Nr. 10 (306) Ceturtdiena, 2019. gada 31. oktobris

ŠAJĀ NUMURĀ:• Projektu konkurss “Veido-jam vidi ap mums Ogres novadā”

Acis darba izbijās,Rokas darba nebijās.Rokas darba nebijās,Zinājās padarot.

• Skolas ziņas

Foto

no

Sunt

iņu

arhī

va

• Pirmie uzvārdi Suntažos 1834. gada Dvēseļu revīzijas dokumentos

• Kultūras namā novembrī

2 SUNTAŽNIEKS

PROJEKTU KONKURSS “VEIDOJAM VIDI AP MUMS OGRES NOVADĀ”

Vides objekts “SAULES KOKS”

Veiksmīgi noslēgts Ogres novada pašvaldības projektakonkurss “VeidojamvidiapmumsOgresnovadā”.Projekta ietva-rospieSuntažupamatskolas–rehabilitācijascentrairizveidotsunuzstādīts koka vides objekts “Saules koks”, latvju zīme, kura veicestētiskidekoratīvufunkciju. Lairealizētuideju,izveidotuskici,iedvesmuunparaugussākumeklētunpētītlatviešuetnogrāfijā. Sauleskokskāzīmeuzrunājaarsavusimboliskonozīmiunvēstījumu.Šīzīmesimbolizēvārtusstarpvecounjauno,sargā,stiprinaunveicina labklājību.Zīmesklātbūtneatvairaproblēmasunpasargānodepresijas.Tākāskolairlielupārmaiņupriekšā,sa-jutu,kamumsšeit-”kalnā”,tāds“Sauleskoks”irnepieciešams. Kādamvarbūtšķitīs:irjauredzēts,nekājauna!Tastāir,joetnogrāfiskāszīmesirredzamasuntiekplašilietotasvisāpasaulē,tāsnepiedertikaimumsvaikaimiņam.Mēsdalāmies,paņemamto,kasmumsnepieciešams,pieliekamkautkonosevis,piešķiramsavuformuunkrāsu,iedzīvināmto,kasirpašaveidotsunizauklēts.Līdzīgi kā ar cimdu un zeķu tautiskajiem rakstiem, kuri ceļo nosētasuzsētu. Darbojotiespieprojekta,sākumādaudzuidejupraktiskārealizācijabijaneskaidra-domasdalījāsparkrāsu,parvietu,formuunizmēru.Bet,kasmeklē-tasatrod. Tā pilnīgi nejauši grāmatu plauktā tiek uzieta grāmata”Latviešulietišķādaiļrade”(izdevniecība:Latviešudaiļamatniecībassavienība.ASV.1990.gads)unatrastasatbildes.Latvjudaināsarī“IkrītiņuSaulelecasarkanāikociņā”. Jā,tasirtasteiksmāmapvītaisSauleskoks!Tasdaināsirapdziedātslīdzāsozolam,liepai,vītolamunbērzam. Visu šo apkopojot, mums ir tapis teiksmainais Sauleskokskarmīnsarkanākrāsā,novietotsblakusbērzam,untākuplajoszarosvaramsaskatītvisuizplatījumuundebessspīdekļuzīmjusa-

kopojumu. Uzstādītās koka zīmes augstums ir 3m, platums - 3,2m(labisaskatāmsganno lielceļa,gannoskolaspuses), izgatavotsnoizturīgakoka,uzstādītsuzbetonastiprinājuma,pārklātsarvideidraudzīguunkokuaizsargājošukrāsu.Videsobjektupapildinapuķudobes, kas ir iekārtotasatbilstošigadalaikiem, saules ritējumamdabā. Lai projekts tiktu realizēts, tajā piedalījās un palīdzīguroku sniedza daudz atsaucīgu cilvēku un uzņēmumu. Paldiessakām Suntažu pagasta pārvaldes vadītājam Valdim Ancānam,SIA“Upeslīči”,SIA,,BūvuzņēmumsNR”,SIA“Jaudakoks”,ArmandamAndževam,JānimKnutovam,MarijaiGrauzei,AijaiVenškevicai,And-rim Lindem, iniciatīvas grupai - Aelitai Niedrītei, Evijai Sondorei,Dzintrai Muižniecei, Lienei Palkavniecei-Pastarei, folkloras kopai“Saule”uncitiemlabasgribascilvēkiem.

Projekta koordinatore Inese Birža

Foto

And

ris L

ind

e

Prieks par veikumu

Nākamais solis - atrast telpu un to iekārtot. Skolatikaatzītaparlabākovietu,kuršādutelpuierīkot,jo skolā darbojas gan dramatiskais kolektīvs, gan klases gatavosavusZiemassvētkuvaicitustematiskospriekšnesumus,tādējādinekurtālunebūtujāmeklēvajadzīgāslietas.Iepazīstinotaridejuskolasvadību,tikapiedāvātatelpaSuntažupilspagrabstāvā.Tikasagatavots projekta pieteikums “Maiņas punkta izveide Suntažuvidusskolā”Ogresnovadafinansētajamprojektukonkursam“Vei-dojamvidiapmumsOgresnovadā”.Projektsguvaapstiprinājumu,kā rezultātā tika izremontēta Suntažu pils pagrabtelpa. Projek-tamtikapiešķirtsfinansējumsceltniecībasmateriālu iegādeiunmēbeļuiegādei,tačupatsremontsbijajāveicbezatlīdzības. Tačuarvārdu“remonts”pateiktsirpavisammaz.Patiesībātasnozīmējafiziskismaguunlaikietilpīgudarbubrīvdienuundar-badienuvakaros.Telpātikademontētavecākrāsnsungrīda,nosienām nokasīti kilogramiem vecā apmetuma un ļoti pamazām,no nolupušas pagrabtelpas, šī vieta pārvērtās par telpu, kāda tāir tagad, par ko īpaši lielu paldies jāsaka Atim Kārkliņam, DidzimKārkliņam, Oskaram Strazdiņam un Dāvim Eglītim, kas uz saviempleciemvārdatiešajānozīmēiznesavisuremontasmagumu. Telpa labiekārtota ar mērķi radīt vietu, kur bezmaksasiespējamsnodotdažādaveidamaskas,dejošanasčeškas,svinīgoapģērbu, speciālos sporta apavus (buces, hokeja slidas) un citasārpusklases aktivitātēm noderīgas lietas. Lietu nodošana tiek

Maiņas punkta izveide Suntažu vidusskolā

Mazliet no vēstures jeb kāpēc tas sākās. “BērniZiemassvētkupasākumābūssniegbaltieeņģelīši!“paziņoja bērnu dārza audzinātāja. Forši, ja tev ir meitene, uzvelcbaltu kleitu un lieta darīta! Bet vai kāds ir pamēģinājis ziemāatrastbaltasbiksespuikam?Patvienkāršibaltu,bezzīmējumiemapdrukātuzeķīšuatrašanadažkārt izvēršaspar īstu izaicinājumu.Baltas bikses jau ir nākošais, gandrīz nesasniedzamais līmenis.Vēlirforši,jamākišūt,teviršujmašīna,attiecīgaisaudums,idejasprasmesunlaiks.Taču,jātāvisanav,tadbērnasaģērbšanaparlāci,zaķi,pelivaivienalgakocitudaļaivecākuirgrūtākanekāpalīdzībamatemātikasmājasdarbā.ManimeklējumiaizvedalīdzT/CAlfa,sa-tiekottikpatnoskrējušosmammu,kuraarīmeklējakautkobaltu.Unmūsubērnibeigāsbijaskaisti,sniegbaltieņģelīši,betarlielāmgrūtībām atrastās baltās bikses un internetā pasūtītie eņģeļaspārni iegūlāsskapīpiepelesausīm,raganaskleitasunMinnijaskostīma.Tematiskāsbērnuballītesmūsuģimenēnotiek laikupalaikam,betkoarvisumaskukalnudarītpēctam?Izmestžēl,janutomērnoder.Tādzimaideja,kabūtulabi, jabūtuvieta,kurvisasskolasunprivātajiempasākumiemizmantotāsmaskasnodot, laitāsnoderētucitiem, rīkojotdažādusmaskošanāspasākumus.Unkāpēc tikai maskas? Varbūt arī dejošanas apavus, specializētossportaapavus.

SUNTAŽNIEKS 3PROJEKTU KONKURSS “VEIDOJAM VIDI AP MUMS OGRES NOVADĀ”

organizēta bezatlīdzības veidā - par atnesto mantu atlīdzībunesaņem.Maiņaspunktāsaņemtāslietasvarēsizmantot ikviens,kam pēc tām radīsies nepieciešamība. Maiņas punkta darbībasprincips līdzīgs, kā bibliotēkā – lietas tiek izsniegtas uz noteiktulaiku.Pēctolietošanas,tāsjāatgriežlabāstāvoklī. Kā tas darbosies dzīvē. Jatugribi lietunodot,tovar izdarītSuntažupils1.stāvā,vēršoties pirmsskolas 5.gadīgo vai 6.gadīgo bērnu grupās piegrupu audzinātājām. Tiks uzstādīta lietu nodošanas kaste, kāarī būs speciāla lapa, kurā būs jānorāda neliela informācija parnododamajāmlietām-konodod,unkasnodod.Lietasvarēsnodotarīanonīmi,tadbūsjāaizpildainformācijatikaiparnododamajāmlietām. Kaste tiks iztukšota ne retāk kā reizi nedēļā, lietas tiksreģistrētas un izkārtotas maiņas punktā un būs pieejamas jeb-kuram interesentam. Audzinātājas parādīs, kur kas jānoliek, betlūdzu, ievērot, ka plkst. 9:00 sākas nodarbības un līdz to beigāmnebūtuvēlamstraucētmācībuprocesu.Arpilniemmaiņastelpasnoteikumiembūsiespējamsiepazītiespielietunodošanas.Vēlbūsiespējalietasnodot,sazinotiesarmani-šīprojektakoordinatori,ElituKārkliņu. Maiņaspunktadarbībasorganizēšananotiekbrīvprātīgāveidā. Iesaistītās personas par to atlīdzību nesaņem, tāpēcpriecāsimies par brīvprātīgajiem palīgiem lietu nodošanas laikā.Tie varētu būt pārstāvji no bērnu vecāku puses, kas katrā klasēuzņemtos lietu savākšanu. Tie varētu būt arī aktīvākie vecākoklašuaudzēkņi.Iespējams,arīkādaprivātavaipašvaldībasiestādesavās telpāsvarnodrošināt īslaicīgu lietusaņemšanunosaviemdarbiniekiem un/vai klientiem un pēc tam tās nogādāt maiņas

