Embed Size (px)
Citation preview
PASAULĒ
SIGULDAS NOVADA VIZUĀLĀS UN VIZUĀLI PLASTISKĀS MĀKSLAS INTEREŠU IZGLĪTĪBAS PULCIŅU UN STUDIJU METODISKĀS APVIENĪBAS ŽURNĀLS
Labdien! Tuvojas Saulgrieži, un to laikā pie Jums
dodas pirmais Siguldas novada pašvaldības
interešu izglītības pulciņu un studiju vadītāju
metodiskās apvienības elektroniskais žurnāls “Pasaulē”.
Tā dzimšanas ideja ir aicināt uz sarunām, lai veicinātu
domubiedru sadarbību, labo ideju un pieredzes apmaiņu.
Cerams, ka tas sagādās Jums prieku un sniegs kaut nelielu
atbalstu, sagatavojot mūsu talantīgos bērnus konkursiem
“Kur saulīte rotājās” un “Lidicei”. Šie konkursi noteica arī pirmā
žurnāla saturu.
Atsauksmes un priekšlikumus lūdzu sūtīt uz e-pastiem:
[email protected]; [email protected]
Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Sandra Ķirule
Mākslas skolotāja, metodiskās apvienības vadītāja Ieva Vanaga
Liepājas Universitātes programmas “Jauno mediju māksla”
II kursa studente, siguldiete Zanda Puče
z
SATURS
1. Saruna ar mākslas skolotāju un metodiskās apvienības
vadītāju Ievu Vanagu.
2. Daudzveidīgais Saules tēls.
3. Akcija „Saulesziedi prezidentei” .
4. Saruna ar Valsts Izglītības satura centra speciālisti Aretu Raudzepu.
5. Pirmais metodiskās apvienības seminārs.
6. Saruna ar etnogrāfi Indru Čeksteri.
7. Saruna ar kultūras mantojuma pētnieci Ievu Vītolu.8. Saruna ar mākslas skolotāju Daci Melbārdi.
9. Konkursa „Kur saulīte rotājās” nolikums.
10. Konkursa “Lidice-2013” (tēma:
“Latviešu tautas tradīcijas un kultūras
mantojums”) nolikums.
11. Pielikums: saules zīmes
PA SAUL
Ē
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS AP
VIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
SPA SA
ULĒ
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS AP
VIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
S
Kāda ir Tava skolotājas darba pieredze?
Mākslu skolā „Baltais Flīģelis” strādāju jau desmit gadus, šobrīd pasniedzu mākslas valodas pamatus. Savukārt Siguldas pilsētas vidusskolā kopš pagājušā mācību gada esmu vizuālās mākslas skolotāja jaunākajām (1.-4.) klasēm, vadu arī interešu izglītības pulciņu.
Kopš mācību gada sākuma vadi arī skolotāju metodisko apvienību?
Jā, šajā mācību gadā Siguldas novadā tika izveidota vizuālās mākslas un vizuāli plastiskās mākslas interešu izglītības pulciņu skolotāju metodiskā apvienība. Šāda metodiskā apvienība ir izveidota, jo citās pulciņu nozarēs, piemēram, koris, tautasdeja, vokālie ansambļi tādas jau pastāv. Nepieciešams koordinēt arī mākslas pulciņu darbību, organizējot izstādes, piedaloties konkursos, kā arī veicinot skolotāju pieredzes apmaiņu. Uzsākot šo darbu, kā savu pirmo uzdevumu es vēlos apzināt visus novada pulciņu vadītājus, viņu programmas, darbības veidus un plānus turpmākajai nākotnei, lai kopīgi veidotu sadarbību, uzklausot idejas un ierosinājumus darba uzlabošanai. Otrkārt, vēlos parādīt Siguldas novada iedzīvotājiem un viesiem to, ar ko nodarbojas
pulciņu audzēkņi, veidot izstādes, konkursus, lai pulciņa darbība notiktu ne tikai vienas iestādes robežās. Treškārt, pulciņu vadītājiem pilnveidot savstarpējo komunikāciju, dalīties ar pieredzi, veidot kopīgas izstādes, pasākumus, kuros varētu satikties arī pulciņu dalībnieki. Aicinu skolotājus informēt par savu darbību, izstādēm, lai vairotu apmeklētāju skaitu, pieredzes iegūšanas iespējas, jo katra, arī mazākā izstāde, ir svētki.
Kas skolotājiem, Tavuprāt, būtu visvairāk vajadzīgs?
Manuprāt, interešu izglītības pedagogiem vajadzīgs atbalsts materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai. Tomēr nedrīkst aizmirst arī par darba saturu – vajadzīga jauna metodika, jaunas idejas, tehnoloģijas, veidojot uzdevumus - jauni risinājumi, idejas darbu noformēšanā, jo katram darbam, lai tas labi izskatītos, ir ļoti svarīgs arī tā noformējums. Ļoti nepieciešama pieredzes apmaiņa, gan tepat - savstarpēji sadarbojoties mūsu novadā, gan arī ar citiem novadiem, iespēju robežās - ar citām valstīm.
Kas Tevi saista darbā ar bērniem?
Darbā ar bērniem man vislabāk patīk tas, ka katru dienu var atklāt kādus jaunus talantus. Apgūstot jaunas tehnikas un materiālus, audzēknis sevi parāda citā veidolā. Tādējādi, daudzveidīgi darbojoties, var atklāt, kādi ir veiksmīgākie materiāli un metodika, veidi tās pasniegšanai. Gandarījumu vienmēr sniedz labi izdevies rezultāts. Darbs ar bērniem, jauniešiem neļauj iedzīvoties rutīnā, jo liek meklēt arvien jaunas idejas, pieejas jauniem uzdevumiem.
SARUNA AR SIGULDAS MĀKSLU SKOLAS „BALTAIS FLĪĢELIS” UN SIGULDAS PILSĒTAS VIDUSSKOLAS MĀKSLAS SKOLOTĀJU IEVU VANAGU
Vēlos apzināt visus novada pulciņu vadītājus, viņu programmas, darbības veidus un plānus turpmākajai nākotnei, lai kopīgi veidotu sadarbību, uzklausot idejas un ierosinājumus darba uzlabošanai.
4
PA SAUL
Ē
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS AP
VIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
S
PA SAUL
Ē
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS A
PVIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
SPA SA
ULĒ
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS A
PVIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
S
Manuprāt, svarīgi ir ieklausīties bērnu vēlmēs, jo darba materiālu un tehnoloģiju piedāvāju es, bet tēma veiksmīgāk tiks atrisināta, ja tā būs bērnam saprotama un pieņemama.
Ko, Tavuprāt, bērniem un jauniešiem sniedz dalība pulciņos?
Bērni un jaunieši, apmeklējot interešu izglītības pulciņus, veido jaunu pieredzi, apgūstot jaunas lietas, atklājot talantus, savas intereses. Pulciņi dod iespēju darboties ar dažādiem jauniem materiāliem, kas nav pieejami vizuālās mākslas
un rokdarbu stundās. Atrodot savu pulciņu, var padziļinātāk iegūtās prasmes tālāk pilnveidot profesionālas ievirzes programmās un saistīt savu turpmākās profesijas izvēli. Pulciņš dod iespēju satikt līdzīgi domājošos audzēkņus, piedalīties izstādēs un konkursos, redzēt to, ko līdzīgās nozarēs citi dara. Svarīga loma ir pulciņiem, par kuru dalību nav jāmaksā vai samaksa ir minimāla, jo tas dod iespēju radoši darboties arī tiem audzēkņiem, kuru ģimenes finansiālu apsvērumu dēļ nevar nodrošināt profesionālās ievirzes programmu apmeklēšanu un individuālās nodarbības.
Aicinām piedalīties Valsts izglītības satura centra (VISC) organizētajā vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas konkursā „KUR SAULĪTE ROTĀJĀS”!I kārtas norise: novada izglītības iestādēs.II kārta – 2013. gada marta sākumā, sadarbojoties ar Garkalnes, Salaspils, Olaines, Carnikavas un Ķekavas novadu pašvaldībām. Izstāde: Siguldas novada Kultūras centrā.
Aicinām piedalīties 41. Starptautiskajā bērnu mākslas izstādē - konkursā “LIDICE-2013”, kura galvenā tēma ir “Latviešu tautas tradīcijas un kultūras mantojums.”
5
PASAULĒ
SIGULDAS NOVADA VIZUĀLĀS UN VIZUĀLI PLASTISKĀS MĀKSLAS INTEREŠU IZGLĪTĪBAS PULCIŅU / STUDIJU METODISKĀS APVIENĪBAS ŽURNĀLS
PA SAUL
Ē
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS AP
VIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
SPA SA
ULĒ
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS AP
VIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
S
SAULE
6
• Ietverts tradicionālais un mūsdienīgais, vecais un jaunais, personiskais un sabiedriskais, lokālais un globālais, nacionālais un internacionālais, mikrokosms (cilvēks) un makrokosms (pasaule kopumā).
• Atpazīstams, saprotams, nozīmīgs tēls ar spēcīgām asociācijām un priekšstatu cilvēku prātos, liek noticēt un ir stiprs arī citu etnisko kopienu kultūrā, pateicīgs vizualizācijai (vainaga, gredzena simbolika).
• Mikrokosma vai „mazā Visuma” pamatā ir cilvēks, Visuma Saules centrs – cilvēka apziņa. Seno domātāju izpratnē Saule jeb apziņa ir abu Visumu centrs, lielā un mazā. Cilvēka pievilkšanās spēki ir uztvere un izpratne, caur kuru sajūtam un iepazīstam realitāti, veidojam priekšstatus un vērtību sistēmu. Iespējas vērst jauniešu uzmanību, runājot par vērtību sistēmām – tradicionālu vērtību radīšanas nozīmi savā dzīvē visā tās garumā.
