LATVIJAS AGRONOMU BIEDRĪBAS BIĻETENS Nr. 211917. gada pavasaris

AKTIVITĀTE Realizācijas laiks Atbildīgā persona

Zinātniski praktiskā konference LLU 23. februāris Dz.KreišmaneLAB agronomu lauku seminārs A. Jātnieks LAB agronomu dzimtu saiets ValdeNovadu, nodaļu agronomu sanāksmes Visu gadu Valdes locekļiLLU LF AGRONOMU DIENAS LLU LFSPBURTNIEKU īpašuma apsaimniekošana. A, JansonsMājas lapas uzturēšana, informācijas nodrošināšana

Visu gadu SilmaleA. Arelis

LAB informatīvie BIĻETENI Maijs, Novembris A.Silmale,A.PāvuleLAB stipendija LLU LF studentam Dz.KreišmaneSadarbība ar Baltijas valstu agronomiem Ā. RudlapaSadarbība ar Jauno Zemnieku klubu A. JātnieksSadarbība ar Latvijas Mazpulku LAB nodaļasSadarbība ar “ Fondu Latvijas lauksaimniecības attīstībai”

ValdeR. Krastiņš

Piedalīšanās LOSP sēdēs V. DzenisLAB balvu nolikumu precizēšana A.Silmale, LAB valdeJĀŅA AUSEKĻA balva Marts ValdeK. Ulmaņa 140. dzimšanas dienas konference Priekuļos

L. Beroza

LAB dokumentu apzināšana, arhivēšana L. BerozaValdes sēdes A. Silmale

LAB AKTIVITĀTES 2017. GADAM

LATVIJAS AGRONOMU BIEDRĪBAS VALDES SĒDĒS IZSKATĪTIE JAUTĀJUMI

2017. gada 13. janvāra valdes sēdes darba kārtībā divi svarīgi jautājumi - LAB zemes īpašuma BURTNIEKOS apsaimniekošana;- 2017. gada valdes darbības plāna apspriešana.

V.Dzenis informēja valdi, ka noslēgts līgums ar vietējiem agronomiem Dzidru Grīnbergu un Staņislavu Malkcirti, lai viņi organizētu sekmīgāku LAB īpašuma apsaimniekošanu Burtniekos.

A.Brokam valde uzdeva sagatavot atskaiti par līdz šim paveikto LAB BURTNIEKU īpašuma apsaimniekošanas organizēšanā un kopā ar A.Jansonu sagatavot uzskatāmu vizuālu informāciju par pašreizējo situāciju LAB BURTNIEKU īpašumā.

Valde izskatīja 2017. gada valdes darbības plāna projektu, apstiprināja un uzdeva to publicēt LAB mājas lapā.

Bez ikgadējiem pasākumiem plānā paredzēts:

- organizēt vasarā praktisku lauku semināru;- atzīmējot mūsu pirmā Goda Biedra Kārļa Ulmaņa 140. dzimšanas dienu

piedalīties konferences rīkošanā Priekuļos;- pārskatīt un precizēt LAB balvu nolikumus;- apzināt un sakārtot LAB dokumentus un arhīvu.

Valde sprieda, kā uzlabot un aktivizēt LAB mājas lapu.R. Krastiņš aicināja agronomus domāt, kā biedrība gatavosies Latvijas valsts simtgadei

2017. gada 17. marta valdes sēde- Zemkopības ministrijas pārstāvis R. Pauniņš informēja valdi par topošajā likumdošanā paredzētajām izmaiņām, kas saistītas ar zemi – to iegādi un nomu. Likumdošanā paredzēti papildinājumi, lai lietderīgāk izmantotu Valsts zemes fondu.

Zemnieku Saeimas pārstāvis M. Troms atzina, ka Latvijā jācīnās ar deviņdesmito gadu nepārdomātās zemes reformas sekām. Zemnieku Saeima iepazinusies ar zemes izmantošanas jautājumu risināšanu citās valstīs. Jādomā par tālākiem likuma papildinājumiem.

Valdes locekļi debatēs uzsvēra, ka lauku pašvaldības pavirši novērtē zemes pircējus.

ZM pārstāvis V. Pētersons informēja valdi par nelielām izmaiņām - papildinājumiem likumdošanā par meliorāciju. Izmaiņas galvenokārt saistītas ar meliorācijas objektiem, kuriem ir vairāki īpašnieki un ar meliorācijas sistēmu būvniecības darbiem pierobežā. Visa meliorācijas sistēmu uzskaite tiek digitalizēta .

Debatēs valdes locekļi uzsvēra meliorācijas lielo nozīmi ceļu kvalitātes nodrošināšanā un to, cik liela nozīme ir zemes īpašnieku izglītošanai par meliorācijas jautājumiem..- G. Lanka informēja, ka attiecībā uz VARAM sagatavoto „Zemes politikas plāna projektu no 2017. gada līdz 2020.gadam” ZM uzskata, ka zemes jautājumu risināšanai nepieciešams ilgāks plānošanas periods – vismaz līdz 2025. – 2030. gadam. ZM iebilst, ka Latvijas vidējais svērtais zemes kvalitātes novērtējums - 38 balles tiek uzskatīts par minimālo auglības līmeni LIZ, kas nodrošina komerciāli dzīvotspējīgu lauksaimniecību. ZM speciālisti uzskata, ka to varētu attiecināt uz augkopību, bet ne uz visu lauksaimniecību. Praksē ir pierādīts, ka gaļas lopkopība, arī aitkopība var nodrošināt augstu rentabilitāti saimniekojot uz zemes, kur novērtējums ir ievērojami zemāks par 38 ballēm. Aicināja LAB dot savu atzinumu.

- G. Lanka informēja arī par nepieciešamajām izmaiņām „Lauksaimniecības labas prakses nosacījumos” (LLPN). Norādīja kāda informācija būtu jāiekļauj LLPN.

- Jauno Zemnieku Kluba pārstāvji G. Valainis un M. Treimanis iepazīstināja ar JZK aktivitātēm un rudenī plānoto Forumu „SOLIS 2017”.

- V. Dzenis aicināja valdes locekļus padomāt, ko LAB varētu darīt Latvijas simtgades atzīmēšanā. BURTNIEKOS paredzēts stādīt bērzu aleju, Ierosināja LAB biedriem uz LAB zemes iestādīt 100 bērzus. L.Beroza ieteica uzskatāmi parādīt Latvijas agronomus trīs laika posmos –pirms okupācijas, okupāciju laikā un pēc neatkarības atjaunošanas. Ierosināja sagatavot žurnāla „ZEME un TAUTA” jubilejas izdevumu ar plašāku informāciju par Latvijas agronomiem, agronomu dzimtām. V. Dzenis aicināja priekšlikumus pārdomāt un papildināt.

Valde nolēma:- atbalstīt LLU LF Studējošo pašpārvaldes priekšlikumu un „JĀŅA AUSEKĻA” balvu piešķīra LLU LF 2. kursa studentam Jānim Haļzovam. - finansiāli atbalstīt „AGRONOMU DIENAS 2017”.

2

1917. gada 19. maija valdes sēde notika BURTNIEKOS, kur atrodas LAB īpašums. LAB izveidojusies laba sadarbība ar Burtnieku domes vadību. Burtnieku novada domes priekšsēdētājs Kārlis Sedvalds sēdes dalībniekus iepazīstināja ar novada vēsturi un domes darbības galvenajiem uzdevumiem. Pozitīvi novērtēja sadarbību ar LAB un informēja par topošajiem projektiem - skatu torņa būvniecību, pludmales sakārtošanu, dabas takas izveidošanu. Šovasar – 30. jūnijā Burtniekos notiks ļoti plašs pasākums -„Dabas koncertzāle”. Par LAB īpašuma apsaimniekošanu Burtniekos pastāstīja Dzidra Grīnberga un Staņislavs Malkcirtis. Lai sakoptu mežu platības tiek veiktas sanitārās cirsmas, stādītas priedītes, atēnoti koku stādījumi, uz skatu torni veidota taka.

Par zemes platību izmantošanu LAB ir līgums ar „Zirgaudzētava BURTNIEKI”, uzsāktas sarunas par zirgu ganību aploku uzlabošanu.

Valdes sēdes dalībnieki īpašumu iepazina dabā, apskatot gan plānotā skatu torņa un dabas takas vietu, ezera krastmalu, apkopto parku un zirgu ganību aplokus. Apskatīja arī Zirgaudzētavas bibliotēkas izstāžu zāli un zirgu stalli, kur redzēja diplomētos Burtniekos audzētos zirgus.

Valdes sēdes darba kārtībā bija arī jautājums par gatavošanos Latvijas simtgadei 2018. gadā.

Plānots izdot LAB žurnāla „ZEME un TAUTA” jubilejas izdevumu. Redaktore Agita Pāvule sastādījusi vēlamo tematu sarakstu šim izdevumam. Jāprecizē autori, kuri materiālu žurnālam gatavos.

Paredzēts arī kopējs pasākums ar kaimiņu republiku agronomu savienībām. Tiek apsvērta iespēja kopā ar LLU LF organizēt zinātnisku konferenci.

R. Krastiņš informēja par pasākumu „ TRAKTORDIENA 2017- Viedā lauksaimniecība praksē”, kas divas dienas 26. un 27. maijā noritēs AS „Agrofirma Tērvete” laukā „Anšķini”.

Semināri, arklu, sējmašīnu, rugaines kultivatoru, smidzinātāju demonstrējumi uz lauka un traktoru sacensības Šogad jaunums – sējumu apskate un vērtēšana uz lauka. Svētku programma lieliem un maziem.

R.Krastiņš informēja arī, ka Latvijas simtgadei veltīts grandiozs pasākums notiks 2018. gada 18. septembrī Rīgā, kurā piedalīsies labākie dažādu lauksaimniecības nozaru pārstāvji, pierādot, ka lauksaimniecība – galvenā Latvijas ražojošā nozare, ir attīstīta un pelnoša, ka Latvijā dzīvot ir labi.

Informācija par ZINĀTNISKI PRAKTISKO KONFERENCI Jelgavā

2017.gada 23.februārī LLU Lauksaimniecības fakultāte, Latvijas Agronomu biedrība, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija Jelgavā LLU rīkoja zinātniski praktisku konferenci „Līdzsvarota lauksaimniecība”.

Konferenci atklāja Lauksaimniecības fakultātes dekāne, profesore Zinta Gaile. Plenārsēdē par agronomu lomu un uzdevumiem runāja Latvijas Agronomu biedrības prezidents Valdis Dzenis. Par aktualitātēm Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijā ziņoja profesore Baiba Rivža. Savas domas par zinātnes lomu tautsaimniecības attīstībā savā ziņojumā izteica LZA prezidents, akadēmiķis Ojārs Spārītis. Par bioekonomikas attīstības iespējām Latvijā ziņoja LLU rektore, profesore Irina Pilvere. Par pētījumu rezultātiem un atziņām lopkopības nozarē Latvijā ziņoja profesore Daina Jonkus.

3

Lauksaimniecības fakultātes dekāne, profesore Zinta Gaile un profesors Antons Ruža bija sagatavojuši ziņojumu par ilggadīgo izmēģinājumu nozīmi lauksaimniecībā un analizēja situāciju Latvijā. Pēteris Lakovskis ziņoja par vides pasākumiem lauku attīstības politikā.

Pēc pusdienām sekoja darbs sekcijās. Sekcijā Zinātniskie pētījumi laukkopībā interesenti noklausījās profesores A.

