1

LLU VETERINĀRMEDICĪNAS FAKULTĀTE

PREKLĪNISKAIS INSTITŪTS

ARNIS MUGURĒVIČS

PĀRSLA APETJONOKA

ILMĀRS DŪRĪTIS

MĀJDZĪVNIEKU ANATOMIJA

OSTEOLOĢIJA

Metodiskie norādījumi Veterinārmedicīnas fakultātes studentiem

Jelgava,2012

2

Termini anatomisko veidojumu novietojuma

apzīmēšanai

Plaknes

Mediānā plakne – dala ķermeni divās simetriskās pusēs – labajā un kreisajā.

Sagitālā plakne –paralēla mediānai plaknei un dala ķermeni daļās, kas novietotas pa

labi un pa kreisi no mediānās plaknes.

Frontālā plakne- dala dzīvnieka ķermeni horizontāli gareniskā virzienā, sadalot

dzīvnieka ķermeni dorsālajā un ventrālajā daļā.

Segmentālā plakne – dala dzīvnieka ķermeni atsevišķos segmentos perpendikulāri

mugurkaulam.

Virzieni

Katrā plaknē izmanto virzienu apzīmējumus: kraniāli, kaudāli; dorsāli, ventrāli.

sagitālajā plaknē izmanto arī virzienu apzīmējumus mediāli un laterāli - to orgāna

daļu, kas vērsta pret mediāno plakni sauc par mediālo, uz pretējo pusi vērsto orgāna

daļu sauc par laterālo.

Atšķirīgi virzienu apzīmējumi ir galvā:

Netiek lietots apzīmējums kraniāli, senāk lietoja terminus - orāli, aborāli, arī nazāli,

pēc jaunās terminoloģijas lieto – rostrāli (virziens uz degunu/snuķi).

Augšējais – superior, apakšējais – inferior (īpaši runājot par aci), ieteicami lietot arī

maxillaris, mandibularis (īpaši par asinsvadiem).

Virzienu termini kājās

Virziens uz augšu (tuvāk ķermenim) – proksimāli; virziens uz leju (prom no ķermeņa)

– distāli; priekšējā mala tiek dēvēta par dorsālo, pakaļējā par kaudālo (priekškājā līdz

karpālajai, pakaļkājā līdz tarsālajai locītavai).

Zemāk: priekškājā – palmārā (agrāk volārā) plaukstas mala; pakaļkājā – plantārā

(agrāk volārā) pēdas mala.

Pirkstiem vēl izdala ass virsmu facies axialis un facies abaxialis (ass līnija iet starp 3.

un 4. pirkstu).

3

OSTEOLOGIA – mācība par kauliem

Osteoloģija apskata:

� kaula kā orgāna uzbūvi

� kaulu veidus

� ass skeletu (mugurkaulāju un galvaskausu)

� kāju skeletu

� kaulu anatomiskās uzbūves īpatnības dažādām mājdzīvnieku sugām( govs,

zirgs, cūka, suns un kaķis)

Kauli kopā ar skrimšļiem un saitēm veido skeletu, kas darbojas kā sviru sistēmas. Tie

aizsargā ķermeņa dobumos esošos orgānus un veido skeleta sistēmu (systema

skeletale), kas nosaka arī dzīvnieka (ķermeņa) ārējās formas. Skelets var būt iekšējais

un ārējais. Ārējais skelets, kas veic galvenokārt aizsargfunkciju, izveidojas ādā,

piemēram, bruņurupuča bruņas. Iekšējais skelets ir organisma balsts.

Skeleta funkcijas:

• balsta

• sviru

• aizsargfunkcija

• minerālvielu depo

• asinsrades funkcija

• organisma vielmaiņas funkcija

Skeletu parasti iedala divās daļās:

1. Ass skelets (skeleton axiale) pie tā pieskaita mugurkaulāju, ribas, krūšu

kaulu un galvaskausu, kam ir vissarežģītākā uzbūve.

2. Kāju skelets (skeleton appendiculare) pie tā pieskaitāmi priekškāju un

pakaļkāju kauli.

Ontoģenēzē skelets attīstās no somitu sklerotomiem un mezenhīmas. Lielākā daļa

kaulu attīstās ar skrimšļa starpstadiju, ir kauli kas var attīstīties arī tieši no

saistaudiem, piemēram, deguna un pieres kauls.