• Dzīvo visdaudzveidīgākajās Latvijas kultūrvērtībās: mutvārdu tradīcijās (teikās,
nostāstos, sakāmvārdos, parunās, tautasdziesmās), izpildītājmākslā (tradicionālā dziedāšana un muzicēšana, tautas mūzikas instrumentu spēle), zināšanās un prasmēs, kas saistītas ar Visumu (tautas medicīna, pareģojumi), tradicionālajās amatniecības prasmēs, amatiermākslas kustībā (kori, deju kolektīvi).
• Kustība, dinamisms, izstarojoša enerģija, vitalitāte un kūsājošs dzīvesprieks – jauniešu svētku būtības pamats, iekodēta pozitīvā enerģija.
• Visas tradīcijas ir saistītas ar Sauli, tas ir visu gadskārtu ieražu pamatā. Diena, nakts, gadalaiku maiņas. Personifikācijas latviešu folklorā – Saules māte, Saules meitas. Saule kā mitoloģiska būtne. Kosmosa tēma – mēness, zvaigznes, planētas, Zelta Sietiņš, Greizie Rati, Piena Ceļš utt.
• Latviešu folkloras bagātais pūrs par Saules tēmu. Liels ir tautasdziesmu cikls par debesu kāzām, kurā Saule ir viens no galvenajiem personāžiem – līgava. Saules precinieki ir dažādi: Dieva dēli, Dieviņš pats, Auseklis, Mēness.
PASAULĒ
SIGULDAS NOVADA VIZUĀLĀS UN VIZUĀLI PLASTISKĀS MĀKSLAS INTEREŠU IZGLĪTĪBAS PULCIŅU / STUDIJU METODISKĀS APVIENĪBAS ŽURNĀLS
ir nacionāls un internacionāls jēdziens, kurā savienojas personiskais, nacionālais un internacionālais, lokālais un globālais.
ir dinamiska, tāpat kā bērni un jaunieši atrodas nerimstošā kustībā, tā ir enerģijas pārbagāta, visam vidū un vērsta uz attīstību. Ap Sauli riņķo visa pasaule.
ir dzīvības garants katram cilvēkam - sākot no zīdaiņa līdz sirmgalvim. Sevī, savā mājā, Latvijā un pasaulē, laukos un pilsētā.
nakšņo jūras vidū vai „viņā pusē Daugavai”, mēs jūru, pirmkārt, asociējam ar Baltijas jūru.
ir mūžveca – vairāk nekā piecus miljardus gadus veca un ļoti jauna - tā katru dienu piedzimst (atdzimst) un „uzlec” no jauna. ir vesela Saules sistēma, kas pievelk savas
planētas – tās atrodas nerimtīgā kopsaistībā un nodrošina Lielā Visuma dzīvību, Saule „pievelk” savus pavadoņus un nodrošina dzīvību.
VISUMA SAULES CENTRS ir katra cilvēka „iekšējais es”, cilvēka apziņa.
ir gaismas sabiedrotais cīņā pret tumsu.
Saulei ir kodols (centrs) un stari. Centrs ir bērns, jaunietis, katra iekšējais „es” un stari: daudzās interešu izglītības jomas, kurās bērnam un jaunietim ir iespējas sevi īstenot, veidojot un attīstot savu „es”.
Ieteicamā literatūra (Šīs un citas grāmatas ir atrodamas Siguldas novada bibliotēkā Skolas ielā 3).
1. Sērijā „Latviešu tautas dzīvesziņa” II grāmata: daba, debesis, dievības. R., „Zvaigzne”, 1990.2. Sērijā „Trejādas saules”. V.Vīķe – Freiberga „Kosmoloģiskā saule”. R., „Rota”, 1997.3. Sērijā „Trejādas saules”. V.Vīķe – Freiberga „Hronoloģiskā saule”. R., „Rota”, 1999.4. Sērijā „Trejādas saules”. V.Vīķe – Freiberga „Meteoroloģiskā saule”. R., „Rota”, 2002.5. V.Vīķe - Freiberga „Saules zīme”, R., „Nordik”, 1999.6. V.Vīķe - Freiberga, I.Freibergs „Saules dainas”, R.,1988.7. Latvijas PSRS Zinātņu Akadēmija, Andreja Upīša valodas un literatūras institūts „Pasaules skatījuma
poētiskā atveide folklorā”, R.,1975.8. V.Celms „Latvju raksts un zīmes. Baltu pasaules modelis. Uzbūve. Tēli. Simbolika.” R., Folkloras
informācijas centrs, 2008.
Etnogrāfes Indras Čeksteres ieteiktie avoti.
1. M.Mellēna, E.Spīčs, V.Muktupāvels, I.Irbe ”Gadskārtu grāmata”, Madris, R, 2004.2. „Meteņi”1999,”Lieldienas”1998, „Jāņi”1998, „Miķeļi”1998, „Mārtiņi”1998, „Ziemassvētki”1997,
Zvaigzne ABC, gadskārtu grāmatiņas. Ļoti labas. Vai arī vēlāks apvienojums vienā grāmatā.3. „Saule kāpa augstu kalnu” Latviešu gadskārtu ticējumi, sakārtojis Kārlis Arājs ,Sprīdītis, R,1991.4. Jolanta Mackova „Atraktā debess” Latviešu mitoloģija bērniem ,a/s „Preses nams”, R,1995. Ļoti labs
ilustratīvais materiāls, māksliniece Astra Reine.5. Indra Čekstere ”Mūsu maize. Our daily bread”, a/s Hanzas maiznīcas un Latvijas Etnogrāfiskais
brīvdabas muzejs, R, tipogrāfija a/s McĀbols, 2004.6. Daina Kraukle ”Latviešu rakstu zīmes” Jumava,R,2006. 7. „Kad saulīte rotājas” Gadskārtu ieražu dziesmas, izlase, sakārtojusi R.Drīzule, Zinātne, R, 1982. 8. „Saule sēja sudrabiņu” Latviešu tautas dziesmas par dabu, izlase, sakārtojis Kārlis Arājs, Zinātne, R, 1972.9. „Līgo” vasaras saulgriežu dziesmas, labs Intas Čaklās priekšvārds, „Liesma”, R, 1988. 10. „Latviešu tautasdziesmas” Gadskārtu ieražu dziesmas, O.Ambaiņa pēcvārds ”Zinātne”, R, 1982.11. „Zelta ciba ezerā” Latviešu tautas dziesmas. Sastādījusi I.Medene, Sprīdītis, R, 1996.12. „Praktiskā Jāņu grāmata ”V/A Tautas mākslas centrs, autoru kolektīvs, noslēgumā interesants Viktora
Grāvīša vākums Latvijas novados par Jāņu norisi R,2004.13. „Latviešu bērnu folklora” sastādījusi Vilma Greble, „Zinātne, R, 1973. iznācis atkārtots izdevums – 2011
vai 2012.gadā ar V.Muktupāvela ievadu.14. „Pilna nora baltu avju” Latviešu tautas mīklas. Sakārtojis Kārlis Arājs. Sprīdītis, R.1994.15. „Katram sava laime” Latviešu tautas teikas. Sakārtojis Kārlis Arājs, Sprīdītis, R, 1999.16. Ilga Reizniece ”Rokasgrāmata folkloras mācīšanā”, Zvaigzne ABC, a/s Preses nams, bez gada norādes. 17. Daina Klints ”Svētku grāmata ģimenei. Saules grieži”, radošas idejas svētkiem un ikdienai, Zvaigzne
ABC, R, bez gada norādes, ap 2005.
PA SAUL
Ē
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS A
PVIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
SPA SA
ULĒ
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS A
PVIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
S
7
Ieteicamā literatūra (Šīs un citas grāmatas ir atrodamas Siguldas novada bibliotēkā Skolas ielā 3).
1. Sērijā „Latviešu tautas dzīvesziņa” II grāmata: daba, debesis, dievības. R., „Zvaigzne”, 1990.2. Sērijā „Trejādas saules”. V.Vīķe – Freiberga „Kosmoloģiskā saule”. R., „Rota”, 1997.3. Sērijā „Trejādas saules”. V.Vīķe – Freiberga „Hronoloģiskā saule”. R., „Rota”, 1999.4. Sērijā „Trejādas saules”. V.Vīķe – Freiberga „Meteoroloģiskā saule”. R., „Rota”, 2002.5. V.Vīķe - Freiberga „Saules zīme”, R., „Nordik”, 1999.6. V.Vīķe - Freiberga, I.Freibergs „Saules dainas”, R.,1988.7. Latvijas PSRS Zinātņu Akadēmija, Andreja Upīša valodas un literatūras institūts „Pasaules skatījuma
poētiskā atveide folklorā”, R.,1975.8. V.Celms „Latvju raksts un zīmes. Baltu pasaules modelis. Uzbūve. Tēli. Simbolika.” R., Folkloras
informācijas centrs, 2008.
Etnogrāfes Indras Čeksteres ieteiktie avoti.