Jankavas priekšlikumus degradēto teritoriju klasifikācijai un noteikšanai, Priekuļu Zinātnes centra pētniece D Piliksere ziņoja par priekšauga ietekmi uz labību sējumu nezāļainību Vidzemes reģionā, LLU profesore B. Bankina ziņoja par pētījumu un secinājumiem par agrotehnisko pasākumu nozīmi kviešu lapu slimību ierobežošanā, autoru kolektīva vārdā A. Stalažs izklāstīja pētījumu rezultātus par Spānijas kailgliemeža invāziju Latvijā, kādas tam sekas un kaitējums lauksaimniecībai, tāpat autoru kolektīva vārdā R. Zeps ziņoja par nedestruktīvo un bioķīmisko metožu salīdzinājumu augu analīzēs, bet S.Zute iepazīstināja ar jaunākajām auzu šķirnēm Latvijā – ‘Lizete’ un ‘Stendes Emīlija’.

Vairāki ziņojumi bija veltīti slāpekļa nodrošinājumam augsnē un augiem. Šī tēma bija autoru kolektīva (A.Kārkliņš, I.Līpenīte, A.Ruža) ziņojumos Slāpekļa bilance augsnē atkarībā no mēslojuma, Minerālā slāpekļa dinamika augsnē 2015-2016.gada izmēģinājumos, Slāpekļa mēslojums un kultūraugu ražas Saldus pētījumu poligonā. Autoru kolektīvs (A.Šēnberga, L. Dubova, I.Alsiņa) bija sagatavojušas ziņojumu par sēklu inokulācijas ietekmi uz pupu augšanu agrīnajās ontoģenēzes stadijās.

Sekcijā Pētījumi dārzkopībā interesenti noklausījās A. Balodes pētījuma rezultātus par vermikomposta ietekmi uz liliju augšanu un V. Poles ziņojumu par vermikomposta mēslojuma ietekmi uz ābeļu augšanu un ražošanas sākumu, Dārzkopības institūta pētniece L. Lepse sniedza izvērtējumu par cūku pupu/dārzeņu jauktajiem stādījumiem, autoru kolektīva vārdā S. Zeipiņa informēja par sojas šķirņu salīdzināšanas rezultātiem, bet L. Agejenkova iepazīstināja ar novērojumiem par bioloģiski aktīvo savienojumu ietekmi uz redīsu ražas veidošanos. Par plūmju šķirņu augļu garšas izmaiņu vērtējumu pa gadiem sekcijas sēdē ziņoja I.Grāvīte, bet D. Dēķena un I. Alsiņa bija sagatavojušas ziņojumu par plūmju potcelmu izvērtējumu. Par skābo ķiršu ziemcietību ziņoja D.Feldmane, par Nīderlandes zemeņu šķirņu izvērtējumu Latvijas apstākļos ziņojumu bija sagatavojis autoru kolektīvs (V.Laugale, E.Ivanova, S.Dane), bet I.Kalniņa un S.Strautiņa - ziņojumu par remontanto zemeņu šķirņu izvērtējumu Dobelē.

Sekcijā Zinātniskie pētījumi lopkopībā interesenti noklausījās LF doktorantes S. Petrovskas ziņojumu Kappa-kazeīna genotipa un laktācijas ietekme uz piena produktivitāti laktācijā un L. Cielavas ziņojumu Mūža garums un produktivitāte dažādas izcelsmes vaislinieku meitām. Jaunā zinātniece D. Bārzdiņa ziņojumā analizēja jēru 2016. gada kontrolnobarošanas rezultātus, bet autoru kolektīva vārdā docente L. Degola sniedza ziņojumu Pākšaugi cūku barības devās. Veterinārmedicīnas fakultātes kolēģes L.Liepa un I.Šematoviča ziņoja par Anketēšanas nozīmi subakūtās spurekļa acidozes skarto govju ganāmpulka veselības kontrolē, bet autoru kolektīva vārdā profesore D. Jonkus pastāstīja par amonjaka emisiju prognozēšanu slaucamām govīm pamatojoties uz urīnvielas saturu pienā.

Sekciju sēdēs pēc ziņojumu noklausīšanās notika pārrunas par ziņojumos skartajiem jautājumiem un diskusijas.

Ne mazāk svarīgi jautājumi kā nolasītie sekciju sēdēs, bija atspoguļoti stenda ziņojumos aula foajē: LAUKKOPĪBĀ

4

1. I. Ločmele, L. Legzdiņa, Z. Gaile, A. Kronberga. Vasaras miežu populāciju un viendabīgu šķirņu ražas salīdzinājums.2. S. Rancāne, B. Jansone, A. Jansons, A. Rebāne, G. Jermuša. Lucernas šķirņu vērtējums lopbarības un sēklaudzēšanas sējumos.3. M. Ausmane, I. Melngalvis, A. Ruža. Augsnes apstrādes minimalizācijas ietekme uz sējumu nezāļainību.4. L. Zariņa, L. Zariņa. Virsaugā sētu vasarāju labību efekts nezāļu ierobežošanā: projekta prodiva monitoringa rezultāti bioloģiskajās saimniecībās.5. L. Zariņa, I. Alekse, L. Auziņa. Lapu mēslojuma lietošanas efektivitāte pākšaugu sējumos.6. V. Strazdiņa, V. Fetere. Vasaras kviešu šķirņu graudu raža un kvalitāte bioloģiskajā audzēšanas sistēmā.7. D. Lapiņš, G. Putniece, J. Kopmanis, R. Sanžarevska, I. Melngalvis, A. Jermušs, A. Švarta. Sējumu nezāļainība Zemgales reģionā un to ietekmējošie faktori.8. A. Pogulis. Koksnes pelnu un vermikomposta ietekme uz zirņu ‘Lāsma’ sēklu ražu un kvalitāti.9. J. Ņečajeva, L. Zariņa, S. Zute. Bīstamo īsmūža viendīgļlapju nezāļu izplatība Latvijas teritorijā.10. O.Treikale, L. Feodorova-Fedotova, Z. Vigule, E. A. Brauna. Dzeltenās rūsas Puccinia striiformis Wes. attīstības un postīguma novērtējums ziemas kviešu sējumos 2016. gadā.11. J. Pugačova, Z. Vigule, S. Būmane. Slimību ierobežošana vasaras rapšu sējumā.12. S. Būmane, E. A. Brauna, S. Zute. Izplatītākās zirņu slimības.13. I. Skudra, A. Ruža. Slāpekļa noteikšanas metožu savstarpējās sakarības ziemas kviešos.14. A. Konavko, A. Ruža. Augsnes apstrādes veida un augmaiņas ietekme uz ziemas kviešu graudu kvalitāti.15. B. Bankina, G. Bimšteine, A. Treguba, M. Katamadze, A. Būka. Lauka pupu slimību ierobežošanas efektivitāte.16. G. Bimšteine, M. Narvils. Kartupeļu lakstu puve un tās ierobežošanas iespējas integrētajā augu aizsardzībā.17. L. Dubova, A. Ruža, I. Alsiņa, A. Šenberga. Augsnes apstrādes un augu maiņas ietekme uz augsnes mikrobioloģisko aktivitāti.18. I. Ļeņenkova, D. Kunkulberga, A. Liniņa. Hibrīdo un populācijas rudzu šķirņu graudu kvalitāte.19. A. Liniņa, A. Ruža. Šķirnes, meteoroloģisko apstākļu un slāpekļa mēslojuma ietekme uz ziemas kviešu graudu kvalitātes rādītājiem.

DĀRZKOPĪBA

20. A. Simtniece, G. Bimšteine, J. Vilcāne. Ābolu puves ierosinātāju spektrs glabāšanās laikā.21. A. Balode. Papildapgaismojuma ietekme uz liliju (Lilium spp.) uzziedināšanu.

LOPKOPĪBA22. L. Orbidāne, I. Kļaviņa, A. Veidemane, D. Jonkus. Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa vaislas ērzeļu pēcnācēju priekškāju un pakaļkāju eksterjera kvalitātes analīze.23. S. Ceriņa, L. Proškina. Pākšaugu izmantošanas ekonomiskais novērtējums broilercāļu ēdināšanā.24. I. Eihvalde. Dažādu proteīnpiedevu izmantošana slaucamo govju barošanā.

5

Meitenes „ievelk” sesiju

25. D. Baltiņa, D. Kairiša. Šarolē aitu izmantošanas iespējas Latvijā.

Agronomu diena 2017

Šī gada 19. aprīlī norisinājās LLU Lauksaimniecības fakultātes (LF) Studentu pašpārvaldes (SP) rīkotais pasākums “Agronomu diena 2017”, ko atbalsta arī Latvijas Agronomu biedrība. Agronomu dienas šogad sasniedz savu otro pilngadību- norisinājās jau 21. reizi. Norises vieta bija SIA "Konekesko Latvija" tirdzniecības un klientu servisa centrs Jelgavā.

Pasākuma pirmajā daļā studenti piedalījās rīta rosmē, kurā veica atraktīvus iesildošos vingrinājumus, piemēram, iztēlojās sevi intensīvi stādot kartupeļus. Pēc tam studentiem bija uzdots grupu uzdevums. Tika arī pasniegtas vienreizējās stipendijas. LAB stipendiju ieguva LF 2. kursa students Jānis Haļzovs, bet SIA “Amazone”, Z/S “Upeskalni” un SIA “Precīzo Tehnoloģiju Skola” stipendijas LF SP aktīvistes Sabīne Drevinska, Marta Treimane un Elīza Ilze Malceniece. Lekciju ciklā uzstājās Līga Vilka, kura stāstīja par lielogu dzērvenēm, Jānis Grasbergs mūs

iepazīstināja ar savas saimniecības darbību piena nozarē. Uzstājās arī divi pārstāvji no Zemnieku Saeimas –Juris Cīrulis no Z/S “Mežacīruļi” un Arnis Burmistris no Z/S “Vilciņi- 1”. Prieks par LF1. kursa studentu Ediju Memgaudi, kurš aizvietoja pārstāvi no “Vilomix” un pastāstīja par skābbarības ieraugiem. Patīkami iepriecināja LF dziesminieki- 2. kursa studenti Didzis un Jurģis.

Pēc zupas ēšanas studenti iesaistījās dažādās spēlēs uz aktivitātēs gan telpās, gan brīvā dabā. Sacensību iesākumā tika izvingrināts prāts interaktīvā erudīcijas spēlē, kur dalībniekiem bija jāizmanto viedtālruņi un jāatbild uz jautājumiem, piemēram, viens no jautājumiem bija: “Kas ir ‘Edvīns’ ”. Tika “ievilkta sesija”, velkot traktoru, “uzcelta” Gaismas pils, komandas piedalījās

6

Pēc sacensībām, gaidot balli …

sponsororientēšanā un dažādās stafetēs. Sacensību uzvarētāji tika paziņoti Jelgavas pils aulā ballē ar grupu "Rūtaini Krekli".

Agronomu dienas ir visas Lauksaimniecības fakultātes svētki, kā studentiem, tā pasniedzējiem. Paldies ikvienam pasākuma organizatoram, atbalstītājam un dalībniekam. Nobeigumā Jāņa Grasberga ieteikums, ko viņš sacīja studentiem Agronomu dienā: “Galvenais būt mācāmiem!”

Elīza Ilze Mauceniece

“JĀŅA AUSEKĻA” balvas laureāts JĀNIS HAĻZOVS

Jānis Haļzovs dzimis Rīgā 1996.gada 12.martā, Pārdaugavā. Skolas gaitas uzsācis Rīgas 19.vidusskolā, septītajā klasē mācības turpināja matemātikas novirziena klasē Āgenskalna ģimnāzijā, bet vēlāk iestājās Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas bioloģijas novirziena klasē.

