Parekss grupas straté©iskais darbîbas re©ions ir Latvi-ja un Baltijas valstis. Nostiprinot savas lîderpozîcijasvietéjå komercbanku sektorå, Parekss grupa ir aktîvsdalîbnieks arî rietumvalstu un NVS tirgü.

Lai informétu potenciålos klientus par bankas piedåvåtajiempakalpojumiem un sniegtajåm priekßrocîbåm, kå arî nodroßi-nåtu savu klåtbütni Eiropå, 2002. gada augustå Lielbritåni-jas galvaspilsétas darîjumu centrå darbu såka kompånijaParex Group Representations Ltd, kas pårståv viså Parekssgrupå ietilpstoßo uzñémumu intereses. Tådéjådi Parekssbanka ir k¬uvusi par pirmo Latvijas banku, kas såkusi aktîvudarbîbu paßå Eiropas finanßu galvaspilsétå. Nepiecießamî-bu tießi pårståvét sevi Londonå var izskaidrot ar bankas 7gadu pieredzi, veiksmîgi darbojoties starptautiskajos finan-ßu tirgos.Lîdz 2002. gada beigåm Parekss grupa ir atvérusi 11 pår-ståvniecîbas 8 pasaules valstîs. Lielåkå pårståvniecîba at-rodas Maskavå. Parekss grupas pårståvniecîbu darbîbaspamatå ir konsultåciju sniegßana par Parekss grupasuzñémumu (Parekss banka, apdroßinåßana, lîzings u.c.) pa-kalpojumiem un sadarbîbas nodroßinåßanu ar klientiem —nerezidentiem årpus Latvijas robeΩåm.

SPONSOR‰ÍANA

27

tradîciju k¬uvußås Mediju sporta spéles, kurås labus rezultå-tus izcînîja arî Parekss bankas un Parekss grupas uzñémumudarbinieku komanda.2002. gadå Parekss banka aktîvi atbalstîjusi arî daΩådas kul-türas programmas — izstådes, koncertus un teåtra izrådes.Ar bankas atbalstu notikußi vérienîgi pilsétas svétki Tukumåun Ludzå, kå arî izdotas vairåkas nozîmîgas gråmatas.Par tradîciju k¬uvusi arî Parekss bankas akcija Mîlestîbavisiem. Tås ietvaros bankas pårståvji 14. februårî, SvétåValentîna dienå, jau divus gadus péc kårtas viesojas undåvina ikdienå noderîgas lietas sociålås aprüpes centros,veco ¬auΩu pansionåtos, bérnu namos, skolås un bérnudår-zos ne tikai Rîgå un Rîgas rajonå, bet arî Rézekné, Salacgrî-vå, Ventspilî u.c. Divus gadus péc kårtas banka piedalîju-sies arî laikraksta Diena organizétajå labdarîbas akcijå Sau-lainas dienas müsu bérniem, lai palîdzétu sarüpét lîdzek¬usun materiålus Bérnu klîniskås slimnîcas telpu remontam.Büdama pilntiesîgs Latvijas sabiedrîbas loceklis, Parekssgrupa arî turpmåk centîsies atbalstît projektus, kas sekmévalsts labklåjîbas, kultüras un izglîtîbas lîmeña paaugstinå-ßanu.

Parekss grupas uzñémumi un tajå skaitå arî Parekssbanka aktîvi piedalås Latvijas sabiedriskajå dzîvé, at-balstot daΩådus sociålos, izglîtîbas, kultüras un sportaprojektus. Par savas sponsoréßanas programmas gal-venajiem vadmotîviem banka izvéléjusies profesionali-tåti un godîgumu.

2002. gadå Parekss banka atbalstîjusi vairåkus nozîmîgusprojektus izglîtîbas jomå. Tå, pieméram, ar bankas atbalstuorganizåcija Junior Achievement — Latvija izdevusi gråmatuPasaule un Latvija, kuru kå måcîbu lîdzekli ieteikusi LatvijasEkonomikas skolotåju asociåcija. Vérienîgi projekti izglîtîbasjomå realizéti arî sadarbîbå ar Banku augstskolu un RîgasEkonomikas augstskolu.Més varam pamatoti lepoties, ka tießi Parekss banka Latvijåir veicinåjusi daΩådu sporta veidu attîstîbu un popularitåti.Pateicoties müsu atbalstam, Latvijas riteñbraucéji startéjußiEiropas çempionåtu posmos, veiksmîgi starti bijußi paßmåjuautosportistiem, sasniegumus guvußi arî buråtåji. Viens nonozîmîgåkajiem projektiem, kas aizsåkås 2001. gadå, ir bu-ru laivas Milda divu gadu ilgå ce¬ojuma apkårt pasaulei spon-soréßana. Ar müsu atbalstu 2002. gadå notikußas nu jau par

piektdiena

sapulce par ßonedé¬ paveikto.

koncerts.

JåapsprieΩ kritériji jauno darbinieku atlasei. Varbüt

konsultantu ieteikumi jåsalîdzina ar klientu atsauksmém un

müsu paßu pieredzi? negribétos k¬üt påråk pareiziem — galu

galå arî jaunajiem darbiniekiem nåksies tikt galå ar

visnegaidîtåkajåm situåcijåm...

Pédéjå laikå diezgan bieΩi sanåk apmeklét daΩådus kultüras

pasåkumus. Vispirms jau bankas sponsorétos, bet ßoreiz müsu

da¬as darbinieki paßi noléma kopîgi nopirkt bi¬etes un aiziet.

koncerts kopumå ¬oti patika. starp citu, satiku arî vairåkus

müsu klientus. patîkami, ka müsu viedoklis sakrît arî, runåjot

par müziku.

piektdiena

>

>

11:40

22:30

16:30

20:00

Investîcijubanku un

korporatîvofinanßu

da¬a

Uzticîbasoperåciju un

fonduapkalpoßanas

noda¬a

Lieloklientu

apkalpoßanasda¬a

Galvenåbirojaklientu

apkalpoßanasda¬a

Finanßuproduktu

strukturéßanasun pårdoßanas

noda¬a

Korporatîvaskreditéßanas

un lîzingada¬a

Tirdzniecîbasfinanséßanasun faktoringa

da¬a

Konsultåcijuun publisko

attiecîbuda¬a

Kredîtportfe¬aadministråcijas

da¬a

Privåtpersonuun MVU

kreditéßanasun lîzinga da¬a

Maksåjumukarßuda¬a

Attålinåtoklientu

apkalpoßanasnoda¬a

Pårdoßanasun

mårketingada¬a

Korespondéjoßoattiecîbu unmaksåjumu

apkalpoßanasda¬a

Re©ionålåsapkalpoßanas

da¬a

Dîlinganoda¬a

Resursunoda¬a

Resursu undilinga da¬a

Parekss atklåtaispensiju fonds

Parekssbrokeru sistéma

PAREKSS GRUPA

PAREKSS BANKAS GRUPA

PAREKSS BANKABankas padome

Iekßéjas revîzijasnoda¬a

Valde

Viceprezidents,klientu apkalpoßana

Viceprezidente,klientu kreditéßana

Viceprezidents,kapitåla tirgi un investîcijas

Parekssieguldîjumusabiedrîba

ParexAsset

Management

28

Bankasgråmatvedîbas

da¬a

Finanßuanalîtiskå

noda¬a

Dîlingaoperåciju

noré˚inu da¬a(back office)

Bankutehnolo©iju

da¬a

Parex Kredit(Igaunija)

Parex Bankas(Lietuva)

Pareksslîzings

Parekssapdroßinåßanas

kompånija

BalticPolis

(Lietuva)

AKCIONÅRI

PAREKSSAPDROÍINÅÍANASGRUPA

Viceprezidents,finanses, informåciju tehnolo©ijas

Juridiskå direkcijaun klientu pårraudzîbas da¬a

Direktoru padome

ParexLizingas(Lietuva)

29

pirmdiena

pårlasîju materiålus gada pårskatam, un man ienåca pråtå bankas

pagåjußå gada pe¬ñu izdalît ar nedé¬u skaitu. sanåca 178,942 lati.

dienå 25,493, stundå 1,062, minüté 18, sekundé 0.30. neviens no ßiem

santîmiem nav vienkårßi tåpat. aiz tiem ståv cilvéku talants un

darbs. gan bankå, gan viså müsu valstî..

9:15

PERSONÅLS

Parekss grupå strådå profesionålu darbinieku koman-da, kura ar vadîbas atbalstu nepårtraukti pilnveido sa-vas zinåßanas un darbå izmanto visjaunåkås metodes.

1992. gadå, kad tika dibinåta Parekss banka, tajå strådåjatikai 17 darbinieki. 2002. gada decembrî Parekss bankå jaunodarbinåti 1,560 darbinieki, bet påréjos Parekss grupasuzñémumos — 192 darbinieki.Pérn tika pieñemts jaunais Darba likums, kas ieviesa izmai-ñas arî darbå ar personålu. Nozîmîgs notikums bija arî jau-nas personåla politikas apstiprinåßana, kurå liela uzmanîbapievérsta personåla atlases, adaptåcijas, motivéßanas unapmåcîbas jautåjumiem. Parekss grupas personåla vadîbas pamatprincipi, kuri tiekievéroti ikdienas darbå, ir:

• nodroßinåt uzñémumu ar izglîtotu personålu;• motivét visu lîmeñu darbiniekus;• saglabåt augstu darba samaksas lîmeni;• veidot un attîstît harmoniskas attiecîbas starp vadîbu

un pak¬autajiem darbiniekiem;• nodroßinåt piemérotu komunikåcijas sistému starp va-

dîbu un visiem darbiniekiem;• saglabåt profesionålu un lojålu darbinieku kolektîvu.

Pagåjußajå gadå bankå tika apstiprinåti arî jauni iekßéjåsdarba kårtîbas noteikumi, kuros ir ietverti arî bankas darbaétikas pamatprincipi. Parekss grupas darbinieki ir aktîvi sporta un kultüras paså-

kumu dalîbnieki. Piedaloties daΩådos basketbola un futbolaturnîros, Parekss bankas un Parekss grupas darbiniekuizveidotås komandas izcînîjußas vairåkas uzvaras un sañé-mußas ce¬ojoßos kausus. Parekss grupas komanda pérnveiksmîgi piedalîjusies arî ikgadéjås Mediju sporta spélés,kas tradicionåli jünijå notiek sporta un atpütas båzéSilmaçi. Par tradîciju k¬uvusi arî Parekss grupas darbinieku,sadarbîbas uzñémumu un klientu Gada balle. 2002. gadåballé, kurå uzståjås ne tikai tådas pasaulé slavenas grupas,kå Boney–M, Baccara un Ottawan, bet arî daudzi paßmåjumåkslinieki, VernisåΩas centrå kopå pulcéjås vairåk nekå3,000 cilvéku.Saliedétå Parekss grupas komanda vienmér ir gatava atrisi-nåt vissareΩ©îtåkos uzdevumus, nodroßinot Bankas un cituGrupas uzñémumu lîderpozîciju Latvijas tirgü.

30


0

300

600

900

1200

1500

DARBINIEKU SKAITS

197

393553

685759

9161013

1166

1380

1560

17

19

92

19

93

19

94

19

95

19

96

19

97

19

98

19

99

20

00

20

01

20

02


0

50

100

150

200

350

PERSONÅLA STRUKTËRA P‰C VECUMA UN DZIMUMA

250

300

Sievietes

Lîdz 25 25–29 30–34 35–39 Virs 40

Vîrießi

Latvijas ekonomikas un banku sektora raksturojums 32

Bankas vadîba 34

Paziñojums par vadîbas atbildîbu 34

Finanßu pårskati:

Pe¬ñas un zaudéjumu apré˚ins 35

Bilance un årpusbilances posteñi 36

Kapitåla un rezervju izmaiñu pårskats 37

Naudas plüsmas pårskats 38

Finanßu pårskatu pielikumi 39

Revidentu ziñojums 79

FINANÍU PÅRSKATU SADAÒA

31

32

Pårdomåta monetårå un fiskålå politika ir sekméjusi veiksmîgu Latvijas tautsaimniecîbas pårveidi. Tådéjådi Latvija ir k¬uvu-

si par vienu no veiksmîgåkajåm attîstîbas valstîm Centrålajå un Austrumeiropå.

Latvijas Republikas vienîgais likumîgais maksåßanas lîdzeklis — Latvijas lats ir brîvi konvertéjama valüta bez valütas ap-

maiñas ierobeΩojumiem. Latvijas Banka kopß 1994. gada ir piesaistîjusi latu Starptautiskå Valütas fonda Speciålajåm aiz-

ñemßanås tiesîbåm (Special Drawing Rights — SDR), tådéjådi îstenojot fikséta nacionålås valütas maiñas kursa politiku.

Latvijas Bankas izraudzîtais LVL piesaistes mehånisms nodroßina nacionålås valütas salîdzinoßu stabilitåti un prognozéja-

mîbu, samazina valütas riskus, kå arî rada stabilu pamatu uzñéméjdarbîbas plånoßanai un cenu noteikßanai. Latvijas Ban-

ka ir nolémusi saglabåt nacionålås valütas piesaisti SDR valütu grozam lîdz Latvijas uzñemßanai ES.

Lata kursa svårstîbas pret årvalstu valütåm nosaka SDR grozå ietilpstoßo valütu — ASV dolåra, eiro, Japånas jenas un

Lielbritånijas mårciñas — savstarpéjås svårstîbas, kå arî minéto valütu svårstîbas pret citåm pasaules valütåm. 2002. ga-

då novérojamais eiro vértîbas pieaugums pret dolåru bija galvenais iemesls tam, ka gada laikå lats pavåjinåjås pret eiro

un tajå paßå laikå nostiprinåjås pret dolåru.

Latvijas Bankas noteiktie lata apmaiñas kursi:

USD EUR SEK RUB

2002. gada 31. decembrî LVL 1.00= 1.684 1.639 14.970 53.476

2001. gada 31. decembrî LVL 1.00= 1.567 1.783 16.949 47.393

Naudas båzes (skaidrå nauda apgrozîbå un noguldîjumi Latvijas Bankå) segums ar tîriem åréjiem aktîviem 2002. gada ok-

tobra beigås bija 110%, un neto åréjås rezerves bija lîdzvértîgas valsts preçu un nefaktorålo pakalpojumu importa 3–4

méneßu apjomam.

Latvijas tautsaimniecîbå 2002. gadå turpinåjås augßupeja gandrîz visås svarîgåkajås nozarés. 2002. gada trîs ceturkßños,

salîdzinot ar iepriekßéjå gada attiecîgo periodu, IKP palielinåjås par 5.4%. Ir gaidåms, ka 2002. gadå kopumå IKP pieau-

gums pårsniegs 5.5%. Vairåk nekå 2/3 no ßî pieauguma nodroßina çetru nozaru — tirdzniecîbas, apstrådes rüpniecîbas,

komercpakalpojumu un büvniecîbas — attîstîba. Savukårt transporta nozare ir pametusi ekonomikas lokomotîves pozîcijas,

kas saistîts galvenokårt ar nelabvélîgo situåcijas attîstîbu naftas tranzîta sektorå.

Iepriecina zemå inflåcija: patériña cenas 2002. gada laikå palielinåjås par 1.4%, un gada vidéjå inflåcija bija tikai 1.9%. Re-

©istrétais bezdarba lîmenis turpina samazinåties, un 2002. gada beigås tas bija 7.6% no ekonomiski aktîvajiem iedzîvotåjiem.

BudΩeta deficîts kopß 1996. gada (izñemot 1999. gadu) ir zemåks par 3.0% no IKP. Saskañå ar provizoriskajiem datiem,

2002. gadå fiskålais deficîts bija aptuveni 2.5% no IKP. Joprojåm viens no nedaudzajiem Latvijas ekonomikas klupßanas

akmeñiem ir tekoßå konta deficîts, kurß 2002. gadå, visticamåk, pårsniedzis 8.5% no IKP. Latvijas ekonomikai attîstoties,

jütami pieaudzis ir åréjås tirdzniecîbas apgrozîjums — 2002. gada laikå eksporta apjoms palielinåjies par 12%, bet im-

ports — par 13%. Tekoßå konta deficîts pagaidåm tiek kompenséts ar årvalstu tießajåm investîcijåm. 2002. gada pirma-

jos deviños méneßos uzkråto årvalstu tießo investîciju apjoms pieauga par 12%. Minétajå laika periodå årvalstu uzñémé-

ji tießo investîciju veidå Latvijå bija ieguldîjußi aptuveni 711 LVL uz vienu iedzîvotåju.

2002. gada deviños méneßos nefinansu investîcijas Latvijå bija par 14% lielåkas nekå 2001. gada attiecîgajå periodå.

Èpaßi strauji — par 28% — nefinansu investîcijas palielinåjås privåtajå sektorå. Salîdzinoßi liels investîciju pieaugums ßa-

jå laika periodå bija rüpniecîbå, tirdzniecîbå, transportå un sakaros.

Pierådîjums tam, ka ekonomiskås reformas Latvijå norit veiksmîgi, ir kredîtreitingi, ko pieß˚îrußas vadoßås årzemju reitin-

gu a©entüras. 2002. gada augustå starptautiskå reitingu a©entüra Standard & Poor’s paaugstinåja Latvijas kredîtreitingu

ilgtermiña aizdevumiem årvalstu valütå no BBB uz BBB+, bet reitingu îstermiña aizdevumiem årvalstu valütå — no A–3

uz A–2. Savukårt, reitingi ilgtermiña un îstermiña aizdevumiem vietéjå valütå tika apstiprinåti iepriekßéjie: attiecîgi A– un

A–2. Visu reitingu vértéjums ir noteikts kå stabils. S&P atzîméja labos Latvijas ekonomiskos datus un tås veiksmîgo vir-

zîbu uz ieståßanos Eiropas Savienîbå, tajå paßå laikå kå negatîvu faktoru minot augsto tekoßå konta deficîtu.

Nedaudz vélåk, 2002. gada novembrî, starptautiskå reitingu a©entüra Moody’s ievérojami paaugstinåja astoñu Eiropas Sa-

vienîbas kandidåtvalstu, tostarp arî Latvijas, kredîtreitingus aizñémumiem årvalstu valütås. Latvijas reitings ilgtermiña aiz-

ñémumiem årvalstu valütå un ilgtermiña banku depozîtiem tika pacelts par trîs ieda¬åm no Baa2 lîdz A2. Èstermiña aizñé-

mumu un banku depozîtu reitings tika paaugstinåts no Prime2 uz Prime1. Moody’s lémums neapßaubåmi ir jåuztver kå

nozîmîgs Latvijas panåkums, kas apliecina tås stabilu virzîbu pretim pasaules attîstîtåko valstu grupai.

LATVIJAS EKONOMIKAS UN BANKU SEKTORA RAKSTUROJUMS

33

LATVIJAS EKONOMIKAS UN BANKU SEKTORA RAKSTUROJUMS

Müsupråt, Latvijas reitingu paaugstinåßanai zinåmå mérå ir bijis formåls raksturs, jo starptautiskå finanßu sabiedrîba jau

labu laiku Latviju uzskata par droßu un perspektîvu vietu ieguldîjumu veikßanai. Par pieaugoßo investoru uzticîbu Latvijai

uzskatåmi liecina pédéjo gadu laikå strauji krîtoßå riska prémija — starpîba starp Latvijas valsts un visaugståkås kvalitå-

tes Eiropas valdîbu paråda vértspapîru ienesîgumiem.

Starptautiskå reitingu a©entüra Fitch Ratings 2002. gadå saglabåjusi Latvijai iepriekß pieß˚irtos novértéjumus, kuri aprak-

sta Latviju kå ieguldîjumiem labvélîgu valsti. Ilgtermiña un îstermiña reitingi årvalstu valütå ir attiecîgi BBB un F3, savu-

kårt reitings ilgtermiña saistîbåm nacionålajå valütå saglabåts A lîmenî.

BANKU SEKTORS 2002. GADÅ

2002. gada beigås Latvijå darbojås 22 bankas, 1 årvalstu bankas filiåle — Nordea Bank Finland Plc. Latvijas filiåle (So-

mija), un 1 årvalstu bankas pårståvniecîba — Dresdner Bank AG (Våcija).

Latvijas banku sektors ir stabils. Pakåpeniski pieaug banku aktîvi, piesaistîto depozîtu un izsniegto kredîtu apjomi, komerc-

bankas strådå ar pe¬ñu. Banku sistémas tålåkå efektivitåtes paaugstinåßanås ir cießi saistîta ar tautsaimniecîbas attîstî-

bu, struktürreformåm, kapitåla un nekustamå îpaßuma tirgus attîstîbu.

Banku sektors kå viens no attîstîtåkajiem tautsaimniecîbas sektoriem Latvijå ir pievilcîgs årvalstu investoriem. Apliecinå-

jums tam ir vairåku årvalstu banku — Swedbank, Skandinaviska Enskilda Banken, Vereins– und Westbank, Norddeutsche

Landesbank — ieguldîjumi Latvijas banku kapitålå.

Latvijas banku sektora restrukturizåcija ir gandrîz pilnîbå pabeigta, vairåkums banku ir privåtas. Tikai vienas bankas îpaß-

nieks ir valsts, bet vienå bankå ir valsts kapitåla da¬a, un ßîs bankas privatizåcijas process turpinås. Valsts da¬a banku

sektora pamatkapitålå 2002. gada beigås bija 7.9%. Piecu lielåko banku aktîvi veido aptuveni 75% no banku kopéjå ak-

tîvu apjoma.

Banku uzraudzîba Latvijå, péc daudzu årvalstu ekspertu novértéjuma, ir viena no stingråkajåm viså Centrålajå un Austrum-

eiropå. Uzraudzîbas funkcija ir uzticéta Finanßu un kapitåla tirgus komisijai, kura ir izveidota ar mér˚i veicinåt ieguldîtåju,

noguldîtåju un apdroßinåto personu intereßu aizsardzîbu, kå arî finanßu un kapitåla tirgus attîstîbu un stabilitåti. Vairåkas

kredîtieståΩu darbîbu reguléjoßas prasîbas Latvijå ir stingråkas nekå ES dalîbvalstîs.

