Upload
nacionalais-attistibas-plans-2020-parresoru-kordinacijas-centrs
View
597
Download
1
Embed Size (px)
DESCRIPTION
Pārresoru koordinācijas centra Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Pētera Vilks prezentācija NAP2020 vadības grupas 6.sēdē (14.06.2012.)
Citation preview
NAP2020 vadības grupas 6.sēde
Pēteris VilksPārresoru koordinācijas centrs
2012.gada 14.jūnijā
NAP Vadības grupas sēdes Nr.6 darba kārtība
• Sēdes ilgums: 14:30 – 16:00 (90 minūtes)
• Sēdes darba kārtība:– Priekšlikumi un to izvērtējums par NAP2020 melnrakstu– NAP2020 1.redakcija – tapšanas process un PKC
piedāvājums– Turpmākie soļi NAP2020 izstrādē(max 30 minūtes)– Diskusija (max 50 minūtes)– Dažādi (max 10 minūtes)
2
• 29.05.2012 informācija Ministru kabinetā par Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam izstrādes gaitu
• No 24.maija priekšlikumu apkopošana
• NAP2020 1.redakcijas piedāvājuma izstrāde
Paveiktie darbi1
3
• Tikšanās un diskusijas, kurās PKC pārstāvji piedalījušies:– Stratēģiskās attīstības komisijas sēde;– tikšanās ar Latvijas Pensionāru federāciju;– Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Nacionālā attīstības plāna izstrādes un
ieviešanas uzraudzības apakškomisijas sēde;– Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas sēde; – LTRK diskusija "NAP vadmotīvs - ekonomikas izrāviens: vai un kā izrausimies?;– „Ekonomistu apvienības 2010” Pavasara konference;– Latvijas Tranzīta biznesa asociācija;– Vides konsultatīvā padome;– Eiropas Komisijas Nodarbinātības, sociālo jautājumu un iekļaušanas ģenerāldirektorāts;– konference „Jaunatne Latvijā, Eiropā, pasaulē: iespējas un riski”;– Latvijas prezidentūras ES tematiskās diskusijas;– Zemgales plānošanas reģions– Vidzemes plānošanas reģions
Paveiktie darbi2
4
NAP2020 «melnraksts» - sabiedrības un nozaru ministriju iesaiste
5
NAP2020 priekšlikumi
NVO pašvaldības plānošanas reģioni privātpersonas
6
Nozaru ministrijas Valsts kanceleja SIF
633 433
Publicēti www.nap.lv
NAP2020 priekšlikumi – raksturs
7
37%
4%59%
Sabiedrība Ministrijas
NAP2020 priekšlikumi – ministrijas1
8
Iespējamais pieejamais finansējums
4,35 mljrd. € + XMinistriju aprēķini
11,6 mljrd. LVL
2,7 mljrd. LVL
7,3 mljrd. LVL
0,3 mljrd. LVL
0,07 mljrd. LVL
3,7 mljrd. €1
0,65 mljrd. €2
xx €3
1 Balstoties uz Eiropas Komisijas 2011. gada 29. jūnijā publicēto priekšlikumu un tā brīža makroekonomiskajām prognozēm2 Līdzfinansējums pie ES atbalsta intensitātes 85% apmērā3 Nav zināma Latvijas finansējuma aploksne no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda
IniciatīvasES tiesību aktu ieviešana no
2014
Pašvaldību finansējums/ privātās / sabiedriskās
iniciatīvas
ES finansējums
Valsts budžets
NAP2020 priekšlikumi – ministrijas2
9
30%
30%
40%Aktivitātes, kam veikts izmaksu aprēķinsAktivitātes, kam izmaksas nav zināmasCiti komentāri/priekš-likumi
NAP2020 priekšlikumi – ministrijas3
10
TOP summas:• TEN-T ietilpstošā dzelzceļa tīkla attīstība un caurlaides spējas palielināšana – Rail
Baltic – 590.4 milj. LVL • Baltijas Pētniecības un tehnoloģiju infrastruktūras institūta (BIRTI) izveide 600
milj. LVL• ūdensapgādes sistēmu attīstība un dzeramā ūdens kvalitātes nodrošināšana – 560
milj. LVL (ES) + 140 milj. LVL (pašvaldības)
NAP2020 priekšlikumi – sabiedrība
11
TOP komentētāji:• Latvijas Lauku forums (81)• Latvijas Lielo pilsētu asociācija
(69) • Ventspils pilsētas dome (62)• Liepājas pilsētas dome (54)• Latvijas darba devēju
konfederācija (46)• Eiropas Kustība Latvijā (45)
TOP summas:• Daugavpils, Jēkabpils un Krustpils
hidroelektrostaciju celtniecība – 509 milj.