Jau skolas laikā J.Haļzovs izrādīja īpašu interesi par botāniku un vides zinātni, piedaloties Rīgas Dabas zinību skolā, kopš devītās klases aktīvi iesaistījās Latvijas Universitātes Botāniskā dārza izmēģinājumu lauciņu apkopē, veicot pirmos patstāvīgos pētījumus. Jānis divas reizes ir izstrādājis skolēnu zinātniski pētnieciskos darbus bioloģijas sekcijā par tēmu “Arbūzu un meloņu audzēšana dažādās vidēs” un “Audzēšanas vietu ietekme uz arbūzu un meloņu šķirņu ražību”, kurus publicējis un aizstāvējis, saņemot atzinības un godalgas reģionālajā un valsts līmenī, par pirmajiem drošajiem soļiem pētniecības jomā savu darbu aizstāvējis Latvijas 38. skolēnu zinātniskās konferences plenārsēdē LU Bioloģijas fakultātē.

Kopš 2014. gada iesaistās LU rīkotajā zinātniskās konferences sekcijā “Augu selekcija un introdukcija”, kuru līdz šī gada pavasarim godpilni vadīja Dr.biol.,prof. Rihards Kondratovičs.

Jānis, parādot savu talantu arbūzu un meloņu audzēšanā Latvijā, 2015. gadā saņēmis “Maksimālists 2015.” titulu eksaktajās zinātnēs Latvijas mērogā.

Kopš 2015. gada studē agronomiju ar specializāciju dārzkopībā Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Piedalījies starptautiskajā studentu zinātniski praktiskajā konferencē “Studenti ceļā uz zinātni” ar referātu “Melon and watermelon growing opportunities in Latvia” un “Latgales meloncloning invitro”, un Lauksaimniecības fakultātes studentu zinātniskajā konferencē ar referātu “Meloņu potēšanas metožu salīdzinājums”. Jānis atbalstījis Latvijas Lauksaimniecības universitātes popularizēšanu, piedaloties festivālā “Helsus 2016” Jelgavas pilsētas Pasta salā.

Studiju dzīvē Jānis ir atbalstījis un piedalījies “Agronomu dienas 2016” organizēšanā un uzstājās ar stāstījumu par praktiskajām iespējām un aspektiem audzēt Jāni interesējošos ķirbjaugus Latvijā. Paralēli pamata studijām Jānis veic zinātniskās pētniecības darbu LLU Augsnes un augu zinātņu institūtā un LU Augu bioloģijas laboratorijā bakalaura grāda iegūšanai.

2016. gadā publicējis pētījuma rezultātus par Latgales meloņu klonēšanu augu audu kultūrās zinātniskajā seminārā Ražas svētki “Vecauce – 2016”: Lauksaimniecības zinātne nozares attīstībai. Izvērtējot darbu publikāciju stenda referātus, Jānis saņēma žūrijas balvu, kuru pasniedza Dr. habil. biol. ,asoc. prof. Īzaks Rašals, vēlot neapstāties pie sasniegtā un papildināt savas zināšanas arī turpmāk.

7

Jānis katru gadu aicina jauniešus izstrādāt zinātniski pētnieciskos darbus praktiskajā augkopībā, kopš 2017. gada ir darbu vadītājs septiņiem jauniešiem un vides izglītības pedagogs Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas izglītojamiem. Jānis aktīvi atbalsta VSIA ”Bulduru Dārzkopības vidusskola” zinātnisko un praktisko darbību dārzeņkopības jomā, popularizē netradicionālo dārzkopību periodiskajos izdevumos un aicina jauniešus un apkārtējos rūpēties par vidi mums apkārt.

“Mana dzimta ir cēlusies no klusām un karstām stepēm, esmu cilvēks ar smagu raksturu. Cenšos jauniešiem pierādīt to, ka ir iespējams aizrautīgi pētīt, izzināt un atklāt jaunas, nebijušas lietas un parādības. Manuprāt, īsts zinātnieks ir mākslinieks. Nav nekā skaistāka par bērnu piedzimšanu, par to pārliecinos katru pavasari, izsējot sēklas un vērtējot jauniešu panākumus zinātniskajā pētniecībā”, saka

Jānis Haļzovs

PASĀKUMI NODAĻĀS UN NOVADOS

KURZEMES AGRONOMU TIKŠANĀS SALDŪ

Šī gada 20.janvārī Kurzemes zonas agronomus viesmīlīgi uzņēma Latvijas Agronomu biedrības Saldus nodaļa.

Par Kurzemes agronomu tikšanos Saldus Druvā stāstīts Rūtas Fjodorovas rakstā laikrakstā „Neatkarīgās Tukuma ziņas” un Tamāras Kļaviņas rakstā Brocēnu un Saldus novadu laikrakstā „Saldus zeme”.

Tamāra Kļaviņa publikācijā norāda, ka Druvas kultūras namā uz saietu pulcējās vairāk nekā 100 Latvijas Agronomu biedrības Kurzemes novada biedri un viņu pavadoņi no Saldus, Ventspils, Talsu, Liepājas, Kuldīgas un Tukuma bijušajiem rajoniem. LAB Saldus nodaļa viesiem piedāvāja iepazīties ar SIA „Saldus maiznieks” darbu. Sveicot saieta dalībniekus, Sarmīte Nāburga atzīmēja, ka ir patīkami viesu vidū redzēt daudz gados jaunu kolēģu. Arī saieta dalībnieki uzņēma biedrībā- Saldus nodaļā jaunu biedri- Lauru Pavlovsku, pēc tam noklausījās interesantu bitenieka Jāņa Vainovska lekciju par biškopību un SIA „Meduspils” darba pieredzi.

Tamāra Kļaviņa laikrakstā atzīmē, ka bitenieks bija atvedis degustācijai dažādu veidu medu, ziedputekšņus un bišu maizi un norāda, ka Jānis Vainovskis atzīmējis, ka svarīga ir biškopja sadarbība ar zemes apsaimniekotājiem, jo no zemnieka audzēšanai izvēlētajām kultūrām atkarīgs vai bitēm būs ganības. Biteniekus iepriecina arī nezāles, piemēram, rudzupuķes un zirga kumelītes. Aicinājis lauksaimniekus audzēt rudzupuķes kā biškopībai nozīmīgu augu, jo to sēklu par augstu cenu, pat ar labības piejaukumu var pārdot Vācijā, kur rudzu puķes uzskata par vērtīgu nektāraugu. Arī uz latvāņiem bitenieki skatās kā uz nektāraugu.

Bitenieka Jāņa Vainovska lekcijā izteiktās atziņas ļoti detāli aprakstījusi Rūta Fjodorova rakstā „Mēs, biškopji, esam atkarīgi no agronomiem” laikrakstā „Neatkarīgās Tukuma ziņas”.

Kurzemnieku tikšanās notikusi svinīgā gaisotnē, uz skatuves goda vietā bijis novietots Latvijas Agronomu biedrības karogs. Cienījamākie nodaļu pārstāvji iedeguši sveces ceļojošajā piecžuburu svečturī un, kā agronomu himnu, kopīgi nodziedājuši Jurjāņu Andreja dziesmu „Nevis slinkojot un pūstot”. No Saldus nodaļas sveci svečlukturī aizdedzinājusi cienījamā agronome Raita Bambāne, kas ilgus gadus nostrādājusi augu šķirņu salīdzināšanā Tiruļos. Saieta dalībniekus iepriecinājis vidējās paaudzes deju kolektīvs Druva.

8

Agronomu sanāksmē piedalījās arī Latvijas Agronomu biedrības prezidents Valdis Dzenis. Viņš pastāstīja par biedrības valdes darbu un aicināja agronomus izteikt savus priekšlikumus lauksaimniecības attīstības programmai.

Pēc apsveikumiem, uzrunām, lekcijas un debatēm daļa pasākuma dalībnieku, kā norāda Tamāra Kļaviņa, aktīvi iesaistījušies atrakcijās un dejās, bet citi, īpaši pensionētie agronomi, nelielos pulciņos pārrunājuši kā klājies kopš iepriekšējās tikšanās. Daži nebija redzējušies vairākus gadus, jo nebrauc uz katru saietu.

No Saldus nodaļas Latvijas Agronomu biedrības Kurzemes novada ceļojošo svečturi pēc gada iegūs nākamās tikšanās rīkotāji kuldīdznieki.

Informācija sagatavota izmantojot Tamāras Kļaviņas rakstu laikrakstā Saldus zeme (21.01.2017.)

ZEMGALES AGRONOMI - DOBELĒ

2017.gada 9. februārī Dobeles un Jelgavas agronomi pulcējās Dobelē uz gadskārtējo agronomu tikšanos. Biedrībā tika uzņemti jauni biedri un izsniegtas biedru kartes. Apsveicām iepriekšējo gadu apaļo jubileju jubilārus. Ira Dzene tika sumināta 75 gadu jubilejā. Elga Eikmane saņēma Agronomu pastalas kā gada labākā agronome. Viņa atzīmēja savu 50 gadu jubileju. Agronomi pārrunāja gada notikumus.

Dobeles dzirnavnieka agronome Ineta Kārkla pastāstīja kā veicies ar auzu un cieto vasaras kviešu audzēšanu un ražošanas jaudu palielināšanu atverot auzu pārstrādes cehu un uzceļot jaunus graudu glabāšanas bunkurus. Latvijā varam izaudzēt gan auzas pārtikai, gan cietos kviešus makaroniem. Problēma ir šo kultūru ātra novākšana un aizsardzība pret slimībām. 2016. gada slapjais rudens veidoja fonu slimībām, kas samazināja graudu kvalitāti. Cietie vasaras kvieši varētu būt vēl viena niša ko audzēt mūsu graudkopjiem. Ir daudz jāstrādā pie piemērotu auzu un cieto vasaras kviešu šķirņu izvēles, lai iegūtu kvalitatīvus graudus, kas apmierinātu dzirnavnieka prasības. Viteras pārstāve Ieva Kinta nedaudz iepazīstināja ar savu firmas piedāvājumu augu mēslošanai.

Pēc pusdienām devāmies uz Rūķīšu tējām. Saimniecības īpašnieks iepazīstināja ar savu saimniecību un realizējamo produkciju. Tie, kuri nebija ievākuši tējas vasarā, iegādājās dažādus tējas maisījumus, augļu sulas un sīrupus. 95 procenti no nepieciešamā izejmateriāla tēju ražošanai tiek audzēti saimniecības 22 ha platībā. Gadā saimniecībā iegūst 15 tonnas izejmateriāla tēju ražošanai. Rūķīšu tējas ir plaši pieprasītas un tās ir gan beramas gan spilventiņos.

Mehanizēti tiek savāktas kumelītes un piparmētras. Pārējo augu ievākšana ir roku darbs.

Sabraukušie agronomi bija priecīgi par saulaino, sniegoto dienu un iespēju satikties.

Anita Lešinska

9

MĒS - AGRONOMI – ZEMES SĀLS

šie ir vārdi no senas Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas agronomijas studentu himnas.

Agronomi vienmēr bijuši patrioti un rūpējušies par mūsu Latvijas tēlu plašajā pasaulē. Februāra pirmajās dienās LAB Rēzeknes nodaļas biedri sapulcējās kafejnīcas „Baravika” telpās. Tika apspriesti aktuālākie biedrības uzdevumi un šīs vasaras pasākumi. Vasara agronomu biedrībā solās būt notikumiem bagāta. Priecājamies par interneta vietni „agronomi.lv”, kurā gan Latvijā, gan ārzemēs dzīvojošie agronomi, kam interesē lauksaimniecība un LAB darbība, var iegūt sev interesējošās ziņas par Latvijas Agronomu biedrības darbību.

