8.3.2.specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm

izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai”8.3.2.1.pasākuma

„Atbalsts nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošanai izglītojamo talantu attīstībai”

SĀKOTNĒJAIS NOVĒRTĒJUMS

2016.gada februāris

Lietotie saīsinājumi

ESF – Eiropas Sociālais fonds

ESSBJR – Eiropas Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam

IAP – Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014. – 2020.gadam

IKT – informācijas un komunikāciju tehnoloģija

Intel ISEF – Intel Starptautiskā zinātnes un tehnoloģijas izstāde (The Intel International

Science and Engineering Fair)

IZM – izglītības un zinātnes ministrija

MK – Ministru kabinets

LU – Latvijas Universitāte

MILSET – Starptautiskā kustība brīvā laika aktivitātēm zinātnē un tehnoloģijā (Mouvement

International pour le Loisir Scientifique et Technique)

NMS – neklātienes matemātikas skola

OECD - Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (The Organisation for Economic

Co-operation and Development)

RTU – Rīgas Tehniskā universitāte

SAM – specifiskā atbalsta mērķis

SIA – sabiedrība ar ierobežotu atbildību

SSNP - Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma

VISC – Valsts izglītības satura centrs

ZPD – zinātniski pētnieciskais darbs

2

Satura rādītājs

Lietotie saīsinājumi........................................................................................................1.Esošās situācijas raksturojums....................................................................................

1.1.Mācību priekšmetu olimpiādes............................................................................31.1.1. Jauno zinātnieku skola.............................................................................71.1.2. Citi pasākumi talantīgiem skolēniem, kuru koordinēšana valsts līmenī netiek

nodrošināta.....................................................................................................................71.1.3. Finansējums darbā ar talantīgajiem skolēniem..............................................7

1.3. Mācību priekšmetu olimpiāžu uzvarētāju un skolēnu zinātniski pētnieciskās konferences laureātu vasaras skola..........................................................................101.4. Metodiskais atbalsts..........................................................................................10

2. Līdzšinējais atbalsts Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodā 2007.-2013.gadam........................................................................................................3. 8.3.2.1.pasākuma īstenošanas apraksts....................................................................

3.1.Projekta vadības un īstenošanas personāls.........................................................213.2.Projekta īstenošanas indikatīvais laika grafiks...................................................223.3.Projekta rezultātu ilgtspēja.................................................................................22

4.SAM sākotnējās ietekmes novērtējums....................................................................4.1. Ietekme uz makroekonomisko vidi...................................................................234.2.Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi.......................................................................234.3. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām.............................234.4. Sociālā ietekme.................................................................................................234.5. Ietekme uz vidi..................................................................................................234.6. Fiskālā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem............................234.7. Ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām...................................................................................................................234.8. Ietekme uz pārvaldes iestāžu funkcijām un cilvēkresursiem............................234.9. Ietekme uz valsts un pašvaldību informācijas sistēmām un ar to saistīto papildu finansējumu, kas nepieciešams izmaiņu nodrošināšanai informācijas sistēmās......244.10. Ietekme uz veselību.........................................................................................24

5. SAM atbilstība valsts atbalsta definīcijai un paredzamā negatīvā ietekme uz konkurenci un tirdzniecību...........................................................................................6. SAM ietekmes novērtēšanai nepieciešamo datu noteikšana iekļaušanai MK noteikumos par SAM īstenošanu.................................................................................

Dati par pedagogu skaitu, kas 2007.-2013.gada plānošanas periodā piedalījušies profesionālās pilnveides pasākumos atrodas VISC īstenoto projektu ietvaros izveidotajās e-mācību vidēs: http://talakizglitiba.visc.gov.lv/, kuras ir sasaistē ar Valsts izglītības informācijas sistēmu.................................................................................................24

7. SAM stratēģijas Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) projektu finansēšanas iespējas.........................................................................................................................

3

1.Esošās situācijas raksturojums„Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam”1 paredz, ka „visiem bērniem

un jauniešiem līdz 2020. gadam jānodrošina kvalitatīva pamatizglītība un vidējā izglītība, kā arī pieeja tādām nodarbībām ārpus formālās izglītības, kas paplašina pieredzi, rada iespējas atklāt un kopt savus talantus.”

OECD valstu Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (SSNP) 5.cikla rezultāti2 (iegūti laikā no 2010. līdz 2013. gadam) rāda, ka tikai neliels Latvijas izglītojamo (turpmāk arī skolēni) skaits dabaszinātnēs iegūst 6. (augstāko) kompetences līmeni – to sasniedz 0,3% skolēnu, 5.kompetences līmeni – 4% skolēnu, līdzīgi matemātikā 6. kompetences līmeni sasnieguši 1,5% skolēnu, 5. kompetences līmeni – 6,5% skolēnu. Salīdzinot skolēnu skaita (procentos) sadalījumu kompetences līmeņos, redzams, ka Latvijā ir relatīvi maz skolēnu, kas var veikt augstākās grūtības pakāpes uzdevumus un, salīdzinot ar 2003. gadu, šo skolēnu skaits nav nozīmīgi mainījies.

Šie dati liecina, ka paralēli darbam ar īpaši talantīgajiem skolēniem, kuri virzāmi uz augstiem akadēmiskajiem sasniegumiem, jāiegulda liels darbs, lai uzlabotu visu skolēnu kompetenču līmeni.

Vispārējās izglītības programmu īstenošanas pamatprincipi paredz, ka mācību procesa laikā skolēniem tiek piedāvāti dažāda līmeņa uzdevumi un problēmas, nodrošinot iespēju skolēnu talantu un spēju pilnveidei. Vidējā izglītībā skolēniem ir iespēja izvēlēties apgūt izglītības programmu vienā no četriem piedāvātiem virzieniem – vispārizglītojošā virziena, humanitārā un sociālā virziena, matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena un profesionālā virziena izglītības programmu, kurā konkrētus mācību priekšmetus iespējams apgūt padziļināti. Izglītības iestādei ir iespējas izstrādāt un piedāvāt izglītības programmā arī specifiskus mācību priekšmetus, kuri nav iekļauti izglītības programmas paraugā kā obligāti mācību priekšmeti – piemēram, matemātiskā analīze, programmēšana, robotronika u.c. Izglītības iestādēm ir tiesības izglītības procesu papildināt ar pedagoģiski vadītu projekta darbu vai zinātniski pētniecisku darbu skolēna izvēlētā un ar pedagogu saskaņotā mācību priekšmeta tēmā vai problēmā. Izglītības procesā ir iekļaujami arī muzeju apmeklējumi, kas ir skolēna interesi un izziņu veicinoši pasākumi.

Darbs ar talantīgajiem skolēniem sākas klasē, katrā mācību stundā. Šobrīd darbu ar talantīgajiem skolēniem skolas īsteno atbilstoši katras skolas noteiktajām prioritātēm esošā finansējuma ietvaros.

Valstī tiek īstenoti arī atsevišķi pasākumi talantīgo skolēnu spēju attīstīšanai, intereses veicināšanai un stimulēšanai: mācību priekšmetu olimpiādes, vasaras nometnes, zinātniski pētniecisko darbu konferences, konkursi un jauno zinātnieku skolas.

Valsts mācību priekšmetu olimpiāžu organizēšanai Latvijā ir senas un dziļas tradīcijas, tās ir orientētas uz īpaši talantīgo skolēnu atlasi un starptautisko mācību priekšmetu olimpiāžu komandu kandidātu noskaidrošanu. Pārējie īstenotie pasākumi ir vērsti uz skolēnu intereses veicināšanu, zināšanu padziļināšanu.

Latvijā vairākas augstskolas, pašvaldības, biedrības un nodibinājumi organizē pasākumus, pievēršot uzmanību īpaši talantīgiem skolēniem. Darbu ar talantīgiem skolēniem valsts līmenī sadarbībā ar augstākās izglītības iestādēm, pašvaldībām un izglītības iestādēm, koordinē VISC.

1 „Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam” Apstiprināts ar Latvijas Republikas Saeimas 2012.gada 20.decembra lēmumu2 Latvija OECD Starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmā 2012 – pirmie rezultāti un secinājumi, Rīga, 2013

4

1.1.Mācību priekšmetu olimpiādesVISC, pamatojoties uz Ministru kabineta 2009.gada 30.jūnija noteikumiem Nr.682

"Valsts izglītības satura centra nolikums" (turpmāk – Nolikums) 3.11.apakšpunktu, organizē valsts mācību priekšmetu olimpiādes, izglītojamo zinātniskās pētniecības darbu un profesionālās meistarības konkursus, koordinē šo pasākumu norisi un veicina izglītojamo līdzdalību starptautiskajās olimpiādēs, izstādēs un konkursos.

Mācību priekšmetu olimpiādes tiek rīkotas saskaņā ar 2012.gada 5.jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr.384 „Mācību priekšmetu olimpiāžu organizēšanas noteikumi”, kuros noteikts, ka olimpiādes organizē trīs posmos – pirmais posms ir izglītības iestādē, otrais posms ir novadā, pilsētā vai novadu apvienībās un trešais posms ir valstī. Pirmā posma norises laiks un saturs nav reglamentēts, pārējiem posmiem ir noteikts norises laiks (noteikts katru mācību gadu) un organizatoru sagatavoti uzdevumi.

Olimpiāžu kalendāro grafiku otrajam un trešajam posmam sagatavo VISC, bet olimpiādes nav savstarpēji saistītas. To organizācija gan saturiski, gan organizatoriski noris katram mācību priekšmetam atsevišķi. Mācību priekšmeta olimpiādes otrajā un trešajā posmā ietvertais saturs parasti pārsniedz valsts izglītības standartā noteiktās mācību priekšmeta prasības. Lai nodrošinātu olimpiādes satura un tā vērtēšanas kvalitāti un objektivitāti, visu olimpiāžu satura izstrādē un vērtēšanā ir iesaistītas Latvijas Universitātes struktūrvienības un to mācībspēki. Valsts olimpiādes (trešā posma) uzdevums ir izvirzīt valsts komandas kandidātus dalībai starptautiskajā olimpiādē attiecīgajā mācību priekšmetā.

Latvijas Universitāte ne vien piedalās olimpiāžu darbu sagatavošanā un vērtēšanā, bet arī strādā pie inovatīvu risinājumu ieviešanas olimpiāžu procesu modernizēšanai. 2012.gadā Latvijas Universitāte pilotēja fizikas valsts mācību priekšmetu olimpiādes otrā posma organizēšanu tiešsaistē. 2013. un 2014.gadā  tiešsaistē tika organizēts bioloģijas un ģeogrāfijas olimpiādes novadu posms. Plānots tiešsaistē organizēt arī ķīmijas un ekonomikas olimpiādes. Nodrošinot olimpiādes tiešsaistē, visi olimpiādes dalībnieki uzdevumus risina vienlaicīgi, izglītojamajiem nav jāmēro ceļš uz novada olimpiādes norises vietu, tiek nodrošināti objektīvi un caurskatāmāki rezultāti, jo visus darbus vērtē viena vērtēšanas komisija. 

1.attēls. Kopējais dalībnieku skaits novadu un valsts mācību priekšmetu olimpiādēs 2009.-2015.gadā

2009./2010.m

.g.

2010./2011.m

.g.

2011./2012.m

.g.

2012./2013.m

.g.

2013./2014.m

.g.