• Latgales reģiona Rīcības programma ar 10
darbības programmām – 937 milj.• Lai 2020. gadā 40% iedzīvotāju (30 – 34 g.)
būtu ar augstāko izglītību, valstij jāiegulda
vismaz 760 milj. LVL 2020.gadā
Principi uzdevumu novērtēšanai• Vispārējais princips – uzdevumu kopumam jābūt samērojamam ar valstij
pieejamajiem finanšu resursiem, un tas nedrīkst apdraudēt valsts fiskālo stabilitāti
• Principi (uzdevumiem):
12
atbilst Latvija 2030 un Eiropa 2020
konkrēti un precīzi, sniedz risinājumu
izmaksu un ieguvumu bilance ir pozitīva, izmaksas ir samērīgas
uzlabo kvalitāti, pieejamību vai samazina izmaksas
papildu ieguvumi valsts attīstībai- multiplicējošs efekts
nerada draudus videi, ir ilgtspējīgi
stratēģiski nozīmīgiLatvijas starptautiskās konkurētspējas pieaugums
uzņēmumu starptautiskās konkurētspējas pieaugums
uzlabo nodarbinātību, samazina bezdarbu
Ilgstspējīgi izmanto kultūras, dabas, infrastruktūras un cilvēkresursus
mazina sociālekonomiskās atšķirības
mazina ienākumu nevienlīdzību
mazina depopulāciju un novecošanos
Priekšlikumu izvērtējuma rezultāts
Ņemti vērā+
PKC piedāvājums
Nepieciešama diskusija
Nav ņemti vērā
13
NAP2020 1.redakcija
NAP2020 pirmā redakcija – PKC piedāvājums
14
NAP2020 pirmā redakcija
• Paredzamas diskusijas ministru līmenī par:– konkrētību;– prioritizēšanu
• PKC piedāvājums:– saturiski panākt sinerģiju «cilvēki – uzņēmējdarbība –
teritorijas»– PRIORITIZĒT un FOKUSĒTIES UZ PAŠU NEPIECIEŠAMĀKO
15
Tālākais process
Priekšlikumu vērtēšana – no 25.05.• Dokumenta saturs• Priekšlikumu izvērtējuma publisks
atspoguļojums
Konceptuāls MK lēmums par 1.redakciju – 19.06.• PKC piedāvājums ar summām• Pārējie priekšlikumi pielikumā
Precizēšana – jūlijs, augusts• Finansējums• SIVN• Sabiedrības diskusiju turpinājums
Gala redakcija MK - septembris
Saeimas lēmums – līdz gada beigām
16
Tikšanās ar ministrijām – aktivitāšu un finansējuma precizēšana
(jūlijs-augusts)
17
horizontālās tikšanās = FM + PKC + nozares
ministrija + ieinteresētās / saistītās
nozaru ministrijas
trīspusējās tikšanās = FM + PKC + nozares
ministrija
Tikšanās saturs
18
Rādītāji, kurus nepieciešams nozarē uzlabot
Kuriem rādītājiem pakārtoti NAP2020 1. redakcijā paredzētie uzdevumi un kādi būs to ieviešanas rezultāti
Kuriem rādītājiem būtu atbilstoši NAP2020 1. redakcijā neiekļautie uzdevumi, kādi būtu to ieviešanas rezultāti, kāds pamatojums to nepieciešamībai
Kādos dokumentos atbilstošie uzdevumi ir apstiprināti (politikas plānošanas dokumentos, to projektos, NRP u.c.)
