MĀRCIENAS MĀRCIENAS PAGASTSPAGASTS

Īss ieskatsĪss ieskats

Pagasta kopējā platība 8974,5 ha tai skaitā 4859.3 ha meži.

Mārcienas pagasts atrodas Madonas rajonā Vidzemes

centrālās augstienes dienvidu nogāzē.

Robežojas ar Lazdonas, Robežojas ar Lazdonas, Aronas, Bērzaunes, Kalsnavas, Aronas, Bērzaunes, Kalsnavas,

Ļaudonas unĻaudonas un Praulienas pagastiem.Praulienas pagastiem.

Mazliet no Mārcienas vēstures...Mazliet no Mārcienas vēstures...

Mārcienas pagasts ir bagāts ar Mārcienas pagasts ir bagāts ar nozīmīgiem arheoloģiskiem nozīmīgiem arheoloģiskiem

pieminekļiem – dažāda nozīmīguma pieminekļiem – dažāda nozīmīguma pilskalniem un senkapiem, kuri pilskalniem un senkapiem, kuri

atrodas valsts aizsargājamo atrodas valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā.pieminekļu sarakstā.

Pēc vēsturnieku domām Mārcienas vārds pirmo reizi rakstītos vēstures avotos atrodams jau 1213.gadā kā

"Castrum Marxne" - Marksnes pils. Ir atrasta arī norāde, ka šo pili

1302.gadā nodedzinājuši leišu sirotāji

Līdz vācu krustnešu ienākšanai Mārciena ietilpa Jersikas latgaļu valstī un bija viens no tās 9 pilsnovadiem

Jersikas valsts beidza pastāvēt 1209.gada vasarā, kad negaidītā zobenbrāļu ordeņa

uzbrukumā tiek ieņemta un izpostīta Jersikas pils.

Daļu teritorijas, Jersikas valdnieks Visvaldis saņem

atpakaļ kā lēni, bet Mārciena savstarpējā bīskapa un

zobenbrāļu ordeņa lozēšanu un maiņu rezultātā 1213.gadā nonāk

Rīgas arhibīskapa valdījumā.

Laiks ritēja un vēstures Laiks ritēja un vēstures notikumi Mārcienas notikumi Mārcienas

pagastam negāja pagastam negāja secen arī vēlāk.secen arī vēlāk.

1577. gadā novadu izpostīja 1577. gadā novadu izpostīja Maskavijas lielkņazistes Ivana IV Maskavijas lielkņazistes Ivana IV

(bargā) karaspēks(bargā) karaspēks

Pēc Livonijas konfederācijas Pēc Livonijas konfederācijas sabrukuma novads, tāpat kā visa sabrukuma novads, tāpat kā visa

Vidzeme, 1562. gadā nokļuva Vidzeme, 1562. gadā nokļuva atkarībā no Polijas-Lietuvas atkarībā no Polijas-Lietuvas

kopvalstskopvalsts.

No 1582. gada novada (Mārcienas No 1582. gada novada (Mārcienas muižas) kungs ir Heinrihs fon muižas) kungs ir Heinrihs fon Tīzenhauzens.Tīzenhauzens.

Polijas - Zviedrijas kara rezultātā Polijas - Zviedrijas kara rezultātā Polijas-Lietuvas kopvalstsPolijas-Lietuvas kopvalsts zaudē zaudē

Vidzemi – Vidzemi – Mārcienas novadsMārcienas novads nonāk nonāk Zviedrijas Karaļa pakļautībā.Zviedrijas Karaļa pakļautībā.

Lielais Ziemeļu karš atnes MārcienaiLielais Ziemeļu karš atnes Mārcienai

jaunu varu.jaunu varu. No No 1721. gad1721. gadaa Mārcienas Mārcienas novads ietilpa Krievijasnovads ietilpa Krievijas impērijas impērijas

Liel-VidzemesLiel-Vidzemes jeb Livonijas guberņā jeb Livonijas guberņā..