1. M.Mellēna, E.Spīčs, V.Muktupāvels, I.Irbe ”Gadskārtu grāmata”, Madris, R, 2004.2. „Meteņi”1999,”Lieldienas”1998, „Jāņi”1998, „Miķeļi”1998, „Mārtiņi”1998, „Ziemassvētki”1997,
Zvaigzne ABC, gadskārtu grāmatiņas. Ļoti labas. Vai arī vēlāks apvienojums vienā grāmatā.3. „Saule kāpa augstu kalnu” Latviešu gadskārtu ticējumi, sakārtojis Kārlis Arājs ,Sprīdītis, R,1991.4. Jolanta Mackova „Atraktā debess” Latviešu mitoloģija bērniem ,a/s „Preses nams”, R,1995. Ļoti labs
ilustratīvais materiāls, māksliniece Astra Reine.5. Indra Čekstere ”Mūsu maize. Our daily bread”, a/s Hanzas maiznīcas un Latvijas Etnogrāfiskais
brīvdabas muzejs, R, tipogrāfija a/s McĀbols, 2004.6. Daina Kraukle ”Latviešu rakstu zīmes” Jumava,R,2006. 7. „Kad saulīte rotājas” Gadskārtu ieražu dziesmas, izlase, sakārtojusi R.Drīzule, Zinātne, R, 1982. 8. „Saule sēja sudrabiņu” Latviešu tautas dziesmas par dabu, izlase, sakārtojis Kārlis Arājs, Zinātne, R, 1972.9. „Līgo” vasaras saulgriežu dziesmas, labs Intas Čaklās priekšvārds, „Liesma”, R, 1988. 10. „Latviešu tautasdziesmas” Gadskārtu ieražu dziesmas, O.Ambaiņa pēcvārds ”Zinātne”, R, 1982.11. „Zelta ciba ezerā” Latviešu tautas dziesmas. Sastādījusi I.Medene, Sprīdītis, R, 1996.12. „Praktiskā Jāņu grāmata ”V/A Tautas mākslas centrs, autoru kolektīvs, noslēgumā interesants Viktora
Grāvīša vākums Latvijas novados par Jāņu norisi R,2004.13. „Latviešu bērnu folklora” sastādījusi Vilma Greble, „Zinātne, R, 1973. iznācis atkārtots izdevums – 2011
vai 2012.gadā ar V.Muktupāvela ievadu.14. „Pilna nora baltu avju” Latviešu tautas mīklas. Sakārtojis Kārlis Arājs. Sprīdītis, R.1994.15. „Katram sava laime” Latviešu tautas teikas. Sakārtojis Kārlis Arājs, Sprīdītis, R, 1999.16. Ilga Reizniece ”Rokasgrāmata folkloras mācīšanā”, Zvaigzne ABC, a/s Preses nams, bez gada norādes. 17. Daina Klints ”Svētku grāmata ģimenei. Saules grieži”, radošas idejas svētkiem un ikdienai, Zvaigzne
ABC, R, bez gada norādes, ap 2005.
PA SAUL
Ē
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS AP
VIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
SPA SA
ULĒ
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS AP
VIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
S
Latviešiem salīdzinājumā ar citām Eiropas tautām, kurām tradīcijas un pasaules uzskats vairāk sakņojas kultūrā, mākslā, reliģijā un arhitektūrā, raksturīgs panteisms, dziļa saistība ar dabu. Ne velti uz lata monētām attēlota gotiņa un lasis. Latviešu gadskārtu ieražu tradīcijās, sevišķi Līgos svētkos, arī kāzās, bērēs, kristībās un visās citās svinamās dienās, tradicionāli ir dāvināt ziedus. „Tradīcijām ir liela nozīme, tajās vienmēr ir gan brīvības, gan vēstures moments. Tradīcijas ir prāta akts, jo tās neīstenojas dabiski, tām vajadzīga kopšana. Kultūras mantojums katrai nācijai ir „dziļo sakņu vieta”, kas rada iekšējo drošības sajūtu. Tas nav mantojums, ja nevienam nav vajadzīgs. Mantojums vienmēr ir garīguma un ideālajā sfērā.” 1
2007. gada 1. jūlijā Turaidas muzejrezervāta Dainu kalna Dziesmu dārzā Vaira Vīķe – Freiberga teica vienu no savām prezidentūras laika atvadu runām. Simboliski, jo 1990.gadā, kad Dainu kalna Dziesmu dārzā atklāja Austras koka skulptūru, profesore Vaira Vīķe-Freiberga runāja par atmodu, par sauli un austru latviešu folklorā, par simboliem un to nozīmi. 2007. gadā prezidente Vaira-Vīķe Freiberga runāja tautai, kura piedalījās akcijas „Saulesziedi prezidentei” radīšanā. Tautai, kura diennakts laikā bija saziedojusi savu pateicības dāvanu – ziedus. Ziedus, kurus 2007. gada 21.jūnijā Saeimā, beidzoties prezidentūras laikam, Vairai Vīķei-Freibergai nepasniedza.
Vairākkārtīgā saules vārda pieminēšana bija simboliska. Daudzi ar to saprata vairāk, nekā tikai to, ka Vaira-Vīķe Freiberga savulaik pētījusi latviešu Saules dainas. Saule latviešu tautas folklorā ir galvenā dievība, siltuma, auglības un dzīvības nodrošinātāja, dinamiska un vērsta uz attīstību– daudzi simboliski to sasaistīja ar prezidentes personību un ieguldījumu Latvijas attīstībā. Akcija „Saulesziedi prezidentei” Latvijai bija unikāla vairākos aspektos. Pirmkārt, vienas dienas laikā to apmeklēja aptuveni 24 000 cilvēku, trijās
dienās– aptuveni 40 000 cilvēku. Tika demonstrēta emocionāli orientēta un pozitīva tautas vienotība. Otrkārt, akcijai nebija mērķtiecīgas reklāmas kampaņas. Treškārt, pasākuma organizācijai kopumā tika iztērēti tikai aptuveni Ls 4000. 2
„Pasākuma laikā izveidots simbolisks saules ornaments, kuru veidoja vairāk nekā 160 000 ziedu. Saules ornaments izvietots ielejā pie Dainu kalna, no objekta centra stiepjas 12 saules starus simbolizējošas ziedu virtnes. Garākā no tām stiepjas 55 metrus. Tūkstošiem cilvēku viņu sagaidīja ar skaļām gavilēm. Prezidente pateicās Turaidā sabraukušajiem cilvēkiem, kā arī pasākuma rīkotājiem. “Es esmu dziļi aizkustināta par šo unikālo žestu,” sacīja Valsts prezidente, norādot,
ka rīkotais pasākums ir neredzēts, nebijis un ļoti latvisks. Prezidente aicināja ikvienu ar savu darbu gādāt, “lai saule tiešām spīd pār mūsu zemi, lai mēs tiešām spējam visiem pērkoniem un zibeņiem cauri izdzīvot, pārvarēt grūtības, pārvarēt dzīves smagumus un grūtumus, un dažkārt vilšanās, kas kādreiz notiek”.
Akcijas laikā ziedi atvesti no vairāk nekā 700 pasta nodaļām. Visaktīvākie bijuši Vidzemes iedzīvotāji. Taču ļoti daudz ziedus cilvēki Dainu kalnā nogādāja paši. Dainu kalna pakājē izveidotajā ornamentā iekļautas visas iespējamās vasaras puķes, ziedi ir dažādās krāsās - dzeltenā, baltā, sarkanā u.c. Ornamenta izveide notika no pusnakts līdz saullēktam. Ziedus kārtoja vairāk nekā 50 brīvprātīgie. Ziedu instalācijas tēma un pamatideja ir saule. Akcijas ideja pieder uzņēmējam Andrim Dieviņam.” 3
1. Maijas Kūles ziņojums Turaidas muzejrezervātā 2008. gada
9.septembrī Eiropas Kultūras mantojuma dienās.
2. Intervijas 2008. gadā ar akcijas galvenajiem organizatoriem –
uzņēmēju Andri Dieviņu un Turaidas muzejrezervāta direktori Annu
Jurkāni. Pierakstījusi S. Ķirule.
3. „Latvijas Avīze” 2007. gada 2.jūlijs.
NESENĀ PAGĀTNE - AKCIJA „SAULESZIEDI PREZIDENTEI”
Kultūras mantojums katrai nācijai ir „dziļo sakņu vieta”, kas rada iekšējo drošības sajūtu.
8
PA SAUL
Ē
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS AP
VIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
S
PA SAUL
Ē
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS A
PVIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
SPA SA
ULĒ
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS A
PVIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
S
Foto no akcijas “Saulesziedi prezidentei ” Turaidas muzejrezervātā, Dainu kalnā 2007. gadā.Pieejams: http://www.turaida-muzejs.lv/tmr.php?menu=401000&id=2811&lang=lv&m=7&y=2007 http://www.fotoblog.lv/rep/2206/
9
PA SAUL
Ē
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS AP
VIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
SPA SA
ULĒ
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS AP
VIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
S
Mazliet, lūdzu, pastāstiet par sevi!
Strādāju Valsts izglītības satura centrā par speciālisti interešu izglītības vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas jomas jautājumos, esmu pedagoģijas maģistre, iegūta vizuālās mākslas un mājturības skolotāja kvalifikācija. Pedagoģiskā darba stāžs - 10 gadi. Esmu piedalījusies Rīgas Porcelāna muzeja izveidē un pildījusi muzeja direktora vietnieces pienākumus.
Jums ir liela pieredze, organizējot Valsts izglītības satura centra (VISC) vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas konkursus: „Ritmu spēles”, „Toņi un pustoņi”, šogad „Kur saulīte rotājās”, piedalieties arī žūrijas darbā. Kādi ir Latvijas bērnu darbi? Vai tie atšķiras, piemēram, no citu valstu bērnu darbiem, un ja atšķiras – kāpēc?