2014./2015.m

.g.0

500010000150002000025000

Avots: VISC, 2015.gads

2009./2010. mācību gadā VISC organizēja 23 novadu un valsts mācību priekšmetu olimpiādes, kur dalībnieku skaits novada posma olimpiādēs bija 23 265 skolēni (1.attēls), valsts olimpiādēs 2 201 skolēns, bet, sākot ar 2010./2011.mācību gadu, kad būtiski samazinājās valsts finansējums, gandrīz uz pusi saruka olimpiāžu dalībnieku skaits, tika organizētas tikai 12 novadu un valsts mācību priekšmetu olimpiādes– novada olimpiādēs piedalījās vairs tikai 12 081 skolēns un valsts olimpiādēs 1 392 skolēni. 2014./2015.mācību gadā VISC koordinēja 13 novadu un valsts mācību priekšmetu olimpiāžu norisi: latviešu valodā un literatūrā, vēsturē, matemātikā, fizikā, ķīmijā, bioloģijā, informātikā, ģeogrāfijā, ekonomikā, vācu valodā, franču valodā, filozofijā un

5

vides projektos, kur dalībnieku skaits novada olimpiādēs bija 15 423 skolēni un valsts olimpiādē 1 428 skolēni. Skolēnu skaita atšķirība valsts olimpiādēs ir atkarīga gan no skolēnu skaita konkrētajā mācību gadā, gan novadu posma olimpiādēs uzrādītajiem rezultātiem, kā arī no tā, ka, piemēram, mācību priekšmetu olimpiāde krievu valodā (svešvalodā) tiek organizēta tikai katru otro gadu. Izglītojamo dalība olimpiādes ir brīvprātīga. Izglītojamo skaita pieaugumu olimpiādēs būtu iespējams palielināt sniedzot papildus finansiālu un profesionālu atbalstu pedagogiem, kas sagatavo izglītojamos dalībai olimpiādēs. Tas sniegtu iespēju pedagogiem motivēt izglītojamos iegūt papildus un padziļinātas zināšanas kā arī sagatavot vairāk izglītojamos dalībai olimpiādēs, kas kopumā ļautu uzlabot izglītojamo kompetences līmeni.

2014./2015.mācību gadā valsts posma olimpiādēs visvairāk izglītojamo piedalījās matemātikas olimpiādēs (2.attēls), kas skaidrojams ar to, ka matemātika ir obligātais mācību priekšmets kā pamatskolā, tā vidusskolas pakāpē, turklāt daudzās skolās pastāv tradīcijas padziļināti pasniegt kādu no mācību priekšmetiem un nereti tā ir tieši matemātika.

2.attēls. Dalībnieku skaits valsts posma olimpiādēs 2014./2015.m.g.sadalījumā pa mācību priekšmetiem

Bioloģija

Ekonomika

Filzofija

Fizika

Franču va

l.

Ģeogrā

fija

Informāti

kaĶīm

ija

Latv.v

al.(8.-9

.kl.)

Latv.v

al.(11.-1

2.kl.)

Latv.v

al.(mazā

kumtau

tību)

Matemāti

ka

Vācu va

l.

Vēsture

(9.kl.)

Vēsture

(12.kl.)

Vides projek

ti0

50

100

150

200

250

300

121

7755

10074 75 80

11583

102

54

283

73 7254

10

Avots: VISC, 2015.gads

Starptautisko olimpiāžu uzdevumu sekmīgai veikšanai ir nepieciešamas daudz plašākas un dziļākas zināšanas, nekā paredz mācību priekšmeta standarta prasības. Tāpēc atlases nodarbību laikā skolēni risina augstākās grūtības pakāpes uzdevumus salīdzinājumā ar valsts olimpiādi, kā arī veic praktiskos darbus. Pēc atlases sacensību rezultātiem žūrijas komisija nosaka komandas sastāvu dalībai starptautiskajā matemātikas, bioloģijas, ķīmijas, fizikas, informātikas un ģeogrāfijas olimpiādē. Pirms starptautiskajām olimpiādēm skolēniem tiek organizētas sagatavošanās nodarbības, risinot līdzīgus uzdevumus kā starptautiskajās olimpiādēs. Šī darba apmaksai finansējums ir nepietiekams, pedagogi brīvprātīgi gatavo skolēnus dalībai starptautiskajās olimpiādēs.

Dalībnieku skaits starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs ir ierobežots. Katras starptautiskās mācību priekšmetu olimpiādes komisija ir noteikusi, cik skolēni no katras valsts drīkst piedalīties. Ķīmijas, bioloģijas, informātikas un ģeogrāfijas starptautiskajās olimpiādēs no valsts var piedalīties ne vairāk kā 4 dalībnieki, matemātikā - 6 un fizikā 5 dalībnieki, savukārt filozofijas starptautiskajā olimpiādē no valsts var piedalīties tikai 2 dalībnieki.

6

Latvijas skolēni starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs kopš 2010.gada ir ieguvuši 5 zelta, 20 sudraba un 59 bronzas medaļas (3.attēls).

3. attēls. Latvijas skolēnu rezultāti starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs2010.-2015.gads

2010 2011 2012 2013 2014 201502468

101214

01 1 1

02

43

2 2

6

3

10

79

14

8

11

6

2

8

56

3

Zelta medaļa Sudraba medaļa Bronzas medaļa Atzinība

Avots: VISC, 2015

No sešu gadu laikā iegūtajām 5 zelta medaļām 2 ir informātikā un 3 - ģeogrāfijā. 20 Sudraba medaļas sadalās šādi: ķīmijā – 5; informātikā – 6; ģeogrāfijā – 1; matemātikā – 2; vides projektos – 2; fizikā - 1, bioloģijā – 3. Latvijas skolēni starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs visvairāk saņēmuši bronzas medaļas: ķīmijā - 13; informātikā - 8; matemātikā - 5; bioloģijā - 14, fizikā - 9; ģeogrāfijā – 5; vides projekti – 4; filozofija – 1. 30 skolēni starptautiskajās olimpiādēs ir ieguvuši Atzinību.

Laikā no 2010. Līdz 2015.gadam starptautiskajās olimpiādēs ir piedalījušies 258 skolēni, no kuriem 114 ir ieguvuši godalgotu vietu vai atzinību. Viņu vidū ir skolēni, kuri starptautiskajās olimpiādēs piedalās vairākus gadus pēc kārtas, kā arī skolēni, kuri vienā gadā piedalās vairākās starptautisko mācību priekšmetu olimpiādēs.

Plānots, ka 2016.gadā Latvijas skolēni piedalīties šādās starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs:

1. matemātikas olimpiāde 6.-16.jūlijā Honkongā, Ķīnā;

2. fizikas olimpiāde 10.-18.jūlijā Šveicē un Lihtenšteinā, Cīrihē;

3. bioloģijas olimpiāde 17.-24.jūlijā Hanoi, Vjetnamā;

4. ķīmijas olimpiāde 20.-29.jūlijā Karači, Pakistānā;

5. informātikas olimpiāde 12.-19.augustā Kazaņā, Krievijā;

6. ģeogrāfijas olimpiāde augustā Pekinā, Ķīnā;

7. filozofijas olimpiāde 12.-15.maijā Ģentē, Beļģijā;

8. Eiropas Dabaszinību olimpiāde (EUSO) 7.-14.maijā Tartu, Igaunijā;

9. Matemātika „Baltijas ceļš” novembrī Stokholmā, Zviedrijā;

10. Baltijas informātikas olimpiāde (starpposms starp valsts un vispasaules olimp.) 11.-15.maijā Somijā, Helsinkos;

11. Baltijas ķīmijas olimpiāde (starpposms starp valsts un vispasaules olimp.) aprīlī Tartu, Igaunijā.

Augstākās izglītības iestādes un skolotāju asociācijas ar VISC informatīvo atbalstu organizē atklātās olimpiādes, kurās valsts finansējums netiek ieguldīts. Atklātās olimpiādes tiek organizētas matemātikā (5. – 12.klašu skolēniem, organizē LU A.Liepas neklātienes matemātikas skola), fizikā (9. – 12.klašu skolēniem, organizē LU Fizikas un matemātikas

7

fakultāte), pēc pārtraukuma 2011.gadā notika arī atklātā olimpiāde ķīmijā (9. – 12.klašu skolēniem, organizē LU Ķīmijas fakultāte un Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes Ķīmijas un Ģeogrāfijas katedra), mājturībā (organizē LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte), mūzikā (organizē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija), latgaliešu valodā (organizē Rēzeknes Augstskola sadarbībā ar LU Humanitāro zinātņu fakultāti) un vizuālajā mākslā (organizē Latvijas Kultūras akadēmija). Agrāk tika organizētas atklātās olimpiādes bioloģijā, pašlaik bioloģijā atklātā olimpiāde netiek organizēta. Atklātās mācību priekšmetu olimpiādēs var piedalīties jebkurš interesents savā klašu grupā.

Vācu valodas olimpiādi organizē Latvijas Vācu valodas skolotāju asociācija, krievu valodas (svešvalodas) olimpiādi organizē Latvijas Krievu valodas un literatūras pasniedzēju asociācija, latviešu valodas olimpiādi (izglītības iestādēm, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmu) organizē Latviešu valodas skolotāju asociācija.

1.1.1. Jauno zinātnieku skolaJauno zinātnieku skolas ir iespēja skolēniem apgūt papildu zināšanas ārpus valsts

vispārējās vidējās izglītības standarta un valsts pamatizglītības standarta prasībām.Latvijā šobrīd darbojas jauno zinātnieku skolas visos dabaszinātņu mācību

priekšmetos, matemātikā un ģeogrāfijā. Šo skolu darbību gan saturiski, gan organizatoriski īsteno Latvijas Universitāte.

2011.gadā darbību uzsāka Jauno fiziķu skola. To realizē Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes studenti, doktoranti un mācībspēki. Ilgāku laiku Latvijas Universitātē darbojas Jauno ķīmiķu skola, Jauno biologu skola un A.Liepas Neklātienes matemātikas skola (turpmāk-NMS).

No 2014.gada notiek starptautiskās mācību nometnes fizikā un ģeogrāfijā, kurās Latvijas skolēni satiekas un kopīgi apgūst zināšanas ar citu valstu skolēniem.

1.1.2. Citi pasākumi talantīgiem skolēniem, kuru koordinēšana valsts līmenī netiek nodrošināta

Jau vairāk nekā sešus gadus valsts līmenī netiek koordinēti un atbalstīti daudzi pasākumi, kuros Latvijas jauniešiem ir iespēja piedalīties un pilnveidot savas zināšanas un prasmes, pārstāvot savu valsti, piemēram, Baltijas valstu matemātikas olimpiāde „Baltijas ceļš”, Baltijas valstu informātikas olimpiāde, filozofijas olimpiādes, starptautiska līmeņa olimpiādes vācu valodā, dabaszinātnēs u.c.

1.1.3. Finansējums darbā ar talantīgajiem skolēniemPašvaldību finansējums darbā ar talantīgajiem skolēniem. Pašvaldības pieejamā

finansējuma ietvaros patstāvīgi plāno sava novada darbu ar talantīgajiem skolēniem, finansē skolēnu interesi veicinošus pasākumus – fakultatīvās nodarbības izglītības programmas ietvaros, pulciņu nodarbības interešu izglītības ietvaros, novada/pilsētas līmeņa mācību priekšmetu olimpiāžu norisi, skates, konkursus. Pasākumu skaits un īpatsvars talantīgajiem skolēniem pašvaldībās ir atšķirīgs, atbilstoši pašvaldības finanšu iespējām. Šāda sistēma nedod vienlīdzīgas iespējas talantīgiem skolēniem.