34

Finanßu pårskatu parakstîßanas dienå Bankas padomes, valdes un direktoru padomes saståvs bija ßåds:

Bankas padomeGINTS POIÍS Padomes priekßsédétåjs

HANS BERNDT Padomes loceklis

JURIS VANAGS Padomes loceklis

JÅNIS SKRASTIˆÍ Padomes loceklis

ValdeVAL‰RIJS KARGINS Prezidents un valdes priekßsédétåjs

GUNTARS GRÈNBERGS Valdes priekßsédétåja vietnieks

VIKTORS KRASOVICKIS Valdes loceklis

VLADISLAVS SKREBELIS Valdes loceklis

Saskañå ar Bankas akcionåru 2002. gada 2. decembrî pieñemto lémumu Guntars Grînbergs, Latvijas Republikas pilsonis,

tika ievéléts par Bankas valdes locekli un valdes priekßsédétåja vietnieku.

Direktoru padomeVIKTORS KRASOVICKIS Direktoru padomes priekßsédétåjs

‰RIKS BRÈVMANIS Viceprezidents. Atbildîgs par Bankas un Grupas finanßu vadîbu, aktîvu un pasîvu pårvaldîßanu,

informåcijas tehnolo©ijas straté©ijas izstrådi un ievießanu, Bankas un Grupas gråmatvedîbas uzskaiti.

ALEKSANDRS KVASOVS Viceprezidents. Atbildîgs par Operåciju pårvaldi, kas aptver klientu apkalpoßanu (privåtpersonas

un uzñémumus), darbîbas ar noré˚inu kartém, maksåjumus un filiå¬u pårvaldîßanu.

LÈGA PURIÂ Viceprezidente. Atbildîga par kreditéßanas operåcijåm, kas aptver visu aizdevumu un lîzinga

pieß˚irßanu privåtpersonåm un uzñémumiem.

JEVG‰NIJS ZOLOTAREVS Viceprezidents. Atbildîgs par kapitåla tirgiem, resursu un dîlinga noda¬u darbîbu, investîciju banku

darbîbåm, korporatîvajåm finansém, investîciju produktiem un trasta noguldîjumu un aktîvu pårval-

dîßanu. Bez tam atbildîgs par Grupas straté©isko attîstîbu un sadarbîbu ar investoriem, saistîbu

un kapitåla finanséjumiem, starptautiskajåm finanßu institücijåm un reitinga a©entüråm.

A/s Parekss banka (turpmåk tekstå — Banka) vadîba ir atbildîga par Bankas finanßu pårskatu, kå arî par Bankas un tås

meitas uzñémumu (turpmåk tekstå — Grupa) konsolidéto finanßu pårskatu sagatavoßanu.

Finanßu pårskati, kas atspogu¬oti no 35. lîdz 78. lappusei, ir sagatavoti, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem un

sniedz patiesu priekßstatu par Bankas un Grupas finansiålo ståvokli 2002. un 2001. gada 31. decembrî un to 2002. un

2001. gada darbîbas rezultåtiem, kapitåla un rezervju izmaiñåm un naudas plüsmu.

Iepriekß minétie finanßu pårskati ir sagatavoti saskañå ar Starptautiskajiem finanßu pårskatu sagatavoßanas standartiem, pa-

matojoties uz uzñéméjdarbîbas turpinåßanas principu. Pårskata gadå ir konsekventi izmantotas atbilstoßas uzskaites metodes.

Finanßu pårskatu sagatavoßanas gaitå vadîbas pieñemtie lémumi un izdarîtie novértéjumi ir bijußi piesardzîgi un pamatoti.

A/s Parekss banka vadîba ir atbildîga par atbilstoßas uzskaites sistémas nodroßinåßanu, Grupas aktîvu saglabåßanu, kå arî par

kråpßanas un citu Grupå izdarîtu pårkåpumu atklåßanu un novérßanu. Vadîba ir arî atbildîga par KredîtieståΩu likuma, Finanßu un

kapitåla tirgus komisijas noteikumu un citu uz kredîtiestådém attiecinåmu Latvijas Republikas likumdoßanas prasîbu izpildi.

Valérijs KarginsPrezidents/valdes priekßsédétåjs




PAZIÔJUMS PAR VADÈBAS ATBILDÈBU

BANKAS VADÈBA

35

PEÒÂS UN ZAUD‰JUMU APR‰INS PAR 2002. UN 2001. GADU

Finanßu pårskatus, kas atspogu¬oti no 9. lîdz 53. lappusei, ir apstiprinåjusi Bankas vadîba, kuras vårdå tos parakstîjußi:


Pielikumi ir ßo finanßu pårskatu neatñemama saståvda¬a.





LVL ’000 2002 2001

Pielikums Grupa Banka Grupa Banka

Procentu ienåkumi 4 40,634 38,436 40,952 39,049

Procentu izdevumi 4 (17,344) (16,721) (19,340) (18,641)

Neto procentu ienåkumi 23,290 21,715 21,612 20,408

Komisijas naudas ienåkumi 5 18,266 16,800 16,414 15,358

Komisijas naudas izdevumi 5 (3,869) (3,715) (4,090) (4,006)

Neto komisijas naudas ienåkumi 14,397 13,085 12,324 11,352

Finanßu instrumentu tirdzniecîbas darîjumu pe¬ña, neto 6 12,149 9,614 10,196 9,787

Citi parastie ienåkumi 7

Neto pamatdarbîbas ienåkumi

1,980

51,816

1,640

46,054

1,266

45,398

969

42,516

Administratîvie izdevumi 8,9 (28,634) (24,862) (25,008) (21,834)

Nemateriålo aktîvu un pamatlîdzek¬u amortizåcija un nolietojums 21,22 (4,929) (4,432) (3,911) (3,527)

Citi parastie izdevumi (323) (317) (371) (303)

Izdevumi uzkråjumiem nedroßiem parådiem 10 (7,014) (6,347) (5,503) (5,180)

Uzkråjumu samazinåßanas ienåkumi 10 1,094 627 2,773 2,707

Ilgtermiña ieguldîjumu pårvértéßanas pe¬ña/ (zaudéjumi) 20 – 822 – (1,094)

Pe¬ña pirms uzñémumu ienåkuma nodok¬a un mazåkuma interesém 12,010 11,545 13,378 13,285

Uzñémumu ienåkuma nodoklis 11 (2,270) (2,240) (1,571) (1,533)

Pe¬ña pirms mazåkuma interesém 9,740 9,305 11,807 11,752

Mazåkuma intereses (197) – (103) –

Pårskata gada pe¬ña 9,543 9,305 11,704 11,752

36







2002. UN 2001. GADA 31. DECEMBRA BILANCE UN ÅRPUSBILANCES POSTEÎ

LVL ’000 31.12.2002. 31.12.2001.


Aktîvi

Kase un prasîbas pret Latvijas Banku 12 42,081 40,325 33,683 32,385

Prasîbas pret kredîtiestådém 13 158,922 176,244 70,976 69,783

Kredîti 14,15,16 359,061 334,945 270,547 258,843

Paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumu 17,18 337,205 320,184 249,106 248,118

Akcijas un citi vértspapîri ar nefiksétu ienåkumu 19 17,644 17,212 18,398 18,357

Lîdzdalîba radniecîgajos uzñémumos 20 – 5,320 – 4,014

Atvasinåtie lîgumi 30

Nemateriålie aktîvi 21

957

2,895

948

2,713

917

1,321

917

1,113

Pamatlîdzek¬i 22 21,579 16,481 20,332 16,506

Nåkamo periodu izdevumi un uzkråtie ienåkumi 23 5,371 5,255 4,585 4,431

Påréjie aktîvi 24 5,999 3,272 3,854 2,524

Kopå aktîvi 951,714 922,899 673,719 656,991

Saistîbas

Saistîbas pret kredîtiestådém un Latvijas Banku 25 71,953 67,479 57,162 59,040

Noguldîjumi 26 796,557 775,704 549,007 533,465

Atvasinåtie lîgumi 30 1,607 1,432 549 547

Nåkamo periodu ienåkumi un uzkråtie izdevumi

Uzkråjumi saistîbåm un maksåjumiem 27

2,022

1,479

1,781

1,277

1,739

1,080

1,610

896

Påréjås saistîbas 28 5,833 3,533 5,694 3,065

Kopå saistîbas 879,451 851,206 615,231 598,623

Mazåkuma intereses 570 – 358 –

Kapitåls un rezerves

Apmaksåtais pamatkapitåls 29 50,000 50,000 30,000 30,000

Nesadalîtå pe¬ña 17,911 17,911 28,368 28,606

Kopå kapitåls un rezerves 71,693 71,693 58,130 58,368

Kopå pasîvi 951,714 922,899 673,719 656,991

Årpusbilances posteñi

Iespéjamås saistîbas 30 9,886 9,480 8,299 8,272

Finanßu saistîbas 30 61,961 60,763 30,189 30,957

Årvalstu valütas maiñas darîjumi 30 300,901 296,379 198,795 209,248

Påréjie finanßu instrumenti 30 27,369 27,369 3,913 3,913

Aktîvi pårvaldîßanå 31 4,918 3,588 4,601 4,601

Patiesås vértîbas pårvértéßanas rezerve 3,782 3,782 (238) (238)

37

KAPITÅLA UN REZERVJU IZMAIÛ PÅRSKATS PAR 2002. UN 2001. GADU

Izmaiñas Bankas kapitålå un rezervés ir atspogu¬otas ßådi:


LVL ’000 Apmaksåtaispamatka-

pitåls

Patiesås vértî-bas pårvérté-ßanas rezerve

Nesadalîtåpe¬ña

Kopåkapitåls un

rezerves

Atlikums 2001. gada 1. janvårî 30,000 121 17,854 47,975

Izmaksåtås dividendes – – (1,000) (1,000)

Pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå iek¬autåpatiesås vértîbas pårvértéßanas rezerve – (447) – (447)

Pårdoßanai pieejamo vértspapîru patiesåsvértîbas izmaiñas – 88 – 88

Pårskata gada pe¬ña – – 11,752 11,752

Atlikums 2001. gada 31. decembrî 30,000 (238) 28,606 58,368

Apmaksåtå pamatkapitåla palielinåßana

Pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå iek¬autåpatiesås vértîbas pårvértéßanas rezerve

20,000

–

–

(2,750)

(20,000)

–

–

(2,750)

Pårdoßanai pieejamo vértspapîru patiesåsvértîbas izmaiñas – 6,770 – 6,770

Pårskata gada pe¬ña – – 9,305 9,305

Atlikums 2002. gada 31. decembrî 50,000 3,782 17,911 71,693

38

NAUDAS PLËSMAS PÅRSKATS PAR 2002. UN 2001. GADU


LVL ’000 2002 2001


Naudas plüsma pamatdarbîbas rezultåtå

Pe¬ña pirms nodok¬iem un mazåkuma interesém 12,010 11,545 13,378 13,285

Nemateriålo aktîvu amortizåcija, pamatlîdzek¬u vértîbasnolietojums un norakstîßana 5,132 4,523 4,003 3,612

Zaudéjumi no pamatlîdzek¬u pårdoßanas 30 30 18 18

Uzkråjumu nedroßiem parådiem pieaugums 5,836 5,455 2,897 2,638

(Pe¬ña)/ zaudéjumi no årvalstu valütas pozîciju pårvértéßanas (890) (765) 445 384

Ilgtermiña ieguldîjumu pårvértéßanas (pe¬ña)/ zaudéjumi – (822) – 1,094

Uzkråjumu saistîbåm un maksåjumiem pieaugums

Mazåkuma intereses

110

15

91

–

38

(265)

12

–

Naudas lîdzek¬u un to ekvivalentu pieaugumspirms izmaiñåm aktîvos un pasîvos 22,243 20,057 20,514 21,043

Nåkamo periodu izdevumu un uzkråto ienåkumu (pieaugums)/ samazinåjums (1,082) (1,119) 2,104 2,045

Påréjo aktîvu un atvasinåto lîgumu (pieaugums)/ samazinåjums (1,027) 374 (1,657) (1,287)

Uzkråto izdevumu un nåkamo periodu ienåkumu pieaugums/ (samazinåjums) 283 171 (976) (851)

Påréjo saistîbu un atvasinåto lîgumu pieaugums 1,197 1,353 1,375 1,678

Èstermiña ieguldîjumu (pieaugums) (34,847) (28,091) (2,596) (9,261)

Prasîbu pret kredîtiestådém (pieaugums)/ samazinåjums (74,020) (91,974) 38,027 36,516

Kredîtu (pieaugums) (92,726) (79,924) (54,893) (54,381)

Saistîbu pret kredîtiestådém pieaugums/ (samazinåjums)

Noguldîjumu pieaugums

(1,796)

247,550

(2,491)

242,239

10,311

101,329

21,011

91,352

Naudas lîdzek¬u un to ekvivalentu pieaugums pamatdarbîbasrezultåtå pirms uzñémumu ienåkuma nodok¬a 65,775 60,595 113,538 107,865

Uzñémumu ienåkuma nodoklis (3,182) (3,156) (2,158) (2,150)

Neto nauda un tås ekvivalenti pamatdarbîbas rezultåtå 62,593 57,439 111,380 105,715

Naudas plüsma investîciju darbîbas rezultåtå

Nemateriålo aktîvu un pamatlîdzek¬u (iegåde) (7,983) (6,128) (9,647) (7,294)

Lîdzdalîbas uzñémumu pamatkapitålå un citu ilgtermiñaieguldîjumu (iegåde), ieskaitot pårdoßanai pieejamos aktîvus, neto (50,000) (40,816) (89,966) (87,476)

Naudas lîdzek¬u un to ekvivalentu (samazinåjums) investîcijudarbîbas rezultåtå (57,983) (46,944) (99,613) (94,770)

Naudas plüsma finanséßanas darbîbas rezultåtå

DividenΩu (maksåjumi) – – (1,000) (1,000)

Naudas lîdzek¬u un to ekvivalentu (samazinåjums)finanséßanas darbîbas rezultåtå – – (1,000) (1,000)

Naudas un tås ekvivalentu neto pieaugums 4,610 10,495 10,767 9,945

Nauda un tås ekvivalenti pårskata gada såkumå 32 62,467 60,416 52,145 50,855

Årvalstu valütas pozîciju pårvértéßanas pe¬ña/ (zaudéjumi) 890 765 (445) (384)

Nauda un tås ekvivalenti pårskata gada beigås 32 67,967 71,676 62,467 60,416

39

(Iekavås uzrådîtie skait¬i atbilst 2001. gada 31. decembra datiem vai datiem par 2001. gadu).

A/s Parekss banka tika re©istréta 1992. gada 14. maijå kå akciju sabiedrîba. Savu darbîbu Banka uzsåka 1992. gada jünijå.

Bankas centrålå pårvalde un trîs galvenås filiåles atrodas Rîgå, Latvijå. 2002. gada 31. decembrî Bankai bija 103 (101)filiåles un klientu apkalpoßanas centri Rîgå un viså Latvijå. Bankai ir arî 4 pårståvniecîbas — Frankfurté (Våcija), Kijevå(Ukraina), Tallinå (Igaunija) un Baku (AzerbaidΩåna), kå arî meitas uzñémums Parex Group Representation Limited Londo-nå (Lielbritånija), kas darbojas kå Bankas pårståvniecîba. Bankai pieder arî 8 citi meitas uzñémumi, kas darbojas daΩå-dos finanßu tirgus sektoros, kå izklåstîts 20. pielikumå.

Banka galvenokårt pieñem noguldîjumus, izsniedz îstermiña un ilgtermiña aizdevumus Valsts kasei, vietéjåm paßvaldîbåm,uzñémumiem, privåtpersonåm un citåm kredîtiestådém, izsniedz un apkalpo maksåjumu kartes, kå arî veic finanßu lîzingaun årvalstu valütas maiñas operåcijas. Banka saviem klientiem piedåvå arî aktîvu pårvaldîßanas un investîciju banku pa-kalpojumus, vietéjos un starptautiskos naudas pårskaitîjumus, kå arî virkni citus finanßu pakalpojumus.

2002. gada 31. decembrî Bankå strådåja apméram 1,560 (1,380) darbinieku, tai bija 18,500 (9,750) kredîtu ñéméju unfinanßu lîzinga klientu, 107,750 (96,320) noré˚inu karßu îpaßnieku un 119,300 (112,705) noguldîtåju. Bankas akcionåri ir Latvijas Republikas pilsoñi Valérijs Kargins un Viktors Krasovickis (skatît 29. pielikumu).

Banka veic finanßu darîjumu uzskaiti un sagatavo likumdoßanå paredzétos finanßu pårskatus latos atbilstoßi Latvijas ko-mercbankås izmantotajåm uzskaites metodém un vispåratzîtajai praksei, kuru reglamenté Finanßu un kapitåla tirgus komi-sijas (FKTK) noteikumi un citas uz kredîtiestådém attiecinåmas Latvijas likumdoßanas normas gråmatvedîbas jomå, kasbütiskos aspektos atbilst Starptautiskajiem finanßu pårskatu sagatavoßanas standartiem (SFPSS).

Atbilstoßi FKTK prasîbåm Grupa atvasinåto lîgumu patieso vértîbu atspogu¬o atseviß˚å bilances postenî. Lai atspogu¬otusalîdzinoßos rådîtåjus, attiecîgie iepriekßéjå gada atlikumi ir pårklasificéti.

Íajå pielikumå ir atspogu¬oti nozîmîgåkie 2002. un 2001. gada laikå konsekventi (ja vien nav norådîts citådi) pielietotieuzskaites principi.

a) Finanßu pårskatu sagatavoßanå izmantotå valüta

Finanßu pårskati ir sastådîti tükstoßos latu (LVL ‘000).

b) Uzskaites pamati

Finanßu pårskati ir sagatavoti, pamatojoties uz likumdoßanå noteiktajå kårtîbå sastådîtajiem uzskaites re©istriem. Íie uz-skaites re©istri ir sagatavoti saskañå ar såkotnéjås vértîbas uzskaites pamatprincipu, ietverot atseviß˚u bilances posteñupårvértéßanu, korekcijas un pårgrupéßanu, kas veikta, lai ßie atbilstoßi Starptautiskajiem finanßu pårskatu sagatavoßanasstandartiem (SFPSS) sagatavotie finanßu pårskati sniegtu patiesu priekßstatu.

c) Konsolidåcija

2002. un 2001. gada 31. decembrî Bankai bija ieguldîjumi vairåkos radniecîgajos uzñémumos, kuros Bankai tießi vai ne-tießi piederéja vairåk nekå 50% no pamatkapitåla un kopéjåm balsstiesîbåm. Sîkåka informåcija par ßiem uzñémumiem iz-klåstîta 20. pielikumå.

Ieguldîjumi Bankas radniecîgajos uzñémumos ir iegråmatoti Bankas finanßu pårskatos, izmantojot paßu kapitåla metodi.A/s Parekss banka un tås meitas uzñémumu AB Parex Bankas, BAS Parekss atklåtais pensiju fonds, SIA Parekss lîzings,SIA Parekss brokeru sistéma, AS Parex Asset Management, IAS Parekss ieguldîjumu sabiedrîba un netießi kontrolétå uz-ñémuma UAB Parex Lizingas finanßu pårskati ir konsolidéti Grupas finanßu pårskatos, apvienojot attiecîgus aktîvu, sais-

2NOZÈMÈGÅKO UZSKAITES PRINCIPU KOPSAVILKUMS

1VISPÅR‰JA INFORMÅCIJA PAR BANKU

2002. GADA FINANÍU PÅRSKATU PIELIKUMI

40

2 NOZÈMÈGÅKO UZSKAITES PRINCIPU KOPSAVILKUMS

tîbu, ienåkumu un izdevumu posteñus. Grupas finanßu pårskatu sagatavoßanas gaitå ir izslégti Grupå ietilpstoßo uzñému-mu savstarpéjie bilances atlikumi un pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå atspogu¬otie darîjumi, tajå skaitå procentu ienåkumiun izdevumi, kå arî savstarpéjo darîjumu nerealizétå pe¬ña un zaudéjumi.

d) Ienåkumu un izdevumu atzîßana

Visi procentu ienåkumi un izdevumi tiek uzskaitîti, pamatojoties uz uzkråjumu veidoßanas principa, piemérojot faktisko pro-centu likmi. Procentu ienåkumi netiek atzîti nedroßiem kredîtiem (skatît i) skaidrojumu), ja rodas ßaubas par procentu vaikredîtu pamatsummas atmaksas iespéjamîbu.

Komisijas naudas ienåkumi un izdevumi tiek iegråmatoti pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå attiecîgå darîjuma veikßanas brîdî.

e) Årvalstu valütu pårvértéßana

Darîjumi årvalstu valütå tiek pårvértéti latos péc darîjuma dienå spékå esoßå Latvijas Bankas noteiktå årvalstu valütasmaiñas kursa. Monetårie aktîvi un pasîvi årvalstu valütå tiek pårvértéti latos péc pårskata gada beigås spékå esoßå Lat-vijas Bankas noteiktå årvalstu valütas maiñas kursa. Årvalstu valütas maiñas kursa rezultåtå iegütå pe¬ña vai zaudéjumitiek iek¬auti pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå kå pe¬ña vai zaudéjumi no årvalstu valütas pozîciju pårvértéßanas.

f) Nodok¬i

Saskañå ar Latvijas Republikas nodok¬u likumdoßanas prasîbåm uzñémumu ienåkuma nodoklis tiek apré˚inåts 22% (2001.gadå un iepriekß — 25%) apmérå no attiecîgajå nodok¬u periodå iegütajiem ar nodokli apliekamajiem ienåkumiem.

Lai veicinåtu årvalstu investîciju piesaisti, Latvijas nodok¬u institücijas ir pieß˚îrußas nodok¬u atlaides tiem uzñémumiem,kuros årvalstu kapitåls ir vairåk nekå 50% un kuri ir re©istréjußies Latvijas Republikas Uzñémumu re©istrå lîdz 1995. ga-da 1. aprîlim. Tå rezultåtå 2001. gadå Banka darbojås ar 50% nodok¬u atlaidi, un tai bija jåmakså 12.5% uzñémumu ie-nåkuma nodoklis no tås ar nodokli apliekamajiem ienåkumiem.