Ass skeleta pārkaulošanās mājdzīvniekiem sākas dažādās embrionālās attīstības

nedēļās, piemēram, sunim 4. attīstības nedēļā, cūkai – 5. attīstības nedēļā, bet

zirgam – 6. attīstības nedēļā.

4

Kaula ķīmiskais sastāvs ir ietekmē dažādi faktori – indivīda vecums, fizioloģiskais

stāvoklis un ēdināšana. Jauniem dzīvniekiem kaulos minerālvielu ir mazāk nekā

veciem dzīvniekiem. Mājdzīvnieku kaulu masa attiecībā pret ķermeņa masu ir no 7-

15%.

Metodiskie norādījumi

Materiāla apgūšanai izmanto gan veselus skeletus, gan atsevišķus kaulus, vai to

griezumus

Kaulu pārzāģē (gareniski un šķērsām), lai apskatītu kaula atsevišķas sastāvdaļas –

blīvo vielu (substantia compacta) ārpusē, poraino kaulvielu (substantia spongiosa)

iekšpusē. Kortikālā kaulviela (substantia corticalis), kā plāns slānis, sedz garo kaulu

galus. Kaula plēve (periosteum) labāk redzama svaigā materiālā.

Atsevišķu skeleta daļu apguvei izmanto vienas sugas, ieteicams pieaugušu, dzīvnieku

kaulus.

Jaunu dzīvnieku stobrkaulos ir labi izteikts metafizārais skrimslis, līdz ar to labāk

redzamas robežas starp epifīzēm un diafīzi. Aplūkojot dažādas dzīvnieka skeleta

daļas, jāprot saskatīt to veidojošo kaulu kopējās pazīmes un atšķirības. Svarīgi arī

izzināt sugu īpatnības dažādu kaulu uzbūvē.

Mugurkaulājs (columna vertebralis)

Muguras skriemeļi kopā veido mugurkaulāju, kas iedalās kakla, krūšu, jostas, krustu

un astes apvidos. Visi skriemeļi pēc uzbūves ir līdzīgi, tomēr atkarībā no to

novietojuma mugurkaulā, tiem novēro uzbūves īpatnības.

Jāapgūst mugurkaulāja iedalījums apvidos un to raksturojums. Iepazīstoties ar katra

apvidus skriemeļu uzbūves īpatnībām, jāapgūst skriemeļu skaits, skriemeļa ķermeņa

izmēri, izaugumu esamība, to forma un lielums, caurumu esamība un to lielums,

ierobi un to lokalizācija, locītavvirsmas, vai bedrītes, pievēršot vērību mājdzīvnieku

sugu īpatnībām attiecīgo skriemeļu uzbūvē.

Skriemeļa uzbūves apguvei ieteicams izmantot jostas skriemeli, kam ir visas galvenās

skriemeļa sastāvdaļas – ķermenis, loks, mugurizaugums un šķērsizaugumi.

Vislabāk ir attīstīts krūšu apvidus skelets, kurā ietilpst ne tikai krūšu skriemeļi, bet arī

ribas un krūšu kauls, kas kopumā veido krūšu kurvi. Kakla, vidukļa un astes skelets

sastāv no kaula segmentiem. Pilns segments novērojams krūšu apvidū, tas sastāv no

skriemeļa, divām ribām un krūšu kaula posma, līdz ar to jāapgūst arī ribu un krūšu

kaula uzbūve, ņemot vērā sugu īpatnības.

5

Galvaskauss (cranium)

Galvaskausa kaulu apguvē vēlams izmantot jaunu dzīvnieku galvaskausus, kam ir

labāk izteiktas kaulu šuves. Izmanto mājdzīvnieku galvaskausu garengriezumus un

šķērsgriezumus.

Jāiepazīstas ar galvaskausa uzbūvi kopumā, tā iedalījumu smadzeņu un sejas daļās.

Jāzpēta atsevišķu galvaskausa kaulu uzbūve, novietojums un sugu atšķirības,

pievēršot uzmanību kaulu dalījumam daļās un dalībai dobumu un bedrīšu veidošanā,

jāapgūst kaulos esošo caurumu, kanālu topogrāfija, jānoskaidro to nozīme.