Manuprāt, bērnu māksla ir atsevišķs un ļoti īpašs mākslas veids. Tēmas, motīvi, tēli bērnu darbos visā pasaulē ir līdzīgi. Atšķirīga ir izpildījuma kvalitāte – dažādu tehniku, māksliniecisko izteiksmes līdzekļu pielietojums, tēmas risinājumu oriģinalitāte, tehniskais izpildījums utt. Un šeit jau ir runa par mākslas izglītību un pedagogu darbu. Latvijas bērnu darbi ir īpaši ar to, ka līdzās bērnu mākslai raksturīgajam aizkustinošajam naivumam, īpašai pasaules uztverei un brīvai tā interpretācijai ir redzamas mākslinieciskas kvalitātes. Tas nav
tikai mans viedoklis, to pauduši dažādu projektu žūrijās pieaicināti profesionāli mākslinieki, arī tie, kuru ikdiena nav saistīta darbā ar bērniem. Šogad, piedaloties starptautiskas žūrijas darbā Čehijā, konkursa „Lidice 2012” darbu izvērtēšanā (konkursam iesūtīti ap 25000 darbu no vairāk nekā 60 pasaules valstīm), caur bērnu darbiem varēja nojaust katras valsts kopainu mākslas izglītībā.
Valstīs, kurās saglabājušās interešu izglītības tradīcijas, kur līdzās profesionālās ievirzes skolām ir iespēja mākslu apgūt dažādās citās programmās un līmeņos, bērnu darbi kopumā (nerunājot par katru izglītības iestādi atsevišķi), ir kvalitatīvāki un mākslinieciski augstvērtīgāki. Par Latvijas bērnu un pedagogu darbu kvalitāti liecina augstie konkursa rezultāti daudzu gadu garumā.
Domāju, ka bērnu darbus dažkārt ir ļoti grūti vērtēt, sevišķi mākslā. Kādi ir galvenie vērtēšanas kritēriji un vai žūrijai bieži rodas nesaskaņas, nosakot, kuri saņems augstāku vērtējumu?
Vērtēšanas kritēriji ir vairāki, tajā skaitā darba atbilstība tēmai, nolikuma prasībām, izpildījuma kvalitāte, noformējums. Vērtējot bērnu mākslu, tiek ņemts vērā arī autora vecums. Tomēr galvenais kritērijs, manuprāt, ir radoša pieeja un oriģinalitāte. Ja deju kolektīvam vērtē to, cik sinhroni tiek izpildīta kustība, korī – cik saskanīgs ir balsu ansamblis, tad mākslā tieši pretēji – jo radošāku, pārsteidzošāku,
SARUNA AR ARETU RAUDZEPU
Par Latvijas bērnu un pedagogu darbu kvalitāti liecina augstie konkursa rezultāti daudzu gadu garumā.
10
PA SAUL
Ē
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS AP
VIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
S
PA SAUL
Ē
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS A
PVIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
SPA SA
ULĒ
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS A
PVIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
S
oriģinālāku tēmas risinājumu piedāvāsi, jo lielāka iespēja, ka tiksi pamanīts. Tātad, svarīgākais – būt atšķirīgam. Parasti žūrijai nesaskaņas nerodas, veidojas diskusija. Tās rezultātā nonākam pie kopsaucēja. Mākslā vērtējums vienmēr būs subjektīvs, tāpēc paredzam iespēju kompromisiem.
Kādam būtu jābūt mākslas skolotājam?
Tādam, kādam vajadzētu būt jebkuram skolotājam - kompetentam, orientētam uz bērnu, uz personīgo attīstību, radošam, inovatīvam. Mākslas skolotājam - vēl radošākam par kolēģiem.
Kā vērtējat interešu izglītības mākslas pulciņus? Vai ir arī kāds salīdzinājums ar Mākslu skolu darbu?
Mākslas joma interešu izglītībā audzēkņu skaita ziņā ir trešā lielākā aiz koriem un tautas deju kolektīviem. Arī piedāvāto programmu daudzveidība ir liela. Prieks, ka bērni un jaunieši var iepazīties ar dažādiem mākslas veidiem, izmēģināt, izvērtēt, atrast sev piemērotāko. Daudzas interešu izglītības iestādes
visā Latvijā sniedz iespēju bērniem nodarboties ar tādiem mākslas veidiem, kuru apgūšanai nepieciešams specifisks materiāli tehniskais nodrošinājums (keramikas krāsnis, darba galdi, stelles utt.) Savukārt vispārizglītojošās izglītības iestādēs pozitīvi ir tas, ka interešu izglītības pulciņos var papildināt un padziļināt mākslas un mājturības stundās apgūto. Arī izpratne par to, ka tā vai cita nodarbošanās mani neaizrauj, ir vērtīga pieredze.
Domāju, ka gan mākslas skolu darbs, gan interešu izglītības pulciņu darbs galvenokārt atkarīgs no pedagogiem, viņu profesionalitātes un personības.
Vai pati arī esiet vadījusi kādu pulciņu?
Jā, taču tas saistīts ar manu otru aizraušanos – tautas deju.
Kāpēc izvēlēties tieši mākslas pulciņu? Vai tas attīsta radošumu un ļauj arī uz citām, daudz pragmatiskākām lietām paskatīties no cita redzes leņķa?
Protams, tas ir radošums un iespēja paplašināt pasaules uztveri. Taču bērnam, manuprāt, sākotnēji svarīgs ir process, darbošanās prieks. Ja notiek darbošanās, darbs ar rokām, tiek attīstīta sīkā pirkstu muskulatūra, kas tiešā veidā saistīta ar domāšanas procesiem. Vērojot un atveidojot, tiek attīstīta acs-rokas koordinācija, krāsu, formas uztvere utt. Tad jau varam runāt par tehniku apguvi, ideju meklēšanu, atrašanu un realizēšanu, par emociju gammu, ko rada radošs process un rezultāts.
Kāds būtu ieteikums mākslas skolotājiem, sagatavojot savus audzēkņus dalībai konkursos, kuros nākamgad izvēlētas tik nozīmīgas tēmas?
Galvenais ieteikums - piedalīties! Uzmanīgi izlasīt nolikumus, atrast atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem.
Konkurss „Kur saulīte rotājās” veltīts Latvijas 95.gadadienai. Ceru, ka šī tēma rosinās skolotājus nedaudz atkāpties no ierastajiem motīviem valsts svētkiem veltīto konkursu darbos un liks aizdomāties par to, kā patriotismu, nacionālo identitāti, valstisko apziņu paust caur savas tautas kultūras izpratni. Kāpēc tieši saules tēma? Uz šo jautājumu, manuprāt, visprecīzākā atbilde meklējama Vairas Vīķes-Freibergas teiktajā:
„Izprast sauli, kāda tā atspoguļojas tautas tradīcijās, tas nozīmē izprast latviešu tautas pasaules uztveri un dzīves ziņu pašā tās kodola vērtībā.”
Varbūt es kaut ko būtisku nepajautāju, ko Jūs vēlētos piebilst….
Lai mums visiem kopā izdodas radīt siltas un saulainas noskaņas ne tikai svētkos, bet arī ikdienā!
11
Jo radošāku, pārsteidzošāku, oriģinālāku tēmas risinājumu piedāvāsi, jo lielāka iespēja, ka tiksi pamanīts.
PA SAUL
Ē
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS AP
VIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
SPA SA
ULĒ
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS AP
VIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
S
Šajā mācību gadā uzsākusi darbu Siguldas novada interešu izglītības pulciņu un studiju mākslas skolotāju metodiskā apvienība (MA), kuras vadītāja ir Siguldas pilsētas un Siguldas Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” mākslas skolotāja Ieva Vanaga. MA uzdevumi ir metodiski atbalstīt mākslas skolotāju darbu, koordinēt pulciņu un studiju darbību, organizēt izstādes un pieredzes apmaiņu, piedalīties konkursos. Šajā mācību gadā ir ieplānota dalība vismaz divos konkursos, izstāžu organizēšana Valsts svētku un novada svētku laikā, semināru un lekciju organizēšana, kā arī elektroniska izdevuma „Pa-saulē” sagatavošana, popularizējot nozares darbu un sniedzot skolotājiem metodisku atbalstu.
Valsts izglītības satura centra izsludinātā vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas konkursa tēma 2013. gadā ir „Kur saulīte rotājās”. Nolikumā rakstīts, ka tēma izvēlēta, lai sekmētu skolēnu nacionālās identitātes, valstiskās un eiropeiskās apziņas veidošanos, veicinātu tautas vēsturiskā un kultūras mantojuma apgūšanu un saglabāšanu. Risinot konkursa tēmu „Kur saulīte rotājās”, konkursa dalībnieki aicināti pētīt saules zīmi, simbolu,
jēdzienu latviešu tautas etnogrāfijā, iegūtās atziņas realizējot oriģinālos vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas darbos. Par konkursa moto izvēlēti Vairas Vīķes – Freibergas vārdi: „Izprast sauli, kāda tā atspoguļojas tautas tradīcijās, tas nozīmē izprast latviešu tautas pasaules uztveri un dzīves ziņu pašā tās kodola vērtībā.” Tieši tādēļ uz pirmo kopā sanākšanu skolēnu brīvlaikā - 1.novembrī ar lekciju aicinājām piedalīties etnogrāfi Indru Čeksteri, kura dalījās pieredzē ar apkopoto informāciju saistībā ar šo tēmu.
2013. gadā notiks jau 41. Starptautiskais bērnu mākslas konkurss “Lidice 2013”. Atzīmējot 10.gadadienu, kopš pieņemta UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, 41.Starptautiskās bērnu mākslas izstādes-konkursa „Lidice 2013” tēma ir „Manas zemes tautas tradīcijas un kultūras mantojums”. Par nemateriālo mantojumu seminārā stāstīja mākslas zinātņu doktore Ieva Vītola.