Mājas lapā patlaban atrodama ziņa par mūsu novadnieces LAB Goda biedres Venerandas Stramkales sasniegumiem zinātnes jomā. Viņas mūža darbs vainagojies ar rezultātiem – izveidota jauna linu šķirne ar baltiem ziediem. Latgale ir bagāta ar stipriem cilvēkiem. Un nav svarīgi, cik cilvēkam gadu, ja nepazūd darba prieks.

Sapulcējušies biedri sagatavoja un nosūtīja apsveikuma vēstuli uz Balviem LAB Goda biedram Imantam Kārkliņam septiņdesmit gadu jubilejā. Imants ļoti daudz paveicis Latgales lauksaimniecības attīstībai. Lai viņš arī turpmāk iet uz priekšu un aizrauj mūs visus ar savu entuziasmu!

Sapulcē apsveicām ilggadējo Rēzeknes novada augu aizsardzības dienesta agronomi Tatjanu Užgu ar augsto valdības apbalvojumu – Zemkopības ministrijas Atzinības rakstu par ieguldījumu lauksaimniecības nozares attīstībā, kas viņai tika

pasniegts valsts svētkos.Tieši 1. februāris Tatjanai ir pirmā godīgi nopelnītās pensijas - atpūtas diena.

Tatjanas kopējais darba stāžs ir 40 gadi. Visus šos gadus viņa nostrādājusi savā pirmajā un vienīgajā darba vietā - Rēzeknē par augu aizsardzības agronomi. Vēlēsim viņai ilgu mūžu un priecāties par dzīvi. Tatjana teica, ka vēl joprojām nevar noticēt, ka šī diena sagaidīta. A.Agafonovs,Ā.Romanovska, T.Užga, A.Mačukāne

Sapulcē piedalījās arī ilggadējs Tatjanas kolēģis Anatolijs Agafonovs. Anatolijs jau ir pensijā, bet joprojām strādā savā saimniecībā . Viņa kopējais darba stāžs bija 45 gadi un arī viņš visus šos gadus nostrādāja pirmajā un vienīgajā darba vietā Rēzeknes rajonā par vecāko agronomu.

Ārija Romanovska

KONFERENCE VIĻĀNOS

10

SIA “Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs“ 2017.gada 2. martā Viļānos rīkoja tradicionālo ziemas konferenci par jaunākajām atziņām graudaugu un rapšu audzēšanā, šķirnēm, mēslojumu, augu aizsardzības līdzekļu pielietošanu un jaunāko tehniku .

Jau laicīgi Viļānu kultūras nama zāle pildījās ar interesentiem, kuriem bija iespēja iepazīsties un kontaktēties pirms konferences sākuma ar firmu specialistiem, kuri veica pārrunas par klientus interesējošiem jautājumiem, un piedāvāja informatīvo materiālu.

Konferenci atklājot Dr. agr. Veneranda Stramkale norādīja, ka jaunajam darba cēlienam sagatavoties, kā vienmēr, zemniekiem palīdzēs uzticamais partneris- Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs. Konferences programma ir plaša- tā sastādīta, ņemot vērā gan zemnieku vēlmes un vajadzības, gan arī lauksaimniecības zinātnieku un citu zemnieku partneru vajadzības. Atzīmēja, ka konferencē piedalās Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes un Priekuļu pētniecības centru zinātnieki un vairāku firmu pārstāvji, kuri informēs par lauka izmēģinājumos iegūtajiem rezultātiem 2016.gadā un par augu aizsardzības līdzekļu un sēklas materiāla un tehnikas piedāvājumu šim gadam.

Kā katru gadu, arī šogad konferencē Viļānos piedalījās Malnavas koledžas unJēkabpils agrobiznesa koledžas pasniedzēji un audzēkņi, kā arī LLU lauksaimniecības fakultātes studenti, kuri izvēlējušies LLZC bakalaura un maģistra darbu tēmas.

Kā pirmajai Veneranda Stramkale deva vārdu Viļānu novada domes priekšsēdētājai Jekaterinai Ivanovai. Viņa lauksaimniekiem un visiem klātesošajiem vēlēja veiksmi darbā, izmantojot konferencē gūtās zināšanas.

No Agroresursu un ekonomikas institūta par aktuālākajiem pētījumiem un laukaugu šķirņu sēklu piedāvājumu 2017.gadam, stāstīja Stendes pētniecības centra selekcionāre Vija Strazdiņa un Stendes pētniecības centra agronome Lidija Vojevoda , par “BASF” firmas ieteikumiem graudu un rapšu audzēšanā stāstīja Oksana Smirnova. Par kultūraugu sēklu piedāvājumu informēja “Baltic Agro“ menedžere Aiga Siliņa. Firmas “AnAgro” vadītāja Evija Puiškina stāstīja par ekonomisko ieguvi lietojot Nano un Bio Element audzējot graudaugus un rapsi, par “Yara“ firmas devumu 2016. gadā un iespējām 2017.g gadā, stāstīja Agnese Pinka. Par firmas “Syngenta” ieteikumiem runāja menedžeris Aivars Bernāns, bet Dzintars Jaks prezentēja firmu “Lantmannen SW Seed”. Ar jaunumiem šajā sezonā firmā “Litagra” iepazīstināja menedžere Inese Pundiņa.

Noslēgumā Lagalē visiem pazīstāmais “Latraps” menedžeris Pēteris Stanka informēja par saimnieciskiem jautājumiem, par graudu un rapšu pārdošanas iespējām un citiem jautājumiem.

Uz konferenci bija ieradušies arī pārstāvji no “VAKS”, Dobeles dzirnavnieka , no “Eurorisk Agro” Ilona Lesčinska .

Konferences darbā piedalijās arī studenti. Malnavas koledžas studentiem Līgai Urtānei, Jānim Pujatam, Igoram Popovičam, Rinaldam Rudzītim un Annai Zīmelei konferences starpbrīdī uzdevu jautājumus par mūsu lauksaimniecību, tās problēmām –atbildes pārsteidza ar savu nopietnību. Studentiem rada bažas, ka zemi uzpērk cilvēki no citām ES valstīm, dažviet zeme “pārvēršas” jaunos stādītos mežos. Studenti sāpīgi uztver, ka jaunieši labprātāk dodas darba meklējumos uz citām ES valstīm. Anna uzsvēra, ka lauksaimniecība ir viena no Latvijas tautsaimniecības pamatnozarēm, kura attīsta un virza Latvijas reģionu ekonomiku, zemnieki ir vieni no tiem, kuri virza vietējo ekonomiku. Uzskata, ka lauksaimniecībai ir iespējas augt un attīstīties, nostabilizēt savu vietu tirgū. Annas viedoklis ir, ka mazās mājsaimniecības praktiski ir iznīcinātas.

11

Jautājums - vai mūsu laukos nav vieta arī, dārzeņu audzēšanai, augļu koku dārziem, putnkopībai, aitkopībai, krūmmelleņu, lielogu dzērveņu un vīnogu audzēšanai. Piemērs- Augstasila vīnadārzs Šķilbēnos! Daudzviet Latgalē ir ierīkoti dārzi, bet grūti ir ar produkcijas pārstrādes iespējām. Būdams Polijā un Čehijā redzēju kooperatīvus, kur šie jautājumi atrisināti. Manuprāt lauku attīstībai Latgalē vēl ir plašas iespējas atrast un attīstīt ražošanu.Manis uzrunātie studenti Malnavas koledžā apgūst dārzkopības specialitāti.Var nojaust, ka viņi ir lauku patrioti!

Liels paldies Dr. agr. Venerandai Stramkalei un viņas kolēģiem par ieguldīto

zinātnisko darbu, kas rosina praktiskās darbības katrā zemnieku saimniecībā, rosina studentus iepazīt jaunās kultūraugu šķirnes, moderno tehniku, kas virza mūsu lauksaimniecības nozares attīstīstību.

Mums visiem kopā, presei, radio, TV, sabiedriskajām organizācijām, mācību iestādēm,, pašvaldībām, valsts administratīvajām iestādēm, nenoliedzot paveikto, “ir roka jāpieliek , lai lielais darbs uz priekšu tiek” ! Laukiem ir jābūt dzīviem, skaistiem un patīkamiem!

LAB valdes loceklis Latgalē Imants Kārkliņš

LAB Rīgas nodaļa atskatās uz iepriekšējā gadā paveikto

LAB Rīgas pilsētas nodaļā uz 2016. gada 1. janvāri uzskaitē bija 60 biedri.

2016. gadā mūžībā aizgāja Aina Beirāne un Irēna Brese, biedrībā uzņemti 2 jauni biedri- Inga Gaile un Aija Gaine. 2016. gadā notikušas 6 sanāksmes.

LAB Rīgas nodaļas sapulcēs 2016. gadā izskatītie un apspriestie jautājumi:

16.02.2016. - I.Gūtmanes informācija par nodaļas darbību 2015. gadā.- Par LAB biedru tiek uzņemta Inga Gaile (Augu aizsardzības servisa vadītāja)- Ingas Gailes stāstījum par Integrētās Audzēšanas Skolu un prezentācija

„Latvijas Agronomu sasniegumi Eiropā”.- Sveicam Ilzi Grāvīti ar “Sējēja 2015” balvu nominācijā „Labākais jaunais

zinātnieks lauksaimniecībā”, un klausījamies Ilzes prezentāciju par zinātnisko darbu „Dažādu faktoru ietekme uz plūmju (Prunus domestica L.) augšanu un attīstību, ražu un augļu kvalitāti”.

- I.Gūtmanes informācija par LLU LF, LAB un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas zinātniski praktisko konferenci 2016. gada 25. un 26. februārī.

22.03.2016. - Pieminam mūžībā aizgājušo Irēnu Ausekli Bresi, noklausāmies atmiņu

stāstījumus par viņu.- Par LAB biedru tiek uzņemta Aija Gaine no Latvijas Augu aizsardzības

pētniecības centra- Rīgas LAB nodaļas vēlēšanas. Par nodaļas priekšsēdētāju tiek ievēlēta

I.Gūtmane, par priekšsēdētāja vietniekiem M.Puriņa un R.Timbare. Par

12

revīzijas komisijas priekšsēdētāju tiek ievēlēta M. Smirnova, un vietnieku A. Siliniece. Kasieres pienākumus turpinās veikt V.Krūmiņa.

17.05.2016. - Nodaļas biedri viesojas pie Agitas Pāvules Mārupes pagasta “Bērzkalnos”,

iepazīstas ar viņas dzimtas vēsturi.

25.10.2016. - I.Gūtmanes informācija par LAB aktivitātēm vasaras periodā - Traktordienām

Tērvetē, kur LAB balvu “Zelta vārpu” LAB valde pasniedza pasākuma organizētājam, LAB Rīgas pilsētas nodaļas biedram Rihardam Krastiņam

- A.Silmales informācija par Latvijas Agronomu biedrības 26. Kongresu.- Ivetas Gūtmanes stāstījums par XXIII starptautisko pļavkopības kongresu

(IGC2015) Indijā.XXIII starptautiskajā pļavkopības kongresā IGC2015 piedalījās vairāk

par 700 dalībnieku no vairāk kā 55 pasaules valstīm. No Latvijas piedalījās trīs pārstāvji – no LLU LF profesors Dr.agr. Aleksandrs Adamovičs, no LLU Zemkopības zinātniskā institūta Dr. agr. Iveta Gūtmane un vadošā pētniece Sarmīte Rancāne. Baltijas valstis pārstāvēja arī trīs zinātnieki no Lietuvas.

Sarmīte Rancāne kongresā nolasīja lekciju par daudzgadīgo stiebrzāļu un kamolzāles (Dactylis glomerata) selekcijas un audzēšanas sasniegumiem Latvijā.