Valsts finansējums darbā ar talantīgajiem skolēniem. 2015.gadā mācību priekšmetu olimpiāžu organizēšanai piešķirtais finansējums ir

32 574 euro. No tiem sociālajos pabalstos „Par Ministru kabineta balvas piešķiršanu par sasniegumiem starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs” bija paredzēti 17 074 euro. Decembrī IZM piešķīra balvai papildu nepieciešamos 9 675 euro, līdz ar to kopsumma MK balvai bija 26 749 euro. Valsts dalības maksai starptautiskajām mācību priekšmetu olimpiādēm tika izlietoti 8 000 euro, savukārt ārštata metodiķu atalgojumam, kas ir

8

nepietiekams ieguldītajam darbam 13 mācību priekšmetu olimpiādēm, tika izlietoti 7 500 euro. 2016.gadā mācību priekšmetu olimpiāžu organizēšanai piešķirtais finansējums ir 36 144 euro. No tiem sociālajos pabalstos „Par Ministru kabineta balvas piešķiršanu par sasniegumiem starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs” ir paredzēti 17 074 euro. Valsts dalības maksai starptautiskajām mācību priekšmetu olimpiādēm paredzēti 8 000 euro, savukārt ārštata metodiķu atalgojumam, kas ir nepietiekams ieguldītajam darbam 13 mācību priekšmetu olimpiādēm, paredzēti 11 070 euro.

Vislielākais finansējums mācību priekšmetu olimpiādēm bija 2014.gadā (4.attēls), kad VISC, veicot iekšējo pārdali budžeta apakšprogrammā 42.02., varēja nodrošināt skolēnu komandu dalību starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs. Diemžēl Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammas 42.02.00 "Izglītības satura un vērtēšanas nodrošināšana" finansējums 2015.gadam tika krasi samazināts un tas ietekmēja arī finansējumu mācību priekšmetu olimpiāžu nodrošināšanai.

4. attēls. Pieejamais valsts finansējums mācību priekšmetu olimpiāžu organizēšanai 2010.-2016.gadam, euro

2010.gads 2011.gads 2012.gads 2013.gads 2014.gads 2015.gads 2016.gads0

10000

20000

30000

40000

50000

60000

70000

80000

90000

25,296

22,877

46,148

39,733

80,865

32,574

36,144

Avots: VISC, 2016

1.2. Skolēnu ZPD un konkursiVISC saskaņā ar Nolikumu organizē Latvijas skolēnu zinātniskās konferences.

2015.gadā Latvijas skolēnu zinātniskā konference notika jau 39.reizi. Latvijas vispārizglītojošo izglītības iestāžu vecāko klašu skolēni atbilstoši savām interesēm izstrādā ZPD kādā no dabas zinātņu, humanitāro un sociālo zinātņu nozarēm. ZPD izstrādāšanu un aizstāvēšanu nosaka Vispārējās vidējās izglītības iestāžu skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības nolikums.

Plānots, ka skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības nolikums tiks aizstāts ar Ministru kabineta noteikumiem, kas regulē izglītojamo pētniecisko darbību. Skolēnu pētnieciskā darbība ir cieši saistīta ar mācību priekšmetu saturu un VISC īstenotā 8.3.1.1.pasākuma „Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana” ietvaros tiks izstrādāts jauns kompetenču pieejā balstīts vispārējās izglītības saturs. Minētie Ministru kabineta noteikumi varētu tikt izstrādāti 8.3.2.1.pasākuma īstenošanas noslēguma posmā, t.i., 2020.gada otrajā pusgadā, kad būs izstrādāts jaunais vispārējās vidējās izglītības standarts.

Līdzīgi kā mācību priekšmetu olimpiādes, arī skolēnu ZPD aizstāvēšana notiek trīs kārtās (konferencēs) – izglītības iestādē, reģionā un valstī. Reģionālās skolēnu zinātniskās konferences tiek organizētas uz attiecīgā reģiona augstākās izglītības iestādes bāzes – Liepājas Universitātes – Kurzemē; Latvijas Lauksaimniecības universitātes – Zemgalē, Vidzemes Augstskolas – Vidzemē, Daugavpils Universitātes – Latgalē, Latvijas

9

Universitātes - Rīgā un Pierīgā. Valsts mēroga konference notiek Latvijas Universitātē, Latvijas Mākslas akadēmijā un Latvijas Kultūras akadēmijā. No 2013.gada arī Rīgas Tehniskajā universitātē, kad tika izveidota inženierzinātņu sekcija.

Ik gadu valsts konference notiek 24 sekcijās: latviešu valodniecībā, latviešu literatūras zinātnē un vēsturē, cittautu valodniecībā (angļu, franču, krievu, vācu) un ārzemju literatūras zinātnē un vēsturē, mākslas zinātnē (glezniecība, tēlniecība, arhitektūra, dizains, etnogrāfija), kulturoloģijā, psiholoģijā, pedagoģijā, socioloģijā, ekonomikā, politoloģijā, vēsturē (arī kultūrvēsturiskajā mantojumā), filozofijā, tieslietās, matemātikā, fizikā, ķīmijā, bioloģijā, zemes zinātnē (arī ekonomiskajā ģeogrāfijā), informātikā, astronomijā, veselības zinātnē, vides zinātnē, inženierzinātnēs. Lai gan skolēnu skaits vidusskolas klasēs demogrāfiskās situācijas dēļ samazinās, skolēnu interese par zinātniski pētniecisko darbību ir noturīga (5.attēls). Laikā no 2010. līdz 2015.gadam skolēnu skaits, kas piedalījušies valsts un reģionālajās zinātniskajās konferencēs, krasi nemainās.

5. attēls. Izglītojamo skaits valsts un reģionālajās zinātniskajās konferencēs 2010.- 2015.gadā

2010.g. 2011.g. 2012.g. 2013.g. 2014.g. 2015.g.

493 477 419517 479 500

11601245 1236 1177

1256 1208

Valsts Reģionālās

Avots: VISC, 2015

Skolēnu ZPD vērtē valsts vadošo augstskolu mācībspēki, sniedzot rakstveida recenzijas. Pēc rakstveida darbu izvērtēšanas labāko darbu autori tiek aicināti prezentēt savus darbus mutvārdos. Fizikas, ķīmijas, bioloģijas un inženierzinātņu sekciju darbi tiek izstādīti stendos atsevišķās izstādēs, kuras apmeklēja skolēni, skolotāji, studenti, kā arī augstskolu mācību spēki.

Nozīmīgākie darbi tiek virzīti dalībai Eiropas Savienības Jauno zinātnieku konkursā (Latvija tiek pārstāvēta no 1999.gada) un starptautiskajās MILSET (Starptautiskā kustība brīvā laika aktivitātēm zinātnē un tehnoloģijā) organizētajās zinātnes izstādēs Eiropā un pasaulē (Latvija tiek pārstāvēta no 2002.gada). Latvijas skolēnu ZPD ieguvuši augstus un atzinīgus novērtējumu abos minētajos pasākumos - 2003.gadā speciālā balva par izstrādāto pētījumu matemātikā, 2004.gadā - speciālā balva par pētījumu fizikā, 2008.gadā 3.vieta (monetārā balva) par pētījumu fizikā, 2009.gadā - speciālā balva par pētījumu fizikā, 2010.gadā - 3.vieta (monetārā balva) par pētījumu informātikā un speciālā balva par pētījumu fizikā, 2011.gadā - speciālā balva par pētījumu ķīmijā. Augstu novērtējumu Latvijas jaunie pētnieki iegūst arī Eiropas un Starptautiskajās MILSET organizētajās zinātnes izstādēs, kas katru gadu pārmaiņus notiek Eiropā un kādā citā pasaules reģionā. 2007.gadā Rīgas Franču liceja skolēnu darbs fizikā tika atzīts par labāko. Ik gadu, kad vien Latvija tiek pārstāvēta zinātnes izstādēs, skolēni saņem diplomus par veiktajiem pētījumiem.

Latvijas skolēni ir piedalījušies arī Šveices Talantu forumā. Šveices Talantu Forums ir neatkarīga jauniešu, kuriem nav vienaldzīgas globālās un ilgtermiņa problēmas, ideju banka.

10

Latvijas skolēnu dalība starptautiskajos zinātnes konkursos un pasākumos ir apgrūtināta, jo nav pieejams pastāvīgs un mērķtiecīgs valsts budžeta finansējums. Lai jaunieši varētu šādos pasākumos piedalīties, tiek piesaistīti pašvaldību un sponsoru līdzekļi, ieguldīti privātie finanšu līdzekļi.

1.3. Mācību priekšmetu olimpiāžu uzvarētāju un skolēnu zinātniski pētnieciskās konferences laureātu vasaras skola

Lai padziļinātu skolēnu zināšanas izvēlētajā zinātnes nozarē un iegūtu ievirzi turpmākās profesijas izvēlē, VISC katru gadu organizē trīs nedēļu Vasaras skolu-semināru „Alfa” (nometne „Alfa”), kurā piedalās 9. – 11.klašu skolēni - eksakto un sociālo valsts mācību priekšmetu olimpiāžu uzvarētāji un Latvijas skolēnu zinātniskās konferences laureāti. 2015.gada jūlijā nometne „Alfa” notika jau 48.reizi.

Nometnē „Alfa” ir piedalījušies un savas zināšanas pilnveidojuši daudzi šobrīd Latvijā pazīstami zinātnieki, sabiedriskie darbinieki, uzņēmēji, augstskolu mācībspēki. Skolēnu dalība nometnē kopumā veicina viņu talantu un spēju attīstību, interešu un daudzveidīgu prasmju nostiprināšanu, veiksmīgāku nākotnes mērķu izvirzīšanu un sasniegšanu, sekmīgākas studijas augstākās izglītības iestādēs, veido jauniešus par vispusīgi attīstītām personībām. Viņi ir konkurētspējīgi, uzņēmīgi, mērķtiecīgi, ar lielu gribasspēku un darba spējām, plašām interesēm apveltīti jaunieši, kuriem darbošanās skolēnu zinātniski pētnieciskajā darbībā, nometnē „Alfa” ir motivācija pievērsties zinātnei un tautsaimniecībai nozīmīgām jomām. Pēc nometnes “Alfa” nākamā mācību gada laikā reizi mēnesī nometnes dalībnieki iegūtās zināšanas un prasmes turpina padziļināt semināru ciklā „Beta”, kura ietvaros nodarbības tiek organizētas zinātniski pētnieciskajos institūtos, ražošanas uzņēmumos un Latvijas Bankā.

Nometnē „Alfa” darbs tiek organizēts lekciju un praktisko nodarbību veidā četrās sekcijās: fizikas, matemātikas un informātikas, ķīmijas un bioloģijas, un humanitāro un sociālo zinātņu sekcijās. Nodarbības vada LU, RTU mācību spēki, reģionālo augstskolu un zinātniski pētniecisko institūtu darbinieki, kā arī vieslektori no ārzemēm. Katru gadu nometnē piedalās ap 40 skolēni, viņi veic pētījumus, kurus aizstāv nometnes zinātniskajā konferencē, iepazīstas ar tuvākās apkārtnes uzņēmumiem un kultūrvēsturiskām vietām, sadarbojas ar vietējo sabiedrību, sagatavojot un sniedzot koncertus, organizējot sadraudzības sporta spēles. Nometnē jaunieši tiekas ar izcilām Latvijas personībām zinātnē, ekonomikā, kultūrā.