Noslēdzoties semināram, skolotāji atzina, ka MA novadā ir ļoti nepieciešama un uzsāktais darbs ir perspektīvs.
SEMINĀRS SIGULDAS UN GARKALNES NOVADU INTEREŠU IZGLĪTĪBAS PULCIŅU UN STUDIJU MĀKSLAS SKOLOTĀJIEM
Interešu izglītības pulciņu un studiju mākslas skolotāju seminārā 1.novembrī Mākslu skolā “Baltais Flīģelis”. Foto: S.Ķirule
12
PA SAUL
Ē
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS AP
VIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
S
Valsts izglītības satura centra izsludinātā vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas konkursa tēma 2013. gadā ir „Kur saulīte rotājās”. Tu esi etnogrāfe, ilgus gadus strādājusi Mākslu skolā, pasniedzot bērniem etnogrāfiju, vadi bērnu un jauniešu folkloras kopu „Senlejiņa”. Ko Tev nozīmē šī tēma?
Saule ir galvenais simbols latviešu ornamentā un bagātīgi atspoguļota latviešu tautasdziesmās, ticējumos, pasakās un lingvistiskajā materiālā. Latvietis dzīvo pasaulē, šai saulē sildās piesaulītē, bet viņa dvēsele pēc nāves dodas uz aizsauli vai viņsauli. Saulīte un māmiņa ir vienlīdz mīļas, jo–„ no saulītes silti rīti, no māmiņas mīļi vārdi”... Saulīte ir latvieša galvenā krustamāte, kas sniedz roku pār upīti - „pilni pirksti abi rokas zeltā grieztu gredzentiņu”. Ja pietrūkst māmuliņas, tad saulīte rietēdama tiek lūgta aiznest māmuliņai simtu labu vakariņu. Saulīte nenogurstoši strādā, jo tek gan dienu, gan nakti. Saules raksti rotā meitas pūru un pūra darināšanas priekšmetus. Senatnē latvietis svētīja saulrieta brīdi, līdz saulīte aiztecēja pa savu zeltīto celiņu. Vidzemnieki to dēvēja par sirmo stundu, mijkrēsli. Mums, ziemeļniekiem, saule ir dzīvības devēja un mūsu dzīve rit saskaņā ar saules ritu.
Etnogrāfijas tēmas atspoguļotas arī mūsdienu mākslā. Man kopš bērnības visvairāk palikušas atmiņā Džemmas Skulmes pamatīgās un harmoniskās latviešu tautumeitas – kariatīdes. Kurus Tu uzskati par veiksmīgākajiem un iedvesmojošākajiem piemēriem?
Katram cilvēkam ir sava krāsu un formu izjūta, tāpēc arī katram ir cits tuvs un mīļš mākslinieka radītais tēls. Man tuvas Harija Sūniņa ilustrācijas latviešu tautas pasakām un tautas dziesmām, arī Ģirta Vilka košie, majestātiskie tēli...
Vai pēc Tavām domām bērniem un jauniešiem pietiekami māca etnogrāfiju? Kam būtu jāpievērš lielāka uzmanība mākslas skolotājiem?
Situācija ir uzlabojusies un, tuvojoties Dziesmu svētkiem, tēma atkal aktualizējas. Es priecātos, ja skolotāji paši pārzinātu latviešu etnogrāfijas pamatus, sajustu tuvību ar mūsu tradicionālo kultūru.
Kāds būtu Tavs ieteikums mākslas skolotājiem, sagatavojot savus audzēkņus dalībai konkursos, kuros nākamgad izvēlētas tik nozīmīgas tēmas?
Skolotājiem vēlams iedziļināties tēmā, palasīt, papētīt folkloras materiālus un lietišķās mākslas priekšmetus. Atrast arī mūsdienās aktuālas folklorā esošas tēmas, simbolus, jēdzienus. Mācīt to, kas izprasts un aizrauj arī pašu. Skolēni to sajūt nekļūdīgi. Pats galvenais – rosināt bērnos lepnumu par savu tautu un tās bagāto kultūras mantojumu.
SARUNA AR ETNOGRĀFI INDRU ČEKSTERI
Latvietis dzīvo pasaulē, šai saulē sildās piesaulītē, bet viņa dvēsele pēc nāves dodas uz aizsauli vai viņsauli.
Foto no I.Čeksteres personiskā arhīva: kopā ar Siguldas Mākslu skolas meitenēm, 2010.gads.
PA SAUL
Ē
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS AP
VIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
SPA SA
ULĒ
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS AP
VIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
S
13
PA SAUL
Ē
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS AP
VIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
SPA SA
ULĒ
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS AP
VIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
S
Mazliet lūdzu pastāsti par sevi!
Esmu dzimusi Siguldā, augusi Inciemā, dzīvoju Murjāņos. Šobrīd palīdzu izaugt trim bērniem, daudz lasu un rakstu, vadu un īstenoju vairākus tradicionālās kultūras un izglītības projektus. Pirms pieciem gadiem pabeidzu studijas Latvijas Kultūras akadēmijā, iegūstot humanitāro zinātņu doktora grādu mākslās.
Atzīmējot 10.gadadienu, kopš pieņemta UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, 41.Starptautiskās bērnu mākslas izstādes-konkursa „Lidice 2013” tēma ir „Manas zemes tautas tradīcijas un kultūras mantojums”. Kas ir nemateriālais mantojums, un ko, Tavuprāt, bērnu darbos sagaida ieraudzīt konkursa žūrija?
Nemateriālais kultūras mantojums ir tautas tradīcijas un tās vērtības, kuras raksturo konkrētu zemi, tautu un ir piederīgas noteiktai ļaužu grupai. Nemateriālā kultūras mantojuma centrā ir cilvēks - viņa zināšanas un prasmes, kas, mantotas no paaudzes paaudzē, tiek uzturētas ikdienā un tādējādi nodotas tālāk.
Manuprāt, konkursa žūrija mākslas darbos gribētu ieraudzīt bērna redzējumu (sirsnīgu, vitālu un tiešu) par kādu savas zemes tradīciju jeb nemateriālā kultūras mantojuma izpausmi – tādu, kas joprojām ir dzīva un spilgti atklāj katras tautas, cilvēku savdabību un unikalitāti (Latvijā tie noteikti ir Vasaras saulgrieži, Dziesmu svētki, tautas tērpu raksti, rupjmaize, zāļu tēju vākšana un lietošana u.c.)
Kultūras mantojuma tēmas atspoguļotas arī mūsdienu mākslā. Kurus Tu uzskati par veiksmīgākajiem un iedvesmojošākajiem piemēriem?
Man patīk, kā strādā mākslinieki Džemma Skulme, Valdis Celms, Aina Tobis, kuru daiļradē integrēti nemateriālās kultūras mantojuma motīvi ar
dažādiem seniem rakstiem un zīmēm, mitoloģiskiem tēliem, latviskām noskaņām.
Savukārt nemateriālo kultūras mantojumu mūsdienu dizainā ļoti veiksmīgi izmanto uzņēmums „Dizaina papīrlietas”, kuru darbi atpazīstami ar zīmolu „PURPURS”, piemēram, kolekcijas „Mantojums” biroja preču (mapes, albumi, blociņi, plānotāji) dizainā ir izmantotas latvju rakstu zīmes košos, neierastos, bet uzrunājošos toņos (sk. http://www.purpurs.com). Īpašs PURPURA izstrādātais dizaina priekšmets, kas ir arī godalgots ar vairākām balvām, ir gaismas svečturis no papīra – degot tas ar seno zīmju palīdzību veido maģiskas projekcijas un ēnu spēles. Vēl viens iedvesmojošs un pieprasīts mūsdienu dizaina piemērs, manuprāt, ir mākslinieces Zanes Ernštreites radītā suvenīru kolekcija, izmantojot dažādas zīmes un elementus no muzeju krājumu priekšmetiem, tautas mākslas oriģināliem u.c. (sk. http://www.niceplace.lv/).
Vēl, kā pieredze rāda, līdzdarbojoties starpnozaru mākslas grupā „SERDE” un kopīgi veidojot dažādus starpdisciplinārus mākslas un tradicionālās kultūras projektus, piemēram, „Točka”,
„Tautas aptieka”, „Pilsētnieka dārzs” u.c. (sk. www.serde.lv ), cilvēkus uzrunā tradīcijas izmantošana un pasniegšana „netradicionālā” formā – no vienas puses, atklājot un saglabājot nemateriālā kultūras mantojuma būtību, no otras puses, piedāvājot radošus risinājumus un citu kontekstu tradīcijas izmantošanai mūsdienās.
Vai pēc Tavām domām bērniem un jauniešiem ir izpratne par to, kas ir nemateriālais kultūras mantojums? Kā to veicināt?
Visdrīzāk bērnu un jauniešu vidū vārdu salikums „nemateriālais kultūras mantojums” netiek bieži locīts, lai arī pēdējos gados tas kļuvis sabiedrībā atpazīts. Strādājot kopā ar bērniem un jauniešiem, manuprāt, jēdziena apzināšanos un izpratni
SARUNA AR MĀKSLAS ZINĀTŅU DOKTORI IEVU VĪTOLU
Būtu jauki, ja konkursa gatavošanās laikā skolotāji un bērni ar prieku iesaistītos un lūkotu pamatīgāk iepazīt kādu no tradīcijām.