Iveta Gūtmane kongresā nolasīja lekciju par austrumu galegas (Galega orientalis) daudzgadīgu audzēšanas pieredzi Latvijā. Galegas, kas ir Kaukāza un Alpu reģiona izcelsmes zālaugs, audzēšanas panākumi Baltijas valstīs izraisīja lielu interesi daudzu valstu agronomiem un zinātniekiem.

15.11.2016. Svinam Valsts svētkus - Ingas Gailes stāstījums par Lauksaimniecības attīstību Latvijā.- Diskusijas pie kafijas par agronomu biedrības darbu un iespējām to

pilnveidot, apvienojot iepriekšējo paaudžu atzinumus un pieredzi, pašreizējos zinātnes un prakses sasniegumus.

20.12.2016. Svinam Ziemassvētkus - Sveicam Rīgas nodaļas biedrus kas kongresā ievēlēti par LAB Goda biedriem:

Arnoldu Milleru, Valdi Upīti un Birutu Ķeberi, kurai ir arī 90 gadu jubileja. 90 gadu jubilejā sveicam arī Ainu Silinieci. Viņu ieradušies sveikt arī bijušā Rīgas rajona agronomi J.Skapsts un J.Skroderis. Rīgas pilsētas nodaļas LAB biedri ierosināja Rīgas rajona agronomiem turpmāk pievienoties Rīgas pilsētas nodaļai un piedalīties kopīgās sanāksmēs;

- Sveicam arī pārējos jubilārus: 85 gadi Dzidrai Vankai, Ausmai Bārbalei, Irēnai Nicmanei; 80 gadi Maijai Puriņai; 75 gadi Ainai Voicehovskai, Vilhelmīnei Šteinbergai; 70 gadi Jūlijai Bieziņai.

- Svinam Ziemassvētkus, dzeram kafiju un skatāmies bildes par LAB kongresu un agronomu aktivitātēm vasarā.

13

MŪSU JUBILĀRI

SIRSNĪGI SVEICIENI UN LAIMES VĒLĒJUMI MŪSU BIEDRIEM – AGRONOMIEM, KURIEM ŠĪ

GADA PIRMAJĀ PUSĒ NOZĪMĪGAS JUBILEJAS !!!

Deviņdesmitgadnieku saimei piepulcējas ILGA GAUMIGA Valmieras pusē Jeru pagastā;

Astoņdesmit piektā dzimšanas diena RITAI KALVĪTEI un AUSTRAI SILMALEI Rīgā;

Astoņdesmitā jubileja ELĪNAI ZUZĀNEI Cēsu pusē Raiskumā, ASTRĪDAI MANGALEI Limbažu Skultē, JĀNIM LAUGALIM Liepājā un ANDRAI AUSTEREI Jelgavas Launsvirlaukā;

Septiņdesmit piektā dzimšanas diena SILVIJAI AŅINAI Cēsu Taurenē, ANTONAM PURMALIM Rēzeknes novada Maltā , SARMĪTEI DĀLDEREI Aizkrauklē, KĀRLIM GRĪNBERGAM Iecavā, JĀNIM DZELZKALĒJAM Bauskas Mežotnē, ILZEI RELIŅAI Valmierā;

Septiņdesmitā jubileja DZINTRAI MIKANOBVSKAI Jēkabpilī, IMANTAM KĀRKLIŅAM Balvos, MARIJAI GRASEI LLU Jelgavā, MARUTAI ROZENBERGAI Limbažu Staicelē, ALEKANDRAM ADAMOVIČAM LLU Jelgavā, TAIGAI ŠĶILTAI Bēnē

Par vairākiem minētajiem jubilāriem esam rakstījuši 2012. gada pavasara BIĻETENĀ Nr. 11, šoreiz par citiem.

AIZKAVĒJIES SVEICIENS pagājušā gada jubilāram ANDRIM ŪDRIM JUMPRAVĀ!

Pēc Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas beigšanas nu jau 50 gadus Andris Ūdris ir Jumpravā. Ilgus gadus viņš bija padomju saimniecības „OGRE” galvenais agronoms. Strādāja ar lielu atbildību un izdomu.

Pēc saimniecības reorganizācijas strādāja dažādos amatos pagasta pārvaldē.Arī būdams pensijā Andris ir aktīvs gan pagasta saimnieciskajā, gan kultūras

dzīvē. Kopā ar dzīves biedri Rutu abi apmeklē un piedalās pagasta kultūras pasākumos, izdaiļo savas mājas un ielas apkārtni.

Bijušie darba biedri sveicina Andri, vēlot veselību un veiksmi.

Sirds joprojām gaida aprīļa vējus,Gājputnus gaida,No tālumiem mājās kas nāk,Gaida gadiem ierasto sēju un pļauju,Kas dvēselei atdot allaž jaunību māk

14

P.s. Plašāk ar Andra Ūdra dzīves notikumiem un darba gaitām var iepazīties Virtuālajā enciklopēdijā „Latvijas ļaudis” ievietotajā Jumpravas vidusskolas skolnieces Undīnes Pavlinas 2008. gadā sagatavotajā materiālā.

ILGU GAUMIGU 90 gadu jubilejā

sveic Valmieras agronomi !

Laiks cauri gadiem neaizslīd,-tas visu laiku piestāj tavā sirdīUn, Tevi uzrunājot, maigi pieglaužaskā bērns, kam vajag lai to paauklē,lai ieklausās un reizēm paņem klēpī......

Viss projām dotais vienmēr atgriežas, -Laiks sakrāj dienas, kurās bija silti,Lai tajās sasildīties vari arī rīt.....Viss paliek cilvēkos,kas arī iet caur sirdikā pēdas, kuras nekur nepazūd,kā pasaule, kas nekad neizbeidzas....

(Marita Svīķe)

LAB RĪGAS pilsētas nodaļas agronomes RITU KALVĪTI un AUSTRU SILMALI 85 gadu jubilejā

sveic nodaļas agronomi ar Ārijas Elksnes vārdiem:Aiziet gadi un dienas...

Tos mūžība aiznes.Pie jaunības kalniem un ezeriem apmesties liedz.

Bet vienmēr, lai ziedos dūc skaistāko atmiņu bites,Un gadu ozols lai tīkamu ēnu sniedz.

un novēl abām jubilārēm turpināt iet dzīves ceļu ar gaišu skatu nākotnē!

ELĪNAI ZUZĀNEI - 80

CĒSU nodaļas biedri – agronomi novēl Elīnai atrast, izjust un saglabāt tos prieka mirkļus, ko sniedz dzimtā māja, ģimene, mīļas mazmeitiņas un draugi.

Veltām Elīnai labu veselību, novēlam ieklausīties sevī un domas uzticēt papīram.

KURKur koki aug visstaltākie?Kur mākoņi visbaltākie?

15

Kur putni dzied visskaļāk?Dzimtenē.

Kur avoti visdzidrākie?Kur kovārņi visgudrākie?Kur kaķi ņaud vismīļāk?Kur zivis peld visdziļāk?

Dzimtenē.

Kur velli lec visellīgāk?Kur mellenes vismellīgāk?Kur pļavas zied viskošāk?

Kur pasaulē visdrošāk?Dzimtenē.Savā tautā.

( Pēteris Brūvers)

ASTRĪDAI MANGALEI 80

Sirsnīgi sveicam ASTRĪDU jubilejā un novēlam arī turpmāk tikpat možu garu kā līdz šim!

Lai vienmēr ar sauli un tikai pa vējamIk taka uz rītdienu cerīgi iet.

Lai vienmēr ar prieku un tikai ar laimiVisskaistākās dziesmas sirds gaiši dzied!Un pasaki – paldies ! ja gājums kā sveceGan gaismu, gan siltumu ceļā spēj sniegt.

Tas ir tikai tāpēc, ka gaisma, kas Tevī, Šo dzīvi, tik skaisto, mīlēt neaizliedz.

Tas ir tikai tāpēc, ka ceļš, kas zem kājām,Jūt: gājējs ar vieglumu rītdienu dzer.

Un gaišākos starus, - vai saullēkts, vai saulriets – Ar prieku un cerībām neguris tver.

Un tāpēc ar prieku un tāpēc pa vējamPats Liktenis atļāvis gaiši Tev iet .

Kā jāņtārpiņš mirdzi, kā ugunskurs dedziUn pateicies dienai, kas saulaini riet !

(Nadīna Liepiņa)

Limbažu agronomu biedrība

JĀNIM LAUGALIM – 80

Tavi gadi kā ābeles baltas,Tavi gadi kā vīgriezes zied.

Ar vēja spārniem aizsteidzas dienas,Kā gājputni projām tās iet.

Jel apstājies brīdi piekalnē zaļā,

16

Kur vasarās baltas madaras zied,Saber savus gadus pīpeņu kausā,

Lai no Tevis tie neaiziet....Ik rītu mosties,

Ar saules gaismu acīs,Ar ziedu smaidu sejā,

Ar putnu dziesmām ausīs,Ar taureņu vieglumu domās,Ar darāmiem darbiem rokās,Ar dzīves mīlestību sirdī......

Ik rītu mosties,Un ESI LAIMĪGS!

Jāni, sveicam Tevi skaistajā jubilejā! Veselību, dzīvesprieku un agronomisku veiksmi!

Liepājas nodaļas agronomu vārdā Vita Cielava

ANDRAI AUSTEREI - 80

ANDRAI AUSTEREI 80. dzimšanas dienā Jelgavas puses agronomi līdz ar spēka un veselības vēlējumiem velta šo dzejoli:

Ik pavasari mācos no jauna uzziedēt.Ejot cauri vasarai, rudenim un ziemai,Šo ziedēšanas burvību sevī paturēt.Nezaudēt.Ejot cauri negaisiem, lietavām, krusaiUn baltajiem puteņiem,Sirdī mīlestību saglabāt.Pretī saulei to celt,No visa, ko dzīve sniedz,Prieku un gaismu dvēselei smelt.

(Selga Kauliņa – Liepkāja)

SILVIJAI AŅINAI NOZĪMĪGA JUBILEJA

1942. gada pirmajā dienā Aglonā saules gaismu ieraudzīja Silvija Landsberga, kura ģimenē ienāca kā ceturtais bērns. Māsu sagaidīja divi brāļi un vecākā māsa, ģimenes pulkam vēlāk pievienojās vēl viena māsiņa. Silvijas tētis bija dzirnavnieks, bet mamma audzināja bērnus. Pēc kara izveidojās kolhozi, Silvijas mamma strādāja par brigadieri, paaugusies Silvija cītīgi un ar patiku palīdzēja mammai pildīt brigadieres pienākumus. Darbs padevās un Silvijai patika strādāt gan dārzniecībā, gan lauku darbus, tāpēc par rudzu kūlīšu siešanu viņa 1955.gadā nokļuva Goda plāksnē.

17

Pēc vidusskolas pabeigšanas Silvija aizbrauc uz Rīgu, dzīvo pie radiem un izmēģina roku iespējamās profesijās- strādā slimnīcā par sanitāri, tad konfekšu fabrikā „Uzvara” pie konveijera. Silvija ātri uztver un apgūst jaunās zināšanas, darba iemaņas, tomēr pienāk pavasaris un Silvija sajūt lauku, saules, zemes, zāles vilinājumu un saprot, ka nākamā profesija tiks saistīta ar laukiem, zemi.

Tā Latvijas lauksamniecības akadēmija iegūst agronomijas studenti un no 1961.līdz 1966. gadam Silvija apgūst agronoma zināšanas.