Atliktais uzñémumu ienåkuma nodoklis, kas rodas îslaicîgu atß˚irîbu rezultåtå, kas saistîtas ar nevienlaicîgu ienåkumu un izde-vumu atzîßanu Bankas uzskaites re©istros un nodok¬u deklaråcijås, un/ vai tås sagatavotajos finanßu pårskatos, tiek apré˚inåts,izmantojot saistîbu metodi. Atliktå uzñémumu ienåkuma nodok¬a saistîbas tiek noteiktas, izmantojot nodok¬u likmes, kuras pare-dzéts piemérot tad, kad izzudîs îslaicîgås atß˚irîbas. Galvenås îslaicîgås atß˚irîbas rodas, finanßu uzskaité un nodok¬u saistîbuapré˚inåßanå izmantojot atß˚irîgas pamatlîdzek¬u nolietojuma likmes, kå arî vispåréjo uzkråjumu un atva¬inåjuma rezerves dé¬.

g) Kredîti

Kredîti atspogu¬o amortizéto såkotnéjo vértîbu, no kuras atskaitîti uzkråjumi nedroßiem parådiem.

h) Lîzings

No lîzinga lîgumiem izrietoßås prasîbas un saistîbas nomas såkumå tiek uzrådîtas kå aktîvi un saistîbas, kas atspogu¬o-ti zemåkajå no nomåtå îpaßuma patiesås vértîbas lîzinga lîguma noslégßanas brîdî vai minimålo nomas maksåjumu paß-reizéjås vértîbas. Ienåkumi no finanßu lîzinga tiek atzîti visa nomas lîguma garumå, nodroßinot paståvîgu un regulåru at-devi no neatmaksåtajiem neto ieguldîjumiem.

Ío finanßu pårskatu vajadzîbåm no lîzinga lîgumiem izrietoßås prasîbas ir iek¬autas bilances postenî Kredîti.

Maksåjumi par operatîvo lîzingu tiek iek¬auti pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå viså nomas lîguma laikå, izmantojot lineårometodi.

i) Uzkråjumi nedroßiem parådiem

Par nedroßiem parådiem, ieskaitot kredîtiestådém izsniegtos aizdevumus, tiek uzskatîti kredîti un citi kredîtu atlikumi, parkuriem lîgumå paredzétie pamatsummas maksåjumi ir nokavéti ilgåk par 14 dienåm vai par kuriem lîgumå paredzétie pro-centu maksåjumi ir nokavéti ilgåk par 90 dienåm, kå arî tie kredîti, par kuru procentu un pamatsummas atmaksas ie-spéjamîbu Grupas vadîbai ir radußås ßaubas.

Grupa pieß˚ir klientiem komerciåla un patériña rakstura kredîtus. Atseviß˚a re©iona ekonomiskais ståvoklis var ietekmétaizñéméju spéju atmaksåt tiem izsniegtos kredîtus. Nosakot uzkråjumu lielumu iespéjamiem kredîtu zaudéjumiem, Grupas

41

vadîba ir ñémusi vérå gan specifisko, gan vispåréjo risku. Uzkråjumi iespéjamiem kredîtu zaudéjumiem atspogu¬o paredzé-to iespéjamo zaudéjumu summu pårskata gada beigås. Speciålie uzkråjumi tiek izveidoti kredîtiem, kuriem paståv objektî-vi pierådîjumi par to neatgüstamîbu. Speciålie uzkråjumi nedroßiem kredîtiem tiek izveidoti, atseviß˚i izvértéjot katru kredî-tu. Vispåréjie uzkråjumi tiek veidoti iespéjamiem kredîtu zaudéjumiem, kas, balstoties uz lîdzßinéjo pieredzi, paståv Gru-pas kredîtportfelî, bet vél nav precîzi nosakåmi.

Atzîstot kredîtu par nedroßu vai par kredîtu ar augstu riska pakåpi, tam tiek izveidoti uzkråjumi novértétås neatgüstamåssummas apmérå. Kredîta nodroßinåjumå pieñemtås ˚îlas vértîba tiek noteikta, balstoties uz tås iespéjamo realizåcijas vér-tîbu. Íî vértîba tiek ñemta vérå, nosakot neatgüstamås summas apméru.

Uzkråjumi iespéjamiem kredîtu zaudéjumiem ietver:– speciålos uzkråjumus nedroßiem un ar augstu riska pakåpi saistîtiem kredîtiem;– vispåréjos (kredîtportfe¬a) uzkråjumus, lai atspogu¬otu Bankas atkarîbu no:

• kredîtu koncentråcijas riska;• ˚îlu vértîbas;• iespéjamo pasåkumu klåsta, kas uzlabotu klientu finansiålo ståvokli;• vispåréjås tirgus situåcijas vai notikumiem, uz kuriem balstoties, speciålie uzkråjumi vél nav nosakåmi.

Uzkråjumu kopéjais apjoms tiek noteikts, apré˚inot paredzamo naudas plüsmu tagadéjo vértîbu un ñemot vérå atbilstoßusfaktorus, kas ietver ne tikai Grupas iepriekßéjo pieredzi kredîtu zaudéjumu atzîßanå un uzkråjumu veidoßanå, vadîbai zinå-mos kredîtportfelî paståvoßos riskus, nelabvélîgus apståk¬us, kas varétu ietekmét aizñéméju spéju atmaksåt to parådus,˚îlas vértîbu un esoßos ekonomiskos apståk¬us, bet arî citus bütiskus faktorus, kas ietekmé izsniegto kredîtu atmaksuun ˚îlu patieso vértîbu.

Ja izsniegtos kredîtus nav iespéjams atgüt, tie tiek norakstîti uz årpusbilances kontiem, vienlaicîgi samazinot uzkråjumusiespéjamiem kredîtu zaudéjumiem. Kredîti netiek norakstîti, kamér nav veikti visi nepiecießamie juridiskie pasåkumi un no-teikts zaudéjumu galîgais apjoms.

j) Paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumu

Grupa klasificé savus paråda vértspapîrus un citus vértspapîrus ar fiksétu ienåkumu trîs kategorijås: tirdzniecîbas nolükåturéti vértspapîri, lîdz dzéßanai turamie vértspapîri un pårdoßanai pieejamie vértspapîri. Ieguldîjumu klasifikåcija pa katego-rijåm tiek noteikta attiecîgo vértspapîru iegådes brîdî, pamatojoties uz vadîbas noteiktajåm vadlînijåm.

Tirdzniecîbas nolükå turéti vértspapîri

Vértspapîri ar fiksétu ienåkumu tiek klasificéti kå tirdzniecîbas nolükå turéti vértspapîri, ja tie iegådåti, lai gütu pe¬ñu no îster-miña cenu svårstîbåm vai dîleru marΩas, vai ja tie iek¬auti portfelî, kam raksturîga îstermiña pe¬ñas güßana. Tirdzniecîbas no-lükå iegådåtie vértspapîri såkotnéji tiek uzskaitîti to iegådes vértîbå un vélåk pårvértéti to patiesajå vértîbå, pamatojoties uzpieejamajåm tirgus cenåm. Tirdzniecîbas nolükå turéto vértspapîru pårvértéßanas to patiesajå vértîbå rezultåts ir atspogu¬otspe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå kå pe¬ña/ (zaudéjumi) no tirdzniecîbas nolükå turéto vértspapîru tirdzniecîbas un pårvértéßanas.

Lîdz dzéßanai turamie vértspapîri

Vértspapîri ar fiksétu ienåkumu tiek klasificéti kå lîdz dzéßanai turamie vértspapîri, ja Grupai ir vélme un iespéjas ßosvértspapîrus turét lîdz to dzéßanas termiñam. Lîdz dzéßanai turamie vértspapîri tiek uzskaitîti to amortizétajå iegådes vér-tîbå, izmantojot faktisko procentu likmju metodi, atskaitot uzkråjumus aktîvu vértîbas samazinåßanås gadîjumå.Finanßu aktîva vértîbas samazinåßanås ir notikusi, ja tå bilances vértîba ir lielåka nekå tå apléstå atgüstamå vértîba. Zau-déjumi no to aktîvu vértîbas samazinåßanås, kas uzskaitîti amortizétå iegådes vértîbå, tiek apré˚inåti kå starpîba starpaktîva bilances vértîbu un nåkotné paredzamo naudas plüsmu esoßo vértîbu, kas diskontétas, izmantojot finanßu instru-menta såkotnéjo faktisko procentu likmi.

Pårdoßanai pieejamie vértspapîri

Paråda vértspapîri ar fiksétu ienåkumu, kurus plånots turét nenoteiktu laika periodu un kurus var pårdot gadîjumå, ja to prasalikviditåte vai procentu likmju, valütas maiñas likmju vai akciju cenu izmaiñas, ir klasificéti kå pårdoßanai pieejamie vértspapîri.

Pårdoßanai pieejamie finanßu aktîvi såkotnéji tiek uzskaitîti to iegådes vértîbå un vélåk pårvértéti to patiesajå vértîbå, pamatojo-ties uz pieejamajåm tirgus cenåm vai brokeru kotétajåm cenåm. Pårdoßanai pieejamo vértspapîru pårvértéßanas rezultåtsatspogu¬ots kapitålå un rezervés kå patiesås vértîbas pårvértéßanas rezerve. Kad vértspapîri tiek pårdoti, attiecîgå uzkråtå patie-


42

sås vértîbas pårvértéßanas rezerve tiek iek¬auta pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå kå pe¬ña/ (zaudéjumi) no vértspapîru tirdzniecî-bas. Ja paståv objektîvi pierådîjumi, ka ieguldîjumu vértîba ir samazinåjusies, kumulatîvie pårvértéßanas zaudéjumi, kas iek¬autitießi kapitålå un rezervés, tiek iek¬auti pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå, un aktîvs tiek atspogu¬ots bilancé tå atgüstamajå vértîbå,kas apré˚inåta kå diskontétå nåkotnes naudas plüsma, izmantojot spékå esoßo tirgus procentu likmi lîdzîgiem finanßu aktîviem.

Ja paståv tendence no pårdoßanai pieejamiem finanßu aktîviem güt îstermiña pe¬ñu, ßådi aktîvi tiek pårklasificéti un ie-k¬auti tirdzniecîbas portfelî. Minéto aktîvu iepriekß uzkråtais vértîbas pieaugums vai samazinåjums, kas atzîts tießi paßukapitålå kå patiesås vértîbas pårvértéßanas rezerve, tiek uzskaitîts paßu kapitålå lîdz brîdim, kad attiecîgais finanßu ak-tîvs tiek pårdots vai citådi atsavinåts, un tad attiecîgå pe¬ña vai zaudéjumi tiek iek¬auti pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå.

k) Akcijas un citi vértspapîri ar nefiksétu ienåkumu

Spekulatîvos nolükos izdarîti ieguldîjumi birΩå kotétås akcijås un privatizåcijas sertifikåtos tiek uzskaitîti to tirgus vértîbå.

Nerealizétå pe¬ña vai zaudéjumi, kas radußies no birΩå kotétu akciju un privatizåcijas sertifikåtu uzskaites to tirgus vértî-bå, tiek iegråmatoti pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå attiecîgi kå pe¬ña vai zaudéjumi no tirdzniecîbas nolükå turéto vértspa-pîru tirdzniecîbas un pårvértéßanas.

Pårdoßanai pieejamås akcijas såkotnéji tiek uzskaitîtas to iegådes vértîbå un vélåk pårvértétas to patiesajå vértîbå, pa-matojoties uz pieejamajåm tirgus cenåm vai brokeru kotétajåm cenåm. Gadîjumå, ja ieguldîjumu patieså vértîba nav pie-ejama, akcijas tiek uzskaitîtas bilancé to iegådes vértîbå, atskaitot uzkråjumus to vértîbas samazinåjumam, kas noteikts,pamatojoties uz akciju individuålu novértéjumu.

l) Lîdzdalîba saistîto uzñémumu pamatkapitålå

Ieguldîjumi saistîtajos uzñémumos, kuros Bankai un tås meitas uzñémumiem tießå vai netießå veidå pieder vairåk kå 20%, betmazåk par 50% balsstiesîbu, Bankas un Grupas finanßu pårskatos tiek iegråmatoti, izmantojot paßu kapitåla metodi. Íî ir atbil-stoßa metode, jo Bankas un tås meitas uzñémumu ieguldîjumi ¬auj tai un tås meitas uzñémumiem ietekmét, bet ne¬auj kontro-lét ßo uzñémumu darbîbu vai finansiålos lémumus. Saskañå ar ßo metodi Banka un Grupa paråda ßos uzñémumus kå ilgter-miña ieguldîjumus, kas novértéti ieguldîjumu såkotnéjå vértîbå, kori©éjot ieguldîjumu vértîbu ar Bankas un tås meitas uzñémumuda¬u no pe¬ñas vai zaudéjumiem, kas radußies péc ieguldîjumu izdarîßanas, kå arî par sañemto dividenΩu summu. Attiecîgås ko-rekcijas regulåri tiek iegråmatotas pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå atbilstoßi pårskata gada laikå notikußajåm izmaiñåm.

Minétå metode tiek piemérota arî Grupas finanßu pårskatos nekonsolidéto radniecîgo uzñémumu uzskaité.

m)Nemateriålie aktîvi

Nemateriålos aktîvus veido nemateriålå vértîba no radniecîgo uzñémumu iegådes, kå arî ar nomas tiesîbåm un citiem nema-teriålajiem aktîviem saistîtås kapitalizétås izmaksas. Nemateriålå vértîba no radniecîgo uzñémumu iegådes tiek amortizéta 5 ga-du laikå, izmantojot lineåro metodi. Nomas tiesîbas tiek amortizétas nomas lîguma termiña laikå, izmantojot lineåro metodi.Citiem nemateriålajiem aktîviem tiek piemérotas gada amortizåcijas likmes robeΩås no 20–50%, izmantojot lineåro metodi.Såkot ar 2002. gada 1. janvåri, ar programmatüras iegådi un izveidi saistîtie izdevumi tiek uzskatîti par nemateriålajiem aktîviem.Íie aktîvi såkotnéji tiek novértéti un iegråmatoti bilancé to iegådes vértîbå. Programmatüras izdevumu amortizåcija tiek apré˚inåta5 gadu laikå no tås uzstådîßanas pabeigßanas datuma, izmantojot lineåro metodi. 2002. gada såkumå iepriekßéjo gadu program-matüras iegådes un izveides izmaksas un attiecîgå amortizåcija tika pårklasificéta no pamatlîdzek¬iem uz nemateriålajiem aktîviem.

n) Pamatlîdzek¬i

Pamatlîdzek¬i tiek uzskaitîti to iegådes vértîbå, no kuras atskaitîts uzkråtais nolietojums. Ja pamatlîdzek¬a atgüstamå vér-tîba k¬üst mazåka par tå bilances vértîbu ne îslaicîga rakstura apståk¬u dé¬, ßî pamatlîdzek¬a bilances vértîba tiek sama-zinåta lîdz tå atgüstamajai vértîbai.

Nolietojums tiek apré˚inåts viså pamatlîdzek¬u lietderîgås izmantoßanas laikå, izmantojot lineåro metodi. Nolietojuma apré-

˚inå izmantotas ßådas likmes:

Pamatlîdzek¬u veids Gada likme

‰kas

Transporta lîdzek¬i

Påréjie pamatlîdzek¬i

2%

20%

20%–33%


43

Nomåtå îpaßuma uzlabojumi tiek kapitalizéti, un to nolietojums tiek apré˚inåts atlikußajå nomas laikå, izmantojot lineåro

metodi. Pamatlîdzek¬iem to celtniecîbas vai sagatavoßanas laikå nolietojums netiek apré˚inåts.

Atseviß˚i éku remonta izdevumi, kas uzlabojußi attiecîgo éku kvalitåti, kapitalizéti kå nåkamo periodu izdevumi. Nolieto-

jums ßiem aktîviem tiek apré˚inåts piecu gadu laikå, izmantojot lineåro metodi.

Pamatlîdzek¬u uzturéßanas un remontu izdevumi tiek ieskaitîti pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå to raßanås brîdî.

o) Aktîvu pårdoßana ar atpirkßanu (repo)

Aktîvu pårdoßanas ar atpirkßanu darîjumi tiek uzskaitîti kå finanséßanas darîjumi. Ja Grupa ir iesaistîta ßajos darîjumos

kå aktîvu pårdevéjs, tad pårdotos aktîvus tå turpina uzrådît savå bilancé, izmantojot tådus paßus uzskaites principus kå

paßas aktîviem. Pårdoßanas rezultåtå sañemtie lîdzek¬i tiek uzrådîti kå saistîbas pret minéto aktîvu pircéju.

Ja Grupa ir iesaistîta aktîvu pårdoßanas darîjumå ar atpirkßanu kå pircéjs, tad nopirktie aktîvi netiek uzrådîti Grupas bi-

lancé, bet darîjuma rezultåtå samaksåtå iegådes cena tiek atspogu¬ota kå prasîba pret aktîvu pårdevéju. Ío darîjumu re-

zultåtå radußies procentu ienåkumi vai izdevumi tiek atzîti pe¬ñas un zaudéjumu apré˚inå attiecîgå lîguma darbîbas laikå.

p) Finanßu instrumenti

Atvasinåtie lîgumi

Ikdienas uzñéméjdarbîbå Grupa ir iesaistîta nåkotnes valütas maiñas lîgumos (forward), valütas mijmaiñas (swap) darîju-

mos, kå arî iespéjas lîgumos (options) un darîjumos ar citiem finanßu instrumentiem. Gråmatvedîbas uzskaites nolükå vi-

si atvasinåtie lîgumi ir klasificéti kå tirdzniecîbas nolükå veikti darîjumi un sekojoßi uzskaitîti.

Péc såkotnéjås atzîßanas un vértîbas noteikßanas nåkotnes valütas maiñas lîgumi, valütas mijmaiñas darîjumi un citi fi-

nanßu instrumenti tiek atspogu¬oti bilancé to patiesajå vértîbå. Ío instrumentu patieså vértîba tiek iek¬auta attiecîgajå bi-

lances aktîvu un saistîbu postenî Atvasinåtie lîgumi. Ío finanßu instrumentu nosacîtå pamatvértîba tiek atspogu¬ota årpus-

bilances posteños.

Iespéjas lîgumi tiek uzskaitîti to patiesajå vértîbå, izmantojot tirgus un starptautisku brokeru kotétås cenas. Iespéjas lîgu-

mu patieså vértîba tiek iek¬auta bilances postenî Atvasinåtie lîgumi. Iespéjas lîgumu nosacîtå pamatvértîba tiek atspogu-

¬ota årpusbilances posteños.

Pe¬ña vai zaudéjumi, kas rodas no izmaiñåm prasîbås un saistîbås, kas izriet no nåkotnes valütas maiñas lîgumiem, va-

lütas mijmaiñas darîjumiem, iespéjas lîgumiem un citiem finanßu instrumentiem, tiek iek¬auti pe¬ñas un zaudéjumu apré-

˚inå to raßanås brîdî.

Citi årpusbilances finanßu darîjumi

Ikdienas uzñéméjdarbîbå Grupa ir iesaistîta årpusbilances finanßu darîjumos, kas saistîti ar kredîtu pieß˚irßanu, galvojumu

izsniegßanu un akreditîvu noforméßanu. Íie finanßu darîjumi tiek atspogu¬oti finanßu pårskatos attiecîgo lîgumu noslégßa-

nas brîdî. Uzkråjumu veidoßanas principi årpusbilances finanßu darîjumiem ir atbilstoßi i) skaidrojumå aprakstîtajiem kredîtu

uzkråjumu veidoßanas principiem.

r) Aktîvi pårvaldîßanå

Aktîvi, kurus Grupa pårvalda savu klientu, fondu un citu institüciju uzdevumå, netiek uzskatîti par Grupas aktîviem. Lîdz ar to

ßie aktîvi netiek atspogu¬oti Grupas bilancé. Íajos finanßu pårskatos aktîvi pårvaldîßanå iek¬auti vienîgi atspogu¬oßanas nolükå.

s) Finanßu aktîvu un saistîbu patieså vértîba

Finanßu aktîvu un saistîbu patieså vértîba atspogu¬o naudas lîdzek¬u daudzumu, par kådu aktîvs varétu tikt pårdots vai

saistîbas varétu tikt dzéstas, balstoties uz vispårpieñemtiem principiem. Ja péc vadîbas domåm finanßu aktîvu un saistî-

bu patieså vértîba bütiski atß˚iras no to bilancé uzrådîtås vértîbas, tad ßo aktîvu un pasîvu patieså vértîba tiek atseviß-

˚i atspogu¬ota finanßu pårskatu pielikumos.


44

t) Nauda un tås ekvivalenti

Naudas plüsmas pårskata sagatavoßanas nolükå nauda un tås ekvivalenti ietver kases atlikumu un prasîbas uz pieprasî-

jumu pret Latvijas Banku un citåm kredîtiestådém, atskaitot saistîbas uz pieprasîjumu pret citåm kredîtiestådém.

Grupa, veicot savu uzñéméjdarbîbu, ir pak¬auta daΩådiem finanßu riskiem. Nozîmîgåkie no tiem ir kredîtrisks, tirgus risks

un likviditåtes risks. Ío risku vadîßanas nolükå Grupa ir apstiprinåjusi risku vadîbas politikas, kuru kopsavilkums sniegts

ßajå pielikumå.

a) Kredîtrisks

Kredîtrisks ir iespéja ciest finanßu zaudéjumus, ja Grupå ietilpstoßo uzñémumu darîjumu partneris nespéj vai nevélas iz-

pildît lîgumos noteiktås saistîbas. Grupa pårvalda tås kredîtrisku, nosakot ierobeΩojumus viena darîjuma partnera vai lîdzî-

gu darîjumu partneru grupai, kå arî ©eogråfiskiem re©ioniem, nosakot atseviß˚us ierobeΩojumus daΩådiem laika periodiem.

Íådu ierobeΩojumu atbilstîbu regulåri uzrauga Bankas Risku vadîbas komiteja. Riskam pak¬auto darîjumu atbilstîbu noteik-

tajiem ierobeΩojumiem ikdienå uzrauga Bankas Dîlinga operåciju noré˚inu da¬a. Grupas pak¬autîba kredîtriskam tiek papil-

dus samazinåta, pieprasot no aizñéméjiem nodroßinåjumus un garantijas, kå arî îstenojot stingras uzraudzîbas procedüras

attiecîbå uz darîjumu partneru finansiålo ståvokli viså darîjumu darbîbas laikå.

Grupas maksimålo pak¬autîbu kredîtriskam atspogu¬o katra finanßu aktîva, tajå skaitå atvasinåto lîgumu uzskaites vértîba

bilancé. Detalizéta analîze attiecîbå uz Grupas pak¬autîbu kredîtriskam sniegta 33. pielikumå (Kapitåla pietiekamîba).

b) Tirgus risks

Tirgus risks ir neskaidrîba par aktîvu un/ vai saistîbu tirgus vértîbu nåkotné, ko izraisa izmaiñas procentu likmés, årvalstu

valütas maiñas kursos, preçu vai kapitåla vértspapîru cenås. Grupa galvenokårt ir pak¬auta izmaiñåm procentu likmés un

årvalstu valütas maiñas kursos.