No 1918. gadaNo 1918. gada Mārcienas Mārcienas pagasts ir pagasts ir Latvijas Latvijas

Republikas sastāvdaļa.Republikas sastāvdaļa.

No 1940.gada 21.jūlija līdz 1991.gada 21.augustam

Mārcienā, tāpat kā visā Latvijā, ir padomju vara.

Viens no spilgtākajiem padomju Viens no spilgtākajiem padomju varas lieciniekiem Mārcienā, ir varas lieciniekiem Mārcienā, ir kādreizējās PSRS armijas kara kādreizējās PSRS armijas kara

bāzes teritorija. Bezpilota bāzes teritorija. Bezpilota lidmašīnu dislokācijas vietalidmašīnu dislokācijas vieta

Daži foto no tā,Daži foto no tā,kas atlicis...kas atlicis...

Mārcienas Mārcienas dabadaba

Lielākā daļa Mārcienas pagasta teritorijas atrodas Aronas paugurlīdzenumā.

Izsenis Mārcienas novadu dēvēja par Vidzemes malienu.

Foto : Krustkalnu rezervāts

Skats no skatu torņa

Daļa pagasta zemju atrodas Krustkalnu valsts rezervātā.

Skatu tornis Krustkalnu rezervātāSkatu tornis Krustkalnu rezervātā

Mārcienas teritorijā atrodas dažas no Mārcienas teritorijā atrodas dažas no Daugavas baseina upēm – Arona Daugavas baseina upēm – Arona Austrona, Vēžaunīca un Bērzaune. Austrona, Vēžaunīca un Bērzaune.

Lielākā no tām ir Arona.Lielākā no tām ir Arona.

Foto : Aronas upe pavasara palu laikāFoto : Aronas upe pavasara palu laikā

Netrūkst pagasta teritorijā arī ezeru.Netrūkst pagasta teritorijā arī ezeru. Lielākie pagasta ezeri:Lielākie pagasta ezeri:Labones ezers – 26 ha.Labones ezers – 26 ha.

Dreimanis (Svētezers) – 49 haDreimanis (Svētezers) – 49 haDūks – 39.7 haDūks – 39.7 ha

Puduls – 20.1 haPuduls – 20.1 haDinķēns -11,3 haDinķēns -11,3 ha

Asarītis – 3 haAsarītis – 3 ha

Mārcienas Mārcienas kultūrvēsturekultūrvēsture

Ivērojamākās vietas un objektiIvērojamākās vietas un objekti• Mārcienas muiža ar teritorijuMārcienas muiža ar teritoriju• Mārcienas pilskalnsMārcienas pilskalns• 15. maija birzs15. maija birzs• Mārcienas pareizticīgo baznīcaMārcienas pareizticīgo baznīca• Smeceres krogs Smeceres krogs

Mārcienas muižaMārcienas muiža

Vēcās muižas ēkas būvētas 19.gs. Vēcās muižas ēkas būvētas 19.gs. sākumā, kad muiža atradusies A. sākumā, kad muiža atradusies A.

Transē īpašumā. 1885. gadā muižu Transē īpašumā. 1885. gadā muižu iegādājies Volemārs fon Maidels, kas iegādājies Volemārs fon Maidels, kas sācis grandioazu muižas pils pārbūvi.sācis grandioazu muižas pils pārbūvi.

Foto: Mārcienas muižas pils 19. gs. beigās

Muižas teritorija toreiz…

Daži foto no tā, kas saglabājies Daži foto no tā, kas saglabājies no kādreizējās muižas…no kādreizējās muižas…

Muižas Muižas klēts

Muižas stallis

Muižas dārznieka māja

Muižas parks – veidots 19.gs. 1. pusē, kā ainavu Muižas parks – veidots 19.gs. 1. pusē, kā ainavu parks. Bijis bagāts dendroloģiskais sastāvs.parks. Bijis bagāts dendroloģiskais sastāvs.

