Upload
chen
View
73
Download
4
Embed Size (px)
DESCRIPTION
Nereģistrētā nodarbinātība Nodokļi un pabalsti. Pētījumu rezultātu prezentācija Labklājības ministrija 24.05.2007. Veikti divi apjomīgi pētījumi. No LM 13 darba tirgus pētījumu sērijas Nereģistrētās nodarbinātības novērtējums veica Latvijas Universitāte kopš 2005. gada septembra - PowerPoint PPT Presentation
Citation preview
Nereģistrētā nodarbinātība Nodokļi un pabalsti
Pētījumu rezultātu prezentācija
Labklājības ministrija 24.05.2007.
Veikti divi apjomīgi pētījumi No LM 13 darba tirgus pētījumu sērijas
Nereģistrētās nodarbinātības novērtējums veica Latvijas Universitāte kopš 2005. gada septembra
Optimāla, nodarbinātību veicinoša nodokļu un pabalstu sistēma veica pilnsabiedrība “ML Eksperts” Kopš 2005. gada oktobra
Ar valsts un Eiropas Sociālā fonda atbalstu
Pētījumi pieejami ikvienam interesentam
Kādēļ jāpēta ?
Sociālā sfēra atkarīga no norisēm ekonomikā
Ēnu ekonomika atņem naudu skolām, slimnīcām, sociālajām programmām, pensijām u.c.
Izzinot nelegālās nodarbinātības cēloņus, ar problēmu var cīnīties “saknē”
Represijas nav pārāk efektīvas, bet pārdomāti nodokļi un pabalsti veicina nodarbinātības legalizāciju
Nereģistrētās nodarbinātības līmenis
“2006. gadā vidēji katrs ceturtais (24 %) Latvijas strādājošais tika nodarbināts bez darba līguma un/vai ar “aplokšņu algu”
Bez darba līguma – 121,1 tūkst. iedzīvotāju (11,3%)Ar līgumu, daļa algas aploksnē – 136 tūkst. iedzīvotāju (12,7 %)
Nenomaksātie nodokļivairāk nekā Ls 330 milj. 2006. gadā
(pēc pētnieku aplēsēm, ja 250 tūkst. cilvēku nedeklarētie ienākumi ~ 200 Ls mēnesī)
=pensiju budžets pus gadam
(~ Ls 53 milj. mēnesī)
Nereģistrētā nodarbinātība
darbs bez līguma
daļa algas “aploksnē”
neapmaksātas virsstundas, nepareiza darba laika uzskaite
Nereģistrēti nodarbinātā portrets
Vīrietis (67 % no nereģistrēti nodarbinātajiem)
Bez augstākās izglītības (90 % bez darba līguma strādājošo)
Strādā būvniecībā, tirdzniecībā, sabiedrisko pakalpojumu nozarē
Dzīvo Rīgas reģionā, kur koncentrējas lielākā daļa iedzīvotāju
Bez darba līgumiem vairāk strādā jaunieši (15 – 24 gadi) un cilvēki pensijas vecumā (65 – 74 gadi)
Bez līguma ienākumi ir mazāki! Bez līguma neto ienākumi vidēji Ls 110 – 150 Ar līgumu un daļu algas aploksnē neto ienākumi Ls 200 –
250
Augstāka alga bez darba līguma ir mīts! Tie, kas strādā bez darba līguma, par līdzīgu darbu saņem par ~ 10
% mazāk nekā tie, kam ir darba līgums un kas samaksā nodokļus kaut no nelielas algas daļas (LM darba algu pētījums 2006. g.)
“Tīrākās” nozares(Darba līgums, visi nodokļi, pilnībā apmaksātas virsstundas)
Valsts institūcijas
Zivsaimniecība
Speciālistu pakalpojumi
“Netīrākās” nozares un profesijas
Nozares:Apsardze – 55,3 % (no nozarē strādājošiem) Būvniecība – 38,3 % (vismaz 37 000 cilvēku)Mēbeļu ražošana – 31 %Lauksaimniecība, medniecība, mežsaimniecība – 30,2 %Sabiedriskie, sociālie, individuālie pakalpojumi – 28,7 %
Profesijas: Jumiķi – 60,8 %Ēku būvniecības strādnieki – 45,4 %Mežkopji un radniecīgas profesijas – 41,5 %Rakstnieki un citas radošās profesijas – 37,6 %Būvnieki – 37,4 %Sanitārtehniķi – 34,8 %
Vairāk pārkāpumu privātajā sektorā
Nereģistrētā nodarbinātība pa sektoriem
88.29 79.57 74.36
10.92 13.62 14.70.79 6.81 10.94
0%20%40%60%80%
100%
Valsts,pašvaldības
NVO Privātais
Bez līguma
Aplokšņu alga,virsstundasBez pārkāpumiem
Nelegālie viesstrādnieki Lielākais īpatsvars darba devēju vērtējumā:
Būvniecība (3,9 %)Viesnīcas un restorāni (2,2 %)Tirdzniecība (2 %)Apstrādes rūpniecība (1,8 %)Nekustamais īpašums, komercpakalpojumi (1,8 %)
Nelegālās nodarbinātības iemesli
Priekšstats, ka tā iespējams nopelnīt vairāk
Darba vietu trūkums dzīvesvietā
Zems izglītības līmenis
Neuzticas sociālo maksājumu sistēmai nepilnīga informētība par sociālo apdrošināšanu inflācijas draudi priekšstati par sagaidāmo īso dzīves ilgumu (vīriešiem)
Kad legalizētu darba attiecības?