Lai nodrošinātu nometnes norisei nepieciešamo finansējumu, nometne „Alfa” tiek organizēta sadarbībā ar nodibinājumu „Vertikāle”, kurš piesaista sponsoru finansējumu, jo valsts budžeta finansējuma kopš 2009.gada šī pasākuma nodrošināšanai nav.

1.4. Metodiskais atbalstsLai atbalstītu Latvijas talantīgos jauniešus un skolēnu iesaistīšanos zinātniski

pētnieciskajā darbībā, VISC organizē ne tikai valsts nozīmes pasākumus (Skolēnu zinātniskā konference, nometne „Alfa”, semināri „Beta”), bet arī sniedz metodisko atbalstu pedagogiem skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības veicināšanai. Laikā no 2012.līdz 2014.gadam pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursos piedalījušies 403 pedagogi (6.attēls).

6. attēls. Pedagogu dalība profesionālās kompetences pilnveides kursos

11

2012.g. 2013.g. 2014.g.

177

114 112

Metodiskais atbalsts pedagogiem

Pedagogi

Avots: VISC, 2015Tika īstenotas šādas kursu programmas:- „Skolēnu zinātniski pētnieciskā darbība bioloģijā”;- „Skolēnu spēju attīstība patstāvīgai darbībai zinātniski pētniecisko darbu izstrādei

fizikā”;- „Skolēnu zinātniski pētniecisko darbu latviešu filoloģijā (valodniecībā un

literatūrzinātnē) izstrādes pamatprincipi”;- „Skolēnu zinātniski pētniecisko darbu vēsturē un kultūrvēsturiskajā mantojumā

izstrādes pamatprincipi”;- „Skolēnu zinātniski pētnieciskā darbība ķīmijā”;- „Skolēnu zinātniski pētniecisko darbu izstrāde socioloģijā”;- „Skolēnu zinātniski pētniecisko darbu izstrāde psiholoģijā”; - „Skolēnu zinātniski pētniecisko darbu izstrāde inženierzinātnē”;- „Skolēnu zinātniski pētniecisko darbu izstrāde cittautu valodniecībā un literatūras

zinātnē”.Līdztekus kursiem gan skolēniem, gan pedagogiem tika organizēti izglītojoši semināri:- „Skolēnu pētniecisko darbu izstrāde matemātikā”, - „Ekonomikas aktualitātes skolēnu zinātniski pētniecisko darbu rakstīšanas

kontekstā”;- „Pētnieciskā darbība inženierzinātnēs”;- „Zinātniski pētniecisko darbu prezentācijas prasmju pilnveide”;- „Tīmekļa servisu izmantošana skolēnu zinātniski pētnieciskā darba rakstīšanas

procesā”;- „Skolēnu zinātniski pētnieciskais darbs par nodokļiem”;- „Komercdarbības un mārketinga aktualitātes skolēnu zinātniski pētnieciskā darba

rakstīšanas procesā”;- „Zinātniski pētnieciskais darbs ekonomikā”.Pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursi un semināri pedagogiem ir

maksas pakalpojums saskaņā ar VISC cenrādi, jo šādu kursu organizēšanai nav valsts budžeta finansējuma. Semināri tika organizēti ar LU un RTU atbalstu.

2. Līdzšinējais atbalsts Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodā 2007.-2013.gadam

Eiropas Savienības struktūrfondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā talantīgi izglītojamie nebija tiešā projektu mērķauditorija, taču pedagogiem, kuri strādā ar talantīgiem izglītojamiem, atbalsts tika nodrošināts šādos projektos:

ESF projekts „Vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītība” 1.2.1.2.3.apakšaktivitātē „Vispārējās izglītības pedagogu kompetences paaugstināšana un prasmju atjaunošana”

12

(Nr.2010/0062/1DP/1.2.1.2.3/09/IPIA/VIAA/003); 2010.gada aprīlis - 2013.gada decembris; īstenotājs - VISC. Kopējais projekta finansējums - 3 800 998 euro.

Projekta mērķis – vispārējās izglītības pedagogu kompetences paaugstināšana un prasmju atjaunošana mūsdienīga mācību procesa nodrošināšanai, uz zināšanām un inovācijām balstītas sabiedrības veidošanai.

Projekta rezultāti:- izstrādātas un īstenotas tālākizglītības programmas vispārējo pedagoģisko un

izglītības jomas kompetenču pilnveidei, kā arī izglītības procesa vadības kompetenču pilnveidei, IKT prasmju paaugstināšanai e-mācību vides veidošanā mācību procesā, svešvalodu prasmju atjaunošanai un paaugstināšanai. Kursi notikuši vairāk nekā 60 Latvijas pilsētās un apdzīvotās vietās, un tajos piedalījušies 24 979 dalībnieku;

- izstrādātas 39 programmas un izdales materiālu komplekti;- īstenota jaunu tālākizglītības formu aprobācija - pedagogu IKT prasmju,

sadarbības, finanšu pratības, vispārējo pedagoģisko kompetenču pilnveides praktiskās darbnīcas.

- 851 pedagogs pilnveidojis kompetences darbam ar talantīgiem un apdāvinātiem bērniem.- Projektam bija nozīmīga loma to trūkumu novēršanā, kas minēti Eiropas Savienības

struktūrfondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda Darbības programmā „Cilvēkresursi un nodarbinātība”: “Valstī trūkst vienotas pieejas un sistēmas pedagogu tālākizglītības organizēšanai. Netiek pietiekamā skaitā sagatavoti skolotāju tālākizglītotāji. Arī pedagogu tālākizglītības programmas ir pārāk sadrumstalotas un nav uz mērķi orientētas. Pedagogiem trūkst zināšanu.“

- Projekta laikā pedagogi pilnveidoja ne vien ar konkrēta mācību priekšmeta pasniegšanu saistītās kompetences, bet arī caurviju prasmes – digitālo kompetenci, mācīšanos mācīties, sociālās un pilsoniskās prasmes, sadarbības prasmes.

- Izstrādātā e-mācību vide tiek izmantota arī šobrīd, jo tajā strādā pedagogi, kas iesaistījušies IZM organizētajos profesionālās kompetences pilnveides kursos.

- Pedagogi un skolu vadītāji atzinīgi vērtē projekta laikā ieviesto moduļu sistēmu, jo pedagogiem ir iespējas pašiem veidot savu profesionālās kompetences pilnveides programmu. Tāpat efektīvas izrādījušas arī jaunās tālākizglītība formas, kuras daudzās skolās tiek izmantotas arī šobrīd - Skolotāji mācās kopā skolā un Skola māca skolu.

-ESF projekts „Dabaszinātnes un matemātika” 1.2.1.2.1. apakšaktivitātes „Vispārējās

vidējās izglītības satura reforma, mācību priekšmetu, metodikas un mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmas uzlabošana” (Nr.2008/0002/1DP/1.2.1.2.1./08/IPIA/VIAA/001); 2008.gada decembris - 2011.gada oktobris, projekta īstenotājs – VISC. Kopējais projekta finansējums – 5 250 00 euro.

Projekta darbības virzieni un sasniegtie rezultāti: pilnveidots un 26 projekta izmēģinājumskolās aprobēts mācību saturs, un izstrādāti un aprobēti skolotāju atbalsta materiāli fizikā, ķīmijā, bioloģijā un matemātikā 7. – 9.klasei, izveidoti skolotāju atbalsta materiāli, izveidota e–mācību vide, izstrādāti elektroniski mācību materiāli skolēniem un skolotājiem, tālākizglītības semināros un kursos skolotāji apguvuši mūsdienīga mācību procesa pamatnostādnes. Sadarbībā ar Latvijas uzņēmumiem, augstskolām un pētniecības iestādēm izveidoti metodiski materiāli skolotājiem skolēnu intereses veicināšanai par dabaszinātnēm un matemātiku. Izstrādātas mācību spēles, rīkoti konkursi, semināri, mācību ekskursijas, aktivitātes e–vidē un citi skolēnu interesi veicinoši pasākumi. Projekta ietvaros tika sniegts atbalsts skolēnu talantu attīstībai.

No 2011./2012.m.g. ir uzsākta projekta ietvaros izstrādāto un aprobēto materiālu ieviešana visās Latvijas skolās – līdz šim materiāli izplatīti 850 skolās, kā arī tie ir elektroniski pieejami interneta vietnē www.dzm.lv. Materiāli skolotājiem ir pieejami arī caur

13

elektroniskajām skolu sistēmām „E- klase” un „Mykoob”. Skolotāju atbalstam jauno materiālu izmantošanā ar 20 pašvaldību atbalstu ir izveidots Valsts izglītības satura centra inovatīvās pieredzes skolu tīkls, kurā 22 skolas ir iesaistījušas vēl 142 citas skolas. Papildus Rīgas pilsētā vēl 14 skolas iesaistītas sadarbībā ar LU Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centru.

Projekta rezultātā ir augusi uzņēmēju interese par izglītības procesiem valstī. Projekts ir veicinājis diskusiju sabiedrībā par to, ka nepieciešams palielināt eksakto mācību priekšmetu lomu izglītībā. 2015.gadā studentu uzņemšanas rezultāti augstskolās liecina, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nedaudz ir pieaudzis studentu skaits, kas izvēlas studēt eksaktos priekšmetus.

ESF projekts „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”; 1.2.2.1.5. apakšaktivitātes „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” (Nr.2009/0196/1DP/1.2.2.1.5/09/IPIA/VIAA/001); 2009.gada 5.oktobris – 2012.gada 5.oktobris, projekta īstenotājs – IZM sadarbībā ar 65 novadu un pilsētu pašvaldību apvienībām kā sadarbības partneriem. Kopējais projekta finansējums - 28 448 083 euro.

Projekta mērķis – veicināt pedagogu konkurētspēju, nodrošinot iespēju vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu pedagogiem iesaistīties tādos atbalsta pasākumos un tādu zināšanu un prasmju pilnveidē, kas veicinātu profesionālo un sektorālo mobilitāti, tai skaitā attīstītu uzņēmējspēju un uzsāktu komercdarbību vai pašnodarbinātību, kā arī saņemt nepieciešamo atbalstu pārkvalifikācijai darbam izglītības iestādē.