Grupas pak¬autîbu procentu likmes riskam ikdienå vada Bankas Resursu pårvalde un regulåri uzrauga Aktîvu un pasîvu va-

dîbas komiteja. Procentu likmes riska vadîßanas instrumenti, ko izmanto Bankas Resursu pårvalde un komiteja, ietver ter-

miñu atß˚irîbu analîzi, ilguma analîzi un jutîguma analîzi. Pamatojoties uz minétajåm analîzém, kå arî uz Grupas lîdzek¬u

piesaistes izmaksåm un tirgus situåciju, Aktîvu un pasîvu vadîbas komiteja nosaka kreditéßanas un noguldîjumu piesais-

tes båzes procentu likmes, kå arî izstrådå vadlînijas Bankas investîciju portfe¬a vadîßanai un atvasinåto lîgumu izman-

toßanai. Grupas aktîvu un saistîbu procentu likmju pårcenoßanas analîze sniegta 35. pielikumå.

Bankas Resursu pårvalde un Aktîvu un pasîvu vadîbas komiteja pårvalda arî Grupas pak¬autîbu izmaiñåm valütas maiñas

kursos. Komiteja nosaka pie¬aujamos limitus pozîcijåm atseviß˚ås årvalstu valütås, kå arî kopéjo pie¬aujamo limitu atklå-

tajåm pozîcijåm. Grupas pak¬autîba årvalstu valütas riskam ir atspogu¬ota 36. pielikumå.

Nepiecießamîbas gadîjumå Grupas pak¬autîba tirgus riskiem tiek papildus ierobeΩota, izmantojot atvasinåtos lîgumus.

c) Likviditåtes risks

Likviditåtes risks ir saistîts ar Grupas spéju noteiktajos termiños izpildît savas finanßu saistîbas, necießot bütiskus zau-

déjumus. Likviditåtes risks tiek vadîts, îstenojot stingru uzraudzîbu un plånojot izmaiñas prasîbås uz pieprasîjumu pret ci-

tåm bankåm un naudai kasé, kå arî izvietojot iepriekß noteiktu Grupas aktîvu da¬u augsti likvîdos finanßu instrumentos

un îstermiña noguldîjumos. Íî da¬a tiek noteikta, pamatojoties uz Bankas lîgumsaistîbu, tai skaitå nenokårtoto saistîbu un

finanßu saistîbu par neizsniegtiem kredîtiem termiñanalîzi, kå arî pamatojoties uz iespéjamåm prasîbåm atmaksåt izvieto-

tos naudas lîdzek¬us, tai skaitå noré˚inu kontu atlikumus, diennakts noguldîjumus vai izsniegt pieß˚irtos, bet vél neizsnieg-

tos kredîtus un kredîtlînijas, kå arî veikt maksåjumus par Grupas izsniegtajåm garantijåm. Grupas aktîvu un saistîbu, kå

arî årpusbilances posteñu sadalîjums péc atlikußå termiña lîdz to atmaksai vai dzéßanai sniegts 34. pielikumå.

3 FINANÍU RISKU VADÈBAS POLITIKAS KOPSAVILKUMS


45

LVL ‘000 2002 2001

Grupa Banka Grupa Banka

Komisijas naudas ienåkumi:

– no naudas pårskaitîjumiem 7,655 7,234 6,474 6,326

– no maksåjumu karßu apkalpoßanas 5,948 5,693 5,009 4,905

– no kreditéßanas operåcijåm 1,382 1,263 933 831

– no noré˚inu kontu uzturéßanas 768 791 1,357 1,268

– no muitas brokeru pakalpojumiem 526 – 540 –

– no vértspapîriem 481 459 553 553

– no akreditîvu un garantiju izsniegßanas

– no inkaso operåcijåm

354

115

354

103

521

86

521

86

Kopå komisijas naudas ienåkumi 18,266 16,800 16,414 15,358

Komisijas naudas izdevumi:

– par maksåjumu kartém (2,015) (1,873) (1,740) (1,684)

– par korespondentbanku pakalpojumiem (1,413) (1,402) (962) (934)

– par brokeru pakalpojumiem un vértspapîru turéßanu (441) (440) (1,388) (1,388)

Kopå komisijas naudas izdevumi (3,869) (3,715) (4,090) (4,006)

Neto komisijas naudas ienåkumi 14,397 13,085 12,324 11,352

– no skaidras naudas izmaksåm un darîjumiem 1,037 903 941 868

5KOMISIJAS NAUDAS IENÅKUMI UN IZDEVUMI

LVL ‘000 2002 2001


Procentu ienåkumi:

– no prasîbåm pret kredîtiestådém 2,060 2,248 2,487 2,534

– no kredîtiem 22,976 21,108 24,460 22,722

– no paråda vértspapîriem un citiem vértspapîriem ar fiksétuienåkumu 15,598 15,080 14,005 13,793

Kopå procentu ienåkumi 40,634 38,436 40,952 39,049

Procentu izdevumi:

– par saistîbåm pret kredîtiestådém (1,967) (1,778) (3,384) (3,019)

– par noguldîjumiem

Kopå procentu izdevumi

(15,377)

(17,344)

(14,943)

(16,721)

(15,956)

(19,340)

(15,622)

(18,641)

Neto procentu ienåkumi 23,290 21,715 21,612 20,408

4PROCENTU IENÅKUMI UN IZDEVUMI

46

LVL ‘000 2002 2001


Personåla izdevumi 14,781 12,704 12,010 10,481

Komandéjumi un reprezentåcija 2,898 2,861 1,986 1,983

Reklåmas, tirgzinîbas un sponsoréßanas izdevumi 2,889 2,761 2,928 2,865

Remonta un apkopes izdevumi 2,181 2,059 2,035 2,001

Sakaru izdevumi (telefons, telekss, pasts) 1,694 1,482 1,529 1,360

Autotransporta uzturéßana 782 733 642 617

Telpu noma 981 685 1,099 768

Konsultåcijas un profesionålie pakalpojumi 933 675 1,092 922

Apsardze 321 267 299 254

Nodok¬i 401 109 429 102

Apdroßinåßana 101 40 141 42

Påréjie administratîvie izdevumi 672 486 818 439

Kopå administratîvie izdevumi 28,634 24,862 25,008 21,834

8 ADMINISTRATÈVIE IZDEVUMI

LVL ‘000 2002 2001


Ienåkumi no lîgumsodiem 1,410 1,377 695 695

Ienåkumi no sañemtajåm dividendém 55 55 96 96

Seifu noma 41 41 59 51

Citi parastie ienåkumi 474 167 416 127

Kopå citi parastie ienåkumi 1,980 1,640 1,266 969

7 CITI PARASTIE IENÅKUMI

LVL ‘000 2002 2001


Pe¬ña no tirdzniecîbas nolükå turéto vértspapîru tirdzniecîbasun pårvértéßanas 4,939 4,916 1,922 1,922

Pe¬ña no pårdoßanai pieejamo vértspapîru pårdoßanas 3,209 2,750 2,918 2,827

Pe¬ña no årvalstu valütas maiñas darîjumiem un atklåtopozîciju pårvértéßanas 4,822 2,777 4,979 4,661

Pe¬ña/ (zaudéjumi) no citu finanßu instrumentu tirdzniecîbas un pårvértéßanas (821) (829) 377 377

Finanßu instrumentu tirdzniecîbas darîjumu pe¬ña, neto 12,149 9,614 10,196 9,787

6 FINANÍU INSTRUMENTU TIRDZNIECÈBAS DARÈJUMU PEÒÂ, NETO

47

Personåla izdevumos ietilpst atalgojums darbiniekiem un ar to saistîtås sociålås apdroßinåßanas obligåtås iemaksas, kå

arî citi darbinieku pabalsti. Bankas prezidentam un direktoru padomes priekßsédétåjam atalgojums nav izmaksåts.

Padomes un valdes locek¬i par savu darbu padomé un valdé nesañem nekådu atlîdzîbu. 2002. gada 31. decembrî Ban-

ka minétajiem darbiniekiem bija izmaksåjusi 71 tükst. LVL saistîbå ar citiem viñu ieñemamajiem amatiem.

Personåla izdevumi ir iek¬auti ßajos finanßu pårskatos kå administratîvie izdevumi.

2002. gadå vidéjais Bankas un Grupas darbinieku skaits bija attiecîgi 1,471 (1,285) un 1,785 (1,574).

Nåkamå tabula atspogu¬o pårskata gadå notikußås izmaiñas uzkråjumos nedroßiem parådiem:

Bankas un Grupas riskam pak¬autajiem aktîviem 2002. un 2001. gada 31. decembrî bija piemérotas ßådas vispåréjo uz-

kråjumu veidoßanas likmes:

Prasîbas pret kredîtiestådémKredîti

1.00%1.00%

LVL ‘000 2002 2001


Speciålie uzkråjumi pårskata gada såkumå 11,448 11,003 10,338 9,732

Vispåréjie uzkråjumi pårskata gada såkumå 2,215 2,175 2,340 2,293

Kopå uzkråjumi pårskata gada såkumå 13,663 13,178 12,678 12,025

Vispåréjo uzkråjumu veidoßanas izdevumi 427 427 223 215

Kopå uzkråjumu veidoßanas izdevumi 7,014 6,347 5,503 5,180

Ienåkumi no speciålo uzkråjumu samazinåßanas (1,030) (563) (2,425) (2,374)

Ienåkumi no vispåréjo uzkråjumu samazinåßanas

Kopå ienåkumi no uzkråjumu samazinåßanas

(64)

(1,094)

(64)

(627)

(348)

(2,773)

(333)

(2,707)

Neto uzkråjumu veidoßanas izdevumi 5,920 5,720 2,730 2,473

Speciålo uzkråjumu samazinåßana norakstîjumu rezultåtå, neto (248) (505) (1,912) (1,485)

Speciålo uzkråjumu pieaugums/ (samazinåjums) valütas kursusvårstîbu rezultåtå (84) (265) 167 165

Speciålie uzkråjumi pårskata gada beigås 16,659 15,590 11,448 11,003

Vispåréjie uzkråjumi pårskata gada beigås 2,592 2,538 2,215 2,175

Kopå uzkråjumi pårskata gada beigås 19,251 18,128 13,663 13,178

Speciålo uzkråjumu veidoßanas izdevumi 6,587 5,920 5,280 4,965

10IZDEVUMI UZKRÅJUMIEM NEDROÍIEM PARÅDIEMUN UZKRÅJUMU SAMAZINÅÍANAS IENÅKUMI

LVL ‘000 2002 2001


Atlîdzîba par darbu 12,054 10,392 9,749 8,567

Sociålås apdroßinåßanas obligåtås iemaksas 2,727 2,312 2,261 1,914

Kopå personåla izdevumi 14,781 12,704 12,010 10,481

9PERSONÅLA IZDEVUMI

48

Minétie vispåréjie uzkråjumi netika veidoti prasîbåm pret OECD re©iona valstîs re©istrétajåm kredîtiestådém un starpbanku

atlikumiem, kas nodroßinåti ar Latvijas valsts paråda vértspapîriem ar fiksétu ienåkumu vai noguldîjumiem Grupas uzñé-

mumos, kå arî îstermiña naudas tirgus darîjumiem.

Minétie vispåréjie uzkråjumi netika veidoti paßvaldîbåm un paßvaldîbu uzñémumiem izsniegtajiem kredîtiem, kå arî saistî-

tajåm personåm izsniegtajiem kredîtiem.

Nåkamå tabula atspogu¬o kopéjo uzkråjumu nedroßiem parådiem gada beigås sadalîjumu starp attiecîgajiem aktîviem un

izsniegtajåm garantijåm:

Saskañå ar Latvijas likumdoßanu par årvalstu ieguldîjumiem piecus gadus, såkot ar 1997. gada 1. janvåri, Banka sañé-

ma 50% nodok¬u atlaidi, un tådéjådi lîdz 2001. gada 31. decembrim tai bija jåmakså 12.5% uzñémumu ienåkuma nodok-

lis no tås ar nodokli apliekamå ienåkuma. 2001. gads bija pédéjais taksåcijas gads, kad Bankai tika piemérota uzñému-

mu ienåkuma nodok¬a atlaide.

Uzñémumu ienåkuma nodok¬a izdevumi ir atspogu¬oti ßådi:

Izmaiñas atliktajå uzñémumu ienåkuma nodoklî galvenokårt izriet no starpîbas starp nodok¬u un finanßu gråmatvedîbas uz-

skaites nolietojumu un izmaiñåm piemérotajås uzñémumu ienåkuma nodok¬a likmés.

LVL ‘000 2002 2001


Pårskata gadå apré˚inåtais uzñémumu ienåkuma nodoklis 1,981 1,950 1,379 1,365

Pieaugums atliktajå uzñémumu ienåkuma nodoklî 289 290 297 273

Iepriekßéjo gadu labojums – – (105) (105)

Kopå uzñémumu ienåkuma nodok¬a izdevumi 2,270 2,240 1,571 1,533

11 NODOKÒI

LVL ‘000 31.12.2002. 31.12.2001.


Spec.uzkr.

Visp.uzkr.

Spec.uzkr.

Visp.uzkr.

Spec.uzkr.

Visp.uzkr.

Spec.uzkr.

Visp.uzkr.

Prasîbas pret kredîtiestådém 2,222 102 2,222 102 2,395 166 2,395 166

Kredîti 10,779 2,469 9,711 2,415 7,256 2,028 6,821 1,988

Paråda vértspapîri un citivértspapîri ar fiksétu ienåkumu 2,466 – 2,466 – 944 – 944 –

Uzkråtie procentu ienåkumi 1,126 – 1,125 – 830 – 830 –

Påréjie aktîvi 66 – 66 – 23 – 13 –

Garantijas – 21 – 21 – 21 – 21

16,659 2,592 15,590 2,538 11,448 2,215 11,003 2,175

10 IZDEVUMI UZKRÅJUMIEM NEDROÍIEM PARÅDIEMUN UZKRÅJUMU SAMAZINÅÍANAS IENÅKUMI

49

Bankas pårskata gada pe¬ñas pirms nodok¬iem saskañoßana ar pårskata gadå apré˚inåto uzñémumu ienåkuma nodokli

var tikt atspogu¬ota ßådi:

Uzkråtås îslaicîgås atß˚irîbas var atspogu¬ot ßådi:

Izmaiñas Bankas nodok¬u kontos 2002. gadå var tikt atspogu¬otas ßådi:

LVL ‘000 Atlikums31.12.2001.

Apré˚inåts2002. gadå

Samaksåts2002. gadå

Atlikums31.12.2002.

Uzñémumu ienåkuma nodoklis 281 (1,950) 2,928 1,259

Sociålås apdroßinåßanas obligåtås iemaksas – (3,146) 3,146 –

Iedzîvotåju ienåkuma nodoklis 3 (2,139) 2,139 3

PVN

Nekustamå îpaßuma nodoklis

(11)

16

(367)

(109)

361

100

(17)

7

Pårmaksåtie/ (maksåjamie) nodok¬i 289 (7,711) 8,674 1,252

LVL ‘000 2002 2001

Banka Banka

Uzkråtais nodok¬a nolietojums virs nolietojuma finanßu gråmatvedîbas uzskaité 7,356 6,123

Vispåréjie uzkråjumi nedroßiem parådiem (2,538) (2,175)

Atva¬inåjumu rezerve (527) (436)

Kopå atliktajam nodoklim pak¬autås îslaicîgås atß˚irîbas

Kopå atliktais uzñémumu ienåkuma nodoklis

4,291

729

3,512

439

LVL ‘000 2002 2001

Banka Banka

Pe¬ña pirms uzñémumu ienåkuma nodok¬a 11,545 13,285

Nodok¬a nolietojums (virs) nolietojuma finanßu gråmatvedîbas uzskaité (852) (1,817)

Izdevumi, par kuriem netiek samazinåts ar nodokli apliekamaisienåkums, un (ar nodokli neapliekamie ienåkumi), neto (34) 2,063

Ar nodokli apliekamais pårskata gada ienåkums

Uzñémuma ienåkuma nodoklis (2002. gadå: 22%, 2001. gadå: 25%)

10,659

2,345

13,531

3,383

Nodok¬a atvieglojumi (ziedojumi) (395) (653)

50% nodok¬a atvieglojums – (1,365)

Pårskata gadå apré˚inåtais uzñémumu ienåkuma nodoklis 1,950 1,365

11NODOKÒI

50

Prasîbas pret Latvijas Banku atspogu¬o Bankas noguldîjumu uz pieprasîjumu, par kuru procenti netiek maksåti.

Saskañå ar Latvijas Bankas padomes lémumu kredîtiestådém jånodroßina rezervju prasîbu izpilde, kas tiek noteikta, pa-

matojoties uz piesaistîtajiem noguldîjumiem. Kredîtiestådes méneßa vidéjam latu kases un korespondentkonta atlikumam

Latvijas Bankå ir jåpårsniedz minétais obligåto rezervju prasîbu apjoms. 2002. gadå kredîtiestådes méneßa vidéjais kases

atlikums latos rezervju prasîbu izpildé varéja sasniegt 30% (2001. gadå: 40%).

2002. gada 31. decembrî Banka bija izpildîjusi ßîs Latvijas Bankas prasîbas.

2002. gada 31. decembrî Bankai bija korespondentattiecîbas ar 41 (35) OECD re©iona valstîs re©istrétåm kredîtiestådém,

6 (6) Latvijas kredîtiestådém un 41 (50) citås ne–OECD re©iona valstîs re©istrétåm kredîtiestådém.

Bankas noguldîjumi tås meitas uzñémumå Parex Bankas (Lietuva) veidoja 62% (50%) no Bankas kopéjås prasîbu summas

pret citås ne–OECD re©iona valstîs re©istrétåm kredîtiestådém.

LVL ‘000 31.12.2002. 31.12.2001.


Korespondentkontu atlikumi 51,423 44,216 29,190 25,878

Diennakts noguldîjumi 4,640 10,982 13,184 15,070

Kopå noguldîjumi uz pieprasîjumu 56,063 55,198 42,374 40,948

Termiñnoguldîjumi kredîtiestådés, kas atmaksåjami:

1 méneßa laikå 92,703 100,639 27,021 27,447

1–3 méneßu laikå 2,969 5,995 – –

3–6 méneßu laikå 6,122 12,022 886 860

6–12 méneßu laikå – – 64 –

1–5 gadu laikå – 64 – –

péc 5 gadiem un beztermiña 3,389 4,650 3,192 3,089

Kopå termiñnoguldîjumi 105,183 123,370 31,163 31,396

Kopå prasîbas pret kredîtiestådém, bruto 161,246 178,568 73,537 72,344

Atskaitot uzkråjumus (skatît 10. pielikumu) (2,324) (2,324) (2,561) (2,561)

Kopå prasîbas pret kredîtiestådém, neto 158,922 176,244 70,976 69,783

LVL ‘000 31.12.2002. 31.12.2001.


Prasîbas pret OECD re©iona valstîs re©istrétåm kredîtiestådém 112,648 110,925 42,263 41,648

Prasîbas pret Latvijå re©istrétåm kredîtiestådém 19,974 19,874 19,411 19,411

Prasîbas pret citåm ne–OECD valstîs re©istrétåm kredîtiestådém 28,624 47,769 11,863 11,285

Kopå prasîbas pret kredîtiestådém, bruto 161,246 178,568 73,537 72,344


Kopå prasîbas pret kredîtiestådém, neto 158,922 176,244 70,976 69,783

13 PRASÈBAS PRET KREDÈTIESTÅD‰M

LVL ‘000 31.12.2002. 31.12.2001.


Kase 23,726 21,970 28,085 26,787

Prasîbas pret Latvijas Banku 18,355 18,355 5,598 5,598

Kopå kase un prasîbas pret Latvijas Banku 42,081 40,325 33,683 32,385

12 KASE UN PRASÈBAS PRET LATVIJAS BANKU

51

Termiñnoguldîjumi, kas izvietoti kå prasîbu nodroßinåjums, ir klasificéti kå atmaksåjami péc 5 gadiem un beztermiña.

2002. gada 31. decembrî Bankai bija izvietoti starpbanku noguldîjumi 2 Latvijå re©istrétås kredîtiestådés un 5 OECD

re©iona valstîs re©istrétås kredîtiestådés, kuri attiecîgi veidoja 70% un 79% no kopéjåm prasîbåm pret Latvijå un OECD

re©ionå re©istrétajåm kredîtiestådém.

2002. gada 31. decembrî parastajos kredîtos ir iek¬autas prasîbas pret investîciju un starpniecîbas uzñémumiem, kas péc

bütîbas atspogu¬o Bankas lîdzek¬us, ko ßie uzñémumi izmanto, lai nodroßinåtu tirdzniecîbu ar finanßu instrumentiem. 2002.

gada 31. decembrî ßîs prasîbas bija 6,141 tükst. LVL (2001. gadå: 2,214 tükst. LVL) apmérå.

2002. gada 31. decembrî parasto kredîtu atlikumå bija iek¬auta arî 2,451 tükst. LVL (2001. gadå: 1,307 tükst. LVL)

prasîba pret Bankas radniecîgo uzñémumu, kas veic Bankas brokera funkcijas tirdzniecîbå ar ieguldîjumiem daΩådos NVS

valstîs re©istrétos uzñémumos. Tådéjådi prasîba pret minéto radniecîgo uzñémumu faktiski atspogu¬o Bankas ieguldîjumus

uzñémumu akcijås, kaut arî saskañå ar îpaßu FKTK prasîbu tiek klasificéta kå kredîts.

Kredîtos ir iek¬auts maziem un vidéjiem Latvijas uzñémumiem pieß˚irtais finanséjums no Pasaules Bankas speciåli ßim

nolükam pieß˚irtajiem lîdzek¬iem (skatît 26. pielikumu).

2002. gada 31. decembrî Banka bija izsniegusi arî studentu kredîtus par kopéjo summu 4,733 tükst. LVL (2001. gadå:

4,157 tükst. LVL) apmérå. Studentu kredîti tika izsniegti péc Latvijas Republikas Izglîtîbas un zinåtnes ministrijas un Valsts

kases iniciatîvas. Valsts kase ir nodroßinåjusi ßiem kredîtiem nepiecießamos lîdzek¬us un uzñemas visus ar ßiem kredî-

tiem saistîtos riskus un atdevi. Tå kå Banka ßajå gadîjumå pilda tikai Izglîtîbas un zinåtnes ministrijas un Valsts kases

a©enta funkcijas, minétie kredîtu atlikumi un attiecîgie noguldîjumi netiek atspogu¬oti Bankas bilancé.