Galvaskausā atrodas galvas smadzenes un maņu orgāni, tas ir mutes un deguna

dobuma pamats. To veido 7 nepāra un 12 pāra kauli. Lielākā daļa galvaskausa kaulu ir

plakani un savienoti ar šuvēm. Dažos kaulos ir gaisa dobumi. Galvaskausā ir ļoti

daudz dažādu caurumu, kanālu un spraugu pa kuriem galvaskausā iekļūst asinsvadi

un to atstāj nervi.

Galvaskausā izšķir smadzeņu daļu (cranium) un sejas daļu (facies). Robeža starp

smadzeņu un sejas daļu ir kā segmentāla līnija, acs orbītas rostrālajā pusē. Daļu

lielums ir atkarīgs no galvas smadzeņu lieluma, zobu attīstības un košļāšanas

muskuļiem, no dzīvnieka vecuma, dzīves apstākļiem un citiem faktoriem.

Smadzeņu daļu (cranium, s.neurocranium) veido 4 pāra kauli (deniņu, paura, pieres

un spārnveida kauli) un 5 nepāra kauli (pakauša, ķīļveida, sietiņkauls, paurstarpas

kauls un lemesītis). Kopā tie veido dobumu, kurā atrodas galvas smadzenes. Dobuma

iekšējā virsma ir nelīdzena un uz tās novēro iespiedumus(impresiones digitatae),

rievas (sulci iarteriosi et venosi), uzkalni (eminentia cruciformis), bedrītes(foveolae

granulatae), ko veidojušas atsevišķas galvas smadzeņu daļas, nervi un asinsvadi.

Sejas daļas(facies,s.splanchnocranium) daļas kauli veido pamatu mutes un deguna

dobumam, kur izvietoti maņu orgāni. Pie sejas daļas kauliem pieskaitāmi 8 pāra kauli

(deguna, asaru, vaiga, aukslēju, priekšzobu, apakšžokļa, augšžokļa, ventrālās deguna

gliemežnīcas kauli) un 2 nepāra kauli (mēles un snuķa kauls).

Skeleton appendiculare

Kājām izšķir joslas (cingulum) un brīvo skeletu (skeleton membri liberi).

Priekškājā pie joslas skeleta pieskaita lāpstiņu, atslēgas kaulu un korakoīda kaulu.

Pakaļkājā - zarnu kaulu, kaunuma un sēžas kaulu.

6

Brīvais kājas skelets savukārt sastāv no vairākiem locekļiem:

• proksimālā locekļa (stylopodium) – kurā ietilpst pleca kauls/ciskas kauls;

• distālā locekļa (zeugopodium) – tajā ietilpst apakšpleca kauli(spieķa un elkoņa kauli) / apakšciskas kauli (stilba un ikru kauli)

• locekļa gala (autopodium) –priekškājā to sauc par plaukstu (palma), pakaļkājā par pēdu (planta). Autopodiju iedala 3 daļās – basipodium (karpālie/ tarsālie kauli),metapodium (metakarpālie / metatarsālie kauli), acropodium (pirkstu kauli).

Priekškājas kauli (ossa membri thoracici)

Jāapgūst mājdzīvnieku (zirgu, govju, cūku, suņu un kaķu) priekškājas kaulu uzbūve, to

sugu īpatnības. Vispirms jāapgūst priekškājas kaulu nosaukumi., pēc tam izaugumu

(pauguru, šķautņu), padziļinājumu (bedru, bedrīšu) apzīmējumi kur piestiprinās

muskuļi, kā arī ierobu un atveru nosaukumi, ņemot vērā sugu īpatnības.

Priekškājā izšķir plecu joslu un brīvās daļas kaulus.

Mājdzīvniekiem no pleca joslas kauliem labi attīstīta ir tikai lāpstiņa. Korakoīda kauls

saglabājies rudimentāri kā lāpstiņas knābjveida izaugums (processus coracoideus).

Priekškājas brīvā daļa sastāv no pleca, apakšpleca, karpālajiem, metakarpālajiem, un

pirkstu kauliem.

Pakaļkājas kauli (ossa membri pelvini)

Jāapgūst mājdzīvnieku (zirgu, govju, cūku, suņu un kaķu) pakaļkājas kaulu uzbūve, to

sugu īpatnības. Vispirms jāapgūst pakaļkājas kaulu nosaukumi., pēc tam izaugumu

(pauguru, šķautņu), padziļinājumu (bedru, bedrīšu)apzīmējumi kur piestiprinās

muskuļi, kā arī ierobu un atveru nosaukumi, ņemot vērā sugu īpatnības.