14
PA SAUL
Ē
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS AP
VIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
S
PA SAUL
Ē
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS A
PVIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
SPA SA
ULĒ
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS A
PVIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
S
varētu pilnveidot neuzbāzīgās sarunās par savas zemes, ģimenes, skolas tradīcijām (svētkiem, ēdieniem, ticējumiem, kaut vai spoku stāstiem u.c.). Ieguldījumu izpratnes veicināšanā noteikti veicinātu kādas tradīcijas dziļāka praktiska izpēte, piemēram, tiekoties ar tradīciju zinātājiem (teicējiem, amatniekiem, rokdarbniekiem, meistariem u.c.), piedaloties meistardarbnīcās (maizes cepšanas, masku gatavošanas, izšūšanas, grozu pīšanas, mūzikas instrumentu darināšanas u.c.), iepazīstot tradīciju izpausmes un interpretācijas pētījumos, izdevumos, attēlos, pasākumos.
Kāds būtu Tavs ieteikums mākslas skolotājiem, sagatavojot savus audzēkņus dalībai konkursos, kuros nākamgad izvēlētas tik nozīmīgas tēmas?
Būtu jauki, ja gatavošanās konkursam notiktu kā īstens un komplekss nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas process, kura laikā skolotāji un bērni ar prieku iesaistītos un lūkotu pamatīgāk iepazīt kādu no tradīcijām – piemēram, kaut vai izvēloties bērza sulu tecināšanu un sagatavošanu kā vienu Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma izpausmēm. Bez mākslas darbu sagatavošanas konkursam varētu notikt bērzu sulu degustēšana, ekskursija muzeja krājumā (iepazīstot senāk izmantotos traukus un rīkus šīs nodarbes veikšanai), tikšanās ar sulu tecinātājiem (uzzinot, kā to un kad dara, kā agrāk darīja, kā labāk darīt) u.c. Tam būtu nozīme gan paša mantojuma saglabāšanā, gan latviskās piederības sajušanā, turklāt gūstot jaunas zināšanas un gandarījumu par paveikto.
Vēl viena iespēja būtu radoši un neierasti paskatīties uz kādu tradīciju, tādējādi „it kā
atverot acis” jeb liekot saredzēt, ka nemateriālais kultūras mantojums ir mums visapkārt, piemēram, uztamborējot galda dekoru no sagrieztiem plastmasas maisiņiem, uzadot zeķes novada tautas brunču rakstos vai toņos, izgatavojot Adventes vainagu latvju raksta formā u.c.
Varbūt vari atvēlēt nelielu „apkopojumu” no sava ziņojuma Siguldas novada interešu izglītības mākslas pulciņu vadītājiem?
Kultūras mantojums ir ikvienas pasaules tautas bagātība, kas atklājas ne tikai materiālās formās, bet
arī nemateriālās – kā cilvēku prasmes, zināšanas, attieksme, kas nodota no paaudzes paaudzē. Mantojums ar saturā un formā daudzveidīgajām materiālās un nemateriālās kultūras izpausmēm palīdz mums saprast, kas mēs esam un kāda ir mūsu piederības un pēctecības izjūta jeb identitāte. Turklāt nemateriālais kultūras mantojums ir arī mūsu pieredze, uzskati, vērtības, ko mēs uzturam un nododam tālāk.
Viena no labākajām praksēm nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā ir izmantot formālās un neformālās izglītības metodes - pedagogiem un audzēkņiem kopā izzināt tradīcijas un tās kā avotu izmantot savā jaunradē. Šādi tiek sniegts arī tik nepieciešamais ieguldījums tradicionālās kultūras popularizēšanā, jo tikai cilvēks ir tas, kurš iepriekšējo paaudžu atstātajam kultūras mantojumam var piešķirt jēgu jeb vērtību - pieliekot visas pūles, lai to saglabātu un attīstītu, vienlaikus ļaujot tam harmoniski iederēties arī laikmetīgajā kultūrvidē.
Lai nemateriālais kultūras mantojums ir iedvesmas avots radošam darbam un pašizpratnei!
15
Nemateriālais kultūras mantojums ir arī mūsu pieredze, uzskati, vērtības, ko mēs uzturam un nododam tālāk.
PA SAUL
Ē
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS A
PVIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
SPA SA
ULĒ
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS A
PVIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
S
16
IZCILĀKĀS UN IEVĒROJAMĀKĀS TAUTAS TRADĪCIJAS JEB KULTŪRAS KANONS
1. LATVJU DAINAS 2. DZIESMU TEIKŠANA VILCĒJU DAUDZBALSĪBĀ
3. KOKLES UN KOKLĒŠANA 4. TAUTAS TĒRPS
5. LIELVĀRDES JOSTA 6. DZIESMU SVĒTKI
7. RUDZU MAIZE 8. LATGALES PODNIECĪBA
9. JĀŅI10. KAPU KOPŠANAS TRADĪCIJA
11. MAIJA DZIEDĀJUMI PIE KRUSTA UN MIRUŠO OFĪCIJS LATGALĒ UN AUGŠZEMĒ 12. SUITU KULTŪRTELPA
13. LĪBIEŠU TRADICIONĀLĀ KULTŪRA
Skatīt vairāk: http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/4/
NEMATERIĀLAIS KULTŪRAS MANTOJUMS MŪSDIENU MĀKSLĀ
http://singlewomensecrowns.tumblr.com/blog password: SERDE; video password: serde
http://www.purpurs.comhttp://www.niceplace.lv
VAIRĀK INFORMĀCIJAS:
UNESCO konvencija par Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu: http://www.likumi.lv/UNESCO mājas lapā par Nemateriālo kultūras mantojumu jeb ICH: http://www.unesco.org/culture/ich/index.php?lg=en&pg=00001/UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas mājas lapa: http://www.unesco.lv/International Journal of Intangible Heritage: http://www.ijih.org/
PA SAUL
Ē
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS A
PVIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
S
PA SAUL
Ē
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS A
PVIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
S
PA SAUL
Ē
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS A
PVIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
S
PA SAUL
Ē
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS A
PVIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
S
17
Foto no I.Vītolas personīgā arhīva:
1. Starpnozaru mākslas grupas SERDE mākslinieciska
interpretācija „Tautas aptieka”, Rīga, 2010.
2. Vertikālās dobes starpnozaru mākslas grupas SERDE projektā
„Pilsētas eko-sistēmas”, Rīga, 2011.
3. Palodzes dārza versija starpnozaru mākslas grupas SERDE
projektā „Pilsētas eko-sistēmas”, Rīga, 2011.
4. Slimnīcas gulta – ārstniecības augu dobe starpnozaru mākslas
grupas SERDE projektā „Pilsētnieka dārzs”, Rīga, 2012.
1
3 2
4
PA SAUL
Ē
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS AP
VIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
SPA SA
ULĒ
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS AP
VIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
S
41.Starptautiskās bērnu mākslas izstādes-konkursa „Lidice 2013” tēma ir „Manas zemes tautas tradīcijas un kultūras mantojums”. Latvijas kārtas konkursam jāiesūta darbi par tēmu „Latviešu tautas tradīcijas un kultūras mantojums”. Tavi audzēkņi vairākkārtīgi saņēmuši konkursa atzinības un godalgas. Pagājušajā mācību gadā atzinības rakstu saņēma Tava skolniece Samanta Lasmane ar darbu “Lielā zemūdens kauja”. Kur slēpjas veiksmes atslēga jo, nav jau noslēpums - nav netalantīgu skolēnu, ir vairāk vai mazāk talantīgi skolotāji. Kāda ir Tava pieredze, sagatavojot skolēnus izstādei? Vai Tu iepriekš pārrunā tēmas, kopīgi studējiet dažādus materiālus?
Jā, tas ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem veiksmīgam darbam.
Ko Tu ieteiktu citiem skolotājiem, sagatavojot skolēnus šim konkursam?
1. Rūpīgi izpētīt visus iespējamos materiālus par šo tēmu vispirms pašam skolotājam, jo tas dod zināšanas un līdz ar to arī iespēju rosināt skolēnus paskatīties uz šo tēmu no cita, netradicionālāka skatu punkta.
2. Skolēniem daudz skicēt, meklējot labāko, netradicionālāko variantu, kadrējumu un tehniku darba īstenošanai.3. Lai nepazaudētu bērnu zīmējumu unikālumu, skolotājs nedrīkst uzspiest savu viedokli, savu pieaugušā skatu uz lietām - līdz tēmas risinājumam bērnam jānonāk pašam ar visām viņa vecumposmā raksturīgajām kļūdām. Tik bieži nākas redzēt skaistus, bet bērna būtībai neraksturīgus darbus, kuru radīšanu ļoti ietekmējis pieaugušais!
Tu esi māksliniece, varētu veidot savu mākslinieces karjeru, tomēr strādā ar bērniem - gan Siguldas 1.pamatskolā, gan Mākslu skolā “Baltais Flīģelis”. Kāpēc tāda izvēle?
Tā ir enerģiju apmaiņa - es dodu viņiem, savukārt viņi dod man.
Vai Siguldā, pēc Tavām domām, ir pietiekams piedāvājums bērniem un jauniešiem mākslas jomā? Kam būtu jāpievērš lielāka vērība?
Pēc manām domām, visi, kuriem ir vēlme darboties, to var īstenot, jo piedāvājums ir pietiekoši plašs.
Kembridžas Universitātes Izglītības fakultātes pasniedzējs Džons Bengss intervijā portālam politika.lv atzīst, ka dalība mākslas pulciņos un mākslas skolā attīstījusi spēju arī uz daudzām citām lietām paskatīties radoši, ka māksla ir kā fona priekšnosacījums, kas stimulē un attīsta radošumu. Pēc Tavām domām - ko bērniem un jauniešiem sniedz dalība dažādos mākslas pulciņos, studijās, Mākslas skolā?