2002. gada 31. decembrî kredîti 29,873 tükst. LVL (2001. gadå: 19,693 tükst. LVL) apmérå jeb 9% (2001. gadå: 8%)

apmérå no Bankas kopéjå kredîtportfe¬a bija klasificéti kå bezriska kredîti, jo tie bija nodroßinåti ar droßîbas depozîtu (ska-

tît 25. un 26. pielikumu).

Atbilstoßi Latvijas kredîtieståΩu likumdoßanai kopéjais riska darîjumu apjoms ar vienu personu vai savstarpéji saistîtu

personu grupu, kas nav saistîti ar kredîtiestådi, nedrîkst pårsniegt 25% no kredîtiestådes paßu kapitåla, kas noteikts

atbilstoßi FKTK prasîbåm (skatît 33. pielikumu). Turklåt kopéjais riska darîjumu apjoms ar visåm ar kredîtiestådi

saistîtåm personåm, izñemot konsolidétos radniecîgos uzñémumus, nedrîkst pårsniegt 15% no saskañå ar FKTK

LVL ‘000 31.12.2002. 31.12.2001.


Parastie kredîti 202,661 183,931 131,185 124,396

Reverse repo kredîti 5,867 4,840 5,036 4,815

Kredîtlînijas 58,351 58,351 55,757 55,757

Bruto kredîti 266,879 247,122 191,978 184,968

Finanßu lîzings 66,501 61,019 67,636 62,467

Noré˚inu kontu debeta atlikumi 34,702 34,703 15,983 15,983

Maksåjumu karßu debeta atlikumi 4,227 4,227 4,234 4,234

Kopå citi kredîti 38,929 38,930 20,217 20,217

Kopå kredîti, bruto 372,309 347,071 279,831 267,652


Kopå kredîti, neto 359,061 334,945 270,547 258,843

14KREDÈTI

13PRASÈBAS PRET KREDÈTIESTÅD‰M

52

noteikumiem apré˚inåtå kredîtiestådes paßu kapitåla. 2002. gada 31. decembrî Banka bija izpildîjusi iepriekß minétås

likumdoßanas prasîbas.

Nåkamå tabula atspogu¬o klientiem izsniegto kredîtu sadalîjumu péc to atlikußå atmaksas termiña.

Paßreiz Bankas informåcijas sistémå nav paredzéta iespéja veikt kredîtu analîzi péc atlikußajiem atmaksas termiñiem, ñe-

mot vérå aizdevumu atmaksas grafikå noteiktos maksåjumus. êmot vérå ievérojamo darba apjomu, kas bütu nepiecie-

ßams ßådas analîzes sagatavoßanai, Bankas vadîba neuzskatîja, ka ßådas analîzes sagatavoßana ßo finanßu pårskatu

ietvaros bütu lietderîga. Tådéjådi iepriekßéjå tabula tika sagatavota, pamatojoties uz pieñémumu, ka visu kredîtu pamat-

summa tiek atmaksåta pédéjå termiña dienå.

Izsniegto kredîtu sadalîjums gada beigås péc procentu ienåkumu atzîßanas principa bija ßåds:

Kredîti péc aizñéméja veida ir atspogu¬oti ßådi:

LVL ‘000 31.12.2002. 31.12.2001.


Valdîba 49 49 236 236

Paßvaldîbas 2,076 1,901 14,932 14,347

Valsts uzñémumi 17,213 11,827 8,910 6,770

Paßvaldîbu uzñémumi 38,966 38,893 13,880 10,669

Privåtuzñémumi 229,640 216,089 193,148 190,980

Kopå uzñémumiem izsniegtie kredîti, bruto 287,944 268,759 231,106 223,002

Sabiedriskås un reli©iskås organizåcijas 8,610 8,610 37 37

Bankas darbinieki 2,617 2,617 1,295 1,295

Citas privåtpersonas 73,138 67,085 47,393 43,318




LVL ‘000 31.12.2002. 31.12.2001.


Kredîti, par kuriem tika atzîti procentu ienåkumi 361,983 337,213 273,333 261,539

Kredîti, par kuriem netika atzîti procentu ienåkumi 10,326 9,858 6,498 6,113




LVL ‘000 31.12.2002. 31.12.2001.


Kredîti, kuru atmaksas termiñß nokavéts 11,188 10,909 7,601 7,474

Kredîti, kas atmaksåjami:

1 méneßa laikå 60,954 55,961 35,725 33,264

1–3 méneßu laikå 7,496 6,291 11,686 10,117

3–6 méneßu laikå 11,957 9,128 14,904 12,504

6–12 méneßu laikå 23,914 19,039 26,589 26,001

1–5 gadu laikå 105,093 98,679 96,570 92,636

vairåk kå péc 5 gadiem 151,707 147,064 86,756 85,656




14 KREDÈTI

53

Nåkamå tabula atspogu¬o uzñémumiem izsniegto kredîtu sadalîjumu péc tautsaimniecîbas nozarém, neñemot vérå tiem

izveidotos uzkråjumus:

Nåkamå tabula atspogu¬o kredîtu sadalîjumu péc aizñéméja rezidences vietas:

LVL ‘000 31.12.2002. 31.12.2001.


OECD re©iona valstu rezidenti 53,311 52,663 41,932 41,548

Latvijas rezidenti 263,621 268,588 197,640 198,060

Ne–OECD re©iona valstu rezidenti 55,377 25,820 40,259 28,044




LVL ‘000 31.12.2002. 31.12.2001.


Transports un sakari 87,298 81,207 56,682 50,951

Tirdzniecîba 63,487 56,340 49,603 45,760

Elektroener©étika, gåzes un üdens apgåde 33,772 32,175 11,382 10,822

Rüpniecîba 25,170 23,331 34,995 33,773

Finanßu starpniecîba 20,575 27,543 19,125 26,297

Celtniecîba 10,090 9,175 9,843 9,541

Viesnîcas un restoråni 6,041 5,853 22,622 22,555

Zvejniecîba 2,261 2,261 2,493 2,478

Lauksaimniecîba un meΩsaimniecîba 1,758 1,552 1,511 1,470

Påréjås nozares 37,492 29,322 22,850 19,355

Kopå uzñémumiem izsniegtie kredîti, bruto 287,944 268,759 231,106 223,002

14KREDÈTI

54

Parastås darbîbas ietvaros Banka un tås meitas uzñémumi piedåvå saviem klientiem iespéju finansét kapitåla da¬u/ akciju

iegådi, izmantojot finanßu lîzinga lîgumus. Tådéjådi Banka k¬üst par ßo kapitåla da¬u/ akciju likumîgo îpaßnieci lîdz lîzinga

termiña beigåm. Kaut arî Bankai juridiski pieder uzñémums, kura kapitåla da¬as/ akcijas ir tås îpaßumå lîzinga lîguma

ietvaros, Bankas vadîba uzskata, ka péc bütîbas kontrole pår ßiem uzñémumiem netiek nodota Bankai un tådéjådi ßie

uzñémumi nav uzskatåmi par ar Banku saistîtiem uzñémumiem.

Pårvaldîtie fondi atspogu¬o Grupas lîdzdalîbu atseviß˚u fikséta ienåkuma vértspapîru portfe¬os, ko investoru uzdevumå pår-

valda OECD re©ionu valstîs re©istrétas finanßu institücijas. Grupas rîcîbå nav detalizétas informåcijas par ßiem ieguldîju-

miem, tådéjådi tie netiek analizéti péc to emitentiem.

LVL ‘000 31.12.2002. 31.12.2001.


Valsts iekßéjå aizñémuma parådzîmes 4,007 4,007 100 100

Valdîbu paråda vértspapîri 89,304 79,635 55,465 51,340

Paßvaldîbu paråda vértspapîri 3,306 3,288 1,112 1,112

KredîtieståΩu paråda vértspapîri

Uzñémumu paråda vértspapîri

92,329

80,991

92,287

73,699

66,682

77,492

72,830

74,491

Påréjo finanßu institüciju paråda vértspapîri 57,922 57,922 38,749 38,749

Pårvaldîtie fondi 11,812 11,812 10,450 10,440

Kopå paråda vértspapîri un citi vértspapîriar fiksétu ienåkumu, bruto 339,671 322,650 250,050 249,062

Atskaitot uzkråjumus (skatît 10. pielikumu) (2,466) (2,466) (944) (944)

Kopå paråda vértspapîri un citi vértspapîriar fiksétu ienåkumu, neto 337,205 320,184 249,106 248,118

17 PARÅDA V‰RTSPAPÈRI UN CITI V‰RTSPAPÈRI AR FIKS‰TU IENÅKUMU

LVL ‘000 31.12.2002. 31.12.2001.


Èstermiña nåkotné sañemamie procentu ienåkumi 2,703 2,283 4,613 4,079

Ilgtermiña nåkotné sañemamie procentu ienåkumi 6,237 6,048 7,971 7,402

Kopå nåkotné sañemamie procentu ienåkumi no finanßulîzinga lîgumiem 8,940 8,331 12,584 11,481

16 NÅKOTN‰ SAÊMAMIE PROCENTU IENÅKUMI NO FINANÍU LÈZINGA LÈGUMIEM

LVL ‘000 31.12.2002. 31.12.2001.


Transporta lîdzek¬i 28,506 28,077 20,074 19,495

Nekustamais îpaßums 17,188 15,326 21,398 21,398

RaΩoßanas iekårtas 4,390 3,959 5,032 4,550

Kapitåla da¬as/ akcijas 1,482 1,460 4,743 4,743

Citi aktîvi 14,935 12,197 16,389 12,281

No finanßu lîzinga lîgumiem izrietoßo prasîbu summa, bruto 66,501 61,019 67,636 62,467

15 NO FINANÍU LÈZINGA LÈGUMIEM IZRIETOÍOPRASÈBU SADALÈJUMS P‰C IZNOMÅTO AKTÈVU VEIDA

55

Nåkamå tabula atspogu¬o Grupas ieguldîjumus birΩås kotétos un nekotétos paråda vértspapîros un citos paråda vértspa-

pîros ar fiksétu ienåkumu:

LVL ‘000 31.12.2002. 31.12.2001.

BirΩåkotétie

BirΩånekotétie

Kopå BirΩåkotétie

BirΩånekotétie

Kopå

Latvijas valsts iekßéjå aizñémumaparådzîmes

Valdîbu paråda vértspapîri:

4,007 – 4,007 100 – 100

Latvijas valdîbas paråda vértspapîri

OECD re©iona valdîbu paråda vértspapîri

17,982

55,062

–

–

17,982

55,062

30,465

14,744

–

–

30,465

14,744

Ne–OECD re©iona valdîbu parådavértspapîri (izñemot Latviju) 15,612 648 16,260 10,256 – 10,256

Kopå valdîbu paråda vértspapîri 88,656 648 89,304 55,465 – 55,465

Paßvaldîbu paråda vértspapîri:

Ne–OECD (izñemot Latviju) 3,299 7 3,306 1,099 13 1,112

Kopå paßvaldîbu paråda vértspapîri 3,299 7 3,306 1,099 13 1,112

KredîtieståΩu paråda vértspapîri:

Latvija 1,807 2,378 4,185 174 – 174

OECD 54,069 28,368 82,437 36,400 29,826 66,226

Ne–OECD (izñemot Latviju) 5,707 – 5,707 282 – 282

Kopå kredîtieståΩu paråda vértspapîri 61,583 30,746 92,329 36,856 29,826 66,682

Uzñémumu paråda vértspapîri (OECD un ne–OECD) 79,167 1,824 80,991 50,318 27,174 77,492

Påréjo finanßu institüciju parådavértspapîri (OECD)

25,976 31,946 57,922 15,404 23,345 38,749

Pårvaldîtie fondi – 11,812 11,812 – 10,450 10,450

Kopå paråda vértspapîri un citivértspapîri ar fiksétu ienåkumu, bruto 262,688 76,983 339,671 159,242 90,808 250,050

Atskaitot uzkråjumus (skatît 10. pielikumu) (2,466) – (2,466) (930) (14) (944)

Kopå paråda vértspapîri un citivértspapîri ar fiksétu ienåkumu, neto 260,222 76,983 337,205 158,312 90,794 249,106

17PARÅDA V‰RTSPAPÈRI UN CITI V‰RTSPAPÈRI AR FIKS‰TU IENÅKUMU

56

Nåkamå tabula atspogu¬o Grupas îpaßumå esoßo paråda vértspapîru un citu vértspapîru ar fiksétu ienåkumu sadalîjumu

péc ieguldîjuma veida 2002. gada 31. decembrî:

2002. gada 31. decembrî valdîbu paråda vértspapîri ar bilances vértîbu 3,002 tükst. LVL (2001. gadå: 3,001 tükst. LVL)

bija ie˚îlåti kå nodroßinåjums no Latvijas Bankas sañemtajiem repo aizdevumiem 3,000 tükst. LVL (2001. gadå: 3,000

tükst. LVL) apmérå.

Nåkamå tabula atspogu¬o Grupas paråda vértspapîru un citu vértspapîru ar fiksétu ienåkumu sadalîjumu péc to atlikußa-

jiem dzéßanas termiñiem 2002. gada 31. decembrî:

LVL ‘000

1 mén. 1–3mén.

3–6mén.

6–12mén.

1–5gadi

Vairåk kå5 gadi

Kopå

Valsts iekßéjå aizñémumaparådzîmes

Valdîbu paråda vértspapîri

–

417

1,294

11,855

2,713

–

–

4,245

–

41,270

–

31,517

4,007

89,304

Paßvaldîbu paråda vértspapîri 7 – – – 3,299 – 3,306

KredîtieståΩu paråda vértspapîri 320 3,393 1,009 996 42,893 43,718 92,329

Uzñémumu paråda vértspapîri – 1,489 – 699 35,057 43,746 80,991

Påréjo finanßu institüciju parådavértspapîri 2,970 1,245 1,470 – 25,528 26,709 57,922

Pårvaldîtie fondi 153 – – – 2,796 8,863 11,812

Kopå paråda vértspapîri un citivértspapîri ar fiksétu ienåku-mu, bruto 3,867 19,276 5,192 5,940 150,843 154,553 339,671

18 PARÅDA V‰RTSPAPÈRU UN CITU V‰RTSPAPÈRU AR FIKS‰TU IENÅKUMUSADALÈJUMS P‰C ATLIKUÍÅ DZ‰ÍANAS TERMIÂ

LVL ‘000 31.12.2002. 31.12.2001.

Lîdzdzéßanaituramie

Pårdoßa-nai pie-ejamie

Tirdzniecî-bas nolü-kå turétie

Kopå Lîdzdzéßanaituramie

Pårdoßa-nai pie-ejamie


Kopå

Valsts iekßéjåaizñémuma parådzîmes

Valdîbu parådavértspapîri

–

–

4,007

79,218

–

10,086

4,007

89,304

–

157

100

54,026

–

1,282

100

55,465

Paßvaldîbu parådavértspapîri – 3,281 25 3,306 – – 1,112 1,112

KredîtieståΩu parådavértspapîri 13,238 79,049 42 92,329 – 66,612 70 66,682

Uzñémumu parådavértspapîri 1,064 56,465 23,462 80,991 1,129 70,139 6,224 77,492

Påréjo finanßu institü-ciju paråda vértspapîri 7,022 41,553 9,347 57,922 5,352 33,397 – 38,749

Pårvaldîtie fondi – – 11,812 11,812 – – 10,450 10,450

Kopå paråda vértspapîriun citi vértspapîri arfiksétu ienåkumu, bruto 21,324 263,573 54,774 339,671 6,638 224,274 19,138 250,050

17 PARÅDA V‰RTSPAPÈRI UN CITI V‰RTSPAPÈRI AR FIKS‰TU IENÅKUMU

57

Nåkamå tabula atspogu¬o Grupas ieguldîjumus birΩås kotétås un nekotétås akcijås un citos vértspapîros ar nefiksétu ie-

nåkumu:

Tå kå Grupai nav pieejama pietiekami detalizéta informåcija par ieguldîjumiem pårvaldîtajos fondos, ko investoru vårdå pår-

valda OECD re©iona valstîs re©istrétas finanßu institücijas, tie nav analizéti péc to emitenta.

LVL ‘000 31.12.2002. 31.12.2001.

BirΩåkotétie

BirΩånekotétie

KopåBirΩå

kotétieBirΩå

nekotétieKopå

Akcijas:

Latvijas finanßu institüciju akcijas – 25 25 – 25 25

Latvijas uzñémumu akcijas

OECD re©iona finanßu institüciju akcijas

292

–

262

4

554

4

273

–

265

–

538

–

OECD re©iona uzñémumu akcijas 291 – 291 29 300 329

Påréjo ne–OECD re©iona valstukredîtieståΩu akcijas – – – 6 – 6

Påréjo ne–OECD re©iona valstu uzñémumu akcijas 114 43 157 135 44 179

Pårvaldîtie fondi – 16,613 16,613 – 17,272 17,272

Kopå akcijas 697 16,947 17,644 443 17,906 18,349

Latvijas privatizåcijas sertifikåti – – – – 49 49

Kopå akcijas un citi vértspapîri arnefiksétu ienåkumu 697 16,947 17,644 443 17,955 18,398

LVL ‘000 31.12.2002. 31.12.2001.


Latvijas uzñémumu akcijas 579 573 563 563

Årvalstu uzñémumu akcijas 452 448 514 473

Pårvaldîtie fondi 16,613 16,191 17,272 17,272

Latvijas privatizåcijas sertifikåti – – 49 49

Kopå akcijas un citi vértspapîri ar nefiksétu ienåkumu 17,644 17,212 18,398 18,357

19AKCIJAS UN CITI V‰RTSPAPÈRI AR NEFIKS‰TU IENÅKUMU

58

Nåkamå tabula atspogu¬o Grupas îpaßumå esoßo akciju un citu vértspapîru ar nefiksétu ienåkumu sadalîjumu péc iegul-

dîjuma veida (visas summas norådîtas tükst. LVL):

Bankas lîdzdalîba radniecîgajos uzñémumos ir atspogu¬ota Bankas finanßu pårskatos, izmantojot paßu kapitåla metodi. Iz-

maiñas Bankas lîdzdalîbå radniecîgajos uzñémumos ir atspogu¬otas ßådi:

Pårskata gadå Banka palielinåja savu ieguldîjumu AB Parex Bankas, apmaksåjot papildu rezerves kapitålu 146 tükst. LVL

apmérå.

Proporcionålå radniecîgo uzñémumu 2002. gada pe¬ñas da¬a, kå arî attiecîgå pe¬ña no valütas kursu svårstîbåm minéto

ieguldîjumu rezultåtå, kopå 822 tükst. LVL apmérå (2001. gadå: zaudéjumi 1,094 tükst. LVL apmérå), iek¬auta pe¬ñas un

zaudéjumu apré˚inå kå ilgtermiña ieguldîjumu pårvértéßanas pe¬ña.

LVL ‘000 2002 2001

Atlikums 1. janvårî 4,014 3,045

Iegåde un ieguldîjumi 146 2,073

Norakstîjumi (6) (10)

Radniecîgå uzñémuma patiesås vértîbas pårvértéßanas rezerves pieaugums 344 –

Pårvértéßana 822 (1,094)

Atlikums 31. decembrî 5,320 4,014

20 LÈDZDALÈBA RADNIECÈGAJOS UZˆ‰MUMOS

LVL ‘000 31.12.2002. 31.12.2001.

Pårdo-ßanai

pieejamie


Kopå Pårdo-ßanai

pieejamie


Kopå

Akcijas:

Latvijas finanßu institüciju akcijas 25 – 25 25 – 25

Latvijas uzñémumu akcijas

OECD re©iona uzñémumu akcijas

–

16

554

279

554

295

–

12

538

317

538

329

Påréjo ne–OECD re©iona valstu uzñémumu akcijas

– 157 157 – 185 185

Pårvaldîtie fondi 31 16,582 16,613 – 17,272 17,272

Kopå akcijas 72 17,572 17,644 37 18,312 18,349

Latvijas privatizåcijas sertifikåti – – – – 49 49

Kopå akcijas un citi vértspapîri ar ne-fiksétu ienåkumu 72 17,572 17,644 37 18,361 18,398

19 AKCIJAS UN CITI V‰RTSPAPÈRI AR NEFIKS‰TU IENÅKUMU

59

2002. gada 31. decembrî Bankai piederéja lîdzdalîba ßådu radniecîgo uzñémumu pamatkapitålå:

2002. gada 31. decembrî Bankai tießi piederéja 6% da¬u uzñémumå UAB Parex Lizingas, kas ir Lietuvas Republikas Uz-

ñémumu re©istrå re©istréta sabiedrîba ar ierobeΩotu atbildîbu. Turklåt arî SIA Parekss lîzings, kas pilnîbå pieder Bankai,

pieder 45% kapitåla minétajå uzñémumå. Tådéjådi Bankai netießå veidå kopå pieder 51% UAB Parex Lizingas kapitåla.

2002. gada 31. decembrî Bankai tießi piederéja 99% akciju a/s Parex Asset Management, Latvijas Republikas Uzñému-

mu re©istrå re©istrétå akciju sabiedrîbå. Turklåt AB Parex Bankas, kas pilnîbå pieder Bankai, pieder 1% kapitåla minétajå

uzñémumå. Tådéjådi Bankai netießå veidå kopå pieder 100% a/s Parex Asset Management kapitåla.

Bankas un tås meitas uzñémumu — AB Parex Bankas, BAS Atklåtais pensiju fonds, SIA Parekss lîzings, SIA Parekss

brokeru sistéma, IAS Parekss ieguldîjumu sabiedrîba, a/s Parex Asset Management un netießi kontrolétå uzñémuma

UAB Parex Lizingas — finanßu pårskati ir konsolidéti Grupas finanßu pårskatos, apvienojot attiecîgus aktîvu, saistîbu, ie-

nåkumu un izdevumu posteñus.

Bankas vadîba uzskata, ka Grupas finanßu pårskatu sagatavoßanas nolükå påréjiem radniecîgiem uzñémumiem nav bütis-

kas ietekmes, tådéjådi tie netika konsolidéti ßajos finanßu pårskatos. Nekonsolidétie meitas uzñémumi ir atspogu¬oti Ban-

kas un Grupas finanßu pårskatos nulles vértîbå.

Uzñémums Uzñéméjdarbîbasnozare

Pamatkapi-tåls tükst.