punktā.Jebkurāgadījumāpirmstamjāsazināsaršīprojektakoor-dinatori. Ņemotvērā,kamaiņaspunktamnavnoteiktadarbalaika,maiņaspunktāpieejamāslietasvarēsaplūkotunsaņemttikaipēcpieprasījuma. Jaklasēbūsklasespasākums,kurānepieciešamasmaskas,klasesaudzinātājsvaiparpasākumaīstenošanuatbildīgācitapersonavēršaspiemaiņaspunktakoordinatora,vienojasparmaiņas punkta apmeklējuma laiku, paņem nepieciešamās lie-tas,parto izdarotattiecīguatzīmi lietuizsniegšanasžurnālā.Pēcnoteiktā laika lietas jāatgriež maiņas punktā. Lietas var saņemtarīindividuāli,tāpatvienojotiesparmaiņaspunktaapmeklējumalaikuarprojektakoordinatoru.Lainebūtutikaijāzīlēunjāmin,kasmaiņas punktā atrodams, laiku pa laikam sociālajos tīklos tikspublicētsīsskopsavilkumsparpieejamajāmlietām. Ko tad var nest uz maiņas punktu? 1.Maskas(pilnaskomplektācijas)vaidaļējas(piemēram,tikaicepure,astes,sejasmaska,bārda,stilizētasbrillesutt.); 2.Dejošanasčeškas; 3. Svinīgo apģērbu (baltie krekli, uzvalka bikses vaipilns uzvalka komplekts zēniem, svētku kleitas, svārki, blūzesmeitenēm); 4.Speciāliesportaapavi(futbolabuces-ārauniekšas,sli-das). 5.U.c.artiešomācībuprocesunesaistītas,betārpusklasesaktivitātēmnoderīgaslietas,kovaruzvilktmugurāvaikājās. Lietāmjābūttīrām,nesaplēstām.

Koordinatore Elita Kārkliņa, t.26469854

Ziemas prieki pasta kalniņā

Pasta kalniņš daudziem suntažniekiem ir nezināmavieta, jo nekur kartē tādu vietu Suntažos neatrast, taču tikpatdaudziem tās ir jaukākās bērnības atmiņas par ziemas priekiemun dauzīšanos. Tā ir vieta, kas savu vietvārdu ieguvusi, jo vārdatiešākajānozīmēatrodasaizPasta.Tačuziemaspriekiemarkatrugadušīvietapalikaaizviennepiemērotāka.Uzkalnaaugošiekokipamazām izgāzās ar visām saknēm, kalna apakša aizvien vairākpārpurvojās,nemazneradotvēlmiziemāšovietuizmantotbrauc-ienamarragavām.Jasanācaietgarāmkalniņam,laikupalaikamprātā ienāca doma, ka būtu labi to visu sakopt, dot iespēju arīsaviem bērniem izbaudīt ziemas priekus ikdienā tepat uz vietas.Izrādījās,ka līdzīgadomapagalvu “maisījusies”arī citiem, tāpēckopā apvienojot spēkus, tika sagatavots projekta pieteikums“ZiemaspriekiPastakalniņā”Ogresnovadafinansētajamprojektukonkursam“VeidojamvidiapmumsOgresnovadā”.Arīšisprojek-tapieteikumsguvaatbalstu, līdzartodarbiPastakalniņāvarējasākties. Pirmās talkas ietvaros projekta darba grupa paveicamilzīgu darbu, lai visu kalna pakāji attīrītu no krūmu un kokuapauguma,taiskaitānovāktukritušoskokus.Darbskalnaapakšābijavisgrūtākais,jokājasstigapurvainajāūdenī,un,lainošīsmi-trainesizvilktunozāģētoskokus,krūmusunkritalas,nācāskrietninopūlēties. Tā kā projektā paredzēto darbu plānā bija arī ūdensnoteces vietas attīrīšana un šo darbu saviem spēkiem nebijaiespējams paveikt, darbu veikšanai tika piesaistīts ekskavators.Visudienucītīgistrādājotunattīrotdabīgoavotiņatecējumavietu,izdevāspanākt,kaūdenstieknovadītsuzupi. Veicotmērījumus,

tikakonstatēts,kapieupesgrāvināksiesbūtiskipadziļināt,betkal-nalejāiespējamssalīdzinošiseklsūdensnotecespadziļinājums,lainodrošinātuūdensnovadīšanuuzupi.Sākotnējicerētā,pilnīgakal-naapakšasnosusināšananeizdevās,tačuarītas,katurpmākūdensnostrautiņanetraucētiplūdīsuzupi,samazināsūdensuzkrāšanoskalnalejpusē. Tā kā ziemas vētrās koki kalnā bija izrauti ar visāmsaknēm, šo postījumu novēršanai tika piesaistīta smagā tehni-ka, koku saknes tika ieraktas zemē un zeme izlīdzināta. Par šodarbu finansēšanu lielā mērā jāpateicas pagasta pārvaldei, kasapmaksāja minēto darbu veikšanu. Kalnā ir iesēts zālājs, kurššogadganvēlnavpaspējisuzdīgt. Kalna vienā malā izveidota uzkāpšanas vieta, lai arīpašiem mazākajiem kalna izmantotājiem saviem spēkiem būtuiespējamsuzkāptkalnā. Papilduskalnavirsotnēiruzstādīti3soliņiuninformatīvāplāksne-sludinājumudēlis,kuruziemāaicināmizmantotikvienu,kuršvēlasdāvināt,pārdotvaimainītziemasaktivitāšuinventāru.Pārējosgadalaikosturdrīkstnovietotarītādussludinājumus,kasnavsaistītiarziemasaktivitātēm. Soliņiizvietoti,joziemā,jalaikaapstākļiļauj,irbrīnišķīgipasākumi, kā vispasaules sniega diena, meteņu diena utt., kadkalnuvarizmantotkāpulcēšanāsunsvētkusvinēšanasvietu. Mūsu darbošanos pamanīja diezgan daudzi, vieni tikainoskatījās,citisavukārtpienācaklātunaprunājās,atcerējāssavubērnības laiku, kaspavadītsuz šī kalna, tačuvislakoniskākiebijadivi puikas, citējot viņu vārdiem: “Būs kruta!”. Vai tā patiešāmbūs,tomēsvēltikairedzēsim.Līdzarpirmoīstosniegugaidīsimkalnā ģimenes ar bērniem, lai izmēģinātu dzīvē, kā mums izde-

4 SUNTAŽNIEKSPROJEKTU KONKURSS “VEIDOJAM VIDI AP MUMS OGRES NOVADĀ”

skolotājam Rihardam Bondarenko par ieinteresētību un atbalstudarbuveikšanā. Projekta rezultātā Suntažu vidusskolas sporta laukumātika nokrāsoti esošie vingrošanas rīki, uzlikti jauni tīkli futbolavārtiem, atjaunots volejbola laukums, uzstādīti vairāki jaunivingrošanasrīki (līdzsvarabaļķis, līdzsvarabluķi),kāarīuzstādītssoliņšblakusvolejbolalaukumam. Projekta rezultātā tika turpināta Suntažu vidusskolassporta laukuma labiekārtošana, padarot to modernāku, kā arīvizuālisakoptāku.Suntažupagastaiedzīvotājiemtagadirpieejamsdrošāks,pilnvērtīgāksunvizuālipievilcīgāksvingrošanaslaukums.Tastiekaktīvākizmantotsjaukopšpirmouzlabojumuveikšanas.

Projekta koordinatore Ināra Melne

Sportošanas prieks

Turpinotiesāktosdarbussportalaukumalabiekārtošanā,Suntažu vidusskolas vecāku atbalsta biedrība šogad jau trešoreizi sekmīgi startēja Ogres novada pašvaldības finansētajā pro-jektukonkursā.Pagājušajāgadāsportalaukumātikauzstādītiāratrenažieri,kaspieejamiikvienampagastainteresentam.Laisportalaukuma vidi padarītu estētiski pievilcīgāku, šajā gadā projektaietvarostikaveiktisekojošidarbi:volejbolalaukumaatjaunošana(smilšuizlīdzināšana);esošovingrošanaselementukrāsošana;fut-bolavārtutīklunomaiņa;jaunovingrošanaselementuuzstādīšana;soliņauzstādīšana.Visidarbitikaveiktipašuspēkiem,tāpēcaktīvieprojektarealizācijādarbojošiesvecākisakamilzīgupaldiesvidus-skolasdarbiniekiemunpersonīgiArmandamAndževamunsporta

viesizveidottrases,kāpnītesunlaivienotosparkopīgipaveicamoturpmākajiemkalnaunapkārtējāsvidesuzlabošanaspasākumiem.Visbeidzot-tiešitāpatkāziemāmētājamiesarsniegapikām,pro-jektadarbagrupamettevizaicinājumu-javarivaidomā,kavarējitopaveiktlabāk,atnācuznākamotalkuardarbarīkiemunparādi,ka vari vai kā vajag! Mums noderēs katras darba rokas un visasidejas, laipadarītuvidiapmumsskaistāku.Unarīgravalīdzupeinesakopsiessēžotunpļāpājot,kovajagizdarīt,bettikaipieceļotiesuntoizdarot!!!Šīprojektaīstenošanāvisaktīvākiesaistījāsmājas“Rieksti” iedzīvotāji, gan esot darba grupas sastāvā, gan atsau-

cotiesaicinājumiempalīdzētprojekta īstenošanā.Paldiesvisiem,kas veltīja savu brīvo laiku, sakopjot mazu stūrīti no visiemplašajiemSuntažiem!PaldiesGuntaiGipterei,kasnetikaiatsaucāsaicinājumamuzkatrudarāmodarbušajāprojektā,betarīvienanopirmajāmpārrevidējasavuskapiunpapildinājamaiņaspunktuarsavāmmaskām. Lai vietējā Gaiziņkalnā (arī tādu apzīmējumu Pastakalniņammēsdzirdējām)ziemāvaldaprieks,jautrībaundraudzība! Uztikšanoskalnā,

