Šonedēļ aktuāli slēpot ļoti patīk!putni ziemā Integrēta nodarbība ar runas dominanti Apes PII „Vāverīte” Teātra dienās bērni gūst pirmo skatuves pieredzi Saldus

Aktuāli Pedagogiem skaidrību

par algām sola viest vien maija vidū. 3. lpp.

ZiNāŠANAiLatvijā gandrīz 10 %

jauniešu pēc pamatskolas absolvēšanas neturpina iz-glītību.

4. lpp.

DiskusijAIZM priekšlikumi bez

izvērtētām sekām. 6.–7. lpp.

svētkiDeju svētki ir tautas kus-

tība. 10. lpp.

iZstāDeKo un kur mācīties – at-

klāj izstādē „Skola 2015”! 16. lpp.

DiAsporANav pieļaujams, ka latvie-

šu bērni diasporā aizmirstu savu dzimto valodu.

17. lpp.

Publicitātes foto

FOTO: no Dainas Grosas personiskā arhīva

FOTO: LETA

FOTO: LETA

FOTO: Andris Bērziņš

Ceturtdiena, 12. februāris, 2015 Nr. 3 (469) Abonēšana 67357585, fakss 67357584, e-pasts [email protected] www.izglitiba-kultura.lv

330

PA R V I S U, K A S S VA R Ī G S I ZG L Ī T Ī B Ā

Šonedēļ aktuāli

Cena 2,83 EUR


Turpinājums 9. lpp.

Lai bij’ prieki, kam bij’ prieki,Bērniņam, tam bij’ prieki:Sniedziņš sniga, putināja,Bērniņš kalna galiņā…

Kad ārā snieg, atceros tautas-dziesmu. Par skandināvu bēr-niem stāsta, ka viņi jau piedzim-stot ar slēpēm pie kājām, tāpēc vēlējāmies noskaidrot, kāpēc tāds ziemas sporta veids kā slēpošana mūsu skolās ir mazāk iecienīts.

Slēpes jāpērk un jānomā vecākiemUzklausot sporta skolotājus,

secinām, ka pārsvarā iespēja snie-gotā ziemā slēpot ir atstāta skolēnu vecāku ziņā, jo skolām ir proble-mātiski iegādāties inventāru.

Ikšķiles Brīvā skola ir viena no retajām, kur bērni ar prieku gai-da brīvbrīdi un sporta stundas, kad tiks laukā uz slēpēm. Sporta skolotāja Benita Zaretoka stāsta, ka pirmsskolas grupā bērni mā-cās slēpot ar četru gadu vecumu un līdz 4. klasei visi jau slēpo.

„Mācu, kā pareizi nobraukt no kalna, dažādus soļus, ar un bez nūjām – visu, ko vien varam. Jo agrākā vecumā sāk, jo labāk, jo bērni neizjūt bailes. Patlaban trīs nedēļas regulāri ejam ārā gan ga-rajā pauzē (40 minūšu) līdz pus-dienām, kad skolēni paši brīvi kustas, kā grib, gan sporta stun-dās. Garajā starpbrīdī bērni pat nav jāaicina doties ārā – paši stei-dzas pēc slēpēm,” ar prieku stāsta skolotāja un skaidro, ka skolā ir jauktās grupas, tādēļ slēpošanai var atvēlēt 60 minūšu vai arī di-

vas mācību stundas nedēļā – kā visās vispārizglītojošajās skolās.

Skolai ir savs ābeļdārzs, kur ir iebrauktas trases, un pašiem savs kalniņš. Citur sniegs ātri pazūd, bet Ikšķiles Brīvās skolas dārzā tā ir pietiekami. Lai gan tuvumā ir Zilie kalni un mežs, ceļā uz to nāktos šķērsot lielo šoseju, tādēļ skolēni turp nedodas. Pirms di-viem gadiem uz lielajiem kalniem braukuši kopā ar vecākiem.

Ilze BrInkmaneIk

FOTO: no Benitas Zaretokas personiskā arhīvaMācību programmu standartos ir minēts: ja ir iespējams, tad sniegotos apstākļos sporta stundās var darboties laukā. Pārsvarā iespēja slēpot visbiežāk ir atkarīga no skolotāju uzņēmības un entuziasma, kā arī aktīvas vecāku iesaistīšanās. Ikšķiles Brīvajā skolā skolēni (attēlā) slēpošanai izmanto arī garo starpbrīdi.

Turpinām laikraksta „izglītība un Kultūra”, elektronisko žurnālu „pirmsskolas izglītība”

un „Vecākiem” abonēšanu 2015. gadam!Drukātā laikraksta gada abonēšanas cena – 54,90 EUR, elektroniskā (PDF) formātā – 48,00 EUR.

Žurnālu komplekta „Pirmsskolas Izglītība” un „Vecākiem” gada abonēšanas cena – 49,80 EUR. Tālr.: 67357585; e-pasts: reklā[email protected]

Skolēniem slēpot ļoti patīk!

12. februāris, 2015 www.izglitiba-kultura.lv 2

Laikraksts „Skolotāju Avīze” iz-nāk kopš 1948. gada 1. janvāra, kopš 1990. gada 1. janvāra arnosaukumu „Izglītība”, kopš 1994. gada 6. janvāra ar no-saukumu „Izglītība un Kultūra”.

Redakcijas adrese:Marijas iela 2 Rīgā, LV-1050Tālr.: 67357585, fakss: 67357584e-pasts: [email protected]ā redaktore:Daiga KļanskaTālr.: 29 808301

e-pasts: [email protected]āmas un mārketinga vadītāja: Ineta Brokae-pasts: [email protected]ālr.: 67357585Literārā redaktore: Zigrīda Purvlīcee-pasts: [email protected]ētāja: Daiga Dzenee-pasts: [email protected]

Iespiests tipogrāfijā „Mūkusala”. Tirāža: 2000.Abonēšanas indekss: 1092

Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz „Izglītību un Kultūru” obligāta. Publikācijās paustais viedoklis ne vienmēr atspoguļo redakcijas viedokli.

Nedēļas laikraksts „Izglītība un Kultūra” Izdevējs: SIA „AB konsultants”Vienotais reģistrācijasnumurs: 40103361805LR UR masuinformācijas līdzekļareģ. apl. Nr.000701313

AktuAlitātes iZglītībā

Kopš iepriekšējā laikraksta „Izglītība un Kultūra” iznākšanas manu pastkastīti pilda pedagogu jautājumi par jauno Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iz-strādāto pedagogu darba samaksas modeli un tā apro-bāciju visās Latvijas skolās, kā arī par izsludinātajiem grozījumiem pašreizējā valsts mērķdotācijas pedagogu algām sadales kārtībā. Nenoliedzami, visas valsts pe-dagogus patlaban satrauc, kāds darba apjoms un at-algojums viņiem būs nākamā mācību gada sākumā, jo modeļa otrajā aprobācijas kārtā atklājas, ka darba apjoms 36 stundu nedēļā būs krietni lielāks nekā pat-laban viena likme (21 kontaktstunda nedēļā + papildu pienākumi), turklāt par algas apjomu izglītības un zi-nātnes ministre sola runāt tikai maija vidū. Pēc Minis-tru prezidentes Laimdotas Straujumas, IZM vadības un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrī-bas tikšanās pagājušajā nedēļā valdības ēkā visas amat-personas optimistiski paziņoja, ka notiek konstruktīvs darbs atbilstoši grafikam, un viens otram dziļā cieņā paklanījās: cik viss labi, trūkst tikai Leonīda Brežņeva cienīga apskāviena un bučas. Tam visam varētu arī svēti noticēt, ja vien pirms pāris dienām Latvijas pašvaldī-bu un izglītības nodaļu vadītāji no IZM amatpersonām būtu guvuši skaidras atbildes uz daudzajiem jautāju-miem gan par normatīvo aktu grozījumiem, gan par jauno modeli. Nekādu kritiku neiztur valsts sekretāres pienākumu izpildītājas un Izglītības departamenta di-rektores Evijas Papules atbilde uz kāda pašvaldības va-dītāja jautājumu, vai IZM ir konkrēti aprēķini par to, kādu ietekmi plānotās izmaiņas atstās uz pašvaldību budžetu, valsts ekonomisko attīstību: „Ir, bet mēs jums nedosim, jo paši lieliski protat sarēķināt.”

Pasaulē aizvien biežāk runā par hibrīdkaru, ko īste-no Krievijas prezidents Vladimirs Putins, bet Latvijā, iespējams, šādu karu ir uzsākusi IZM, kura ar savām apšaubāmas lietderības darbībām destabilizē skolas at-mosfēru visā valstī. Jaunākajā Eiropas Komisijas ziņo-jumā par Latviju ir teikts, ka gandrīz 10 % mūsu jaunie-šu pēc pamatskolas absolvēšanas neturpina izglītību un tikai 10 % jauniešu ar pamatskolas izglītību spēj atrast darbu. Labklājības ministrs Uldis Augulis satrauku-ma pilns stāsta, ka bez darba valstī ir 17 800 jauniešu, no kuriem 42 % nav darba pieredzes, savukārt 63 % ir zems izglītības līmenis. Vai šie argumenti ir par vājiem, lai IZM attaptos un aiz saviem septiņciparu skaitļiem redzētu arī tūkstošiem reālu jaunu cilvēku, kuri grimst nabadzībā un dažāda veida atkarībās? Visā Eiropā ar pu-tām uz lūpām katru dienu dažāda līmeņa sanāksmēs un forumos diskutē, ko iesākt ar jauniešu bezdarbu. Jaunieši paši saka: viņiem ir nepieciešama darba prakse vismaz mēnesi katrā vidusskolas gadā. Vai kāds valdības līmenī sadzirdēs viņu lūgumu, pirms viņi nesaprātīgās valsts po-litikas dēļ tiks padarīti par bezdarbniekiem, bezpajumtnie-kiem, atkarīgajiem, likumpārkāpējiem, kuriem steidzam būvēt cietumus, kaut gan gandrīz visas tautsaimniecības nozares izmisīgi vaimanā par speciālistu trūkumu?

Gada laikā no Latvijas adrešu reģistra esam izdzēsuši 118 ciemu: daļu tādēļ, ka tur vairs nav cilvēku, daļu tādēļ, ka atbilstoši jaunajām izmaiņām likumdošanā šajos cie-mos vairs nav veikalu, ūdensvada un ielu apgaismojuma. Lasot un rakstot šādas ziņas, ir izjūta, ka Latvijai miera apstākļos jau vairākus gadus pāri iet neredzams karš, kuru īstenojam paši savas neapdomības un neprasmes dēļ vai kāda ierobežota cilvēku loka interesēs.

reDakTOreS SleJa

Daiga Kļanska,laikraksta „Izglītība un Kultūra”galvenā redaktore


Laikraksta „izglītība un Kultūra” 3. februāra elektroniskajā pielikumā „Vecākiem” pirmo reizi uz kino! Bailes: apkarot vai pieradināt? Aktivitātes virtuvē

Laikraksta „izglītība un Kultūra” 12. februāra elektroniskajā pielikumā „pirmsskolas izglītība” putni ziemāIntegrēta nodarbība ar runas dominanti Apes PII „Vāverīte” Teātra dienās bērni gūst pirmo skatuves pieredziSaldus PII „Pasaciņa” pieredze Baložu pii „Avotiņš” saziņai ar vecākiem izmanto e-klasi

Trīs notikumiAtbalstīta iecere attīstīt LU Cietvielu fizikas institūta Ekselences centru

Vienojas par īpašiem datorprogrammu licencēšanas nosacījumiem

Cēsu Valsts ģimnāzijas debatētāji uzvar Tallinā

Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūts vie-nīgais no Latvijas tiks atbalstīts Eiropas Komisijas program-mā „Horizon 2020 WIDESPREAD1-2014: Teaming”. Projekts „CAMART2”, kas ir paredzēts materiālzinātnes Ekselences centra „CAMART:ISSP” attīstīšanai, šīs programmas projektu konkursā ieguvis trešo vietu starp 169 pieteikumiem, ekspertu vērtējumā iegūstot 14,5 no 15 punktiem.

Projekta mērķis ir attīstīt „CAMART:ISSP” Ekselences cen-tru jaunā pakāpē, tā nostiprinoties par Eiropas līmeņa reģionālo centru materiālzinātnes un tehnoloģiju attīstības jomā, realizē-jot brīvpieejas (open-access) tematiski orientēto laboratoriju at-tīstību arī Latvijā.

Cēsu Valsts ģimnāzijas debatētāji ir uzvarējuši Igaunijas skolu debašu turnīrā „English College Open 2015”.

Turnīrs jau ceturto gadu norisinājās Igaunijā, Tallinā, un pulcēja labākos debatētājus no Igaunijas, Lietuvas, Latvijas un Somijas. Cēsu Valsts ģimnāzijas skolēni Sintija Tarasova, Ed-gars Klētnieks un Artis Dubkevičs turnīrā piedalījās jau otro reizi – 2014. gadā iekļuva pusfinālā, bet šogad triumfēja un ie-guva 1. vietu, uzvarot spēcīgos Igaunijas izlases spēlētājus, kas pasaules turnīrā palika 18. vietā, aiz sevis atstājot ASV, Izraēlas un Skotijas izlases komandas. Turnīra finālā cēsnieki pārstāvē-ja opozīciju, debatējot par tēmu „Šī valdība atvērtu visas starp-valstu robežas”.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un SIA „Microsoft Lat-via” ir noslēgušas sadarbības līgumu, kas Latvijas skolām ļaus iegādāties programmatūru ar ievērojamām atlaidēm. Pateicoties veiksmīgajai sadarbībai ar LPS Latvijas skolu modernizācijā un 21. gadsimtam atbilstošas mācību vides veidošanā, Latvijas iz-glītības iestādēm arī turpmāk būs iespēja iegādāties programmu „Windows” un „Microsoft Office” licences pat ar 90 % atlaidi. Iesaistoties īpašā priekšrocību programmā „Student & Teacher Advantage”, skolēni un skolotāji ar piecām dažādām ierīcēm varēs lietot „Office 365” bez maksas. Noslēgtajā līgumā ir pa-redzēts, ka skolām būs iespēja iegādāties datorprogrammas ar atlaidi līdz pat 2017. gada 30. jūnijam.

FOTO

: ww

w.ls

p.lv

FOTO

: no

Cēsu

Val

sts ģ

imnā

zija

s arh

īva

FOTO

: no

LU C

ietv

ielu

fizi

kas i

nstit

ūta

arhī

va

12. februāris, 2015 www.izglitiba-kultura.lv 3Aktuāli

Pedagogiem skaidrību par algām sola viest vien maija vidū

Plāno līdz 2020. gadam izveidot sešus profesionālās kultūrizglītības kompetences centrus

Pēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbied-rības (LIZDA) pārstāvju 5. feb-ruāra tikšanās ar premjermi-nistri Laimdotu Straujumu un izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili ministre paziņo-ja, ka skolotāji nākamā mācību gada algu apmēru uzzinās vien maija vidū. Ministre uzskata, ka aprobācijas laikā nosaukt kon-krētu summu, ko maksās par 36 stundu darba nedēļu pedago-giem, būtu blefs.

Izstrādājot pedagogu darba samaksas jauno modeli, galve-nais uzdevums ir nesamazināt algas apjomu pedagogiem, kuri patlaban saņem lielākas algas, bet paaugstināt tiem, kuri sa-ņem zemu algu.

M. Seile atbalsta Izglītības un

zinātnes ministrijas (IZM) ie-ceri ranžēt skolas piecās grupās atbilstoši vidējam skolēnu skai-tam klasē. Viņa atzina, ka algas katrā skolu grupā strādājoša-jiem skolotājiem būs atšķirīgas, taču tās nedrīkstētu atšķirties nesamērīgi.

Premjerministre L. Strauju-ma atzina, ka tikšanās laikā ir runāts par to, cik varētu maksāt pedagogam par vienu stundu, taču arī viņa uzsvēra, ka ta-gad summas netiks nosauktas. L. Straujuma secina, ka vēl ir daudz neskaidru jautājumu par jauno pedagogu darba samaksas modeli, proti, cik daudz būs pe-dagoga amata vienību.

„Mēs šodien runājām arī par nepieciešamību veidot sociālo spilvenu gadījumā, ja tiks slēg-tas skolas un pedagogi paliks bez darba, taču nerunājām par kon-

krētu skolu likvidāciju,” piebilda L. Straujuma.

Premjerministre sacīja, ka re-ģionālajā vizītē Vecpiebalgā tik-sies ar dažāda lieluma skolu pār-stāvjiem, lai diskutētu par IZM piedāvāto algu modeli. „Esmu vienisprātis ar LIZDA priekš-sēdētājas vietnieku Jāni Krasti-ņu, ka ir dīvaini, ja visiem kopā nav iespējams izveidot sakarīgu un visiem saprotamu pedagogu darba algu modeli. Vienojāmies atkal tikties pēc pusotra vai di-viem mēnešiem, lai skatītos, kāds ir progress modeļa izveidē,” solīja L. Straujuma.

Tika pārrunāta arī pirmssko-las pedagogu atalgojuma situā-cija: palielinot minimālo algu, pedagogu alga vairs būtiski ne-atšķiras no auklīšu algas.

J. Krastiņš uzsvēra, ka LIZDA ir svarīgi nepieļaut situāciju, ka

jaunā pedagogu darba samak-sas modeļa ieviešanas rezultātā pedagogu algas samazinātos, jo jaunajā modelī skolotājiem nebūs iespējams strādāt vairāk nekā 36 astronomiskās stundas nedēļā. „Pastāv risks, ka lielajām skolām trūks skolotāju, savukārt mazajām – paliks pāri,” atzina J. Krastiņš.

LIZDA priekšsēdētājas viet-nieks J. Krastiņš uzskata, ka jaunais modelis ir tikai sāku-ma stadijā, tāpēc tad, kad sko-las būs aprobējušas modeli un būs redzami zemūdens akmeņi, arodbiedrība sāks analizēt datus. „Tad būs sarunas ar IZM, kā šos akmeņus likvidēt,” sacīja J. Kras-tiņš. Bet patlaban arodbiedrība ieturēšot pauzi un protesta akci-jas nerīkošot.

IZM jau ir uzsākusi jaunā pe-dagogu darba algas modeļa ap-

robācijas otro posmu, kura laikā skolu administrācijas „Excel” tabulās ievada katra skolotāja darba apjomu atbilstoši mācību plānam, kas ir sadalīts trijos blo-kos: kontaktstundas, atbalsta pa-sākumi skolēniem un izglītības iestādes attīstība.

Kā B variantu IZM paralē-li piedāvā grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 1616 „Kārtība, kādā aprēķina un sa-dala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirms-skolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārē-jās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedago-gu darba samaksai”, kas ir izslu-dināti valsts sekretāru sanāksmē. Taču šie grozījumi nav saskaņoti ar sociālajiem partneriem.

Ministru kabineta (MK) ko-mitejā 2. februārī tika atbalstīta profesionālās vidējās kultūriz-glītības iestāžu attīstības kon-cepcija, kurā ir paredzēts līdz 2020. gadam Latvijā izveidot se-šus profesionālās kultūrizglītības kompetences centrus.

Kultūras ministrijas (KM) izstrādātajā koncepcijā ir teikts, ka Rīgā būs divi profesionālās izglītības kompetences centri. Viens no tiem būs pašreizējā Rīgas Dizaina un mākslas vidus-skola, kuru līdz šā gada 1. sep-tembrim ir plānots izveidot par Dizaina profesionālās izglītības kompetences centru. Nākamgad ir paredzēts Rīgā kā starpnozaru izglītības iestādi izveidot Nacio-nālo mākslas vidusskolu, kurā kā atsevišķas administratīvas vienī-bas pastāvētu Jaņa Rozentāla Rī-gas Mākslas vidusskola un Rīgas Doma kora skola.

Pārējie četri kompetences centri atradīsies reģionos. Līdz šā gada septembrim profesionā-lās izglītības kompetences centra statusu varētu iegūt arī Vents-pils Mūzikas vidusskola. Līdz 2016. gada septembrim ir plā-nots reorganizēt Emiļa Melngai-ļa Liepājas Mūzikas vidusskolu un Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolu, izveidojot Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vi-dusskolu ar profesionālās izglītī-bas kompetences centra statusu. Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolu un Jāņa Ivanova Rē-

zeknes Mūzikas vidusskolu ir paredzēts pārveidot par Rēzek-nes Mūzikas, mākslas un dizai-na vidusskolu ar profesionālās izglītības kompetences centra statusu. Līdz 2018. gadam profe-sionālās izglītības kompetences centra statusu varētu iegūt arī Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola.

Koncepcijas īstenošanai plā-notie finanšu avoti ir valsts un Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums. Koncepcijā noteik-to atbalsta virzienu finansēšanai var tikt piesaistīts arī citu avotu finansējums, skolām iesaistoties projektos.

Ir plānots piesaistīt finansē-jumu 20 miljonu eiro apmērā, t. sk. 17 miljonu eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdz-finansējuma un 3 miljonus eiro nacionālā publiskā finansējuma.

2018. gadā, izvērtējot pirmo profesionālās izglītības kompeten-ces centru izveidošanas un īsteno-šanas kārtu rezultātus un praksi, KM pieļauj kompetences centru izveides trešās kārtas sākšanu, kurā izskatītu iespēju par profesionālās izglītības kompetences centriem kļūt arī citām mākslas un mūzikas vidusskolām.

MK komitejas sēdes protoko-lā ir ierakstīts, ka KM ir jāpapil-dina koncepcijas projekts ar ie-priekšējo ieguldījumu izglītības iestāžu infrastruktūrā izvērtēju-mu un precizētais koncepcijas projekts jāsaskaņo ar Finanšu ministriju, ar kuru ir jāvieno-jas arī par nepieciešamo valsts

budžeta finansējumu profesio-nālajiem izglītības kompetences centriem 2015. gadā.

MK komitejas sēdē tika uz-dots KM ierakstīt valdības sē-des protokollēmumā, ka KM atbalsta arī pašvaldību padotībā esošo Valmieras Mākslas vidus-skolas un Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskolas „Saules skola” vēlmi iegūt profesionālās

izglītības kompetences centra statusu.

Kad koncepcijas projekts un rīkojuma projekts būs saska-ņots, to iesniegs izskatīšanai MK sēdē.

Sākotnēji koncepcijā bija pa-redzēts vienā kompetences cen-trā apvienot Rīgas Doma kora skolu, Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolu un Rīgas Horeogrāfi-

jas vidusskolu, kā arī Jāzepa Me-diņa Rīgas Mūzikas vidusskolu, izveidojot Nacionālo skatuves mākslas skolu. Apvienojamās kultūrizglītības vidusskolas bija nobažījušās par savas identitātes un zīmola zaudēšanu. Lielākā daļa šo skolu direktoru atzina, ka finansējums, kuru varētu gūt no ES fondiem, varētu nebūt vē-rienīgās reformas vērts.

DaIga kļanSkaIk

Ik InfOrmācIJaIk


Km izstrādātajā koncepcijā rīgā ir plānoti divi profesionālās izglītības kompetences centri. Viens no tiem būs pašreizējā rīgas Dizaina un mākslas vidusskola, kuru līdz šā gada 1. septembrim ir plānots izveidot par Dizaina profesionālās izglītības kompetences centru.

12. februāris, 2015 www.izglitiba-kultura.lv

Jaunieši, kas agrīni pamet mācī-bas, mazāk iesaistās sabiedriskajās un kultūras aktivitātēs, vairāk sa-skaras ar fiziskās un psiholoģiskās veselības problēmām, kā arī ir pa-kļauti augstam bezdarba riskam. Latvijā 2013. gadā šādu jauniešu, kas ir ieguvuši pamatizglītību un nav turpinājuši izglītoties vai ap-gūt profesiju, bija 9,8 %, liecina Ei-ropas Komisijas (EK) ziņojums.

Kopumā Eiropas valstīs, kā teikts ziņojumā, gandrīz divreiz vairāk zēnu nekā meiteņu netur-pina mācības izglītības iestādēs, saņemot tikai zemas pakāpes izglītības apliecinājumu vai ne-saņemot vispār nekādu izglītību apliecinošu dokumentu. Latvijā 18–24 gadus veco jauniešu vidū

13,6 % zēnu un 5,8 % meiteņu ir ieguvuši tikai pamatizglītību.

Neturpināt vai pārtraukt mā-cības bieži vien ir indivīda perso-nisks lēmums. Ziņojumā ir iden-tificēti kopīgi faktori, kuri sekmē lēmumu neturpināt izglītību vai neuzsākt profesijas apguvi. Skolē-ni, kas agri pamet skolu, visbiežāk nāk no ģimenēm, kuras ietekmē nelabvēlīga sociāli ekonomiskā situācija, t. i., bezdarbs, zemi māj-saimniecības ienākumi, piederība imigrantu videi un zems vecāku izglītības līmenis.

Agrīna izstāšanās no izglītības apguves atstāj negatīvas sociāli ekonomiskas sekas turpmākajā cilvēka dzīvē. Piemēram, Latvijā no tiem jauniešiem, kas ir iegu-vuši vien pamatskolas izglītību, tikai 10 % ir atraduši darbu. Sa-

līdzinājumam: veiksmīgi darba tirgū iekļaujas 43 % Latvijas jau-niešu ar vidējo izglītību un 67 % jauniešu ar augstāko izglītību. Salīdzinot ar vidējo Eiropas val-stu rādītāju, Latvijas jaunieši ar pamatskolas izglītību darbu ie-gūst divas reizes retāk.

Ziņojumā ir uzsvērts, ka viens no pamatinstrumentiem, kas var palīdzēt novērst agrīnu iz-stāšanos no izglītības apguves,

ir karjeras atbalsta pasākumi. Tomēr Latvijas pašvaldību admi-nistrācijām un skolu direktoriem nereti trūkst izpratnes par kar-jeras atbalsta pasākumu saistību ar sekmēm izglītībā. Skolotāji ir tie, kas atbalsta skolēnus izglītī-bas vai profesionālās karjeras lē-mumos, kā arī sniedz palīdzību skolēniem ar mācību grūtībām, lai gan pedagoģiskās izglītības programmās skolotāji netiek īpa-ši sagatavoti karjeras atbalsta uz-devumam.

Ziņojumā ir aprakstīti risinā-jumi, kā novērst agrīnu izstāša-nos no profesionālās izglītības apguves. Visām Eiropas valstīm, tostarp Latvijai, profesionālās iz-glītības iestāžu audzēkņiem ar da-žādu atbalsta pasākumu, piemē-ram, mentoringa, vai individuāla mācību plāna palīdzību būtu jā-nodrošina individuāli piemērota izglītības vai karjeras virzība, kā arī individualizēta pieeja izglītī-bas programmas apguvei. Veido-jot un īstenojot profesionālās iz-glītības programmas, tiek ieteikts uzsvērt mācībās iegūtās prasmes, nevis apgūto mācību kursu vai stundu skaitu.

Lai diskutētu, kā risināt ag-rīni izglītību pametušo skolēnu problēmu Latvijā un citur Eiropā, Valsts izglītības attīstības aģentū-ra (VIAA) šā gada rudenī plāno starptautisku konferenci „Iespēja-mie risinājumi priekšlaicīgi skolu pametušo jauniešu skaita sama-zināšanai un pieredze Erasmus+ programmas ietvaros”, kurā tiksies politikas veidotāji, lēmumu pieņē-mēji, izglītības iestāžu vadītāji un citi šajā problemātikā iesaistītie. Tādējādi tiks meklēti risinājumi un iespējas motivēt jauniešus tur-pināt izglītību un iegūt profesiju.

Ziņojumu „Risinājumi, kā no-

vērst agrīnu izstāšanos no izglītī-bas un apmācības Eiropā: stratē-ģijas, politika un prakse” EK uzde-vumā kopīgi ir sagatavojuši izglītī-bas informācijas tīkls „Eurydice” un Eiropas profesionālās izglītības attīstības centrs CEDEFOP. Zi-ņojumā ir sniegti salīdzinoši dati par Eiropas valstīm un rosināta informācijas apmaiņa starp Eiro-pas Savienības (ES) dalībvalstīm. Ziņojums arī sniedz iespēju iz-glītības politikas veidotājiem ES institūcijās un dalībvalstīs disku-tēt par labās prakses piemēriem un problēmu risinājumiem. Pilns ziņojuma teksts angļu valodā un galveno faktu buklets latviešu va-lodā ir pieejams VIAA mājaslapas sadaļā „Eurydice publikācijas”.

„Eurydice” apkopo informāci-ju, veido analītiskus pārskatus par Eiropas valstu izglītības sistēmām un izglītības politikas aktualitā-tēm un informē par to atšķirībām un kopējām iezīmēm, rosinot diskusijas par izglītības problēm-jautājumiem. Latvijā tīklu „Eury-dice” pārstāv VIAA.

ZiNāŠANAi4

Latvijā 18–24 gadus veco jauniešu vidū

13,6 % zēnu un 5,8 % meiteņu ir ieguvuši tikai pamatizglītību.

Skolēni, kas agri pamet skolu,

visbiežāk nāk no ģimenēm, kuras ietekmē nelabvēlīga sociāli ekonomiskā situācija, t. i., bezdarbs, zemi mājsaimniecības ienākumi, piederība imigrantu videi un zems vecāku izglītības līmenis.

Latvijā gandrīz 10 % jauniešu pēc pamatskolas absolvēšanas neturpina izglītību

Ik InfOrmācIJaIk

FOTO: LETA

Agrīna izstāšanās no izglītības apguves atstāj negatīvas sociāli ekonomiskas sekas turpmākajā cilvēka dzīvē. Piemēram, Latvijā no tiem jauniešiem, kas ir ieguvuši vien pamatskolas izglītību, tikai 10 % ir atraduši darbu. Arī attēlā redzamie jaunieši maija nogalē labprātāk atpūtās Lucavsalas atpūtas vietā, nevis kārtoja pārbaudījumus profesionālajā skolā.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) atkārtoti rosina Izglītības un zināt-nes ministriju (IZM) steidzami sakārtot normatīvo regulējumu par pedagogu sociālajām garan-tijām, lai vienā izglītības iestādē neveidotos būtiski atšķirīga un diskriminējoša atlīdzības sistē-ma, laikrakstu „Izglītība un Kul-tūra” informēja LIZDA sabied-risko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs.

Valsts un pašvaldību dibināto izglītības iestāžu pedagogu soci-ālo garantiju jautājumi jau ilgsto-ši nav sakārtoti, izraisot lielu ne-apmierinātību pedagogu kolektī-vos. Ir zināmi daudzi gadījumi, kad IZM pakļautības izglītības

iestādēs izmaksā pabalstus teh-niskajiem darbiniekiem sakarā ar ģimenes locekļu nāvi, bet par pe-dagogiem ministrijas darbinieki norāda, ka valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un dar-binieku atlīdzības likums uz vi-ņiem neattiecas.

Lai gan pašvaldības vairumā gadījumu pašu dibinātajās izglī-tības iestādēs savu finansiālo ie-spēju robežās attiecina saistošo noteikumu un atlīdzības noliku-mu normas arī uz pedagogiem, īpaši saasināti šo jautājumu uztver ministrijas pakļautības izglītības iestādēs. Arodbiedrī-ba uzskata, ka nav pieļaujama situācija, kad vienas iestādes ie-tvaros veidojas būtiski atšķirīga atlīdzības sistēma starp pedago-giem un tehniskajiem darbinie-

kiem, pēc būtības diskriminējot pedagogus.

Arodbiedrība uzsver, ka jautā-jums par sociālajām garantijām ir risināms steidzami. Pedagogiem varētu paredzēt līdzīgas garanti-jas, kādas ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos par valsts un pašvaldību institūciju amat-personu un darbinieku sociāla-jām garantijām, proti, pabalsts nelaimes gadījumā, pabalsts ģi-menes locekļa vai apgādājamā nāves gadījumā, kompensācijas mācību izdevumu un kvalifikā-cijas paaugstināšanas izdevumu segšanai, bērna piedzimšanas pabalsts, pārcelšanās pabalsts. Pedagogiem varētu paredzēt arī atvaļinājuma pabalstus veselības uzlabošanai, izdienas pensiju un citas sociālās garantijas.

Arodbiedrība jau 2013. gada martā aicināja ministriju izstrā-dāt grozījumus izglītības likumā, nosakot konkrētu sociālo garan-tiju loku un apjomu pedagogiem. Nepieciešamību sakārtot šo jau-tājumu tolaik atzina arī IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa, kura vēstulē arodbiedrībai ap-liecināja, ka ministrija gatavojot priekšlikumus nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos ak-tos. Diemžēl joprojām attiecīgi grozījumi likumā nav pieņemti.