LVL

% no kopé-jå pamatka-

pitåla

% no kopé-jåm balss-tiesîbåm

Ieguldîjumavértîba,

tükst. LVL

AB Parex Bankas (Lietuva) Banku pakalpojumi 5,487 100.0 100.0 3,979

A/s Parex Asset Management(Latvija) Finanßu pakalpojumi 600 100.0 100.0 607

BAS Parekss atklåtais pensijufonds (Latvija) Pensiju fonds 450 99.6 99.6 449

SIA Parekss brokeru sistéma(Latvija)

Muitas brokerupakalpojumi 120 91.7 91.7 135

IAS Parekss ieguldîjumu sabiedrîba (Latvija)

UAB Parex Lizingas (Lietuva)

Finanßu pakalpojumi

Lîzings

150

667

100.0

51.0

100.0

51.0

150

–

SIA Parekss lîzings (Latvija) Lîzings 31 100.0 100.0 –

Regalite Holdings Ltd. (Kipra) Finanßu pakalpojumi 5 100.0 100.0 –

M.B.M. Investments Ltd. (ASV) Finanßu pakalpojumi 1 100.0 100.0 –

Parex Group Representation Ltd.(Lielbritånija) Pårståvniecîba – 100.0 100.0 –

Kopå lîdzdalîba radniecîgouzñémumu pamatkapitålå 5,320

20LÈDZDALÈBA RADNIECÈGAJOS UZˆ‰MUMOS

60

Izmaiñas Grupas nemateriålajos aktîvos, neskaitot avansa maksåjumus par nemateriålajiem aktîviem, 2002. gadå ir atspo-

gu¬otas ßådi:

* 2002. gadå programmatüra ar atlikußo vértîbu 1,440 tükst. LVL tika pårklasificéta Bankas bilancé no pamatlîdzek¬u ka-

tegorijas Påréjie pamatlîdzek¬i uz nemateriålajiem aktîviem.

LVL ‘000 Nemateriålåvértîba noradniecîgouzñémumu

iegådes

Nomastiesîbas

Program-matüra

Påréjienemateriålie

aktîvi

Kopå nema-teriålie ak-tîvi, atskai-tot avansa

maksåjumus

Såkotnéjå vértîba

2002. gada 1. janvårî 1,306 798 349 146 2,599

Pårklasifikåcija* – – 2,306 – 2,306

Iegåde – – 664 3 667

Norakstîjumi

2002. gada 31. decembrî

–

1,306

–

798

–

3,319

(117)

32

(117)

5,455

Uzkråtå amortizåcija

2002. gada 1. janvårî 365 652 154 107 1,278

Pårklasifikåcija* – – 866 – 866

Pårskata gadå apré˚inåts 261 80 627 19 987

Norakstîjumu amortizåcija – – – (117) (117)

2002. gada 31. decembrî 626 732 1,647 9 3,014

Atlikusî vértîba

2002. gada 1. janvårî 941 146 195 39 1,321

2002. gada 31. decembrî 680 66 1,672 23 2,441

LVL ‘000 31.12.2002. 31.12.2001.


Nemateriålå vértîba no radniecîgo uzñémumu iegådes:

AB Parex Bankas 326 326 451 451

SIA Parekss lîzings 354 354 490 490

680 680 941 941

Nomas tiesîbas 66 66 146 146

Programmatüra 1,672 1,490 195 –

Påréjie nemateriålie aktîvi 23 23 39 26

Kopå nemateriålie aktîvi, atskaitot avansa maksåjumus 2,441 2,259 1,321 1,113

Avansa maksåjumi par nemateriålajiem aktîviem 454 454 – –

Kopå nemateriålo aktîvu atlikusî vértîba 2,895 2,713 1,321 1,113

21 NEMATERIÅLIE AKTÈVI

61

Izmaiñas Grupas pamatlîdzek¬os, neskaitot avansa maksåjumus par pamatlîdzek¬iem, 2002. gadå ir atspogu¬otas ßådi:

* 2002. gadå programmatüra ar atlikußo vértîbu 1,440 tükst. LVL tika pårklasificéta Bankas bilancé no pamatlîdzek¬u ka-

tegorijas Påréjie pamatlîdzek¬i uz nemateriålajiem aktîviem.

LVL ‘000 Nomåtåîpaßuma

uzlabojumi

Zeme unékas

Transportalîdzek¬i

Påréjiepamat-lîdzek¬i

Kopå pamat-lîdzek¬i,

atskaitotavansa mak-

såjumus

Såkotnéjå vértîba

2002. gada 1. janvårî 1,039 10,341 3,022 17,166 31,568

Pårklasifikåcija* – – – (2,306) (2,306)

Iegåde 713 1,514 866 4,089 7,182

Atsavinåjumi

2002. gada 31. decembrî

(4)

1,748

–

11,855

(309)

3,579

(406)

18,543

(719)

35,725

Uzkråtais nolietojums

2002. gada 1. janvårî 321 968 1,803 8,675 11,767

Pårklasifikåcija* – – – (866) (866)

Pårskata gadå apré˚inåts 258 208 479 2,997 3,942

Atsavinåjumu nolietojums (2) – (273) (211) (486)

2002. gada 31. decembrî 577 1,176 2,009 10,595 14,357

Atlikusî vértîba

2002. gada 1. janvårî 718 9,373 1,219 8,491 19,801

2002. gada 31. decembrî 1,171 10,679 1,570 7,948 21,368

LVL ‘000 31.12.2002. 31.12.2001.


Nomåtå îpaßuma uzlabojumi 1,171 1,171 718 718

Zeme un ékas 10,679 6,784 9,373 6,782

Transporta lîdzek¬i 1,570 1,443 1,219 1,168

Påréjie pamatlîdzek¬i 7,948 6,872 8,491 7,307

Kopå pamatlîdzek¬i, atskaitot avansa maksåjumus 21,368 16,270 19,801 15,975

Avansa maksåjumi par pamatlîdzek¬iem 211 211 531 531

Kopå pamatlîdzek¬u atlikusî vértîba 21,579 16,481 20,332 16,506

22PAMATLÈDZEKÒI

62

2002. gada 31. decembrî nåkamo periodu izdevumu atlikumå iek¬auti rekonstrukcijas un renovåcijas izdevumi 1,954 tükst.

LVL (2001. gadå: 838 tükst. LVL) apmérå. Minétås izmaksas tiek amortizétas piecu gadu laikå.

LVL ‘000 31.12.2002. 31.12.2001.


Saistîbas pret OECD re©iona valstîs re©istrétåm kredîtiestådém 33,782 33,782 26,214 26,214

Saistîbas pret Latvijå re©istrétåm kredîtiestådém 23,828 23,828 16,505 16,505

Saistîbas pret påréjås valstîs re©istrétåm kredîtiestådém 14,343 9,869 14,443 16,321

Kopå saistîbas pret kredîtiestådém un Latvijas Banku 71,953 67,479 57,162 59,040

25 SAISTÈBAS PRET KREDÈTIESTÅD‰M UN LATVIJAS BANKU

LVL ‘000 31.12.2002. 31.12.2001.


Spot darîjumi 427 427 229 229

Nauda ce¬å 643 439 1,156 754

Pårñemtie pamatlîdzek¬i pårdoßanai 1,446 119 570 249

Pårmaksåtais uzñémumu ienåkuma nodoklis 1,259 1,259 286 281

Påréjie aktîvi 2,290 1,094 1,636 1,024

Kopå påréjie aktîvi, bruto 6,065 3,338 3,877 2,537

Atskaitot uzkråjumus (skatît 10. pielikumu) (66) (66) (23) (13)

Kopå påréjie aktîvi, neto 5,999 3,272 3,854 2,524

24 PÅR‰JIE AKTÈVI

LVL ‘000 31.12.2002. 31.12.2001.


Uzkråtie procentu ienåkumi 3,811 3,732 3,792 3,721

Nåkamo periodu izdevumi 2,686 2,648 1,623 1,540

Kopå nåkamo periodu izdevumi un uzkråtie ienåkumi, bruto 6,497 6,380 5,415 5,261

Atskaitot uzkråjumus (skatît 10. pielikumu) (1,126) (1,125) (830) (830)

Kopå nåkamo periodu izdevumi un uzkråtie ienåkumi, neto 5,371 5,255 4,585 4,431

23 NÅKAMO PERIODU IZDEVUMI UN UZKRÅTIE IENÅKUMI

63

Nåkamå tabula atspogu¬o Grupas saistîbu pret kredîtiestådém sadalîjumu péc to atlikußå dzéßanas termiña:

2002. gada 31. decembrî Bankai bija nodibinåtas korespondentattiecîbas (vostro konti) ar 1 (3) OECD re©iona valstîs re-

©istrétu kredîtiestådi, 13 (12) Latvijas kredîtiestådém un 89 (78) citås ne–OECD re©iona valstîs re©istrétåm kredîtiestådém.

2002. gada 26. jünijå Banka sañéma OECD valstu banku sindicéto aizdevumu. Aizdevuma atmaksas termiñß ir 2003. ga-

da 13. jünijs, un procentu likme ir 3 méneßu LIBOR plus 1.00% marΩa gadå. Neatmaksåtais sindicétå aizñémuma atli-

kums 55,000 tükst. eiro (33,550 tükst. LVL (2001. gadå: 19,630 LVL)) apmérå atbilst 99% no kopéjåm saistîbåm pret

OECD re©iona valstîs re©istrétajåm kredîtiestådém 2002. gada 31. decembrî.

2002. gada 31. decembrî Bankai bija saistîbas pret 2 Latvijå re©istrétåm kredîtiestådém un 3 citås ne–OECD re©iona val-

stîs re©istrétåm kredîtiestådém. Attiecîgie atlikumi veido 65% un 61% no kopéjåm saistîbåm pret Latvijå un citås ne–OECD

re©iona valstîs re©istrétåm kredîtiestådém.

2002. gada 31. decembrî Bankai bija noblo˚éti noguldîjumi no citåm kredîtiestådém 6,706 tükst. LVL (2001. gadå: 8,060

tükst. LVL) apmérå, kuru atmaksa ir atkarîga no izsniegto kredîtu atmaksas.

LVL ‘000 31.12.2002. 31.12.2001.


Noguldîjumi uz pieprasîjumu 662,026 648,252 426,920 420,048

Termiñnoguldîjumi, kas atmaksåjami:

1 méneßa laikå 32,075 30,809 46,588 43,980

1–3 méneßu laikå 26,841 25,054 24,650 22,145

3–6 méneßu laikå 32,818 31,006 25,860 24,422

6–12 méneßu laikå 26,010 24,107 13,268 11,822

1–5 gadu laikå 10,928 10,618 8,402 7,865

vairåk kå 5 gadu laikå 5,859 5,858 3,319 3,183

Kopå termiñnoguldîjumi 134,531 127,452 122,087 113,417

Kopå noguldîjumi 796,557 775,704 549,007 533,465

26NOGULDÈJUMI

LVL ‘000

OECD re©io-na valstîs

Latvijå Påréjåsvalstîs

Kopå31.12.2002.

Kopå31.12.2001.

Saistîbas uz pieprasîjumu 232 2,936 7,735 10,903 10,526

Diennakts noguldîjumi – 13,256 – 13,256 3,064

Uz pieprasîjumu dzéßamås saistîbas 232 16,192 7,735 24,159 13,590

Termiñsaistîbas, kas dzéßamas:

1 méneßa laikå

1–3 méneßu laikå

–

–

7,108

363

4,059

–

11,167

363

19,632

387

3–6 méneßu laikå 33,550 46 128 33,724 20,453

6–12 méneßu laikå – 119 2,388 2,507 2,908

1–5 gadu laikå – – 33 33 192

Kopå termiñsaistîbas pretkredîtiestådém 33,550 7,636 6,608 47,794 43,572

Kopå saistîbas pret kredîtiestådém 33,782 23,828 14,343 71,953 57,162

Saistîbas pret kredîtiestådém, kas re©istrétas:

25SAISTÈBAS PRET KREDÈTIESTÅD‰M UN LATVIJAS BANKU

64

Nåkamajå tabulå atspogu¬oti noguldîjumi péc to noguldîtåju veida:

Noguldîjumos no finanßu institücijåm ir iek¬auti Pasaules Bankas pieß˚irtie lîdzek¬i mazu un vidéju Latvijas uzñémumu kredi-

téßanai. 2002. gada 31. decembrî ßo noguldîjumu kopéjas apmérs bija 2,902 tükst. LVL (2001. gadå: 3,513 tükst. LVL).

Nåkamå tabula atspogu¬o noguldîjumus péc to noguldîtåju rezidences vietas.

2002. gada 31. decembrî Bankai bija noblo˚éti noguldîjumi 23,367 tükst. LVL (2001. gadå: 12,126 tükst. LVL) apmérå,

kuru atmaksa ir atkarîga no izsniegto kredîtu atmaksas.

LVL ‘000 31.12.2002. 31.12.2001.


Darbinieku atva¬inåjumu rezerve 641 527 512 436

Atliktais uzñémumu ienåkuma nodoklis 817 729 547 439

Vispåréjie uzkråjumi garantijåm 21 21 21 21

Kopå uzkråjumi saistîbåm un maksåjumiem 1,479 1,277 1,080 896

27 UZKRÅJUMI SAISTÈBÅM UN MAKSÅJUMIEM

LVL ‘000 31.12.2002. 31.12.2001.


Rezidenti 201,782 202,780 155,176 156,277

Nerezidenti 594,775 572,924 393,831 377,188


LVL ‘000 31.12.2002. 31.12.2001.


Latvijas valdîba 4,877 4,877 5,237 5,237

Paßvaldîbas 506 506 7,242 7,242

Finanßu institücijas 14,559 16,386 8,012 8,012

Valsts uzñémumi 6,859 6,388 16,391 16,031

Sabiedriskås un reli©iskås organizåcijas 9,679 9,561 1,956 1,813

Privåtuzñémumi 575,383 563,861 385,360 378,911

Privåtpersonas 181,316 170,747 124,298 115,708

Bankas darbinieki 3,378 3,378 511 511


26 NOGULDÈJUMI

65

Pagaidu saistîbas atspogu¬o lîdzek¬us, ko Grupa un Banka bija sañémusi 2002. gada 31. decembrî, bet kas nebija pår-

skaitîti tålåk maksåjumu sañéméjiem, jo maksåjuma dokumentos trüka pietiekami precîzas vai pilnîgas informåcijas.

2002. gadå Bankas akcionåri noléma palielinåt Bankas pamatkapitålu no 30,000 tükst. LVL uz 50,000 tükst. LVL. Jau-

nå akciju emisija tika apmaksåta no nesadalîtås pe¬ñas.

2002. gada 31. decembrî Bankas re©istrétais un apmaksåtais kapitåls bija 50,000 tükst. LVL. Saskañå ar Bankas sta-

tütiem pamatkapitåls ir sadalîts 29,000 tükst. parastajås akcijås ar balsstiesîbåm un 21,000 tükst. parastajås akcijås

bez balsstiesîbåm, ieskaitot 6 valdes akcijas. Katras akcijas nominålvértîba ir 1 LVL, un 2002. gada 31. decembrî visas

Bankas akcijas bija pilnîbå apmaksåtas.

Péc pårskata gada beigåm Bankas akcionåri noléma palielinåt Bankas apmaksåto pamatkapitålu, emitéjot 5,775 tükst.

parasto akciju ar balsstiesîbåm un vienas akcijas nominålvértîbu 1 LVL apmérå. Kå izklåstîts 39. pielikumå, lîdz ßo finan-

ßu pårskatu parakstîßanas datumam Bankas apmaksåtais pamatkapitåls bija palielinåts lîdz 55,775 tükst. LVL.

2002. gada 31. decembrî Bankai bija 2 (3) akcionåri. Akciju sadalîjums 2002. un 2001. gada 31. decembrî tiek atspo-

gu¬ots ßådi:

2002. gada 31. decembrî Bankai nepiederéja neviena paßas akcija.

31.12.2002. 31.12.2001.

Apmakså-tais pamat-

kapitålstükst. LVL

% no visaapmaksåtåpamatka-

pitåla

% novisåmbalss-

tiesîbåm

Apmakså-tais pa-

matkapitålstükst. LVL

% no visaapmaksåtåpamatkapi-

tåla

% novisåmbalss-

tiesîbåm

Valérijs Kargins

Viktors Krasovickis

25,000

25,000

50.00

50.00

50.00

50.00

7,360

7,360

24.53

24.53

50.00

50.00

Europe Holding Ltd., Menas sala

Kopå

–

50,000

–

100.00

–

100.00

15,280

30,000

50.94

100.00

–

100.00

29APMAKSÅTAIS PAMATKAPITÅLS

LVL ‘000 31.12.2002. 31.12.2001.


Pagaidu saistîbas 1,254 1,253 1,345 1,341

Spot darîjumi 751 750 207 207

Nauda ce¬å 1,517 6 1,477 99

Påréjås saistîbas 2,311 1,524 2,665 1,418

Kopå påréjås saistîbas 5,833 3,533 5,694 3,065

28PÅR‰JÅS SAISTÈBAS

66

Årpusbilances posteñi ietver iespéjamås saistîbas, finanßu saistîbas, årvalstu valütas maiñas darîjumus, kå arî citus finan-

ßu instrumentus. Nåkamå tabula atspogu¬o 2002. un 2001. gada 31. decembrî spékå esoßås iespéjamås saistîbas un

finanßu saistîbas.

2002. gada 31. decembrî Grupas finanßu saistîbås ietilpa neizmantotås kredîtlînijas 38,558 tükst. LVL (2001. gadå:

20,270 tükst. LVL) apmérå, kredîtkartém pieß˚irtie limiti — 5,453 tükst. LVL (2001. gadå: 5,213 tükst. LVL) apmérå, pil-

nîbå neizmantotie pieß˚irtie kredîti — 17,733 tükst. LVL (2001. gadå: 4,706 tükst. LVL) apmérå un citas finanßu saistî-

bas 217 tükst. LVL apmérå.

Nåkamå tabula atspogu¬o årvalstu valütas maiñas darîjumu un påréjo finanßu instrumentu nosacîto pamatvértîbu un patie-

so vértîbu. Årvalstu valütas maiñas darîjumu nosacîtå pamatvértîba ir ßo darîjumu sañemamå summa. Påréjo finanßu in-

strumentu nosacîtå pamatvértîba ir ßo instrumentu båzes aktîva vértîba.

2002. gada 31. decembrî spot darîjumu pozitîvå patieså vértîba iegråmatota Bankas un Grupas bilancé kå påréjie aktîvi

427 tükst. LVL (2001. gadå: 229 tükst. LVL) apmérå, bet nåkotnes lîgumu, mijmaiñas darîjumu un iespéjas lîgumu po-

zitîvå patieså vértîba atspogu¬ota Bankas un Grupas bilancé kå atvasinåtie lîgumi attiecîgi 948 tükst. LVL (2001. gadå:

917 tükst. LVL) un 957 tükst. LVL (2001. gadå: 917 tükst. LVL) apmérå.

2002. gada 31. decembrî spot darîjumu negatîvå patieså vértîba iegråmatota Bankas un Grupas bilancé kå påréjås sais-

tîbas attiecîgi 750 tükst. LVL (2001. gadå: 207 tükst. LVL) un 751 tükst. LVL (2001. gadå: 207 tükst. LVL) apmérå,

bet nåkotnes lîgumu, mijmaiñas darîjumu un birΩå tirgoto nåkotnes lîgumu negatîvå patieså vértîba atspogu¬ota Bankas un

Grupas bilancé kå atvasinåtie lîgumi attiecîgi 1,432 tükst. LVL (2001. gadå: 547 tükst. LVL) un 1,607 tükst. LVL

(2001. gadå: 549 tükst. LVL) apmérå.

LVL ‘000 Nosacîtå pamatvértîba

31.12.2002. 31.12.2001.

Patieså vértîba

31.12.2002. 31.12.2001.

Grupa Banka Grupa Banka Grupa Banka Grupa Banka

Årvalstu valütas maiñas darîjumi:

Spot darîjumi 97,940 96,431 105,746 106,572

Nåkotnes valütas maiñaslîgumi 65,963 61,031 36,004 45,633

Valütas mijmaiñas darîjumi 136,998 138,917 57,045 57,043

Kopå årvalstu valütasmaiñas darîjumi 300,901 296,379 198,795 209,248

Påréjie finanßu instrumenti:

Pårdotie birΩå tirgotienåkotnes lîgumi 19,430 19,430 – –

Atvasinåtie kredîtinstrumenti – – 1,683 1,683

Nopirktie iespéjas lîgumi – – 83 83

Påréjie instrumenti 7,939 7,939 2,147 2,147

(323) (323) 22 22

(222) (55) 217 219

(85) (85) 144 144

(630) (463) 383 385

(344) (344) – –

– – – –

– – 7 7

– – – –

Kopå påréjie finanßuinstrumenti 27,369 27,369 3,913 3,913 (344) (344) 7 7

LVL ‘000 31.12.2002. 31.12.2001.


Iespéjamås saistîbas

Izsniegtås garantijas 5,821 5,430 4,735 4,708

Akreditîvi 4,086 4,071 3,585 3,585

Atskaitot uzkråjumus (skatît 10. un 27. pielikumu) (21) (21) (21) (21)

Kopå iespéjamås saistîbas 9,886 9,480 8,299 8,272

Finanßu saistîbas 61,961 60,763 30,189 30,957

30 ÅRPUSBILANCES POSTEÎ

67

Nåkamajå tabulå atspogu¬ota Grupas årpusbilances posteñu analîze péc årpusbilances darîjumos iesaistîto personu rezi-

dences vietas 2002. gada 31. decembrî:

Saskañå ar SFPSS aktîvi, kuri tiek pårvaldîti klientu, fondu pårvaldîtåju un citu institüciju uzdevumå, netiek uzskatîti par

ßo aktîvu turétåja aktîviem. Lîdz ar to ßie aktîvi netiek atspogu¬oti Grupas un Bankas bilancé.

Nåkamajå tabulå ir atspogu¬oti aktîvi, kuri tiek pårvaldîti klientu uzdevumå, péc to ieguldîjuma veida:

LVL ‘000 31.12.2002. 31.12.2001.


Paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksétu ienåkumu:

Valdîbu paråda vértspapîri 1,235 543 1,497 1,497

Årvalstu paßvaldîbu paråda vértspapîri 192 192 220 220

KredîtieståΩu paråda vértspapîri 488 229 188 188

Uzñémumu paråda vértspapîri 731 646 312 312

Citu finanßu institüciju paråda vértspapîri 34 34 – –

Pårvaldîtie fondi 391 391 649 649

Kopå ieguldîjumi vértspapîros ar fiksétu ienåkumu 3,071 2,035 2,866 2,866

Påréjie ieguldîjumi:

Kredîti – – 229 229

Latvijas kredîtieståΩu akcijas 29 – 32 32

Årvalstu kredîtieståΩu akcijas 32 32 58 58

Årvalstu uzñémumu akcijas 1,786 1,521 1,416 1,416

Kopå påréjie ieguldîjumi 1,847 1,553 1,735 1,735

Kopå aktîvi pårvaldîßanå 4,918 3,588 4,601 4,601

31AKTÈVI PÅRVALDÈÍANÅ

LVL ‘000 OECDre©ionavalstislstis

LatvijaLatvija CitasCitasne–OECDne–OECDre©ionare©ionavalstisvalstis

KopåKopå

Iespéjamås saistîbas:

Izsniegtås garantijas, neto 272 3,943 1,585 5,800

Akreditîvi 190 1,896 2,000 4,086

Kopå iespéjamås saistîbas 462 5,839 3,585 9,886

Finanßu saistîbas 9,598 47,138 5,225 61,961

Årvalstu valütas maiñas darîjumi:

Spot darîjumi 56,798 5,240 35,902 97,940

Nåkotnes valütas maiñas lîgumi 46,810 3,639 15,514 65,963

Valütas mijmaiñas darîjumi 74,248 30,231 32,519 136,998

Kopå årvalstu valütas maiñas darîjumi 177,856 39,110 83,935 300,901

Pårdotie birΩå tirgotie nåkotnes lîgumi 19,430 – – 19,430

Citi lîgumi 7,939 – – 7,939

Kopå påréjie finanßu instrumenti 27,369 – – 27,369

30ÅRPUSBILANCES POSTEÎ

68

Nåkamajå tabulå ir atspogu¬oti klientu vårdå pårvaldîtie aktîvi péc klientu veida:

Nåkamå tabula atspogu¬o naudas un tås ekvivalentu sadalîjumu 2002. un 2001. gada 31. decembrî:

Kapitåla pietiekamîba atspogu¬o tos kapitåla resursus, kas nepiecießami, lai Grupa nodroßinåtos pret kredîta un tirgus ris-kiem, kas ir saistîti ar aktîviem un årpusbilances posteñiem.

Finanßu un kapitåla tirgus komisija (FKTK), kas regulé banku darbîbu valstî, ir noteikusi, ka paßu kapitåla attiecîbai pret

svértajiem aktîviem, pamatojoties uz atbilstoßi Latvijas gråmatvedîbas standartiem sagatavotajiem finanßu pårskatiem, jå-

büt vismaz 10%.

Tå kå Bankai ir radniecîgie uzñémumi, kas ir finanßu institücijas, tai jåizpilda likumdoßanå noteiktås prasîbas gan attiecî-

bå uz Grupas finanßu pårskatiem, gan paßas Bankas finanßu pårskatiem. 2002. gada 31. decembrî atbilstoßi FKTK pra-

sîbåm apré˚inåtais Grupas kapitåla pietiekamîbas rådîtåjs bija 11.2% (2001. gadå: 12.4%). Tajå paßå laikå atbilstoßi FKTK

prasîbåm apré˚inåtais Bankas kapitåla pietiekamîbas rådîtåjs, neñemot vérå Bankas lîdzdalîbu radniecîgo uzñémumu kapi-

tålå, bija 11.8% (2001. gadå: 13.0%).

2002. gada 31. decembrî atbilstoßi Båzeles Komitejas vadlînijåm apré˚inåtais Grupas kapitåla pietiekamîbas rådîtåjs bija

11.9% (2001. gadå: 12.5%), kamér Bankas kapitåla pietiekamîbas rådîtåjs, neñemot vérå Bankas lîdzdalîbu radniecîgo uz-

ñémumu kapitålå, bija 12.4% (2001. gadå 12.9%). Saskañå ar 1988. gada Båzeles Komitejas vadlînijåm kapitåla pietie-

kamîbas rådîtåjam ir jåbüt vismaz 8%.

33 KAPITÅLA PIETIEKAMÈBA

LVL ‘000 31.12.2002. 31.12.2001.


Kase un prasîbas uz pieprasîjumu pret Latvijas Banku 42,081 40,325 33,683 32,385

Prasîbas uz pieprasîjumu pret kredîtiestådém 56,063 55,198 42,374 40,948

Saistîbas uz pieprasîjumu pret kredîtiestådém (30,177) (23,847) (13,590) (12,917)

Kopå nauda un tås ekvivalenti 67,967 71,676 62,467 60,416

32 NAUDA UN TÅS EKVIVALENTI

LVL ‘000 31.12.2002. 31.12.2001.


Privåtuzñémumi 2,517 2,517 2,923 2,923

Privåtpersonas 951 861 649 649

Pensiju fondi 1,240 – 252 252

Citas finanßu institücijas 210 210 777 777

Kopå saistîbas pårvaldîßanå 4,918 3,588 4,601 4,601

31 AKTÈVI PÅRVALDÈÍANÅ

69

Paßu kapitåls, kas jåizmanto kapitåla pietiekamîbas rådîtåja apré˚inåßanai 2002. gada 31. decembrî, tiek apré˚inåts ßådi:

Turklåt paßu kapitåla otrå lîmeña elementu kopsumma nedrîkst pårsniegt pirmå lîmeña elementu kopsummu.

Apraksts Summa tükst. LVL Kopå pa lîmeñiem


Paßu kapitåla pirmå lîmeña elementi

– apmaksåtais pamatkapitåls 50,000 50,000

– akciju emisijas uzcenojums – –

– rezerves kapitåls – –

– revidétå iepriekßéjo gadu nesadalîtå pe¬ña péc dividenΩu izmaksas 8,368 8,606

– pårskata gada revidétå pe¬ña (kas nav paredzéta dividenΩu izmaksai) 9,543 9,305

mînus

– apmaksåto priekßrocîbu akciju kopéjå nominålvértîba – –

– iepriekßéjo periodu uzkråtie zaudéjumi – –

– kredîtiestådes îpaßumå esoßås paßas akcijas – –

– nemateriålie aktîvi, kas noteikti atbilstoßi FKTK definîcijai (2,895) (2,713)

– mazåkuma intereses 570 –

– pårskata gada zaudéjumi – –

Paßu kapitåla pirmå lîmeña elementi kopå 65,586 65,198

Paßu kapitåla otrå lîmeña elementi

– pakårtotås saistîbas, kas nedrîkst pårsniegt 50% no pirmålîmeña elementu kopsummas – –

– vispåréjo risku rezerve (kas izveidota no iepriekßéjo periodu nesadalîtås pe¬ñas) – –

– pamatlîdzek¬u pårvértéßanas rezerve, kas nedrîkst pårsniegt70% no kopéjå pamatlîdzek¬u vértîbas pieauguma, kuruapliecinåjußi vismaz 2 neatkarîgi eksperti – –

– ilgtermiña ieguldîjumu vértspapîros pårvértéßanas rezerve, kasnedrîkst pårsniegt 55% no kopéjåm rezervém 2,080 2,080

Paßu kapitåla otrå lîmeña elementi kopå 2,080 2,080

Mînus ieguldîjumi finanßu institücijås, kas nav pak¬autaskonsolidétai uzraudzîbai – –

Paßu kapitåls, kas jåizmanto kapitåla pietiekamîbas rådîtåjaapré˚inå atbilstoßi FKTK noteikumiem 67,666 67,278

Papildus paßu kapitåla pirmå lîmeña elementi

– nemateriålie aktîvi (izñemot nemateriålo vértîbu) 2,215 2,033

Papildus paßu kapitåla otrå lîmeña elementi

– vispåréjie kredîtu uzkråjumi, kas nedrîkst pårsniegt 1.25% noriska svérto aktîvu kopéjås vértîbas 2,592 2,538

Paßu kapitåls, kas jåizmanto kapitåla pietiekamîbas rådîtåjaapré˚inå atbilstoßi Båzeles Komitejas vadlînijåm 72,473 71,849

33KAPITÅLA PIETIEKAMÈBA

70

Nåkamå tabula atspogu¬o aktîvu un årpusbilances posteñu svérto vértîbu, kas atbilstoßi FKTK noteikumiem izmantota ka-

pitåla pietiekamîbas rådîtåja apré˚inåßanå:

* Kapitåla prasîba attiecîbå uz tirdzniecîbas portfelî iek¬autajiem paråda vértspapîriem ar fiksétu ienåkumu un akcijåm ir

apré˚inåta vértspapîru ar fiksétu ienåkumu un kapitåla vértspapîru pozîciju riska kapitåla prasîbas ietvaros.

** Atskaitîts no paßu kapitåla.

Kapitåla pietiekamîbas apré˚ins atbilstoßi FKTK noteikumiem

Riskapakåpe

Atlikums, tükst. LVL Svértå vértîba, tükst. LVL


Aktîvi

Kase un prasîbas pret Latvijas Banku 0% 42,081 40,325 – –

Prasîbas pret Latvijas kredîtiestådém, kasnodroßinåtas ar Latvijas valdîbas vértspapîriem 0% 5,137 5,137 – –

Prasîbas pret Latvijas kredîtiestådém, kas nodroßinåtas ar noguldîjumiem 0% 11,632 11,632 – –

Kredîti Latvijas valdîbai 0% 49 49 – –

Kredîti, kas nodroßinåti ar Latvijas valdîbasvértspapîriem vai garantijåm 0% 15,847 15,847 – –

Kredîti, kas nodroßinåti ar noguldîjumiem 0% 33,564 29,873 – –

Latvijas valdîbas vértspapîri 0% 21,922 21,922 – –

OECD re©iona valdîbu paråda vértspapîri 0% 39,985 39,985 – –

OECD re©iona valdîbu garantétie paråda vértspapîri 0% 30,884 30,884 – –

Uzkråtie procentu ienåkumi ar 0% riska pakåpi 0% 268 268 – –

Noguldîjumi uz pieprasîjumu Latvijas kredîtiestådés 20% 78 78 16 16

Prasîbas pret OECD re©iona valstu kredîtiestådém 20% 112,648 110,925 22,530 22,185

OECD re©iona valstu kredîtieståΩu vértspapîri arfiksétu ienåkumu 20% 64,344 64,344 12,869 12,869

Starptautisko attîstîbas banku vértspapîri ar fiksétuienåkumu 20% 2,671 2,671 534 534

Påréjås prasîbas pret Latvijas kredîtiestådém 50% 3,127 3,027 1,564 1,514

Kredîti Latvijas paßvaldîbåm 50% 1,877 1,877 939 939

Vietéjo paßvaldîbu garantétie kredîti 50% 114 114 57 57

Kredîti, kas nodroßinåti ar nekustamå îpaßuma hipotéku 50% 27,481 27,481 13,740 13,740

Latvijas kredîtieståΩu vértspapîri ar fiksétu ienåkumu 50% 4,143 4,143 2,072 2,072

Nåkamo periodu izdevumi 50% 2,686 2,648 1,343 1,324

Uzkråtie procentu ienåkumi ar 50% riska pakåpi 50% 373 373 187 187

Prasîbas pret ne–OECD re©iona valstu, izñemot Latvijas, kredîtiestådém 100% 26,300 45,445 26,300 45,445

Citi kredîti 100% 280,129 259,704 280,129 259,704

Påréjie vértspapîri ar fiksétu ienåkumu 100% 118,482 101,694 118,482 101,694

Tirdzniecîbas nolükå turéti vértspapîri ar fiksétu ienåkumu * 54,774 54,541 – –

Pårdoßanai pieejamas akcijas un citi vértspapîri arnefiksétu ienåkumu 100% 72 41 72 41

Tirdzniecîbas nolükå turétas akcijas un citi vértspapîri ar nefiksétu ienåkumu * 17,572 17,171 – –

Lîdzdalîba radniecîgo uzñémumu kapitålå 100% – 5,320 – 5,320

Atvasinåtie lîgumi 100% 957 948 957 948

Nemateriålie aktîvi ** 2,895 2,713 – –

Pamatlîdzek¬i 100% 21,579 16,481 21,579 16,481

Påréjie aktîvi 100% 5,999 3,272 5,999 3,272

Uzkråtie procentu ienåkumi ar 100% riska pakåpi 100% 2,044 1,966 2,044 1,966

Kopå aktîvi 951,714 922,899 511,413 490,308


71

Kapitåla pietiekamîbas apré˚ins atbilsto-ßi FKTK noteikumiem (turpinåjums)

Kredîtek-vivalents

Riskapakåpe



Svértie aktîvi kopå 511,413 490,308


Izsniegtås garantijas

0% riska pakåpe 100% 0% 1,210 1,210 – –

100% riska pakåpe 100% 100% 4,590 4,199 4,590 4,199

Akreditîvi

0% riska pakåpe 50% 0% 4,086 4,071 – –

Finanßu saistîbas

Atsaucamås saistîbas 0% – 5,453 5,453 – –

0% riska pakåpe 50% 0% 7,896 7,896 – –

50% riska pakåpe 50% 50% 851 851 213 213

100% riska pakåpe 50% 100% 47,544 46,346 23,772 23,173

Citas finanßu saistîbas 100% 100% 217 217 217 217

Kopå svértie aktîvi un årpusbilancesposteñi 540,205 518,110

Bankas portfe¬a kredîtriska kapitåla prasîba 10% 54,021 51,811

Årvalstu valütas riska kapitåla prasîba 10% 9,475 1,459 948 146

Vértspapîru ar fiksétu ienåkumupozîcijas riska kapitåla prasîba

Speciålå prasîba 0%–10% 54,774 54,541 1,064 1,040

Vispåréjå prasîba 0%–6% 54,774 54,541 945 942

Kapitåla vértspapîru pozîcijas riskakapitåla prasîba

Speciålå prasîba 2.5%–10% 17,572 17,171 1,232 1,192

Vispåréjå prasîba 10% 17,572 17,171 1,757 1,717

Atvasinåto lîgumu riska kapitåla prasîba 238 175

Kopå kapitåla prasîbas 60,205 57,023

Paßu kapitåls kapitåla pietiekamîbasapré˚inåßanai 67,666 67,278

Kapitåla pietiekamîbas rådîtåjs (paßukapitåls/ kopå kapitåla prasîbas) x 10% 11.2% 11.8%


72

Finanßu pårskatos norådîtais kapitåla pietiekamîbas rådîtåjs atbilstoßi Båzeles Komitejas izstrådåtajåm vadlînijåm ir apré-

˚inåts, izmantojot ßådas svérto aktîvu riska pakåpes:

0% KasePrasîbas pret Latvijas BankuLatvijas Republikas valdîbas vértspapîriKredîti un ar tiem saistîtås finanßu saistîbas, kas nodroßinåtas ar noguldîjumiem vaiLatvijas valdîbas vértspapîriem vai garantijåmPrasîbas pret OECD re©iona valstu valdîbåm un centrålajåm bankåm

20% Prasîbas pret OECD re©iona valstu kredîtiestådémPrasîbas pret starptautiskajåm attîstîbas bankåm

50% Uzñémumiem un privåtpersonåm izsniegtie kredîti un ar tiem saistîtås finanßu saistî-bas un garantijas, kas pilnîbå nodroßinåtas ar hipotéku uz apdzîvojamu îpaßumu

100% Prasîbas pret ne–OECD re©iona valstu bankåm Ieguldîjumi ne–OECD valstu valdîbu vértspapîros Ieguldîjumi citos vértspapîros ar fiksétu ienåkumu Påréjie kredîti uzñémumiem un privåtpersonåm un ar tiem saistîtås finanßu saistîbas Uzkråtie ienåkumi, nåkamo periodu izdevumi un citi îstermiña un ilgtermiña aktîvi (uz-kråto procentu ienåkumu riska pakåpe tiek noteikta, pamatojoties uz attiecîgo aktîvu)Citas garantijas un akreditîvi, kuru riska pakåpe ir lielåka par nulli


73

Atbilstoßi Båzeles Komitejas vadlînijåm kapitåla pietiekamîbas rådîtåjs apré˚inåts ßådi:

* Kapitåla prasîba attiecîbå uz tirdzniecîbas portfelî iek¬autajiem paråda vértspapîriem ar fiksétu ienåkumu un akcijåm ir

apré˚inåta vértspapîru ar fiksétu ienåkumu un kapitåla vértspapîru pozîciju riska kapitåla prasîbas ietvaros.

** Atskaitîts no paßu kapitåla.

Kapitåla pietiekamîbas apré˚ins atbilstoßi Båzeles Komitejas vadlînijåm

Riskapakåpe



Aktîvi

Kase un prasîbas pret Latvijas Banku 0% 42,081 40,325 – –

Prasîbas pret Latvijas kredîtiestådém, kas nodroßinåtas ar Latvijas valdîbas vértspapîriem

0% 5,137 5,137 – –

Prasîbas pret Latvijas kredîtiestådém, kas nodroßinåtas ar noguldîjumiem

0% 11,632 11,632 – –

Kredîti Latvijas valdîbai 0% 49 49 – –

Kredîti, kas nodroßinåti ar Latvijas valdîbas vértspapîriem vai garantijåm

0% 15,847 15,847 – –

Kredîti, kas nodroßinåti ar noguldîjumiem 0% 33,564 29,873 – –

Latvijas valdîbas vértspapîri 0% 21,922 21,922 – –

OECD re©iona valdîbu paråda vértspapîri 0% 39,985 39,985 – –

OECD re©iona valdîbu garantétie paråda vértspapîri 0% 30,884 30,884 – –

Uzkråtie procentu ienåkumi ar 0% riska pakåpi 0% 268 268 – –

Prasîbas pret OECD re©iona valstu kredîtiestådém 20% 112,648 110,925 22,529 22,185

OECD re©iona valstu kredîtieståΩu vértspapîri arfiksétu ienåkumu

20% 64,344 64,344 12,869 12,869

Starptautisko attîstîbas banku vértspapîri ar fiksétuienåkumu

20% 2,671 2,671 534 534

Kredîti, kas nodroßinåti ar nekustamå îpaßuma hipotéku 50% 27,481 27,481 13,740 13,740

Uzkråtie procentu ienåkumi ar 50% riska pakåpi 50% 373 373 187 187

Påréjås prasîbas pret Latvijas kredîtiestådém 100% 3,205 3,105 3,106 3,106

Prasîbas pret ne–OECD re©iona valstu, izñemot Latvijas, kredîtiestådém

100% 26,300 45,445 26,401 45,445

Kredîti Latvijas paßvaldîbåm 100% 1,877 1,877 1,877 1,877

Citi kredîti 100% 280,243 259,818 280,129 259,704

Latvijas kredîtieståΩu vértspapîri ar fiksétu ienåkumu 100% 4,143 4,143 4,143 4,143

Påréjie vértspapîri ar fiksétu ienåkumu 100% 118,482 101,694 118,482 101,694

Tirdzniecîbas nolükå turéti vértspapîri ar fiksétu ienåkumu

* 54,774 54,541 – –

Pårdoßanai pieejamas akcijas un citi vértspapîri arnefiksétu ienåkumu

100% 72 41 72 41

Tirdzniecîbas nolükå turétas akcijas un citivértspapîri ar nefiksétu ienåkumu

* 17,572 17,171 – –

Lîdzdalîba radniecîgo uzñémumu kapitålå 100% – 5,320 – 5,320

Atvasinåtie lîgumi 100% 957 948 957 948

Nemateriålie aktîvi ** 2,895 2,713 – –

Pamatlîdzek¬i 100% 21,579 16,481 21,579 16,481

Nåkamo periodu izdevumi 100% 2,686 2,648 2,686 2,648

Påréjie aktîvi 100% 5,999 3,272 5,999 3,272

Uzkråtie procentu ienåkumi ar 100% riska pakåpi 100% 2,044 1,966 2,044 1,966

Kopå aktîvi 951,714 922,899 517,334 496,160


74

Kapitåla pietiekamîbas apré˚ins atbilstoßiBåzeles Komitejas vadlînijåm (turpinåjums)

Kredîtek-vivalents

Riskapakåpe



Svértie aktîvi kopå 517,334 496,160


Izsniegtås garantijas

0% riska pakåpe 100% 0% 1,210 1,210 – –

100% riska pakåpe 100% 100% 4,590 4,199 4,590 4,199

Akreditîvi

0% riska pakåpe 50% 0% 4,086 4,071 – –

Finanßu saistîbas

Atsaucamås saistîbas 0% – 5,453 5,453 – –

0% riska pakåpe 50% 0% 7,896 7,896 – –

50% riska pakåpe 50% 50% 851 851 213 213

100% riska pakåpe 50% 100% 47,544 46,346 23,772 23,173

Citas finanßu saistîbas 100% 100% 217 217 217 217

Kopå svértie aktîvi un årpusbilancesposteñi 546,126 523,962

Bankas portfe¬a kredîtriska kapitåla prasîba 8% 43,690 41,917

Årvalstu valütas riska kapitåla prasîba 8% 10,821 2,812 866 225

Vértspapîru ar fiksétu ienåkumupozîcijas riska kapitåla prasîba

Speciålå prasîba 0%–8% 54,774 54,541 851 832

Vispåréjå prasîba 0%–6% 54,774 54,541 894 891

Kapitåla vértspapîru pozîcijas riskakapitåla prasîba

Speciålå prasîba 2%–8% 17,572 17,171 986 954

Vispåréjå prasîba 8% 17,572 17,171 1,406 1,374

Atvasinåto lîgumu riska kapitåla prasîba 190 140

Kopå kapitåla prasîbas 48,883 46,333

Paßu kapitåls kapitåla pietiekamîbasapré˚inåßanai 72,473 71,849

Kapitåla pietiekamîbas rådîtåjs (paßukapitåls/ kopå kapitåla prasîbas) x 8%

11.9% 12.4%


75

Aktîvu un pasîvu, kå arî årpusbilances posteñu termiñu attiecîba noråda uz likviditåtes risku un to, cik lielå apmérå bü-

tu nepiecießami naudas lîdzek¬i, lai izpildîtu esoßås saistîbas. Nåkamå tabula atspogu¬o Grupas aktîvu, pasîvu un årpus-

bilances posteñu sadalîjumu péc to atlikußå atmaksas un dzéßanas termiña, pamatojoties uz noslégtajiem lîgumiem.