Projekta rezultāti:- zināšanu un prasmju pilnveidē, veicinot profesionālo un sektorālo mobilitāti,

iesaistīti kopumā 413 pedagogi, apgūstot 21.gadsimta darba tirgus prasībām aktuālas tālākizglītības programmas, kā piemēram, Angļu valoda dažādu profesiju pārstāvjiem, Dizaina pamati, Ievads komercdarbībā un vadībā, Praktiskā projektu vadība, Darba aizsardzība un drošība;

- B programmu apguvē iesaistīti 6485 pedagogi, par vispieprasītākajām atzīstot tālākizglītības programmas Pirmsskolas izglītības saturs un tā metodiskais nodrošinājums (22 programmas), Vizuālā māksla (22 programmas), Pedagoģiskā atbalsta sistēma bērniem ar speciālajām vajadzībām iekļaujošās izglītības kontekstā (19 programmas), Angļu valodas mācīšana sākumskolas 1.-2.klasē (11 programmas). Savukārt kā īpaši būtisks no pedagogu puses atzīts tālākizglītības programmu Koriģējošā vingrošana pirmskolā, Angļu valoda pirmskolā, IT prasmju izmantošanu pirmskolā, Pedagoģiskā darbība audzināšanas jomā (Finanšu pratība izglītības iestādē), Pedagoģiskās darbības pilnveide (Kvalitātes vadība izglītības iestādē) piedāvājums;

- pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas ieviešanas un tālākās attīstības kontekstā novērtēšanas procesā kvalitātes apliecinājumu savai darbībai guvuši kopumā 23 375 pedagogi, no tiem 5.(augstāko) kvalitātes pakāpi – 174 jeb 0,7% pedagogu; 4.kvalitātes pakāpi – 1 581 jeb 6,8% pedagogu;

- projekta ietvaros veiktās pedagogu tālākizglītības vajadzību izpēte (SIA FIELDEX pētījums „Pedagogu tālākizglītības vajadzību izpēte 2011”), kuras rezultāti ir pamats IZM tālākai darbībai.

- Projekta rezultātā pilnveidots normatīvais regulējums: izstrādāti jauni MK noteikumi “Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kārtība” un “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību”.

3. 8.3.2.1.pasākuma īstenošanas apraksts

14

Atbilstoši ES fondu 2014. – 2020.gada plānošanas perioda darbības programmai „Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.2.specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” (turpmāk – 8.3.2.SAM) mērķis ir nodrošināt izglītības pakalpojuma daudzveidību, uzlabojot izglītojamo kompetences un mācību sasniegumus. 8.3.2.SAM mērķa grupa ir vispārējās izglītības iestādes. Vispārējās izglītības iestādēs ietilpst sākumskolas, pamatskolas, vidusskolas, kā arī speciālās izglītības iestādes. Atsevišķās vispārējās izglītības iestādēs, kas nav speciālās izglītības iestādes, tiek īstenotas speciālās izglītības programmas. Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014. – 2020.gadam (turpmāk – IAP) noteiktie rīcības virzieni 1.1. „Uz zināšanu sabiedrībā pieprasītām kompetencēm orientēta, radošumu, inovāciju un veselīga dzīves veida veicinoša izglītības satura pilnveide” un 1.4. „Iekļaujošās izglītības principa īstenošana un sociālās atstumtības riska mazināšana” ietver mērķi uzlabot izglītojamo sniegumu un īstenot iekļaujošu izglītību. 8.3.2.SAM ietvaros atbalstu plānots sniegt izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai un iekļaujošas izglītības pasākumu īstenošanai vispārējās izglītības iestādēs, tai skaitā izglītojamo talantu atklāšanai un izkopšanai, kā arī izglītojamajiem ar mācību grūtībām un mācīšanās traucējumiem, nepieciešamā pedagoģiskā un atbalsta personāla nodrošināšanai un iesaistīto pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei. 8.3.2.1.pasākuma „Atbalsts nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošanai izglītojamo talantu attīstībai” (turpmāk – 8.3.2.1.pasākums) atbalsts vērsts uz talantīgo izglītojamo individuālo kompetenču attīstību nacionālā līmenī, veicinot IAP noteiktā rādītāja „Skolēni ar augstiem mācību rezultātiem (skolēni 15 gadu vecumā; PISA 5. un 6.līmenis), % lasītprasmē, matemātikā, dabaszinātnēs”” (2012.gadā - 4,2 %, 8%, 4,3 %; 2017.gadā - 4,5%, 8%, 5,5%; 2020.gadā - 7%, 8%, 8%) sasniegšanu. Savukārt 8.3.2.2.pasākums “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” (turpmāk – 8.3.2.2.pasākums) ir vērsts uz izglītojamo individuālo kompetenču attīstību izglītības iestādes un pašvaldības līmenī, veicinot gan IAP rādītāja „Skolēni ar augstiem mācību rezultātiem (skolēni 15 gadu vecumā; PISA 5. un 6.līmenis), % lasītprasmē, matemātikā, dabaszinātnēs”” (2012.gadā - 4,2 %, 8%, 4,3 %; 2017.gadā - 4,5%, 8%, 5,5%; 2020.gadā - 7%, 8%, 8%), gan IAP rādītāja „Skolēni ar zemiem mācību rezultātiem (15 gadu vecumā; PISA 1. un zemāks līmenis), % lasītprasmē, matemātikā, dabaszinātnēs” (2012.gadā - 17%, 20%, 12,3%; 2017.gadā - 16%, 20%, 12%; 2020.gadā – 13%, 15%, 10%) sasniegšanu. 8.3.2.SAM mērķis ir veicināt izglītojamo individuālo kompetenču attīstību. Tā kā katram izglītojamam ir viņa individuālās kompetences, 8.3.2.SAM mērķa grupa ir gan īpaši talantīgi bērni un jaunieši ar augstiem mācību sasniegumiem (8.3.2.1.pasākuma mērķa grupa), gan bērni un jaunieši ar mācību grūtībām un mācīšanās traucējumiem, gan arī jebkurš bērns un jaunietis izglītības iestādē (8.3.2.2.pasākuma mērķa grupa).

SAM 8.3.2. plānotais kopējais finansējums ir 28 517 288 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums – 24 239 694 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 4 277 594 euro. Attiecīgi 8.3.2.1.pasākumam – 3 287 350 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums – 2 794 247 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 493 103 euro un 8.3.2.2.pasākumam - 25 229 938 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums – 21 445 447 euro, valsts budžeta līdzfinansējums –3 784 491 euro.

8.3.2.1.pasākumā netiek plānota snieguma rezerve. Visa 8.3.2.SAM plānotā snieguma rezerve 1 773 355 euro (Eiropas Sociālā fonda finansējums - 1 507 351 euro, valsts budžeta finansējums – 266 004 euro) tiek plānota 8.3.2.2.pasākuma īstenošanai.

Projekts par visu 8.3.2.1.pasākumam plānoto finansējumu tiks īstenots ierobežotas atlases veidā. Projekta uzsākšana paredzēta 2016.gada jūnijā, un to plānots īstenot līdz 2020.gada 31.decembrim.

8.3.2.1.pasākumā tiks atbalstītas šādas darbības:

15

Atbalsts nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošanai talantīgajiem bērniem - dalības nodrošināšana starptautiskās olimpiādēs, konkursos; nacionāla līmeņa vasaras nometņu, semināru, konkursu, u.c. pasākumu organizēšana, metodikas izstrāde un metodiskais atbalsts pedagogiem darbam ar talantīgiem bērniem.

Projekta ietvaros plānots veidot atbalsta sistēmu izglītojamo talantu attīstībai: - pilnveidojot līdzšinējo praksi nacionāla mēroga pasākumu īstenošanā

izglītojamo talantu attīstībai (olimpiādes, zinātniskie konkursi, nometnes, semināri); - paplašinot iespējas talantīgu skolēnu dalībai starptautiska mēroga pasākumos

(Baltijas, Eiropas valstu un starptautiskās mācību priekšmetu olimpiādēs, starptautiskās nometnēs, starptautiskās zinātnes izstādēs un konkursos MILSET; INTEL ISEF);

- atbalstot izglītojamo zinātniski pētniecisko kompetenču pilnveidi reģionos;- modernizējot olimpiāžu norisi un piedāvājot iespēju vairāku mācību

priekšmetu olimpiāžu novadu posmus organizēt tiešsaistē;- izstrādājot metodisko materiālu izglītojamo talantu atpazīšanai un attīstībai;- nodrošinot pedagogu profesionālo kompetenču pilnveidi darbam ar talantīgiem

izglītojamiem.Projekta mērķauditorija būs vispārizglītojošo mācību iestāžu 5.-12.klašu izglītojamie

un viņu pedagogi.

8.3.2.1.pasākuma atbalsta koordinācija ar citiem finanšu instrumentiem un atbalsta programmām.:

- 8.3.2.2.pasākums:1) 8.3.2.2.pasākums ietver atbalstu izglītojamo talantu attīstībai skolas un

pašvaldības līmenī; 8.3.2.1.pasākums ietver atbalstu izglītojamo talantu attīstībai nacionālā un starptautiskā līmenī;

2) 8.3.2.2.pasākums ir vērsts uz visiem izglītojamajiem izglītības iestādē, t.sk. izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem un mācību grūtībām (1.-12.klase); 8.3.2.1.pasākums – talantīgajiem izglītojamajiem, kas kvalificējas dalībai nacionāla un starptautiska mēroga konkursos un olimpiādēs (5.-12.klase);

3) 8.3.2.2.pasākuma ietvaros tiks sniegts atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai izglītības iestādē, piedāvājot daudzveidīgu izglītības pakalpojumu – mācību grūtību un mācīšanās traucējumu pedagoģiskai diagnosticēšanai un atbilstošu metodiku pielietošanai, veicinot iekļaujošas izglītības attīstību, kā arī izglītojamo talantu atklāšanai un izkopšanai gan mācību procesā, gan ārpus tā, piedāvājot un nodrošinot izglītojamo kompetencēm atbilstošu interešu izglītību ārpus mācību stundām, t.sk. sagatavojot talantīgos izglītojamos skolas un novada vai pilsētas konkursiem un olimpiādēm. 8.3.2.1.pasākumā plānots atbalsts talantīgo izglītojamo dalībai nacionālos un starptautiskos konkursos un olimpiādēs;

4) 8.3.2.2.pasākumā plānots atbalsts pedagogiem darbā ar talantīgajiem izglītojamajiem viņu sagatavošanai skolu un novadu vai pilsētu olimpiādēm; 8.3.2.1.pasākumā – atbalsts augstskolu mācībspēkiem darbā ar talantīgajiem izglītojamajiem viņu sagatavošanai starptautiskām olimpiādēm;

5) 8.3.2.1.pasākuma ietvaros plānots izstrādāt metodiku pedagogiem darbam ar talantīgiem izglītojamiem, kā arī nodrošināt profesionālās pilnveides pasākumus pedagogiem, kuri strādā ar talantīgiem izglītojamiem. 8.3.2.1.pasākumā izstrādātā metodika un profesionālās pilnveides iespējas būs pieejamas pedagogiem, kuri 8.3.2.2.pasākuma ietvaros sniegs atbalstu talantīgiem skolēniem izglītības iestādē. 8.3.2.1.pasākuma ietvaros izstrādātais metodiskais materiāls talantīgo izglītojamo atpazīšanai un izglītojamo talantu izkopšanai būs pieejams visās izglītības iestādēs un, īstenojot 8.3.2.2.pasākumu, pedagogi šo materiālu varēs izmantot darbam ar izglītojamajiem izglītības iestādēs. Tāpat pedagogi, kas piedalīsies profesionālās pilnveides pasākumos 8.3.2.1.pasākuma ietvaros, iegūtās zināšanas nodos tālāk citiem pedagogiem savas izglītības iestādes ietvaros un pēc nepieciešamības arī citām

16

vispārējās izglītības iestādēm, tādejādi veicinot individuālas pieejas ieviešanu vispārējās izglītības iestādēs izglītojamo kompetenču attīstībai un sniedzot ieguldījumu 8.3.2.SAM rezultāta rādītāja sasniegšanā - vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas ieviesušas individuālu pieeju izglītojamo kompetenču attīstībai; 8.3.2.2.pasākumā atbalsts plānots pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei darbam ar dažādiem izglītojamajiem klasē un ārpusstundu nodarbībās un atbalsta personāla nodrošināšanai, kur tas nepieciešams izglītojamo ar speciālām vajadzībām iekļaušanai izglītības iestādēs.