Līdzīgu viedokli arodbiedrībai ir paudusi arī Finanšu ministrija, norādot, ka „IZM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde izglītības, zi-nātnes, sporta nozarē, tai skaitā ministrijas kompetencē ir peda-gogu atlīdzības noteikšanas jau-tājumi. Lai novērstu situāciju, kas

saistīta ar pedagogu sociālo ga-rantiju jautājuma interpretāciju, uzskatām, ka būtu nepieciešams sakārtot regulējumu, nosakot Iz-glītības likumā konkrētu pedago-gu sociālo garantiju loku”.

Arodbiedrība arī Saeimas Iz-glītības, kultūras un zinātnes komisiju ir aicinājusi iesaistī-ties pedagogu sociālo garantiju regulējuma izstrādē. Komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns at-bildes vēstulē ir uzsvēris, ka IZM būtu jāsagatavo informatīvais ziņojums vispusīgai izvērtēšanai valdībā, iesaistot apspriešanas procesā arī pašvaldības un citus sociālos partnerus. Nosakot nor-matīvajā aktā pedagogu sociālās garantijas, valsts parādītu sabied-rībai pedagoga profesijas nozīmī-gumu, minējis J. Vucāns.

LIZDA rosina IZM paredzēt sociālās garantijas pedagogiem Ik InfOrmācIJaIk

12. februāris, 2015 www.izglitiba-kultura.lv 5vieDoklis

Speciāli laikrakstam „Izglītība un Kultūra”

Tik daudz rakstu, lekciju un uzrunu ir aizsākušās ar tādu vai citādu vārdu „mēs dzīvojam strauju pārmaiņu laikmetā” ver-siju. Tik daudz semināru, kon-ferenču un sarunu pie virtuves galda ir bijis un būs par šo tēmu. Vienlaikus aizvien biežāk un pārliecinošāk izskan padoms atteikties no domas, ka spējam paši sevi vai citus sagatavot nā-kotnei – to, kāda tā būs, mēs vienkārši nezinām. Tas, ko mēs varam un kas mums noteikti ir jādara, – ir jāsaprot, kā dzīvot, ko un kā mācīties un darīt šo-

dien, lai jaunās nākotnes versija radītu mazāku šoku un mēs – katrs atsevišķi un visi kopā – spētu tajā labāk iederēties.

Labākie padomi bieži vien at-rodas tepat, tuvumā – analoģijās, asociācijās, pašreizējā pieredzē, kas tiek pārcelta uz citu situāci-ju. Izcilais sociologs Zigmunts Baumans (Zygmunt Bauman), kura darbos ir vērts ieskatīties, saka: pa plānu ledu uz priekšu tikt palīdz vieglums un atsperī-gums – un vieglums un atsperī-gums ir tas, kas palīdz veiksmīgi dzīvot arī pārmaiņu laikmetā. Bieži tiek pieminēts piemērs par atmiņu: agrāk laba atmiņa bija viena no vērtīgākajām iezīmēm, bet tagad tā ir mazāk būtiska un reizēm pat traucē, jo mai-nīgajā situācijā, atceroties visu, kas mums neizdevās, kurš mūs aizvainoja, ar kādiem šķēršļiem sastapāmies un „mēs parasti da-rām tā”, ir grūtāk saņemties jau-nam mēģinājumam un jaunai pieejai. Ja nu atkal neizdosies? Uztraukumā piemirstam, ka pat tad, ja atkal neizdosies, tas būs noticis pavisam citu iemeslu pēc un viss, kas ir jādara, – steidza-mi jāmeklē nākamie iespējamie risinājumi.

Sets Godins (Seth Godin) ne-

sen rakstīja, ka laikā, kad vis-apkārt ir tik daudz brīvības, tik daudz aicinošu un jēgpilnu izvēļu un iespēju, cilvēka kultū-ras instinkti aicina kā putniņam meklēt savu būrīti: vietu, kur justies droši, kur patverties no visām nebeidzamajām iespējām (pienākumiem, nepieciešamī-bām) veikt izvēles, jo – tad, kad mēs izvēlamies, mēs uzņema-mies atbildību. Vai ne tā? Tas pats attiecas arī uz skolu un sko-lotāja ikdienas darba izvēlēm. Turklāt šī atbildība skar gan kat-ru atsevišķu cilvēku, gan mūs visus kopumā.

Par izglītību kā individuālu vai kopīgu labumu šodienas un nākotnes kontekstā daudz tika runāts nupat Parīzē notikuša-jā Otrajā UNESCO forumā par globālā pilsoniskuma izglītību. Patiesībā jau arī tas ir stāsts no sērijas „sacensība vai sadarbī-ba”, jo ir jāpieņem lēmums, vai gatavojam eliti vai sekmējam katra izaugsmi. Jautājums nav vienkāršs, jo brīžam šķiet, ka

tie, kuri jau pieder pasaules elitei un vārdos kaismīgi iestājas par izglītību visiem, realitātē nepie-ciešamību nodrošināt līdzvērtī-gas iespējas visiem izprot visai atšķirīgi.

Tas pats notiek arī nacionā-lajā līmenī, tas pats – pilsētās un skolās, kur tiek šķirots un vērtēts, un salikts pa vietām, – starta līnijas taču ir tik ļoti at-šķirīgas, tiek piesauktas kultūru atšķirības, un – galu galā – ir jādara dažādi darbi. Bet vai tas tā būs un derēs arī tajā nezinā-majā nākotnē? Vai pieņemam to kā „nu tā tas ir” vai „tas jāņem vērā, un atbilstoši jārīkojas”? Vai esam apņēmības pilni pār-vērst skolu ikvienam bērnam no „despotiskas vietas atbrīvo-jošā”, nerēķinoties ar to, kādai sabiedrības grupai viņš pieder, kas ir viņa vecāki un kur viņš dzīvo, – jautāja profesors Peters de Soza (Peter de Souza) no In-dijas, bet man bija jādomā par Latviju un to, cik arī pie mums ir aktuāli nepieļaut aizraušanos ar elites veidošanu, nevainot

tos, kuriem jau tā nav pavei-cies, kā nešķirot, neaizvainot, nepiespiest – vai tas būtu sko-lotājs, skolēns, vai ikviens cits mūsu sabiedrības loceklis. Ir jāpieskata sistēma, bet patiesībā jau viss sākas klasē, tad, kad ir aizvērtas durvis un skolotājam ir vislielākā iespējamā lēmumu pieņemšanas vara. Tas ir laiks, kad iedziļināmies reālās situā-cijās un konfliktus uztveram kā pedagoģiskas iespējas, atzīstot apkārtējās pasaules sarežģītību, apzinoties spriedzi starp indi-viduālo un kolektīvo un – nevis deklarējot pareizās atbildes, bet kopīgi radot šā brīža šā kontek-sta risinājumus.

Nav šaubu, ka skolotājam ir nepieciešams atbalsts un pa-līdzība, bet ir jāsaprot, ka tas nenozīmē vairāk apmācības un trenēšanas, tā nav jaunu darba lapu un stundu plānu ražošana un izplatīšana. Skolotāja spē-cināšana ietver jēgpilna ietva-ra radīšanu un vienošanos par darbības virzienu, arī pašam skolotājam uzņemoties atbildī-bu par katru soli. Tā ir tā iešana pa plānu ledu, kas var palīdzēt, vienlaikus skaidri apzinoties, ka nav iespējams apsolīt, ka visi gūs vienādus panākumus. Var solīt tikai to, ka visi piedalīsies un jutīsies laimīgāk un drošāk un tas palīdzēs atrast savu vietu nezināmajā mainīgajā nākotnē.

Turklāt ir tā, ka no skolas un skolotāja nereti sagaida to, kas apkārtējā pasaulē vēl īsti nestrā-dā: būt demokrātiskam ne pārāk demokrātiskā sabiedrībā, būt iekļaujošam iekļaušanai nesaga-tavotā vidē un attieksmē, darīt to, ko liela daļa sabiedrības vēl nedara. Kāpēc? Droši vien jau tāpēc, ka dziļi kolektīvajā apziņā tomēr dzīvo uzskats, ka skolotājs un skola ir kaut kas īpašs. At-liek vien to izmantot, izvēloties īsto, mūsdienīgo veidu būt īpa-šam – atvērtību, elastību, spēju reflektēt, pielāgot savu rīcību un uzņemties atbildību.

Laikā, kad globālais un mūs-dienīgais ir tik cieši savijušies, globālā pilsoniskuma kontek-stā īpaša nozīme ir spējai „būt solidāriem ar cilvēkiem, kurus nepazīstam”, kā to Parīzes foru-mā tik labi pateica Kalifornijas Universitātes profesors Karloss

Torress (Carlos Alberto Torres). Taču ir iespējams, ka tā ir arī parastā cilvēciskuma un pilso-niskuma atslēga – apzināties, ka visi esam vienā diedziņā sasieti. Tā, savukārt, sākas ar elementāru interesi par citiem, kuri bieži vien izrādās ne tik ļoti citādi, bet ar ļoti atšķirī-gām vajadzībām un interesēm. Ne pēc formulas „es nezinu un mani neinteresē”, bet „es ne-spriežu, kamēr neizprotu” – jo

pat ar zināšanu nereti var būt par maz. Ne velti neskaitāmi pētījumi liecina, ka baidāmies no tā, ko nepazīstam, gluži kā ar melno ēnu kaktā vai neizpro-tamo skaņu tukšā mājā. Ir vērts saņemties un noskaidrot.

Mūsdienās pasauli maina globalizācija, urbanizācija un digitalizācija – tā, šonedēļ vie-sojoties Rīgā, teica viens no in-teresantākajiem futurologiem profesors Šjells Nūrdstrēms (Kjell A. Nordström), kuru dau-dzi Latvijas pedagogi pazīst no grāmatas „Aizraujošais bizness: talants dancina naudu”. Tā ir multipolāra pasaule, kurā viss ir saistīts ar visu, kurā zināšanas vairs nav privilēģija vai mono-pols, kurā aizvien bezjēdzīgāk kļūst veidot ilgtermiņa plānus un stratēģijas, bet kurā mums ir jāpalielina atgriezeniskas sai-tes iegūšanas cilpu biežums, lai visu laiku saprastu, vai ejam pa-reizajā virzienā, vai solis, kuru spērām, ved uz mērķi un – vis-pār – vai iecerētais mērķis jo-projām ir aktuāls.

Šajos apstākļos cilvēku attiek-sme – pret veicamajiem darbiem un citam pret citu – un vārdos neizsakāmās (tacit) zināšanas un prasmes kļūst nozīmīgākas par iegūtajiem diplomiem un sertifikātiem (kuri gan joprojām var noderēt). Tas – par biznesu, bet tas – vienlaikus par skolu un vēl jo vairāk par mācīšanos (un vairs īsti nevaram teikt – izglī-tības iegūšanu, jo tas nav pabei-dzams process), jo lielās un sa-režģītās brīvības apstākļos kat-ram ik dienu ir jāveido savs ceļš no zināšanas caur piedalīšanos uz darīšanu un būšanu. Iespē-jams, pa samērā plānu ledu.

Šodiena, kas rada nākotni. Kā iet pa plānu ledu

Vieglums un atsperīgums ir tas,

kas palīdz veiksmīgi dzīvot arī pārmaiņu laikmetā.

Tad, kad mēs izvēlamies,

mēs uzņemamies atbildību.

Pat tad, ja atkal neizdosies, tas

būs noticis pavisam citu iemeslu pēc, un viss, kas ir jādara, – steidzami ir jāmeklē nākamie iespējamie risinājumi.

Viss sākas klasē, tad, kad

ir aizvērtas durvis un skolotājam ir vislielākā iespējamā lēmumu pieņemšanas vara.

Patiesībā jau arī tas ir stāsts no

sērijas „sacensība vai sadarbība”, jo ir jāpieņem lēmums, vai gatavojam eliti vai sekmējam katra izaugsmi.

aIJa TūnaIk


„Turklāt ir tā, ka no skolas un skolotāja nereti sagaida to, kas apkārtējā pasaulē vēl īsti nestrādā: būt demokrātiskam ne pārāk demokrātiskā sabiedrībā, būt iekļaujošam iekļaušanai nesagatavotā vidē un attieksmē, darīt to, ko liela daļa sabiedrības vēl nedara. Kāpēc?” vaicā Aija Tūna.

12. februāris, 2015 www.izglitiba-kultura.lv6 DiskusijA

IZM priekšlikumi bez izvērtētām sekām jeb Nerod atbildi, kurš ir ieguvējs

Izglītības un zinātnes minis-trijas (IZM) atbildīgās amatper-sonas 3. februārī uz sarunu aici-nāja Latvijas Pašvaldību savie-nība (LPS), novadu pašvaldību un izglītības iestāžu vadītāji, lai apspriestu IZM ierosinātās iz-maiņas Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 1616 „Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašval-dību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglīto-šanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba sa-maksai un pašvaldību vispā-rējās pamatizglītības un vispā-rējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai”, kā arī daudzās neskaidrības, kas radušās jaunā pedagogu darba samaksas modeļa aprobācijas otrās kārtas laikā.

Būtiskākās LPS pretenzijas ir pret IZM ieceri noteikt, ka pašvaldībām būs jānodrošina līdzfinansējums pedagogu atal-gojumam, ja, atverot 10. klasi, skolēnu skaits klasē novados būs mazāks par 14 skolēniem, novadu pilsētās un konkrētos novados – par 18 skolēniem, re-publikas pilsētās – par 22 skolē-niem. Turklāt 21 novadu pilsētai un 12 novadiem IZM plāno pa-lielināt normētā skolēnu skaita attiecību pret vienu pedagoga mēneša darba algas likmi no 8,12 uz 9. Ja šādas izmaiņas stā-jas spēkā ar šā gada 1. septem-bri, tad pašvaldībām, kuras jau ir apstiprinājušas šāgada budže-tu, nebūs iespēju rast trūkstošo finansējumu.

LPS padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure sa-runā ar laikrakstu „Izglītība un Kultūra” atzina, ka MK noteiku-mu Nr. 1616 grozījumu projektā par atsevišķām pozīcijām LPS ir būtiskas iebildes: „Būtiskā-kais šajos grozījumos ir lēmums par skolēnu skaitu, lai atvērtu 10. klasi. Tam ir ļoti liela ietek-me nākotnē, tādēļ procesam ir jānorit pakāpeniski. Kopš 2009. gada nepārtraukti notiek skolu optimizācija, taču projekts paredz ļoti būtisku skolēnu skai-ta palielinājumu klases atvērša-nai, kam var būt tālejošas sekas, kas, manuprāt, ir nepietiekami izvērtētas. LPS piekrīt, ka jāstrā-dā pie skolu tīkla optimizācijas, taču tas ir jādara pamatoti, lo-ģiski. Protams, nav skola jāat-stāj, lai skolotājiem būtu darbs, bet tomēr ir jādomā arī par viņu tālāko likteni. Ja slēdz skolu, tad jābūt ailei ar konkrētiem skaitļiem, ir jāparedz, cik būs pedagogu likmju, par cik sama-zināsies skolotāju skaits, kādi ir attālumi starp skolām, kādas ir iedzīvotāju iespējas, kā izman-tos skolotāju potenciālu utt. Ir arguments, ka daudz skolotāju ir pirmspensijas un pensijas vecu-mā, bet netiek analizēts, cik tādu ir konkrētā vietā. Jābūt analīzei, kurā atspoguļotos paredzamie riski. Izvērtējot iedzīvotāju no-darbinātību, daudzviet, kur ir zemnieku saimniecības, naturā-lās saimniecības, cilvēki strādā

un nav sociālo pabalstu prasītā-ji, tādēļ tas, būt vai nebūt skolai, ir jāskatās plašākā kontekstā, lai cilvēki nepamestu arī mazākap-dzīvotās vietas un Latviju.”

Uzrunājot sanākušos disku-sijas dalībniekus, I. Dundure informēja, ka, lai izprastu MK noteikumu Nr. 1616 grozījumu projekta ietekmi, LPS ir veikusi analīzi, kāda tā būs pašvaldī-bām, ja pieņem normatīvus par skolēnu skaitu 10. klasē.

„Likumdevējs runā par mērķ-dotāciju aprēķināšanu un sadales principu, bet nerunā par bērnu skaitu. Pašvaldība drīkst atvērt 10. klasi, ja skolēnu skaits klasē novados ir mazāks par 14 skolē-niem, bet nedrīkst pārdalīt mērķ-dotācijas finansējumu, kas ir pie-šķirts 1.–9. klasei, un trūkstošais finansējums pašvaldībai ir jā-atrod, lai piemaksātu starpību. Netiek ņemts vērā, ka vairākums pašvaldību budžetu 2015. gadam jau ir pieņēmušas. Kā arguments skaitam tiek minēti izglītības kvalitātes rādītāji, atsaucoties uz centralizēto eksāmenu rezultā-tiem,” sacīja I. Dundure.

Viņa informēja, ka LPS ir iz-analizējusi datus par skolēnu skaitu klasēs un 2013. gada cen-tralizēto eksāmenu rezultātus, lai gūtu priekšstatu, ka klasēs ar nelielu skolēnu skaitu izglītības kvalitāte nav sliktāka kā klasēs ar lielu skolēnu skaitu. Zinot, ka ir pašvaldības, kurām nav līdzekļu, lai piemaksātu trūk-stošo starpību pedagogu algām, pašvaldības būs spiestas pieņemt lēmumu skolu slēgt.

Analizējot 2013. gada datus par skolēnu skaitu novadu pil-sētu un konkrēto novadu vidus-skolās, ir skaidrs: pieņemot lē-mumu, ka 10. klasi var atvērt ar 18 skolēniem, negatīva ietekme ir uz trim skolām – Aizkraukles 1. vidusskolu, Līvānu 2. vidus-skolu un Jaunogres vidusskolu.

Novados ar noteikto 14 skolē-nu skaitu klasē ietekme uz paš-valdību budžetu ir jau 69 vidus-

skolām. Pierīgas novadu vidus-skolās, kur ir paredzēts noteikt 18 skolēnus klasē, ietekme ir uz sešām vidusskolām – Vangažu, Baložu, Salaspils 2. vidussko-lu, Ķekavas, Zvejniekciema un Saulkrastu vidusskolu. Ietekme ir arī republikas pilsētās, piemē-ram, Rīgā tas ietekmētu 24 ma-zākumtautību vidusskolas.

IZM piedāvātie grozījumi MK noteikumos Nr. 1616 būtiski ietekmēs 102 vidusskolas, kurām netiktu piešķirtas valsts mērķ-dotācijas pedagogu algām pilnā apjomā.

„Saprotam, ka ir jārunā par institucionālo tīkla sakārtošanu, tādēļ kopā ar IZM ir jāmeklē ri-sinājumi. Diskusijas notika jau pērn, un tolaik izglītības mi-nistre Ina Druviete, uzklausot pašvaldības, šo jautājumu par skolēnu skaitu klasē noņēma no dienaskārtības.

Projektā paredzētais skolēnu skaits 10. klases atvēršanai ne-noliedzami ir pārāk augsts. Vēl pirms četriem pieciem gadiem, ņemot vērā demogrāfisko situā-ciju, tika nolemts, ka vidusskolas klasi var atvērt, ja ir 10 bērnu. Ja novados ļauj atvērt vidussko-las klasi ar 10 skolēniem, tad

ietekme būtu uz 61 vidusskolu, kurām jādomā par nākotnes at-tīstību, demogrāfisko situāciju konkrētajā reģionā,” secināja I. Dundure.

LPS pārstāvjiem patlaban ir radies priekšstats, ka atbildību par pedagogu algu samaksu mē-ģina novelt uz pašvaldību ple-ciem. Tas nav tikai pašvaldības

un IZM jautājums, taču risināju-mam ir jābūt tādam, lai liela daļa bērnu netiktu pakļauta sociālās un teritoriālās atstumtības ris-kam, pat nerunājot par pedago-gu tālāko likteni.

IZM arguments, ka vidus-skolās, kurās ir maz skolēnu, nenodrošina izglītības kvalitā-ti, izanalizējot Valsts izglītības satura centra mājaslapā esošos datus par centralizēto eksāme-nu rezultātiem, neapstiprinājās. Matemātikas eksāmena rezultāti skolās ar nepietiekamu skolēnu skaitu, piemēram, Š. Dubnova Rīgas Ebreju vidusskolā, Rudzā-tu, Bebrenes, Jaunogres, Gulbī-šu, Tilžas, Ezernieku, Ķekavas, Mālpils novada vidusskolā utt., ir augsti. Divās trešdaļās skolu rezultāti ir labi.

Arī angļu valodas eksāmena rezultāti liecina, ka lauku sko-lu jauniešu zināšanu līmenis ir augsts, arī latviešu valodas ek-sāmenu rezultāti, piemēram, Pil-tenes, Mazsalacas, Lejasciema, Indras vidusskolas skolēniem ir labāki nekā skolās ar lielu skolē-nu skaitu.

„Fakti liecina, ka rezultāti nav atkarīgi no skolas lieluma. Patla-ban vidusskolas posmā ir demo-grāfiskā bedre, bet, kā liecina, piemēram, Latvijas Universitātes profesora Mihaila Hazana pē-dējie pētījumi, turpmāk skolēnu skaits stabilizēsies. LPS uzska-ta, ka ir jāpieņem lēmums, kas būtu samērojams abām pusēm – pašvaldībām un IZM,” aicināja I. Dundure.

IZM Izglītības departamenta direktores vietniece izglītības statistikas un finanšu plānoša-nas jomā Līga Buceniece stāstīja, ka patlaban, pēc 2014. gada da-tiem, 11 novadu vidusskolās nav atvērta 10. klase. „Mēs runājam par skolām, kurās vidusskolas klasēs ir 8–11 skolēni. Novados ir sešas vidusskolas, kurās tikai divas atbilst kritērijiem – tas liek pārskatīt skolu tīklu. Protams, ir jādomā, ko darīt, ja novadā ir tikai viena vidusskola,” atzina L. Buceniece.

Gulbenes novada domes izglī-tības, kultūras un sporta nodaļas

Ilze BrInkmaneIk

Nevajag pašvaldībām likt

būt par ķīlniecēm, ja normatīvā bāze netiek ievērota no IZM puses.

Kāds ir šo grozījumu

mērķis? Vai sarīdīt savā starpā skolotājus? Nevis visiem palielinām algas, bet Pierīgā strādājošajiem pazeminām, sakot, ka tās bija par augstu? Nosauksim lietas savos vārdos – ko īsti patlaban darām?

LPS piekrīt, ka jāstrādā pie skolu

tīkla optimizācijas, taču tas ir jādara pamatoti, loģiski.


iZm izglītības departamenta direktores vietniecei pedagogu un pieaugušo izglītības jomā Baibai Bašķerei (no kreisās), vecākajai ekspertei modrai Jansonei, departamenta direktores vietniecei izglītības statistikas un finanšu plānošanas jomā Līgai Buceniecei uz daudziem pašvaldību pārstāvju neskaidrajiem jautājumiem nācās atbildēt, ka par to vēl domās, analizēs. Diskusiju vadīja LpS izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja Ligita Gintere.

FOTO

: And

ris B

ērzi

ņš


vadītājs Arnis Šķēls IZM amat-personai vaicāja, ko iesākt, ja, piemēram, Gulbīšu vidusskolas klasēs ir pieci izglītojamie, bet ir uzsākti dabaszinību projekti, kas noslēdzas 2016. gada 27. decem-brī. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja izglītības iestādes vidusskolas posmu slēdz, pašvaldība ir situā-cijas ķīlnieks ar daudziem tūk-stošiem eiro. Viņš aicināja IZM kopīgi meklēt risinājumus tām skolām, kurās nesen vai tagad tiek īstenoti projekti ar Eiropas Savienības finansējumu. Tās no-teiktu laiku slēgt nedrīkst, citādi nāksies atdot neattaisnoti iegul-dīto finansējumu.

Savukārt Cēsu novada pašval-dības izglītības nodaļas vadītāja Lolita Kokina uzsvēra, ka daudz un ilgi novadā ir strādājuši, sa-kārtojot institucionālo tīklu. „Pērn tika pieņemts lēmums par divu izglītības iestāžu apvieno-šanu, lēmumu gatavojām divus gadus. Vadījāmies pēc pieejama-jiem aktuālajiem normatīvajiem

dokumentiem, kas ir attiecināmi uz izglītību, piemēram, izglītības attīstības pamatnostādnēm. Ru-nājot ar novada deputātiem, pe-dagogiem, arodbiedrību, ņēmām vērā tur rakstīto, ka ir jāsekmē izglītības pieejamība. Šajā do-kumentā ir norādīts, ka noteikto normatīvu viena skolēna attiecī-bā pret pedagoga mēneša darba algas likmi bāzes finansējumā plāno mainīt 2017. gadā un pēc tam 2020. gadā. Tagad iznāk, ka Cēsu novada pašvaldība, pieņe-mot lēmumu, ir maldinājusi sa-vus deputātus, jo nebijām gatavi, ka tik ātri mainīsies normatīvā bāze. IZM pārstāve minēja, ka proporcija tiek pielīdzināta paš-reizējai proporcijai valstī. Cēsu novads ietilpst starp 21 novadu

ar pedagoga un skolēnu propor-ciju 1 : 8,12, bet esam apvienojuši jau četras izglītības iestādes, tā-dēļ reāli ir 8,22. Ja tiek piemērota pedagoga un skolēnu skaita pro-porcija 1 : 9, tad 0,8 trūkstošās likmes mēnesī pašvaldībai iz-maksās 24 000 eiro. Cēsu novadā ir tikai divas mazās lauku skolas, kurās kopumā ir ap 80 bērnu,” situāciju raksturoja L. Kokina.

Viņa uzsvēra, ka pašvaldība IZM jau ir rakstījusi, ka skolu tīkls ir jāsakārto, bet ir jāievē-ro normatīvā bāze – un nevajag pašvaldībām likt būt par ķīlnie-cēm, ja normatīvā bāze netiek ie-vērota no IZM puses. „Rosinām ne tik strauju kāpumu pedago-ga un skolēnu proporcijā (1 : 9). Iepriekš noteiktā bija nopietni pamatota. Patlaban ķīlnieces ir tieši tās pašvaldības, kas ir sa-kārtojušas skolu tīklu. Jūtam, ka ar mums izrīkojas, kā patīk,” sašutumu pauda L. Kokina.

Tukuma Vakara un neklā-tienes vidusskolas direktors Normunds Rečs stāstīja, ka arī Tukuma novads ir veicis aprēķi-nus par skolēnu un pedagoģiskās likmes attiecību maiņas ietekmi uz kopējo finansējumu. Ja stātos spēkā jaunie koeficienti un attie-cība, tad Tukuma novads zaudē-tu 26 pedagoģiskās likmes, kas, pārrēķinot naudā, ir 250 000 eiro gadā. Piemēram, Tukuma Raiņa ģimnāzija zaudētu piecas likmes. Rodas jautājums, kā šie MK no-teikumu grozījumi uzlabos izglī-tības kvalitāti.

„Arī Tukuma novadā kopš 2009. gada ir uzlabots sko-lu tīkls, nevienā pamatskolā un vidusskolā nav mazāk par 100 skolēniem, tādēļ arī varam secināt, ka pašvaldības, kas ir sakārtojušas skolu tīklu, ar šiem grozījumiem tiek sodītas par paveikto,” uzskata N. Rečs.

Atbildot uz viņa iebildu-miem, L. Buceniece aicināja pašiem saprast, ka pilsētās, īpa-ši bijušajos rajonu centros, arī mazās lauku skolās tiek lietota proporcija 1 : 8,12, bet vidējais skolēnu piepildījums klasēs ir ļoti atšķirīgs. „Viena no galvena-jām kritikām modelim „nauda seko skolēnam” – ka ir negodīgs atalgojums: par vienādu darbu saņem ļoti atšķirīgu atalgojumu. No 29 000 aprēķināto likmju 6500 netiek tarificētas, tās tiek pārvērstas naudā, paaugstinot pedagogu atalgojumu. Analizē-jām, cik likmju ir aprēķināts un cik tās izmanto, tāpat pedagogu vidējo atalgojumu, un vidējā alga ir krietni lielāka par minimālo noteikto,” iebilda L. Buceniece.

Arī Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa uz-skata, ka novadi, kuri ir reģio-nālie centri, tādi kā Cēsis, Tu-kums, Kuldīga, Smiltene u. c., izteikti cieš. „Ja pilsētā nosakāt pedagoga un skolēnu propor-ciju 1 : 9, tad lauku teritorijām, novadiem nosakiet mazāku, jo

lielajos novados arī ir ļoti daudz mazo lauku skolu. Iesakām koe-ficientu dalīt divās daļās,” ietei-ca I. Bērziņa. L. Buceniece ap-galvoja, ka tā arī darot. Piemē-ram, koeficienta palielinājums attiecas tikai uz Ogres pilsētas skolām, bet neattiecas uz tādām Ogres lauku vidusskolām kā Suntaži, Madliena.

Talsu novada domes priekš-sēdētājs Aivars Lācarus infor-mēja, ka arī viņiem ir vidussko-las, kuras ir jāsaglabā uzsāktā dabaszinību projekta dēļ, lauku skolas ir pārveidotas par pil-sētas skolu filiālēm, taču tagad pašvaldība ir zaudētāja. „Kāds tur ir koeficients? Ko darīt tā-lāk, kāds ir rīcības plāns? Va-ram atjaunot skolu, kurā mā-cījās ap 80 bērnu, jo ir skolas ar vēl mazāku skaitu, vai arī mainīt skolas administratīvo adresi,” neapmierinātību pauda A. Lācarus. L. Buceniece atzina, ka ieguvēji ir tie, kas neveidoja filiāles, taču jaunajā modelī tas vairs nebūšot aktuāli. „Secinu, ka tie, kas visvairāk ir sekojuši normatīviem un ieviesuši dzīvē plānotās reformas, pēc tam vis-vairāk cieš. Tas nevairo uzticī-bu un nesekmē nākamās refor-mas,” uzstāja A. Lācarus.

L. Kokina rosināja IZM pār-skatīt koeficientu 1 : 9 un veidot proporcionālu reālajai situāci-jai. „Kāpēc pašvaldībām ir jābūt cietējām, ja ir veiktas reformas atbilstoši valsts pamatnostād-nēm? Koeficients varētu būt 1 : 8,5, bet ne 9. Taču brīdiniet laikus, kad atkal to mainīsiet! Cik zinu, arī jaunajā modelī visiem nebūs vienāda samaksa par likmi,” ieteica L. Kokina.

Baltinavas vidusskolas direk-tors Imants Slišāns IZM amat-personām atgādināja, ka pirms 2009. gada, līdz modeļa „nauda seko skolēnam” ieviešanai, līdz krīzei, pastāvēja MK noteikumi Nr. 735, kur lielajās pilsētās kri-tērijs 10. klasē bija 22 skolēni – un patlaban tiek piedāvāts tāds pats, bijušajos rajonu centros arī 22 – tagad 18, novadu lauku skolās 12, bet tagad ir pacelts uz 14. „Ja salīdzina, tad visslik-tākā situācija ir lauku skolām. Tas, ja pašvaldībai ir jāpiemak-sā starpība, nebūtu korekti, jo budžeti jau ir apstiprināti, un daudzas pašvaldības nespēs piemaksāt. Jau pērn ieteicu, ka

pašvaldībās, kur ir viena vienīgā vidusskola, kā tas ir Baltinavā, skolēnu skaita kritērijus vispār nevajadzētu noteikt. Lauku sko-lās reāli ir jānosaka 10 skolēnu, bet vienīgajām vidusskolām no-vadā nenoteikt konkrētu skai-tu – lai tas paliek vecāku ziņā, kādu skolu izvēlas un kā viņi novērtē izglītības kvalitāti,” ro-sināja I. Slišāns.

Baldones novada domes priekšsēdētāja Karīna Putniņa uzsvēra, ka demogrāfiskā situā-cija ir ļoti atšķirīga, bērnu skaits 7.–9. klasē ir daudz lielāks, tas nozīmē, ka pēc gada vidussko-las klase būs piepildīta. „Manu-prāt, nav prātīgi noteikt skolēnu skaitu 10. klasei, bet drīzāk vi-sai vidusskolai. Tāpat skolēnu skaitam ir jābūt diferencētam lielajās pilsētas un mazajās lau-ku skolās, sākot ar 10. Nevēlos saistīt bērnu skaitu klasē ar mā-cību kvalitāti. Tas ir absurds ap-galvojums, ka klasē, kur ir mazs skolēnu skaits, viņiem ir vājas sekmes. Izglītības kvalitāte ir atkarīga no pedagogiem. No personīgās pieredzes zinu, ka ar mazāku skaitu bērnu var sa-sniegt daudz labākus rezultātus. Kas attiecas uz pašvaldību līdz-finansējumu, nav korekti mainīt spēles noteikumus spēles vidū. Pedagogu finansējums izglītības likumā ir paredzēts no valsts bu-džeta, tad ir jāmaina šis likums. Patlaban jau brīvprātīgi piespie-du kārtā pirmsskolas izglītības pedagogu atalgojums ir jāno-drošina no pašvaldību budže-ta pēc principa, ka ar 1,5 gadu vecumu nauda seko bērnam. Tagad arī vidusskolas – un ti-kai tāpēc, ka IZM nespēj atrast citādu risinājumu, kā palielināt pedagogu algu likmes, vien uz lielāko skolu rēķina Pierīgā, uz novadu centru skolu rēķina vai nefinansējot mazās skolas. Tas nav atbalstāms priekšlikums,” sacīja K. Putniņa.