Bez visa iepriekšminētā vēl paplašina redzesloku, trenē komunikācijas prasmes, rada lielāku pārliecību par sevi.
SARUNA AR MĀKSLAS SKOLOTĀJU DACI MELBĀRDI
Tik bieži nākas redzēt skaistus, bet bērna būtībai neraksturīgus darbus, kuru radīšanu ļoti ietekmējis pieaugušais!
18
PA SAUL
Ē
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS AP
VIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
S
SIGULDAS, GARKALNES, ĶEKAVAS, SALASPILS, OLAINES UN CARNIKAVAS NOVADU VIZUĀLĀS UN VIZUĀLI PLASTISKĀS MĀKSLAS KONKURSA „KUR SAULĪTE ROTĀJĀS” NOLIKUMS
PA SAUL
Ē
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS AP
VIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
SPA SA
ULĒ
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS AP
VIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
S
19
MĒRĶII Sekmēt skolēnu nacionālās identitātes, valstiskās un eiropeiskās apziņas veidošanos, veicināt tautas vēsturiskā un kultūras mantojuma apgūšanu un saglabāšanu, sniegt iespēju skolēniem eksponēt darbus Latvijas 95.gadadienai veltītā izstādē, tādējādi veicinot katra skolēna personīgo ieguldījumu svētku norisē.
II Uzsākt gatavošanos vizuālas un vizuāli plastiskās mākslas konkursam-izstādei „Trejdeviņas saules lec”, kas sekmētu audzēkņu līdzdalību un personīgo ieguldījumu „Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta” pasākumos 2014.gadā un atzīmētu Latvijas prezidentūru ES padomē 2015.gadā.
ORGANIZATORIIZM Valsts izglītības satura centrs (VISC) sadarbībā ar pašvaldībām, pašvaldību izglītības pārvaldēm un izglītības iestādēm.
DALĪBNIEKII Izglītības iestāžu interešu izglītības mākslas pulciņu audzēkņi.II Pasākumu laikā dalībnieki var tikt fotografēti vai filmēti, un fotogrāfijas un audiovizuālais materiāls var tikt publiskots.
KONKURSA TĒMAI Risinot konkursa tēmu „Kur saulīte rotājās”, konkursa dalībnieki aicināti pētīt saules zīmi, simbolu, jēdzienu latviešu tautas etnogrāfijā, iegūtās atziņas realizējot oriģinālos vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas darbos. „Izprast sauli, kāda tā atspoguļojas tautas tradīcijās, tas nozīmē izprast latviešu tautas pasaules uztveri un dzīves ziņu pašā tās kodola vērtībā.”(Vaira Vīķe-Freiberga)
II Konkursa dalībnieki veido vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas darbus atbilstoši nolikuma tēmai:1) vizuāli plastiskajā mākslā: 3-dimensiju darbus (individuālus un kolektīvus) dažādās tehnikās. Individuālos darbus - ne mazākus par 20cmx20cmx20cm, kolektīvos darbus - ne mazākus par 50cmx50cmx50cm; 2)vizuālajā mākslā: zīmējumus un gleznojumus dažādās tehnikās, kā arī citus 2-dimensijās veidotus darbus. Grafikas un zīmējumus ne mazākus par A4 formātu. Gleznojumus A3 vai A2 formātā.
NORISEI Projekts tiek īstenots trīs kārtās:1.KĀRTA notiek divos posmos.
1.posms – Pierīgas: Salaspils, Olaines, Garkalnes, Siguldas, Ķekavas un Carnikavas novadu izglītības iestādēs. Norises laiks: 2013.gada janvāris –februāris. 2.posms – Pierīgas: Salaspils, Olaines, Garkalnes, Siguldas, Ķekavas, Carnikavas novadu skate Siguldas novada Kultūras centrā. Norises laiks: 2013.gada marts.Oriģinālākie un interesantākie darbi tiek izvirzīti uz konkursa 2.kārtu. No viena interešu izglītības pulciņa drīkst iesniegt ne vairāk kā 5 darbus. Kopējo iesniedzamo darbu skaitu no novada/pilsētas konkursa 2.kārtai nosaka kultūrvēsturiskā novada kārtas organizatori.
2.KĀRTA notiek kultūrvēsturiskajos novados - 2013.gada aprīlī, maijāKonkursa 2.kārtas noslēguma pasākums Pierīgā: Babītē. Norises laiks: 2013. gada 10.maijā.
PA SAUL
Ē
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS A
PVIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
S
PA SAUL
Ē
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS A
PVIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
S
PA SAUL
Ē
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS A
PVIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
S
PA SAUL
Ē
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS A
PVIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
S
II Vizuālās un vizuāli plastikās mākslas darbu vērtēšana notiek atbilstoši nolikumā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem. Žūrijas komisijas lēmumu un izvirzītos darbus izstādei Pierīgā – Babītē paziņo katra kultūrvēsturiskā novada noslēguma pasākumā.
3.KĀRTA notiek Rīgā 2013.gada novembrī.Vizuālās un vizuāli plastikās mākslas darbu vērtēšana notiek atbilstoši nolikumā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem.Konkursa laureātu apbalvošana (vieta un laiks tiks precizēti).Konkursa darbu saņemšana (vieta un laiks tiks precizēti).Par norādītajā laikā neizņemtajiem darbiem konkursa organizatori atbildību neuzņemas.
DARBU NOFORMĒŠANA UN KONKURSA PIETEIKUMU IESNIEGŠANA 1.kārtas 2.posma skatei, kā arī 2.kārtas konkursā katra izstādei iesniedzamā darba aizmugurē labajā pusē apakšējā malā jābūt pielīmētai un priekšpusē piespraustai vizītkartei, kurā norādīts darba nosaukums, autora vārds, uzvārds, klase, izglītības iestāde, pedagoga vārds, uzvārds. Vizītkarte jānoformē datordrukā.
Vizītkartes noformējums: izmērs – 4 cm x 10 cm
DARBA NOSAUKUMS
Autora vārds, uzvārds
Klase
Izglītības iestāde
Novads/pilsēta
Pedagoga vārds, uzvārds
Vizuāli plastiskajiem darbiem jānodrošina eksponēšanas iespējas (atbilstoši eksponēšanas veidam jābūt āķiem, stieplēm utt.). Kultūrvēsturisko novadu kārtas organizatori var paredzēt papildus darbu noformēšanas nosacījums. Darbus 1.kārtas 2. posma skatei un 2.kārtai iesniedz attiecīgajam izstādes organizatoram un elektroniski nosūta darbu sarakstu (Pielikums) ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms izstādes iekārtošanas. Sarakstu – pieteikumu konkursa 1.kārtas 2. posma skatei Siguldas novada Kultūras centrā un 2.kārtai – Pierīgas konkursam Babītē nosūtīt arī elektroniski:
1) 1.kārtas 2.posma skatei: Siguldas novada izglītības pārvaldes vadītājas vietniecei Sandrai Ķirulei: [email protected]; tālr.: 67970932, 26496642.2) 2.kārtai: VISC Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas vecākajai referentei Aretai Raudzepai, tālr.67350810, fakss 67226535, e-pasts: [email protected]
Iesūtot darbu, dalībnieks piekrīt, ka organizatori to var izmantot ar atsauci uz autoru, jebkuros plašsaziņas līdzekļos pilnā apjomā vai atsevišķas darba daļas bez īpašas saskaņošanas ar autoru, tai skaitā fiksēt fotogrāfijās, izmantot ar konkursu saistītos drukas darbos, video ierakstos, publiski pārraidīt televīzijā neierobežotā apjomā un laika periodā Latvijā un ārpus tās robežām.
VĒRTĒŠANA UN APBALVOŠANA1.KĀRTA. 1.POSMS. Vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas darbu vērtēšana notiek izglītības iestāžu skatēs. Labākie darbi tiek izvirzīti uz apvienoto novadu skati Siguldā. 1.KĀRTAS. 2.POSMS. Vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas darbus vērtē Siguldas novada vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas interešu izglītības pulciņu metodiskās apvienības izveidota žūrija. Žūrija izvirza oriģinālākos un mākslinieciski interesantākos darbus, piešķirot darbu autoriem I, II un III pakāpes diplomus. Labākie darbi tiek izvirzīti uz Pierīgas novadu skati Babītē.
20
PA SAUL
Ē
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS A
PVIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
S
PA SAUL
Ē
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS A
PVIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
S
PA SAUL
Ē
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS A
PVIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
S
PA SAUL
Ē
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS A
PVIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
S
2.KĀRTA. Vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas darbus kultūrvēsturisko novadu skatēs vērtē VISC izveidota žūrija. Žūrija izvirza oriģinālākos un mākslinieciski interesantākos darbus, piešķirot darbu autoriem I, II un III pakāpes diplomus. Izstādes darbus, kuri konkursā saņem I un II pakāpes novērtējumu, izvirza Latvijas Republikas proklamēšanas 95.gadadienai veltītajai izstādei Rīgā (laiks un vieta tiks precizēti).
IZSTĀDES DARBU VĒRTĒŠANADarbus vērtē četrās vecuma grupās:1.– 3.klašu grupa; 4.- 6.klašu grupa; 7.- 9.klašu grupa; 10.-12.klašu grupa. Vērtēšanas kritēriji: atbilstība tēmai, atbilstība nolikuma prasībām, kompozīcija, darba izpildījuma kvalitāte, oriģinalitāte.