Uzdevumu detalizācija un atbilstības vērtēšana, t.sk. piesaiste / atsaiste no teritorijas
Konkrēti katram uzdevumam nepieciešamā finanšu apjoma pamatots aprēķins un finansēšanas avota noteikšana
Citu nozaru interešu ievērošana uzdevumu formulēšanā un ieviešanā
Sabiedrības diskusijas
19
Publiskas diskusijas ar dažādām
sabiedrības grupām (augusta beigas,
septembra sākums)
Iespēja komentēt NAP2020 gala
redakciju (septembris)
• Diskusiju vieta – reģionālās augskolas
• Diskusiju formāts – dažādu sabiedrības grupu (uzņēmēju, nozaru speciālistu, pētnieku, studentu, iedzīvotāju) tikšanās ar PKC, ministriju, ES fondu plānotāju pārstāvjiem
Vide starp citiem NAP rīcības virzieniem
• NAP ir Latvija 2030 rīcības plāns jāievēro Latvija 2030 definētos mērķus
• Latvija 2030 mērķu izpildi raksturo Prioritāšu pamatojuma ziņojums
• Veiktā analīze liecina, ka ar vides stāvokli saistīto rādītāju izpildes ziņā Latvija ir ar pozitīvu tendenci un daudz labākās pozīcijās nekā ar situāciju citās jomās, piemēram
– Demogrāfijā– Iedzīvotāju dzīves kvalitātē– Ekonomikas konkurētspējā– Reģionālajā attīstībā– Izglītībā– Ienākumu nevienlīdzībā
Latvija 2030 ar vides stāvokli saistītu mērķu izpilde, piemēri
(Avots: Prioritāšu pamatojuma ziņojums)
Attiecībā uz biotopu un sugu aizsardzības stāvoklis: Latvijas situācija, saskaņā ar "HABITATS DIRECTIVE ARTICLE 17 REPORT ( 2001
– 2006 ) OVERVIEW OF CONSERVATION STATUS", sliktā stāvoklī (unfavorable/bad) esošo biotopu un sugu skaits ir vismaz 3 reizes mazāks nekā Eiropā vidēji
Bioloģiskā daudzveidība
I Pielikuma Biotopu aizsardzības stāvoklis, Eiropa Avots: HABITATS DIRECTIVE ARTICLE 17 REPORT ( 2001
– 2006 )
I Pielikuma Biotopu aizsardzības stāvoklis, LatvijaAvots:
Article 17 Report – National Summary: LATVIA
Sugu aizsardzības stāvoklis, EiropaAvots: HABITATS DIRECTIVE ARTICLE 17 REPORT ( 2001 – 2006 )
Sugu aizsardzības stāvoklis, LatvijaAvots: Article 17 Report – National Summary: LATVIA
Imants Gross. Ādama ābols/Adam's Apple, 2012.
Avots: http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/skeptiska-spele-ar-pukem-un-aboliem-13927403
Lielākā paustā baža: Vai NAP ir par “attīstību par jebkuru cenu” (t.i., par dabas cenu) ?
Mūsdienās vides aizsardzība:
- Stingri regulēta joma ar dažādiem likumiem un noteikumiem;
- Vides aizsardzības paradigma mainās no aizliegumiem uz ieguvumu parādīšanu un veicinošu darbību;
- Nevar būt pretnostatīta sabiedrības vajadzībām;
- Sabiedrībā ar augstāku dzīves kvalitāti un izglītības līmeni ir atbildīgāka attieksme pret vidi