Lieli iebildumi pašvaldību pārstāvjiem ir arī pret IZM iece-ri strauji samazināt koeficientu neklātienes un tālmācības izglī-tības programmām.

Runājot par tālmācības pro-grammām, N. Rečs atgādināja, ka ir citi normatīvie akti, kuros ir paredzēti šo programmu īs-tenošanas principi, piemēram, MK noteikumi Nr. 281, kur 28. pielikumā ir noteikts stun-du skaits, kas ir nepieciešams mācību programmas apguvei. Viņš ierosināja, lai samazinā-tais koeficients tālmācībai ne-būtu mazāks par 0,65.

L. Buceniece iebilda, ka pieli-kumā ir norādīts stundu skaits, cik daudz patstāvīgā darba iz-glītojamajam ir jāvelta mācību priekšmeta apguvei, uz skolo-tāju attiecas grupu un indivi-duālās klātienes un neklātienes konsultācijas un ieskaites. „Tā ka esam veikuši precīzus aprē-ķinus. Tālmācības vidusskolām

gada beigās kontos ir milzīgi fi-nanšu atlikumi, līdzekļi netiek lietderīgi un mērķtiecīgi tērēti,” ir pārliecināta L. Buceniece.

Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Zuments at-gādināja, ka pārstāv pierobežas novadu, kas ir piektais mazā-kais Latvijā. Novadā vidusskola pastāv 50 gadu, kā filiāle tai tika pievienota Ķoņu pamatskola, kopā vidusskolā mācās vairāk nekā 200 skolēnu. „Pēdējos ga-dos pašvaldība jau iegulda no-pietnus līdzekļus, lai nodroši-nātu pedagogiem algas – apmē-ram 10 000 eiro mēnesī. Esam gatavi to darīt arī turpmāk, jo vidusskolas statuss mums ir iz-teikti būtisks. 1990. gadu sāku-mā uzsākām celt jaunas skolas ēkas, tādēļ esam ieinteresēti, lai noteiktais skolēnu skaits būtu pēc iespējas mazāks,” teica J. Zuments.

Mārupes novada domes priekšsēdētāja vietniece Līga Kadiģe stāstīja, ka, ieviešot gro-zījumus ar jauno koeficientu, as-toņos mēnešos Mārupes novads zaudētu 124 000 eiro. „Kāds ir šo grozījumu mērķis? Vai sarī-dīt savā starpā skolotājus? Nevis visiem palielinām algas, bet Pie-rīgā strādājošajiem pazeminām, sakot, ka tās bija par augstu? Nosauksim lietas savos vārdos – ko īsti patlaban darām? Pērn, rudenī, notika saruna ar IZM Izglītības departamenta vadī-tāju Eviju Papuli, ka atbilstoši skolēnu skaitam 27. maijā no IZM saņemsim 25 000 papildu finansējumu četriem mēnešiem, jo Mārupē ir būtiski palielinājies bērnu skaits, bet solīto nesaņē-mām. Līdzīga situācija ir Ogrē, Siguldā, Dobelē. Bērnu būs vēl vairāk, jo esam ārā no demogrā-fiskās bedres. Vai varat sakārtot piecgadīgo un sešgadīgo bēr-nu datubāzi, lai pirmklasnieku skaitu reģistrētu laikus? Pērn teicām, ka 25. augusts ir da-tums, kad ir jāveic precizējumi, bet IZM tā arī neko nepaveica. Varbūt ir jāpriecājas, ka vecāki ar bērniem ir palikuši Pierīgā un nav iekāpuši lidmašīnā?” reālo situāciju raksturoja L. Kadiģe.

„Par datumiem, kad tiek skaitīti skolēni, ir jāvienojas lai-kus, jo no tā ir atkarīgas mērķ-dotācijas. Izstrādāsim anketas un gaidīsim priekšlikumus, kurus iesniegsim IZM,” sacīja I. Dundure.

7DiskusijA

IZM priekšlikumi bez izvērtētām sekām jeb Nerod atbildi, kurš ir ieguvējs

Tie, kas visvairāk ir sekojuši

normatīviem un ieviesuši dzīvē plānotās reformas, pēc tam visvairāk cieš. Tas nevairo uzticību un nesekmē nākamās reformas.

FOTO

: And

ris B

ērzi

ņš

FOTO

: And

ris B

ērzi

ņš

FOTO

: And

ris B

ērzi

ņš

12. februāris, 2015 www.izglitiba-kultura.lv8 ierosmei

Vispārīgs situācijas raksturojumsLatvija jau ilgāku laika pe-

riodu negatīvi izceļas uz citu Eiropas Savienības valstu fona pedagogu darba samaksas ziņā. 2009. gadā darba samaksas kri-tums bija 63 %. Laika gaitā tika ieviestas kvalitātes pakāpes, kuras arī nav radījušas jūtamu darba samaksas pieaugumu, kas būtu adekvāts darbā ieguldītajai kvalitātei. Mūsu pedagogiem ir augsta kvalifikācija: iegūti ma-ģistra, doktora grādi, bet darba algu tie nav ietekmējuši. Ie-viestā darba samaksas sistēma „nauda seko skolēnam” daļēji attaisnojas lielajās pilsētās un skolās ar lielāku audzēkņu pie-pildījumu, bet nepiedodamu nabadzību rada mazo skolu pe-dagogu darba samaksā. Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija šo darba samaksas sistēmu pati ir ieviesusi, tā apgalvo, ka sistē-ma ir nesaprotama algu aprēķi-nāšanas ziņā. Lai augstu kvalifi-cētiem speciālistiem izstrādātu adekvātu samaksas modeli, ir nepieciešams ievērot atalgojuma pieauguma tendences attīstīta-jās Rietumeiropas zemēs, jo arī mūsu valsts ir piedzīvojusi veik-smes stāstu (tā apgalvojis biju-šais Ministru kabineta vadītājs Valdis Dombrovskis, un mums nav iemesla viņam neticēt), tā-dējādi pārvarot ekonomisko krīzi. Tādēļ ir nepieciešams gan atdot parādu skolotājiem par aizdoto naudu 2009. gadā, gan uzlabot viņu finansiālo situāci-ju tā, lai tas nekaitētu Eiropas prezidējošās valsts tēlam, jo pēc valsts attieksmes pret jaunatnes audzinātājiem spriež par pašu valsti. Arī Laimdotas Strauju-mas vadītā Ministru kabineta deklarācijā ir paredzēts veidot sistēmu, lai par pedagogiem kļūtu zinošākie un mērķtiecīgā-kie cilvēki (valdības deklarācijas 31. punkts). Lai šādu ieceri rea-

lizētu, ir nepieciešams izstrādāt adekvātu darba samaksas mo-deli, kas apliecinātu, ka valstij ir nepieciešami gan morāli, gan finansiāli motivēti peda-gogi, kuri realizē savu talantu, audzinot un izglītojot jauno paaudzi, kas ir ikvienas veik-smīgas valsts sastāvdaļa.

Līdz šim paveiktaisLīdz 2015. gada februārim

ir izskanējušas jaunā skolotāju darba algas modeļa aprises, bet nekur nav minēti skaitļi, pēc kuriem varētu spriest par iespē-jamās algas apmēru. Veicot mo-deļa aprobāciju, daudzās skolās ir konstatēts, ka skolotāja noslo-dze nesamazinās. Vienīgais, kas samazinās, ir viņa atalgojums – īpaši tas ir sakāms par skolām ar lielu izglītojamo skaitu. Tas nav pieļaujams, jo degradē algu reformas būtību. Tā kā pedago-gi ir glābuši valsti no bankrota 2009. gadā, tad būtu morāli un ētiski nepieļaujami samazināt skolotāju atalgojumu, ieviešot nepietiekami finansētu modeli. Jaunajā modelī tiek nepareizi saprasta vienas stundas būtī-ba – arī starpbrīdis ir rēķināms apmaksātajā darba laikā, jo sko-lotājs jau tāpat turpina gatavo-ties darbam.

ierosinājumiNav ievērots, ka skolotāji,

kam ir jālabo rakstu darbi, savu darbu veic arī sestdienās un svētdienās, bet tad par paveik-to ir jāmaksā divkāršā apmērā. Neiztur kritiku apgalvojums, ka visu var izlabot darba nedē-ļas laikā. To var apgalvot tikai cilvēki, kas skolā nav strādāju-ši. Jaunā modeļa projektā nav atvēlēts pietiekami daudz laika darbu labošanai un stundu sa-gatavošanai. Gatavošanās stun-dai ir skolotāja radoša darbība, kuras laikā ir gan jādomā par praktiski teorētisko līmeni, gan par izglītojamā mācību motivā-cijas paaugstināšanu. Tādējādi

var secināt, ka jaunā modeļa aprises neliecina, ka pēc tā ie-viešanas skolotājs saņems adek-vātu atalgojumu.

Valdības prioritātes – taut-saimniecības izaugsme, ģime-nes un indivīda dzīves kvalitāte un valsts drošība – ir vērstas uz Latvijas iedzīvotāju apņēmību kopīgi veidot valsts attīstību, sa-gaidot Latvijas simtgadi plauk-stošā aktīvu, veselu, izglītotu un atbildīgu pilsoņu valstī (valdī-bas deklarācijas ievads). Kā re-dzams, Latvijas valdība ir gata-va rūpēties par plašu jautājumu loku, ietverot tajā arī izglītības sistēmu. Tālredzīga valsts domā par izglītības sistēmu, tādēļ ir nepieciešams izveidot arī tādu pedagogu finansiālās motivāci-jas sistēmu (par to valdības de-klarācijas 31. punktā), kas pie-saistītu talantīgus pedagogus.

Lai radītu konkurenci uz skolo-tāja amatu, pirmkārt, ir nepie-ciešama tāda algu sistēma, kas pedagoga amatu padara presti-žu sabiedrībā. Diezin vai profe-sija, kur par vienu likmi maksā gandrīz minimālo algu, var būt prestiža. Otrkārt, mums ir jātu-vojas tai algu sistēmai, kāda ir attīstītajās Rietumeiropas val-stīs, kur izglītība ir vērtība.

Ievērojot visu iepriekšminēto, piedāvāju savu skolotāju darba samaksas modeli, kurš darba samaksas ziņā kaut nedaudz tu-votos Somijas algu līmenim, at-paliekot gan no Vācijas modeļa, kur skolotājs saņem ap 4000 eiro mēnesī.

Secinājumi1. Modelis rada skaidrību

aprēķinos, jo nav nepieciešami koeficienti.

2. Samaksa par mācību stun-du ir vidējā stundas cena Rie-tumeiropā, tādēļ tā ir pamatota.

3. Darba alga ir motivējoša, lai par pedagoga profesiju interesē-tos talantīgi jaunieši.

4. Valsts nevar atļauties lētu izglītības sistēmu, jo tā rada zi-nāšanu deficītu ilgtermiņā.

5. Latvijas valdība saprot izglī-tības lielo nozīmi valsts attīstībā ilgtermiņā, tādēļ radīs iespēju finansiāli atbalstīt šā modeļa ie-viešanu dzīvē.

Atsaucoties uz Ministru pre-

zidentes L. Straujumas aicinā-jumu nākt palīgā jauna peda-gogu darba samaksas modeļa izstrādē, N. Dzintars savu iz-strādāto pedagogu algu modeli vispārizglītojošajām skolām ir nosūtījis Ministru prezidentei L. Straujumai, izglītības un zi-nātnes ministrei Mārītei Seilei, ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, Latvijas Iz-glītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītājai Ingrī-dai Mikiško.

Piedāvāju alternatīvu pedagogu algu modeli

nOrmunDS DzInTarSIk

Veicot modeļa aprobāciju,

daudzās skolās ir konstatēts, ka skolotāja noslodze nesamazinās. Vienīgais, kas samazinās, ir viņa atalgojums – īpaši tas ir sakāms par skolām ar lielu izglītojamo skaitu. Tas nav pieļaujams, jo degradē algu reformas būtību.

Lai radītu konkurenci

uz skolotāja amatu, pirmkārt, ir nepieciešama tāda algu sistēma, kas pedagoga amatu padara prestižu sabiedrībā.

FOTO: no personiskā arhīvaLiepājas Valsts 1. ģimnāzijas latvie-šu valodas un literatūras skolotājs Dr. philol. normunds Dzintars uzskata, ka jāveido tāda pedagogu finansiālās motivācijas sistēma, kas piesaistītu talantīgus skolotājus.

Skolotāja darba samaksas modelis

Veicamie pienākumi

Stundu skaits nedēļā

Samaksa nedēļā

Komentārs

Kontaktstundu skaits nedēļā

15 225 15 eiro par mācību stundu. 15 kontaktstundas ir kvalitatīvi sagatavojamas un novadāmas, ievērojot visu izglītības procesā iesaistīto intereses un vajadzības. Katrā gadījumā skaits nedrīkst pārsniegt 20 kontaktstundu nedēļā, jo tad neatliek laika kvalitatīvai darbu gatavošanai un labošanai.

Gatavošanās 8 80 10 eiro par vienu stundu

Konsultācijas 4 40 10 eiro par vienu stundu

Darbs ar klasi 6 90 15 eiro par vienu stundu. Darbs ar vecākiem; skolēnu sasniegumu analīze; skolas pasākumi u. c.

Darbu labošana 7 70 10 eiro par vienu stundu. Darbu vērtēšanas process ir jāveic bieži, un tam ir liels laika patēriņš.

Kopā 40 505

Samaksa mēnesī 505 x 4 = 2020

modelī nav iekļauta samaksa par kvalitātes piemaksām, kas ir noteiktas ministru kabineta noteikumos. modelī nav iekļauta piemaksa par maģistra un doktora zinātnisko grādu.

Vidējā faktiskā skolotāju alga 2013./2014. mācību gadā, EUR gadāValsts Bērnudārzā pamatskolā VidusskolāČehija 9 748 11 332 11 922Dānija 54 682 63 985 –

Igaunija 7 720 11 204 11 204Latvija 6 697 9 534 10 492

Lietuva* 8 565 6 954 6 954Somija 32 295 48 377 54 324

Vācija** – 61 497 69 646

* maksimālā alga** maksimālā alga 2012./2013. mācību gadāDATI: http://eacea.ec.europa.eu/education/eurydice/documents/facts_and_figures/salaries.pdf


Atbildot uz jautājumu, vai ar inventāru nodrošina skola, B. Zaretoka stāsta, ka slēpes ir piekrituši sagādāt vecāki. „Ve-cāki atrod iespēju, lai iegādātos nepieciešamās distanču slēpes, savā starpā mainās, dalās brā-ļi un māsas. Piektdienā tās tiek ņemtas līdzi uz mājām, jo sko-lēni stāsta, ka brīvdienās dodas slēpot kopā ar ģimeni. Tas patiesi iepriecina,” gandarījumu neslēpj sporta skolotāja un piebilst, ka izprot vecākus: nopirkt arī pa-rastās distanču slēpes nav lēts prieks, toties slēpošana ļoti sek-mē fizisko attīstību.

Vecumnieku vidusskolas spor-ta skolotājs Juris Orinskis atklāj, ka ziemā iet laukā slēpot esot pārtraukuši apmēram pirms as-toņiem gadiem inventāra trū-kuma dēļ. „Slēpošanas zābaki nodilst, inventārs ir jāpapildina, jo gadās, ka salūst kāda slēpe vai lamatiņas,” stāsta skolotājs. Viņš uzskata, ka patlaban laukos nav pamatoti prasīt, lai vecāki saviem bērniem paši nopērk slēpes – tas viņiem nav pa kabatai.

J. Orinskis pērn iesniedzis sporta inventāra iegādes projek-tu Izglītības un zinātnes minis-trijas konkursam, bet saņēmis atteikumu. „Man tieši bija doma iegādāties slēpes, lai skolēni va-rētu slēpot, taču atteikumā tika minēts, ka esot prasījis piecas reizes vairāk, nekā varot pie-šķirt. Manuprāt, nodarboties ar slēpošanu ir ļoti labi. Lai gan lai-ka apstākļi ir ļoti dažādi, sniegs ir un būs – tāpat kā ziema,” ir pārliecināts sporta skolotājs.

Slēpo un ceļ sniegavīrusRīgas Hanzas vidusskolas spor-

ta skolotāja Linda Grandberga ir viena no skolotājiem, kas ir pār-liecinājuši gan bērnus, gan viņu vecākus, ka ir labi ne vien sportot telpās, sporta zālē, bet ir jauki bau-dīt ziemas priekus ārā. „Vecākus jau septembrī informēju, ka ziemā, ja būs piemēroti laika apstākļi un sniegs, labprāt dosimies laukā,” stāsta L. Grandberga.

Paši mazākie no 1. līdz 3. kla-sei sporta stundās pirmdienās un piektdienās skolas laukumā do-das uz plastmasas slēpītēm, bet tie, kam slēpju nav, no uzkalniņa šļūc ar plastmasas vanniņām un

tā sauktajiem ābolīšiem. Bērni uz slēpēm iemācās noturēt līdz-svaru un pamata soļus.

Ar vecākiem ir norunāts, kādam ir jābūt apģērbam, lai ir maiņas apavi, cimdi, garais sporta tērps, jo džinsa biksēs ir grūtāk kustēties.

„Kad skolēni stāsta, ka arī ar vecākiem brauc slēpot, piemēram, uz Siguldu, tad man ir prieks,” aizrautīgi stāsta L. Grandberga.

Pirms diviem gadiem, kad bija bagātīgs sniegs, visi esot cēluši arī sniega piramīdas un sniega-vīrus, bet 4.–6. klašu skolēniem tika piedāvāts reizi nedēļā doties slēpot uz Biķernieku mežu. Tie, kam neesot bijis slēpju, varēju-ši tās nomāt – un pieteicies liels skaits interesentu.

„Vecāki bija priecīgi, ka bērni tiek nodarbināti arī pēc stun-dām, jo uz Biķerniekiem regu-lāri braucām katru ceturtdienu. Man pašai ļoti patīk slēpot, un, iespējams, tādēļ arī bērni aizrau-jas,” atzīst L. Grandberga.

Biķernieku mežā stunda aiz-ritot ātri, jo katram ir jāpamāca pareizi slēpot. „Plānoju, ka šogad dosimies uz Mežaparku, jo tas ir tuvāk skolai. Vēl gan nedarbojas slēpju noma, jo sniega par maz. Vecāki saņem informāciju, cik kas maksā, kur un cikos pulcē-jamies. Uz informācijas dēļa tiek pierakstīts zābaku izmērs, nepie-ciešamais nūju garums. Tas, pro-tams, ir brīvprātīgs pasākums, bet par piedalīšanos un vēlmi iemācīties slēpot skolēni saņem 10 ballu. Tas motivē,” atklāj sko-lotāja, piebilstot, ka sākotnēji daži braukuši līdzi ar gariem zo-biem, lai tikai nopelnītu desmit, bet tad patiesi iepaticies un brau-kuši regulāri.

L. Grandberga atgādina, ka arī mācību programmu stan-dartos ir minēts: ja ir iespējams, tad sniegotos apstākļos var dar-boties laukā. Protams, tiek ievē-roti laika apstākļi, gaisa tempe-ratūra.

Skolotāja ir pārliecināta, ka bērniem slēpošana ļoti patīk, un atklāj, ka bez slēpēm esošie reizēm tiek paslēpot, ja kāds no slēpotājiem dalās – mazajām plastmasas slēpītēm nav vajadzī-gi slēpju zābaki. Arī vanniņas, ābolīši un panniņas tiek dalī-tas – bērni mācās būt draudzīgi un izpalīdzīgi.

„Ejam arī sniega rotaļās. Ro-taļā „Zelta olas sargāšana” dar-bojas trīs komandas, katra ar

savas krāsas vanniņām. Vienā no tām atrodas porolona bum-ba (ola). Šīs vanniņas komanda, bēgot no pārējām, cenšas savu oliņu nosargāt. Ja kāds cits to no vanniņas izķer un ieliek sa-vas komandas vanniņā, tad viņa komanda kļūst par olas sargātāju un bēdzēju komandu. Spēlējam arī rotaļu „Divi par maz, trīs par daudz” u. c. Šajās aktivitātēs ir daudz prieka un smieklu, bērni nepaspēj nogurt un sasvīst, kaut arī ir biezi ģērbušies, jo stundas laiks rit ātri.

Aktivitātes sniegā plānoju vēl pāris nedēļu, ja vien būs tam lab-vēlīgs laiks. Atliek gaidīt sniegu. Uzskatu, ka daudz ir atkarīgs gan no vecāku vēlmes, gan sko-lotāju entuziasma, jo, protams, ir ērtāk atrasties siltā telpā. To-mēr aktivitātes svaigā gaisā ir neatsverams ieguvums. Kad slē-pojām, bērni bija tik priecīgi un atzina, ka tā ir bijusi lieliskākā stunda. Visiem acis spīd un vai-gi sārti,” ar gandarījumu atzīst skolotāja.

Atbalsta pašvaldībaIr, protams, tādi pozitīvi pie-

mēri kā Siguldas pašvaldība, kurā atrodas sporta un aktīvās atpūtas centrs Laurenčos. Saldētā sniega trase un bāze atrodas ne-tālu no Laurenču sākumskolas, tādēļ bērniem ir iespēja ne vien slēpot, bet arī izmantot apavu žāvētāju, kas gādā par vienmēr sausiem zābakiem, un izvēlēties augumam piemērotas slēpes. Pā-rējo piecu novada skolu skolēni Laurenčos var slēpot savā brīvajā laikā, nomā saņemot inventāru bez maksas. Katrs slēpojums tiek reģistrēts īpašā uzskaites kartītē un par desmit reizēm skolēnam skolā no sporta skolotāja pienā-kas desmitnieks.

Vairāk nekā 100 Laurenču sākumskolas bērnu no 1. līdz 6. klasei slēpo četras stundas ne-dēļā. Kā stāsta Laurenču sporta skolotājs Ivo Alksnis, divas obli-gātās sporta stundas esot papil-dinājuši ar vēl divām uz interešu izglītības rēķina. Šā plāna īste-nošanu atbalsta arī skolas vecā-ku biedrība.

9sports

Skolēniem slēpot ļoti patīk!

Bija doma iegādāties slēpes,

lai skolēni varētu slēpot, taču atteikumā tika minēts, ka esot prasījis piecas reizes vairāk, nekā varot piešķirt.

Kad slēpojām, bērni bija tik

priecīgi un atzina, ka tā ir bijusi lieliskākā stunda. Visiem acis spīd un vaigi sārti.

Bez slēpēm esošie reizēm

tiek paslēpot, ja kāds no slēpotājiem dalās – mazajām plastmasas slēpītēm nav vajadzīgi slēpju zābaki. Arī vanniņas, ābolīši un panniņas tiek dalītas – bērni mācās būt draudzīgi un izpalīdzīgi.

FOTO: no Lindas Grandbergas personiskā arhīva

rīgas Hanzas vidusskolas aktivitātes ziemā: slēpošana, sniegavīru celšana, stafetes ar kamaniņām un nobraucieni no lēzenas nogāzes. āra aktivitātēs piedalās visas 1., 2. un 3. klases.

FOTO: no Lindas Grandbergas personiskā arhīva

„par slēpēm un slēpotājiem – ir bērni ar nopietnāku ekipējumu un ir ar mazajām plastmasas slēpītēm, taču svarīgi ir saprast, kā pār-nest līdzsvaru un kurā brīdī slēpojot atgrūsties. Tiek izmantots sko-las skrejceļš,” stāsta rīgas Hanzas vidusskolas sporta skolotāja Linda Grandberga.

FOTO: no Benitas Zaretokas personiskā arhīva

ikšķiles Brīvā skola ir viena no retajām, kur bērni ar prieku gaida brīvbrīdi un sporta stundas, kad tiks laukā uz slēpēm. Sporta skolotāja Benita Zaretoka stāsta, ka pirmsskolas grupā bērni mācās slēpot jau ar četru gadu vecumu un līdz 4. klasei visi slēpo.

FOTO: no Benitas Zaretokas personiskā arhīva

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas profesors, grāmatas „mā-cīsimies slēpot” autors Juris Grants: „Attēlā redzamie bērni izpilda slēpošanas pamatsoli bez nūjām, kas notiek ar pareizi strukturētām kustībām – ar plašiem roku vēzieniem, ar atgrūdienu ar slēpi un vien-atbalsta slīdējumu. Šādi vingrinājumi ir nepieciešami labāka līdzsva-ra attīstīšanai un pareizai pārmaiņus divsoļa apguvei slēpošanā.”

Turpinājums no 1. lpp.

12. februāris, 2015 www.izglitiba-kultura.lv10 svētki

Deju skolotāja, speciāli „Izglītībai un Kultūrai”

Latvijas kultūras dzīves šā gada lielākais notikums būs XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas notiks Rīgā no 6. līdz 12. jūlijam. Vislielākā interese (un kuplākais dalībnieku skaits) ir par deju svētkiem. Kādi tie būs šogad? Kādi jaunumi mūs sagaida? Kā no-rit gatavošanās, un ko katrs no to veidotājiem grib vēstīt skatītājiem?

Par to lūdzu pastāstīt radošo komandu – piecus deju svētku vei-dotājus, ideju virzītājus. Tie ir deju lielkoncerta „Līdz varavīksnei tikt” projekta vadītāja, arī virsvadītāja Ilze Mažāne, māksliniecisko vadī-tāju trīsvienība Agris Daņiļevičs, Indra Ozoliņa, Inga Pulmane (viņi arīdzan deju virsvadītāji) un režiso-re Inga Cipe.

Gatavojoties šiem svētkiem, ir jāmin un jāatceras kāds sāpīgs brī-dis – to koncepcijas autore un sā-kotnējā mākslinieciskā vadītāja bija no mums pāragri aizgājusī horeo-grāfe Arta Melnalksne. Šie svētki, pamatā paturot viņas doto koncep-ciju, ka „mēs esam un topam dzies-mā, dejā, rotaļā, mūzikā, rakstā, spēlē, latvietībā. Dziesmu un deju svētki ir tautas tradīciju ābece, lai to izlasītu, mums caur deju jāmācās izzināt, darīt, sajust, mīlēt, svinēt un bērnu deju svētkos priecāties”, tiek veidoti viņas zīmē un ar milzu pietāti pret viņas iecerēm. To savās atbildēs uzsver visi radošās koman-das pārstāvji. Tomēr dzīve rit, iene-sot savas korekcijas, jaunas vēsmas, ieceres un iespējas.

Pieredzes bagātākā no visiem iepriekšminētajiem ir Valsts izglī-tības satura centra (VISC) vecākā referente I. Mažāne: viņas pieredzes kontā – VIII, IX un X deju svētki, kuros viņa ir darbojusies kā pro-jekta vadītāja un virsvadītāja, bijusi arī virsvadītāja pieaugušo svētkos. Patiesībā jau viņas rokās un pār-

valdībā ir visa lielā skolu dejotāju saime. Viņa uzskata, ka pareiza ir bijusi izvēle palikt pie Artas pie-dāvātās koncepcijas un jau veiktās repertuāra atlases, nevis izsludināt jaunu konkursu, tāpat kā aicinā-jums turpināt darbu svētku tapšanā horeogrāfei I. Ozoliņai un režisorei I. Cipei, pieaicinot papildspēkus – I. Pulmani un A. Daņiļeviču.

Kādi būs šāgada deju svētki, ar ko tie atšķirsies no iepriekšējiem? Protams, mainās repertuārs, mainās dejotāji, mainās veidotāji. I. Mažāne uzskata, ka „būtībā nekas nemainī-sies, jo pēdējo svētku pieredze rāda, ka vecuma grupas ir sadalītas gana pareizi. Atkal dalībnieku rindās būs pirmsskolas iestāžu dejotāji. Deju bloki savu eksistenci ir apliecināju-ši”. Viņa cer, ka „svētku odziņa būs horeogrāfiskās ainas (A. Daņiļeviča horeogrāfijas) ar savdabīgo mūzi-kas materiālu (komponists Renārs Kaupers), horeogrāfisko risinājumu un tērpiem. Savdabīgs un nebijis būs arī scenogrāfiskais risinājums (scenogrāfs Reinis Suhanovs) ar savu negaidītības momentu”.

A. Melnalksnes savulaik par sadarbības partneri svētku veido-šanā izvēlētā Siguldas deju kolek-tīva „Vizbulīte” vadītāja I. Ozoliņa 2005. gada deju svētkos ir bijusi Il-māra Dreļa dejas „Balodītis” virsva-dītāja. Šoreiz atbildība ir desmitkārt lielāka, tāpēc arī I. Ozoliņa atzīst, ka „esošās radošās komandas sadarbī-ba ir ļoti labs variants. Katrs mēs at-bildam par savām iecerēm, jo viens cilvēks jau nav un nevar būt visva-rens”. Viņa domā, ka nebūtu tik stip-ra, lai svētkus veidotu viena. Kop-darbā ar Artu izlolotā koncepcija ir daļēji saglabāta, no 28 pirmā varian-ta dejām 14 ir palikušas repertuārā. Interesants ir I. Ozoliņas redzējums par darbu turpmāko svētku tapša-nā: „Uzreiz pēc svētkiem, nākamajā gadā, vajag izsludināt nākamo deju svētku koncepciju. To pieņemt, tad var rīkot jaunrades skates trīs ga-dus un atlasīt svētkiem dejas jau ar domu, ideju un uzstādījumiem. Pa-

gaidām šīs VISC rīkotās skates no-tiek – tas ir labi, jo aug jauni horeo-grāfi, bet dejas tiek piedāvātas tāpat vien – ka ir jaunas dejas.” No savas puses piebildīšu, ka pilnīgi piekrītu teiktajam, jo ar līdzīgām repertuāra atlases problēmām saskāros, veido-jot X deju svētkus. Tāpat atbalstu arī šo I. Ozoliņas domu: „Ļoti domāju, ka Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos nevajag piedalīties pirmsskolas izglītības iestāžu pul-ciņiem, jo tad mēs atrisinātu prob-lēmu, ka vairāk dejot stadionā tiktu citu kvalifikācijas grupu dejotāji – ar apziņu, dejas stāžu, pieredzi un kva-litatīvi labāki. Patlaban katra grupa dejos 3–4 dejas, bet varētu piecas.”

Šajos svētkos I. Ozoliņas ho-reografēto deju „Rupjmaizkukuls” izpildīs 3.–4. klašu dejotāji.

Bērnu un jauniešu deju kolektīva „Teiksmiņa” vadītāja I. Pulmane arī uzsver deju svētku māksliniecisko vadītāju kopīgo, saskaņoto sadarbī-bu, kaut pati šajā virsvadības amatā ir pirmo reizi. Viņa atzīst: „30 gadus strādājot ar bērnu deju kolektīviem, īpaši 25 gadus ar „Teiksmiņu”, kuru izveidoju no nulles, kā arī mācoties no cilvēkiem, kurus uzskatu par saviem skolotājiem (Uldi Žagatu, Ritu Spalvu, Jāni Ērgli, B. Šteinu, I. Mažāni u. c.), pašlaik jūtos dro-ša un zinoša latviešu bērnu dejā. Labprāt dalos ar savu pieredzi citos

kolektīvos, rūpējos par to, lai veik-smīgi notiktu repertuāra apguve.” Šo svētku repertuāru Inga atzīst par gana veiksmīgu, jo „katram kolek-tīvam bija iespēja izvēlēties sev at-bilstošu sarežģītības pakāpi. Deju blokus savienos deju ainas, kuras radījis A. Daņiļevičs. Samērā sta-tisko horeogrāfiju ir iecerēts apvie-not ar aktīvu darbību uz laukuma, pārsteigumiem un dejotājus ietērpt krāšņos tērpos”. Apzinoties „mil-zīgo uzticības avansu”, I. Pulmane darbojas tā, lai „soli pa solim, domu pa domai, darbu pa darbiņam tuvo-tos lielajam notikumam”. IX Lat-vijas Skolu jaunatnes deju svētkos tika izdejota I. Pulmanes sacerētā deja „Putnu spēles”.