Pakaļkājā izšķir gūžas joslu un brīvās daļas kaulus.

Pie gūžas joslas pieder zarnu, sēžas un kaunuma kauli.

Pakaļkājas brīvā daļa sastāv no ciskas, apakšciskas, tarsālajiem, metatarsālajiem un

pirkstu kauliem.

7

Jautājumi paškontrolei

1. Kaula kā orgāna uzbūve

2. Kaulu veidi, to loma organismā

3. Kaulu nozīme organisma dzīvības procesu norisē

4. Kaulu augšana un attīstība

5. Kā iedala dzīvnieka skeletu? Pamatojums iedalījumam. Kas veido

mugurkaulāja segmentu?

6. Kakla skriemeļu (vertebrae cervicales) raksturīgās pazīmes mājdzīvniekiem

(govs, zirgs, cūka, suns, kaķis). 1., 2., 6., 7. kakla skriemeļa uzbūve.

7. Krūšu skriemeļu (vertebrae thoracicae) raksturīgākās pazīmes.

8. Raksturīgākās atšķirības, pazīmes 1. krūšu skriemelim un 7. kakla

skriemelim (uzmanība jāvērš uz 7. kakla skriemeli govij un 1. krūšu

skriemeli zirgam).

9. Krūšu skriemeļu (vertebrae thoracicae), ribu(costae) un krūšu kaula

(sternum) uzbūve un īpatnības mājdzīvniekiem.

10. Zirga pēdējā krūšu skriemeļa un divu pēdējo jostas skriemeļu

raksturīgākās pazīmes un atšķirības.

11. Mājdzīvnieku krustu kaula (os sacrum), krustu skriemeļu (vertebrae

sacrales) uzbūves īpatnības.

12. Mājdzīvnieku jostas skriemeļu ( vertebrae lumbales) uzbūves īpatnības.

13. Kāju skelets - joslu skelets (cingulum) un kāju brīvais skelets.

14. Kāju skeleta iedalījums posmos: proksimālais (stylopodium),distālais

(zeugopodium),gala posms (autopodium).Kaulu uzbūves īpatnības katrā

posmā.

15. Mājdzīvnieku priekškājas un pakaļkājas skeleta uzbūves īpatnības.

16. Galvaskausa veidošanās – filo-un ontoģenēzē.

17. Galvaskausa smadzeņu daļas (neurocranium) uzbūve

18. Sejas daļas kaulu (ossa faciei) uzbūve.

19. Galvaskausa dobumi un deguna dobuma blakusdobumi (sīnusi).

20. Sietiņkaula( os ethmoidale) uzbūve un topogrāfija.

21. Deguna gliemežnīcu (ossa conchae nasales) īpatnības mājdzīvniekiem.

22. Mēles kaula (apparatus hyoideus) uzbūve mājdzīvniekiem, topogrāfija, kā

nostiprināts mēles kauls?

23. Galvaskausa atveres, kauli kas norobežo šīs atveres.

24. Kādi kauli veido spārna-aukslēju bedri (fossa pterygopalatina), kas atveras

šajā bedrē?

8

25. Galvaskausa smadzeņu daļas uzbūves īpatnības mājdzīvniekiem (zirgs,

govs, cūka, suns, kaķis).

Apgūstamie anatomijas termini latīņu valodā:

COLUMNA VERTEBRALIS

Vertebrae

vertebrae cervicales

vertebrae thoracicae

vertebrae lumbales

vertebrae sacrales, os sacrum

vertebrae caudales

Vertebra

corpus vertebrae

extremitas cranialis

extermitas caudalis

crista ventralis

arcus vertebrae

foramen vertebrale

canalis vertebralis

incisura vertebralis cranialis

incisura vertebralis caudalis

foramen intervertebrale

foramen vertebrale laterale

processus articularis cranialis

processus articularis caudalis

processus spinosus

processus transversus

processus mamillaris

9

processus accesorius

processus hemalis

arcus hemalis

Vertebrae cervicales Skaits -7

Atlas

arcus dorsalis

arcus ventralis

tuberculum dorsale

tuberculum ventrale

ala atlantis

fossa atlantis

foramen vertebrale laterale

foramen alare

foramen transversarium/ canalis transversarium(cūkai)

fovea articularis cranialis

fovea articularis caudalis

incisura alaris –(novērojama tikai gaļēdājiem)