Pirmā darba vieta Silvijai ir Madonas rajonā p/s „Liezere”. Tur viņa nostrādā septiņus gadus. Darbs Silviju nebaida, tomēr viņai ļoti interesēja kultūras pasākumi, teātris. Pēc to apmeklēšanas liels ceļa gabals bija ar kājām jāiet līdz mājvietai. Kad p/s „Liezeres” direktors dodas strādāt uz p/s „Līgatni” un viņš Silviju aicina līdzi, piedāvājot uzņemties sēklkopības agronomes pienākumus „Līgatnē”. Tas Silviju iepriecina, jo tagad daudz tuvāk ir iespēja baudīt kultūras pasākumus.

Līgatnē Silvija Landsberga izveido ģimeni un iegūst uzvārdu Aņina. Vēl dažus gadus vēlāk ģimene pārceļas uz p/s „Drusti”, kur ģimeni papildina dēļiņš Ivars. P/s „Drusti” Silviju ierauga Roberts Ruķis un 1980.gadā aicina pārcelties uz Taureni kā galveno agronomi. Priekšlikums vilinošs, ģimene pārceļas un pēc neilga laiciņa Aņinu ģimene ir saimnieki Līvānu tipa mājā parka malā.

Visus aktīvā darba gadus Silvija ir aktīva, laba organizatore, nebaidās veikt dažādus darba pienākumus, braukt ar jebkuru transporta līdzekli. Uzticētos pienākumus viņa veic ar lielu atbildības sajūtu un vienmēr ir smaidīga.

Taurenes pagastā sāk saimniekot zemnieki, Silvija strādā par lauksaimnieku organizatoru, konsultantu, vēlāk šo amatu nomaina ar dārznieces pienākumiem lielajā Taurenes parkā. Silvija strādā cītīgi, plāno, stāda, rok un pārstāda, parks iegūst ļoti koptu izskatu, pārdomātus apstādījums. Darbs dārzā, parkā, puķu audzēšana, stādīšana un kopšana ir Silvijas lielais vaļasprieks un aizraušanās visu mūžu, tāpēc dārznieces pienākumi nekad nav bijuši par grūtu vai nepatīkami. Gandarījumu sniedz glītie ceļiņi un puķu dobes, sniedzot prieku gan acīm, gan sirdij.

Šobrīd Silvijas enerģija, viņas dzīvesprieks, smaids un organizatoriskais talants tiek izmantots Taurenes pensionāru dzīves organizēšanai. Silvija pati brauc ekskursijās, tāpat plāno, organizē ekskursijas pagasta pensionāriem. Silvija apciemo pensionārus arī mājās, šogad izvedot mazpulcēnu sagatavotās Ziemassvētku dāvaniņas. Silvijas aktīvais sabiedriskais darbs ir novērtēts ar Vecpiebalgas novada atzinību, viņai ir pasniegts „Apbalvojums no sirds uz sirdi” par atsaucību un nesautīgu atbalstu novada sabiedrībai.

Dzimtā puse Aglona velk, aicina, Silvija arī visus gadus to apciemo. Dzimtās mājas vairs nav, tomēr nekur nav tik labi kā mājās, jo vienīgā īstā māju sajūta Silviju apņem tikai Aglonā. Silvijai draugu ir daudz, tāpēc viņi kopā apmeklē Aglonas svētkus gan mazākā, gan lielākā draugu pulkā.

Cēsu rajona agronomi novēl Silvijai turpināt priecāties par dzīvi, draugiem, puķēm, vienmēr būt smaidīgai un atsaucīgai.

Cēsu agronomu vārdāLaima Beroza, Veldze Sproģe velta Silvijai dzejoli

Sapnis par Latgali Kur sākas debesis? Kur beidzās sili? –

Viss nu ir sakusis sudraba mirgā...Kur zili zied ezeri, zili zied lini,sērst jāju atmiņu palsajā zirgā.

Latgale mana – sērdiene dārgā,sargā vēl tevi pilskalni sirmie?

18

- Kur sākas ezeri? Kur beidzas lini?Kas mani pārnākot, sagaidīs pirmie? –

Tur zeme un altāri vīraku elpo,ziedos slīgst krusti, ceļi un mājas.Zvaigžņu atspulgus ezeri auklē –Dievs vēl ar cilvēku tur sarunājās...

Skanošā skurbumā apmaldās laiks tur,noreibst un ļaujas, lai straumes to nes.Latgales dzidros ūdeņus dzēris,esmu tās mūžīgais gūsteknis es.

Īss bij mans sapnis svešajā naktī –atmodies jūtos es labāks un tīrāks.Latgale mana – jaunības zeme,Vēl skurbina mani tavs atmiņu vīraks. 

(Valdis Krāslavietis)

DZĪVOJOT LATVIJĀ AR MĪLESTĪBU

Rēzeknes novada Maltas pagasta zemnieku saimniecībā „Purmaļi” saimnieko Irēna un Antons Purmaļi. Saimniecība 15 ha platībā tika izveidota uzreiz pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Tā atrodas Maltas ciemata pievārtē netālu no šosejas un dzelzceļa, lauku un mežu ieskauta un kā radīta darbošanai. Šogad 1.martā Antons svin savu 75 dzimšanas dienu un tāpēc salīdzināt dzīvi Latvijā toreiz pēc 41. gada un tagad viņš var ļoti labi. Antons saka, ka nekad dzīvot Latvijā nebija tik labi kā tagad, visu ko vēlies vari iegādāties, savā saimniecībā dari ko gribi, audzē ko gribi, neviens neko neliedz, izmantot iegūto neatkarību Purmaļi prot novērtēt. Viņu abu dzīvesprieks un jaunība nemaz nav zudusi. Cik viņi ir laimīgi izsaka jau tas vien ka mājas pagalmā pacelts mastā allaž plīvo Latvijas karogs. Dēls un meita jau ir izauguši, ir sagaidītas trīs mazmeitas, visi dzīvo Latvijā un darba visiem pietiek.

Dēls strādā tepat Rēzeknē un bieži brauc palīgā vecākiem saimniecības darbos, ir jāpalīdz apkopt plašā bišu saime, sevišķi kad notiek medus izsviešana. Irēnas dzimta šajā īpašumā un mājā dzīvo jau kopš 19 gadsimta, kad tika būvēts dzelzceļš. Irēnas tēvs un vectēvs bija dzelzceļa darbinieki, bet Irēna Purmale kļuva par agronomi. 1963 gadā viņa pabeidza Višķu lauksaimniecības tehnikumu un kā agronoms dārznieks atgriezās strādāt dzimtajā pusē.

Purmaļu mājas ir celtas senlaicīgā stilā, Kad māja ar kūti celtas to Irēna precīzi nevar pateikt, laikam 19 gadsimta beigās, tās ir apvienotas zem viena jumta. Ziemā tā tiek ekonomēts siltums mājai un kūtij, pie dzīvniekiem var nokļūt uzreiz neizejot ārpusē.

Kad iebrauc saimniecības pagalmā , kūti neviens neredz, tā ir noslēpusies aiz mājas, apkārt mājai aug kupli koki un ābeles, zied puķes. Mājā gaiss vienmēr ir svaigs un tīrs, nezinātājs nevar pateikt. ka blakus ir kūts .Tagad saimniecība ar lopkopību nenodarbojas un māja ir kā vēstures piemineklis.

Strādājot par agronomi Irēna iepazinās ar dzīvespriecīgo un izdarīgo puisi no Sondoriem, kurš nebaidījās nekādus darbus. Antons Purmalis bija uzaudzis draudzīgā daudzbērnu ģimenē. Savā jaunībā viņš bija jau pieredzējis biškopis, pusaudža gados viņa vaļasprieks bija nodarboties ar kameņu pieradināšanu dzīvot mazos būrīšos. Kamenes nemaz nav dusmīgas un nedzeļ, Antons saka. Toreiz kameņu bija pilnas pļavas un medus bija garšīgs. Tā radās Antona lielā aizraušanās ar biškopību, kas

19

viņu aizrauj visu dzīvi. Saimniecībā nodarbojas ar biškopību un nektāraugu audzēšanu un arī tomātu un dārzeņu audzēšanu. Vasarā bites tiek vestas arī uz vasaras ganībām, viņas palīdz apputeksnēt kultūraugus un ceļ to ražību arī blakus saimniecībās. Antons beidza biškopības kursus Višķos un jaunībā strādāja par biškopja palīgu un biškopi. Par bitēm viņš zina ļoti daudz un medus pie Antona vienmēr ir ļoti kvalitatīvs un vērtīgs, jo viņš strādā ar videi ļoti draudzīgām metodēm, viņš vāc arī bišu blakusproduktus.

Patreiz Purmaļos gatavojas pavasarim, tiek siltumnīcām gatavots komposts un ieklāts siltumnīcās jauns organiskais mēslojums. Saimnieki cenšas pēc iespējas mazāk izmantot ķīmiskos mēslošanas līdzekļus un tāpēc dārzeņi un tomāti izaug garšīgi un veselīgi. Ģimenē katrs ierīko savu siltumnīcu un tad salīdzina, kura audzētie tomāti ir veselīgāki un ražīgāki, kura audzēšanas metodes ir labākas. Tika konstatēts, ka tomātiem ļoti patīk augsnes mulcēšana. Mulčai izmanto svaigi pļautu maura zāliena masu, kuru labi ja zāles pļāvējs sasmalcina un savāc. Tā siltumnīcā tiek nomāktas nezāles, samazinās augsnes mitruma zudumi, un zaļā masa paliek par zaļmēslojumu. Gaiss siltumnīcā kļūst sausāks un tomāti , tāpat kā zemenes, kuras ir mulčētas , mazāk slimo ar pelēko puvi.

Antons vienmēr ir labsirdīgs un darbīgs, Apkārtnes iedzīvotāji ciena viņu par strādīgumu, laipno raksturu, nekad neviens no Antona nav dzirdējis nelaipnu vārdu ne darbā ne mājās, visiem viņš ir gatavs izpalīdzēt, svētku reizēs pacienāt ar paštaisītu miežu alu no koka muciņas. Šķiet ka saimnieks mīl visus cilvēkus, dzīvniekus, bites, Latvijas dabu, lauku darbus un ar to spēj darīt laimīgu Irēnu un pārējos līdzcilvēkus. Viņu saimniecība, tāpat kā tas bija līdz šim šajā dzimtā, nonāks darbīgajās bērnu rokās, jo te ir iemācīti tik daudzi dzīves un darba tikumi.

Ā. Romanovska

Foto -Purmaļu pāris pie apgleznotās mājas sienas Maltas centrā.

JĀNIM DZELZKALĒJAM - 75

Zemnieka gēns pie Lielupes

Jānis Dzelzkalējs, svinot 75. dzimšanas dienu, var justies neparasti stiprs. Netincinājām, kuras ir viņa sīkstuma āderes, taču daudzus gadus esot līdzās, mums ir nostiprinājušies savi secinājumi un vērojumi.

20

Viss mūžs kopš bērnu dienām ritējis skaistā vietā – Bauskas novada Mežotnes pagastā, Lielupes krastā. Vecāki, dodami dēlam latviski spēcīgo vārdu, it kā ieliek pamatu just un saprast zemi.

Nav šaubu par profesijas izvēli. Agronoms. Pamatzināšanas sniedz Saulaines lauksaimniecības tehnikums, kur rasts un novērtēts draudzības svars. Seko studijas Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. Jaunais speciālists ir sagatavots darbam ar zemi, un tas uzsākts paša tik mīļotajā dzimtajā pusē. Kolhoza „Sarkanais karogs” galvenais agronoms, vēlāk pārkvalificēšanās un izaicinājums, vadot lopbarības ražotni „Mūsa” Gailīšu pagastā.