Augstajā mākslinieciskā vadītāja tribīnē jau otro reizi kāps „Dzirnu” vadītājs horeogrāfs A. Daņiļevi-čs. Zināmu laiku Agris bija atgājis no darbošanās ar tautiņdejām, bet

pēdējos gados par prieku latviešu dejotāju saimei atkal priecē viņus ar savām savdabīgajām, emocijās balstītajām horeogrāfijām. Viņš at-zīst, ka dara „visu, kas ir interesan-ti”. Viņa kontā ir 18 operu, aptuveni 50 dramatisko teātru izrāžu, lielu-zvedumu utt. Šie darbi viens otru papildina un bagātina. Šī pieredze noder arī darbā ar latviešu dejām. Viņa ideālo deju svētku redzējums, ja viņš svētkus veidotu vienper-soniski: „Tas būtu līdzīgs modelis uzvedumam „Spēlēju, dancoju” (IX Skolu jaunatnes deju svētku II programma) ar vienotu muzi-kālo materiālu un dramaturģiju. Esmu gan sapratis, ka veidot šo uz-vedumu man bija ekskluzīva iespē-ja. Ja deju svētkos ir tikai viena lielā stadiona pro-gramma, būtu pāre-goistiski vēlēties to īstenot vienam, pastumjot malā visus horeogrāfus, kuri ir pelnījuši būt svētku līdzau-tori. Deju svētki ir tautas kustība, kur esošajam modelim vajadzētu saglabāties.” Piekrišanu veidot svēt-kus trīsvienībā Agris devis tāpēc, ka viņam uzticētajā svētku daļā – ieva-dā, intermēdijās un finālā – viņš var mākslinieciski izpausties, parādīt savu rokrakstu un tādējādi veidot svētku dramaturģisko līniju.

Skolu jaunatnes deju svētku dra-maturģiskā izveide kopš VII svēt-kiem 1995. gadā tiek uzticēta re-žisoram. Šajā postenī ir bijuši gan gluži jauni censoņi – kā daugavpi-liete Līga Balode („Sprīdīša septi-ņas dieniņas”, 1995), gan režisoru augstākā raudze – Anna Jansone („Zelta kamolītis”, 2000) un Uģis Brikmanis („Deja kāpj debesīs”, 2010). Šāgada svētku režiju veido I. Cipe. Viņas kontā ir veiksmīgi ri-sināti neskaitāmi dažādu rangu un izmēru lieluzvedumi, koncerti un citi pasākumi. Tomēr deju svētku lieluzveduma veidošanā viņa pieda-lās pirmo reizi. Veikt šo darbu viņu uzaicināja Arta, un dvēseļu kopību Inga jūt vēl pašlaik.

„Mani vienmēr uzrunājis Ar-tas īpašais rokraksts. Viņa bija at-šķirīga, oriģināla, un to nevarēja nepamanīt. Sirsnīgums un ģime-niskums – to negribētu pazaudēt, veidojot programmu. Ja godīgi, nav laika prātuļot… Rit darbs, kas vienkārši ir jādara, – mūzikas ie-raksti, sarunas ar virsvadītājiem, skašu grafiki, scenogrāfijas risināju-mi, scenāriju teksta proves utt.” Jā, tāds ir Ingas darba stils – būt visā iekšā, visu aptvert un pārzināt. Uz jautājumu, kādas galvenās grūtības un izaicinājumi saistās ar šo darbu, I. Cipe atbild: „Jā, reizēm pieķeru sevi pie domas, ka deju lielkoncertā ir daudz tehnisku lietu, piemēram, deju secību ļoti ietekmē dalībnieku plūsmu loģistika, un ne vienmēr iz-dodas visu veidot pēc režisora iece-res, taču vienmēr ir rodams risinā-jums. Jau tagad saprotu un apzinos,

ka laukums, attālums un koncerta norise dienas laikā zināmā mērā atkailina režisoru… tev nav nevie-na papildu izteiksmes līdzekļa – ne gaismas, ne tuvplānu, taču tas uz-dod jaunus uzdevumus, liek meklēt citus izteiksmes veidus.”

Kādus ideālos deju svētkus savā skatījumā un vēlmēs jūt un redz svētku veidotāji?

I. Mažāne: „Mani ideālie svētki būs tad, ja dejotājiem patiks viss, kas jādara uz laukuma, un skatītā-jiem patiks viss, ko dara dejotāji uz laukuma.”

I. Pulmane: „Ai, mani ideālie svētki, pirmkārt, būtu tādi, kuros varētu piedalīties visi kolektīvi, kas apguvuši repertuāru. Diemžēl stadions ir tik liels, cik ir, un Rī-gas iespējas ir tādas, kādas tās ir. Otrkārt, lai atgrieztos pie iespējas koncertu rīkot vakarpusē. Tas ļau-tu izmantot mūsdienu gaismošanas un citas tehniskās iespējas, vizuāli bagātinot priekšnesumu. Skolēnu deju svētkiem nevajadzētu būt pie-augušo svētku mazajai kopijai, tiem jāizceļas ar košumu, atraktivitāti, dzīvesprieku. Tiem jākļūst par ne-aizmirstamu pieredzi katra dejotāja mūžā.”

A. Daņiļevičs: „Būtu priecīgs, ja deju svētki vispār tiktu pārcel-ti prom no stadiona un tiem būtu izveidota speciāla vieta. Katros deju svētkos varētu variēt ar scenogrāfi-ju, dejotāju kustības dinamiku un nodrošināt dzīvās mūzikas pavadī-jumu.”

I. Cipe: „Esmu pilnīgi pārlieci-nāta, ka visi režisori, māksliniecis-kie vadītāji un virsvadītāji, kas jeb-kad piedalījušies svētku veidošanā, vienmēr ir vēlējušies izveidot ideā-lāko koncerta variantu. Un zinu, ka tā būs arī šoreiz. Taču laiks mainās: kas vienā brīdī šķiet ideāls, otrā – jau novecojis. Svētki nav nemainī-ga, iebalzamēta vērtība. Tie visu lai-ku ir kustībā. Un tikai mainoties un attīstoties tie var pastāvēt. (Rainis dažreiz nekļūdījās.)”

I. Ozoliņa: „Spīd koša saulīte – ir silts vasaras viducis. Plkst. 6.00 no rīta, zvana mans modinātājs, bet es jau esmu ar kafijas krūzi rokās un stipri satraukusies, kaut gan vairs darīt neko nevar – viss ir noticis: šodien būs svētki! Zinu, ka Artas eņģelis būs klāt – būs kopā ar mums visiem. Visa Rīga dun, spieto, rīb un mudž no bērnu soļiem, smiekliem un izsaucieniem.

Nu jau pulkstenis rāda 14.00, sta-diona tribīnes pilnas ar skatītājiem un aiz stadiona pilns skaisti tērptu bērnu virknīšu. Viss sākas ar meite-ni Artu – un tu skaties, kā nemanot paiet divas stundas. Beigas ar jautru disenīti R. Kaupera mūzikas pava-dījumā rada prieka un atbrīvotības izjūtu visos. Viss labi beidzies – vai tas ir sapnis vai īstenība?”

Deju svētki ir tautas kustība, kur esošajam modelim vajadzētu saglabāties

BaIBa ŠTeInaIk

Svētki nav nemainīga,

iebalzamēta vērtība. Tie visu laiku ir kustībā. Un tikai mainoties un attīstoties tie var pastāvēt.

FOTO: LETA

X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos skatītājus priecēja tautas deju lielkoncerts „Deja kāpj debesīs”.

12. februāris, 2015 www.izglitiba-kultura.lv 11AtZiNībA

Lai izceltu un atbalstītu tos Latvijas skolu skolotājus un di-rektorus, kuri ir devuši ievērojamu ieguldījumu skolēnu sagatavošanā studijām Latvijas Universitātē (LU), Gada skolotāja balvu un rektora atzinības rakstu šogad ir saņē-mušas Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas angļu valodas skolotāja Inta Au-gustāne un Saldus 2. vidusskolas matemātikas skolotāja Skaidrī-te Rozentāle, savukārt LU Gada skolas direktora balva ir piešķirta Cēsu Valsts ģimnāzijas direktorei Guntai Bērziņai.

Veido rosinošu vidi„Cenšos radīt psiholoģisko

vidi, kas ir rosinoša gan skolotā-jiem, gan skolēniem. Protams, ir patīkama izjūta, ka kolēģi strādā nesavtīgi, bet, manuprāt, skolo-tājiem ir nepieciešams izjust, ka administrācija viņus atbalsta, ka veido vidi, kurā ir patīkami strā-dāt. Balvu ieguvu, pateicoties skolotājiem un viņu ieguldītajam darbam, jo viņi strādā, neskaitot darba stundas un samaksu,” laik-rakstam stāsta Cēsu Valsts ģim-nāzijas direktore Gunta Bērziņa. „Tradīcijas un sistēma tiek arvien vairāk izkoptas, skolotājiem rodas pieredze, kā vajag strādāt, kā sko-lēnus gatavot centralizētajiem ek-sāmeniem, studijām, kam pievērst uzmanību, neraugoties uz to, ka jārealizē standarts.”

Direktore ar gandarījumu uz-sver ģimnāzistu izcilos panākumus valsts un atklātajās mācību priekš-metu olimpiādēs un nenoliedz skolotāju papildu darbu, strādājot ar talantīgajiem bērniem. „Piemē-ram, par to liecina pēdējo gadu izcilie panākumi valsts un novada matemātikas olimpiādēs. Matemā-tikā, ķīmijā un bioloģijā mūsu sko-lēni piedalījās arī pasaules olimpi-ādē,” uzsver G. Bērziņa. Cēsnieki izrādās arī labākie debatētāji Bal-tijā: ir izveidojusies laba sadarbība ar LU Debašu klubu, un ir visas ce-rības šogad nokļūt Pasaules debašu čempionātā Singapūrā.

Atbildot uz lūgumu atklāt, ar kādām metodēm skolēnus sāk

ieinteresēt profesionālajā virzie-nā, G. Bērziņa atzīst: „Dodam plašu ieskatu par dažādām iespē-jām studēt, skolā strādā karje-ras konsultants, tā ka ir izkoptas tradīcijas, sadarbojoties gan ar augstskolām, gan mūsu ģimnāzi-jas absolventiem, kas studē, gan ar vecākiem. Karjeras pasākumu lai-kā aicinām uz skolu vecākus, kuri dalās pieredzē par to, kā veidojuši savu karjeru. Katru gadu tiek or-ganizēti braucieni uz informatīvo izstādi „Skola”, kā arī augstskolu atvērto durvju dienām, bet, ma-nuprāt, vislabāk un personīgāk iedarbojas sarunas ar ģimnāzijas absolventiem, kas nesen uzsākuši studijas.”

Faktu, ka visvairāk absolventu izvēlas LU un Rīgas Tehnisko uni-versitāti (RTU), direktore saista ar ģimnāzijā realizētajām izglītības programmām – ir pastiprināta matemātikas, dabaszinību un IT apguve. Tiek izvēlētas studijas IT, ekonomikā, sociālajās zinātnēs, bioloģijā, ķīmijā, arī pedagoģijā, piemēram, lai kļūtu par latviešu valodas vai svešvalodu skolotā-jiem. „Jau vairākus gadus mūsu skolēni iegūst augstas vietas valsts bioloģijas olimpiādē, tāpat nova-da olimpiādēs informātikā (pro-grammēšanā), latviešu valodā un literatūrā, angļu valodā. Tas neno-liedzami ir skolotāju papildu darbs ar skolēniem, lai viņus stimulētu izvēlēties konkrēto fakultāti,” stās-ta G. Bērziņa.

Vaicāta, vai direktore kā īpa-ši uzteic savus kolēģus, lai viņos nezustu entuziasms un būtu vēl-me strādāt aizrautīgi, G. Bērziņa atklāj, ka norisinās īpašas zvaig-žņu stundas, kad pateicas katram par viņa ieguldījumu, paldies tiek teikts arī skolēniem. Ir kopīgas ekskursijas un kopīgi svētki. Pie-mēram, savu paldies ir pateikusi arī ar Ziemassvētku koncertu jau-najā Cēsu koncertzālē.

Direktore lepojas, ka ģimnāzijas absolventi, kas ir kļuvuši par stu-dentiem, pozitīvi atsaucas par sko-las laikā veikto zinātniski pētnie-cisko darbību, jo viņiem ir pilnīgi skaidrs, kā jāraksta kursadarbs. Viņasprāt, skolā tiek iemācīts pa-matu pamats, kā strādāt ar teoriju, ar atsaucēm, ar pētījumiem.

Vai Cēsu pusē vairākumam jau-niešu ir gaišas galvas? G. Bērziņa smaidot saka – skolotāji atrod pie-eju katram, vairāk laika tam veltot konsultācijās, par ko arī saņem atalgojumu. „Paņēmieni, kā cen-šamies sagatavot savus skolēnus studijām, ir dažādi. Katru gadu uz universitāti studēt aiziet divdes-

mit un vairāk skolēnu,” gandarīta secina G. Bērziņa.

panāk, ka patīk matemātikaSaldus 2. vidusskolas matemāti-

kas skolotāja Skaidrīte Rozentāle stāsta, ka par LU Gada skolotāja balvu ir patiesi gandarīta, un steidz piebilst, ka tas nav tikai viņas, bet visas skolas un arī pārējo skolotā-ju nopelns, ja daudzi vidusskolēni izvēlas studijas augstskolā, univer-sitātē. „Bet tas, ka viņiem ir lielā-ka interese tieši par matemātiku, laikam ir mans nopelns,” nedaudz apmulsusi, saka S. Rozentāle.

Aicināta atklāt kādu amata noslēpumu, skolotāja atzīst: „Ir jāstrādā smagi, neatlaidīgi un ļoti sirsnīgi. Stundai ir jābūt intere-santai, lai ieinteresētu pat tos, kam matemātika nepatīk. Tas ir grūts darbs, un uzreiz visu atklāt neva-rēšu. Izmēģinu dažādas metodes – interaktīvi, arī zīmējam, līmējam, veidojam utt. Pats galvenais – lai arī tā sauktais nezinītis neteiktu: es nesaprotu un nemūžam nesa-pratīšu. Reizēm palīdz neliela uz-slava, uzticēšanās skolēnam. Likt apzināties, ka viņš to var.”

Skolotāja nenoliedz, ka vieg-lāk ir strādāt ar tiem, kam mācī-bu priekšmets patīk un padodas. „Matemātika ir tāds priekšmets, kurš ir jāsaprot, un tikai tad tas var patikt. Cenšos ielikt pamatu, lai saprastu,” stāsta S. Rozentā-le, piebilstot, ka patlaban Saldus 2. vidusskolā strādā ar 5.–7. klases skolēniem, bet viņai ir pieredze arī ar vakara vidusskolas audzēkņiem, kurus visbiežāk „nākas uzbīdīt uz ceļa, lai sāktu kaut ko saprast”.

Atbildot uz jautājumu, ko viņas audzēkņi izvēlas studēt augstsko-lā, S. Rozentāle gandarīta stāsta, ka izvēlētās studijas LU vairāku-mā ir saistītas ar matemātiku un informātiku. „Skolēni ir zinoši, enerģiski, aktīvi,” slavē skolotā-ja, savukārt viņi var būt pateicīgi skolotājas talantam – likt iepa-tikties matemātikai. S. Rozentāle zina teikt, ka aptuveni divdesmit bijušo audzēkņu šogad ir sākuši studijas LU, kā arī RTU un Rīgas Stradiņa universitātē.

patīk mācīties un mācīt„Esmu liela LU patriote, jo

esmu ieguvusi četrus šīs augstsko-las diplomus: 1985. gadā beidzu Bioloģijas fakultāti, 1991. gadā sāku studēt angļu valodu, lai to mācītu pamatskolā, vēlāk iestājos maģistrantūrā vides zinātnē, pēc tam papildināju studijas angļu valodā, lai varētu mācīt arī vidus-skolā. Man patīk mācīties – un tieši universitātē, jo tur ir lielisks mācībspēks. Tādēļ arī skolēniem uzsveru, ka Latvijā var iegūt ļoti labu izglītību,” stāsta Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas angļu valodas skolo-tāja Inta Augustāne.

Jautāta, kāpēc izvēlējusies par labu angļu valodai, I. Augustāne saka – bez tās patlaban nemaz nevar iztikt un to mācot arī sko-lēniem. Stundas skolotāja cenšas

saistīt ar apkārt notiekošo, ar ik-dienu, tādēļ mudina lasīt laik-rakstus, izmanto filmas un video-materiālus internetā, piemēram, „TED Talks”, ar kuru palīdzību izkopt runu par dažādām tēmām. „Man ir veicies ar kolēģiem, jo viens otram iesakām ko jaunu. Oksfordas izdevniecības mājasla-pā ir ļoti daudz vērtīgu piedāvāju-mu un izvēles variantu, kā strādāt stundā, apmeklēju dažādu izdev-niecību piedāvātos kursus – atliek tikai izvēlēties,” atzīst I. Augustāne. Viņa ir pārliecināta, ka nozīmīgi pasākumi, kuros profesionāli piln-veidoties, ir arī Latvijas Angļu va-lodas skolotāju asociācijas rīkotās konferences, kurās tiekas dažādu valstu speciālisti, kuri raksta mā-cību grāmatas. Skolotāja apmeklē kolēģu vadītos un pati organizē dažādus seminārus, kad savstar-pēji dalās pozitīvajā pieredzē.

I. Augustāne atklāj, ka skolā ilgus gadus ir arī mentore un pie viņas stundās ir praktizējušies gan bioloģijas, gan ķīmijas, gan an-gļu valodas specialitātes studen-ti. „Vienmēr kaut ko interesantu esmu aizguvusi arī no studentiem. Katru gadu praksē ir kāds stu-dents, tā ka ir, kur smelties jaunas idejas stundām. LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē (PPMF) neklātienes studentiem lasu lekcijas, tādēļ iedvesmojos arī no universitātes kolēģiem,” aizrau-tīgi stāsta Rīgas Valsts 3. ģimnāzi-jas skolotāja.

Pedagoģe uzsver skolas vadības atbalstu, jo, viņasprāt, tas skolotā-jiem palīdz būt aktīviem, darbo-ties gribošiem. Vidusskolā angļu valoda ir piecas stundas nedēļā. Visas ģimnāzijas klases ir aprīko-

tas ar jaunākajām tehnoloģijām, darbojas internets, tā ka ir iespēja uzskatāmi parādīt visu aktuālāko. „Bieži skolēni man iesaka noska-tīties kādu labu videomateriālu, uzdod jautājumus, uz kuriem ko-pīgi meklējam atbildes. Skolēni interneta vidē darbojas pat labāk,” neslēpj skolotāja un piebilst, ka skolēnu interese ir gudri jāizman-to, lai mācītu arī nepieciešamo, pieliekot klāt vēl kādu uzdevumu.

Skolā risinās dažādi projekti, piemēram, „Erasmus+”, kuru iz-strādē neiztikt bez labām angļu valodas zināšanām. Patlaban top starptautisks jauno uzņēmēju biz-nesa projekts kopā ar Zviedrijas un Norvēģijas skolām – ir jāveido prezentācijas utt., tas sekmē sko-lēnu valodas prasmju uzlaboša-nos arī pēc stundām. Piemēram, 23. februārī ģimnāzijā notiks tik-šanās, kad būs jāuzņem ārzemju viesi, jārunā par ekonomikas un inovācijas tematiku. Tā nenolie-dzami ir arī iespēja skolēniem un skolotājiem apgūt citu valstu pieredzi, jo notiek pieredzes ap-maiņas braucieni. I. Augustāne gan nedaudz skumji piebilst, ka daudzi aizbrauc studēt arī uz ār-zemēm – Dāniju, Lielbritāniju, ASV – un tuvākajā laikā negrasās atgriezties.

Latvijā iecienītākās augstsko-las ir LU, RTU, Latvijas Kultūras akadēmija. „LU PPMF strādāju jau astoto gadu, un daudzas no skolotājām, kas tagad strādā Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā, ir manas stu-dentes, kuras esmu atvilinājusi uz skolu. Turpinām dalīties idejām un savstarpēji bagātināties. LU Gada skolotāja balva ir visiem, ar kuriem kopā strādāju, un visiem, kurus mācu, – tas ir arī viņu no-pelns. Vieglāk, protams, ir strādāt, ja ir komanda, kas atbalsta, nekā strādāt vienam,” ir pārliecināta balvas ieguvēja.

Uz jautājumu, kā visām akti-vitātēm pietiek laika, I. Augus-tāne atbild: „Ja izmantotu tikai mācību grāmatu, man būtu ne-interesanti strādāt. Ir svarīgi, ka patīk savs darbs, un tad jau arī viss izdodas.”

Panākumi rodas, ja ir komandas atbalsts

Ilze BrInkmaneIk

FOTO: LETA

Saldus 2. vidusskolas matemātikas skolotāja Skaidrīte rozentāle (no kreisās) un rīgas Valsts 3. ģimnāzijas angļu valodas skolotāja inta Augustāne ar Lu Gada balvām nominācijā „Gada skolotājs”.

Matemātika ir tāds priekšmets,

kurš ir jāsaprot, un tikai tad tas var patikt. Cenšos ielikt pamatu, lai saprastu.

Skolēnu interese ir

gudri jāizmanto, lai mācītu arī nepieciešamo, pieliekot klāt vēl kādu uzdevumu.

FOTO: no personiskā arhīva

Faktu, ka visvairāk absolventu izvēlas Lu un rTu, Cēsu Valsts ģimnāzijas direktore Gunta Bēr-ziņa saista ar ģimnāzijā realizē-tajām izglītības programmām.

12. februāris, 2015 www.izglitiba-kultura.lv12 ZiNāŠANAi

Rīgā notiks skolēnu veselībai un veselīgai skolu videi veltīta konference

Izstādes „Skola 2015” laikā Lat-vijas Ārstu biedrība (LĀB), Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un starptautiskais sertificēšanas un testēšanas uzņēmums „Inspecta Latvia” organizē konferenci „Ve-selīga un droša skolu vide”, kas ir veltīta neveselīgās skolu vides ra-dītajām problēmām Latvijas sko-lēnu veselībai un sekmēm. Konfe-rencē, kas notiks Starptautiskajā

izstāžu centrā „Ķīpsala” 27. feb-ruārī no plkst. 13.00 līdz 17.00, prezentēs Latvijas un pasaules pieredzi skolu vides problēmu apzināšanā un risināšanā.

LĀB un RSU jau vairākus ga-dus brīdina valdību, skolu vadī-bu un sabiedrību par satraucošo neveselīgo vidi Latvijas skolās un pirmsskolas izglītības ie-stādēs. Gaisa sastāvs tiešā veidā iespaido cilvēka fiziskās un ga-rīgās spējas, ietekmē smadzeņu

darbību, apgrūtinot gan mācī-bu procesu, gan darba ražīgu-mu. Ir novērots, ka renovētajās un jaunceltajās ēkās, kurās nav domāts par īpašu ventilācijas sistēmu, bērni kļūst miegaini un viņiem ir grūti koncentrē-ties. Mediķi atzīst, ka iekštelpu gaisa piesārņojums ir viens no skolēnu slimību cēloņiem. Bēr-nu klīniskās universitātes slim-nīcas alergologi vairākkārt ir aicinājuši pārvērtēt pieļaujamās ķīmiskā piesārņojuma normas skolas gaisā. Diemžēl pārlie-ku bieži skolā pēc remonta vai jaunu mēbeļu iegādes fenolu un formaldehīdu līmenis daudz-kārt pārsniedz pieļaujamo.

Konferencē uzstāsies RSU Darba drošības un vides vese-lības institūta direktors Ivars Vanadziņš; Latvijas Alergologu asociācijas priekšsēdētāja Ieva Cīrule; Slimību profilakses un kontroles centra direktora viet-nieks attīstības un epidemio-loģiskās drošības jautājumos Dzintars Mozgis; Veselības in-spekcijas Sabiedrības veselības nodaļas vadītāja Solvita Muce-niece; LĀB prezidents Pēteris Apinis. Vadošie „Inspecta Lat-via” eksperti piedāvās konkrē-tus tehniskos risinājumus un iepazīstinās ar Somijas skolu sistēmas pieredzi.

pieteikties konferences ap-meklējumam ir iespējams LĀB mājaslapā http://ej.uz/edqo vai sūtot pieteikšanās e-pastu uz adresi [email protected]. Izstādes „Skola 2015” ap-meklētājiem ieeja konferencē – bez maksas.

Ik InfOrmācIJaIk

LĀB un RSU jau vairākus gadus

brīdina valdību, skolu vadību un sabiedrību par satraucošo neveselīgo vidi Latvijas skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs. Gaisa sastāvs tiešā veidā iespaido cilvēka fiziskās un garīgās spējas, ietekmē smadzeņu darbību, apgrūtinot gan mācību procesu, gan darba ražīgumu.

KonFerenCeS proGrAmmA

Skolu vide – kāda ir ob-jektīvā situācija? CO2 un citu ķīmisko vielu radītā piesārņo-juma līmeņi un sekas veselībai. Alerģija un neveselīga

vide skolā. PVO izmēģinājumpētīju-

ma „Skolu iekštelpu gaisa kva-litāte” rezultāti. Bērna kustības un sports

kā skolu vides būtiska sastāv-daļa. Vesels un veselīgs skolēns

un skolotājs – svarīgākās ve-selības un drošības problēmas skolu vidē. Filma „Vesels un veselīgs

skolotājs – katrai dienai, visai dzīvei!” par skolu darba vidi. Tehnisko risinājumu ie-

tekme uz gaisa kvalitāti. Telpās sastopamas ne-

vēlamas ķīmiskas vielas un to izcelsme. Skolu telpu mikroklimata

problēmas un risinājumi – So-mijas pieredze. Iekštelpu gaisa kvalitātes

uzraudzība. Siltumenerģijas patēriņa

analīze pirmsskolas izglītības ie-stādēs un skolās.

FOTO: http://www.s1vsk.lv/skola.htm

ir novērots, ka renovētajās un jaunceltajās ēkās, kurās nav domāts par īpašu ventilācijas sistēmu, bērni kļūst miegaini un viņiem ir grūti koncentrēties. mediķi atzīst, ka iekštelpu gaisa piesārņojums ir viens no skolēnu slimību cēloņiem. Attēlā – renovētā Salaspils 1. vidusskolas ēka.

Ministru prezidentes Laimdo-tas Straujumas Ministru kabineta (MK), kas tika apstiprināts pagājušā gada 5. novembrī, rīcības plānu valdība apstiprināja vien tās 98. darbības dienā 10. februārī. Laik-raksts „Izglītība un Kultūra” publicē svarīgākās valdības apņemšanās iz-glītībā un zinātnē. Ar rīcības plānu pilnā apjomā var iepazīties 12http:// www.pkc.gov.lv/vald%C4%ABbas-priorit%C4%81tes-2014/laimdotas-straujumas-vad%C4%ABt%C4%81-vald%C4%ABba. Tiesa, arī šajā reizē valdības apņemšanās rī-cības plānā ir formulētas tā, ka drīzāk atgādina paklausīgu bērnu solījumus Ziemassvētku vecītim un lieti noderēs copy–paste versijai arī pāris nākamajām valdībām.

Lai īstenotu pasākumus pārejai uz obligātu vidējo – vispārējo vai profesionālo – izglītību, valdība ir paredzējusi divus pasākumus. Pirmkārt, tā grasās nodrošināt ob-ligātā izglītības vecuma bērnu, kuri nav reģistrēti nevienas izglītības iestādes sarakstā, uzskaiti un atbil-dīgo pušu informēšanu. Šo darbību rezultātā tiks īstenota prakses izpē-te, lai noskaidrotu nereģistrēšanās izglītības iestādē iemeslus, un ak-

tivizēta sadarbība ar pašvaldībām un citām atbildīgajām institūcijām šo iemeslu novēršanai un izglītības ieguves uzsākšanai. Tiks iegūta in-formācija un sagatavots ziņojums par skolas pamešanas, otrgadnie-cības, kavējumu un nesekmības iemesliem un pašvaldību rīcību šo faktoru novēršanā. Otrkārt, valdī-ba nodrošinās visaptverošu izglī-tības kvalitātes monitoringa īste-nošanu vispārējā izglītībā, tostarp izglītības iestāžu darbības kvali-tātes novērtēšanas kritērija „At-balsts karjeras izglītībā” izpildē. Šīs darbības sagaidāmais rezultāts būs izstrādāti un ieviesti izglītības kva-litātes indikatori vispārējās izglītī-bas iestādes un vispārējās izglītības programmu īstenošanas kvalitā-tes vērtēšanā, kā arī nodrošināta 200 kvalitātes vērtēšanas ekspertu profesionālās kompetences piln-veide. Tiks izveidota monitoringa rezultātu datubāze.

Valdība ir apņēmusies veidot sistēmu, lai par pedagogiem kļūtu zinošākie un mērķtiecīgākie cil-vēki. Valdība sola reorganizēt jau-no pedagogu sagatavošanas pro-grammas pedagoģijas augstskolās un izveidot vispārizglītojošo skolu pedagogu motivācijas sistēmu, kā arī ieviest jaunu pedagogu darba

samaksas aprēķināšanas modeli.Lai to paveiktu, tiks nodrošināts

atbalsts profesionālo kompeten-ču pilnveidē pedagogiem, tostarp jaunajiem pedagogiem, prioritāri STEM (skaidrojums latviešu valo-dā: zinātņu, tehnoloģiju, inženier-zinātņu un matemātikas – red.) mācību priekšmetu un jomu peda-gogiem, kā arī vispārējās un profe-sionālās izglītības iestāžu adminis-tratīvajam personālam. Viens no šo darbību rezultātiem būs izstrādāts pedagoga profesijas standarts.

Valdība ir apņēmusies veltīt pastiprinātu uzmanību eksakto priekšmetu (matemātika, fizika, ķī-mija) mācīšanai skolās, lai uzlabotu skolēnu eksakto zināšanu līmeni. Tiks veidota jauna karjeras izvēles motivācijas sistēma, lai mudinātu jauniešus mācīties inženierzināt-nes, dabaszinātnes un IKT.

Lai izpildītu šīs apņemšanās, valdība apstiprinās MK noteiku-mus par specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības ie-stāžu mācību vidi” 1. kārtas ievie-šanas nosacījumiem un specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārē-jās izglītības iestāžu mācību vidi” 1. kārtas ietvaros uzsāks deviņu lielo pilsētu vispārējās izglītības iestāžu modernizāciju.

Tiks veikts fizikas un ķīmijas mācību priekšmetu standartu satu-ra monitorings vispārējā vidējā iz-glītībā. Ar tā rezultātiem tiks iepa-zīstināti atbilstošo mācību priekš-metu metodisko apvienību vadītāji un skolotāji, secinājumi tiks publis-koti Valsts izglītības satura centra mājaslapā. Rezultāti tiks izmantoti jauna vispārējās vidējās izglītības standarta izstrādē.

Profesionālajā izglītībā valdība ir apņēmusies uzlabot profesionā-lās izglītības pievilcību un skolu darbu, sasaistot to ar darba tirgus vajadzībām, – pilnveidos skolu pār-valdību, uzlabos programmu satu-ru, cels skolotāju profesionalitāti un sakārtos infrastruktūru, iesaistot in-dustrijas un pašvaldības pārstāvjus, izveidos atbalsta mehānismu uzņē-mējiem un skolēniem prakses vietu izveidošanā un darba vidē balstītu mācību nodrošināšanā.

Visās profesionālās izglītības programmās valdība noteiks mā-cību saturā obligāti apgūstamu veselības izglītības saturu un ap-jomu stundās, nodrošinot obligā-tā veselības izglītības kursa ievie-šanu ar 2015./2016. mācību gadu mācību kursā „Sabiedrība un cil-vēkdrošība”.

Valdība grasās palielināt aug-

stākās izglītības starptautisko konkurētspēju un apņemas ieviest augstākās izglītības finansēšanas modeli, kas būs balstīts uz studiju un pētniecības kvalitātes novērtē-jumu. Valdība veicinās augstskolu iesaisti Latvijas un tās reģionu eko-nomiskās attīstības nodrošināšanā, stiprinās reģionālās augstskolas, kā arī izveidos Nacionālo augstākās izglītības akreditācijas aģentūru.

Lai ieviestu valsts vienoto ju-ristu kvalifikācijas eksāmenu, pa-augstinot un vienādojot prasības jurista kvalifikācijas iegūšanai, valdība ir iecerējusi likvidēt ju-riskonsulta profesiju, izstrādāt konceptuālu ziņojumu par valsts vienotā juristu kvalifikācijas eksā-mena ieviešanu un izstrādāt nor-matīvo aktu grozījumus, lai ievies-tu minēto eksāmenu.

Valdība ir apņēmusies īstenot starptautiskajā zinātnes izvērtē-jumā vājāk novērtēto (ar 1 un 2) zinātnisko institūciju konsolidāci-ju, tās reorganizējot un iekļaujot spēcīgākajās institūcijās, tādējādi samazinot zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēto zinātnisko insti-tūciju skaitu. Ir plānots veikt grozīju-mus zinātniskās darbības likumā, lai paaugstinātu zinātnisko institūciju dibināšanas kritērijus.

