NODOKĻU REFORMAS ĒNĀ

Raimonds Nipers 13.10.2017.

Valstī nodokļu politika ir instruments, ar kura palīdzību regulē preču un pakalpojumu pieejamību, risina sociālā

taisnīguma problēmas sabiedrībā, nodrošina valsts pārvaldes funkciju veikšanu.

NODOKĻU REFORMAS ĒNĀ

Pasaulē nodokļu likmes tiek veidotas pamatojoties uz preču patēriņa un pakalpojuma cenu indeksu, nosakot IIN neapliekamā minimuma apmēru, kas nodrošina iedzīvotāju minimālo sociālo labklājības līmeni.

Latvijā, nosakot nodokļu likmes, nav izpratnes par to lielumu, tās ir veidotas uz lielā valsts sektorā nodarbināto cilvēku materiālo nodrošināšanu.

Pašreizējā valsts nodokļu politika ir vērsta uz valsts teritorijas atbrīvošanu no iedzīvotājiem!

Latvijas valsts pārvalde, pēc Pasaules Bankas datiem, kompetences un kvalitātes ziņā ir 23.vietā starp ES

valstīm

Valsts pārvaldi vērtē pēc sešām jomām:

• Runas brīvība un ievēlēto amatpersonu atbildība

• Politiskā stabilitāte un vardarbības neesamība

• Valdības efektivitāte

• Regulēšanas kvalitāte

• Tiesiska valsts

• Korupcijas ierobežošana

Worldwide Governance Indicators , http://info.worldbank.org/governance/wgi/index.aspx#home 2015. gads

Statistikas dati par 2015.gadu

• Valstī bija 86 265 uzņēmumu, kuri veica saimniecisko darbību:

• Uzņēmumu, kuru neto apgrozījums ir virs 145 000 eiro bija 21 904,kuru uzrādītais apgrozījums sastāda 52 miljardi neto, kas veido 97,5%no kopējā gada pārskatos norādītā apgrozījuma,

• 91 % nodokļu ieņēmumu ģenerējuši 5500 uzņēmumi

• Atlikušos 9% valsts budžetā nodokļos iemaksā 80 tūkstoši mazie unvidējie uzņēmumi

• Gada griezumā valstī bija 790 829 darba ņēmēju, no tiem 532 246 bijanodarbināti privātajā sektorā un valsts, pašvaldību kapitālsabiedrībās

• Sabiedriskajā sektorā bija 258 583 nodarbināto

(dati: vid.gov.lv, firmas.lv)

0%

5%

10%

15%

20%

25%

30%

35%

40%

45%

Valsts sektorā nodarbinātība % no kopējo nodarbināto skaita

(Avots: OECD, 2015.gads)

Sabiedriskajā sektorā ir nodarbināti 258 tūkstoši,kas ir divas reizes vairāk nekā vidēji ES attiecībā pret valsts iedzīvotāju

skaitu un trīs reizes vairāk attiecībā pret ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Patēriņa izdevumi vidēji uz 1 mājsaimniecības locekli mēnesī (EUR)

Ienākumu Izdevumi Summa % Euro

Pavisam 100 480

Darba algas nodokļi 41 198

Pārtikas preces 17 88

Mājokļa uzturēšana 12 61

Transporta izdevumi 8 40

Veselība 3 17

Sakari 2 13

Apģērbs 3 14

Izglītība kultūra 7 35

Dažādas preces, pakalpojumi 3 14

avots : www.csb.gov.lv, 2015.gads

Tas nozīmē, ka absolūtajam vairākumam no darba ņēmējiem 67% , kuri saņem mazas vai vidējas

algas, lielu daļu savu ienākumu nākas samaksāt darba algas nodokļos. Samaksājot mājokļa

izdevumus un iegādājoties pārtiku, 90% no šiem strādājošajiem neatliek līdzekļu citu preču

iegādei.

Tādējādi šie iedzīvotāji faktiski tiek izslēgti no aktīvas ekonomiskās dzīves!

ALGA 0-300 EUR; 15 29 90

ALGA 301-500 EUR; 21 90 09

ALGA 501-700 EUR; 12 51 09

ALGA 701-1000 EUR; 15 29 90

ALGA 1001-1500 EUR; 9 49 29

ALGA 1501-2000 EUR; 3 15 28

ALGA 2001-3000 EUR; 2 14 14

ALGA 3001 + EUR; 11 553

Nodarbināto sadalījums pēc darba samaksas 2015.gadā

0-300 EUR - 152 990

(15,80%)

301-500 EUR - 219 009

(28,10%)

501-700 EUR - 125 109

(16,00%)

701-1000 EUR - 152 990

(19,60%)

1001-1500 EUR – 94 929

(12,20%)

1501-2000 EUR – 31 528

(4,00%)

2001-3000 EUR - 21 414

(5,80%)

3001 < EUR – 11 553

(1,40%)

avots: www.csb.gov.lv

2018.gadā būs noteiktā minimāla darba alga 430,00 eiro(Indivīds bez apgādājamajiem)

• Kopējās finanšu izmaksas sastādīs 533,95 eiro

• Darba ņēmējs saņems uz rokas 346,16 eiro

• Nodokļos valsts iekasēs 187,79 eiro

• Nodokļu slogs 35,16 %

Minimālo algas palielinājumu valsts

nofinansē ar 6,53 eiro.