- SAM 8.3.1. “Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu” 8.3.1.1. pasākuma ”Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana” ietvaros notiks kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē. Jaunais saturs un mācību metodes, kas tiks izstrādātas 8.3.1.1. pasākuma ietvaros, būs sinerģijā ar 8.3.2.1.pasākumā veidoto metodisko materiālu pedagogiem darbam ar talantīgiem skolēniem un pedagogu profesionālās pilnveides programmu saturu.

- SAM 8.3.5. „Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādes”, kura mērķis ir uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, tai skaitā nodrošinot profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu dalību nacionālos profesionālās meistarības konkursos un starptautiskajos jauno profesionāļu meistarības konkursos. 8.3.2.1.pasākumā plānots nodrošināt vispārējās izglītības iestāžu izglītojamo dalību nacionālās un starptautiskās olimpiādēs.

Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanā atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 16.decembra noteikumiem Nr.784 „Kārtība, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014.–2020.gada plānošanas periodā” nodrošinās demarkāciju ar citos specifiskajos atbalsta mērķos un pasākumos plānotajām darbībām.

Projektā plānotas šādas atbalstāmās darbības:1.atbalstāmā darbība „Atbalsts izglītojamo zinātniski pētnieciskajai darbībai”Atbalstāmās darbības ietvaros tiks nodrošināta valsts līmeņa skolēnu zinātnisko

konferenču organizēšana un skolēnu zinātnisko konferenču organizēšana reģionos; Latvijas skolēnu – valsts zinātnisko konferenču laureātu dalības nodrošināšana MILSET organizētajās Eiropas reģiona un MILSET organizētajās starptautiskajās zinātnes izstādēs; Intel ISEF - Starptautiskajā zinātnes un tehnoloģijas izstādē, kas ir lielākā skolēnu zinātnes izstāde pasaulē; Eiropas Savienības Jauno zinātnieku konkursā; Genius Olympiad (Globālā olimpiāde vides jautājumos), kuru katru gadu organizē Ņujorkas Universitāte. Eiropas Savienības jauno zinātnieku konkursu Eiropas Komisija iedibināja, lai uzlabotu sadarbību un ideju apmaiņu starp jaunajiem zinātniekiem, kuriem ir līdzīgas spējas un intereses, un lai dotu tiem iespēju strādāt Eiropas izcilāko zinātnieku vadībā. Konkursa mērķis ir iedrošināt zinātnē ieinteresētus jauniešus veidot karjeru šajā jomā.

Šīs aktivitātes ietvaros tiks organizētas arī praktiskas ievirzes pasākumi izglītojamo zināšanu padziļināšanai un talantu pilnveidošanai.

Vasarā praktiskas ievirzes pasākumi tiks organizēti valsts mācību priekšmetu olimpiāžu un Latvijas skolēnu zinātniskās konferences laureātiem ar mērķi veicināt izglītojamo talantu spēju tālāku attīstību, nostiprināt nepieciešamās prasmes tālākai talanta attīstībai un motivēt izglītojamos pievērsties zinātniskai darbībai.

Praktiskas ievirzes pasākumi olimpiāžu un zinātniski pētniecisko darbu konkursu laureātiem tiks organizēti mācību gada laikā ar mērķi pilnveidot izglītojamo talantu zināšanas. Pasākumu ietvaros īpaša uzmanība tiks pievērsta izglītojamo iespējai padziļināt zināšanas izvēlētajā zinātnes nozarē un pielietot tās praktiski nodarbībās ražošanas uzņēmumos, organizācijās, iestādēs un zinātniski pētnieciskajos institūtos.

17

1.atbalstāmās darbības pasākumu īstenošanu koordinēs VISC projekta aktivitātes koordinators. Koordinators būs atbildīgs par reģionālo un nacionālo skolēnu zinātnisko konferenču organizēšanu. Konferenču norises nodrošināšanai VISC slēgs sadarbības līgumus ar augstākās izglītības iestādēm, kas nodrošinās recenzentu atlasi un zinātniski pētniecisko darbu izvērtēšanu reģionālā līmenī. Aktivitātes koordinators organizēs praktiskas ievirzes pasākumu norisi, izstrādās pasākumu programmu un saturu un vadīs šos pasākumu. Tāpat VISC ir atbildīgs par mērķa grupas atlasi, iesaisti un nepieciešamās dokumentācijas izstrādi. Praktiskas ievirzes pasākumu telpu, naktsmītņu, ēdināšanas, medicīnas u.c. tehnisku pakalpojumu nodrošināšanai tiks veikts iepirkums. Ar lektoriem un nodarbību vadītājiem tiks slēgti darba līgumi. VISC projekta koordinators organizēs praktiskas ievirzes pasākumus olimpiāžu un zinātniski pētniecisko darbu konkursu laureātiem mācību gada laikā, izstrādājot pasākumu programmu un piesaistot lektorus, paredzot iespēju dalībniekiem apmeklēt uzņēmumus, zinātniskās laboratorijas, pētniecības institūtus u.c. Projekta aktivitātes koordinators būs atbildīgs par ZPD konkursu laureātu sagatavošanu starptautiskajām zinātnes konferencēm, piesaistot augstākās izglītības iestāžu mācībspēkus. Koordinators veiks arī citus ar atbalstāmās darbības ieviešanu saistītus pasākumus.

Iesaistītie sadarbības partneri, padomdevēji un to loma atbalstāmās darbības īstenošanā:

Atbilstoši MK noteikumos par 8.3.2.1.pasākuma īstenošanu noteiktajiem kritērijiem finansējuma saņēmēja sadarbības partneri varēs būt augstākās izglītības iestādes, kurām ir pieredze izglītojamo reģionālo zinātnisko konferenču organizēšanā, ir pietiekami cilvēkresursi un pieredze zinātnisko darbu recenzēšanā, vērtēšanā un izglītojamo konsultēšanā zinātniski pētniecisko darbu izstrādē visās trīs zinātniski pētnieciskās darbības jomās un kuru rīcībā ir atbilstoša materiāli tehniskā bāze, lai nodrošinātu izglītojamiem iespēju izmantot laboratorijas zinātniski pētniecisko darbu izstrādei.

Šī aktivitāte tiks īstenota, iesaistot esošos mācībspēkus kā sadarbības partnera projekta īstenošanas personālu no augstākās izglītības iestādēm. kuras piedalīsies valsts līmeņa skolēnu zinātnisko konferenču organizēšanā - recenzēs skolēnu pētnieciskos darbus, vērtēs mutvārdu prezentācijas, konsultēs skolēnus līdzdalībai starptautiskos zinātnes pasākumos.

Vairākām augstākās izglītības iestādēm ir vairāk nekā 10 gadu pieredze skolēnu reģionālo zinātnisko konferenču organizēšanā, tajā skaitā zinātnisko darbu recenzēšanā. Ar augstākās izglītības iestādēm plānots slēgt sadarbības līgumus par reģionālo zinātnisko konferenču organizēšanu, skolēnu zinātnisko darbu vērtēšanu, skolēnu konsultēšanu pētniecisko darbu izstrādē, gatavojoties valsts zinātniskajai konferencei un dalībai starptautiskajos konkursos un izstādēs.

2.atbalstāmā darbība „Atbalsts nacionāla līmeņa mācību priekšmetu olimpiāžu organizēšanai un izglītojamo dalībai starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs”

Atbalstāmās darbības ietvaros tiks nodrošināts atbalsts nacionāla līmeņa fizikas, ķīmijas, bioloģijas, matemātikas, informātikas, programmēšanas, ģeogrāfijas, latviešu valodas, svešvalodu (vācu, franču, krievu), ekonomikas, vēstures, filozofijas olimpiāžu organizēšanā; skolēnu dalībai starptautiska līmeņa olimpiādēs: matemātikā, fizikā, ķīmijā, bioloģijā, informātikā, ģeogrāfijā, filozofijā, Eiropas Savienības dabaszinību olimpiādē, Baltijas piejūras valstu informātikas un Baltijas ķīmijas olimpiādē.

Iesaistītie sadarbības partneri, padomdevēji un to loma atbalstāmās darbības īstenošanā:Projekta laikā plānots palielināt to mācību priekšmetu olimpiāžu skaitu, kuru novadu posms tiek organizēts tiešsaistē. Aktivitātes īstenošana notiks sadarbībā ar sadarbības partneri, kura rīcībā ir atbilstoša materiāli tehniskā bāze, lai nodrošinātu novadu, republikas pilsētu vai novadu apvienību mācību priekšmetu olimpiāžu norisi tiešsaistē, tehnisko atbalstu un

18

automātisku darbu vērtēšanu vismaz trijiem tūkstošiem dalībnieku vienlaicīgi un kuram ir pieredze sadarbībā ar vispārējās izglītības iestādēm olimpiāžu organizēšanā tiešsaistes režīmā vismaz 2000 dalībniekiem, ir izstrādāta un aprobēta programmatūra, lai nodrošinātu novadu olimpiādes norisi tiešsaistē, tehnisko atbalstu un automātisku darbu vērtēšanu. Lai piedalītos tiešsaistes režīmā organizētās olimpiādēs, izglītības iestādei būs jānodrošina datori un jābūt interneta pieslēgumam. Sadarbības partnerim projekta laikā netiks finansēta jaunu datoru un datorprogrammu iegāde.

Atbalstāmās darbības īstenošanai plānots slēgt sadarbības līgumu ar augstākās izglītības iestādēm, kuras spēs nodrošināt nepieciešamo programmatūru un serverus, lai garantētu attālinātu tiešsaisti olimpiādes laikā. Projekta finansējums tiks izmantots, lai samaksātu par darbu speciālistiem, kuri ievadīs sistēmā uzdevumus, nodrošinās tās darbību un tehnisko atbalstu olimpiādes norises laikā, apmācīs novadu atbildīgos speciālistus darbam ar sistēmu.

Šajā atbalstāmajā darbībā tiks iesaistīti esošie pasniedzēji no augstākās izglītības iestādēm kā sadarbības partnera projekta īstenošanas personāls. Olimpiāžu darbu vērtēšanas procesa nodrošināšanai pēc nepieciešamības var tikt iesaistīti mācību priekšmetu skolotāji, ar kuriem tiks slēgti darba līgumi. Augstākās izglītības iestāžu mācībspēkiem ir pieredze jauno talantu attīstīšanā, organizējot nacionāla līmeņa mācību priekšmetu olimpiādes, veidojot un labojot uzdevumus un laboratorijas darbus, kā arī gatavojot skolēnus starptautiska līmeņa mācību priekšmetu olimpiādēm, par ko liecina augstie rezultāti olimpiādēs. 2015.gadā 25 skolēni piedalījās starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs un ieguva divas zelta, trīs sudraba un vienpadsmit bronzas medaļas. Tāpat augstākās izglītības iestāžu mācībspēkiem ir arī veiksmīgas starptautiskās sadarbības iestrādes, organizējot Latvijā starptautiskus pasākumus talantīgiem skolēniem un nodrošinot atbalstu Latvijas skolēniem starptautiskajās olimpiādēs. Augstākās izglītības iestādes gan saturiski, gan organizatoriski spēj nodrošināt jauno zinātnieku skolas darbību visos dabaszinātņu mācību priekšmetos, matemātikā un ģeogrāfijā.