Axis

dens axis

processus transversus

foramen transvesarium

facies articularis dorsalis – cūkai, gaļēdājiem

facies articularis ventralis

vertebrae cervicales 3. - 7.

processus transversus - pievērst uzmanību zirga un govs 6. kakla skriemelim

fovea costalis caudalis - 7. kakla skriemelim

10

Vertebrae thoracicae Govij, sunim 13; zirgam -18, cūkai 14-15

foramen vertebrale laterale

fovea costalis cranialis

fovea costalis caudalis

fovea costalis transversalis

vertebra anticlinalis (diafragmatiskais skriemelis)

Costae

costae sternales (verae)

costae asternales (spuriae)

caput costae

tuberculum costae

corpus costae

sulcus muscularis

sulcus vascularis

collum costae

Sternum

sternebrae

manubrium sterni

corpus sterni

incisurae costales

processus xiphoideus

cartilago xiphoidea

crista sterni - zirgam

Thorax

Cavum thoracis

11

Apertura thoracis cranialis

Apertura thoracis caudalis

Vertebrae lumbales

govij, zirgam, cūkai - 6; sunim - 7

Vetebrae sacrales govij, zirgam - 5; cūkai - 4; sunim - 3

os sacrum

basis ossis sacri

apex ossis sacri

foramina sacralia dorsalia

foramina sacralia pelvina

ala ossis sacri

pars lateralis

facies auricularis

crista sacralis media

crista sacralis lateralis

promontorium

Vertebrae caudales govij - 18-20; zirgam - 18; cūkai, sunim - 20 -23

procesus hemalis

arcus hemalis

OSSA MEMBRI THORACICI

SCAPULA

margo cranialis

margo caudalis

margo dorsalis

cartilago scapulae

12

angulus cranialis

angulus caudalis

angulus ventralis

cavitas glenoidalis

collum scapulae

facies lateralis

spina scapulae

fossa supraspinata

fossa infraspinata

facies medialis

fossa subscapularis

facies serrata

tuberculum supraglenoidale

acromion - govij

incisura glenoidalis - zirgam

processus coracoideus

processus hamatus - sunim

processus suprahamatus - kaķim

HUMERUS

caput humeri

collum humeri

tuberculum majus

tuberculum minus

sulcus intertubercularis

facies m. infraspinati

crista tuberculi majoris

13

linea m. tricipitis

tuberositas deltoidea

crista humeri

crista tuberculi minoris

tuberositas teres major

tuberositas teres minor

sulcus m. brachialis

condylus humeri

trochlea

epicondylus lateralis et medialis

fossa olecrani

foramen supracondylare - sunim

foramen supratrochleare – kaķim

fossa radialis

OSSA ANTEBRACHII

RADIUS

spatium interosseum antebrachii

spatium interosseum antebrachii proximalis (atgrem.)

spatium interosseum antebrachii distalis (atgrem.)

caput radii

fovea capitis radii

collum radii

tuberositas radii

corpus radii

trochlea radii

processus styloideus medialis

14

ULNA

olecranon

processus anconeus

incisura trochlearis

processus styloideus lateralis

OSSA CARPI

os carpi radiale

os carpi intermedium

os carpi ulnare

os carpi accesorium

os carpale primum (I)

os carpale secundum (II)

os carpale tertium (III)

os carpale quartum (IV)

OSSA METACARPALIA

basis

facies articularis carpea

corpus

caput

trochlea

OSSA DIGITORUM MANUS

phalanx proximalis

phalanx media

phalanx distalis

basis phalangis

15

corpus phalangis

caput phalangis (ar trochlea)

phalanx distalis (govij)

facies solearis

facies parietalis

facies articularis

margo coronalis

processus extensorius

margo solearis

tuberositas flexoria

linea semilunaris (zirgam)

planum cutaneum (zirgam)

facies flexoria (zirgam)

canalis solearis (zirgam)

sulcus unguicularis (sunim)