3.KĀRTAVISC izveidota žūrija atbilstoši nolikuma kritērijiem vērtē noslēguma izstādes darbus. Izstādē-konkursā tiks izvirzīti veiksmīgākie darbi katrā vecuma grupā un darbu autoriem piešķirti 1., 2.un 3.pakāpes diplomi un balvas (kopā ne vairāk par 30 apbalvojumiem). Konkursa 3.kārtas laureātu darbi tiek izvirzīti izstādei „Trejdeviņas saules lec”, kas plānota 2014.gada maijā-jūnijā. Konkursos žūrijai ir tiesības piešķir veicināšanas balvas, kā arī atsevišķas vietas nepiešķirt.
FINANSĒJUMS1.kārtu finansē izglītības iestādes, izglītības pārvaldes un pašvaldības. 2.kārtā no valsts budžeta 42.03. apakšprogrammas „Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki” finansē žūrijas komisijas darbu, daļēji telpu īri. 2.kārtas organizatori papildus izdevumu segšanai var paredzēt dalības maksu, kas nepārsniedz Ls 1,- no konkursa dalībnieka. Dalībnieku piedalīšanos (ceļa izdevumus, ēdināšanu) 2.kārtā un izstādes darbu transportēšanu finansē pašvaldība vai iestāde, kuru dalībnieki pārstāv.3.kārtas norisi daļēji finansē no valsts budžeta un piesaistītajiem līdzekļiem. Dalībnieku piedalīšanos (ceļa izdevumus, ēdināšanu) finansē pašvaldība vai iestāde, kuru dalībnieki pārstāv.
PROJEKTA VADĪTĀJAVISC Interešu izglītības un tālākizglītības departamenta Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas vecākā referente Areta Raudzepa, tālr.67350810, fakss 67226535, e-pasts: [email protected].
Konkursa “Kur saulīte rotājās” pieteikuma anketas paraugs
21
PA SAUL
Ē
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS AP
VIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
SPA SA
ULĒ
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS AP
VIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
S
41. STARPTAUTISKĀ BĒRNU MĀKSLAS IZSTĀDE-KONKURSS ”LIDICE 2013” NOLIKUMS MĒRĶIS1. Veicināt bērnu un jauniešu radošo spēju attīstību, padziļināt izpratni par citu tautu mākslu, kultūru, tradīcijām.2. Veicināt sadarbību starp Latvijas Republiku un Čehijas Republiku.3. Sekmēt izglītības iestāžu vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas pulciņu pedagogu sadarbību un pieredzes apmaiņu.4. Sniegt iespēju bērniem eksponēt savus darbus starptautiskajā izstādē.
ORGANIZATORIValsts izglītības satura centrs (VISC) sadarbībā ar Čehijas Republikas vēstniecību Latvijā, Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamentu un izglītības iestādēm.
DALĪBNIEKIBērni un jaunieši no 4 līdz 16 gadu vecumam.Pasākumu laikā dalībnieki var tikt fotografēti vai filmēti, un fotogrāfijas un audiovizuālais materiāls var tikt publiskots.
KONKURSA TĒMAAtzīmējot 10.gadadienu, kopš pieņemta UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, 41.Starptautiskās bērnu mākslas izstādes-konkursa „Lidice 2013” tēma ir „Manas zemes tautas tradīcijas un kultūras mantojums”. Latvijas kārtas konkursam aicinām iesūtīt darbus par tēmu „Latviešu tautas tradīcijas un kultūras mantojums”
APAKŠTĒMAS:• Latviešutautastērps• Amatniecībasdarinājumi• Latviešutautasdeja• Gadskārtuieražas• Latviešutautastradīcijasungodi.Vedības(kāzutradīcijas)• Latviešutautaspasakasunteikas• Dziesmuundejusvētkutradīcija-unikālanemateriālākultūrasmantojumaizpausmeBaltijasvalstīs
NORISEKonkurss notiek divās kārtās:1.KĀRTA – Latvijā 2013.gada februārī – martā2.KĀRTA – Čehijā 2013.gada martā - oktobrīKonkursa 1.kārtas noslēguma pasākums – apbalvošana notiks 2013.gada 7.martā Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa iela 13, Rīga LV – 1050.Visi konkursa 1.kārtas laureātu darbi tiek izvirzīti izstādei- konkursam Čehijā.
DARBU IESNIEGŠANAS NOSACĪJUMI
• Dalībnieki iesniedz zīmējumus un gleznojumus jebkurā tehnikā, veidojumus no māla, koka, stikla, metāla, papīra, auduma, kā arī fotogrāfijas (turpmāk tekstā – Darbi).
• Divdimensijudarbumaksimālaislielums70cmx50cm,trīsdimensijudarbu– 120cm x120cm, svars nedrīkst pārsniegt 10 kg. • Fotogrāfijasiesniegttikaioriģinālas,uzkvalitatīvafotopapīra.• Novienainterešuizglītībaspulciņavaiklasesdrīkstiesniegtnevairākkā5darbus.
22
PA SAUL
Ē
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS AP
VIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
S
PA SAUL
Ē
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS A
PVIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
SPA SA
ULĒ
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS A
PVIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
S
Iesūtot darbu, dalībnieks piekrīt, ka organizatori to var izmantot, ar atsauci uz autoru, jebkuros plašsaziņas līdzekļos pilnā apjomā vai atsevišķas darba daļas bez īpašas saskaņošanas ar autoru, tai skaitā fiksēt fotogrāfijās, izmantot ar konkursu saistītos drukas darbos, video ierakstos, publiski pārraidīt televīzijā neierobežotā apjomā un laika periodā Latvijā un ārpus tās robežām.
Darbi jāiesūta vai jāiesniedz no 2013.gada 4. līdz 6.februārim Bērnu un jauniešu centrā „Rīgas Skolēnu pils”, K.Barona iela 99, Rīga LV -1843, no plkst. 10.00 – 17.00. Konkurss – izstāde notiks no 2013.gada 14.februāra līdz 7.martam Rīgas domē, Rātslaukums 1. Izstādē tiks izstādīti tikai žūrijas izvirzītie darbi.
Uz konkursu Čehijā nosūtītos darbus organizatoram ir tiesības autoriem neatdot.Darbi, kuri netiek izvirzīti konkursam Čehijā, jāizņem līdz 2013.gada 15.martam Bērnu un jauniešu centrā „Rīgas Skolēnu pils”, K.Barona iela 99, Rīga, LV -1843, iepriekš saskaņojot ar RIIMC metodiķi Dagniju Ramani pa tālruni 27006053. Par norādītajā laikā neizņemtajiem darbiem konkursa organizatori atbildību neuzņemas.
DARBU NOVĒRTĒŠANAIzstādei iesniedzamā darba aizmugurē labajā pusē apakšējā malā jābūt pielīmētai un priekšpusē piespraustai vizītkartei, kurā norādīts autora vārds, uzvārds, pilna skolas adrese (ja darbs tiek iesniegts individuāli, skolas adreses vietā jāuzrāda dalībnieka adrese), vecums, tautība, valsts, autora dzimums. Vizītkarti aizpildīt drukātiem (lielajiem) burtiem datordrukā.
Konkursa darbus Bērnu un jauniešu centrā „Rīgas Skolēnu pils” iesniedz, pievienojot darbu sarakstu (1.pielikums). Sarakstu līdz 2013.gada 1.februārim nosūtīt elektroniski VISC Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļā, Strūgu ielā 4, Rīgā, LV – 1003, tālr. 67350810, fakss 67226535, e-pasts: [email protected]. Saraksti tiks pieņemti tikai uz pielikumā norādītās formas anketas.
VĒRTĒŠANA Darbi tiek vērtēti 2 grupās:
- dalībnieki no 4 līdz 10 gadiem, - dalībnieki no 11 līdz 16 gadiem,
Darbus vērtē VISC un Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta izveidota žūrija.
VĒRTĒŠANAS KRITĒRIJI - atbilstība tēmai, - kompozīcija, - darba izpildījuma kvalitāte,- oriģinalitāte.
FINANSĒJUMSDarbu transportēšanu uz izstādi Čehijā nodrošina Čehijas Republikas vēstniecība Latvijā.No valsts budžeta 42.03. apakšprogrammas „Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki” finansē žūrijas komisijas darbu, daļēji telpu īri un balvas konkursa laureātiem.Dalībnieku piedalīšanos pasākumā Rīgā (ceļa izdevumus, ēdināšanu), izstādes darbu transportēšanu un pasta izdevumus finansē pašvaldības vai iestāde, kuru dalībnieki pārstāv.
PROJEKTA VADĪTĀJAVISC Interešu izglītības un tālākizglītības departamenta Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas vecākā referente Areta Raudzepa, tālr.67350810, fakss 67226535, e-pasts: [email protected].
23
KONKURSA ”LIDICE” VIZĪTKARTES UN PIETEIKUMA ANKETAS PARAUGI
KONKURSA „LIDICE” STATISTIKA
Sīkāka informācija par konkursu:
http://www.mdvv-lidice.cz/en/http://www.lidice.memorial.cz/
2003 2012
PA SAUL
Ē
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS A
PVIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
SPA SA
ULĒ
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS A
PVIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
S
24
PA SAUL
Ē
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS A
PVIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
SPA SA
ULĒ
SIGUL
DAS
NOVA
DA V
IZUĀL
ĀS U
N VI
ZUĀL
I PLA
STISK
ĀS M
ĀKSL
AS
INTE
REŠU
IZGL
ĪTĪBA
S PUL
CIŅU
/ STU
DIJU
MET
ODISK
ĀS A
PVIEN
ĪBAS
ŽU
RNĀL
S
SAULES
PASAULĒ
SIGULDAS NOVADA VIZUĀLĀS UN VIZUĀLI PLASTISKĀS MĀKSLAS INTEREŠU IZGLĪTĪBAS PULCIŅU / STUDIJU METODISKĀS APVIENĪBAS ŽURNĀLS