Šīs atbalstāmās darbības īstenošanā VISC plāno iesaistīt attiecīgo mācību priekšmetu pedagogus, kuri nodrošinās olimpiādes uzdevumu sagatavošanu un olimpiādes darbu vērtēšanu vācu valodas, krievu valodas (svešvalodas) un latviešu valodas (izglītības iestādēm, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmu) valsts olimpiādēs.

Otrās atbalstāmās darbības pasākumu īstenošanu koordinēs VISC projekta atbalstāmās darbības koordinators. Šīs atbalstāmās darbības koordinatora pienākumos ietilps valsts olimpiāžu norises koordinēšana sadarbībā ar augstākās izglītības iestādēm. VISC piesaistīs augstākās izglītības iestāžu mācībspēkus un mācību priekšmetu pedagogus, kuri izstrādās un vērtēs olimpiāžu uzdevumus, ievadīs olimpiāžu uzdevumus elektroniskajā sistēmā, gatavos skolēnus starptautiskajām olimpiādēm un vadīs Latvijas skolēnu komandas starptautiskajās olimpiādēs. Koordinators būs atbildīgs par olimpiāžu norises grafiku sagatavošanu, informācijas nodrošināšanu novadiem, apbalvošanas pasākumu organizēšanu, skolēnu dalības nodrošināšanu starptautiskajās olimpiādēs un citiem ar valsts olimpiāžu norises nodrošināšanu saistītiem jautājumiem. VISC veikts iepirkumu, lai nodrošinātu skolēnu nokļūšanu uz starptautisko olimpiāžu norises vietām un atpakaļ, kā arī citus ar atbalstāmās darbības ieviešanu saistītus pasākumus.

3.atbalstāmā darbība “Metodiskais atbalsts pedagogiem darbā ar talantīgiem izglītojamiem”

Tiks izstrādāts metodiskais materiāls pedagogiem, kas palīdzēs viņiem identificēt talantīgus izglītojamos un nodrošināt atbalstu izglītojamo talantu izkopšanai. Metodisko materiālu izstrādās iepirkuma rezultātā izvēlēts pretendents, ņemot vērā pasūtītāja izvirzītās prasības un sasaisti ar 8.3.1.1.pasākumu „Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana”. Pirms metodikas izstrādes tiks analizēta citu valsts pieredze darbā ar talantīgajiem izglītojamiem un pēc iespējas tiks pārņemti labākie piemēri un prakse. Metodikas apgūšanai tiks organizēti pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursi.

19

Iesaistītie sadarbības partneri, padomdevēji un to loma atbalstāmās darbības īstenošanā:

Šīs atbalstāmās darbības veikšanā netiks iesaistīti sadarbības partneri. VISC veiks iepirkumu metodikas izstrādei, pieaicinot ekspertu/s iepirkuma tehniskās specifikācijas sagatavošanai.

Izstrādātā metodiskā materiālā izvērtēšanā un priekšlikumu sagatavošanā tā pilnveidei, kā arī pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursu nodrošināšanai tiks piesaistīti eksperti uz darba līgumu pamata.

Trešās atbalstāmās darbības pasākumu īstenošanu koordinēs VISC projekta atbalstāmās darbības koordinators. Koordinators būs atbildīgs par specifikāciju sagatavošanu iepirkuma veikšanai par metodiskā materiāla izstrādi pedagogiem darbam ar talantīgiem skolēniem; metodiskā materiāla izstrādes pārraudzību, ekspertu piesaisti izstrādātā materiāla izvērtēšanai. Koordinators būs atbildīgs par pedagogu profesionālās pilnveides kursu norises organizēšanu, veicot telpu, tehniskā aprīkojuma iepirkumu. Koordinators veiks arī citus ar atbalstāmās darbības ieviešanu saistītus pasākumus.

8.3.2.1.pasākuma īstenošanā kā sadarbības partnerus plānots iesaistīt augstākās izglītības iestādes. VISC un sadarbības partneru funkciju sadalījums un 8.3.2.1.pasākuma atbalstāmo darbību indikatīvā ieviešanas shēma uzskatāmi redzama 7.attēlā.

8.3.2.1.pasākuma indikatīvās atbalstāmo darbību izmaksas: 1.atbalstāmā darbība „Atbalsts izglītojamo zinātniski pētnieciskajai darbībai” –

692 000 euro; 2.atbalstāmā darbība „Atbalsts nacionāla līmeņa mācību priekšmetu olimpiāžu

organizēšanai un izglītojamo dalībai starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs”- 1 507 065 euro;

3.atbalstāmā darbība “Metodiskais atbalsts pedagogiem darbā ar talantīgiem izglītojamiem”- 240 000 euro.

7.attēls. 8.3.2.1.pasākuma atbalstāmo darbību indikatīvā ieviešanas shēma

20

Īstenojot SAM 8.3.2. plānots sasniegt šādus rādītājus:1.rezultāta rādītājs – vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas ieviesušas individuālu

pieeju izglītojamo kompetenču attīstībai - 200;2.iznākuma rādītājs - vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas saņēmušas Eiropas

Savienības struktūrfondu atbalstu personalizētas mācību pieejas attīstībai un ieviešanai individuālo kompetenču attīstībai -200;

3.specifiskais iznākuma rādītājs – kopējais Eiropas Savienības struktūrfondu pasākumos iesaistīto izglītojamo skaits – 20 000;

4.specifiskais iznākuma rādītājs – kopējais Eiropas Savienības struktūrfondu pasākumos iesaistīto pedagogu skaits –vērtība tiks precizēta pēc sākotnējā novērtējuma izstrādes 8.3.2.2.pasākumam.

5. finanšu rādītājs - līdz 2018.gada 31.decembrim sertificēti izdevumi 4 500 000 euro apmērā.

8.3.2.1.pasākums sekmēs kopējā SAM 8.3.2. rezultāta rādītāja - vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas ieviesušas individuālu pieeju izglītojamo kompetenču attīstībai – 200, sasniegšanu. Īstenojot trešo atbalstāmo darbību, kuras ietvaros tiks nodrošināta profesionālā pilnveide 400 pedagogiem no visas Latvijas teritorijas - trīs pedagogi no katra novada, seši pedagogi no katras no deviņām valsts lielākajām pilsētām un 16 pedagogi no Rīgas pilsētas izglītības iestādēm, lai nodrošinātu 8.3.2.1.pasākuma ieviešanu visos Latvijas reģionos. Konkrēts 8.3.2.1. pasākumā iesaistīto vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas ieviesušas individuālu pieeju izglītojamo kompetenču attīstībai tiks uzskaitīts kā unikāla vienība projekta ieviešanas laikā. Katrs pedagogs, kas piedalīsies profesionālās pilnveides pasākumos, pārstāvēs konkrētu izglītības iestādi. Gadījumos, kad vienu vispārējās izglītības iestādi

1.atbalstāmā darbībaAtbalsts izglītojamo

zinātniski pētnieciskajai darbībai

Finansējuma saņēmējs (VISC) :

- organizē valsts zinātniskās konferences;

-organizē vasaras nometnes, prakstiskas

ievirzes pasākumus;- nodrošina izglītojamo dalību starptautiskajās

zinātnes izstādēs, konkursos, jauno zinātnieku skolās.

Sadarbības partneri (augstākās izglītības iestādes)

organizē reģionālās zinātniskās konferences

2.atbalstāmā darbībaNovadu, republikas pilsētu

vai novadu apvienību mācību priekšmetu olimpiāžu norises

koordinēšana un valsts līmeņa mācību priekšmetu

olimpiāžu organizēšana, izglītojamo dalība

starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs

Finansējuma saņēmējs (VISC):-organizē valsts mācību priekšmetu olimpiādes;

-organizē izglītojamo atlasi, sagatavošanos un dalību starptautiskajās māčibu priekšmetu olimpiādēs.

Sadarbības partneris (augstākās izglītības iestāde)

atbalsta nodrošināšana novadu, republikas pilsētu vai novadu apvienību olimpiāžu norisei

tiešsaistes režīmā

3.atbalstāmā darbība

Metodiskais atbalsts

pedagogiem darbā ar talantīgiem izglītojamiemFinansējuma

saņēmējs (VISC) :organizē iepirkumu

metodiskā materiāla un pedagogu profesionālās kompetences

pilnveides programmas

izstrādei, nodrošina metodiskā materiāla

izstrādes pārraudzību,

organizē kursus pedagogiem

Pakalpojuma sniedzējs (iepirkums)

izstrādā metodisko materiālu pedagogiem talantīgu

izglītojamo atpazīšanai un izglītojamo talantu izkopšanai,

kā arī materiālu pedagogu profesionālās kompetences

pilnveidei darbam ar talantīgiem izglītojamiem un

talantīgo izglītojamo identificēšanai

21

pārstāvēs divi vai vairāki pedagogi, informācija tiks uzkrāta par vispārējās izglītības iestādi kā unikālu vienību un tā netiks uzskaitīta vairākas reizes. Turklāt, pedagogi, kas piedalīsies profesionālā pilnveides pasākumos, iegūtās zināšanas nodos tālāk citiem pedagogiem savas izglītības iestādes ietvaros un pēc nepieciešamības arī citām vispārējās izglītības iestādēm, tādejādi vispārējās izglītības iestādēs ieviešot individuālu pieeju izglītojamo kompetenču attīstībai.

Katrs no 400 pedagogiem, kas 8.3.2.1.pasākuma ietvaros piedalīsies profesionālās pilnveides pasākumus, būs unikāla rādītāja vienība un sniegs ieguldījumu kopējā SAM 8.3.2.specifiskā iznākuma rādītāja - kopējais Eiropas Savienības struktūrfondu pasākumos iesaistīto pedagogu skaits, sasniegšanā.

Īstenojot 8.3.2.1.pasākuma pirmo un otro atbalstāmo darbību tiks sniegts ieguldījums arī otrā SAM 8.3.2.specifiskā iznākuma rādītāja - kopējais Eiropas Savienības struktūrfondu pasākumos iesaistīto izglītojamo skaits sasniegšanā. Kopumā līdz 2023.gada 31.decembrim 8.3.2.1.pasākuma pirmo divu atbalstāmo darbību īstenošanā plānots iesaistīt 6 200 izglītojamos, kas raksturos rādītāja unikālās vienības. Šo rādītāju veidos 6 000 izglītojamie, kas būs ņēmuši dalību reģionāla un nacionāla mēroga pasākumos un 200 izglītojamie, kas 8.3.2.1.pasākuma īstenošanas periodā būs piedalījušies starptautiska mēroga pasākumos.

SAM 8.3.2. finanšu rādītājs tiks sasniegts, īstenojot 8.3.2.1.pasākumu un 8.3.2.2.pasākumu un līdz 2018.gada 31.decembrim SAM 8.3.2. ietvaros sertificējot izdevumus 4 500 000 euro, kas sastāda 15,78% no SAM 8.3.2. kopējā paredzētā finansējuma ar mērķi 2023.gada 31.decembrī sasniegt finanšu mērķi 28 517 288 euro, kas vienāds ar 100% no SAM 8.3.2. paredzētā kopējā finansējuma.