Dvēseles un darba piepildītākie gadi rit paša veidotajā zemnieku saimniecībā „Kaigari”. Kur vēl citur lai pilnībā izpaustos Jāņa zināšanas, darbīgums, organizatora ķēriens. Viņš ir nenogurdināms un izziņas kārs, apgūstot jaunas tehnoloģijas, kopjot laukus, izmēģinot un ieviešot jaunas graudaugu šķirnes, gādājot kvalitatīvu graudaugu sēklu. „Kaigari” ir novērtēti ne tikai Bauskas reģionā un Zemgalē. Kad Latviju apmeklēja Eiropas Savienības lauksaimniecības komisārs, viņš viesojās arī pie Dzelzkalēja.

Tēvam gides lomā palīdz meita Maira, kurai tuva un saprotama savas dzimtas un savas valsts lauksaimniecības ikdiena. To viņa analizē un stiprina, darbodamās Latvijas Zemnieku saeimā un pārstāvot Latviju Eiropas institūcijās. Tēva palīgs daudzos darbos ir dēls Artis, kura ģimenes ligzda, ievērojot dzimtas tradīcijas, savīta Lielupes krastā, netālu no senču mājām. Runājot līdzībās, Dzelzkalēji ir kā „zemes kalēji” šī vārda pozitīvajā izpratnē.

Jāņa optimisms ir līdzējis viņam pārvarēt dzīves likstas, īpaši pāragro sievas Vitas zaudējumu. Lauksaimnieku sarīkojumos viņi allaž izcēlās citu dejotāju vidū, valsēdami plaši un gaisīgi. Droši vien zemes darbs un skaistā daba, iekoptā sēta palīdz justies līdzsvarotākam, kad jāpārdzīvo nedienas. Lauksaimnieka gaitas nemēdz būt tikai saulainas…

Līdzās Jānim jau vairākus gadus ir Ingrīda, arī diplomēta agronome. Dzīve plūst līdzīgi kā Lielupes ūdeņi, kur straume pierimst un atkal uzņem jaunu spēku. Tas piemīt arī zemnieku saimniecībai „Kaigari”, kas Mežotnes pagasta auglīgo zemi kopj kā apmīļodami.

Bauskas agronomi

Sveicam ILZI RELIŅU - nozīmīgā dzīves jubilejā !

Bet kurš var aizliegt mums sapņotUn pašiem sev iestāstīt,Ka sapnis par īstenību

Var pārvērsties kādurīt?Un kurš var aizliegt mums prieku

Pat sīkumā saskatīt,Un ticēt – ne sniegs, ne lietus,

Bet maigums uz zemi krīt?Un kurš var aizliegt mums ērkšķus

Ar maigumu noglāstīt?Neviens. Tikai paši mēs spējam

To darīt vai nedarīt.(Anita Anitēna)

21

Kaut kur ir pļavaViena vienīgā pasaulē – Tava !Naktīs viņa Tev sapņos smaržo

Un rītos vēl ilgi uz lūpāmJūti medus garšu.

Lai Tev pieder pļava,Kurā tikai atliek ieiet

Un kur Tu būtu laimīga !Valmieras un Cēsu kolēģi .

SVEICIENS AGRONOMEI DZINTRAI MIKONOVSKAI!

Mūžs dots, lai niecīgam celtos pāri Ar saviem darbiem, baltām domām mēs,Lai ticētu, ka mūsu gaismas vārdusUn patiesību citi sadzirdēs.

/K.Apšukrūma/

Agronome Dzintra Mikanovska šī gada 6. janvārī atzīmēja savas dzīves 70 gadu jubileju. Kopš LLA Agronomijas fakultātes beigšanas 1972. gadā, viņa visus šos gadus bijusi saistīta ar laukiem, ar zemi un to, kas norisinās laukos dažādos laikos.

Līdz 1976. gadam Dzintra bija Jēkabpils lauksaimniecības pārvaldes vecākā agronome. Pēc tam līdz 1980. gadam „Latvijas lauksaimniecības tehnikas” Jēkabpils rajona apvienības vecākā agronome. Nākošās darba vietas lika Dzintrai iedziļināties sarežģītajās agroķīmijas lietās- septiņus gadus nostrādājot par „ Latvijas agroķīmijas „Jēkabpils rajona galveno agroķīmiķi un pēc tam esot PSKP 25. kongresa agrofirmā „Daugava” par agroķīmiķi, par sēklkopības agronomi un galveno agronomi.

Laiki mainījās, mainījās darba vietas.No 1992. līdz 2000. gadam darbavieta bija Jēkabpils rajona Lauksaimniecības departaments, kur būts gan galvenās agronomes, gan vecākās referentes amatā. Pēc tam deviņi gadi aizvadīti Viduslatvijas reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Atbalsta daļā par Jēkabpils sektora vadītāju un vecāko referenti. Tas bija laiks, kad laukos cilvēki atguvuši īpašuma tiesības uz savu zemi, varēja pieteikties uz ES atbalsta maksājumiem, bija daudz neskaidrību, cilvēkiem vajadzēja palīdzēt, izskaidrot jauno kārtību.

Bijušie kolēģi Dzintru raksturo kā zinošu agronomi, precīzu un tiešu attiecībās ar citiem. “Dzintra ir visu varoša, nekādi šķēršļi viņu nekavē, ja ko nodomājusi, to izdarīs”- tā saka ilggadēja kolēģe

Joprojām Dzintras zināšanas un pieredze tiek liktas lietā savā zemnieku saimniecībā “Ezerkalni” Krustpils novada Kūku pagastā. Tur viņa kopā ar stabiliem palīgiem: dzīvesbiedru Artūru un meitas Ievas ģimeni darbojas gan saimniecības labības laukos, gan labiekārtojot māju un tās apkārtni. Ģimeni un ciemiņus priecē iekoptais augļu dārzs, dārzeņu un puķu dobes, dīķis un sakoptā atpūtas vieta pie ezera. Mājās bieži pulcējas radoši cilvēki, kurus iedvesmo skaistā daba pie Baļotes ezera.

Dzintra arvien aktīvi iesaistās gan meitas rīkotajos pasākumos, gan arī Agronomu biedrības pasākumos. Savulaik viņa piedalījās nozīmīgas ceļojošas izstādes tapšanā par bijušās agrofirmas "Daugava" teritorijā esošajiem pamestajiem un izpostītajiem bijušajiem ražošanas objektiem- graustiem. Fotogrāfiju autore bija Ieva, bet audio ierakstā varēja noklausīties Dz. Mikanovskas stāstījumu par redzamajiem

22

objektiem. Dzintra aktīvi seko līdzi visam jaunajam, apmeklē seminārus, uzņem interesentus pie sevis. Kādreiz Ievas teiktais: “Nedz pagātne, nedz tagadne nav tikai skaitļi un fakti vēstures grāmatās vai dienas avīzē. Tā ir vide un laiks, kurā dzīvo cilvēks”, apliecina, ka Dzintra ap sevi radījusi bagātu un saturīgu vidi. Ir pavasaris. Laiks jauniem darbiem!

Jēkabpils agronomi vēl Dzintrai veselību un darboties gribu arī turpmāk!

Jēkabpils agronomu vārdā Anita Putka

IMANTAM KĀRKLIŅAM – 70

Imants Kārkliņš ir īsts balvēnieties, kurš no 1970 gada kā diplomēts agronoms strādā savā dzimtajā pusē – bijušajā Balvu rajonā.

Vairāk kā 20 gadus viņš vada Latvijas Agronomu biedrības Balvu nodaļu un jau ilgāku laiku biedrības valdē pārstāv visu Latgali.

Imantam bieži tiek uzticēti dažādi sabiedriski pienākumi, kurus viņš vienmēr veic godam. Viņš darbojās komisijā, kas vērtēja sakoptākos Latvijas pagastus, Latgales reģionā rosinājis un sekmējis vairākus lauksaimniekiem nozīmīgus projektus, piemēram – palīdzējis izveidot „SIA TILŽAS RAPSIS”. Imants vairākkārt iedrošinājis zemniekus izveidot un vadīt pašiem savas zemnieku saimniecības .

Lielu atsaucību ieguvuši viņa organizētie izglītojošie semināri un lauku dienas, kas aptver dažādas lauksaimniecības nozares – augkopību, lopkopību, dārzkopību, augļkopību, biškopību un citas.

Pēc Imanta ierosmes lauku ļaudis braukuši pieredzes apmaiņas braucienos ne tikai uz vairākām Latvijas izmēģinājumu saimniecībām, bet arī aiz Latvijas robežām – uz Igauniju, Poliju, Vāciju.

Kā mērķtiecīgu, zinošu un atsaucīgu speciālistu un sirsnīgu cilvēku Imantu Kārkliņu pazīst ne tikai Balvu puses ļaudis. Viņš spēj lauksaimniekus ieinteresēt pievērsties jaunākajām zinātnes atziņām, apgūt jauno tehniku, pieņemt jaunus izaicinājumus. Ar savu godprātīgo attieksmi ģimenē, darbā, sabiedrībā Imants iemantojis lielu autoritāti gan lauku ļaužu, gan pilsētnieku vidū .

Imants ar cieņu vienmēr novērtē un atbalsta Latgales lauksaimnieku darbu, centīgākos un veiksmīgākos iesakot LAB, Zemkopības ministrijas un Latvijas valsts apbalvojumiem.

PALDIES Imantam par viņa godīgumu, atklātību un sirsnību !Sveicam jubilejā un vēlam lai turpmākajiem gadiem pietiek uzņēmības,

enerģijas un vēlmes turpināt būt tādam pašam …Balvu puses agronomi

MARIJAI GRASEI - 70

Šā gada 25. martā Latvijas Agronomu biedrības biedrei un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātes Agrobiotehnoloģijas institūta ilggadējai darbiniecei Marijai Grasei apritēja 70 gadi.

Viņa dzimusi 1947. gadā Kuldīgā. Pēc LLA Agronomijas fakultātes absolvēšanas 1970. gadā, Marija Grase tiek norīkota darbā par sēklkopības agronomi Jēkabpils rajona padomju saimniecībā „Atašiene”. Uz dzīvi Jelgavā viņa pārnāk 1979. gadā un sāk strādāt par sēklkopības agronomi Augkopības katedrā. Viņas zināšanas un

23

praktiskā pieredze sēklkopībā tika izmantotas daudzu tā laika Augkopības katedras graudaugu un it īpaši tauriņziežu zālaugu sēklkopības un sēklzinību zinātnisko tēmu risināšanā. Uz laiku Marija pārtrauc darbu katedrā, bet 1996. gadā atgriežas LLU un sāk strādāt par vecāko laboranti. Viņas atbildībā ir laukaugu kolekciju saglabāšana, atjaunošana un papildināšana, kā arī mācību materiālu sagatavošana. Docenta Jāņa Lauvas vadībā Marija veic negatīvo augu izlasi, kā rezultātā tiek izveidota Latvijā vienīgā nebirstošo ķimeņu šķirne ‘Kamarde’ ar ļoti spēcīgu aromātu.

No 1998. gada, kad fakultātē tika izveidota Graudu un sēklu mācību zinātniskā laboratorija, Marija veic ķimikāliju sagatavošanu, graudu paraugu analīzes, laboratorijas iekārtu pārraudzību un apkopi. Viņa aktīvi piedalās katedras/institūta un fakultātes pasākumu, t.sk. konferenču, semināru, lauka dienu sagatavošanā un norisē. Sadzīvē Marija ir lieliska kolēģe, saticīga, atsaucīga, sirsnīga un uzticētos pienākumus veic apzinīgi ar radošu pieeju.