Projekta darba grupas vārdā projekta koordinatore Elita Kārkliņa

SKOLAS ZIŅAS

“Zinātnieku nakts 2019” Jau14.reizivisāEiropā27.septembrītikaaizvadītaZinātniekunakts.Arīmēs,Suntažuvidusskolas8.-12.klasesskolēniarskolotājiem,devāmies uz Zinātnieku nakti, lai varētu izmantot iespēju ielūkotiesinteresantajā un aizraujošajā zinātnieka dzīvē un no jauna atklāt lie-tas,bezkurāmikdienasdzīvešodienvairsnaviedomājamaunkurasirpieejamas,pateicotieszinātnessasniegumiemuninovācijām,jošīgadatēmabija“Zinātnenākotnei”. Kā pirmais pieturas punkts mums bija Pārtikas drošības,dzīvniekuveselībasunvideszinātniskajāinstitūtā“BIOR”,kasšogadbijaZivjuaudzētavas“Tome”teritorijā,temūsiepazīstinājaarmikotoksīniem,arnotekūdeņuattīrīšanu,rādījadažādusķīmijaseksperimentus,varējāmiepazīties ar dažādiem parazītiem, kas mīt dzīvniekos, zivju attīstībasciklu,parādījazivjuaudzēšanasvannas,kurvarējāmapskatītiesarīzivjudažādasattīstībasstadijas,kāatklājumsbijastores,kurasizrādāsirļotisabiedriskaszivis,tadmūsiepazīstinājaarnākotnespārtikuunpārtikas

drošībasnoteikumiem. Kamēr devāmies uz nākamo vietu, jau iestājāstumsa,tāpēc,kadieradāmiesNacionālajābotāniskajādārzāSalaspilī,turjaumūssagaidījaizgaismotsceļš,kurinteresen-ti sadalījāsdivāsgrupās: vieni, kasmeklējadažādusaugus–lāpugaismā,izpildotuzdevumus,varējaarītiktpievērtīgasdāvaniņas, otra grupa devās dārza teritorijā uz “Sukulentumāju”,kurvarējaizbaudītnaksnīgoaugumaģiju. Mūsu pēdējā apmeklējuma vieta šoreiz bija Latvi-jas universitātes Dabas un Zinātņu māja, kur katrs intere-sents varēja apstāties un iepazīties ar sev interesējošupiedāvājumu. LUDabasmājāvarējaiepazītiesarkrāsuveidošanasmehānismiem, aplūkot augus mikroskopā, noskaidrot savaiekšējālībieša“alterego”,piedalītiesviktorīnāparradiāciju,uzzinātdaudzkojaunuparfosilijām,mežaoguizmantošanasiespējāmunsabalansētauzturaunfiziskoaktivitāšunozīmiveselīgākaidzīvei,kāarīveiktkādu“melnāsmaģijas”eksper-imentu. Savukārt kaimiņos – Zinātņu mājā, varēja uzzināt,kāstrādā3DbiodrukaunkāradītSauliuzZemes,dzirdēt,kāskan “Lāčplēsis” spāņu valodā, iesaistīties kosmosa izpētesdarbnīcā un dzīvsudraba mērījumos, ieraudzīt neredzamasgaisa plūsmas ar žiletes asmeni, iepazīties ar dažādiemspīdošiemkristāliemunpārbaudīt,kuršspēcīgāks–cilvēksvaimagnēts. Prieks,kašispasākums irpieejamskatram,unkākatrugadušopasākumugribapmeklētdaudziskolēni,nes-katotiesuzto,katasirbrīvprātīgsunpēcstundām.

Ilona Kārkliņa, Suntažu vidusskolas bioloģijas un ķīmijas skolotājaFoto

Ilon

a Kā

rkliņ

a

SUNTAŽNIEKS 5SKOLAS ZIŅAS

Dzejas lasījumi sākumskolā

Valodu nedēļa

Septembris jau vairāk nekā 50 gadus aicinasvinētdzejasdienas.PartopaldiesseptembrīdzimušajamlielākajamlatviešudzejniekamRainim,kuršarlepnumuteicis“Aizmanisstāvzvaigznes,kotumanpadarīsi!”Betmēsvarambūtlepni,kapiemūsuLatvijasdzejasdebesīmmirdz tik daudz spožu zvaigžņu. Arī Suntažu vidusskolušajā laikā piesātināja poētisma vilnis, kas ļāva ikvie-nam dzejas lasītājam atrast tajā patvērumu, iedvesmuvai jaunusatklājumus.Kāzināms,skolātradicionālitiekrīkotasmācībupriekšmetunedēļas.SeptembrisirValodumēnesis,kadskandinām,rakstām,zīmējam,arītulkojamdzeju. JautrešogaduskolāiedibinātaDzejaslasījumutradīcija, kad 9.-12. klašu skolēni pēc latviešu valodasskolotājuieteikumiemizvēlassavudzejolinopiedāvātoautoru klāsta un iepazīstina ar to skolasbiedrus. Šogaddzejas lasījumiem izvēlējāmies Jāņa Petera, AnnasRancānes, JāņaBaltvilka,LeonaBrieža,UldaBērziņa,An-draAkmentiņadzeju.Minētajiemautoriemšajāgadātiekatzīmētasnozīmīgasdzīvesjubilejas. Pēc rūpīgas atlases un iepazīšanās izvēlētaisdzejolistiekuzrakstītsunilustrēts,tad,protams,pienācakārtaarīnolasīšanai.Dzejas lasījumi ir īpašiemocionālspasākums, tam cenšamies radīt dzejisku atmosfēru -rudens ziedi, mūzika (paldies pasākuma skaņu meista-ramDāvidamno9.b!),starojošasacis,arīdažassatrauk-tassejas.Dzejulasījāmnetikai latviešuvalodā,skanējalasījumi arī krievu un angļu valodā, tā dodot iespējuiepazīties ar cittautu autoriem. Arī valodu skolotājas –Ira Andersone, Indra Puķe, Kristīne Zobena - uzstājās ardzejas lasījumu par dzejas ābeli. Pēc skolēnu atzinuma”tasbija jauki,kaunkāskolotājas lasījadzeju”.SkolēnuizvēlētosungaumīginoformētosdzejoļusValodudienunoslēgumāvarējaredzētizstādēskolas3.stāvagaitenī. Vēl viens svarīgs brīdis dzejas lasītāju stāstā-neiztrūkstošaisgājiensuzgaismas templi -bibliotēku.Suntažuvidusskolasbibliotēkanavtikaivieta,kursaņemtunatdotgrāmatu.Nešaubotiesvarteikt,kabibliotekāreValda Tuča zina visu savu lasītāju literāro gaumi, protieteikt, palīdz izvēlēties, organizē vērtīgus pasākumusgan skolēniem, gan pedagogiem, arī mudina visus

iesaistīties makulatūras vākšanas akcijā. Valodu nedēļas laikā Valda bijaorganizējusitikšanosardzejnieciunrakstnieci IevuSamausku.SavdabīgāveidāIevaSamauskaiepazīstinājaklātesošosarsaviemdarbiem,iesaistotvisusaktīvādzejasradīšanasprocesā. Vēl jāatzīmē 10.un 12.klasepasākums iniciatīvasLatvijasskolassoma ietvaros –Imanta Ziedoņa muzejmājas Murjāņos apmeklējums.Pēc skolēnu atzinuma, tā bija neparasta literatūras stunda, kur klātienēvarēja baudīt iedvesmojošo Imanta Ziedoņa dzeju, arī aktīvi līdzdarbotiesaizraujošāsnodarbībās.KāatzinaSanija (10.kl.): ”Tasbija labākaismuzejs,kādulīdzšimesamapmeklējuši.” KoValodudienāsdarījapārējoklašuskolēni?Šeitkāatslēgvārdikalpotu-#tradīcijaun#radošums.5.klasepirmorudenssalnurītādevāsuzskolaspagalmu,laiturpiedalītosakcijā“Dzejauzasfalta”.Piektklasniekupulksskolāšogad īpaši ražens,visiaktīvi, radoši,atsaucīgi.6.klasešogadiesaistījāsVislatvijasdzejasdienuakcijāunveidojaemojidzeju. 7.un8.klase,kātradicionāliierasts,ardzejaslasījumiemciemojāspirmsskolas izglītības grupās, tur sastopot atsaucīgus klausītājus. Skolēnibijarūpīgigatavojušiesšiemlasījumiem,katrslasītaisdzejolisbijaizveidotskānelielsiestudējums,aicinotuzmanīgosklausītājusiejustiesdzejastēlos. Tā izskanējusi2019.gadaValodunedēļa.Bet jau tapušas jaunasiestrādnes,ieceres,kurasradām,laivalodasapgūtukompetenčuizglītībā.IriecerētadalībaVBTAIrīkotajākonkursā“Dzīvemanātelefonā”,LNBkonkursā“Skaļā lasīšana“, Izteiksmīgās runas konkursā. Un, protams, gatavošanāsSuntažuskolas100gadeiunjubilejasabsolventusalidojumam.