OSSA SESAMOIDEA

ossa sesamoidea proximalis

os sesamoideum distale

OSSA MEMBRI PELVINI

OS COXAE

Acetabulum

margo acetabuli

fossa acetabuli

incisura acetabuli

facies lunata -

16

pars major

pars minor

spina ischiadica

foramen obturatum

Os ilium

corpus ossis ilii

ala osis ilii -

crista iliaca

tuber coxae

tuber sacrale

facies glutea

linea gluteae

facies sacropelvina

facies iliaca

facies auricularis

linea arcuata

tuberculum m. psoas minoris

incisura ischiadica major

Os ischii

corpus ossis ischii

tabula ossis ischii

ramus ossis ischii

tuber ischiadicum

incisura ischiadica minor

17

Os pubis

corpus osis pubis

ramus cranialis ossis pubis

ramus caudalis ossis pubis

pecten osis pubis

eminentia iliopubica

tuberculum pubicum dorsale

tuberculum pubicum ventrale

Pelvis

arcus ischiadicus

crista symphysialis

cavum pelvis

linea terminalis

apertura pelvis cranialis

apertura pelvis caudalis

axis pelvis

solum pelvis osseum

SKELETON FEMORIS

Os femoris (femur)

caput osis femoris

fovea capitis

collum osis femoris

trochanter major

pars cranialis

pars caudalis

18

incisura trochanterica

fossa trochanterica

trochanter minor

trochanter tertius - zirgam

crista intertrochanterica

corpus ossis femoris

facies aspera

labium laterale

labium mediale

tuberositas glutea - sunim

tuberositas m.bicipitis - zirgam

fossa supracodylaris

facies poplitea

condylus medialis

epicodylus medialis

condylus lateralis

epicondylus lateralis

fossa extensoria

fossa m.poplitei

fossa intercondylaris

trochlea ossis femoris

ossa sesamoidea m. gastrocnemii

os sesamoideum m. poplitei

Patella

basis patellae

19

apex patellae

facies articularis

facies cranialis

processus cartilagineus

SKELETON CRURIS

Tibia

facies articularis

condylus lateralis

facies articularis fibularis

condylus medialis

incisura poplitea

area intercondylaris cranialis

area intercondylaris centralis

area intercondylaris caudalis

eminentia intercondylaris

tuberculum intercondylare mediale

tuberculum intercondylare laterale

sulcus extensorius

corpus tibiae

tuberositas tibiae

sulcus tuberositas tibiae

facies medialis

facies caudalis

facies lateralis

margo cranialis

20

margo medialis

margo lateralis (margo interosseus)

cohlea tibiae

malleolus medialis

Fibula

caput fibulae

facies articularis capitis fibulae

collum fibulae

corpus fibulae

margo interosseus

margo medialis

margo lateralis

margo cranialis

margo caudalis

facies medialis

facies lateralis

facies caudalis

malleolus lateralis (Car., Su.)

facies articulares malleoli

os malleolare (Ru)

SKELETON PEDIS

Ossa tarsi

Talus

caput tali

collum tali

corpus tali

21

trochlea tali

trochlea tali proximalis

facies articulares calcaneae

trochlea tali distalis

Calcaneus

tuber calcanei

processus coracoideus

sustentaculum tali

sinus tarsi

os tarsi centrale (os naviculare)

os tarsale I (os cuneiforme mediale)

os tarsale II (os cuneiforme intermedium)

os tarsale III (os cuneiforme laterale)

os tarsale IV (os cuboideum)

os tarsale I et II (os cuneiforme mediointermedium) (zirgam)

os tarsale II et III (os cuneiforme intermediolaterale) (govij)

os centroquartale (os naviculocuboideum) (govij)

canalis tarsi

OSSA METATARSALIA I - V

basis

facies articularis tarsea

corpus

facies dorsalis

tuberositas ossis metatarsalis III

facies plantaris

22

facies medialis

facies lateralis

caput

Os metatarsale III et IV (Ru)

sulcus longitudinalis dorsalis

sulcus longitudinalis plantaris

canalis metatarsi proximalis

canalis metatarsi distalis

incisura intertrochlearis

Os sesamoideum metatarsale

OSSA DIGITORUM PEDIS

(vide ossa digitorum manus)