Noskaidrojot, kāpēc skolēni neapmeklē skolu, valdība grasās īstenot pāreju uz obligātu vidējo izglītību

Ik InfOrmācIJaIk

12. februāris, 2015 www.izglitiba-kultura.lv 13vācijAs piereDZe

Bādenes-Virtembergas veiksmes recepte – augstākās izglītības sistēma

Pērn, decembrī, pēc organizāci-jas „Baden-Württemberg Interna-tional”, kas sniedz atbalstu pašmāju un starptautiskām kompānijām sa-darbībā ar pētniecības centriem un augstskolām, ielūguma neliela gru-pa žurnālistu no Latvijas, Spānijas, Portugāles un Rumānijas bijām aicināti iepazīt Bādenes-Virtem-bergas federālās zemes augstākās izglītības sistēmu. Pirmajā no stās-tiem atklāšu būtiskākās nianses, kas ir raksturīgas Vācijas, konkrē-tāk – Bādenes-Virtembergas fede-rālās zemes, izglītības sistēmai un duālajai augstskolai, bet turpmāka-jos stāstos sniegšu plašāku ieskatu vēl citās šīs zemes augstskolās, kur studē arī Latvijas jaunieši.

Studijas valsts augstskolās par velti„Bādene-Virtemberga ir Vāci-

jas ekonomikas sirds,” ar pamatotu lepnumu uzsvēra vairākas amat-personas, ar ko tikāmies. Savu panākumu atslēgas centrā viņi liek labu augstākās izglītības sistēmu, kas ir cieši saistīta ar pētniecību, inovācijām, tehnoloģiju maiņu, rezultējoties sekmīgā ekonomikā.

Izglītības sistēma Vācijā ir de-centralizēta – un katrai zemei tā ir atšķirīga. Valsts neregulē, kā konkrēti attīstās federālās zemes izglītības sistēma, jo katra federā-lā zeme īsteno tādu izglītības po-litiku, kas tai ir aktuāla. Kopējais Bādenes-Virtembergas federālās zemes budžets ir 41 796 816 800 eiro gadā, t. sk. izglītībai ir atvēlēti 14 647 209 100 eiro gadā, augstā-kajai izglītībai – 3 854 856 100 eiro, pētniecībai (no federālās valsts iz-veidotā fonda) – 470 803 600 eiro gadā. Nelielas summas iemaksā arī privātās kompānijas zinātniska-jiem pētījumiem.

Vācijā ir aptuveni 400 oficiā-li atzītu universitāšu vairāk nekā 165 vietās, un tajās īsteno 9000 ba-kalaura un 7000 maģistra studiju programmu. Medicīnas, jurispru-dences un pedagoģijas studen-tiem ir atšķirīga studiju beigšanas kārtība, jo viņiem ir jākārto valsts eksāmens, lai iegūtu kvalifikāciju. Tikai 5 % studentu studē privātajās augstskolās. Pirms pāris gadiem tika nolemts atteikties no studiju maksas, studentiem ir jārēķinās vien ar īres maksu par dzīvi stu-dentu viesnīcā un personiskajiem izdevumiem ikdienas vajadzībām.

Bādenes-Virtembergas federā-lajā zemē ir vairāk nekā 70 valsts un pašvaldību augstskolu, kurās studē aptuveni 358 000 studentu. Trīs no tām Vācijas nacionālajā reitingā ir pirmajā desmitā. Viņi lepojas, ka, mērķtiecīgi strādājot, savā federālajā zemē ir izdevies radīt internacionālu vidi – astotā daļa studentu ir no citām valstīm. Atbildot uz jautājumu, cik daudzi no ārvalstu studentiem pēc studi-

jām paliek strādāt un dzīvot Vā-cijā, amatpersonas uzsver, ka viņi šādus datus neapkopo, jo to liedz stingrie personas datu aizsardzī-bas noteikumi, tomēr neslēpj, ka starptautiskie studenti ir ieguvums Vācijas ekonomikai ilgtermiņā, jo viņi iepazīst valsti, kļūst par vācu preču lietotājiem, un vācu kom-pānijas viņus labprāt izvēloties par darbiniekiem savās ārvalstu fili-ālēs. „Protams, kāda daļa jauniešu jau studiju laikā sevi pierāda kādā no uzņēmumiem un paliek dzīvot Vācijā,” atzina Karlsrūes Lietišķo zinātņu universitātes Starptautiskā biroja vadītājs Dr. Joahims Lem-bahs (Joachim Lembach).

Bādenē-Virtembergā ir deviņas pētniecības universitātes, kurās studē 51,1 % studentu, 22 lietiš-ķo zinātņu universitātes (29,3 % studentu), viena valsts kooperatī-vā universitāte, kurai ir 12 filiāļu (9,5 % studentu), sešas izglītības universitātes (7,3 % studentu), 11 mākslas un mūzikas universitā-tes (1,4 % studentu) un ap 20 pri-vāto augstskolu.

Runājot par pētniecības univer-sitāšu specifiku, J. Lembahs uzsver: studijas ir kombinētas ar pamata un eksaktajām zinātnēm, tiek pār-klāti visi studiju un pētniecības lauki, ir iespējas iegūt akadēmis-

kos grādus (BA & MA, Staatexa-men, PhD). „Studiju darba formas ir dažādas. Ir lekcijas, kuras vienā telpā lektors nolasa 800 studen-tiem un kurās nav paredzēta sav-starpēja komunikācija, semināri, darbs nelielās grupās, kur notiek intensīva komunikācija un vie-dokļu apmaiņa, laboratorijas dar-bi, projekti, simulācijas, lai studiju laikā iegūtu praktisku priekšstatu

par savu izvēlēto profesiju,” stāsta J. Lembahs.

Lietišķo zinātņu universitātes piedāvā studijas dažādās jomās: tehnoloģijas un inženierzinātnes, biznesa vadība, datorzinātnes un IT, mediji, dizains un sociālās zi-nātnes. Vācijā 60 % inženieru un 50 % biznesa vadības speciālis-tu ir absolvējuši lietišķo zinātņu universitātes. Bakalaura grādu ir iespējams iegūt pēc 6–8 semestru studijām, savukārt maģistra grā-du – pēc 2–4 semestru studijām.

Studentus kooperatīvajaiaugstskolai atlasa uzņēmumiVācijā ne tikai profesionālajā

izglītībā, bet arī augstākajā izglī-tībā tiek praktizēta duālā pieeja. Bādenes-Virtembergas Koope-ratīvā Valsts universitāte (Duale Hochschule Baden-Württemberg, www.dhbw.de) Štutgartē ir dibi-nāta 1974. gadā, un šis reģions ir duālās izglītības pionieris. Kā stāsta augstskolas Centrālā starp-tautiskā biroja pārstāve Anja Kē-dere (Anja Köder), studiju process šajā augstskolā tiek organizēts, apvienojot intensīvas trīs mēne-šu akadēmiskās studijas kādā no 12 augstskolas filiālēm un studiju centriem un trīs mēnešu darbu katru semestri kādā no 9000 uz-ņēmumiem, kas ir augstskolas sadarbības partneri.

Augstskolas profesors Joahims Vēbers (Joachim Weber) uzsver – duālā izglītības sistēma ir Vācijas veiksmes stāsts. „Mūsu augstsko-las veiksmes pamatā ir iespēja teo-rētiskās zināšanas uzreiz pārbaudīt praksē uzņēmumos. Kopš augst-skolas dibināšanas Vācijā ir bijušas vairākas ekonomiskās krīzes, taču augstskola nekad to nav izjutusi, jo uzņēmumi uzskata, ka krīzi pārva-rēt ir iespējams vien tad, ja iegulda

līdzekļus darbinieku izglītībā, tādēļ krīzes gados mūsu studentu skaits ir palielinājies. Lai studētu mūsu augstskolā, jaunietim, kurš ir iegu-vis vidējo izglītību, ir jāizvēlas kāds no uzņēmumiem, ar kuru augst-skolai ir līgums un kurā viņš vēlē-tos nākotnē strādāt. Kad viņš ir iz-turējis uzņēmuma pārbaudījumus un ieguvis līgumu ar uzņēmumu, viņš ierodas augstskolā un noslēdz studiju līgumu. Uzņēmumi ļoti rūpīgi atlasa studentus pēc saviem uzņēmumiem īpaši izstrādātiem testiem, kur svarīgas ir ne tikai jaunieša zināšanas, bet arī spējas, prasmes, interešu loks un rakstura īpašības. Ja uzņēmums 1. semestra laikā nav apmierināts ar izvēlētā jaunieša darbu un attieksmi, tas ir tiesīgs lauzt līgumu; ja to neiz-dara 1. semestra laikā, tad studijas ir jāturpina trīs gadus. Uzņēmums izvēlēto jaunieti pēc trim gadiem var atdod arī citam uzņēmumam. Uzņēmumi lauž aptuveni 10 % līgumu. Augstskolai ir līgumi ar dažādiem uzņēmumiem: lieliem, vidējiem un maziem („Adidas”, „Porsche”, „Siemens”, „STIHL”, „Bosch”, „Ritter SPORT” u. c.). Piemēram, uzņēmumā „Porsche” uz vienu inženiera, pārdošanas konsultanta, biznesa inženiera vie-tu ir 800 pieteikumu un jaunietim ir jāiztur nopietna atlase,” stāsta J. Vēbers.

Viņš uzsver, ka izglītības kva-litātes tests augstskolai ir ļoti ātrs: ja uzņēmums nav apmie-rināts ar izglītības kvalitāti, tad augstskola nesaņem finansējumu no valsts budžeta. Ja ir negatīva darba devēja atsauksme, augst-skola nekavējoties noskaidro, kas ir pilnveidojams, lai uzņēmums saņemtu tieši tādas kvalifikācijas speciālistu, kāds tam ir nepiecie-šams. „Mēs ļoti daudz strādājam ar praktiskiem projektiem, kur

visas trīs puses – augstskolas mā-cībspēks, studenti un uzņēmumu pārstāvji – meklējam labāko kā-das konkrētas uzņēmuma prob-lēmas risinājumu. Piemēram, šajā studiju gadā vācu, amerikāņu un ķīniešu studenti testē e-automo-biļus. Pēc sešu nedēļu testa kat-ras valsts pārstāvji sniegs savus komentārus par automašīnas tehnisko specifikāciju: kas ir labs un kas vēl ir jāpilnveido. Jaunie-ši par saviem pētījumiem raksta akadēmiskus rakstus, uzstājas zinātniskajās konferencēs. Mūsu mērķis ir darīt visu, lai visi – stu-denti, darba devēji un augstsko-la – galarezultātā būtu laimīgi, iegūstot tieši tik labi sagatavotu speciālistu, kāds ir nepieciešams uzņēmuma izaugsmei,” ar savas augstskolas sasniegumiem lepojas J. Vēbers. Augstskolā un aptuveni 9000 augstskolas līgumkompāni-jās studē aptuveni 34 000 studen-tu, no kuriem 32 % ir izvēlējušies inženierzinātnes, 61 % – biznesa vadību un 7 % – sociālo darbu.

DaIga kļanSkaIk

Duālā izglītības sistēma ir Vācijas

veiksmes stāsts. Mūsu augstskolas veiksmes pamatā ir iespēja teorētiskās zināšanas uzreiz pārbaudīt praksē uzņēmumos.

Ja ir negatīva darba devēja

atsauksme, tad augstskola nekavējoties noskaidro, kas ir pilnveidojams, lai uzņēmums saņemtu tieši tādas kvalifikācijas speciālistu, kāds tam ir nepieciešams.

FAKTiBādenes-Virtembergas fe-

derālā zeme platība – 35 700 kvadrāt-

kilometru.iedzīvotāju skaits –

10,8 miljoni (13 % no kopējā Vācijas iedzīvotāju skaita).

Bezdarbs – 4,1 % (salīdzi-nājumam: Vācijā – 7,1 %, Ei-ropā – 10,7 %).

iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju (eiro) – 37 400 (Vācijā – 30 200, Eiro-pā – 23 000).

FOTO: Daiga Kļanska

Bādenes-Virtembergas Kooperatīvās Valsts universitātes vadības komanda – Anja Kēdere, profesors Dr. Joahims Vēbers, Dorte Zihtinga (Dorte Süchting), profesors Dr. Tomass Kesels (Thomas Kessel) un profesors Dr. marks Kūns (Marc Kuhn) – lepojas, ka augstskolā izdodas apvienot praktiskās un akadēmiskās intereses un vajadzības.

12. februāris, 2015 www.izglitiba-kultura.lvtehNoloģijAs14

Laikam pa priekšu jeb Iegūts īpašs statuss„Iekļūšana elitārā inovatīvas

izglītības pieejas klubā „Micro-soft Showcase School” ir gan sava veida statusa iegūšana, gan atzinība par jau paveikto – par to, ka savā mācību iestādē esam radījuši inovatīvu mācību vidi. Salīdzinājumā – tas ir kā iegūt kinobalvu „Oskars”, kas norā-da, ka šī filma ir atšķirīga, to ir vērts redzēt. Ja vēlaties redzēt jaunu pieeju izglītībā, tad tā ir Liepājas Raiņa 6. vidusskola,” ar lepnumu stāsta direktors Kārlis Strautiņš.

Kopumā šāds statuss pasaulē ir piešķirts tikai 150 skolām, un šis gods ir ticis vēl vienai Latvijas skolai – Siguldas pilsētas vidus-skolai.

Programmas „Showcase School” vadītājs Marks Sparvels (Mark Sparvell) apsveikuma vēstulē raksta: „Jūsu īpašā pieeja, pārvei-dojot mācību vidi un radot pārdo-mātu mācību sistēmu, nodrošina inovatīvu 21. gadsimta prasmju apguvi. Sadarbojoties „Microsoft Showcase” skolām, mēs ceram uz nepārtrauktu pilnveidošanos un programmas uzlabošanu.”

provocē jēgpilnu radošumuVaicāts, kādi būs praktiskie

ieguvumi, K. Strautiņš atklāj, ka tā būs iespēja strādāt ar pasaules līmeņa mentoriem, kas jau palīdz realizēt un attīstīt skolas vīziju.

„Tā būs arī palīdzība telpu lab-iekārtošanā, lai izveidotu mūsdie-nīgu, modernu skolu. Manuprāt, galvenais ieguvums ir iespēja dzirdēt izcila virtuālās univer-sitātes mācībspēka lekcijas, ko citādi nevarētu, jo tās maksā ļoti dārgi. Nodarbības reizi mēnesī notiek jau kopš novembra, kad daudz lietderīga uzzināju par at-tīstības un stratēģijas izstrādi,” stāsta K. Strautiņš un piebilst, ka 17. februārī virtuālajā lekcijā pie-dalīsies visa skolas administrā-

cijas komanda, kas uzzināto pēc tam nodos tālāk skolotājiem.

Pēc tam pozitīvajā pieredzē va-rēs dalīties arī ar kolēģiem Latvijā. „Runa ir par mācību vides trans-formāciju, un tehnoloģijas ir tikai viena no dimensijām. Piemēram, Lielbritānijā mācību stundas no-tiek plašās, lielās telpās, kur ir apvienotas vairākas klases un da-žāda vecuma skolēni viens otru papildina grupu darbā. Svarīgs ir veids, kā mācību saturu nodod skolēnam, piemēram, mūsu skolā

ir stundu bloki, izmanto zināšanu un iemaņu veicinošu vērtēšanas sistēmu,” stāsta direktors, skaid-rojot, ka tā nodrošina sistemātis-ku un patstāvīgu mācīšanās laika plānošanu, skolēnam nosakot savas prioritātes un vienlaikus ap-gūstot dažādus priekšmetus dažā-dos līmeņos un blokos. Kā uzsver K. Strautiņš, ne mazāk svarīgi ir tas, kā skolotāji izmanto tehno-loģijas, lai mācību procesu pada-rītu interesantāku, saistošāku un efektīvāku: „Tehnoloģijas izman-to nevis tādēļ, ka tas ir moderni, bet ar tām izdara to, ko kādreiz nevarēja.”

Direktors atzīst, ka skolotāji veiksmīgi prot saistīt stundas ar praksi. Piemēram, ir notikusi ap-vienotā sociālo zinību un angļu valodas stunda, kuras laikā tika izveidots teletilts ar skolām Indi-jā un Brazīlijā. 5. klases skolēni ir runājuši par pārtikas drošību, par vidi, par ģeogrāfiju. 6. klase ir sazinājusies ar britu animāci-jas ekspertu Edvardu Eidrianu

(Edward Adrian, brokastu pārslu „Nestlé” zaķa autors), lai uzzinā-tu, kā veido animācijas filmas, un izmēģinātu to praksē, piemēram, mācoties veidot animācijas filmi-ņu „Sprīdītis”.

„Planšete, internets un citas tehnoloģijas ir jāizmanto vispu-sīgi. Manuprāt, tas arī skolēnus mudina būt radošiem, izdomas bagātiem. Piemēram, par 10. kla-ses skolēna Elvisa Straupenieka izgudrojumu „AirBoard” (lid-dēlis) ir publicēts apraksts britu

laikrakstā „Daily Mail”. Esmu pār-liecināts, ka citādā mācību vide un metodes provocē uz jēgpilnu radošumu un palīdz saskatīt teh-noloģiju dažādās iespējas,” atzīst K. Strautiņš un ir pārliecināts, ka arī Liepājas Raiņa 6. vidusskolas skolotāji tehnoloģijas izmanto ne-vis kā rīku, bet pieņem kā normā-lu ikdienas sastāvdaļu, kas citviet ir vēl nepārvarēta problēma.

Jābūt odziņai, kas rada interesiSiguldas pilsētas vidusskolas

direktore Ņina Balode stāsta, ka skola ir ieguvusi jaunākās paau-dzes planšetes, kas, viņasprāt, ļauj paplašināt redzesloku un mobili-tāti visiem – gan skolotājiem, gan skolēniem.

„Izmēģinājumam tika piešķirts arī 3D printeris, kuru izmanto, piemēram, robotikas pulciņa da-lībnieki – eksperimentē, veido detaļas, lai roboti būtu precīzāki, ātrāki, stiprāki. Iegūstot „Micro-soft Showcase School” statusu, pilnveidojas arī komunikācija ar dažādiem interesantiem cilvē-kiem, viņi dalās savā pieredzē, tā ka iesaistīti ir daudzi skolēni un skolotāji,” atklāj Ņ. Balode, pie-bilstot, ka projekta līderis ir sko-lotājs Edgars Bajaruns, kurš prot aizraut gan kolēģus, gan – galve-nais – skolēnus.

„Man ir prieks, ka izdodas la-bas lietas. Lai gan vēl daudz kas ir jāapgūst, nav tā, ka turam sveci zem pūra – ar jau apgūto skolotāji dalās ar kolēģiem novadā,” atzīst direktore.

Ņ. Balode atceras, ka projekts ir sācies ar atklāto vēstures stundu Siguldas dzelzceļa stacijā. „Viss ir iespējams, pat vadīt stundu pilsēt-vidē. Protams, tāda nebūs katra stunda, bet odziņai, kas rada sko-lēnos interesi un piesaista, ir jā-būt,” ir pārliecināta Ņ. Balode un aicina atbraukt ciemos, lai pārlie-cinātos, kā citāda pieeja izglītības procesam notiek ikdienā.

Svarīgs ir veids, kā mācību saturu

nodod skolēnam, piemēram, mūsu skolā ir stundu bloki, izmanto zināšanu un iemaņu veicinošu vērtēšanas sistēmu.

Viss ir iespējams, pat vadīt stundu

pilsētvidē. Protams, tāda nebūs katra stunda, bet odziņai, kas rada skolēnos interesi un piesaista, ir jābūt.

Ilze BrInkmaneIk

Publicitātes foto

Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības, kultūras un sporta jautājumos Vilnis Vitkovskis (no labās) sveic Liepājas raiņa 6. vidusskolas direktoru Kārli Strautiņu, skolai iegūstot „microsoft Showcase School” statusu.

Iniciatīvas „„Samsung” skola nākotnei” programmas „Sko-lotājs 3.0” finālā ir iekļuvušas desmit Latvijas skolu koman-das, kuras turpmākos piecus mēnešus piedalīsies mācību programmā un īstenos pārmai-ņu projektus savā skolā. Iespēju piedalīties mācībās ieguvušas komandas no Aknīstes vidus-skolas, Ādažu vidusskolas, Dru-vas vidusskolas, Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolas, Liepājas Raiņa 6. vidusskolas, Pelču Spe-ciālās internātpamatskolas–at-tīstības centra, Pļaviņu novada

ģimnāzijas, Pļavnieku pamat-skolas, Saldus pamatskolas un Viļānu vidusskolas. Komanda, kuras projekts programmas noslēgumā saņems visaugstāko žūrijas vērtējumu, iegūs galveno balvu – 10 000 eiro jaunākajām „Samsung” tehnoloģijām savai skolai.

„Skolotājs ir atslēga, kas var pilnveidot un mainīt izglītības procesu, tāpēc pēc pagājušā gada tehnoloģiju mācībām program-mu esam papildinājuši ar līde-rības un pārmaiņu vadības kur-siem. Programmas saturu veido-jām kopā ar „Iespējamās misijas” un UNESCO Latvijas Nacionālās

komisijas ekspertiem, piedāvājot skolotājiem vērtīgu bezmaksas mācību programmu un mento-ru, ekspertu atbalstu. Tas palī-dzēs skolām īstenot nozīmīgus pārmaiņu projektus un tādējā-di uzlabot skolēnu mācīšanās pieredzi. Padomnieku grupa ir izraudzījusies tās desmit skolas, kuru motivācija, vīzija un pro-fesionālā varēšana apvienojumā ar mācību programmu ļaus tām īstenot skolēniem vajadzīgās pārmaiņas un iedvesmot jau-nām idejām arī citus,” stāsta SIA „Samsung Electronics Baltics” korporatīvās komunikācijas va-dītāja Iveta Bojāre.

„Lielais pieteikumu skaits un pusfināla intervijās dzirdētais liecina, ka Latvijā ir daudz izci-lu un talantīgu skolotāju. Viņi ir motivēti, aizrautīgi, zinoši, drosmīgi un uzņēmīgi pedagogi, kuri nebaidās paši radīt izmai-ņas izglītībā un izmanto sniegtās iespējas. Viņi apzinās, ka prasī-bas, ko viņiem izvirza digitālais laikmets, skolēni un vecāki, ir mainījušās,” rezultātu paziņoša-nas tiešraidē komentēja Latvijas Universitātes rektors un iniciatī-vas „„Samsung” skola nākotnei” padomnieku grupas vadītājs profesors Mārcis Auziņš.

„„Pastāvēs, kas pārvērtīsies”,

manuprāt, ir viena no Raiņa spēcīgākajām atziņām. Sabied-rības un līdz ar to izglītības sistēmas visā pasaulē piedzīvo ārkārtīgi straujas pārvērtības, ļoti bieži reaģējot uz iespējām, ko mums sniedz inovācijas teh-noloģijās,” teica padomnieku grupas pārstāve, AS „Citadele banka” padomes locekle Baiba Rubesa, vienlaikus atzīstot, ka pārmaiņas, kas ir saistītas ar nezināmo, biedē lielāko daļu cilvēku. „Patiesas pārmaiņas nāk no līderiem, kam ir vēlme un drosme radīt vīziju, lai kādu daļiņu pasaules ap sevi radītu labāku.”

Izraudzītas 10 Latvijas skolas digitālo pārmaiņu projektu īstenošanai

Ik InfOrmācIJaIk


Rīgas 45. vidusskolas 12. klases skolniece

Jau kopš 1990. gada, patei-coties Eiropas Parlamenta (EP) projektam „Euroscola”, jaunie-šiem no visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir iespēja vienu dienu iejusties deputātu lomās, iesaistot darbībā gan tulkus, gan reālu balsošanu par aktuāliem jautājumiem, lai pēc iespējas vai-rāk iejustos reālā EP darba dienā. Ir aprēķināts, ka gada laikā 20 die-nu EP telpas aizņem jaunieši. Tā kā nesen ir iesācies jauns gads, ir sākušās arī jaunas „Euroscola” sesijas. 29. janvarī EP Strasbū-rā viesojās Rīgas 45. vidusskolas skolēni un viņu skolotāji.

pētījām bezdarba problēmuLai nokļūtu līdz šai iespējai,

pagājušajā mācību gadā Rīgas 45. vidusskolas pulciņa „Eiropas klubs” dalībnieki, atsaucoties uz EP Informācijas biroja izsludinā-to konkursu, izstrādāja projektu.

Skolēniem vecumā no 16 līdz 18 gadiem vajadzēja izpētīt kādu no, viņuprāt, lielākajām jauniešu problēmām ES un mēģināt rast variantus, kā to atrisināt. Izvēlē-jāmies sīkāk pētīt jauniešu bez-darba problēmu, kura, kā sesijas laikā uzzinājām, bija arī visbiežāk izvēlētā tēma citu valstu komandu projektos.

Rīgas 45. vidusskolas 24 skolē-nu komanda divu skolotāju – Ive-tas Liepiņas un Sarmītes Bergas – pavadībā EP ar lielu godu pār-stāvējām Latviju, kura patlaban ir ES Padomē prezidējošā valsts. Šajā „Euroscola” sesijā piedalījās 22 Eiropas valstu komandas.

Šī diena gan jauniešiem, gan viņu skolotājiem bija ļoti sa-springta, iespaidiem un notiku-miem bagāta. Skolēni un skolo-tāji darbojās atsevišķi. Sākumā mazliet neformālākā gaisotnē dalībniekiem tika dota iespēja iepazīties vienam ar otru un savu

komandu vidū sadalīt sešas tē-mas – vide un atjaunojamā ener-ģija, 2015. gads Eiropas attīstībā, Eiropas nākotne, informācijas brīvība un pilsoniskā kultūra, migrācija un integrācija, jauniešu nodarbinātība, kuras vēlāk ap-spriest darba grupu diskusijā.

Plkst. 10.00 visi tika aicināti galvenajā sēžu zālē, lai noklausī-tos EP pārstāvju uzrunu. Katras valsts pārstāvji vienas minūtes laikā prezentēja savu valsti. Pēc tam tika dota unikāla iespēja EP pārstāvjiem uzdot interesējošos jautājumus par politiskajiem pro-cesiem, EP struktūru un darbu, kā arī viņu uzskatiem par aktuālajiem notikumiem visā pasaulē. Jautāju-mu bija tik daudz, ka diemžēl vai-rāki no tiem palika neuzdoti.

Komandas spēle „eurogame”Turpinājumā dalībnieki de-

vās pusdienu pārtraukumā, kad bija jāpaspēj gan paēst, gan iz-veidot komandas spēlei „Euro-game”. Komandas sastāvā vaja-dzēja būt četriem dalībniekiem no dažādām valstīm. Komandas aizpildīja anketas, atbildot uz 19 jautājumiem; katrs no tiem bija citā valodā, tādējādi veici-not dažādu valstu jauniešu sav-starpējo komunikāciju.

Aizsākot dienas otro pusi, visi

dalībnieki tika sadalīti sešās darba grupās, kurās katrā bija noteikts savs diskusijas jautājums. Kā jau iepriekš minēju, visu jautājumu tēmas bija saistītas ar ES problē-mām un nākotni. Katrā no darba grupām pirmais uzdevums bija

izvirzīt divus pārstāvjus, kas vēlāk lielajā diskusijā prezentētu viņu idejas un vadītu darbu grupā. Kad tas bija izdarīts, visi tika sadalīti vēl sīkākās grupās, ievērojot prin-cipu, ka mazajā grupā nedrīkst būt vairāk par diviem pārstāvjiem no vienas valsts. Apkopojuši do-mas idejās, visi atgriezās lielajā sēžu zālē, kurā notika lielā disku-sija un debates.

Es piedalījos diskusijas sestajā grupā, kur spriedām par jauniešu nodarbinātību. Mūsu darba gru-pas vadītāji bija puisis no Liel-britānijas un meitene no Īrijas. Man bija iespēja diskutēt ar jau-niešiem no Slovākijas, Horvātijas un Polijas. Vienota problēma iz-rādījās tā, ka jauniešiem ir grūti atrast darbu, jo trūkst pieredzes. Risinājumam mēs piedāvājām līdzīgu sesiju – tādu kā „Euro-scola”, piemēram, kad tiktu rīkoti semināri, dažādas mācību nedē-ļas un citi pasākumi, pēc kuriem būtu iespēja saņemt sertifikātus un atsauksmes no rīkotājiem, kas būtu nozīmīgi arī mūsu CV.

Darba grupas vadītāji fiksēja mūsu piedāvājumu, to iesais-tot arī lielās diskusijas prezen-tācijā, kam pievienoja arī citu grupu idejas, piemēram, katru vidusskolas gadu obligātu darba praksi vismaz mēnesi; lielāku at-balstu skolēnu uzņēmumiem, lai jauniešiem būtu lielākas iespē-jas saņemt finansējumu savām biznesa idejām; piedāvāt īpaši labvēlīgus nosacījumus tiem uz-ņēmumiem, kuri būtu saistīti ar videi draudzīgiem produktiem, kas rezultātā būtu vērtīgi gan ekoloģijai, gan jauniešu nodar-binātībai.

„Euroscola” dienas nobeigu-ma daļā EP pārstāvji izvērtēja jauniešu padarīto un apbalvoja „Eurogame” uzvarētāju koman-das, no kurām 2. vietā ierindojās arī komanda ar vienu pārstāvi no Latvijas – 12. klases skolnieci Artu Vītolu.

Sesiju noslēdza svinīgā no-slēguma ceremonija, kurā valstu prezentētāji iznesa dalībvalstu karogus. Interesanti, ka nedrīks-tēja nest savas valsts, bet vajadzē-ja izvēlēties kādas citas dalībvalsts karogu. Skaidrojums – mēs, ES, esam vienota kopiena, kurā visi vienmēr viens otru atbalstīs gan labos, gan sliktos notikumos; šis draudzīgais žests parāda katras valsts solidaritāti ar citām.

noderīga pieredze un prakseVisi Rīgas 45. vidusskolas ko-

mandas dalībnieki atzīst, ka šī bija ļoti vērtīga pieredze – ne tikai tiem, kuri savu nākotni vēlas saistīt ar politiku vai valsts pārvaldi, bet arī visiem pārējiem, jo tā ir ļoti laba iespēja uzzināt vairāk par citām valstīm, kā arī trenēt savas svešva-lodu un komunikācijas prasmes. Īpaši noderīgi tas bija 12. klašu skolēniem, kurus drīz sagaida an-gļu valodas eksāmens.

Jaunieši ir ļoti pateicīgi par doto iespēju EP, kā arī saviem skolotā-jiem, kuri palīdzēja sagatavoties un realizēt šo braucienu, – I. Liepiņai, Silvijai Galviņai, Natašai Dilbai, Ilutai Kivleniecei-Bikovskai u. c., kas pavadīja mūs ceļā, un noteikti iesaka to izmantot arī citiem vidus-skolēniem – tas var mainīt ikviena uzskatus par politiku un pavērt jaunu skatu uz pasauli. Īpaši no-zīmīgi tas varētu būt jauniešiem, kuriem ikdienā nav iespējas ceļot ārpus Latvijas, jo šajā apmaksātajā braucienā pavadījām veselu nedē-ļu, ceļā braucot cauri Polijai, vienu dienu pavadot Vācijā – nedaudz iepazīstot Berlīni, Minheni, kā arī atpakaļceļā diennakti iepazīstot Austrijas galvaspilsētu Vīni.

iespējAs 15

Idejas jauniešu bezdarba

samazināšanai: katru vidusskolas gadu obligātu darba praksi vismaz mēnesi; lielāku atbalstu skolēnu uzņēmumiem, lai jauniešiem būtu lielākas iespējas saņemt finansējumu savām biznesa idejām.

Eiropas Parlamentā arī Latvijas jaunieši lelDe maIJa līceIk Tā ir ļoti laba

iespēja uzzināt vairāk par citām valstīm, kā arī trenēt savas svešvalodu un komunikācijas prasmes. Īpaši noderīgi tas bija 12. klašu skolēniem, kurus drīz sagaida angļu valodas eksāmens.

FOTO: no „EUROSCOLA” (EP) arhīva

rīgas 45. vidusskolas komanda, kura bija izvēlējusies pētīt jauniešu bezdarba problēmu eS.

FOTO: no „EUROSCOLA” „Facebook” arhīva

interesanti, ka noslēguma ceremonijā nedrīkstēja nest savas valsts karogu, bet vajadzēja izvēlēties kādas citas dalībvalsts karogu. Skaidrojums – mēs, eS, esam vienota kopiena, kurā visi vienmēr viens otru at-balstīs gan labos, gan sliktos notikumos; šis draudzīgais žests parāda katras valsts solidaritāti ar citām.

Vairāk informācijas par pieteikšanos šā gada konkur-sam: http://www.europarl.lv/lv/jauniesiem/euroscola.html.

12. februāris, 2015 www.izglitiba-kultura.lv16 iZstāDe

Ko un kur mācīties – atklāj izstādē „Skola 2015”!