Valdība godīgi sadala izdevumus:

Un uzņēmēju finansējums sastādīs 63,95 eiro

Minimālā alga ES kā tāda nepastāv:

Dānijā, Šveicē, Zviedrijā, Norvēģijā, Austrijā, Itālijā, Somijā.

Vācijā minimālā alga nebija noteikta arī līdz 2014.gadam.

43% 43%

41% 41%

36%35% 35%

34% 34%33%

31% 31%30%

27% 27%26% 26% 26%

24% 24%

22%21% 21%

15%

12%

10%

Nodokļu lielums neto darba algai 1000 EURavots: (OECD 2015.gads)

Nodokļi, uz iedzīvotāju ienākumiem ES valstīs (avots: Eurostat, 2015.gads)

0

10

20

30

40

50

60

70

Latv

ija

Zvie

drija

Port

ugāle

Dānija

Beļģ

ija

Nīd

erlande

Som

ija

Īrija

Vācija

Fra

ncija

Austr

ija

Slo

vēnija

Itālija

Grieķija

Horv

ātija

Spānija

Lie

lbritā

nija

Luksem

burg

a

Malta

Kip

ra

Polija

Slo

vākija

Čehija

Igaunija

Ungārija

Rum

ānija

Lie

tuva

Nodokļu iekasējumi, maksājot valsts noteiktos 15 nodokļus no vidējās aprēķinātās bruto algas 800 eiro (ar darba devēja summu 989,08 eiro) indivīds bez apgādājamiem

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

1 2

Darba ņēmēja daļa

Valsrts iekasētie nodokļi

Turklāt papildus nodokļiem pastāv arī 98 dažādas pašvaldību un valsts nodevas!

Darba algas nodokļi 434

PVN 21% 89

Samazinātais PVN 12% 6

Nekustamā īpašuma nodoklis 18

Transporta ekspluatācijas

nodoklis14

Akcīzes nodoklis degvielai 56

Akcīzes nodoklis akcīzes precēm 73

Dabas resursu nodoklis 5

Elektroenerģijas nodoklis 6

Dabas gāzes nodoklis 3

Valsts VISOS nodokļos iekasēja 704

Darba ņēmējam paliek 285

Kopējais nodokļu slogs 72%

Singapūra, kurā ir loģiska un saprotama ekonomiskā politika, 40 gadu laikā praktiski no feodālas valsts

iekārtas kļuva par labklājīgāko valsti pasaulē.

Singapūras iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, 2016.gads

Maksājamais ienākums eiro Nodokļa likme (%)

Mazāk par 12 500 0

12 501-18 750 2

18 751 līdz 25 000 3,5

25001- 50 000 7

50 001-75 000 1,.5

75 001-100 000 15

100 001-125 000 17

125 001-200,000 18

Virs 200 000 20

Valsts iedzīvotāju sadalījums pa sociālajām grupām

. Pensiju saņēmēju skaits (no tiem vecuma pensionāri 467 181) : 557 493

. Bērni, skolēni un studenti: 417 672

. Reģistrētie bezdarbnieki: 65 554

. Sabiedriskajā sektorā nodarbinātie: 258 583

. Privātajā sektorā un valsts pašvaldību

kapitālsabiedrībās nodarbinātie: 532 246

Tiešo nodokļu maksātāju skaits, kuri ģenerē nodokļus

valstī, ir palicis tikai 360 tūkstoši!

Avots: csp.gov.lv firmas.lv

NODOKĻU REFORMAS ĒNĀ

Zaudējumi:

. Nodokļu sistēma kļūs vēl sarežģītāka

. Patēriņa un pakalpojumu cenu būtisks kāpums

. Palielināsies nevienlīdzība ienākumu pārdalē

. Tiks likvidēti ap 20 000 uzņēmumu

. Valsti būs spiesti pamest ap 60 000 iedzīvotāju

. Reģioni tiks intensīvi atbrīvoti no iedzīvotājiem

Ieguvumi:

. Lielo algu saņēmējiem nodokļu slogs tiks saglabāts esošajā līmenī

. Reformas lielākie ieguvēji kārtējo reizi būs ministri, ierēdņi unSaeimas deputāti, kuru algas varētu pieaugt par 500 - 750 eiro!

NODOKĻU REFORMAS ĒNĀ

Risinājumi:

1. Samazināt sabiedriskajā sektorā nodarbināto skaitu līdz ES līmenim. Attiecība pret darba spējīgiem iedzīvotājiem valstī vēlams būt ap 140 000 sabiedriskajā sektorā nodarbināto.

2. Samazināt darba spēka nodokļus līdz ES līmenim, nosakot neapliekamo minimumu 750 eiro.

3. Pārskatīt visu nodokļu un nodevu sistēmu, lai kopējais nodokļu slogs nepārsniegtu 50% apmēru.

4. Lai mazinātu sociālo nevienlīdzību, noteikt PVN likmi pamatpārtikas produktiem 5% apmērā.

5. Lai veicinātu valsts ekonomisko attīstību, mazināt nodokļu piemērošanu energoresursiem.

NODOKĻU REFORMAS ĒNĀ

PALDIES PAR UZMANĪBU!