Ja pēc nodokļiem būtu tikpat liela alga tagad (51 %)
Ja varētu atrast jebkādu legālu darbu (15 %)
Ja varētu atrast legālu darbu savā profesijā (10 %)
...
Ja darbiniekiem būtu sankcijas par nereģistrētu nodarbinātību (3,6 %)
Kādēļ uzņēmēji nemaksā nodokļus?
Ne tikai, lai ietaupītu naudu
Administratīvās barjeras jaunajiem uzņēmējiem (grūtības izprast reģistrācijas procesu, ienākumu/izdevumu uzskaiti, formalitātes)
Sistēmas izprašana prasa daudz laika
Bailes, ka deklarēšanās izsauks soda sankcijas par iepriekšējo darbību
Pašattaisnošanās, ka “visi tā dara”
VID, VDI nepietiekamā kapacitāte
Kas veicinātu biznesa legalizāciju?
Atviegloti noteikumi MVU (piemēram, fiksētais nodoklis pirmajos uzņēmējdarbības gados)
Mazās uzņēmējdarbības legalizācijas kampaņa (daļēja nenomaksāto nodokļu “amnestija”)
Stingrāka kontrole “pelnošajās” nozarēs, lielajos uzņēmumos
Pārskatīt attaisnoto izdevumu apjomu/sarakstu
Popularizēt un padarīt pievilcīgāku iespēju atgūt ienākuma nodokļa daļu
Attaisnotie izdevumi – no 150 latiem kopš 2000. gada Būtu jāpaaugstina līdz 300 – 350 latiem
Medicīnas un izglītības izmaksas augušas par vidēji 50 %
Iekļaut kredīta procentus, arodslimību profilaksi u.c.
Pievilcīgāka sistēma veicinātu brīvprātīgu ienākumu deklarāciju = VID lielākas kontroles iespējas
Progresīvais nodoklis kā risinājums?
Atbalsta cilvēki ar zemiem ienākumiem Ieviešana dotu nelielu pozitīvu ietekmi uz šo grupu
Vidēji un daudz pelnošos demotivētu strādāt un pelnīt Nedeklarētās nodarbinātības pieauguma risks
Šaubas par valsts spējām iekasēt nodokli
Izpratnes trūkums par progresīvo nodokli
Sadārdzinās administrēšanu
Pirms lemt par progresīvo nodokli, jāiegulda nodarbinātības legalizācijā
Bezdarbnieka pabalsts – optimāls Pētnieki: samazināšana varētu nest negatīvas sekas Bezdarbnieki – dažādi cilvēki, arī profesionāļi karjeras starpposmos,
ne tikai “stereotipiskais bezdarbnieks” Viens no spēcīgākajiem motīviem veikt sociālās apdrošināšanas
iemaksas Ierobežošana mazinātu ticību sociālās drošības sistēmai, motīvs
darbaspēka migrācijai Izmaksas periods nav garš, salīdzinot ar citām valstīm Apjoms samazinās ik pēc 3 mēnešiem (motivācija meklēt darbu) Īsāks laiks veicina atkarību no darba devēja, var mudināt pieņemt
kvalifikācijai un interesēm nepiemērotu darbu
Ļaunprātīga izmantošana nav sistemātiska, tādēļ nedrīkst ierobežot tiesības uz pabalstu visiem nodokļu maksātājiem
Lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Nepieciešams atbalsts vecākiem ar bērniem 1 – 2 gadu vecumā Esošais pabalsts nesedz aprūpes izdevumus, trūkst ārpusmājas
aprūpes pakalpojumu Nepieciešams komplekss risinājums - pabalstu sistēma kontekstā
ar alternatīvo aprūpes formu attīstību pašvaldībās
Svarīgi, lai vecāki nezaudētu profesionālās iemaņas un veiksmīgi atgrieztos darba tirgū
GMI pabalsts – kopumā vērtējams pozitīvi
Palīdz mazināt agresivitātes līmeni un sociālo spriedzi sabiedrībā
Apjoms nav tik liels, lai veicinātu atkarību no pabalstiem
Prasa indivīda iesaistīšanos savas situācijas uzlabošanā
Līdzdalības pasākumi reāli palīdz cilvēkam uzlabot savu dzīvi
Ne visas pašvaldības izmaksā pabalstu noteiktajā kārtībā
Darba devēji nelabprāt pieņem darbā cilvēkus, kas ilgstoši nav strādājuši/nepieciešama sociālā rehabilitācija
Turpmākie soļi Informatīvais ziņojums MK citu iesaistīto institūciju rīcība
Mērķtiecīgākas VDI aktivitātes (apsekojumi “netīrākajās” nozarēs, problemātiskajos rajonos u.c.)
Eiropas Sociālā fonda līdzekļi nelegālās nodarbinātības izskaušanai (VDI, sociālie partneri)
Dialogs ar darba devējiem
Paldies par uzmanību!
Pētījumi lejuplādējamihttp://sf.lm.gov.lv/esf sadaļā “ESF pētījumi”