Indra Puķe, Suntažu vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja

Skolotāju diena 4.oktobrī atzīmējām Skolotāju dienu. Par skolotājuapsveikšanubijaatbildīga12.klase.Šogadmazlietcitādiatzīmējāmšodienu,proti,nevisnorīta,betganpēcstundām.Satikšanāsvieta-skolasbibliotēka.Laigrūtākbūtunojaušamssvētkutusiņavirz-iens,aizsējāmskolotājiemacis. Tikaiuzticotiesgrupasvadītājam(skolēnam),bijaiespējamsnonāktgalamērķī.Skolotājiatklāja,kaaizsietasacisapdraudikdienāpierastokontrolipārvisuunvisiem.“Aklais” gājiens noslēdzās pils bēniņos, kur skolotājus gaidīja ro-

mantiska noskaņa, mūsu sarūpētas uzkodas un silta tēja. Sekojadarbsgrupās,kasbalstītsuzkompetenčuizglītību-mīkluminēšanaaršovaelementiem.Fotosesija.Betpasākumanoslēgumāvisiemskolotājiem izsniedzām diplomus ar nominācijām, kuras iegūtaskolēģuaptaujasrezultātā.Ļoticeram,kašismūsusarūpētaisatelpasbrīdisradījaiedvesmutālākaidarbībai!

Dana Leibome, 12.klases skolniece

Rudens “Suntiņos” 2.oktobrīPIIgrupasSuntiņidevāsvērot,pētīt,raut,nest,šķirotrudensveltesunnogādāttāsuzglabāšanaipagrabā.Arrudensveltēmcienājāmarītrušusundejojāmrudenstalkasdeju.3.oktobrīgrupiņāsizgaršojāmsarūpētāsrudensveltes,spiežotsulas.

Suntiņu kolektīvs

6 SUNTAŽNIEKSSKOLAS ZIŅAS

Ekskursija uz Valsts robežsardzes koledžu Rēzeknē

24.septembrarītā6.un8.klasedevāsekskursijāuzValstsrobežsardzeskoledžuRēzeknē.Ceļābijajāpavada3ga-rasstundas.Bet laipnāsagaidīšanaRēzeknē,aizkliedējavisunogurumu.Piedalījāmiesdivāsnodarbībās–ierindasmācībāundokumentuaizsardzībaspārbaudēs.Uzzinājāmdaudzjaunapar robežsardzes vēsturi. Tad ar aizturētu elpu un lielu in-teresi skatījāmies suņudresūrasparaugdemonstrējumosunpriecājāmiesparmazajiemkucēniem. Neizpalikagaršīgaspusdienasuntadjaumājupceļš.

6. klases skolniece Marija Anna Ādamsone P.S.SkolotājisakalielupaldiesJānimĀdamsonakun-gamparizrādītointeresiunlīdzdalībupasākumaorganizēšanā.

Viesi no Jelgavas novada

Laiaktualizētu jaunāmācībusatura ieviešanuskolās,3.oktobrīSuntažuvidusskolauzņēmaviesus-Jelgavasnovadavēsturesunsociālozinībuskolotājus.

Skolotāji apmeklēja atklātās stundas - sociālāszinības 5. klasei un vēstures stundu 8.klasei.Pēc stundu vērošanas dalījāmies pieredzē unskaidroju viesiem jauno izglītības kompetenčuieviestās izmaiņassavospriekšmetos.Skolotājiemdemonstrēju digitālo un interaktīvo materiālupielietojumu jauno mācīšanās lietpratību jomāsociālajās zinībās un pilsoniskajā audzināšanā.Bijadaudzdiskusijuunatzinīguvārduparredzēto.Skaidrs ir viens - jaunajā mācību saturā neiztiktbez mūsdienu tehnoloģiju resursiem, kas padarastundumūsdienīgāku-saprotamākubērniem,dar-bojotiesviņuierastajāvidē.Tasprasanesalīdzināmilielāku sagatavošanās laiku no skolotāja, betsniedzgandarījumuparsasniegtajiemrezultātiem.Protams, ir ļoti daudz neskaidrību, viss pagaidāmvīziju versijās. Noslēgumā ciemiņi kāpa pils tornī,izstaigājapilspagrabusuniepazināsarcitiemmūsupagastakultūrasunvēsturesobjektiem.

Ilze Ludāne, vēstures un sociālo zinību skolotāja

Ekskursija Līgatnē

2019. gada 8.oktobrī 9. a klase devās baudītburvīgāsrudenskrāsasuzvienunoiecienītākajiemtūristuvietām–Līgatni.SākumāmēsapmeklējāmPadomjulaikaīpašislepenoobjektuarsegvārdu„Pansionāts”,kasatro-dasRehabilitācijascentrā”Līgatne”,turmūsgideizvadāja9 m dziļumā, pa telpām, kas tika stratēģiski izveidotasārkārtassituācijām“Xstundai”.Jakādsgribsajustpadom-ju laika dvesmu, tad nu šī ir īstā vieta, tur saglabājušiesganlozungi,ganīpašiveidotasmēbeles,ganaprīkojums. No neomulīgajām telpām devāmies dabā (tāmūs lutināja), kur gides pavadībā devāmies pastaigā paLīgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturisko centru, jo kāizrādās Līgatne radās līdz ar fabrikas izveidi. Mums bijaiespēja apskatīt dzīvojamās ēkas un publiskās iestādes- kultūras namu, dzemdību namu, kā arī ielūkotiesrekonstruētajā papīrfabrikas strādnieku dzīvoklītī (kurmums rādīja arī filmiņu “Līgatnes stāsts”) un dotiesapskatītsmilšakmensatsegumosveidotāspagrabualas,kurās vietējie iedzīvotāji var uzglabāt rudenī ievākto

dārzeņu ražu. Dodoties ārā no Līgatnes, apmeklējām arī Vienkoču parku,kur varējām apskatīt dažādus kokgriezumus un interesantus veidoju-mus, piemēram, pudeļu māju, kā arī kokamatniecības muzeju ar seniemkokapstrādesdarbagaldiemuninstrumentiemuntuvākomuižumaketus.Tadnuiedvesmasuninformācijaspilnidevāmiesmājās.

Ilona Kārkliņa, 9.a klases audzinātāja

“Pansionātā”

Foto

no

klas

es a

rhīv

a

5. klase sociālo zinību stundā

Foto

And

ris L

ind

e

SUNTAŽNIEKS 7SKOLAS ZIŅAS

Tehnoloģiju pulciņā SuntažuvidusskolāsadarbībāarSIAMazāBrīnumzemeuzsācisdarbutehnoloģiju pulciņš – MB Reindžerabūve. Šis ir pirmais Latvijā radītaistāda veida projekts. Robota būvesciklssadalīts8posmos,maijā tasbūsgatavssacensībām.Pirmajānodarbībāklāt bija projekta vadītājs EdmundsSprūdžs. MBReindžeravadībunodrošinaPICAXEvaiArduinomik-rokontrolieri. Pateicoties inovatīviem skrūvju savienojumiem unkāpurķēžusistēmai,MBReindžersirizturīgsrobotsarpaaugstinātucaurgājību - bez braukšanas uz priekšu, atpakaļ un griešanās uzvietas, MB Reindžeram ir skaņas signāla funkcija, spoži lukturipriekšāunaizmugurēunzilasbākugunisuzkabīnesjumta,robotaaizmugurē darbojas attālināti vadāms celtnis. Robots ir pilnībāgatavsattālinātaivadībainoAndroidvaiiPhonecaurBluetoothunsacensībāmstafetēbezpapilduprogrammēšanas.MBReindžerimiespējams pielāgot esošās un veidot jaunas funkcijas dažādāsprogrammēšanasvidēs,tasirveidotstā,laitasatbilstuLatvijasunstarptautiskurobotikassacensībunoteikumiem. Skolēnu intereseunaizrautība irmilzīga, laigandetaļuslīpēšana no malas skatoties nemaz tik aizraujoša neliekas!Reindžera būves projekts pilnībā atbilst tehnoloģiju virzienalielajāmidejām.PaldiesSIA“MazāBrīnumzeme!”

Ieva Glūdiņa, tehnoloģiju pulciņa vadītāja

Ciemos Cūkmens SeptembrabeigāspirmoreiziSuntažuvidusskolāciemosbija ieradies tīru mežu aizstāvis - Cūkmens. Sagatavošanas unvecākās grupas bērni nu ir kļuvuši par “Cūkmena detektīviem”.Tā ir ekoprogramma, kas tapusi AS”Latvijas valsts meži” sociālāskampaņas “Nemēslo mežā” ietvaros, un kuras mērķis ir bērnosrosinātatbildībuparvidi,vairojotizpratniparvērtīgounliekodabā.Darbojotieskopāarbērniem,mēssolipasolimatklāsimdažādusmeža noslēpumus. Esam pilni enerģijas un sākam detektīvudarbu! Tāpēc 9.oktobrī, Cūkmena iedvesmoti, 6-gadīgie bērnikopā ar skolotājām apmeklēja dabas liegumu “Lielie Kangari”.Izejotdabas izziņas taku,mēsnoskaidrojām,kāds izskatāspurvsrudenī, vingrojām un izkustējāmies takas veselības maršrutā, kāarīklausījāmiesteikasparapkārtnesdabasobjektiem,priecājotiespartīrībudabasliegumā.