Lai nodrošinātu investīciju pieejamību 8.3.2.1.pasākuma īstenošanai pēc 2018.gada, tiks nodrošināta finanšu radītāja izpilde – līdz 2018.gada 31.decembrim sertificēti izdevumi 986 204 euro apmērā.

3.1. Finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālsProjekta vadības personālu veidos projekta vadītājs (1 slodze), grāmatvedis – finansists

(1 slodze), jurists – iepirkumu speciālists (0,5 slodzes).Projekta vadītājs nodrošinās projekta vadību, projekta atbalstāmo darbību ieviešanas

koordinēšanu un uzraudzību, projekta pārstāvēšanu iestādēs un institūcijās, projektā plānoto rezultātu sasniegšanu saskaņā ar atbalstāmo darbību ieviešanas un finanšu plāniem un līguma nosacījumiem.

Grāmatvedis-finansists būs atbildīgs par projekta finanšu dokumentu un grāmatvedības atbilstību likumdošanai un labas prakses piemēriem, projekta budžeta plāna izpildes kontroli, budžeta aktualizēšanu – izmaksu plānošanu, finanšu plūsmas kontroli, finanšu atskaišu sagatavošanu.

Jurista - iepirkumu speciālista galvenie pienākumi būs iepirkumu dokumentācijas sagatavošana un publicēšana, iepirkumu nolikumu un tehnisko specifikāciju izstrāde, pretendentu pieteikumu apstrāde, iepirkumu rezultātu izvērtēšana, sazināšanās ar iepirkumu pretendentiem, iepirkumu komisijas darba koordinēšana.

Finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas personālu veidos 3 atbalstāmo darbību koordinatori (2,5 slodzes), kuri nodrošinās projektā plānoto atbalstāmo darbību īstenošanu un rezultatīvo rādītāju sasniegšanu. Lai nodrošinātu 8.3.2.1.pasākuma īstenošanu, nav plānots palielināt VISC personāla sastāvu, bet esošie VISC darbinieki tiks norīkoti ar pilnu slodzi vai atbilstošu slodzes daļu 8.3.2.1.īstenošanā. Atsevišķos projekta īstenošanas posmos (valsts ZPD konferences organizēšana, valsts olimpiāžu apbalvošanas pasākumu organizēšana u.c.) īslaicīgi var tikt piesaistīti 1-2 asistenti, kuri nodrošinās tehnisko atbalstu atbalstāmo darbību koordinatoriem.

22

Jaunu darba vietu izveide (ja tādas būs nepieciešamas) plānota tikai uz 8.3.2.1.pasākuma īstenošanas laiku un pēc projekta īstenošanas noslēguma tās neatstās ietekmi uz valsts budžeta līdzekļiem.

3.2.Projekta īstenošanas indikatīvais laika grafiks8.3.2.1.pasākumu plānots īstenot vienā atlases kārtā indikatīvi no 2016.gada otrā

ceturkšņa līdz 2020.gada beigām.

2.tabula 8.3.2.1.pasākuma ietvaros īstenojamās atbalstāmās darbības

8.3.2.1.pasākuma ietvaros īstenojamās atbalstāmās darbības

2016 2017 2018 2019 2020

Atbalsts izglītojamo zinātniski pētnieciskajai darbībai

Atbalsts valsts mācību priekšmetu organizēšanai un izglītojamo dalībai starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs

Metodiskais atbalsts pedagogiem darbam ar talantīgiem izglītojamiem*

*Šī atbalstāmā darbība tiks uzsākta 2017.gadā, jo iepirkumu metodiskā materiāla izstrādi plānots veikt 2017.gada sākumā.

Projekta īstenošanas uzraudzībai visā tā īstenošanas periodā un visu 8.3.2.1.pasākumā paredzēto atbalstāmo darbību sekmīgai īstenošanas norises nodrošināšanai tiks veidota uzraudzības padome, kurā būs pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Rektoru Padomes.

3.3.Projekta rezultātu ilgtspējaPēc projekta beigām VISC speciālisti valsts finansējuma ietvaros turpinās koordinēt

valsts līmeņa mācību priekšmetu olimpiāžu un zinātnisko konferenču organizēšanu un veicinās izglītojamo dalību starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs un zinātnes konkursos.

Tiks turpināta sadarbība ar augtākās izglītības iestādēm reģionos, kuri nodrošinās konsultatīvo atbalstu izglītojamo zinātniski pētniecisko kompetenču attīstībai.

Projektā izstrādātais un aprobētais metodiskais materiāls pedagogiem talantīgu izglītojamo identificēšanai un darbam ar talantīgiem izglītojamiem būs pieejams visām izglītības iestādēm, t.sk. profesionālās izglītības iestādēm un privātajām izglītības iestādēm. Projektā izstrādātie materiāli būs publicēti VISC mājas lapā, tādējādi nodrošinot piekļuvi visiem interesentiem gan projekta darbības laikā, gan pēc projekta īstenošanas pabeigšanas.

Plānots, ka projekta īstenošanas laikā 400 pedagogiem no vispārējās izglītības iestādēm būs iespējams pilnveidot profesionālo kompetenci darbam ar talantīgiem izglītojamiem. Pedagogi, kuri nevarēs piedalīties profesionālās kompetences pilnveides programmā projekta laikā, varēs to apgūt pēc projekta beigām. Pasniedzēji, kas nodrošinās programmas īstenošanu projekta laikā, varēs to piedāvāt interesentiem arī pēc projekta beigām.

Augstākās izglītības iestāde, kas nodrošinās savu programmatūru un serverus novada posma olimpiāžu norisei tiešsaistē, turpinās to darīt arī pēc projekta beigām.

23

4.SAM sākotnējās ietekmes novērtējums

4.1. Ietekme uz makroekonomisko vidiPasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības makroekonomisko vidi tieši

neietekmē. Atbalstāmās darbības vērstas uz atbalsta sniegšanu talantīgiem izglītojamiem un pedagogiem darbā ar talantiem, tādēļ pozitīva ietekme varētu būt nākotnē, kad talantīgie izglītojamie iesaistīsies darba tirgū.

4.2.Ietekme uz uzņēmējdarbības vidiPasākuma īstenošana netiešā veidā pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, jo

cilvēkresursu kvalitāte ir viens no uzņēmējdarbības attīstību ietekmējošiem faktoriem. Sadarbībā ar uzņēmējiem jāveicina izglītojamo izpratne par to, ka zinātne un uzņēmējdarbība ir saistītas jomas, ka, tās sekmīgi apvienojot, var gūt panākumus mūsdienu strauji mainīgajā ekonomiskajā situācijā, radot inovatīvus produktus un tehnoloģijas. Daļa no izglītojamiem nākotnē varētu sekmīgi iesaistīties uzņēmējdarbībā, līdz ar to tiks veicināta radošu un talantīgu uzņēmēju iesaistīšanās valsts ekonomikas attīstībā.

4.3. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksāmSabiedrības grupām un institūcijām 8.3.2.1.pasākuma ietvaros plānotais tiesiskais

regulējums nemaina tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības.

4.4. Sociālā ietekme8.3.2.1.pasākuma īstenošana netiešā veidā pozitīvi ietekmēs sociālo vidi.Ikvienam skolēnam ir potenciāls, lai gūtu panākumus mācībās un dzīvē. Taču ne

visiem skolēniem ir iespējas savu talantu pilnveidot, it īpaši, ja skolēni ir no maznodrošinātām ģimenēm. Nodrošinot vienlīdzīgas iespējas talantu attīstībai, ikvienam izglītojamam būs iespējas veidot sev kvalitatīvu nākotni.

4.5. Ietekme uz vidi 8.3.2.1.pasākumam nav tiešas ietekmes uz horizontālo principu “Ilgtspējīga attīstība”.

Talantīgu izglītojamo dalībai zinātniskajā darbībā un padziļinātai atsevišķu mācību priekšmetu apgūšanai varētu būt netieša pozitīva ietekme uz horizontālo principu “Ilgtspējīga attīstība”, jo tiks veicināta izpratne par vides piesārņojuma samazināšanu un kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšanu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, dabas un energoresursu racionālu izmantošanu, draudu novēršanu iedzīvotāju veselībai, vides piesārņojuma kontroli un uzraudzību, vides apziņas paaugstināšanu, veidojot videi draudzīgu rīcību ikdienā.

4.6. Fiskālā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem8.3.2.1.pasākumam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem.

4.7. Ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

8.3.2.1.pasākuma īstenošana neietekmēs spēkā esošo tiesību normu sistēmu un Latvijas Republikas starptautiskās saistības.

4.8. Ietekme uz pārvaldes iestāžu funkcijām un cilvēkresursiem8.3.2.1.pasākuma īstenošana neietekmēs esošo institūciju funkcijas un cilvēkresursus,

kā arī nav nepieciešams veidot jaunas institūcijas, likvidēt vai reorganizēt esošās institūcijas.

24

4.9. Ietekme uz valsts un pašvaldību informācijas sistēmām un ar to saistīto papildu finansējumu, kas nepieciešams izmaiņu nodrošināšanai informācijas sistēmās

8.3.2.1.pasākumam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību informācijas sistēmām. Tiks nodrošināta datu iegūšana, apstrāde un apkopošana atbilstoši noteiktajām prasībām par projektā īstenotajām atbalstāmajām darbībām un tajās iesaistītajām mērķgrupām. Papildu finansējuma nepieciešamība šo darbību veikšanai projekta ietvaros nav konstatēta.

4.10. Ietekme uz veselību8.3.2.1.pasākumam nav ietekmes uz veselību.

5. SAM atbilstība valsts atbalsta definīcijai un paredzamā negatīvā ietekme uz konkurenci un tirdzniecību

8.3.2.1.pasākumam nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību, un tā ietvaros nav plānots sniegt valsts atbalstu uzņēmumiem un saimnieciskās darbības veicējiem.

6. SAM ietekmes novērtēšanai nepieciešamo datu noteikšana iekļaušanai MK noteikumos par SAM īstenošanu

Saskaņā ar SIA „Ernst & Young” veikto pētījumu par datu pieejamību3, daļa statistiskās informācija, kas ir nepieciešama pasākuma novērtēšanai, jau pašreiz tiek apkopota. Statistikas datus par pedagogu skaitu, kas 2007.-2013.gada plānošanas periodā piedalījušies profesionālās pilnveides pasākumos, datus par izglītojamo skaitu, kas piedalās valsts un starptautiskajās olimpiādēs uzkrāj VISC. Dati par skolēnu sasniegumiem olimpiādēs un zinātniski pētniecisko darbību tiek uzkrāti VISC iekšējai lietošanai un pilnībā nav publiski pieejami. Daļēji ar tiem var iepazīties VISC publiskajos pārskatos: http://visc.gov.lv/visc/planiparskati.shtml

Dati par pedagogu skaitu, kas 2007.-2013.gada plānošanas periodā piedalījušies profesionālās pilnveides pasākumos atrodas VISC īstenoto projektu ietvaros izveidotajās e-mācību vidēs: http://talakizglitiba.visc.gov.lv/, kuras ir sasaistē ar Valsts izglītības informācijas sistēmu.

7. SAM stratēģijas Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) projektu finansēšanas iespējas

Saskaņā ar Darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība” minēto, pasākuma ietvaros koordinācija ar ESSBJR nav paredzēta.

3http://www.esfondi.lv/upload/Petijumi_un_izvertejumi/apraksti/Petijuma_izvertesanas_zinojums_31012014.pdf (314., 316. lp)