OSSA CRANII

Cranium

os occipitale

os sphenoidale

os temporale

os ethmoidale

os parietale

os interparietale

os frontale

os pterygoideum

vomer

Os occipitale

23

pars basilaris

pars lateralis

squama occipitalis

condylus occipitalis

foramen lacerum

foramen magnum

fossa pontis

fossa medullae oblongatae

processus jugularis

canalis hypoglossi

crista nuchae

protuberantia occipitalis externa

crista sagitalis externa (zirgam)

linea nuchae (govij)

Os sphenoidale

os praesphenoidale

os basisphenoidale

sulcus chiasmatis

canalis opticus

sella turcica

fossa hypophysalis

crista pterygoidea

canalis opticus

fissura orbitalis

foramen rotundum

24

canalis pterygoideus

foramen ovale (govij, sunim)

foramen orbitorotundum (govij, cūkai)

incisura ovalis (cūkai, zirgam)

canalis alaris (zirgam, gaļēdājiem)

foramen caroticum (gaļēdājiem)

incisura carotica lateralis et medialis (zirgam)

Os temporale

pars squamosa

pars petrosa

pars tympanica

fossa temporalis

meatus temporalis

processus zygomaticus

arcus zygomaticus

facies articularis

crista temporalis

pars petrosa

processus mastoideus

meatus acusticus internus

pars tympanica

cavum tympani

meatus acusticus externus

membrana tympani

tuba auditiva ossea

processus muskularis

25

processus styloideus

foramen stylomastoideum

Os parietale

planum temporale

planum nuchale

procesus tentoricus (zirgam, sunim)

tentorium cerebelli osseum (zirgam, sunim)

sinus parietalis (cūkai)

Os interparietale

processus tentoricus (zirgam, sunim)

Os frontale

squama frontalis

facies externa

facies interna

sinus frontalis

processus zygomaticus

foramen supraorbitale

fossa glandulae lacrimalis

pars orbitalis

fovea trochlearis

foramen ethmoidale

pars nasalis

sulcus supraorbitalis (govij)

processus cornualis (govij)

linea nuchae (govij)

linea temporalis (zirgam)

26

Os ethmoidale

lamina perpendicularis

crista galli

lamina cribrosa

lamina orbitalis

labyrinthus ethmoidalis

Os pterygoideum

hamulus

Vomer

ala vomeris

crista vomeris

Facies

maxilla

os incisivum

os nasale

os lacrimale

os zygomaticum

os palatinum

os hyoideum

os conchale

mandibula

os rostrale

Maxilla

corpus maxillae

27

margo alveolaris

margo interalveolaris

tuber maxillae

facies pterygopalatina

fossa pterygopalatina

processus palatinus

facies facialis

foramen infraorbitale

canalis infraorbitalis

canales alveolares

facies nasalis

tuber faciale (govij)

crista facialis (zirgam)

fossa canina (cūkai)

sinus maxillaris

Os incisivum

corpus ossis incisivi

processus nasalis

processus palatinus

canalis incisivus (zirgam)

Os nasale

incisura nasalis (gaļēdājiem)

Os lacrimale

facies nasalis

facies orbitalis

fossa sacci lacrimalis

28

canalis lacrimalis

processus lacrimalis rostralis et caudalis (zirgam)

bulla lacrimalis (govij uz facies orbitalis)

Os zygomaticum

facies facialis

facies orbitalis

processus temporalis

processus frontalis

arcus zygomaticus

Os palatinum

lamina horizontalis

lamina perpendicularis

foramen sphenopalatinum

foramen palatinum majus

foramina palatina minora (govij, cūkai, gaļēdājiem)

sinus palatinus

Mandibula

corpus mandibulae

ramus mandibulae

angulus mandibulae

pars incisiva

pars molaris

margo interalveolaris

foramen mentale

canalis mandibularis

processus coronoideus (muscularis)

29

processus condylaris (articularis)

incisura vasorum facialium

fossa maseterica

fossa pterygoidea

processus angularis (gaļēdājiem)

īpatnības

govij uz pars incisiva ir 4 priekšzobu alveolas un simetriskie kauli nesaaug.

Os rostrale ( novēro cūkai un vecām govīm)

Apparatus hyoideus (Os hyoideum)

basihyoideum

processus lingualis

thyrohyoideum

ceratohyoideum

epihyoideum

stylohyoideum

tympanohyoideum