Sanda Kursīte – Jākobsone, pirmsskolas skolotāja

Karjeras nedēļa Karjeras nedēļa ir ikgadējs pasākumu cikls, kura laikājauniešiem ir iespēja iepazīt iespējamo nodarbošanos nākotnē,tiktiesardažāduprofesijupārstāvjiem,apmeklētuzņēmumusunsaņemt karjeras konsultācijas. Jaunieši var piedalīties diskusijāsun citos izglītojošos pasākumos. Karjeras nedēļu organizē VIAAsadarbībāar83Latvijaspilsētāmunnovadiemno14.-18.oktobrim.Nākotnes profesijas nemitīgi mainās un daudzas nākotnēnepieciešamas specialitātes šodien prognozēt nemaz naviespējams. Tāpēc jau no mazotnes mērķtiecīgi jādomā par to,kā attīstīt specifiskas prasmes un kompetences, lai veiksmīgiiekļautos nākotnes darba tirgū. Uz to mudināja Karjeras nedēļasaktivitātesskolā,novadā,valstī. Šonedēļuuzsākāmarkarjerasnodarbībāmsākumskolai“Atpazīsti, iepazīsti profesiju”. Otrdien 6.klasei notika skolu pro-grammas “Dzīvei gatavs” nodarbība par elektrodrošību, darbatraumām un profesijām uzņemumā “Sadales tīkli”. Šī program-ma plānota kā atbalsts skolotājiem un palīgs skolēniem dažādu

mācību priekšmetu un tēmu apguvē, lai gūtu izpratni par skolāuzkrāto zināšanu un prasmju pielietojumu dzīvē, dažādāmnākotnesprofesijāmkonkrētāsjomās. Tikmēr programmas “Starts” skolēni kopā aruzņēmējdarbībasprojekta”Esilīderis!”koordinatoriBaibuJauniešucentrāizspēlējastratēģiskuspēli“RealLife”,kasnetikaiveicinājapielietot dažādos mācību priekšmetos iegūtās zināšanas, bet arīattīstīja komandas darbu, spēju uzklausīt un argumentēt savurīcību. Bet vidusskolēni piedalījās “Panākumu universitātes”nodarbībā par tēmu “Personības pašpilnveide un attīstībuveicinošie faktori”kopāar lektoriem,koučingapasniedzējiemunvienkārši darbīgiem cilvēkiem: Dainu Einbergu un Artūru TomuPlešumācījās izvirzītmērķusunsaprast,kāsolipasolimuzlabotsavas dzīves kvalitāti jau šodien. Lūk, dažas atziņas par šodiendzirdēto: “Nevajagbaidītiesnoneveiksmes,jopatmazsbērnskrītunceļas,kamēriemācāsstaigāt.” “Laisasniegtusavusmērķus,irjācenšaslīdzbeigām,laiarīkābūtu.Visisapņipiepildās,jatutotiešāmvēlies,esimērķtiecīgs,atbildīgsundisciplinētsšomērķusasniegšanā.” “Mērķiemjābūtkonkrētiemunjāizveidoplāns,kātossa-sniegtdienupadienai.” BetnedēļunoslēdzāmarLatvijasUniversitātesKarjerasdienām.Šogadpasākumatēmabija21.gsprasmes.LUKarjerascentrs ir uzsācis dalību starptautiskā projektā ULISSE (Under-standing, Learning and Improving Soft Skills for Employability),kuramērķis irnoskaidrotpieprasītākāsprasmes,kodarbadevējisagaida no saviem darbiniekiem mūsdienās, ko nozīmē “spējastrādāt komandā”. Ir milzīga atšķirība, kā strādāt komandā ar 5,50vai 100cilvēkiem.Vaitasnozīmēvadītkomanduvaibūtdaļai6. klase nodarbībā par elektrodrošību programmas “Dzīvei gatavs” ietvaros

Foto

Lol

ita V

illere

Foto

Arti

s Far

ins

Foto

Ieva

Glū

diņ

a

8 SUNTAŽNIEKSSKOLAS ZIŅAS

Iepazīstam mākslu Suntažos!

Suntažumākslas studija šogadsvin 15gadu jubileju. ToatzīmēsimarizstādiSuntažukultūrasnamā,betšoreiztajānebūsredzami bērnu darbi, bet skolotāju veikums. Ieskatoties studijasarhīvā,izrādās,kašajosgadosmākslasstudijādarbojušāspatdes-mitskolotājas!PatlabanarlielajiemunmazajiembērniemstrādāInese Birža, Sanita Bērzkalna-Čevere, Māra Mārtiņjāne-Kaše, betpirms tam šeit darbojušās arī Gunta Būmeistare, Signe Kraukle,ElīnaUmule(Reča),Kristīne Jukmane,ZaneRaičenoka-Raišonoka,LaimaKļaviņaunIevaLāce. Ikdienā visbiežāk nedomājam par to, ka arī mēs esamradošasbūtnes,bet,uzrunājotesošāsunbijušāskolēģes,ikkatraibijapadomākādsmākslasdarbsunnevienaneatteicāspiedalīties.Turklāt jomas, veidi, stili un tehnikas izrādījās visai atšķirīgi unizstādesolāsbūtinteresanta. Izstādiatklāsim7.novembrīpl.17untābūsskatāmalīdz3.decembrim.

Iepazīstam mākslu Rīgā!

Tradicionāli ik rudeni pirms brīvlaika Ogres Mākslasskolas Suntažu studijas audzēkņi dodas mācību ekskursijā uzRīgu,laiaplūkotuaktuālāsizstādes.Šogad šī diena bija 17.oktobrisun tā iekļāvās vidusskolas kar-jeras nedēļas pasākumos. Īpašuuzmanību pievērsām profesionālamākslinieka un modes dizaineraprasmjudaudzpusībai,betmuzejosdarbojas arī daudz citu profesijupārstāvji,sākotargarderobistu,kas-ieriun zālesuzrauguunbeidzotarrestauratoru, izstāžu kuratoru ungidu. Visu lielo mākslas muzejupiedāvājumsbijaīpašivērienīgsundaudzpusīgs. Pirmo apmeklējāmLatvijas Nacionālā mākslas muzejagalveno ēku, kur aplūkojām izstādi„Aleksandra Beļcova (1892-1981).Glezniecība. Grafika. Darbnīcas„Baltars” porcelāns”. Māksliniecesdzīvesceļš un daiļrade kopš 1919.gadasavijušiesar Latviju, šeit viņakļuva par vienu no pirmajām mod-ernisma mākslas pārstāvēm. Tākā katru reizi mācību ekskursijās

mūsu audzēkņiem tiek doti uzdevumi, šeit mēģinājām papētītunpiefiksētA.Beļcovasdaudzveidīgāsmākslasizpausmes,tehni-kas.Šķiet,kagalvenievaroņiviņasdaiļradēircilvēki,kasapdzīvoganeļļasgleznas,gantušas,pasteļuvaizīmuļutehnikādarinātāsskices,gankošāsunlakoniskāsapļakompozīcijas,kurasvispirmsradītasuzpapīra,tadpārtapušastraukuapgleznojumā. Dekoratīvāsmākslasundizainamuzejā redzamo izstādi„MAREUNROL’S.Paplašinātārealitāte”mumslabākizprastpalīdzējagides stāstījums, atklājot izstādes koncepciju un pievēršotuzmanībudetaļām.MAREUNROL’Sirdivulatviešumodesdizaineruizveidots zīmols,kas ir starptautiskivisvairākpamanītsunatzīts.Izstādeirneparasta,jojēdziens„mode”vairāksaistāsarīslaicīguuntumu,betabimodesdizaineriatklājtokānopietnumākslasundizaina formu.Bērniemtikasniegts saistošs stāstspardizaineraprofesiju, darba pamatīgumu, iedziļinoties vissīkākajās detaļās –smalkās,arpildspalvuveiktāsskicesarpildspalvu,manekenutēlikā pašu dizaineru portreti, tērpu auduma apstrāde, īpaši radītieapavi, savdabīgais muzikālais noformējums, kur sapludinātasskaņasnovisāmmodesskatēm,videostāsti,kasparādatērpusuntēlusvidēunkustībā. Pēcskarbi laikmetīgāsnoskaņasglužicitāpasaulēmūspārcēla IvanaAivazovska(1817-1900)darbiMākslasmuzejā„Rīgas

Birža”. Filigrāni izstrādātās jūrasai-navaspadarījamāksliniekuslavenujau dzīves laikā, un arī mūsdienāsviņa darbi ir ļoti augstu novērtēti.Izstādei dots nosaukums „Gaismasmetafizika”,ungaismatiešāmmirdzcauri viļņiem,miglāun mēnesnīcā,saulrietā un saullēktā. Mūsdienāmneiedomājamismalkiedarbitapuši,ilgstoši strādājot darbnīcā. Dabāradītasvienpirmāsskices,untālākautorspaļāviesuzatmiņuunizjūtu,izkoptutehniku. Rudenīgais laiks mūspalutināja, jo tieši tobrīd, kadpārvietojāmies no vienas apskatesvietas uz otru, nelija. Iespaidiembagāto dienu izbaudīja 22 mākslasskolas audzēkņi, no kuriem šogadir neparasti daudz - 8 pirmkursnie-ki, tādēļ arī viņiem veltījām daudzuzmanības, jo dažiem šī bija pirmā(bet ne pēdējā) vizīte mākslasmuzejos.

Māra Mārtiņjāne-Kaše

Foto

Gun

ta B

ūmei

star

e

Foto

Mār

a M

ārtiņ

jāne

-Kaš

e

Latvijas Universitātes Karjeras dienas izstādē

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā

no komandas? Šiem un citiem jautājumiem tika veltīta daļa noizstādesaktivitātēm.Neizpalikaarīstāstsparpiedāvātajāmstudijuprogrammām,pieredzesstāstipardarbuārzemēsunnevalstiskajāsorganizācijās.Skolēnusieinteresējadažāduuzņēmumusagatavo-tietesti,lainoskaidrotusavupiemērotībukonkrētaiprofesijai. Karjeras pasākumi nebeigsies ar Karjeras nedēļu.JoprojāmpiedalāmiesESFprojektā“Karjerasatbalstsvispārējāsunprofesionālās izglītības iestādēs”,kasparedzdažādusarkarjerasvadības prasmju uzlabošanu saistītus pasākumus visām klašugrupāmmācībugadagarumā.Projektsnoslēgsies2020.gadā.