Mārcienas pareizticīgo baznīcaMārcienas pareizticīgo baznīca

Mārcienas draudze dibināta 1851.gadā un sastāv no 1142 personām, no tām 21 luterticīgie. Pareizticīgo

baznīca uzcelta skaistā pakalnē ar skatu uz Mārcienas muižu. Akmens mūra baznīca sv.

Alekseja vārdā nosaukta, celta par valsts līdzekļiem 1872.g. baznīcu projektējis latviešu

arhitekts J. Baumanis .

Pie baznīcas atrodas arī baznīcas draudzes ēka.

Foto: Mārcienas pareizticīgo baznīca

Foto: Mārcienas pareizticīgo baznīcas draudzes ēka

Smeceres krogsSmeceres krogsIespaidīga kroga ēka Madonas - Pļaviņu ceļa malā ir

arhitektūras piemineklis. Smeceres krogs bijis atzīmēts jau 17. gs izdotajās kartēs. 2. pasaules

kara laikā visas kroga saimniecības ēkas nodega. 1960. gadā krogā uzņemti mākslas filmas

“Mērnieku laiki”kadri. Pēc vērienīgās rekonstrukcijas 20.gs. 90. gados krogs atkal pilda

savas sākotnējās funkcijas.

Foto: Smeceres krogs

Tūrisma – atpūtas vietas Tūrisma – atpūtas vietas Mārcienā Mārcienā

SPA kūrorts “Mārcienas muiža”

Viesu nams “Puduli”Viesu nams “Puduli”

“ “Kalna Jurgāres ”Kalna Jurgāres ”Izjādes pa skaistākajām vietām Izjādes pa skaistākajām vietām

ap Smeceres kroguap Smeceres krogu

Atpūtas komplekss “Smeceres krogs”Atpūtas komplekss “Smeceres krogs”

Mūsu lepnums – Mūsu lepnums – Mūsu cilvēkiMūsu cilvēki

Mārcienas novada Mārcienas novada vārdu tālu nesuši:vārdu tālu nesuši:

Jānis Baumanis (1888. – 1974) – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris

Jānis Bērziņš(1883. – 1941) – vēsturnieks, valsts arhīva direktors, rakstnieks

Aija Ozoliņa (1932.) – grafiķe

Arta Pile (1916.-2001.) - operdziedātāja

Jānis Zariņš (1888. – 1957.) – jurists, zvērināts advokāts, LU teoloģijas fakultātes ektorsLidija Liepiņa (1915.-2003.) – Mārcienas

novada folkloras vācēja un pierakstītāja

Emerita Buķele (1941.) – 5. Saeimas

deputāte, ekonomiste, aktīva atmodas

dalībniece. Apbalvota ar III šķiras Triju

zvaigžņu ordeni(2000.) un 1991. gada

barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Aldis Kļaviņš (1938.)- gleznotājs, scenogrāfs, Liepājas universitātes

profesors

Aldis Kļaviņš - pašportrets

Aldis Kļaviņš - „Šventajas

refleksijas 1”

Kārlis Liepiņš (1942.2006.) – 5. Saeimas

deputāts, cilvēktiesību speciālists, sabiedrisks un

politisks darbinieks, apbalvots ar III šķiras Triju zvaigžņu ordeni(2000.) un

1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Vilis Miķelsons (1918.) – žurnālists, sabiedrisks darbinieks apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa

Sudraba Goda zīmi, dzīvo ASV

Harijs Sūna (1923. – 1999.) – horeogrāfs,

Dziesmu un deju svētku virsvadītājs, filoloģijas

doktors, apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni.

Marta Strautiņa (1919.) – skolotāja, biblotekāre, grāmatas “Mārcienas izloksne”

autore

Ina Sniedze (1936.) – Latviešu valodas un literatūras skolotāja, avīžu līdzstrādniece,

dzejniece, dzejas grāmatas “Sirdsatmiņa”

autore

Gunvaldis Tarvids (1963.) – vairāku dzejoļu krājumu autors.

Paldies par pacietību un veltīto Paldies par pacietību un veltīto uzmanību!uzmanību!