Vēlies kļūt par inženieri, arhi-tektu, žurnālistu, ārstu, skaistum-kopšanas speciālistu vai kādas citas profesijas pārstāvi, bet neesi vēl izvēlējies, kur studēt? Tad tev ir jābūt izstādē „Skola 2015”, kas no 27. februāra līdz 1. martam no-tiks Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, kur aktīvā un radošā vidē tiks piedāvāta daudzpusīga infor-mācija par mācību iespējām Lat-vijā un ārzemēs, palīdzot izvēlēties piemērotāko izglītības ceļu.

„Tūkstošiem vecāko klašu sko-lēnu ik gadu apmeklē izstādi, lai nepastarpināti uzzinātu par da-žādām mācību iespējām tieši no izglītības iestāžu pārstāvjiem un izlemtu, kur mācīties tālāk. Tas ir daudz ērtāk nekā apmeklēt atvēr-to durvju dienas dažādās skolās visā Latvijā,” ir pārliecināts izstā-des „Skola” projekta vadītājs Valts Jirgensons. „Arī pieaugušie izstā-dē atrod dažādas izglītības piln-veidošanas iespējas, kursus un seminārus, bet saviem bērniem – valodu vasaras nometnes,” atzīst V. Jirgensons.

Dalībai izstādē pašlaik ir pie-teikušies vairāk nekā 140 dalīb-nieki no Latvijas, Lietuvas, Igau-nijas, Somijas, Krievijas, Vācijas, Nīderlandes, Francijas, ASV un Kanādas. Tie informēs par uz-ņemšanas noteikumiem, budže-ta vietām, studiju apmaiņas un prakses iespējām, daudzveidīgām ārpusstudiju aktivitātēm.

Latvijas augstskolas gaida topošos studentusSavus nākamos studentus iz-

stādē gaidīs lielākā daļa Latvijas augstskolu, kas prezentēs dažādas studiju programmas un kursus.

Latvijas Universitāti (LU) pār-stāvēs visu 13 fakultāšu studenti un mācībspēks, tādēļ ej un uzzini visu par studiju programmām, atbalsta iespējām, mecenātu sti-

pendijām, par iespējām saņemt atlaides dzīvošanai dienesta vies-nīcās, studiju maksas atviegloju-miem u. c.

Ventspils Augstskola šogad piedāvās jaunu, unikālu dubultā diploma iegūšanas iespēju studiju programmā „Starptautiskais biz-ness un eksporta menedžments”, kas Austrijas darba devēju topā ir novērtēta kā pati labākā un pres-tižākā. Programma tiks realizēta sadarbībā ar Kremsas Pielietojamo zinātņu universitāti Austrijā.

Savukārt Rīgas Stradiņa uni-versitātes (RSU) Sarkanā Krusta Medicīnas koledža, kas atradīsies RSU stendā, piedāvās jaunu pir-mā līmeņa augstākās profesionālās izglītības programmu „Masāža”, kurā iegūt kvalifikāciju „Masieris”.

Biznesa augstskola „Turība” iz-stādē rosinās doties virtuālā ekskur-sijā un ielūkoties studentu ikdienā. Atverot attiecīgās nozares durvis, varēs ielūkoties studiju procesā katrā no četrām fakultātēm – uzņē-mējdarbības vadībā, starptautiskajā tūrismā, jurisprudencē un komuni-kācijā. Biznesa inkubators, TV stu-dija, mācību telpa „StartUp hotel”, tiesu zāle – tas viss un vēl daudz kas cits ir paslēpies aiz „Turības” dur-vīm. Atver tās!

Ja vēlies kļūt par skolotāju, logopēdu, psihologu, izglītības iestādes vai uzņēmuma vadītāju, apmeklē Rīgas Pedagoģijas un iz-glītības vadības akadēmijas sten-du un iztaujā tās pārstāvjus.

Savukārt par priekšrocībām re-ģionālajā augstskolā un par 430 valsts finansētajām budžeta vietām kādā no 40 pilna laika studiju program-mām informēs Rēzeknes Augst-skola.

izmēģini roku programmēšanā, iejūties karavīra ādā un laimē biļetes uz kino vai akvaparku!Izmēģināt roku programmē-

šanā, pārbaudīt zināšanas da-

baszinātņu priekšmetos, vērot eksperimentu demonstrāciju un piedalīties tehniskās jaunrades darbnīcās varēs Rīgas Tehnis-kās universitātes (RTU) stendā. Turpat pirmo reizi būs pārstā-vēta RTU Bērnu un jauniešu universitāte un RTU Inženierzi-nātņu vidusskola. Erudītākie ap-meklētāji tiks cienāti ar īpašiem kokteiļiem un gastronomiskiem labumiem. Ej un piedalies!

Apskatīt ieroču stendu, pieda-līties kadetu rīkotajās aktivitātēs, uzzināt par studiju iespējām, di-namisko mācību procesu, priekš-rocībām, kuru nav citās mācību iestādēs, un daudz ko citu piedā-vās Latvijas Nacionālā aizsardzī-bas akadēmija.

Savukārt tiem, kas nākotni vē-las saistīt ar skaistumkopšanas vai medicīnas nozari, saistošas šķitīs LU P. Stradiņa Medicīnas kole-džas aktivitātes – katru dienu no plkst. 11.00 līdz 16.00 tās stendā notiks topošo skaistumkopšanas speciālistu kosmetoloģijā, ma-sieru, biomedicīnas laborantu un podologu sniegto pakalpojumu demonstrējumi.

Ekonomikas un kultūras augst-skola (EKA) apmeklētājiem pie-dāvās noskaidrot savu zināšanu vērtību, saņemot finansiālu izde-vīgumu – individuālu atlaidi pir-majam studiju gadam vai budže-ta studiju vietu. Piedaloties EKA pētījumā, dāvanā varēs iegūt kādu no 1000 ielūgumiem uz kino.

Arī Alberta koledža rosinās piedalīties pētījumā un laimēt kādu no 1000 Līvu akvaparka ielūgumiem. Koledžas studenti demonstrēs savas izstrādātās da-torspēles, kuras ikviens varēs arī uzspēlēt.

Kāpēc izvēlēties ar finansēm un uzņēmējdarbību saistītu izglī-tību, kāda ir karjera pēc Banku augstskolas (BA) absolvēšanas? Uz šiem un daudziem citiem jau-tājumiem izstādē „Skola 2015”

atbildes palīdzēs rast un savā pieredzē dalīsies BA studenti, absolventi un mācībspēks. Tur-pat varēsi arī izkalt īpašu monētu un šo procesu iemūžināt, uzreiz saņemot gan monētu, gan foto.

ārvalstu augstskolas tiem, kas vēlas iegūt izglītību ārpus Latvijas„Tie, kas vēlas izglītoties ār-

valstīs, ir aicināti izstādē satik-ties ar Eiropas koledžu un uni-versitāšu pārstāvjiem un uzzināt par iestāšanās nosacījumiem un par mācību procesu, kas mēdz būt stipri atšķirīgs no Latvijas,” uzsver projekta „Skola” vadītājs V. Jirgensons.

Izstādē piedalīsies Saxion Uni-versity of Applied Sciences (Nīder-lande), Gymnasium und Internat im Stift Neuzelle (Vācija), Porvo Starptautiskā koledža (Somija), bet Krieviju pārstāvēs Maskavas Valsts industriālā universitāte, Imanuela Kanta Baltijas federālā universitāte un Viesmīlības va-dības un kulinārās mākslas skola „SWISSAM”.

Ikviens interesents varēs sa-ņemt arī aktuālu informāciju par studiju iespējām Kanādā, Fran-cijā, Vācijā un citur. Piemēram, pieredzes bagātā aģentūra „Baltic Council for International Edu-cation” un Igaunijas „Bellnor” informēs par izglītības iespējām visā pasaulē.

Aizvien lielāku atsaucību gūst ne tikai studentu apmaiņa, bet arī iespēja vidusskolēniem kādu laiku mācīties citā valstī. Lai nekļūdītos un palīdzētu saprast, kura no pasaules val-stīm katram ir vispiemērotākā dzīvošanai un mācībām, starp-tautiskā brīvprātīgo organizā-cija „AFS Latvija”, kas darbojas 70 pasaules valstīs un apvieno 42 000 aktīvu brīvprātīgo tīklu, izstādē sniegs iespēju „pielai-kot” dažādas valstis.

piesakies konferencei „Veselīga un droša skolu vide”Nav aizmirsti arī atbildīgie

skolu darbinieki, kas ir aicināti pieteikties noderīgai konferencei „Veselīga un droša skolu vide”, ko rīko Latvijas Ārstu biedrība un RSU Darba drošības un vides veselības institūts sadarbībā ar AS „Inspecta Latvia”. Konference notiks 27. februārī plkst. 13.00. Vairāk par konferenci: www.arstubiedriba.lv/images/Plakaa-ti_A4_27.02web.pdf.

Grāmatu izstādeVienlaikus Ķīpsalā notiks

starptautiskā grāmatu un izdev-niecību izstāde „Latvijas grāmatu izstāde 2015”, kurā varēs baudīt autoru priekšlasījumus, piedalī-ties grāmatu atvēršanas svētkos, tikties ar ievērojamiem rakst-niekiem, aplūkot daudzveidīgu grāmatu ekspozīciju, iepazīties ar izdevniecību jaunumiem, iegādāties grāmatas par izde-vīgām cenām, kā arī grāmatu maiņas punktā mainīties ar citu lasītāju grāmatām.

Ik InfOrmācIJaIk

Publicitātes foto

Dalībai izstādē pašlaik ir pieteikušies vairāk nekā 140 dalībnieki no Latvijas, Lietuvas, igaunijas, Somijas, Krievijas, Vācijas, nīderlandes, Francijas, ASV un Kanādas. Tie informēs par uzņemšanas noteikumiem, budžeta vietām, studiju apmaiņas un prakses iespējām, daudzveidīgām ārpusstudiju aktivitātēm.

izstādes „Skola 2015”darba laiks:27.–28. februāris plkst. 10.00–18.00,1. marts plkst. 10.00–17.00.Biļešu cenas:pieaugušajiem – 5 EUR, sko-lēniem, studentiem, skolotā-jiem, pensionāriem – 4 EUR, grupām (10+) – 3 EUR.Ar izstādes „Skola 2015” ieejas biļeti bez maksas var apmeklēt izstādi „Latvijas grāmatu izstāde 2015”.Vairāk par izstādi: www.bt1.lv/skola.

12. februāris, 2015 www.izglitiba-kultura.lv 17DiAsporA

Nav pieļaujams, ka latviešu bērni diasporā aizmirstu savu dzimto valodu

Vairākumam latviešu diasporas skolu pedagogu bija izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) Izglītī-bas padomes vadītāju Dainu Grosu. Viņas dzīvē kopš šā gada janvāra ir notikušas pārmaiņas – pašlaik viņa ir Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) izglītības no-zares vadītāja. Darbs tiek turpināts arī PBLA, taču vienam cilvēkam pārzināt visu izglītības nozari jau labu laiku bija kļuvis par grūtu. Šā iemesla dēļ pērnajā oktobrī PBLA Izglītības padomi pārstrukturēja, un tagad tai ir piesaistīti vairāki kom-petenti speciālisti – Dace Mažeika, kura pārstāv Ziemeļameriku, Māris Pūlis, kurš pārstāv Eiropu, un Rīgā kā algota darbiniece strādā Anta Spunde, kuras ieņemamais amats ir PBLA Izglītības padomes izpild-direktore. D. Grosa PBLA Izglītības padomē, protams, pārstāv Austrā-liju un atzīst, ka šis jaunais jeb pār-strukturētais modelis sevi ir pozitīvi pierādījis. „Katrs pārzina savu jomu un sniedz kompetentu viedokli, kad tas ir nepieciešams,” viņa piebilst.

Tā kā jau krietnu laiku lasītājiem esam vēstījuši par diasporas sko-lām Austrālijā, šķita pašsaprotami uz interviju aicināt D. Grosu, kura, gatavojot šo publikāciju sēriju, ir sniegusi daudz vērtīgu padomu un konsultāciju.

Jūs esat uzaugusi un skolā gājusi Austrālijā. Vai nav grū-ti, dzīvojot svešā valstī, turklāt tādā kā Austrālija, kas no Lat-vijas atrodas tik ārkārtīgi tālu, saglabāt latviskumu?

Jā, esmu dzimusi un augusi Sid-nejā Austrālijā. Latviešu skolu ap-meklēju sestdienu rītos, un mājās runājām tikai latviski. Jautājums par latviskuma saglabāšanu ir intere-sants. Tas bieži tiek jautāts saistībā ar dzīvi trimdā vai (tagad) diasporā. Ja tavi vecāki paši sirds dziļumos ir jutušies kā latvieši, tad nav šaubu, ka

viņiem būs svarīgi latvietību nodot tālāk bērniem. Mums ar māsu nebi-ja iedomājams, ka ar vecākiem va-rētu sarunāties angliski. Visapkārt, protams, bija austrāliešu sabiedrī-ba, ikdienā gāju austrāliešu skolā, universitāti absolvēju Austrālijā, bet tas nekādā veidā neiespaidoja to, kas notika mājās. Līdz deviņu gadu vecumam dzīvojām kopā ar vecvecākiem, kuri arī ar mums ru-nāja tikai latviski. Dzīvojām savu latvisko dzīvi, lai gan visapkārt bija austrālieši, no kuriem liela daļa arī bija emigrējuši no citām valstīm. Turklāt Austrālijā tolaik ļoti atbal-stīja daudzvalodību. Protams, pa-līdzēja tas, ka daudz iesaistījāmies latviešu sabiedrības aktivitātēs. Tās latviskumam deva lielāku jēgu, un draudzība, kas izveidojās ar citiem latviešiem, ir palikusi uz mūžu.

Vai pati esat strādājusi kādā no diasporas latviešu skolām?

Ir jāsāk ar to, ka pēc izglītības neesmu pedagoģe. Vairākus gadus kopīgi vadīju Melburnas latviešu bērnudārzu „Daina”, esmu mācī-jusi gan Melburnas Latviešu skolā „Daugava”, gan Melburnas Latvie-šu vidusskolā, gan arī vienu gadu Annas Ziedares Vasaras vidussko-lā (AZVV). Patīk mācīt literatūru, atrast diasporas bērniem saistošu lasāmvielu vai filmas, ierakstus. Pa-gājušajā gadā, mācot pamatskolas 5. klasi, atklāju grāmatiņu „Kā es ar opi braucu Latviju lūkoties”. Bērni no tās par mūsu tēvzemi uzzināja daudz unikāla, ar ko varēja lepoties saviem austrāliešu draugiem.

Kādas mācību metodes ir efektīvas, strādājot ar latviešu bērniem Austrālijā?

Manuprāt, pats svarīgākais ir at-rast mācību vielu, kas audzēkņiem šķistu saistoša un ko viņi attiecinātu paši uz sevi, personīgi izjūtot grā-matā aprakstīto. To konstatēju pa-gājušajā gadā, kad sekojām Latvijas komandas gaitām ziemas olimpiādē. Bērni ar lielu sajūsmu fanoja par Latvijas komandu; savos skolēnos redzēju patiesu prieku un lepnumu par mūsu valsts panākumiem. Ir jā-piebilst, ka visi audzēkņi klasē ir tre-šās paaudzes latvieši, kas ir dzimuši un auguši Austrālijā. Bērniem, dzī-vojot katram savā pasaules malā, ir jājūt piederība tautai, kas patiesībā viņiem ir sveša, izņemot to, ko viņi par Latviju ir dzirdējuši no vecvecā-kiem, lasījuši grāmatās vai redzējuši DVD ierakstos. Daži skolēni Latvi-jā pat nav bijuši! Kā viņos iedēstīt mīlestību pret vecvecāku dzimteni? Izklausās neiespējumi, bet tas ir iz-darāms! Ja jau mums – paaudzei, kurai bērnībā ne reizes nebija ie-spēja viesoties Latvijā, – to varēja iemācīt, tad šodien tas ir izdarāms vēl labāk. Piemēram, lietojot plan-šetdatorus „iPad”, izmantojot lietot-nes un interneta vietnes, kur ir ie-vietoti saistoši video un uzdevumi, ko bērni var pildīt, ļaujot viņiem

uzdot jautājumus tautiešiem, kuri nesen ir atbraukuši no Latvijas, – tas viss kopā mūsu tēvzemi padara par reālu, gandrīz vai aptaustāmu radījumu! Kur nu vēl iespējas regu-lāri aizbraukt uz Latviju, apciemot, izbaudīt, izjust to.

Kuras ir galvenās diasporas skolu problēmas mūsdienās?

Galvenās problēmas ir ar vecā-kiem – kā ieskaidrot, cik svarīgi ir, lai viņi mājās ar saviem bērniem runātu latviski?! Tik bieži nākas dzirdēt, ka „viņš jau saprot, bet vairs nerunā”. Pirmais solis ir sa-runvaloda mājās. Latviešu skolas apmeklējumi var tikai papildināt to, kas mājās jau ir iesākts.

Otrs – skolas diemžēl itin bieži apņemas paveikt neiespējamo – ie-mācīt bērnam valodu trīs stundās nedēļā vai ik pa divām nedēļām. Visās nedēļas nogales skolās – vai tas būtu trimdas skolās ASV, Ka-nādā, Austrālijā, vai jaunajās dia-sporas skolās Eiropā – ir tā pati problēma, proti, katrā vecuma grupā ir bērni ar ļoti atšķirīgiem valodas līmeņiem. Kā mācīt vi-ņus, lai visi kaut ko iegūtu? Tad vēl jautājums – ko mācīt? Kādi tad īsti ir skolu mērķi? Vai mums va-jadzētu audzēkņiem likt sēdēt pie burtnīcām un zubrīt gramatiku vai ļaut organiski uzsūkt valodu caur spēlēm un rotaļām? Kā piedabūt, lai bērni runā – lai nekautrējas un mēģina izteikt savas domas latvis-ki, vai vismaz censties to darīt?

Daži vecāki bērnus sūta skolā ar mērķi viņus sagatavot, lai varētu atgriezties Latvijā, citi – ar domu, lai atvasēm būtu kāda saprašana par viņu vecvecāku valodu. Šie jautāju-mi nodarbina skolotājus visur pa-saulē, un nekad nebūs vienas atbil-des. Taču katrs skolotājs, katra skola izvirza savas prioritātes un atrod veidus, kā bērnus piedabūt pie lasī-šanas, runāšanas, rakstīšanas. Pro-cess ir dinamisks, nevienam neko nevar uzspiest, taču var ieteikt.

Kā tagad, pēc PBLA Izglītības padomes pārstrukturēšanas, no-ris jūsu darbs?

Pārsvarā tā tagad ir elektroniskā sarakste – gan sadarbojoties ar Lat-vijas valsts institūcijām, gan reaģē-jot uz situāciju. Sanāk sarakstīties ar skolu vadītājiem, izglītības nozares vadītājiem – koordinējot, informē-jot, izplatot informāciju par izglītī-

bas iniciatīvām tā, lai informācija plūstu starp valstīm, starp diasporu un Latviju. PBLA bija nepieciešama darbiniece, kura darbotos Latvijā: regulāri tiktos ar ministriju pār-stāvjiem, reprezentētu organizāciju Saeimas komisiju sēdēs un citur, paustu PBLA viedokli izglītības jau-tājumos. Mēs, pārējie Izglītības pa-domes pārstāvji, vairāk vai mazāk esam iesaistīti, izvirzot prioritātes izglītībā un regulāri sarakstoties ar A. Spundi, kura vienmēr ir infor-mēta par to, kurā brīdī mums atkal ir jābūt gataviem izteikt savu vie-dokli, ko kolēģe varētu paust sēdēs, sapulcēs un citos forumos Latvijā.

Jūs savulaik izšķīrāties par, manuprāt, drosmīgu soli, kļū-dama par PBLA Izglītības pado-mes vadītāju.

2006. gadā mani aicināja PBLA valdē pārstāvēt LAAJ. Piekritu. Sāku darboties un sapratu, ka interesē iz-glītības nozare, jo pati esmu bijusi iesaistīta sistēmā gan kā skolniece, gan pedagoģe un vadības jomā. Pie-teicos par palīgu toreizējai Izglītības padomes priekšsēdei Dacei Koplan-dei (Copeland). Tajā laikā dzīvoju Latvijā un palīdzēju Dacei: apzināju jaunās, nesen dibinātās latviešu sko-liņas Eiropā un dalījos pieredzē par to, ko zināju par trimdas latviešu skolām un kā jaunās skolas varētu šo informāciju izmantot. Stāstīju, kā skolas ir strukturētas, ko māca bēr-niem, ko sagaida no vecākiem.

Līdz aptuveni 2005. gadam PBLA Izglītības padome lielākoties darbojās trimdas latviešu izglītības jomā. Ilgus gadus to vadīja Līga Ruperte. Viņas lielās uzņēmības dēļ ir paveikts daudz vērtīga – di-bināta 3 x 3 kustība un iesakņota arī Latvijā. Drīz pēc neatkarības at-jaunošanas Līga Latvijā sāka rīkot plašas skolotāju konferences, kurās ārzemēs izglītoti pedagogi dalījās pieredzē ar simtiem mūsu valsts mācībspēka pārstāvju. 90. gados PBLA Līgas vadībā sāka vēl vie-nu vērtīgu iniciatīvu – Ģimenes atbalsta koordinācijas centru, kas pirmajos neatkarības gados Latvi-jas ģimenēm bija svarīgs atbalsta punkts. Ap to laiku, kad uzņēmos Izglītības padomes vadību, Latvi-jas valdība sāka pievērst uzmanību diasporas jautājumiem. Vajadzēja lasīt valdības nākamo gadu rīcī-bas plānus, un bija svarīgi, lai tajos diasporas latviskā izglītība ir viens no smagumpunktiem. Tagad ar gandarījumu var secināt, ka latvie-šu valodas saglabāšana bērnu un jauniešu vidū un latviskās identi-tātes uzturēšana ir minēta vairākos valdības plānošanas dokumentos. Šā iemesla dēļ beidzamajos gados ir atvēlēts finansējums, uz ko dia-sporas organizācijas var pieteikties. Finansējums tiek piešķirts no ārlie-tu, kultūras, izglītības un zinātnes ministrijām, kā arī Sabiedrības integrācijas fonda. Ar nožēlu gan ir jāatzīmē, ka pērn Izglītības un

zinātnes ministrijas (IZM) paspār-nē radītajās izglītības attīstības pa-matnostādnēs 2014.–2020. gadam diasporas izglītība nav minēta vis-pār. Tas varbūt ir iemesls, kādēļ šā gada budžetā nav piešķirti līdzekļi tik svarīgam mērķim kā diasporas bērniem piemērotai tālmācības programmai, kas saīsinātā veidā ie-tvertu latviešu valodas, literatūras un kultūrvēstures jautājumus. Tāl-mācību piedāvā vairākas Latvijas skolas, taču neviens, pat Brocēnu sākumskolas, piedāvātais modelis neatbilst tam, kas diasporas bēr-niem būtu nepieciešams. Viņiem nevajag visu skolas programmu, bet tikai atsevišķus priekšmetus, piemēram, latviešu valodu, vēstu-ri, kultūru, jo ikdienā savā mītnes valstī viņi jau apgūst matemātiku, dabaszinības, vizuālo mākslu utt.

Kādas aktivitātes izglītības jomā PBLA plāno šogad?

Turpināsim valdībai atgādināt, ka ārpus Latvijas mīt tūkstošiem mūsu tautiešu bērnu, kuri varētu neprast latviešu valodu, ja netiks atbalstīti valodas uzturēšanu veici-noši pasākumi. Priecē, ka valdība ir sniegusi atbalstu nedēļas nogales skolām, diasporas bērnu nometnēm un citiem izglītojošiem mērķiem, taču ir tūkstošiem latviešu bērnu, kuri neapmeklē latviešu skolas dia-sporā. PBLA viedoklis ir, ka visiem latviešu bērniem, kas dzīvo ārpus Latvijas, ļoti noderētu IZM izstrā-dāta tālmācības programma.

Šogad ir iecerēts turpināt sadar-bību ar Latviešu valodas aģentūru, kura plāno paplašināt mācību lī-dzekļu klāstu un turpināt labi iesāk-tos pasākumus saistībā ar diasporu: skolotāju kursus, bērnu nometnes, tiešo finansējumu skolām. Vēlreiz uzsveru – pašlaik ir vitāli svarīgi tiem tūkstošiem bērnu, kuri pēdē-jos gados ir dzimuši ārpus Latvijas, kā arī tiem, kuri kopā ar vecākiem ir nesen emigrējuši, neļaut aizmirst latviešu valodu! Ārpus Latvijas at-rodas liels procents mūsu jaunās paaudzes. Ja viņi aizmirsīs savu va-lodu, tā mūsu tautai būs liela traģē-dija. To nedrīkstam pieļaut.

lāSma gaITnIeceIk

FOTO: no Dainas Grosas personiskā arhīva

„Ar nožēlu gan ir jāatzīmē, ka pērn iZm paspārnē radītajās iz-glītības attīstības pamatnostād-nēs 2014.–2020. gadam diaspo-ras izglītība nav minēta vispār,” saka Daina Grosa.

Bērniem, dzīvojot katram savā

pasaules malā, ir jājūt piederība tautai, kas patiesībā viņiem ir sveša, izņemot to, ko viņi par Latviju ir dzirdējuši no vecvecākiem, lasījuši grāmatās vai redzējuši

ierakstos.

Galvenās problēmas ir

ar vecākiem – kā ieskaidrot, cik svarīgi ir, lai viņi mājās ar saviem bērniem runātu latviski?!

12. februāris, 2015 www.izglitiba-kultura.lv18 kultūrvēsture

Lejaskurzemes valodas bagātības Jēkaba Janševska darbos

Dr. habil. philol., LU Latviešu valodas institūta vadošā pētniece

Šā gada 16. februārī aprit 150 gadu, kopš dzimis rakst-nieks Jēkabs Janševskis (1865–1931). Viena no viņa galvenajām daiļrades tēmām ir Kursas dzīve dažādos vēsturiskos posmos. Lejaskurzemei ir īpaša vieta arī J. Janševska dzīves gaitās. Viņa dzimtā vieta ir Nīgrande. Sep-tiņus gadus (1889–1896) jaunais rakstnieks strādāja par skolo-tāju Nīcas pagastskolā. Vairāki gadi ir pavadīti Liepājā. Tiek uzskatīts, ka Nīgrandē, Nīcā un Liepājā ir veidojusies viņa per-sonība. Šis novads J. Janševski saistīja ar savām folkloras un va-lodas bagātībām, par ko viņš ir rakstījis dzejniekam, tulkotājam un folkloristam Fricim Brīvzem-niekam, norādot, ka Lejaskurze-mē „vēl valda īsts latvisks gars; latviešu valoda še vēl vesela un skaidra. Tautas gara mantas še vēl var vākt un dabūt papilnam”. Un J. Janševskis šos materiālus arī apzinājis, pierakstījis. Apmē-ram 1000 Nīcā savāktu tautas-dziesmu variantu glabājas Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzeja J. Janševska fondā. Tajā ietilpst gan viņa paša vākumi Nīcā 1889., 1890. gadā, gan arī viņam nodoti 80. un 90. gadu mijā pierakstīti materiāli. Savu-kārt J. Janševska darbos bagātī-

gi iesaistītie apvidvārdi liecina, ka arī tie ir fiksēti šajā novadā, it īpaši Nīcā. Piezīmējams, ka 19. gadsimta 90. gadu sākumā bija aktivizējusies izlokšņu vār-du apzināšana, kas turpinājās arī 20. gadsimtā. Domājams, ka J. Janševskim nav gājuši secen periodiskajā izdevumā „Etno-grāfiskas Ziņas par Latviešiem” (1891–1894) apkopotie apvidvār-di – to skaits ir ap 1600. Starp citu, no Nīcas tos ir iesūtījis sko-lotājs M. Spriņģis.

Ir jāatzīst, ka izlokšņu bagātī-bas vienmēr ir bijušas J. Janšev-ska redzeslokā un izloksnes viņš ir uzlūkojis par vienu no rakstnie-ka valodas avotiem. J. Janševska spraigā, apvidvārdiem bagātā pro-zas darbu valoda kritiķu uzmanī-

bu ir saistījusi jau kopš 19. gad-simta 90. gadiem, kad atzinīgi tika vērtēta viņa stāstu valoda, kā arī 20. gadsimtā, kad publicēti plašie romāni, piemēram, „Dzimtene” (1921–1925), „Bandavā” (1928), „Mežvidus ļaudis” (1929), kuros krāsainā valodā ir atspoguļota kursenieku dzīve. Tā bibliogrāfs, literatūrvēsturnieks un tulkotājs Kārlis Egle ir rakstījis: „Janšev-ska valoda īsti bagāta, sulīga, provinciālismību un arhaismību piebārstīta. Par to priecājušies ne vien lasītāji, bet arī valodnieki, at-razdami daudz vērtīga materiāla saviem pētījumiem.”

Lai gūtu nelielu priekšstatu par J. Janševska prozas valodu, pār-laposim tikai divus viņa darbus, proti, daiļrades sākumā uzrakstī-to stāstu „Andža josta” (jeb „Zīļu josta”) un romānu „Dzimtene”. Var piebilst, ka folklorists un li-teratūrzinātnieks Jānis Alberts Jansons, citu J. Janševska stāstu starpā pieminēdams arī „Andža jostu”, pat pēc 40 gadiem kopš tā publicēšanas uzskatīja, ka tie „ar pilnu tiesību var nostāties blakus Blaumaņa attiecīgajiem darbiem (novelēm „Nāves ēnā”, „Pērkoņa negaiss”, „Raudupiete” u. c.)”.

J. Janševskis šajā stāstā kolo-rīti ir iezīmējis darbības laiku un vietu. Raita, ekspresīva ir arī stās-ta galveno personu – divu jaunu sieviešu – saruna, kurā uzmanī-bu piesaista virkne apvidvārdu, piemēram, ciemīte ‘kaimiņiene’, čaprs ‘slikts, vārgs’, čekls ‘skaists, glīts; grezns’, dicele ‘divriči’, kūds ‘vājš’, ķeģeļi ‘lāstekas’, loss ‘palss’, pakacēties ‘pasniegties’, rācenis ‘kartupelis’, zīdine ‘zīda lakats’. Stāstā ietverti arī vairāki Lejas-kurzemes izloksnēm raksturīgie atvasinājumi ar izskaņām -elis, -ele, kam šajā novadā piemīt pa-mazinājuma nozīme, piemēram, drānele, kažele, namelis, puišelis, rateļi, zirģelis.

Romānā „Dzimtene” var gūt plašāku ieskatu J. Janševska daudz-krāsainajā valodā, kā arī daļēji rast atbildi uz jautājumiem, kur sak-ņojas valodas īpatnības un cik mērķtiecīgi tās ir izmantotas.

Romānā ir ietverti vairāki vār-di, kas no atbilstošajiem literārās valodas ekvivalentiem atšķiras ar skanisko sastāvu, piemēram, mātaras ‘mētras’, kas ir izplatīts galvenokārt Kurzemes izloksnēs, ciris ‘cirvis’, kas atklāj kursiskajām izloksnēm raksturīgo parādību v zudumu skaņu kopā rv, puišis, ošis, kapšis.

Ievērojami vairāk novada valo-dai raksturīgu parādību var kon-statēt vārdu uzbūvē. Piemēram, visai bieži romānā ir sastopami lietvārdi, kas liecina par atšķirīgu dzimtes lietojumu. Daļa no tiem vecākās paaudzes pārstāvju valo-dā ir saglabājusies arī mūsdienās, piemēram, grožas, kamolis, karū-

se, krūza, pīpa, skudre.Kursas valodas savdabību at-

klāj atvasinājumi ar izskaņām -iens, -iena, piemēram, avotiens, celmiens, gružiens, skudriens, zvaigzniens. Tie parasti apzīmē vietu, kur kas atrodas vairumā. Ar piedēkli -ien- Lejaskurzemē ir darināti arī citi atvasinājumi, kas literārajā valodā un citās izlokšņu grupās nav raksturīgi, bet romā-nā ir iesaistīti vides raksturošanai, piemēram, bieziens, sētiens, ma-ziena, kājiens.

Romānā ir sastopami vairāki ar izskaņām -(i)nieks, -(i)niece darināti mūsdienu literārajā valo-dā nepazīstami vai mazāk pazīs-tami personu nosaukumi un da-rītājvārdi, piemēram, dzīvenieks ‘strādnieks’, iedzīvniece ‘iedzīvotā-ja’, otrinieks ‘pāris; partneris’, pļa-venieks ‘cilvēks, kas strādā pļavā’, trešelnieks ‘viens no trim nomas mājas saimniekiem’, tukšenieks ‘trūcīgs, nabadzīgs cilvēks’.