Gunta Būmeistare, Suntažu vidusskolas karjeras konsultante

SUNTAŽNIEKS 9PIRMIE UZVĀRDI SUNTAŽOS 1834. GADA DVĒSEĻU REVĪZIJAS DOKUMENTOS

Turpinājums no „Suntažnieka” 2019. gada 30.maija izdevumaVāciskie uzvārdi. Ievads

StarpSuntažulatviešuzemniekuuzvārdiemlieladaļairtādipašikāVācijā.ErnestsBleseraksta,kasenajosRīgaslatviešuuzvārdos15.un16.gs.gandrīzpuseuzvārduirvācu,irarīkrievu,poļuu.c.„Ārējitiemirvienveidīgsraksturs, [..] „tie uzrakstīti nepilnīgi gan fonētiskā, ganmorfoloģiskāziņā”(Blese1929,24).Konstatētkonkrētusgadījumus,kurino tiemattiecasuzvāciešiem,kuri - uzlatviešiem,irgandrīzneiespējami. Uzvārdupiešķiršanaslaikā,19.gs.pirmajāpusē,Suntažu muižas īpašnieks ir vācietis majors BurhardsErnstsfonBergs,vācietis ir luteriskāsdraudzesmācītājsun mācītājmuižas (pastorāta) saimnieks - Johans Teo-dorsBērents.Suntažu teritorijā irbijuši„glāžšķūņi”jebstikladarbnīcas,arīķieģeļucepļi,kuruīpašniekiirbijušivācieši - Drewing, Brempel (Brämpel, Braempel), Bern-hard, Eberhardt, Eichholz, Strecker, Šöhnberg, Witte, Zeitz u.c.Dvēseļu revīzijas sarakstos irminēti daži amatniekivai krodznieki, kas varētu būt izcēlušies no vāciešiem,piem.,Friedrich Heinrich Peſner, kas ir bijis amatnieksunienācisnoHenselhof(as)Vācijā.UnvāciešiemSuntažubaznīcāirbijusipašiemsavavācudraudze. Iespējams, ka kāda daļa vēlāko latviešu zem-nieku vāciskie uzvārdi varētu norādīt nevis uz izcelsmivai radniecību,betdrīzākganuzvāciešuprestižu.Zem-nieki vēlējās vāciešiem līdzināties, jo vācieši dzīvojalabāknekā latviešuzemnieki.Nevelti tā laikapresēparuzvārda izvēlēšanos tika aizrādīts, ka latviešiem vācuuzvārdunevajagotņemt:„..neuzņemiessevimnekādupoliskujebvāciskuvārdu,caurtoseviparpolijebvācietipacelt domādams, tā daudzi arī labprāt dara, bet godāsavu latviešu valodu un tautu, kas patiesi godājami, unizlasies kādu skaidru latviešu vārdu” (Latviešu Avīze,1834.27.12).Tāpatparaizliegumuuzvārdiem izvēlētiesmuižniekuģimeņuvārdusminarīKristapsUpelnieksunsecina: „Mūsu uzvārdi, kas atzīstams par pilnīgi dabīguparādību,tosizvēlotundodotirbijušistiprāvācuvalodasiespaidā,piekamšisiespaidsnevisurizteiciesvienādi.”(Upelnieks1938,48,70) Suntažu muižā un pastorātā Dvēseļu revīzijāreģistrētozemniekuvāciskouzvārdu lielākādaļa iratro-damavācuuzvārdupētniekaHansaBālovavācuuzvārduleksikonā(HansBahlow.DeutschesNamenlexikon.Fami-lien-undVornamennachUrsprungundSinnerklärt.Ham-burg: Suhrkamp [1985]), tātad bijuši pazīstami Vācijā.Šeit salīdzināšanai ar vāciešu uzvārdiem izmantosimgalvenokārtšāautoraminētodarbu. Suntažu muižā un mācītājmuižā 1834. gadāreģistrētievāciskieuzvārdisaglabātopašuproblemātikukāvācuvalodā,betvēlpapildugrūtībasradaapstāklis,kanavzināmavāciskouzvārduīpašniekutautība, līdzar tonezinām,vaiviņiirieceļojušinoVāczemeskāamatnieki,tirgotājivainākušilīdzisaviemkungiemparkalpotājiem,pavāriem, drēbniekiem, dārzniekiem vai rakstvežiem,

un vēlāk kādi no viņiem varētu iekļauties latviešu vidē.Unlaikamtieširakstvežijebskrīveribūstie,kasdevušilatviešuzemniekiemvāciskosuzvārduspēcsavasvalodasun uzvārdu zināšanām dzimtajā pusē. Suntažos latviešuzemniekuuzvārdiBērtuls Dreviņ, Karl BrempelirtādipašikāvāciešuģimenēmSuntažos.Nevarampateikt,vaiviņiirbijuširadi,vaikalpojušipiešiemcilvēkiemuntāpēcjutāspiederīgišiemkungiem,unizvēlējāsviņuuzvārdu.Kādasziņasvarētudotpašiuzvārdanesēji,javienirsaglabājušiesnostāstiparuzvārdudošanu,vaiarītoatklājraduraksti. Šajā rakstā uzvārdus atveidosim mūsdienuortogrāfijā: un tā, kā tie rakstītiDvēseļu revīzijas doku-mentos. Klāt ir paskaidrojumi par iespējamo uzvārdapamatvārda nozīmi, kas meklēta vācu valodas pētniekudarbos, kā arī Kārļa Mīlenbaha „Latviešu valodasvārdnīcā” un Johana Zēvera vārdnīcā (J.Sehwer. Diedeutschen Lehnwörter im lettischen, 1918). Uzvārduanalīze atspoguļo kultūrvēsturiskas norises pirms vairāknekā185gadiem,kad latviešuzemniekidzīvojavāciskāvidē un bieži vien paši nevarēja noteikt, kādu uzvārduizvēlēties savai dzimtai. Vai tagad uzvārdam izvēlētāvārdanozīmekautkādāveidāraksturocilvēkupašu,no-teiktine,jouzvārdstikaisimboliskinošķirvienucilvēkunocita,vienudzimtunootraskāatšķirībaszīme,kasļaujidentificētpersonu. Suntažumuižasunpastorāta1834.gadaDvēseļurevīzijas dokumentos ir reģistrēti šādi vāciski uzvārdi:Amsiņš,Ālands,Artmanis,Ašmanis,Baumeisters,Berk-manis,Bernhards,Bertings,Berliņš(vaiBerlīns),Bloms(vaiBlūms),Brahmanis,Bremšmits(vaiBrenšmits),Bre-ners,Birgers(vaiBurgers),Buce,Cīce,Damanis,Dīģel(i)s, Donavs (vai Donau), Dorns, Grolls, Kanters, Kelks,Leimanis,Lībers,Linde,Lorenbergs,Mēlbergs,Meijers,Pīķe(vaiPīķis),Pigurs,Preijs(vaiFreijs),Pullers,Rābe,Roiters, Riņķis, Rozenaus, Reslers, Stanguls, Starks,Šmits,ŠteinītisŠveicers,Vitmanis. Aplūkosim uzvārdus, cenšoties atklāt topamatvārdu nozīmes un lietojumu latviešu valodā unatsevišķosgadījumosarīvācuvalodā.

Uzvārda pamatā ir latviešu valodas vārds, aizgūtsno vācu valodas

Vienagrupavāciskouzvārduirtādi,kurupamatāirkādsvārds,kasaizgūtsnokādavācudialektauntolietolatviešuliterārajāvalodāvaisarunvalodā: Ālands-Ahland,tassākotnējiirzivsnosaukums,par uzvārdu lietots arī vācu valodā (Bālovs, 1985, 28).Latvieši šokarpveidazivi saucparālantu,vārdsaizgūtsno viduslejasvācu ālant (Zevers, 141). Latvijā ir upeĀlande,kasietekLiepājasezerā,arīālande, alante(Blese1929,101); Baumeisters, Baumeistars, arī Būmeisters -Baumeiſter, Baumeiſtar, tulkojot ’namdaris’ jeb ‘tāds,kasceļēkasnokoka’,vārdibaumeisters, arībūmeisters savulaik lietoti sarunvalodā, aizgūti no viduslejasvācubūmeister, baummeister(Zēvers1918,145).Uzvārdsrak-

10 SUNTAŽNIEKSPIRMIE UZVĀRDI SUNTAŽOS 1834. GADA DVĒSEĻU REVĪZIJAS DOKUMENTOS

sturocilvēkanodarbošanos; Buce - Butze, reģistrēts arī Vācijā, Pomerānijā- Buhtz, Buutz, iespējams, no vārda buks, buciņš, kaslatviešuvalodāaizgūtsnoviduslejasvācubuck‘Bock’,t.i.,auns,āzis(MEI346); Leimanis-Leimann,K.Mīlenbaha„Latviešuvalo-dasvārdnīcā”norādīts,kaleimanisnozīmē‘brīvzemnieksjebbrīvlaistaiszemnieks’,vārdsaizgūtsnovācu leh(en)mann, to lieto arī sarunvalodā jebkura brīvzemniekanosaukšanai; Pīķe vai Pīķis - Pieke, vārds parasti lietots arnozīmi‘ass ierocisarsmailumetālagalu’,vārdsaizgūtsno vācuPike (Zēvers 155), vācu pētnieksH.Bālovs šouzvārda saista ar viduslejasvācu pêk un attiecina to uzšķēpu,pīķukalējiem(Bālovs1985,375); Riņķis-Rink,vārduparastilietoarnozīmi‘apaļš,gredzenveida priekšmets’, aizgūts no viduslejasvācurink (ME III 529), bet ir vairākas hipotēzes par vārdaizmantošanuuzvārdam.Vācuvalodāšisvārdsparuzvārduizmantots cilvēkam, kas bieži rāda ar pirkstu, vai arītādam, kas taisa stīpas, tās kaļ, vai ir maza auguma unviegls(Bālovs1985,427); Šveicers-Schweizer,valodāparastilietoarnozīmi‘durvju sargs, šveicers’, aizgūts no vācuder Schweizer,uzvārdsnorādauzcilvēkanodarbošanos.