Paßreiz Bankas informåcijas sistémå nav paredzéta iespéja veikt kredîtu analîzi péc atlikußajiem atmaksas termiñiem, ñe-

mot vérå aizdevumu atmaksas grafikå noteiktos maksåjumus. êmot vérå ievérojamo darba apjomu, kas bütu nepiecie-

ßams ßådas analîzes sagatavoßanai, Bankas vadîba neuzskatîja, ka ßådas analîzes sagatavoßana ßo finanßu pårskatu

ietvaros bütu lietderîga. Tådéjådi iepriekßéjå tabula tika sagatavota, pamatojoties uz pieñémumu, ka visu kredîtu pamat-

summa tiek atmaksåta pédéjå termiña dienå.

LVL ‘000 Lîdz 1mén.

1–3mén.

3–6mén.

6–12mén.

1–5gadi

Vairåkkå 5 gadi

un beztermiña

Kopå

Aktîvi

Kase un prasîbas pret Latvijas Banku 42,081 – – –

Prasîbas pret kredîtiestådém 146,442 2,969 6,122 –

Kredîti 65,385 7,496 11,957 23,914

Paråda vértspapîri un citiparåda vértspapîri ar fiksé-tu ienåkumu

Akcijas un citi vértspapîri arnefiksétu ienåkumu

3,859

5,849

19,276

–

5,192

–

5,940

–

Pasîvi

Saistîbas pret kredîtiestådémun Latvijas Banku

35,326 363 33,724 2,507

Noguldîjumi 694,101 26,841 32,818 26,010

Atvasinåtie lîgumi 599 331 443 –

Nåkamo periodu ienåkumi unuzkråtie izdevumi 703 599 492 105

– – 42,081

– 3,389 158,922

98,602 151,707 359,061

149,251

–

153,687

11,795

337,205

17,644

Atvasinåtie lîgumi 410 244 109 13 181 – 957

Nemateriålie aktîvi – – – – – 2,895 2,895

Pamatlîdzek¬i – – – – – 21,579 21,579

Nåkamo periodu izdevumi unuzkråtie ienåkumi 1,790 851 292 35 156 2,247 5,371

Påréjie aktîvi 1,307 2,452 1,271 119 – 850 5,999

Kopå aktîvi 267,123 33,288 24,943 30,021 248,190 348,149 951,714

33 – 71,953

10,928 5,859 796,557

234 – 1,607

123 – 2,022

Uzkråjumi saistîbåm unmaksåjumiem – – – – – 1,479 1,479

Påréjås saistîbas 5,438 17 32 64 112 170 5,833

Kapitåls un rezerves – – – – – 71,693 71,693

Mazåkuma intereses – – – – – 570 570

Kopå pasîvi 736,167 28,151 67,509 28,686 11,430 79,771 951,714


Iespéjamås saistîbas 4,213 871 199 2,113 1,225 1,265 9,886

Finanßu saistîbas 61,961 – – – – – 61,961

34AKTÈVU, SAISTÈBU UN ÅRPUSBILANCES POSTEÛ SADALÈJUMSP‰C TO ATLIKUÍÅ ATMAKSAS UN DZ‰ÍANAS TERMIÂ

76

Procentu likmju risks raksturo tirgus likmju izmaiñu ietekmi uz Bankas un tås meitas uzñémumu finansiålo ståvokli. Ikdie-

nå Bankas un tås meitas uzñémumu darbîba ir saistîta ar procentu likmju risku, ko ietekmé ar procentu ienåkumiem un

izdevumiem saistîto aktîvu un saistîbu atmaksas termiñi vai procentu likmju pårskatîßanas datumi. Ío risku vada Bankas

Resursu pårvalde. Nåkamajå tabulå sniegts Grupas aktîvu un saistîbu posteñu sadalîjums péc to termiñiem, ñemot vérå

laika posmu, såkot no bilances datuma lîdz tuvåkajam procentu likmes maiñas datumam.

LVL ‘000 1 mén. 1–3mén.

3–6mén.

6–12mén.

1–5gadi

Vairåkkå 5gadi

Bez pro-centiem

Kopå

Aktîvi

Kase un prasîbas pretLatvijas Banku – – – –

Prasîbas pret kredîtiestådém 129,158 2,969 6,122 –

Kredîti 87,680 48,306 76,643 18,709

Paråda vértspapîri un citi vértspapîri ar fiksé-tu ienåkumu

Akcijas un citi vértspapîriar nefiksétu ienåkumu

19,041

–

28,398

–

3,722

–

6,765

–

Pasîvi

Saistîbas pret kredîtiestå-dém un Latvijas Banku 25,574 206 33,706 2,578

Noguldîjumi 206,782 26,823 32,818 26,009

Atvasinåtie lîgumi – – – –

Nåkamo periodu ienåkumiun uzkråtie izdevumi – – – –

– – 42,081 42,081

– – 20,673 158,922

47,275 74,013 6,435 359,061

119,816

–

138,802

–

20,661 337,205

17,644 17,644

Atvasinåtie lîgumi – – – – – – 957 957

Nemateriålie aktîvi – – – – – – 2,895 2,895

Pamatlîdzek¬i – – – – – – 21,579 21,579

Nåkamo periodu izdevumiun uzkråtie ienåkumi – – – – – – 5,371 5,371

Påréjie aktîvi – – – – – – 5,999 5,999

Kopå aktîvi 235,879 79,673 86,487 25,474 167,091 212,815 144,295 951,714

33 – 9,856 71,953

15,257 1,118 487,750 796,557

– – 1,607 1,607

– – 2,022 2,022

Uzkråjumi saistîbåm unmaksåjumiem – – – – – – 1,479 1,479

Påréjås saistîbas – – – – – – 5,833 5,833

Kopå saistîbas 232,356 27,029 66,524 28,587 15,290 1,118 508,547 879,451

Kapitåls un rezerves – – – – – – 71,693 71,693

Mazåkuma intereses – – – – – – 570 570

Kopå pasîvi 232,356 27,029 66,524 28,587 15,290 1,118 580,810 951,714

(Pårdotie) birΩå tirgotienåkotnes lîgumi – – – – (14,804) (4,626) – (19,430)

35 AKTÈVU UN SAISTÈBU PÅRCENOÍANAS TERMIÂNALÈZE

77

Nåkamå tabula atspogu¬o Grupas 2002. gada 31. decembra aktîvus, saistîbas, kapitålu un rezerves, kå arî årpusbilances

posteñus pa valütåm:

LVL ‘000 LVL USD EUR GBP RUB Påréjås KopåAktîviKase un prasîbas pret LatvijasBanku 30,643 4,714 4,116 650

Prasîbas pret kredîtiestådém 3,301 121,171 18,337 9,103Kredîti 94,106 187,999 66,408 20Paråda vértspapîri un citi vértspapîriar fiksétu ienåkumu

Akcijas un citi vértspapîri arnefiksétu ienåkumu

16,918

972

242,397

10,402

58,391

6,172

10,327

–

SaistîbasSaistîbas pret kredîtiestådém unLatvijas Banku 10,289 26,924 34,152 214

Noguldîjumi 97,105 576,712 96,222 11,917Atvasinåtie lîgumi 1,093 144 200 –Nåkamo periodu ienåkumi unuzkråtie izdevumi 839 816 138 6

38 1,920 42,0814,279 2,731 158,922

68 10,460 359,061

–

–

9,172

98

337,205

17,644Atvasinåtie lîgumi 957 – – – – – 957Nemateriålie aktîvi 2,713 – – – – 182 2,895Pamatlîdzek¬i 16,630 – – – – 4,949 21,579Nåkamo periodu izdevumi unuzkråtie ienåkumi 3,212 1,086 993 3 – 77 5,371

Påréjie aktîvi 2,822 695 139 7 80 2,256 5,999Kopå aktîvi 172,274 568,464 154,556 20,110 4,465 31,845 951,714

– 374 71,9533,398 11,203 796,557

– 170 1,607

– 223 2,022Uzkråjumi saistîbåm unmaksåjumiem 1,287 – – – – 192 1,479

Påréjås saistîbas 1,841 2,125 401 17 758 691 5,833Kopå saistîbas 112,454 606,721 131,113 12,154 4,156 12,853 879,451Mazåkuma intereses 20 – – – – 550 570Kapitåls un rezerves 71,693 – – – – – 71,693Kopå pasîvi 184,167 606,721 131,113 12,154 4,156 13,403 951,714Neto garå/(îså) bilances pozîcija (11,893) (38,257) 23,443 7,956 309 18,442 –No valütas maiñas darîjumiem izrietoßas årpusbilances prasîbasNo spot darîjumiem izrietoßåsprasîbas 101 21,670 16,602 5,319 – 53,895 97,587

No nåkotnes valütas maiñasdarîjumiem izrietoßås prasîbas 22,758 8,668 14,316 3,311 – 16,719 65,772

No valütas mijmaiñas darîjumiemizrietoßås prasîbas 4,409 63,114 26,630 2,844 – 39,915 136,912

Kopå 27,268 93,452 57,548 11,474 – 110,529 300,271No valütas maiñas darîjumiem izrietoßas årpusbilances saistîbasNo spot darîjumiem izrietoßåssaistîbas 122 32,827 17,954 10,383 – 36,654 97,940

No nåkotnes valütas maiñasdarîjumiem izrietoßås saistîbas 1,181 16,653 17,597 3,246 – 27,286 65,963

No valütas mijmaiñas darîjumiemizrietoßås saistîbas 14,996 14,338 46,794 5,703 265 54,902 136,998

Kopå 16,299 63,818 82,345 19,332 265 118,842 300,901Neto garå/(îså) årvalstu valütaspozîcija 10,969 29,634 (24,797) (7,858) (265) (8,313) (630)

Neto garå/ (îså) pozîcija (904) (8,623) (1,354) 98 44 10,679 (630)2002. gada 31. decembrî piemérotåsvalütas maiñas likmes (LVL par 1vienu årvalstu valütas vienîbu) 1.00 0.594 0.61 0.946 0.0187 –

36VALËTU ANALÈZE

78

Nozîmîga da¬a Bankas kredîtu ir izteikti ASV dolåros. Kaut gan ßie kredîti visumå tiek finanséti ar ASV dolåros piesaistî-tajiem noguldîjumiem, ASV dolåra vértîbas celßanås attiecîbå pret vietéjo valütu var nelabvélîgi ietekmét aizñéméja spéjuatmaksåt kredîtu, un tådéjådi var palielinåt kredîtu zaudéjumu iespéjamîbu nåkotné.

Latvijas banku likumdoßana nosaka, ka kredîtiestådes årvalstu valütu atklåtå pozîcija katrå atseviß˚å valütå nedrîkst pår-sniegt 10% no kredîtiestådes paßu kapitåla (paßu kapitåla definîciju saskañå ar FKTK prasîbåm skatît 33. pielikumå), betkopéjå tîrå årvalstu valütu atklåtå pozîcija nedrîkst pårsniegt 20% no paßu kapitåla.

2002. gada 31. decembrî Banka bija ievérojusi årvalstu valütu atklåto pozîciju prasîbas.

Savå ikdienas darbîbå Banka ir iesaistîtå virkné tiesas pråvu saistîbå ar ˚îlu pårñemßanu vai kredîtu atgüßanu, kå arîsaistîbå ar attiecîgo procentu un izdevumu piedzîßanu no klientiem un starpbanku darîjumu partneriem, kas lauzußi lîgu-mus. Bankas vadîba uzskata, ka neviena no tiesas pråvåm, kas nebija noslégusies 2002. gada 31. decembrî, neizraisîsBankai bütiskus zaudéjumus.

Par saistîtåm personåm tiek uzskatîti akcionåri, kuri var bütiski ietekmét Grupas darbîbu, padomes un valdes locek¬i, va-doßie darbinieki, viñu tuvi radinieki, kå arî viñu kontrolé esoßås uzñéméjsabiedrîbas un ar Grupu saistîtie uzñémumi. Nå-kamå tabula atspogu¬o ar Grupu saistîto personu darîjumu atlikumus un nosacîjumus.

2002. gada 31. decembrî Banka nebija izveidojusi speciålos uzkråjumus saistîtåm personåm izsniegtiem kredîtiem vai ga-rantijåm vai finanßu saistîbåm pret saistîtåm personåm.

Savå ikdienas darbîbå a/s Parekss apdroßinåßanas kompånija, kas ir ar Banku saistîta persona, veic Bankas pieß˚irtokredîtu nodroßinåjumu un ˚îlu apdroßinåßanu.

2003. gada 25. februårî notikußajå Bankas akcionåru pilnsapulcé tika nolemts palielinåt Bankas apmaksåto pamatkapitå-lu, emitéjot 5,775 tükst. parasto akciju ar balsstiesîbåm un vienas akcijas nominålvértîbu 1 LVL apmérå. 2003. gada 26.februårî Banka iesniedza pieteikumu un visus akciju emisijas re©istråcijai nepiecießamos dokumentus Latvijas RepublikasUzñémumu re©istrå. Ío finanßu pårskatu parakstîßanas dienå visas jaunås emisijas akcijas bija pilnîbå apmaksåtas atbil-stoßi to nominålvértîbai, esoßajiem akcionåriem veicot naudas ieguldîjumus un saglabåjot akcionåru lîdzdalîbas proporciju.Tådéjådi ßo finanßu pårskatu parakstîßanas dienå Bankas apmaksåtais pamatkapitåls bija 55,775 tükst. LVL.

39 NOTIKUMI P‰C PÅRSKATA GADA BEIGÅM

LVL ‘000 31.12.2002. 31.12.2001.

Kopå kredîtriska darîjumi ar saistîtajåm personåm:

Kredîti 19,488 2,566

Finanßu saistîbas un izsniegtås garantijas 842 950

20,330 3,516

Kopå saistîto personu noguldîjumi 28,756 27,155

LVL ‘000 Nosacîjumi

Kopå kredîtriska darîjumi ar saistîtajåm personåm:

Kredîti 19,488 0–10%

Finanßu saistîbas un izsniegtås garantijas 842 –

20,330

Kopå saistîto personu noguldîjumi 28,756 0–24%

38 SAISTÈTÅS PERSONAS

37 TIESVEDÈBAS UN PRASÈBAS

36 VALËTU ANALÈZE

79

SIA Ernst & Young Baltic

11. novembra krastmala 23

Rîga, LV 1050

Latvija

Tålr. +371 7043801

Fakss +371 7043802

A/s Parekss banka akcionåriem

Més esam veikußi a/s Parekss banka un tås meitas uzñémumu (turpmåk tekstå – Grupa) 2002. gada konsolidéto finanßu

pårskatu un a/s Parekss banka (turpmåk tekstå – Banka) 2002. gada finanßu pårskatu, kas atspogu¬oti no 35. lîdz 78.

lappusei, revîziju. Revidétie finanßu pårskati ietver Grupas un Bankas 2002. gada 31. decembra bilanci, 2002. gada pe¬ñas

un zaudéjumu apré˚inu, kapitåla un rezervju izmaiñu pårskatu, naudas plüsmas pårskatu un attiecîgos pielikumus. Par

ßiem finanßu pårskatiem ir atbildîga Bankas vadîba. Més esam atbildîgi par atzinumu, ko izsakåm par ßiem finanßu

pårskatiem, pamatojoties uz müsu veikto revîziju.

Més veicåm revîziju saskañå ar Starptautiskås gråmatveΩu federåcijas izdotajiem Starptautiskajiem revîzijas standartiem.

Íie standarti nosaka, ka mums jåplåno un jåveic revîzija tå, lai iegütu pietiekamu pårliecîbu par to, ka finanßu pårskatos

nav bütisku k¬üdu. Revîzija ietver finanßu pårskatos norådîto summu un citas finanßu pårskatos ietvertås informåcijas

pamatojuma pårbaudi izlases veidå. Revîzija ietver arî pielietoto gråmatvedîbas principu un nozîmîgu vadîbas izdarîto

pieñémumu, kå arî vispåréju finanßu pårskatu satura izvértéjumu. Uzskatåm, ka veiktå revîzija ir devusi pietiekamu

pamatojumu müsu atzinuma izteikßanai.

Müsupråt, iepriekß minétie finanßu pårskati sniedz skaidru un patiesu priekßstatu par Grupas un Bankas finansiålo ståvokli

2002. gada 31. decembrî, kå arî to darbîbas rezultåtiem un naudas plüsmu 2002. gadå saskañå ar Starptautisko

gråmatvedîbas standartu valdes izdotajiem Starptautiskajiem finanßu pårskatu sagatavoßanas standartiem.

SIA Ernst & Young Baltic

Licence Nr. 17

Neil Jennings Gundars RuΩa

Personas kods: 240165-14652 Personas kods: 310375-10517

Valdes loceklis LR zvérinåts revidents

Sertifikåts Nr. 137

Rîgå,

2003. gada 28. februårî

REVIDENTU ZIÔJUMS

80

VåcijåZviedrijåIgaunijåKrievijå

Ukrainå

BaltkrievijåMoldovåKazahstånåAzerbaidΩånå

Frankfurte pie MainasStokholmaTallinaMaskavaSankt - PéterburgaKijevaDñepropetrovskaMinskaKißiñevaAlmatiBaku

tålr.tålr.tålr.tålr.tålr.tålr.tålr.tålr.tålr.tålr.tålr.

Linnegatan 7, 1TRRoosikrantsi 2Sadovaja - Kudrinskaja 20-201Artillerijskaja 1-342Streleckaja 16-41Meçñikova 3-1F. Skorini 58Mitropolita Banulesku Bodoni 57/1-216Republikas 15-524Behbudova 18-9

Parekss atklåtais pensiju fondsParekss brokeru sistémaParex Asset ManagementParekss ieguldîjumu sabiedrîbaParekss lîzingsParex LizingasParex BankasParekss apdroßinåßanas kompånijaBaltic PolisParex KreditParex Group Representation Limited

RîgaRîgaRîgaRîgaRîgaVi¬ñaVi¬ñaRîgaVi¬ñaTallinaLondona

tålr.tålr.tålr.tålr.tålr.tålr.tålr.tålr.tålr.tålr.tålr.

371 7010754371 7326455371 7010810371 7010810371 7010890370 2753887370 2664600371 7010090370 2614463372 6110245

44 207 3965581

K. Barona iela 20/22K. Valdemåra iela 8K. Valdemåra iela 1bRaiña bulvåris 1Ka¬˚u iela 28Brîvîbas iela 148

701005077785107010040777850572122547364600

tålr.tålr.tålr.tålr.tålr.tålr.

RîgaRîgaRîgaRîgaRîgaRîga

Filiåle LaimdotaFiliåle ValdemårsFiliåle CitadeleFiliåle Raiña bulvårisNoré˚inu grupa RomaNoré˚inu grupa

A. Bieziña iela 1A. Çaka iela 22A. Dombrovska iela 30Audéju iela 15Audéju iela 16Åzenes iela 5Balasta dambis 3Båriñu iela 10Bauskas iela 86Brîvîbas gatve 312Brîvîbas gatve 409Brîvîbas iela 90Daugavgrîvas iela 67Deglava iela 67

Balvi

Bauska

Césis

Daugavpils

Gulbene

Jelgava

Jékabpils

Jürmala

Brîvîbas iela 58

Slimnîcas iela 9Grenctåles robeΩpunkts

Raunas iela 13

Rîgas iela 34Sakñu iela 3Valkas iela 3Va¬ñu iela 27Viß˚u iela 17

O. Kalpaka iela 62

Raiña iela 16Raiña iela 28Pérnavas iela 41Uzvaras iela 13Meitenes robeΩpunkts

Draudzîbas aleja 9

Jomas iela 30Jomas iela 65/67Nometñu iela 7/9MeΩa prospekts 36

4507102

3960189

4107753

5407180

4471001

3007516

5281923

tålr.

tålr.

tålr.

tålr.

tålr.

tålr.

tålr.

Kråslava

Liepåja

LimbaΩi

Ludza

Ogre

Rézekne

Salacgrîva

Talsi

Tukums

Valmiera

Ventspils

Brîvîbas iela 15

Kürmåjas prosp. 11Radio iela 16Liepåjas brîvostas 46. pieståtne

Rîgas iela 16

Latgales iela 103

Målkalnes prospekts 1

Latgales iela 20Jupatovkas iela 11Latgales iela 71

Ostas iela 1AinaΩu robeΩpunkts

Lielå iela 4

Pils iela 22

Diakonåta iela 6

Pils iela 17Plostu iela 7Jüras iela 9

5681118

3407191

4070245

5707027

5071338

4607052

4071152

3281645

3107078

4207186

3607410

tålr.

tålr.

tålr.

tålr.

tålr.

tålr.

tålr.

tålr.

tålr.

tålr.

tålr.

Dzelzavas iela 120Dzirciema iela 27Elizabetes iela 101Ezera iela 22Gaiziña iela 4Gaujas iela 17Hipokråta iela 7Jürmalas iela 85K. Ulmaña gatve 144K. Valdemåra iela 147Kleistu iela 5Klijånu iela 4Kokneses prospekts 18Krasta iela 46

Kurzemes prospekts 132Lidoñu iela 27Lîdosta RîgaLîdosta Rîga, MKPLomonosova iela 1Maskavas iela 250Maskavas iela 264Maskavas iela 357Maskavas iela 427aMelnsila iela 19Mer˚e¬a iela 21Murjåñu iela 44Nîcgales iela 2Ozolciema iela 10/1

Purvciema iela 35PulkveΩa BrieΩa iela 12Saharova iela 21Slåvu iela 7Stabu iela 89Stacijas laukums 2Stopiñu iela 22Stürmañu iela 29Tilta iela 3Valde˚u iela 10Valde˚u iela 52Viska¬u iela 27Za˚usalas krastmala 3Zolitüdes iela 34

Parekss bankas galvenais birojsSmilßu iela 3, Rîgatålr. 7010000SWIFT PARXLV [email protected]

49 06174 6361546 854 567331372 61102437 095 73773407 812 324232338 044 244671538 056 2320166375 17 2020960373 22338567 327 263987299 412 980838

PAREKSS BANKAS KLIENTU APKALPOÍANAS CENTRI UN NOR‰INU GRUPAS

PAREKSS GRUPAS UZˆ‰MUMI

PÅRSTÅVNIECÈBAS

K. Barona iela 20/22Citadeles iela 2, 314 kab.Smilßu iela 3Smilßu iela 3Smilßu iela 5Ukmerges g. 12K. Kalinausko 13K. Barona iela 20/22Íermukßniu 1/13-2Roosikrantsi 2Berkeley Square House, Berkeley Square

Documents

Parex atsk 2002 Biz LV · 2004. 11. 15. · ir attaisnojusi, Baltijas valstu tautsaimniecîbai k¬üstot spécîgå-kai un attîstîtåkai. 2002. gadå kredîtu apjoms pieaudzis par