J. Janševskis ir iesaistījis vai-rākus atvasinājumus ar izskaņu -īdze, piemēram, bērnīdze (visas mūsu sievas ir bērnīdzes, bet bērni visi kopā otros ratos), kumelīdze (viņš iejūdzis kumelīdzi ķēvi, kura nevar vairs ātri skriet), pienīdze (tā [govs] ir laba pienīdze).

J. Janševska romānā vietām ir saglabātas arī tautasdziesmās sastopamās senākās lietvārdu daudzskaitļa instrumentāļa for-mas ar galotni -is, piemēram, lo-dāji, lodāji, lakstīgaliņa, caur zaru zariņis, caur pazarēme, caur mūsu bāliņa vara pamatiņis, kā arī lietvārdu vienskaitļa datīva for-mas ar galotni -i, piemēram, gais-miņi austot, saulīti lecot. Kā lieci-na izlokšņu materiāli, šīs formas 19. gadsimta beigās un 20. gad-simta sākumā vēl bija dzīvas vai-rākās Lejaskurzemes izloksnēs.

Atsevišķu personu valodā tās individualizēšanai ir sastopamas darbības vārda būt senās tagad-nes formas nevad, nevaidenas, ne-

vaid, iraid, iraidenas, tagadnes un nākotnes divdabju formas ar -us, -šus, piemēram, neiešus, metīšus, būšus, saņemšus.

Neapšaubāmi, ka lasītāju ro-mānā visvairāk saista vārdu krā-jums, kas ir pārbagāts ar literārā valodā nepazīstamiem vārdiem un kas atklāj Lejaskurzemes iz-lokšņu savdabību. Apvidvārdi ir ietverti jebkurā leksikas tematis-kajā grupā. Tajā rodami ar cilvēka ķermeni saistīti apvidvārdi (antiķi ‘uzacis’, grība ‘auss gliemežnīcas apakšējā daļa’, panti ‘vaibsti’, sma-kris ‘zods’, šņākas ‘nāsis’), daudz-veidīgi cilvēka nosaukumi (va-sarauģe ‘pusaudze’, depšis ‘resns bērns’, pudžis ‘puisēns, zēns’, kal-muķene ‘vāja sieviete’, klemente ‘liels, spēcīgs, neveikls cilvēks’, laidaks ‘lempis’, staļģis ‘gardēdis’, īstenieki ‘tuvākie radinieki’, apra-di ‘tālāki radi’, uzkuris ‘iegātnis’, lopuža ‘lopkope’). Mājās varam ieiet dižajā istabā jeb kambarī, sānkambarī, pretistabā, kuknē, pa-raudzīt cienastu skutulos ‘bļodās’, piemēram, balanžu šautu ‘biešu lapu zupu’, leišu sviestu ‘no pani-ņām neatdalītu sviestu’, kukulīšus ‘klimpas’. Savukārt kūtī, stallī sa-gaida ar urvu piesieta gotena ‘tele, jauna govs’, pussiķi ‘nenobarotas cūkas’, sietals ‘barojama cūka’, si-vēnīca ‘sivēnmāte’.

Kopumā J. Janševska romāna „Dzimtene” valodas kultūrvēs-turiskā vērtība ir nenoliedzama. Savā labākajā daļā tā ir krāsaina, izteiksmīga, tā pārsteidz un val-dzina ar savu neparastumu un daiļskanīgumu. Ir jāatzīst, ka va-lodisko līdzekļu izvēle lielā mērā ir pakļauta rakstnieka idejiski mākslinieciskajam nolūkam – paust dzimtenes un darba mīles-tību, dzīvesprieku, atklāt lauku cilvēku vitalitāti, izrādīt cieņu un mīlestību dzimtajai Kursai, tās valodai. Ceļot gaismā daudzus jo daudzus Lejaskurzemes vār-dus, J. Janšev-skis ir nodevis šīs vērtības nākamajām paaudzēm. Gribas cerēt, ka J. Janševska va-loda rosinās arī mūsdienu lasītāju vērīgāk ieklausīties sava novada valodas īpatnībās, apzināt tās.

BrIgITa BuŠmaneIk Janševska valoda īsti bagāta, sulīga,

provinciālismību un arhaismību piebārstīta. Par to priecājušies ne vien lasītāji, bet arī valodnieki, atrazdami daudz vērtīga materiāla saviem pētījumiem.

Valodisko līdzekļu izvēle

lielā mērā ir pakļauta rakstnieka idejiski mākslinieciskajam nolūkam – paust dzimtenes un darba mīlestību, dzīvesprieku, atklāt lauku cilvēku vitalitāti, izrādīt cieņu un mīlestību dzimtajai Kursai, tās valodai.

FOTO: http://lv.wikipedia.org

Septiņus gadus Jēkabs Janševskis strādāja par skolotāju nīcas pagastskolā. Vairāki gadi tika pavadīti Liepājā. Tiek uzskatīts, ka nīgrandē, nīcā un Liepājā ir veidojusies viņa personība.

12. februāris, 2015 www.izglitiba-kultura.lv 19kultūrA

Saulesbērns un Nākotnes cilvēks jeb Pārdomas pēc pirmizrādes „Raiņa sapņi” Nacionālajā teātrī

Pirmizrāde „Raiņa sapņi” Na-cionālajā teātrī. Režisors Kirils Serebreņņikovs izrādes program-mā raksta: „Viss viņa (Raiņa) uz-rakstītais un pārdzīvotais attiecas uz jebkura cilvēka dzīvi. Tāpēc es uzdrīkstos apgalvot, ka Rainis – tas ir katrs no mums un katrs no mums ir Rainis.”

Izrāde arī ir konstruēta ar domu parādīt, ka Rainis ir reizē vājš un stiprs, pārliecināts par sevi un kompleksu nomākts. Re-žisors mūsu priekšā dzejnieku, dramaturgu, domātāju un sa-biedrisko darbinieku ļoti atkai-lina, jo mēģina skaidrot arī viņa zemapziņas tēlus – tulkot viņa sapņus. Tie ir samērā dramatiski, tādēļ pēc izrādes nepamet izjūta, ka izrādē attēlotais Rainis ir sa-mērā piezemēts, vīlies reiz lolotā sapnī par tādu cilvēku sabiedrī-bu, kas pratīs novērtēt kultūru, gara gaismu, harmoniju ar sevi, dabu un Visumu.

Tam īsti negribu ticēt, tāpat kā domai, ka katrs no mums ir Rainis. Protams, katrs kādā brīdī esam vājš un stiprs, par sevi pār-liecināts un nepārliecināts, bet ne katrs esam dzīves filozofs, kas ir spējīgs izprast un analizēt kop-sakarības, par kurām Rainis runā savos darbos.

Izrāde drīzāk deva impulsu ie-pazīt arī citu izpratni par Raini, un savā grāmatplauktā atradu Saul-cerītes Vieses grāmatu „Jaunais Rainis”, kas ir izdota 1982. gadā. Autore ir studējusi Raiņa piezīmju lapiņas, manuskriptus, izdzīvojusi rakstnieka meklējumus, lai mūža nogalē pats rastu atbildi uz jautā-jumu: „Kādēļ es rakstīju?”

„„Jaunlaiku dzejai jāpaceļas līdz filozofijai, un tā kļūs nozīmī-ga un būs spēks dzīvē,” jaunais, vēl nepazīstamais Rainis deklarē pie-zīmēs 1896. gadā. /../ Atskatoties uz visu latviešu dzejas un drāmas vēsturi, šodien var droši sacīt: Rainis ienes dialektiskā materiā-lisma atziņas mūsu literatūrā, tās organiski sakausējot ar tautas lik-teņa un cilvēka iekšējās tapšanas tēlojumu. Personības, nācijas un cilvēces dzīvi Rainis skata kā daļu no kustības Visuma sarežģītajos attīstības lokos. /../ Sākot ar Raiņa „Tālām noskaņām zilā vakarā” un īpaši ar „Uguni un nakti”, jārunā par jauna tipa mākslu ar jaunu māksliniecisko virsuzdevumu, kur dzīves dialektiskais skatījums

nav tikai laikmeta noteikta bla-kusiezīme, bet paša mākslas dar-ba pamats, ideju, tēmu, stila no-teicējs,” raksta S. Viese. Grāmatas autore atklāj, kā tika veidojusies Raiņa atziņa „Aiziet pusmūžā, pirms turam sevi rokās un iepazīs-tam paši sevi”. „Šaubām un mek-lējumiem pārpilni ģimnāzista un studenta gadi, sarežģītās pārvēr-tības tautas garīgajā dzīvē Jaunās strāvas laikā, dziļš psiholoģisks lūzums jūtu dzīvē, iepazīstoties ar Aspaziju. /../ Vai ģeniāla māksli-nieka pirmā iezīme nav ieraudzīt, izdzīvot, izteikt vieglāk un ašāk, nekā spēj citi? Vai arī gluži otrā-di – pārdzīvot smagāk, strādāt intensīvāk, grūtāk, neatlaidīgāk, nekā spēj citi?” jautā S. Viese.

Literatūrzinātniece parāda Rai-ņa pašizziņas ceļu, izlasīto Ivana Gončarova, Aleksandra Puškina, Fjodora Dostojevska, Frīdriha Šil-lera, Henrika Ibsena un Johana Volfganga fon Gētes darbu nozī-mi viņa dzīvē, to, ko tika sniegu-šas studijas universitātē, interese par jurisprudenci, dabaszinātnēm, sociālajām un sociālisma problē-mām. Tas vēlreiz apliecina, cik liela loma ir vispusīgi attīstītai personī-bai, lai izsapņotu ilgas par Nākot-nes cilvēku.

Režisors K. Serebreņņikovs ir vēlējies akcentēt Raiņa nepras-mi veidot attiecības ar līdzcilvē-kiem, bet Rainis jau nenoliedz, ka cilvēku rīcību, pat viscildenā-

ko, nosaka viņa personiskās inte-reses, tātad patmīla. Viņš arī tika rakstījis: „Un tomēr nav nekā tik mīlīga, maiga, patiesa, tīra kā bērns, un nekas nav tik šausmīgi egoistisks.

„Topiet kā bērni!” nav jāņem alegoriski, bet burtiski: „Mīliet sevi pašu!” Bērni taču atdod la-bāko kumosu ne pēc pavēles, bet tāpēc, ka tas viņam sagādā prieku, tāpat kā sagādā prieku darīt labu.”

Kā pamato S. Viese, Raiņa egoisms prasa pārveidot arī paša cilvēka patību tā, lai tai sagādātu prieku darīt labu, lai saite sabied-rība–indivīds būtu harmoniska, abpusēji spēcinoša, auglīga.

Patlaban skolu vidē diskutē, kā izglītot skolēnus, lai viņi kļūtu vispusīgas personības, kas atrastu savu vietu nākotnē. Rainis tika studējis astronomiju, ģeoloģiju, okeanogrāfiju, bioloģiju, psiho-loģiju. Viņš pats tika vērtējis un pārvērtējis savus uzskatus, sapra-tis, ka „nepietiek kādu domu, jē-dzienu pasniegt prātam, cilvēks to ātrāk nesapratīs, iekams iedar-bojas uz viņa jūtām, iekams viņš domu aptver ar jūtām /../ Vajaga cilvēku ievilkt līdzieinteresētībā, tai jāpāriet miesā un asinīs”. Tas atgādina daudzās pedagogu un zi-nātnieku diskusijās izteikto atziņu par mācīšanu un mācīšanos. Lai dzeja spētu atklāt jaunas domas, tai ir jāmaina forma, jāapgūst jau-nas izteiksmes iespējas, jāmācās no dabaszinātņu, psiholoģijas, so-cioloģijas sasniegumiem – sapra-ta Rainis un saprot progresīvākie skolotāji, mācot jebkuru mācību priekšmetu. Ir jāmeklē arvien jau-nas metodes.

„Cilvēks ir to domu summa, kā-

das viņš domājis. Šīs domas ir kus-tība, un kustība ir nemirstīga, tā ir dvēsele,” secina Rainis.

Lai gan Rainis jutās nesaprasts, izjuta vientulību, pat nodevību, tomēr ticēja tautas gaišākajiem prātiem. Par saviem uzskatiem un idejām atradās ieslodzījumā un devās trimdā, bet, piemēram, bū-dams izsūtījumā Slobodskā, radīja Saulesbērna tēlu, kurā iestrādāja atziņu: cilvēce pakāpeniski izpra-tīs savu sūtību Visumā, saskaņos savu Es ar lielo Visumu, izzinās un arī pārveidos Visumu. Saulesbērns viņa priekšstatos ir miera un saska-ņas iemiesojums.

Pēc nesenajiem notikumiem Ukrainā un Francijā ir jāsecina, ka Raiņa izsapņotā nākotne vēl ir nā-kotne. S. Viese raksta: „Raiņa pa-saules izpratne savieno mazo Es ar lielo Visumu harmoniskā vienībā, vienībā ar tā pagātni un nākotni. Rainis izjūt sava es un savas tautas suverenitāti un dzīvotspēju tieši šo kopsakarību, organiskuma, nemi-tīgās mijiedarbības dēļ.”

Izrādē vairāk akcentēta vilša-nās politikā. „Es atdevu visu pa-sauli, – / Es gribēju jums vēl vairāk dot, / Jums nebij spēka saņemot.”

Bet piekrītu S. Vieses pārdo-mām: „Varbūt pēc gadu simtiem

Raiņa dzīvesstāsts pārvērtīsies leģendā, tāpat kā pirms gadu sim-tiem pārvērtās leģendā doktora Fausta dzīvesstāsts, kā leģendā pārvēršas tās personības, kas iz-teic laikmeta būtiskākās iezīmes. Raiņa garīgajā portretā nākotnes cilvēki redzēs 20. gadsimta tīrākos un spēcīgākos vaibstus.”

Rainis sevi kā personību ar tie-sībām publicēt savas domas apzi-nājās apmēram 30 gadu vecumā. Apzinos, ka Raini skolas laikā ne-izpratu tā, kā mēģinu patlaban.

Mēs visbiežāk nevēlamies pie-ņemt to, ko neizprotam. Varbūt tieši šogad kāds viņa gara pasaulei piekļūs tuvāk.

„Tas, kas redzējis ir nakti,Tas tik īsti saprot dienu.”Saule Rainim nozīmēja daudz –

kā simbols, kā siltums, kā mīlestī-ba. To izrādē atgādina arī režisors.

Pirmizrādes laikā radās izjūta, ka Rainis runā ne tikai ar aktie-ru mutēm, viņa neredzamā klāt-būtne atgādināja, ka ne viss ir tik vienkārši, kā mums šķiet.

„Vēl saule dus,Bet pelēks svīst jau rīts;Tik ilgi, grūti ir viņš sagaidīts –Bāls gaišums lēni aizņem mā-

koņus,Vēl saule dus.”

FOTO: LETA

„es tavā dzīvē tikai epizode, / Tev šodien skaista šķiet, rīt aizmirsīsi. / Tev nez kur mēness meitiņa ir prātā,” dzied Latvijas nacionālā teātra aktrise maija Doveika, kas atveido Aspazijas lomu.

Nepietiek kādu domu, jēdzienu

pasniegt prātam, cilvēks to ātrāk nesapratīs, iekams iedarbojas uz viņa jūtām, iekams viņš domu aptver ar jūtām.

Ilze BrInkmaneIk

12. februāris, 2015 www.izglitiba-kultura.lvAtbAlsts skolotājAm20

Skolotāju neapmierinātība ar sevi – negatīvisma avots skolā

Latvijas un Dānijas augstskolu lektors, publicists

Ik mēnesi no skolotājiem sa-ņemu vismaz ap piecdesmit vēs-tuļu. Pārsvarā pozitīvas, patīkami lasāmas un dažkārt arī neapmie-rinātības un negatīvisma pār-ņemtas. Piemēram, šajā nedēļā saņēmu šādu. „Labdien! Strādāju par skolotāju jau 22 gadus. Bei-dzot man pietiek! Vēlos jums, godātais Bikšes kungs, pajautāt, vai labi var nopelnīt ar tādu ru-nāšanu savās lekcijās, kā to darāt jūs. Varbūt man arī pamēģināt? Pieredze pedagoģijā ir. Ko sakāt? Vismaz nebūs ar tiem mēsliem pa skolu jācīnās.” (Pareizrakstības un stilistiskās kļūdas ir labotas. K. B.) Sūtītāja vārdu un e-pastu nepub-liskojam.

Ja esam neapmierināti ar skolē-nu uzvedību un pasauli kopumā, tas nozīmē, ka neesam apmieri-nāti ar sevi. Kad mēs kļūstam vis-neapmierinātākie? Tad, kad mēs savās galvās iepotējam pārliecību par to, kādai šai pasaulei ir jābūt. Mums ir pozitīvais nolūks, mums ir patiesa vēlme justies pilnvērtī-gam, bet tik un tā skola nav tāda, kā mums gribētos. Tāpēc mēs ar to neesam apmierināti.

Spēja skolēnos saskatīt…Skolēni paliek skolēni – mēs

viņus tikai pataisām par tādiem, kādus emocionāli atspoguļojam. Ja skolā lielākoties sastopam ne-godīgus skolēnus, tad cēlonis slēpjas tikai mūsos, jo ticam, ka skolēni ir negodīgi un netaisnīgi. Bet tas nav nekas cits kā mūsu pašu radītā pasaule. Dalījums labajos un sliktajos šīs negatīvās domas tikai kāpina un vairo sko-las iekšējo nemieru un stresu.

Citas agresīvas domasJa mēs savus cēlos nodomus

īstenosim, kaut ko neatzīstot, spēcīgā agresija, atstarodamās atgriezīsies atpakaļ – ja riebj, pie-mēram, netīrība, tad tikai tāpēc, ka mums ir netīri nodomi. Ārē-jie netīrumi ir iekšējo netīrumu

atspoguļojums. Kuriem riebjas homoseksuālisti, tie cīnās ar ho-moseksualitāti sevī (Z. Freids, 1920. gads: „man riebjas resnas, sasvīdušas sievietes, man riebjas mūsu valdība…”).

Neatzīšana ir galējā izpaus-me, vēlēšanās savas domas, jū-tas, tikumību, godīgumu pacelt pāri skolēna unikālajai būtībai, bet vienaldzība ir viena no naida izpausmēm.

Ja skolotājs ienīst kādu sko-lēnu, tad viņš domās no skolēna jau atbrīvojas: „es tevi vairs nere-dzu”, „tevis te nav”. Cik bieži mēs sakām „es negribu tevi redzēt”, „vācies prom no manām acīm”! Aizkaitinājums skolotājā rodas tad, ja kaut kas mūs neapmieri-na: nekārtība, troksnis, izsvaidī-tas mantas, smiekli, slikta bērnu uzvedība. Katram skolotājam ir savas prasības, un, ja kaut kas ne-atbilst šīm prasībām, rodas dus-mas un aizkaitinājums. Ikviens skolotājs vēlas, lai skolēni atbil-stu viņa prasībām un cerībām, bet tur tā ironija – rada tādu pa-sauli, kurā dzīvo.

Ja pret skolotāju skolēns slikti izturasTad skolotājam ir jāielūkojas

sevī, jo ārējais atspoguļo iekšējo. Kāda ir attieksme pret sevi – tāda ir skolēnu attieksme pret skolotā-ju. Kāpēc nepaklausīgākie skolēni vairāk vai mazāk labāk uzvedas direktora stundās? Tāpēc, ka di-rektora attieksme (vismaz skolas telpās) ir cieņas pilna un tiek at-spoguļota uz āru.

Kā rīkoties? Ir jāsāk sevi vairāk cienīt (skolotājiem, kas skolā sēž līdz vēlai naktij, strādā virsstun-das (vislabākā sirdsapziņa), sko-lēni bieži dara pāri, jo šādi sko-lotāji, izrādās, mīl un ciena savu darbu, bet ne sevi pašu). Pieņem-sim sevi tādus, kādi esam – mī-lestība pret sevi ir īsta māksla.

Ja kaut retumis lamājam vai vainojam sevi par kādu rīcību, tad jau sevi nemīlam, tāpēc frag-ments no Luīzes Heijas grāmatas: „Esmu nonākusi pie secinājuma, ka tad, kad mēs mīlam sevi, at-zīstam par labu savu rīcību un paliekam mēs paši, mūsu dzīve kļūst brīnišķīga, ka vārdiem neiz-teikt. Visapkārt – mazi brīnumi-ņi, veselība uzlabojas, nauda pati dodas rokās, attiecības ar citiem uzplaukst un mūsu personība sāk izpausties radoši. Un tas viss notiek bez mazākās piepūles no mūsu puses. Kad mēs no sirds mīlam un cienām sevi un atzīs-tam par labu savu rīcību, mēs noteiktā veidā organizējam savu domāšanu. Tam seko brīnišķīgas attiecības ar apkārtējiem, jauns darbs, mēs pat tievējam un no-nākam līdz savam ideālajam stā-voklim. Mīlēt sevi nozīmē svinēt savas personības esamības faktu un pateikties par dzīves dāvanu.”

Cīnīšanās ar skolēniemTā ir vēlēšanās pazemot, ar

varu piespiest mainīt skolēna at-tieksmi pret skolotāju, vēlēšanās ar varu piespiest izturēties pret skolotāju godbijīgi, ar cieņu. Jo stiprāk mēs kādu vēlamies pār-mācīt, jo spēcīgāku atbildes re-akciju saņemam. Paši vien mēs, skolotāji, pievelkam pāridarī-tājus. Pārmācīšanas brīžos sko-lotājs subjektīvi cīnās nevis par nodarītā grēka izprašanu, bet gan pats ar sevi, par varu, ar kuras palīdzību piespiest mainīt skolē-na attieksmi pret skolotāju, nevis pret nodarījumu.

Ja skolotājs tiek sadusmots, aizvainots, viņš par to vēlas at-riebties, tad skolotājs ne vien nepieņem situāciju, bet arī mē-ģina situāciju mainīt ar agresi-jas palīdzību. Tātad mūsu agre-sija tiek virzīta uz skolēna, tas ir, otras pasaules, pazemošanu, iznīcināšanu, bet pārmācāmais skolēns ir daļa no agresīvā sko-lotāja. Arī skolēnu pārslogoša-na ar mājasdarbiem mūsu vidū ir sava veida atriebības sports (sak, pie kura skolotāja skolēni visvairāk spiesti rakstīt garākos rakstu darbus u. tml.). Šādas re-gulāras agresīvas pārmācīšanas un atriebības rezultātā drīz vien skolā nav neviena, ko cienīt. Ne-viens skolēns nekad nepazemos un neapvainos skolotāju, ja pret skolēniem izturēsies ar cieņu un mīlestību.

Skolotāja sapīkums, slikts garastāvoklis ir aizkaitinājuma, neapmierinātības un bezspēcī-bas izpausme. Tā ir zemapziņas agresija pret sevi. Sliktais gara-

stāvoklis rodas no neizpratnes, ka skolā nav uzvaru un zaudē-jumu: ir vienkārši rezultāts; tas nav ne labs, ne slikts (jebkurš rezultāts ir rezultāts). Šādā vil-šanās stāvoklī skolotājs patērē ļoti daudz enerģijas.

Skolotāju runasKad mēs domājam par sko-

lēnu, tad starp mums izveidojas informatīvi enerģētiskais kanāls, un tāpēc – ar kādu domu mēs tie-sāsim skolēnu, ar tādu tiksim tie-sāti paši. Mūsu dusmīgās domas un valodas izraisa mūsu ener-ģētiskā līmeņa krišanos, sagrauj skolas vidi ar negatīvismu. Ja mēs par kādu skolēnu domājam vai runājam sliktu, mēs viņam sūtām savas postošās domas. Sūtot ne-gatīvas domas, mūsu zemapziņā vienlaikus ieslēdzas pašiznīcinā-šanās programma.

„Netiesājiet, lai jūs netaptu tiesāti!” Ar kādu domu mēs tiesā-sim skolēnus, ar tādu tiksim tie-sāti mēs. Ar kādu mērauklu mēs viņus mērīsim, ar tādu tapsim mērīti mēs.

Skolotāji, kas izplata negatī-vas valodas par skolēniem, cieš no hroniska noguruma un nega-tīvisma. Šādu skolotāju neuzti-cēšanās pamatā bieži vien ir tikai un vienīgi viņu negatīvās domas un negatīvās runas par skolē-niem. Tā ir agresija, kas rada neiecietīgas, dusmīgas, smagnē-jas domas un negatīvu attieksmi pret sevi. Bet, kas sliktas domas domā par sevi, tas slikti domā arī par skolēniem un pasauli. Cil-vēkmīlestība pret citiem sākas ar mīlestību pret sevi. Ja skolotājs sāk lamāt sevi par kādu rīcību, tad viņš ir gatavs lamāt otru, dusmoties uz viņu, vēlēt viņam ļaunu, sist, ienīst viņu.

Skolēni atbilst mūsu gaidāmNo milzīgā visdažādāko sig-

nālu jūkļa, ko mums nodod sko-lēni (un otrādi), mēs vispirms ievērojam tos, ko mēs gaidām, ceram ieraudzīt, ko esam iedo-mājušies, u. tml. Citiem vārdiem sakot, mēs skolēnos redzam to, ko gaidām ieraudzīt. Ja mēs kādu skolēnu uztversim kā, piemēram, nekaunīgu sliņķi, mēs viņam ar savām domām tādam arī liksim justies. Un, ja vēl pasakām skaļos vārdos, tad skolēns paliek ārpus kontroles.

Reiz kāds zemnieks neesot va-rējis atrast savu maku. Viņš pār-meklēja visu māju, bet maka ne-kur nebija. „Laikam to ir nozagu-

ši,” viņš nodomāja. Viņš pārcilāja atmiņā visus, kuri pēdējā laikā bija apgrozījušies viņa mājā. Aiz-domas krita uz puisēnu, kaimiņa dēlu. Viņš bija ienācis tieši pirms maka pazušanas. Neviens cits to nozagt nevarēja.

Nākamajā dienā saticis puišeli uz ielas, zemnieks viņa uzvedībā ievēroja daudz apstiprinājumu savām aizdomām. Kaimiņu dēls acīmredzami mulsa, slēpa acis un vispār atgādināja nogrēkoju-šos runci. Bet zemniekam nebija nekādu tiešu pierādījumu, un viņš nezināja, ko darīt. Un katru reizi, kad viņš sastapa šo puišeli, tas izskatījās aizvien vainīgāks un zemnieks uz viņu aizvien vai-rāk dusmojās. Beidzot viņš tā sa-skaitās, ka nolēma aiziet pie zag-lēna tēva un izteikt viņam tiešu apsūdzību.

Tajā brīdī zemnieku pasauca sieva. „Skaties, ko es atradu aiz gultas!” viņa teica un pasniedza pazudušo maku ar naudu.

Kāda ir vēstījuma būtība? Ir jānoskaidro, kāpēc puika izvai-rījās no acu kontakta, nosarka u. tml. Puika nesaprata, par ko viņu uzskata – laupītāju, sērij-veida slepkavu, izvarotāju, viņš neko nesaprata, bet jutās tā, it kā būtu kaut ko nozadzis.

Un mūsu, tas ir, skolotāju, visu nelaimju sākums ir tas, ka neapzināti mēs jau gaidām, kad skolēni to demonstrēs, tāpēc mēs uzbrūkam pirmie, lai nenokļūtu upura lomā. Ja mēs ticēsim, ka visapkārt ir tikai slinki, neau-dzināti skolēni (jeb, kā vēstules autore rakstīja, mēsli), tad mēs sistemātiski arī atradīsim šīs pār-liecības apstiprinājumus. Sprie-dums par skolēnu vispirms ir spriedums par skolotāju.

No paša skolotāja ir atkarīgs, kā pret viņu izturēsies skolēni. Nav nekaunīgu skolēnu – viņi ir tikai mūsu domu, uzvedības atspoguļojums (reaģē uz mūsu zemapziņas izstarotajiem signā-liem). Viņi ar saviem vārdiem izpauž savu pasaules modeli, piemēram, ja viņš kādu lamā, nosoda, tad iekšēji pats ir tāds. Šādi cīnītāji vienkārši sevi vēl nav parādījuši līdz galam, bet, kad nāks pie varas, tad parādīsies visā krāšņumā.

Sarakstei: [email protected]

FOTO

: no

pers

onis

kā a

rhīv

a

kaSparS BIkŠeIk

Skolotājiem, kas skolā sēž līdz

vēlai naktij, strādā virsstundas, skolēni bieži dara pāri, jo šādi skolotāji, izrādās, mīl un ciena savu darbu, bet ne sevi pašu.

Jo stiprāk mēs kādu

vēlamies pārmācīt, jo spēcīgāku atbildes reakciju saņemam. Paši vien mēs, skolotāji, pievelkam pāridarītājus. Pārmācīšanas brīžos skolotājs subjektīvi cīnās nevis par nodarītā grēka izprašanu, bet gan cīnās pats ar sevi, par varu, ar kuras palīdzību piespiest mainīt skolēna attieksmi pret skolotāju, nevis pret nodarījumu.

Spriedums par skolēnu vispirms

ir spriedums par skolotāju.

Skolotāji, kas izplata

negatīvas valodas par skolēniem, cieš no hroniska noguruma un negatīvisma.

12. februāris, 2015 www.izglitiba-kultura.lv 21metoDiskie mAteriāli

Zvejniekciema vidusskolas informātikas skolotāja un 7. klases audzinātāja

Pēc vairāku gadu rūpīga, sis-temātiska darba vides izpētē un saudzēšanā Zvejniekciema vi-dusskolai jau divus gadus ir pie-šķirta Zaļā karoga balva un eko-skolas nosaukums. Tieši tāpēc skolēni tiek mudināti iesaistīties dažādos pasākumos un konkur-sos, kas ir saistīti ar vides aizsar-dzības tematiku.

7. klases skolēni 2015. gada janvārī izveidoja vides spēles, kuru radīšanas procesā izmantoja tikai otrreiz pārstrādājamus ma-teriālus, piemēram, plastmasu, stiklu, metālu, papīru u. c., šādi parādot, ka nav jātērē papildu līdzekļi, lai izveidotu izglītojošas un attīstošas spēles gan bērniem, gan pieaugušajiem.

izzini eiropas valstisSpēles pamatkomplekts ir

veidots no kartona, virs kura ir pielīmēts korķa materiāls. No papīra ir izgrieztas Eiropas valstu kontūras. Tās ir izkrāsotas atbil-stošās valsts karoga krāsās, lai spēlētājam būtu vieglāk salikt Ei-ropas karti. Spēlētāja uzdevums ir salikt pareizu Eiropas kontūr-karti, izmantojot dotās valstu kontūras. Lai spēlētājam būtu vieglāk kontūras pievienot pie pamatnes, tās ar kniepadatu pa-līdzību piesprauž pie korķa. Spēle ir pabeigta, kad ir salikta precīza Eiropas karte.

Spēli var izmantot gan ģeogrā-fijas stundās, mācot skolēniem par Eiropas valstīm, gan arī spē-lēt ģimenes vai draugu lokā.

metam korķus pudelē!Spēles pamatne ir veidota no

diviem dēļiem, kuri pirms tam ir kalpojuši par gultas sastāvdaļām. Pie pamatnes ir piestiprinātas plastmasas pudeles ar nogrieztu apakšējo daļu. Pie katras pudeles ir pierakstīts punktu skaits, ko spēlētājs var iegūt, precīzi ieme-tot korķīti tajā. Spēlētājiem ir jā-sacenšas, kurš būs visprecīzākais un iegūs visvairāk punktu. Spē-lētāji korķīšus met no divu met-ru attāluma.

Spēlei nav vecuma ierobežo-juma, to var spēlēt gan klasē ar skolasbiedriem, gan mājās ar ģi-meni.

mācīsimies skaitītMakulatūra ir galvenais

izejmateriāls, no kā radīt šo spēli. Spēlei ir 30 kartīšu, kuras ir vei-dotas no vecām avīzēm. Kartītes ir sadalītas divās daļās – uz vienām ir uzzīmēts saldējums, uz otrām ir uzrakstītas matemātiskas iz-teiksmes. Bērniem, spēlējot spē-li, uz vienas kartītes ir jāsaskai-ta uzzīmētie saldējuma konusi, bet pēc tam jāatrod rezultātam atbilstošā izteiksme. Spēli spē-lē, kamēr kartītes ir savienotas

pa pāriem. Spēle ir paredzēta pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem, lai mācītos rēķināt un attīstītu algoritmisko domāšanu.

uzmini nuSpēles izveidei ir nepiecieša-

mi plastmasas pudeļu korķīši un makulatūra. Uz apaļām papīra lapiņām ir uzzīmēti zīmējumi. Pamatnosacījums – vienam zī-mējumam ir jāatkārtojas divas reizes. Izveidotos zīmējumus ie-līmē korķīšu pamatnēs. Korķīšus izvieto uz galda ar zīmējumiem uz leju, lai tos neredzētu. Spēlē-tājiem, paceļot divus korķīšus, ir jāskatās, vai zīmējumi ir vienādi. Ja ir, tad paceltos korķīšus noņem no spēles laukuma. Ja zīmējumi nesakrīt, korķīšus novieto atpa-kaļ. Šādi spēli turpina, kamēr ir atrasti visi vienādie zīmējumi. Spēlētājiem ir jāmēģina atcerē-ties, kurā vietā ir novietoti korķīši ar konkrēto zīmējumu, lai atrastu pareizo pāri. Šī spēle ir paredzēta,

lai trenētu cilvēka atmiņu un labi pavadītu laiku draugu lokā.