Uzvārda pamatā no vācu valodas tulkojams vārds Viena daļa Suntažu muižas zemnieku vāciskieuzvārdi ir tādi,kurupamatvārdi ir ikdienasvācuvalodā,betlatviešuvalodāparastinelieto,tieirtulkojamiunno-saucapkārtneslietas,cilvēkunodarbošanos,dzīvesvietu,raksturocilvēkaizskatu,raksturuu.tml. Artmanis - Artmann, Vācijā, kā raksta Bahlow1985,38,uzvārdsArtmannvisbiežākizvēlētszemniekiem,vārdsatrodamsvācu izloksnēs (artland ‘Ackereszuarn „ackern’); Ašmanis - Aschmann, burtiski tulkojot, ’pelnuvīrs’.Karsēšana,kurinotarmalku,bijaļotinozīmīgastiklaunķieģeļuražošanā,un,protams,turbijaarīpelni.Vācijāpatsenāmapdzīvotāmvietāmirbijušiarpelniemsaistītinosaukumi-Asch, Asche, Aschau, Aschendorpf(Bahlow1985,38,39); Berkmanis-Berkmann,H.Bālovsnorādauzvārdaizcelšanās hipotēzi no lejasvācuBerke = Birke ‘bērzs’,t.i., vīrs no turienes, kur aug bērzi, vai no dzīvesvietasBerka(s)(Bālovs1985,56).TomērlatviešuizrunāvārdāBerk-mann, /k/ iespējms radies no /g/, līdzīgi draugs - [drauks], tādā gadījumā Bergmann ir kalnrūpniecbāstrādājošscilvēks,unlatviešuvalodā,iespējams,vārdsjaukāuzvārdspārņemtsnovācuvalodas,betlatviešuvalodāfonētiskipārveidojies. Bloms - Blohm, vācu izlokšņu vārds Blohm =Blume‘puķe’. Bremšmits -Bremschmit // Brennsmidt ‘kalējs’, tāds kas kaļ karstu metālu, tātad uzvārds dots pēcnodarbošanās;

Breners - Brenner ‘dedzinātājs’, lietots daudz-veidīgās nozīmēs - pelnu, piķa, ogļu dedzinātājs, kā arīcēlmetālakausētājs(Bālovs,1985,74); Kanters -Kanter, uzvārds ieviests ar vācuvalo-das starpniecību, kura pamatā ir latīņu vārds cantor ‘priekšdziedātājs’,uzvārdsizplatītsVācijā; Lībers -Libber, sastopamans arī vācuuzvārdos,turtasattiecinātsuzlišķīgucilvēku(Bālovs1985,316); Linde - Linde, sastopams vācu uzvārdos, turuzvārdsdotspēcvietasnosaukuma-Linda(Bālovs,1985,318),latviešuvidēdrīzākuzvārdsdotspēcliepasnosau-kumavācuvalodā-dieLinde; Rābe-Rabe,arīVācijā,dotscilvēkampēcputnanosaukumader Rabe‘krauklis’,iespējams,uzvārdsRābeizvēlētsmelnīgsnējamcilvēkam; Šmits -Schmidt, Schmitt, kam pamatā vācuder Schmied‘kalējs’,uzvārdslietotsarīVācijā(Bālovs1985,461).Uzvārdi no vācu uzvārdu krājuma ar daudzveidīgiem

pārveidojumiem vācu valodā VienadaļaiuzvārduirļotisenalietošanastradīcijaVācijā, kuru nozīmi paši vācu pētnieki visai hipotētiskimeklē senos rakstos, vācu izloksnēsunbieživiennevardroši pateikt, kāds vārds ir bijis uzvārda pamatā, jo tasskaniskiirmainījiesjauvācuvalodā.Tādēļvarētuizvirzītdomu, ka šie uzvārdi latviešiem pārņemti jau gatavi novācuuzvārdukrājumavaiarī šiecilvēki ir ieceļojušinoVāczemes. Amsiņš - Amsig, neskaidrs, H. Bālovs līdzīguuzvārdu atradis strap iedzīvotājiem apHamburgu -Am-sinck,kasvarētubūtdarinātsnotēvavārdaAmso,vaitāpamatāvarētubūtvārdsAms = Ampser,kādsauganosau-kums(Bālovs1985,33); BertingsvaiBertiņš-Berting,VācijāBertling,vi-duslaikospatronīms[uzvārds,kasdarinātsnotēvavārdaBertholding],vaiariuzvārdsradiesnovietasnosaukumaBertlingen(a)(Bālovs1985,57); Birgers - Bürger, Burger ‘laucinieks, kuram irbijušaspilsoņatiesībaspilsētā,tātadcilvēks,kasnopilsētaspārnācisuzlaukiem.UzvārdssastopamsarīVācijā,varētubūtradiesarīnovietasnosaukuma(Bālovs1985,81); Birkenfelds-Birkenfeld,tulkojumā‘bērzulauks’,uzvārdsraksturocilvēkadzīvesvietu(Bālovs1985,61.62) Bleikšs -Blaekƒch=Blech ‘bleķis’,viduslaikosBlechschmied(t)’skārda,bleķakalējsvaitas,kasdarbojasaršometālu’(Bālovs1985,63.),arīlatviešumetālkalējamvarētu būt dots uzvārds Bleikšs, protams, pastāviespējamība,kakalējsvarētubūtarīvācuamatnieks; Brākmanis-Brahkmann,lejasvācuizlošņuvārds,tānozīme ir ‘tāds,kasdzīvomitrāvietā’ (Bahlow1985,72),iespējams,cilvēksirizcēliesnovāciešiem; Brempels - Brempel, neskaidrs, vācu uzvārdukrājumā ir minēts Bremers no Bremen(es), apdzīvotasvietas, ir citi līdzīgidarinājumi (Bālovs1985,75), bet teBrempelnavminēts.

SUNTAŽNIEKS 11PIRMIE UZVĀRDI SUNTAŽOS 1834. GADA DVĒSEĻU REVĪZIJAS DOKUMENTOS

Cīcs-Zieze, Zietz,vācuuzvārdusZiezel, ZiehtzH.BālovsreģistrējisapHamburgu,arīZiehten, Ziehtmann,kosaistaarslāvupersonvārduZietzlaffvaivietvārduZi-etzewitz(Bālovs1985,582,583); Damanis -Dammann, uzvārds izplatītsVācijā,turuzvārdsdotspēcvietasnosaukuma,tāds,kasdzīvopiedambja,uzbēruma(Bālovs1985,85) Dīģelis-Diegel,sensvācuuzvārds,kasjauvācuvalodā pārveidojies no Tiegel ’kausiņš ar kātu’ (Bālovs1985,92.).Iespējams,kauzvārdaīpašnieksirbijisvācietis; Dinbieris,Dimbieris- Dinbier, Dinbir,neskaidrs,vācuuzvārdupētnieksnavtāduminējis. Donavs - Donau, vecs vācu uzvārds, kampamatā vācu izlokšņuvārds,kurpārskaņojies /t/un /d/,t.i,.Donabaum=Tannebaum.H.BālovsuzvārduDonau-bauer, Donabauer = TannenbauersaistaarAugšaustrijasvietvārduDonabauer(Bahlow1985,99).UzvārdsDonau sasaucasarDonavasupesvārdu; Dorns -Dorn, burtiski tulkojot ‘ērkšķis’, līdzīgsuzvārdssastopamsvācuuzvārdukrājumā:Dorner, Dörn-er,t.i.,cilvēksnoDorn(as),Dornau(Bālovs1985,100); Grolls-GrollvācuuzvārdosirarīGrull,novācuderGroll‘dusmas’jebtāds,kasirdusmīgs,vaiarīsenvācu’zālaina,slapjavieta’(Bālovs1985,187).Suntažulatvis-kas cilmes uzvārdos irĀliņš -Ahlin, kas tāpat raksturocilvēkaizturēšanos,joālētiesir‘trakot”vaikautkocietucirst’(MEI238); Kelks-Kelk,uzvārdssastopamsVācijā,cilmene-skaidra,varbūtnoder Kelch‘kauss’vaiarīvācuizloksnēsarnozīmi‘dubultzods’(Bālovs1985,275); Lorenbergs-Lohrenberg,salikteņa1.komponen-ta Löhr-(en)nozīme,iespējams,saistāmaarvācuizlokšņunozīmi‘ādminis’vaiarvietvārduLohr(pieMainas);bur-tiskitulkojot-vainuādmiņakalnsvaiLohr(as)kalns(PēcBahlow1985,321); Mēlbergs - Mehlberg, vācu uzvārdu pētnieksnorādauzuzvārduMehlenberg(Bahlow1985,335),t.i.,miltumalšanaskalns; Meijers - Meier, Meijer’s, Maier, kā secinājisuzvārdu pētnieks H. Bālovs, senatnē Francijā šādi tikadēvēts lielas zemes īpašnieks, parasti dižciltīgs vaibaznīcas zemes lielskungs -major villaaee vai villicus,vēlākarīmazākaīpašuma(mājassaimnieks),dzimtsnom-nieks,grāfs(Bālovs1985,329); Pigurs -Pigur,H.Bālovsmin arī citus līdzīgusvācu uzvārdus:Pieger, Bieger, Biegel, Biegler, arī Büh-ler, Bichel, Bigel,vārdsneskaidrs,varbūtvidusaugšvācu„Zänker”-ķildnieks(Bahlow1985,60); PreijsvaiFreijs -Prei, Frei,Bālovs norāda,kašādi nosaukts brīvs zemnieks pretstatā nebrīvajiem, vlv.vriman‘brīvszemnieks’(Bālovs1985,145).Arhīvadoku-mentosatrastanorāde,kaSuntažuPreijsirbijisvācietis; Pullers - Puller, H. Bālovs min arī citus vācuuzvārdus Pühler, Pühl, neskaidrs, varbūt no Bühler‘piegulētājs’,vaiarīnokādavietvārda(Bahlow1985,89,

397),iespējams,cilvēksirbijisvācietis; Roiters - Reuter, nosaukums sens ar dažādāmhipotēzēm par izcelsmi, vai nu vācu apvidvārds vaivietvārds Reut(h), iespējams, pēc zemkopja darbības-līdumnieks, kas attīrījis mežu lauku darbiem (Bahlow1985,422); Reslers-Rȍſler,vācupētnieksH.BahlowminarīRöseler, tāds,kaspiepilīmaudzērozes, rožudārznieks,vaiarīpuķutirgotājs(Bahlow1985,434); Rozenaus - Rosenau, pēc vietas nosaukumaRosenau,vietas,kuraugrozes(Bālovs1985,434.) StarkevaiŠtarke-Starke,pēccilvēkaīpašībām,H.BālovsminarīcitusvācuuzvārdusStar(c)ke, Star(c)k,tāds,kasirstiprsundrošsirdīgs(Bālovs1985,496,497); Vitmanis-Vittmann,H.BālovsminarīWittmaier, Witte, Witt ar nozīmi, ‘tāds, kas ir gaišs, blonds’(Balovs1985,566).