Aizejot pensijā, Marija ir mīļa vecmāmiņa saviem mazbērniem. Viņai nekad nav pārtrūkusi saite ar universitāti. Ar lielu entuziasmu Marija piedalās gadskārtējos „Zinātnieku nakts” projekta rīkotajās aktivitātēs LLU. Viņa audzē augus un ar izdomu veido ekspozīcijas par šādām tēmām: „Neba maize pati nāca”, „Enerģētiskie augi, kas tie tādi?”, „Graudaugi un pākšaugi”, „Sēkla – nākamās ražas sākums un pamats“, „Gaisma augu dzīvē“. Vēl arvien Marija aktīvi piedalās Lauksaimniecības fakultātes laukaugu kolekcijas uzturēšanā. Ilgus gadus Marija Grase ir Latvijas Agronomu biedrības biedre un aktīvi apmeklē LAB kongresus un Lauku dienas dažādos Latvijas novados. Marija ar lielu aizrautību piedalījās priežu meža stādīšanā Burtniekos 2015. gadā. Jubilāre dzīvo saskaņā ar dabu, saglabājot un kopjot latvisko dzīves veidu un tradīcijas.

Vēlam Marijai veselību un dzīvesprieku!LLU, Lauksaimniecības fakultātes,

Graudu un sēklu mācību zinātniskās laboratorijas vadītāja Anda Liniņa

Agronomam un profesoram ALEKSANDRAM ADAMOVIČAM 70.

Profesors Aleksandrs Adamovičs dzimis Baltkrievijā, Minskas apgabalā, mācījies Cesvaines vidusskolā, Madonas vidusskolu beidzis 1965.gadā un 1971. gadā absolvējis Latvijas lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultāti, iegūstot kvalifikāciju – mācīts agronoms. Seko studijas LLA aspirantūrā un 1978 . gadā iegūts zinātņu kandidāta grāds, bet 1992.gadā viņš kļuva par lauksaimniecībā zinātņu doktoru, specializējies pļavkopībā.

LLU sāka strādāt par asistentu 1976. gadā, tālākos gados par docentu,asociēto profesoru un no 2003.gada par profesoru. Bijis arī LLU MPS „Pēterlauki” direktors no 1995. līdz 1997. gadam un LLU Agrobiotehnoloģjas institūta direktors no 2005. līdz 2016.gadam.

A.Adamovičs lasa lekcijas un vada nodarbības pļavkopībā, lopbarības ražošanā un barības ražošanā un dzīvnieku ēdināšanā, maģistrantiem studiju kursos „Augkopības bioekoloģiskie pamati” un doktorantiem „Pļavkopība”, kā arī LLU tālākizglītības sistēmas klausītajiem. A. Adamovičs daudz darba un pūļu veltījis doktora studiju programmu „Lauksaimniecība” īstenošanā un kuras direktors viņš ir kopš 2002.gada.

A. Adamovičs sadarbojas ar Latvijas lauku uzņēmējiem, sniedzot tiem individuālas konsultācijas un organizējot seminārus Latvijas novados.

24

Plaši ir profesora zinātniskās darbības virzieni un intereses. Viņa un viņa vadīto audzēkņu– diplomandu, bakalauru, maģistru un doktorantu pētījumi ir saistīti ar zālāju ekosistēmu, zāles lopbarības ražošanas; kultivēto ganību un pļavu, laukaugu produktivitātes veidošanās fizioloģisko aspektu un alternatīvo energoresursu izpēti. Profesora vadībā uzsākti pirmie pētījumi Latvijā par laukaugu izmantošanu biogāzes un cietā kurināmā ieguvei, kā arī kaņepju audzēšanu un izmantošanu būvniecībā.

Profesora vadībā sagatavoti un aizstāvēti daudzi diplomdarbi un bakalaura darbi, maģistra darbi, vadītas 6, aizstāvētas 3 doktora disertācijas.

Profesoram pētījumu rezultāti apkopoti vairāk nekā 460 zinātniskās un zinātniski populārās publikācijās, kuras ir indeksētas starptautiskās datu bāzēs, t.sk. monogrāfijās un mācību grāmatās. Pētījumu rezultāti ir publicēti daudzās Eiropas, Āzijas un Āfrikas valstīs. Pēdējos gados starptautiskās zinātniskās konferencēs, kopā ar līdzautoriem, katru gadu tiek sniegti vidēji 15-20 ziņojumi.

Profesors regulāri paaugstina savu kvalifikāciju ārvalstu augstskolās un pētniecības iestādēs. Pēdējos gados viņš ir stažējies Indijā, Lietuvā, Polijā, Vācijā, Francijā, Šveicē, Itālijā, Austrijā, Islandē.

A. Adamovičs aktīvi darbojas arī LLU sabiedriskajā dzīvē: bija ievēlēts par Senāta locekli un ir LLU Konventa loceklis. Bijis arī LLU Zinātnes padomes loceklis, Promocijas padomes priekšsēdētāja vietnieks Lauksaimniecības zinātņu nozares Laukkopības apakšnozarē. LZP eksperts. Ir LLU LF Profesoru padomes loceklis, LF Domes loceklis. Ir Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Latvijas Zinātnieku savienības biedrs, Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas biedrs. A. Adamovičs ir konkursa Sējējs” laureāts (2001). Par ieguldījumu zinātnē, pedagoģiskajā darbā un lauksaimniecības attīstībā prof. A. Adamovičs apbalvots ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Paula Lejiņa balvu (2007), ar LR Zemkopības ministrijas medaļu „Par centību”, LR Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības rakstu par radošo pedagoģisko un zinātnisko darbu (2007), Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas Pateicību par ievērojamu zinātnisko veikumu zinātnes attīstībā (2007).

Dzidra Kreišmane

TAIGAI ŠĶILTAI - 70

Mums ir ticis viszilākais ezersUn rudākais rudzu lauksVisbaltāķa bērzu birzeVismelnākais rupjmaizes klaips.Un tieši Latvijai ticisVissvētākais debesu jums,Jo savu visskaistāko zemiDievs ir atdevis mums.

(L Vāczemnieks)

Taiga sirsnīgi sveicam Tevi 70 gadu jubilejā un priecājamies, ka visu savu enerģiju esi atdevusi Latvijas zemes kopšanai - gan kā agronome, gan kā daiļdārzniece. Novēlam labu veselību, daudz skaistus dārzus izveidot un garus rokdarbu metrus noaust. Lai nezūd Tavs dzīvespars.

25

SĒRU VĒSTIS

GUNĀRS SKRODELIS( 02. 07. 1928.- 17. 10. 2016.)

Agronoms GUNĀRS SKRODELIS darba gaitas pavadījis Alūksnes pusē un ilgus gadus Iecavā. Savā agronoma darbā vienmēr bija ļoti atbildīgs un ar labi humora izjūtu.

Pensijas gados strādāja savā piemājas saimniecībā, savas dzīves gudrības nododot znotam un mazdēliem.

Mūža nogali Gunārs pavadīja kopā ar meitas Ilonas ģimeni. Lai arī pēdējos astoņus gadus bija neredzīgs, viņš nezaudēja dzīves optimismu.

Viņš visiem paliks atmiņā kā ĪSTS SAIMNIEKS Gunāra meita Ilona

VILHELMĪNE GARGURNE( 31. 03. 1946. – 07. 01. 2017.)

Mūžības ceļos aizgājusi agronome, bijusī Gulbenes lauku konsultācijas dienesta vadītāja, mana kādreizējā prakses vadītāja Vilhelmīne Gargurne.

Ar cieņu –Anita Maija Plukse

ĒVALDS KRĒSLIŅŠ

( 06. 01. 1923. - 01. 2017.)

Šā gada 12. janvārī aizsaulē aizgājis agronoms, zinātnieks un selekcionārs Ēvalds Krēsliņš. Strādājis Lejaskurzemes izmēģinājumu stacijā, pētot un selekcionējot lopbarības augus. Izveidojis dzeltenās lupīnas šķirni “Kurzeme”. Laikabiedriem atmiņā zinātnieks palicis kā gudrs, taisnprātīgs, rūpīgs un precīzs cilvēks, kas vienmēr centies apgūt kaut ko jaunu. Viņa piemiņai atbilst Valda Grēviņa dzejolis “Veltījums”:

Bij augsti kalni, ceļi krauji,Kad pamet skatu atpakaļ

Un padomā, cik brīnumstraujiRaibs dzenis mūsu mūžu kaļ.

Bij tik daudz dziesmu, sāpju, prieka,Bij tik daudz liesmu acīs tev,Un rokās nebij darba lieka,

Un nekā neprasīji sev.

Tāds mūžs, kas citiem bijis veltīts,Nekad bez pēdām nevar gaist,

Tavs vakars lai tik dzidri zeltīts,Cik rīts tavs bija gaišs un skaists.

Ārija Rudlapa Kuldīgas nodaļa.

26

LEONTĪNA KOMANE ( 1944.28.09 - 2017.06.05)

Pa skuju klātu taku pavasaris mūžībā aizsaucis ilggadīgo LAB Balvu nodaļas agronomi Leontīni Komani .

No 1965. gada Leontīne sāk strādāt par iecirkņa priekšnieci- agronomi Balvu paraugsaimniecībā , bet no 1971. gada par galveno agronomi Balvu rajona kopsaimniecībā “ Borec” , pēc tam Lazdulejas ciema padomē.

Viņas darbīgais mūžs veltīts agronomijai un cilvēkiem. Ar optimismu, darbīgo, enerģisko raksturu, dziesmu un humoru Leontīna prata saliedēt, iedvesmot un palīdzēt cilvēkiem. Dzīves laikā kā donore savas asinis ziedojusi ļoti daudzas reizes.

Ģimenē ar vīru Aldoni Komanu kopā nodzīvoja ilgus 52 mūža gadus. Izaudzinātas divas meitas, loloti mazbērni un mazmazbērni . Leontīni mīlēja ģimenē un cienīja Lazdulejas pagasta cilvēki .

Kā pateicība par Leontīnas Komanes darbīgo mūžu, atvadu brīdī bija daudz pavadītāju , kuri klāja viņas kapu ar ziedu klēpjiem.

Aizvērušies zemes vārti, izskanējusi Leontīnas ierastā dziesma “Mēs agronomi zemes sāls”…

LAB Balvu nodaļas agronomu vārdā R.Kuļša

Zināšanai

Agronomu dzimtu saiets šogad paredzēts 7. jūlijā pulksten 12.00 agronomes Ineses Karlovas saimniecībā.

Adrese: Sējas novads, Jaunvītoli, zemnieku saimniecība “Veģi”

Par piedalīšanos lūdzu informējiet LAB sekretāri Austru Silmali

27

ZINĀŠANAI

LATVIJAS AGRONOMU BIEDRĪBAS REKVIZĪTISO Latvijas Agronomu biedrība Reģ. Nr.40008000899Republikas laukums 2 Rīga LV – 1010SEB UNIBANKA knots LV34UNLA0001000700402

LAB prezidents Valdis Dzenis , t.26543424, valdisdzenis@gmail.comLAB sekretāre Austra Silmale , t. 28851037,

agronomubiedriba@inbox.lv ,austra.silmale@gmail.com LAB grāmatvede Jana Dzērviņa , t. 29247242, augmentum@inbox.lvLAB revidente Iveta Gūtmane , t. 29889491, iveta@seklas.lvLAB redaktore Agita Pāvule , t. 20270022, agita.pavule@tvnet.lvLAB mājas lapa “agronomi.lv”Andris Arelis , t. 27059474, arelino@inbox.lv

Sastādītāja – Austra SilmaleRedaktore – Agita Pāvule

28

29