Burtu spēleSpēles izveidei ir nepiecie-

šams kartons, avīzes un audums. Pamatne ir veidota no karto-na, kuram augšpusē ir pielīmēti dažāda veida audumi. Savukārt virs audumiem ir piestiprināta avīze, uz kuras ar marķiera palī-dzību ir sazīmētas rūtiņas. Spēles komplektā ir arī kartona gabaliņi, uz kuriem ir uzrakstīti burti. Spēlētājiem, saņemot burtus, ir jāsāk veidot loģiskus vārdus, tā iegūstot punktus. Spēli sāk, no-vietojot burtu spēles platformas vidū. Katram burtam ir sava noteikta skaitliskā vērtība, kas ir redzama kauliņa labajā apakšējā stūrī. Tukšajiem kauliņiem nav skaitliskas vērtības, un tie var tikt izmantoti jebkura burta vietā pēc izvēles. Spēlētāji sacenšas, izvei-dojot pēc iespējas vairāk vārdu. Spēle beidzas, kad spēlētājiem vairs nav pieejami burti.

Spēles no otrreiz pārstrādājamiem materiāliem SanTa TInkuSaIk


Spēli veidoja Zvejniekciema vidusskolas 7. klases skolnieks Andris ivanovs.


Spēli veidoja Zvejniekciema vidusskolas skolnieces Kate Strupiša, patrīcija elīza Grīnberga, Lauma Krista mežapuķe.


Spēli veidoja Zvejniekciema vidusskolas 7. klases skolniece Beāte Adelīna odīte.


Spēli izveidoja Zvejniekciema vidusskolas 7. klases skolnieces ma-rija Ķēniņa un Samanta made Leimane.


Spēli veidoja Zvejniekciema vidusskolas 7. klases skolniece Anna Ērenfrīde.

12. februāris, 2015 www.izglitiba-kultura.lv22 In memorIam

Šā gada 4. februārī ASV, Mi-čiganas štata Kalamazū, tikko sasniegusi 103 gadu vecumu,

mūžībā ir aizgājusi latviešu koru kultūras leģenda – izcilais diriģents, kultūras darbinieks, pedagogs un publicists Roberts Zuika.

Roberts Zuika ir dzimis 1913. gada 20. janvārī Vidzemē, Lubejas pagas-ta „Ambātos”. Dziesma un diriģē-šana viņam iet pie sirds kopš skolas gadiem. Tāpēc pēc Kusas pamat-skolas beigšanas skaidrs ir ceļš uz Rīgas Skolotāju institūtu, kuru pa-beidz 1936. gadā ar sevišķu kordi-riģenta un vijoles skolotāja ieteiku-mu diplomā. Seko skolotāja darbs Kokmuižas (tagad Kocēnu) pagas-ta pamatskolā. Līdztekus darbam skolā R. Zuika izglītību papildina Valmieras Mūzikas skolā, šai laikā vada arī korus Liezērē, Kocēnos, Valmierā un Liepājā.

1943. gada rudenī R. Zuiku 30 gadu vecumā iesauc Latviešu leģionā. Jau 1944. gadā Dun-dagā viņš izveido vīru kori un paspēj dziedāt dievkalpojumos Dundagā, Popervālē un Val-demārpilī. Pulka karadarbība

turpinās Vācijas Pomerānijas teritorijā. Karam beidzoties – laimīga padošanās sabiedroto gūstā Šverīnē. Pēdīgi R. Zui-ka un viņa koristi nonāk liela-jā gūstekņu nometnē Putlosā (Šlēsvigas Holšteinas pavalsts), kur nometnes pastāvēšanas lai-kā notiek 23 koncerti, kuriem ir neaizstājama loma karagūs-tekņu morālā gara uzturēšanā. Nebrīves laiku beidzot, koris nolemj neizirt un darboties ar nosaukumu „Zuikas vīru koris”. Bēgļu nometņu laikā sabiedro-to okupētajās Vācijas teritori-jās koris latviešu pārvietojamo personu (DP) nometnēs sarīko divus ļoti plašus koncertceļoju-mus, piedalās dziesmu dienās Gēstahtā, Lībekā, Eslingenā. 1947. gadā nometnē izveidotais Zuikas vīru koris, pateicoties Viktoram Baštikam, neizirst un izceļo uz Lielbritāniju. R. Zui-kam kā ģimenes cilvēkam ie-braukšana Anglijā ir liegta, viņš korim privāti pievienojas vēlāk.

Paralēli aktivitātēm korī viņš un arī koristi strādā smagu darbu metāllietuvēs Korbijā.

1961. gadā R. Zuika ar ģimeni dodas uz ASV un apmetas Kala-mazū Mičiganas štatā. Turpmāk ASV viņš vada dažādus korus un iesaistās citos ar koru mūzi-ku saistītos darbos. R. Zuika ir bijis virsdiriģents dziesmu svēt-kos Toronto, Klīvlendā, Bostonā, Čikāgā, kā arī Eiropas Dziesmu svētkos Hannoverē un Londonā un 32. kultūras dienās Austrāli-jā. Kopš 1990. gada viņš ir bijis klāt un diriģējis arī visos dziesmu svētkos Rīgā. R. Zuika 2003. gadā tika apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Latvijas radio programmā „Klasika” mūzikas vēsturnieks Arnolds Klotiņš par R. Zuiku saka šādus viedus vārdus: „Viņš bija varbūt pat pēdējais, kurš sa-vienoja pirmskara Latvijas kor-diriģentus ar šodienu. Viņš bija tāds dzīvais tilts. Varbūt pēdējais. Bet tas nav galvenais. Galvenais,

ka viņš bija cilvēks, kurš izgāja karu, gūstekņu nometnes, bēgļu laiku, smagu darbu, un visgrūtā-kajos laikos viņš savu Kurzemes cietoksnī kara beidzamajos mē-nešos dibināto Zuikas vīru kori izveda cauri gadu desmitiem, sniedza ap 150 koncertu Vācijā, pēc tam Anglijā strādāja smagu darbu metāllietuvēs, bet ieguva trīs pirmās godalgas Anglijas na-cionālajos konkursos.”

„Un Zuikas vīru koris ir vēs-turiski pirmais latviešu koris, kas piedalījās un ieguva augstu vietu starptautiskā koru konkur-sā,” stāsta vēsturnieks. „Tas bija 1953. gadā Velsā. /../ Visgrūtāka-jos un nepateicīgākajos apstāk-ļos šis cilvēks spēja ar dziesmu pacelties pāri, saglabāt savu pār-liecību. /../ Tas bija cilvēks, kurš nekad neapstājās, viņam bija ār-kārtīga enerģija. Viņš ap sevi ra-dīja atmosfēru, kas cilvēkus cēla. Viņam bija tāds teiciens – paliek tikai atdotais. Var teikt, ka viņš atdevis ir ļoti daudz.”

Paliek tikai Roberta Zuikas atdotais

Ik InfOrmācIJaIk


„Viņš ap sevi radīja atmosfēru, kas cilvēkus cēla. Viņam bija tāds teiciens – paliek tikai atdotais. Var teikt, ka viņš atdevis ir ļoti daudz,” Latvijas radio program-mā „Klasika” atzīst mūzikas vēs-turnieks Arnolds Klotiņš.

nobeigums.Sākums 15. janvāra un 29. janvāra numurāProfesores Dr. psych. GunasSvences apkopotie materiāli, izmantojot Rīgas Pedagoģijas unizglītības vadības akadēmijasprofesionālā maģistra studijuprogrammas studentu pētījumus(Siliniece, 2009; Grīvza, 2012;Lustika, 2010; Šuke, 2007)

3. Personāla vadības iesaistīša-nās. Kad notikumos iesaistās vadī-ba, tad mobings kļūst par oficiālu lietu, kurā ir viegli nepareizi novēr-tēt situāciju, vainu uzveļot mobin-gam pakļautajai personai. Tā vietā, lai sniegtu palīdzību, vadība tiecas pieņemt aizspriedumainu nostāju, vēloties atbrīvoties no nevēlamas problēmas. Sākas izolācijas un iz-raidīšanas process. Vadība problē-mu mēdz saskatīt personas nevē-lamās īpašībās, nevis darba vides faktoros (tādos kā psihosociālais klimats), noliedzot savu atbildību notiekošajā.

4. Nepareizas diagnozes kon-statēšana. Ja upuris meklē palīdzī-bu pie psihologa, pastāv risks, ka tiks nepareizi novērtēta situācija, ja trūkst pieredzes mobinga iz-pausmju un seku jomā. Iespējams, personai tiek noteikta nepareiza diagnoze (paranoja, maniakālā depresija u. c.). Šāds spriedums var sagraut personas iespējas sa-ņemt rehabilitāciju un atgriezties darba tirgū.

5. Izraidīšana. Ja tiek īstenots iepriekšminētais scenārijs, tad ar mobinga palīdzību parasti no dar-ba tirgus tiek izstumti cilvēki vēl pirms pensionēšanās vecuma. Iz-

raidītajām personām sociālās sekas nav iepriecinošas, situācija mēdz būt par nopietnu saslimšanu iemes-lu (Groeblibghoff & Becker, 1996; Leymann, 1996), kas liek personai meklēt medicīnisko un psiholo-ģisko palīdzību. Haincs Leimanis aprakstīja mobingu kā procesu, kurā indivīds var maz ko darīt, bet aiziešana no darba ir aprakstīta kā raksturīgs stāsta nobeigums (Ley-mann, 1996).

Tims Fīlds (Field, 2001) mobin-gu iedalīja divās fāzēs: pakļaušanas un kontroles fāze, kurā agresora mērķis ir nodibināt kontroli, domi-nējot, noliedzot otra tiesības uz ne-atkarību un pašnoteikšanos; grau-šanas un likvidēšanas fāze, kurā upuris ir aptvēris notiekošo un sāk aizstāvēties, bet agresors apjēdz, ka pilnīga kontrole pār otru nav iespē-jama, jo upuris nekad nepakļausies viņa gribai. Vienīgā iespēja ir otru likvidēt, piespiežot pamest darbu.

Dīters Zapfs (Zapf, 2001) uzlū-ko mobinga procesu kā konflikta intensificēšanos, kas veidojas no konfliktu epizožu sērijām. Viņš uzskata, ka šis process ir indivī-dam nekontrolējams un parastās konflikta risināšanas metodes (konflikta un stresa menedž-ments) tajā nav efektīvas. Mobin-

ga attīstību pēc intensifikācijas shēmas pierādīja kvalitatīvs pētī-jums, konstatējot piecus procesa virzienus (sk. 1. att.): 1. – mobings pakāpeniski un nepārtraukti in-tensificējas; 2. – process ļoti strau-ji attīstās un paliek nemainīgi augsts; 3. – konflikts intensificējas, bet pēc laika pakāpeniski mazinās; 4. – process attīstās pakāpienveidā intensificējoties; 5. – ir vērojami periodiski procesa saasinājumi un kritumi. Vairumā gadījumu noti-kumi attīstās saskaņā ar 4. (pakā-pienveida), kā arī 1. vai 5. shēmu.

H. Leimanis savu novērojumu rezultātā ir izdalījis vairākas mo-binga pakāpes atkarībā no tā, cik dziļas sekas mobings ir atstājis uz indivīdu.

Pakāpes nosaka mobinga in-tensitāte, biežums, ilgums, kā arī indivīda psiholoģija, audzināšana, pagātnes pieredze, vispārējie aps-tākļi.

1. Indivīds cenšas nepakļauties, izbēgt no mobinga agrīnā stadijā; tiek pilnībā rehabilitēts tajā pašā darbavietā vai citā.

2. Indivīds nevar pretoties vai izvairīties nekavējoties, tādēļ cieš īslaicīgi vai ilglaicīgi garīgas vai fi-ziskas nespējas dēļ. Rodas grūtības atgūt savas pozīcijas darba tirgū.

3. Ietekmētā persona nav spē-jīga atgriezties darbā. Var palīdzēt īpaša atveseļošanas programma (Davenport, Schuartz & Elliott, 1999).

mobinga procesā iesaistītās pusesMobings pret indivīdu var tikt

realizēts gan no vadības, gan ko-lēģu, gan padoto un arī klientu

puses. Mobinga situācijai ir rak-sturīga varas atšķirība. Tas nozī-mē, ka indivīdi, atrodoties vājākā varas pozīcijā, biežāk kļūst par mobinga upuriem. Tomēr mo-bings var sākties, arī atrodoties līdzvērtīgā varas situācijā, bet dažādu iemeslu dēļ pamazām var izveidoties situācija, kurā indi-vīds tiek nostādīts nelīdztiesīgā stāvoklī ar ierobežotām iespējām sevi aizstāvēt. Neliels ir to gadī-jumu skaits, kad vadītājs tiek pa-kļauts padoto mobingam, tomēr ir veikti pētījumi arī par t. s. aug-šupejošo mobingu, par tā izpaus-mēm un iemesliem (Sheehan, Branch, Barker, Ramsay, 2004).

No 8000 aptaujātajiem norvē-ģu darbiniekiem 54 % ir cietuši no priekšniecības, 38 % – no ko-lēģiem, 20 % – no abām pusēm, 15 % – no klientiem, 15 % – no padotajiem (Einarsen & Skog-stad, 1996), bet Vācijā, Austrijā un Lielbritānijā 70–80 % ir pa-kļauti vadības mobingam (Hoel, Cooper & Faragher, 2001). ASV veiktajā pētījumā 71 % gadījumu uzbrucēji atrodas vadošā amata pozīcijā attiecībā pret savu upuri, 17 % – mobings izmantots pret

saviem kolēģiem, bet 12 % – no padoto puses pret priekšniecību (Namie, 2007). H. Leimaņa un Helges Hoela pētījumos ir kon-statēta tendence, ka mobinga upuris cieš no tā paša dzimuma pāridarītāja (Leymann, 1996; Hoel, Cooper & Faragher, 2001).

Tātad mobings ir uzskatāms par ārkārtēju sociālu stresoru, tas ir vērsts uz sociālām attiecībām darbinieku organizācijas iekšie-nē. Tas izpaužas kā manipulācijas un agresīvas un naidīgas uzvedī-bas formas, kas sistemātiski tiek vērstas pret vienu vai vairākiem kolēģiem kā uzbrukumi indivīda iespējām komunicēt ar citiem, sociālajām attiecībām, personis-kajai reputācijai, indivīda profe-sionalitātei un dzīves kvalitātei, fiziskajai veselībai.

Mobings ir aplūkojams kā vai-rākfāžu process, kas parasti sākas ar konfliktu, kuram saasinoties tas turpinās agresīvu un psiholo-ģisku uzbrukumu formā, iedarbi-not mobinga procesu, tā izolējot, padarot par upuri jeb vainīgo izraudzīto cilvēku un visbeidzot viņu izslēdzot (piespiežot atstāt darbu).

Psiholoģiskā vardarbība rada

stresu, tāpat kā stresa pilna darba vide var radīt vardarbību.

Mobings darbā, tā raksturojums, pazīmes

1. attēls

problēmA

12. februāris, 2015 www.izglitiba-kultura.lv 23AtvADu vārDi

reklāmA

12. februārīMazajā ģildē Amatu ielā 3/5 Vec-

rīgā plkst. 18.30–20.00 notiks LU profesora Leona Taivana lekcija par islāma un Eiropas attiecībām pēdē-jo Francijas notikumu kontekstā. Ieeja – brīva. Laipni lūgti visi inte-resenti.

13. februārīVSIA „Rīgas Tūrisma un rado-

šās industrijas tehnikums” Nīcgales ielā 26 Rīgā plkst. 10.00 notiks Lat-vijas profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu profesionālās meistarības konkursa „Viesmīlības pakalpoju-mi” pusfināls un pedagogu profe-sionālās kompetences pilnveides seminārs tūrisma un viesmīlības nozares profesiju pedagogiem.

14. februārīVISC Strūgu ielā 4 Rīgā

plkst. 10.00 notiks profesionālās kompetences pilnveides kursi folk-loras skolotājiem, folkloras kopu vadītājiem.

16. februārīVISC Strūgu ielā 4 Rīgā

plkst. 13.00 notiks XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku mākslinieciskās padomes sēde.

17. februārīRīgas 54. vidusskolā plkst. 12.00

notiks skolu veiksmes stāstu „Mācot mācāmies kopā” projekta „Izglītība izaugsmei” ietvaros ārpusstundas pasākums „Meteņi” latviešu valodas un krievu valodas skolotājiem. Pie-teikties un anotācija: http://riimc.lv/lv/pedagogiem/seminari.

RIIMC Kaņiera ielā 15 (102., 103. aud.) plkst. 14.00–17.30 no-tiks seminārs projekta „Izglītība izaugsmei” ietvaros, konkurss pe-dagogiem „Radi. Rādi. Redzi” in-formātikas, matemātikas, ķīmijas, bioloģijas pedagogiem. Pieteikties un anotācija: http://riimc.lv/lv/pe-dagogiem/seminari.

pASāKumi

Mani sapņi paliek bērnos,Tālāk būs jau viņu ceļš…

(Valija Brutāne)

Edīte Kupča (18.07.1934.–27.01.2015.) ir sko-

lotāja, kuru pazīst vairākas paau-dzes ne tikai Pļaviņās. Savas sko-lotājas gaitas viņa sākusi 18 gadu vecumā Alojas pusē, bet dzīves ceļš atvedis līdz dzimtajai pilsētai

Pļaviņām un skolu, kuru savu-laik, 1953. gadā, pati absolvējusi. No 1970. gada līdz 1996. gadam viņa bija Pļaviņu vidusskolas di-rektore, strādājusi arī par direk-tora vietnieci, vēstures skolotāju un klases audzinātāju. 51 darba gads tika pavadīts skolā. Iegūts pedagoģijas maģistra grāds. 1978. gadā Edītei tika piešķirts Nopelniem bagātās skolotājas goda nosaukums.

Būt dzīves un darba vidū – tā bija E. Kupčas būtība.

Savā skolotājas mūžā viņa skolā ir iedibinājusi lieliskas tra-dīcijas – neaizmirstami svētki iz-laidumā, svinīgi un sirsnīgi žeto-na vakari, skolas absolventa Kār-ļa Daktera prēmija labākajiem 12. klases skolēniem. „LOTOS” laiku piedzīvojumi, sadraudzī-bas pasākumi ar Sarkandas skolu Kazahijā un tankera „Pļaviņas” komandu, vērienīgas vecāku

konferences, interesantas un aiz-raujošas vēstures mācību stun-das – tas un vēl daudzi skolas laika notikumi ataust atmiņā, ja tiek pieminēta skolotāja Kupča.

Viņas aizraušanās bija po-litikas norises, tādēļ daudzus gadus skolā jauniešiem tika piedāvātas nodarbības „Polit-klubā”, aicināti ciemos ievē-rojami politiķi. E. Kupča bija tā, kura veda pļaviņiešus uz barikāžu atceres pasākumiem Rīgā, organizēja melnās kafijas vakarus pilsētā un ar lepnumu stāstīja par savu audzēkņu sa-sniegumiem.

E. Kupčas vadībā daudzus gadus aktīvi darbojās biedrība „Pļaviņu tautskola”. Tur pulcē-jās Pļaviņu novada iedzīvotāji, kuriem skolas sols jau sen aiz muguras. Sirds izglītība – tā tautskolēni dēvēja savas no-darbības. Bet par šīs sirds puk-

stiem rūpējās tautskolas vadī-tāja E. Kupča.

Nepārspējama Edītes kundze bija, organizējot dažādus pasā-kumus pilsētas iedzīvotājiem. Īpaši iemīļotas bija skolotājas iz-lolotās ekskursijas un braucieni uz teātru izrādēm. Ar apskau-žamu enerģiju viņa sadarbojās ar saviem bijušajiem skolēniem, īpaši priecājās, ja viņi skolotāju apciemoja.

Skolotājas Kupčas maģistra darbs ir grāmata par skolas vēsturi – „Pļaviņu ģimnāzi-jai 80”, tad sekoja darbs, veido-jot Pļaviņu pilsētas grāmatu, un arī skolas 90 gadu svinībās tika izdota grāmata par skolu. Ar humoru viņa minēja, ka atliek vien uzrakstīt grāmatu par sevi, bet šī iecere palika nepiepildīta.

Edītes kundzes dzīves kaislī-ba allaž ir bijusi tautiskās dejas.

Daudzi Pļaviņu vidējās paau-dzes deju kolektīva dalībnieki ir pateicīgi par iegūto dejas prasmi jau vidusskolas laikā. Skolotāja prata iet līdzi laikam, uzklausīt, dot vērtīgu padomu, ar stingrāku skatienu uzlūkot kādu blēņdari, mierināt skum-jās un uzslavēt par labi paveik-tu darbu.

Jau vairākus gadus skolotā-ja vairs nestājās klases priekšā, bet skolēnu, vecāku un kolēģu atmiņā viņa palikusi kā prasīga direktore un Skolotāja ar lielo burtu.

2015. gada janvāra pēdējā dienā Edīte Kupča pēdējo reizi devās uz skolu Daugavas kras-tā, no kurienes ceļš veda pēdējā gaitā uz Bārukalna kapsētu Pļa-viņās.

Pļaviņu novada ģimnāzijas kolektīvs

18. februārīJelgavas Amatu vidusskolā Aka-

dēmijas ielā 25 plkst. 10.00 notiks Latvijas profesionālās izglītības ie-stāžu audzēkņu profesionālās meis-tarības konkurss „Skaistumkopša-nas pakalpojumi”.

Rēzeknes novada Griškānu pa-gasta kultūras namā Griškānu pa-gasta Sprūževā, Centrālajā ielā 27, plkst. 10.00 notiks Ziemeļlatgales tradicionālās dejošanas, skalu lēkša-nas, kadriļu un dvieļu deju konkur-si – tradicionālās dejošanas konkur-sa „Vedam danci 2015” pusfināls.

Jelgavas Amatu vidusskolā plkst. 10.00 notiks pedagogu pro-fesionālās kompetences pilnveides seminārs skaistumkopšanas pa-kalpojumu nozares profesiju pe-dagogiem.

Rīgas Zolitūdes ģimnāzijā Ruses ielā 2 plkst. 15.00–18.00 sākas kursi „Praktiskās darba metodes mājtu-rības un koka un metāla tehnolo-ģiju mācību procesā” (8 h) mājtu-rības un tehnoloģiju II (koka un metāla) skolotājiem. Pieteikties un anotācija: http://riimc.lv/lv/pedago-giem/seminari.

RIIMC Kaņiera ielā 15 plkst. 15.00–18.00 notiks kursi „Sa-darbības iespējas ar sākumskolas skolēniem, kuriem ir uzvedības un mācīšanās grūtības” (12 h) sākum-skolas skolotājiem. Pieteikties un anotācija: http://riimc.lv/lv/pedago-giem/seminari.

19. februārīRIIMC Kaņiera ielā 15 (103. aud.)

plkst. 10.00–13.00 sākas kursi „Angļu valodas mācīšana pirmskolā” (12 h) angļu valodas skolotājiem (pirmsko-la). Pieteikties un anotācija: http://riimc.lv/lv/pedagogiem/seminari.

RIIMC Kaņiera ielā 15 (104. aud.) plkst. 15.00–18.00 no-tiks seminārs „Lasītprasme un tās mērīšana. Kā veicināt mācību kva-litātes uzlabošanu” (8 h) direktora vietniekiem izglītības jomā. Pie-teikties un anotācija: http://riimc.lv/lv/pedagogiem/seminari.

19.–20. februārīPriekuļu tehnikumā Egļu gat-

vē 9 Priekuļos plkst. 10.00 notiks profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu profesionālās meista-rības konkurss „Datorsistēmu tehniķis” un „Programmēšanas tehniķis”.

Priekuļu tehnikumā plkst. 10.00 notiks pedagogu profesionālās kom-petences pilnveides seminārs IKT nozares profesiju pedagogiem.

20. februārīRīgas 49. vidusskolā plkst. 15.00

notiks skolu veiksmes stāstu „Mācot mācāmies kopā” pro-jekta „Izglītība izaugsmei” ie-tvaros seminārs „Patriotisma un savas valsts, pilsētas un skolas piederības stiprināšana” skolu direktoru vietniekiem audzināšanas darbā, klašu au-dzinātājiem.

Rīgas 49. vidusskolā plkst. 14.00 notiks skolu veiksmes stāstu „Mā-cot mācāmies kopā” projekta „Iz-glītība izaugsmei” seminārs „Klases avīzes, sienasavīzes un gadagrāma-tas veidošana kā kolektīva saliedē-šanas pasākums” 5.–12. klašu au-dzinātājiem. Pieteikties un anotā-cija: http://riimc.lv/lv/pedagogiem/seminari.

21. februārīLatvijas Kara muzejā plkst. 10.00–

15.00 notiks Vēstures skolotāju bied-rības (VSB) organizēta konference. Programmā: lekcija (krievu valo-dā) par Tuvo Austrumu konfliktu, projekts „Latvijas valsts pama-ti, vēsture un mūsdienas”, VISC aktualitātes, vēstures standarts pamatskolā, arheoloģija un tās metodes, izdevniecības „Zvaig-zne ABC” jaunumi, VSB darba grupu (vasaras dienas Valkā, eks-kursija, olimpiāde, konkurss „Vēs-ture ap mums”, ārējie sakari, pro-jekti, valde) aktualitātes, diskusija par VSB attīstības perspektīvām, valdes sastāvu 2015. gadam, val-des vēlēšanas.

12. februāris, 2015 www.izglitiba-kultura.lv24 grāmAtplAukts

Aizrauj domu gaitas tēlos

Daugavpils Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore

Grāmatas nejauši nenonāk rokās. Ar Umberto Eko darbiem, ko Dace Meiere izcili pārtulko no itāļu valodas, man aizvien ir slepens prieks satikties: ko gan šoreiz Eko būs sagudrojis starp

diviem grāmatas vākiem?Svešais, kas pagaidām vēl ne-

pazīst Eko viņa tekstos, tas var lasīt anotāciju uz aizmugurējā vāka. Šoreiz jāuzteic anotācija grāmatai „Ķēniņienes Loanas mistiskā liesma”. Ja es pirms tam neko nezinātu par U. Eko, tad arī es droši vien sagribētu la-sīt romānu, par kuru ir pat norā-de: ilustrētais. Bet cits var atgādi-

nāt sev, ka „Rozes vārds”, „Fuko svārsts” ir pazīstamākie U. Eko romāni.

Pati būtiskākā izjūta, kas aiz-ķērās, ir vārdu salikums „papīra atmiņa”. Tie, kas romānu izlasa, sāk to lietot savās sarunās. Mēs visi esam pilni ar vārdiem, ko sa-protam, un kustībām, ko veicam automātiski. Mūsu domu gaitas ir ievietotas tēlos – lūk, ar to mani aizrauj saturīgā daiļliteratūra. Daudz pērļu ir atrodams tur, starp lubenēm, kas biezā slānī guļ.

Savukārt Māras Zālītes ro-māns „pieci pirksti” ir vēl nebijis gadījums latviešu literatūrā, kad bērna domāšana ir satuvinājusies ar izcilām ilgām pēc savas zemes, Latvijas. Bauda lasīt! Mazas esejas ir pilnas ar brīnumiem, kā bērns redz pasauli. Jebkura vecuma la-sītājs nonāks savā bērnībā, kas mums jau šķita aizmirsusies.

Skolotājam profesionāla inte-rese: kā M. Zālīte tik precīzi bēr-na ādā iejutusies?

Vai mīlestība ir tikai sirsnība bez kādām duļķēm? – jautā Vil-helms Šmids savā kabatas lielu-ma grāmatā „mīlestība. Kāpēc tā ir tik grūta, un kā tā tomēr izdodas?” (Rīga: Zvaigzne ABC, 2012). Filozofiju studējis cilvēks nolemj kopā ar lasītāju padomāt par ko tik ikdienišķu: romantika un rutīna, abas ar mīlestību sais-tās. Manuprāt, pārsteigums ir arī 7. nodaļa „Standartjautājumi”. Tā būs īstā, ar ko sākt lasīt.

Bez gariem komentāriem vēlētos ieteikt grāmatu, kas jau vienpadsmit gadu ir manā grā-matplauktā, – Tomasa Hillanna Ēriksena darbu „mirkļa tirā-nija: straujš un gauss laiks in-formācijas sabiedrībā” (Rīga: Norden AB, 2004). Grāmata būs gana laba, jo pirmais teikums

skan: „Šo grāmatu uzziedinājusi spēja sajūta: kaut kas iet grīstē” – un tuvāk nobeigumam: „Ne-steidzīgums ir tikums, kad tas neskar citus. Cilvēkam informā-cijas sabiedrībā visvairāk trūkst labu filtru.”

Centos būt filtrs biezajam grā-matplauktam.

BaIBa felceIk

Valmieras 5. vidusskolas bibliotekāre

Filozofiskas pārdomas, kuras ļauj salīdzināt savu dzīves piere-dzi ar autora skatījumu un maina iesīkstējušu sabiedrības viedokli, ir osho „Grāmata par bērnu”. Varbūt šo grāmatu nevajag lasīt vēlu vakarā un no sākuma līdz beigām. Nezinu, kāpēc, bet man to patīk lasīt, nejauši uzšķirot kādu no lappusēm, – un rodas izjūta, ka kāds tev dod padomu vai atbildi uz jautājumu, kas tevi ir nodarbinājis. Gan strādājot skolā, gan ģimenē audzinot trīs pusaudžu vecuma bērnus (13, 17 un 17), reizēm pārņem bezspē-cības izjūta un rodas doma, ka tu nespēj izprast viņu domāšanu un arī rīcību. Pāršķirstot šo grā-matu, dažbrīd pavisam nejauši izlasu kādu frāzi, kas ir kā atslēga durvīm, pie kurām neveiksmīgi esmu klauvējusi jau ilgāku laiku.

Grēthenas rūbinas „Laimes projektu” iesaku izlasīt tiem, kuri vēlas dzīvē kaut ko mainīt un uzsākt gadu ar jaunu apņem-šanos. Tā varētu būt – atrast savu laimes formulu un sākt īstenot šo projektu. Šī grāmata mani uzrunāja ar vizuālo vāka nofor-

mējumu, kas šķita garastāvokli uzlabojošs. Grāmatā ir 12 noda-ļu, katram mēnesim veltīta vie-na, esmu tikusi līdz 80. lappusei. Nolēmu, ka lasīšu gada garumā – katrā norādītajā mēnesī konkrē-to nodaļu.

Ļoti laba grāmata, kuru var izmantot klases audzināšanas stundās, veidojot skolēnos iz-

pratni par vērtībām un savu personību, ir edgara untāla „Korporatīvās pasakas”. Par to ļoti labi atsaukušās kolēģes skolotājas. Grāmatai ir apakš-virsraksts „Tavas jaunās dzīves sākums”. Es gan nevarētu teikt, ka šīs pasakas kaut kā būtis-ki likušas man mainīt dzīves vērtības, bet uz dažām lietām

varbūt arī var paskatīties ar dziļdomīgu smaidu…

Visbeidzot – man darbā uz gal-da stāv maziņa, necila grāmatiņa zilā krāsā – „Krīti panikā un bai-dies”. Šī grāmata pēdējā mēneša laikā ir kļuvusi par lasītāko grā-matu skolas bibliotēkā, jo visi, kas pienāk pie galda, paņem to rokās un pašķirsta. Tā kā katrā lapā ir tikai viens teikums, parasti katrs skaļi nolasa uzšķirtajā lappusē rakstīto – un ir iemesls jautrībai. Piemēram, kaut vai par teikumu: „Labāk traks un kopā ar visu pa-sauli nekā gudrs, bet viens.”

Rodas izjūta, ka kāds tev dod padomu vai atbildi IveTa JančevSkaIk


„Gan strādājot skolā, gan ģimenē audzinot trīs pusaudžu vecuma bērnus, reizēm pārņem bezspēcības izjūta un rodas doma, ka tu nespēj izprast viņu domāšanu un arī rīcību,” atzīst iveta Jančevska.


„mūsu domu gaitas ir ievietotas tēlos – lūk, ar to mani aizrauj saturīgā daiļliteratūra. Daudz pērļu ir atrodams tur, starp lubenēm, kas biezā slānī guļ,” uzskata Baiba Felce.

Documents

Šonedēļ aktuāli slēpot ļoti patīk!putni ziemā Integrēta nodarbība ar runas dominanti Apes PII „Vāverīte” Teātra dienās bērni gūst pirmo skatuves pieredzi Saldus