Daži darinājumi ar latviskām izskaņām Dažiemuzvārdiempamatāvācusugasvārds,betklāt likta latviešu valodas izskaņa, piemēram, SteinītisjebŠteinītis-vācuder Stein ’akmens’+ītis=Šteinīt(i)s,varbūt akmeņkalis, tāpatStanguls jebStangulis, pamatāstanga, vārds latviešu valodā aizgūts no viduslejasvācustange ‘Stange’(MEIII1043,1044),kurstang + ul(i)s,kasvarētubūt attiecinātsuzcilvēku,kaskaļnevis stan-gas,betirgaršunstīvs,uzvārdsStangeirarīvācuvalodā(Bālovs1985,496);

Slāvu cilmes uzvārdi Suntažu pirmajos uzvārdos ir daži uzvārdi arslāvisku izcelsmi: Briškins, Dalgais, Ivanovs, Mūkins, Petrovs, Šube. Uzvārds.Karlov-skis (Kastrānes muižā),vēlākīsinātsparKarlovu. ProblemātisksskaidrošanāiruzvārdsGallauska,kamgrūtiatrastpamatojumu,irmeklētavārdasaknesgal-saistība ar galliem, gan klosteru dibinātājiem, gan.vietunosaukumiem (Bālovs,1985, 154), bet latviešu cilvēkauzvārdamvarbūtirpavisamcitsskaidrojums.

Nobeigums Esam aplūkojuši 1834. gada Dvēseļu revīzijasdokumentos Suntažos reģistrētos uzvārdus.Kā redzams,daudzinošiemcilvēkiemarvāciskiemvailatviskiem,kāarīslāviskiemuzvārdiemirdzīvojušiundzīvoSuntažos,bet liela daļa vēlākajos laikos nav palikuši Suntažupagastā.Uzvārduizvēlesraksturojumāirdaudzminējumu,neskaidrību,betvarbūtpašuuzvārdunesējiemirkaspie-bilstams,gaidāmatsaukšanos.

Izmantotā literatūra:H.Bahlow.DeutschesNamenlexikon.Familien-undVornamennachUrsprungundSinnerklärt.Hamburg:Suhrkamp[1985];E.Blese.Latviešupersonuvārduunuzvārdustudijas(1929);J. Sehwer. Die deutschen Lehnwörter im lettischen, 1918;ME - K.Mīlenbahs.Latviešuvalodasvārdnīca.1.-4.sēj.Rediģējis,papildinājisun turpinājis J. Endzelīns (1923-1932); J. Sehwer. Die deutschenLehnwörter im lettischen, 1918; K.Upelnieks. Uzvārdu došana Vid-zemesunKurzemeszemniekiem,1938.

Dzintra Paegle

KULTŪRAS NAMĀ NOVEMBRĪ, DECEMBRĪ

Iespiests SIA “ERANTE”, reģ. Nr. 47103001440, Saieta laukums 2, Madona, Madonas novads, LV 4801Suntažu pagasta laikraksts. Tirāža 500 eks. Reģistrācijas apliecība Nr. 1364.

Atbildīgā par izdevumu - Agnese Brauna. Tālrunis 29346190, e - pasts: agnese_brauna@inbox.lvMaketētājs - Andris Linde.

Avīze elektroniskā formātā pieejama adresē www.ogresnovads.lv/Pagasti/Suntaži/Laikraksts Suntažnieks.Par publicētajiem materiāliem un to saturu atbild raksta autors.

12 SUNTAŽNIEKS

2.11.19. (sestdien) plkst. 20.00 Suntažu kultūras namā piedāvājam vienreizēju unnebijušuceļojumuAR BLŪZU APKĀRT PASAULEI.Kopāarblūzagrupas‘’LOSPULIDOS’’vadošajiemmūziķiemMĀRIREPŠUunALEKSANDRUPRIHODČENKO. Jūsu labsajūtaiskanēspasaulēpopulārihītiangļu,spāņu,frančuunitāļuvalodās.Iepriekšpieteikšanāsk/nlīdz30.oktobrim,cena5.-EUR 5.11.19. plkst. 17:00–18:00kultūrasnamāatsākamvingrošanas nodarbībasarKarīnuČakari 10.11.19. (svētdien) plkst. 15:00 RežisoraAndraGaujasfilma ‘’Nekas mūs neapturēs’’.HarizmātiskaismūzikasproducentsRalfs(AndrisKeišs)savanepiekāpīgāraksturadēļpārliecinasievuunmīļākosadzīvotvienāīpašumā,kurturklātvēlmītviņadivpadsmitgadīgāmeita.Pretējigaidītajam,eksperimentspārvēršasnežēlīgācīņākatramparsavāminteresēm.Ieeja3,-EUR

18. NOVEMBRIS - LATVIJAI 101! 17.11.19. (svētdiena) plkst. 15:00kultūrasnamāgrupas‘’PĀRMAIŅUMŪZIKASKVARTETS’’koncertprogramma DZIRDI? KINO! Ieejabrīva 18.11.19. (pirmdien) plkst. 15:00pēcA.GrīnaromānamotīviemrežisoraDzintaraDrei-bergafilma ‘’DVĒSEĻU PUTENIS’’. TiešisimtgaduspēcLatvijasbrīvībascīņāmfilma ‘’DVĒSEĻUPUTENIS’’ tiek izrādīta visā Latvijā. Ikviens aicināts noskatīties šo filmu, lai svinētu Latvijassvētkus un godinātu latviešu strēlniekus, kuru izdarītās izvēles un gūtās uzvaras pirms simtgadiemļāvušasmumsšodiendzīvotsavāvalstī.IEEJA3,-EUR

29.11.19. plkst. 18:00 Danču vakars Suntažos! Dančus ierādīs – tradicionālo dejupasniedzējaIngaHolsta,ritmupalīdzēsnoturētfolklorasdraugukopa‘’Brička’’,dancosSuntažu‘’Saule’’kopāarapmeklētājiem.Ieeja2,-EUR 07.12.19. plkst.17:00vokālāansambļa ‘’Svīre’’gadskārtējā sadziedāšanās ‘’Spalvaspagaisu!’’PasākumāpiedalīsiesvokālieansambļinodažādiemLatvijasnovadiem.Ieeja2,-EUR

Suntažu vidusskolas absolventi, skolas darbinieki!Priecāsimies Jūs redzēt

Suntažu vidusskolas salidojumā “Skolai pilī 100”2020.gada 30.maijāSkolas administrācija

Gatavojoties skolas salidojumam, ikvienam ir iespēja pieteikt vai pastāstīt parjūsuprāt izciliemSuntažuskolasabsolventiemvai īpašiemcilvēkiem,kasdevušinozīmīguieguldījumuSuntažuskolasattīstībā.

InformācijuiesniegtmuzejavadītājaiIlzeiLudānei,tel.nr.28303163;e-pastsilze.ludane@inbox.lv

Cien. vecāki!

Tuvojas Ziemassvētki! Lai nebūtunepatīkamu pārsteigumu, lūdzam līdz 15.11.19.pieteikt bērnus (no 1 gada vecuma), kurineapmeklēbērnudārzuunskolu,Ziemassvētku eglīteikultūrasnamā. Pasākuma datums atkarīgs no pie-teiktobērnuskaita.

Pieteiktieskultūrasnamāvaipatālruni65037246,29217856–Dzidra,20529122-Kristīne

Paldies tev, māt, par tavām mīļām rokām, Par silto pagalvi, ko tu man klāji, Paldies tev, māt, par tavām stiprām rokām, Par vārdiem labajiem ar kuriem modināji. (J.Osmanis)

IzsakāmvisdziļākolīdzjūtībuVijai ar ģimeni,

pavadotmāmiņupēdējāceļā.

Piešu un Bergmaņu ģimenes

Izbraukumi: 02.11.19.Koris‘’Suntaži’’dziedāsMārupē. 02.11.19. Amatierteātris ‘’Sauja’’ rādīsizrādi‘’Kaķīšadzirnaviņas’’Baldonē. 03.11.19. Amatierteātris ‘’Sauja’’piedalīsies novada amatierteātru skatē arizrādi‘’Kaķīšadzirnaviņas’’Madlienā. 24.11.19. Amatierteātris ‘’Sauja’’ rādīsizrādi‘’Kaķīšadzirnaviņas’’Lēdmanē. 30.11.19.JDK‘’Spāre’’dejosKoknesē. 30.11.19.SDK‘’SunceledejosMētrienā.

Pierimst soļi, klusē domas, Neskan mīļās mātes balss, Tikai klusa sāpe sirdī Ilgi vēl pēc viņas sauks.

IzsakāmlīdzjūtībuViktorijai ar ģimeni

“Atvaru” iedzīvotāji

A/S“CATA”informē,kaar2019.gada1.novembrimaršrutaNr.5414Līčupe-Suntaži-Ogrereisāgrozītiatiešanaslaikipieturvietās:Līčupe7:40,Ausma8:16,Suntaži8:22,Abze8:24.

Ogrēpienāk9:10.