Embed Size (px)
Citation preview
Lielvārdes novada pašvaldība
LIELVĀRDES NOVADA SOCIĀLAIS DIENESTS PVN reģ.Nr.90000024489,Raiņa ielā 11A, Lielvārdē, Lielvārdes novadā, LV-5070, tel.65053558, e-pasts: [email protected]
APSTIPRINĀTA
Ar Lielvārdes novada domes
27.04.2016. lēmumu Nr.246
Lielvārdes novada sociālā dienesta
darbības stratēģija
2016.-2018. gadam
2016
2
SATURA RĀDĪTĀJS SATURA RĀDĪTĀJS ............................................................................................................................. 2
DARBĪBAS STRATĒĢIJĀ LIETOTIE TERMINI .......................................................................... 3
DARBĪBAS STRATĒĢIJĀ LIETOTIE SAĪSINĀJUMI ....................................................................... 4
IEVADS .................................................................................................................................................. 5
STRATĒĢIJAS SASAISTE AR CITIEM ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANAS DOKUMENTIEM ............ 5
SOCIĀLĀ DARBA NOZARI REGULĒJOŠO TIESĪBU AKTU RAKSTUROJUMS ......................... 6
Iedzīvotāju skaita izmaiņas Lielvārdes novadā .............................................................................. 8
SOCIĀLĀ DIENESTA DARBĪBAS PILNVAROJUMS UN PIENĀKUMI ...................................... 10
SOCIĀLĀ DIENESTA STRUKTŪRA ................................................................................................ 10
SOCIĀLĀ DIENESTA FINANŠU RESURSI ..................................................................................... 12
SOCIĀLĀS PALĪDZĪBAS RAKSTUROJUMS .................................................................................. 12
SOCIĀLO PAKALPOJUMU RAKSTUROJUMS............................................................................... 15
SOCIĀLIE PAKALPOJUMI NOVADĀ .............................................................................................. 16
Audžuģime .................................................................................................................................... 17
Deinstitucionalizācija un sociālie pakalpojumi personām un bērniem ar invaliditāti un funkcionāliem
traucējumiem ......................................................................................................................................... 20
SOCIĀLAIS DIENAS APRŪPES CENTRS ....................................................................................... 21
LIELVĀRDES NOVADA NEVALSTISKĀS ORGANIZĀCIJAS ..................................................... 22
STARPINSTITUCIONĀLĀ SADARBĪBA ......................................................................................... 22
SOCIĀLĀ DIENESTA SADARBĪBAS PARTNERI .......................................................................... 23
SOCIĀLO PAKALPOJUMU UN SOCIĀLĀS PALĪDZĪBAS PROBLĒMAS UN VAJADZĪBAS .. 23
Problēmas, kuras jārisina sociālajiem darbiniekiem darbā ar mērķgrupām: .......................... 24
IEDZĪVOTĀJU IETEIKUMU UN VĒLMJU APKOPOJUMS ........................................................... 25
LIELVĀRDES NOVADA IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI ............................................. 28
SOCIĀLĀ DIENESTA DARBĪBAS VĪZIJA, MĒRĶIS, MISIJA UN UZDEVUMI MĒRĶU
SASNIEGŠANAI .................................................................................................................................. 30
DARBA PLĀNS 2016.-2018.GADAM ................................................................................................ 32
SOCIĀLĀ DIENESTA STRATĒĢIJAS IEVIEŠANA, UZRAUDZĪBA, DARBA PLĀNA UN
SASNIEDZAMO REZULTĀTU IZVĒRTĒŠANA ............................................................................. 55
PIELIKUMI .......................................................................................................................................... 57
AVOTU SARAKSTS ...................................................................................................................... 57
SOCIĀLĀ DIENESTA STRUKTŪRSHĒMA UZ 01.04.2016. ................................................... 59
LIELVĀRDES NOVADAM TUVĀKĀS ILGSTOŠĀS APRŪPES INSTITŪCIJAS .............. 60
LIELVĀRDES NOVADA SOCIĀLO PAKALPOJUMU UN SOCIĀLĀS PALĪDZĪBAS
SISTĒMAS IZVĒRTĒJUMS ......................................................................................................... 61
3
DARBĪBAS STRATĒĢIJĀ LIETOTIE TERMINI
Sociālais dienests – Lielvārdes novada pašvaldības izveidota iestāde ‘’Lielvārdes novada
sociālais dienests”, kas sniedz sociālo palīdzību, organizē un sniedz sociālos pakalpojumus
pašvaldības iedzīvotājiem.
Aprūpe mājās - pakalpojumi mājās pamatvajadzību apmierināšanai personām, kuras
objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt.
Alternatīvais sociālais pakalpojums - institūcijām alternatīvs sociālās aprūpes vai sociālās
rehabilitācijas pakalpojums, kas vērsts uz jaunām sociālo pakalpojumu formām un kura
mērķis ir risināt sociālās atstumtības riskam pakļauto personu sociālās problēmas iespējami
tuvu viņu dzīvesvietai.
Disfunkcionāla ģimene – ģimenes sociālās funkcionēšanas izpausme. Sociālajā darbā izdala
trīs disfunkcijas veidus: 1. Nepieciešamās funkcijas trūkums. Starp sistēmai (ģimenei)
piederošajiem pietrūkst zināmu interakciju (piemēram, nepilna ģimene). 2. Nepareiza
funkcija. Ģimene nepilda tai paredzētos uzdevumus, tātad funkcionē nepareizi (piemēram,
ģimene kļūst par izolētu grupu savā apkārtnē, bērni neatbrīvojas no vecāku atkarības un paliek
dzīvotnespējīgi). 3. Funkciju konflikts. Sistēma (ģimene) nevar funkcionēt atbilstoši mērķim,
jo visnozīmīgākie ģimenes locekļi rīkojas viens pret otru, nekooperējas, nesadarbojas un
izturas šai ziņā disfunkcionāli. Pastāv ģimenes iekšējais konflikts, kura rezultātā ģimene
funkcionē nepareizi. Disfunkcionāla ģimene tiek saukta par problēmsistēmu, un sociālā darba
uzdevums ir panākt, lai tāda disfunkcionāla sociāla sistēma sāktu funkcionēt. Sociālais
darbinieks savu uzmanību pievērš nevis pašiem indivīdiem, bet viņu funkcijām savstarpējā
saskarsmē. Savā darbībā viņš vadās no sociāli pozitīviem paraugiem – modeļa, kas vislabāk
apmierina ģimenes locekļu sociālās vajadzības.
Dienas aprūpes centrs - institūcija, kas dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās
rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas
iespējas personām ar garīga rakstura traucējumiem, personām ar invaliditāti, bērniem no
trūcīgām ģimenēm un ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, kā arī personām,
kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju (turpmāk tekstā —
pensijas vecuma personām).
Dzīves kvalitāte - personas, ģimenes, personu grupas, sabiedrības labklājības rādītājs, kas
ietver fizisko un garīgo veselību, brīvo laiku un tā izmantošanu, darbu, saikni ar sabiedrību,
tiesības patstāvīgi pieņemt lēmumus un tos realizēt, kā arī materiālo nodrošinājumu.
Funkcionālais traucējums - slimības, traumas vai iedzimta defekta izraisīts fiziska vai garīga
rakstura traucējums, kas ierobežo personas spējas strādāt, aprūpēt sevi un apgrūtina personas
iekļaušanos sabiedrībā.
Grupu māja (dzīvoklis) - atsevišķs dzīvoklis vai māja, kurā personām ar garīga rakstura
traucējumiem nodrošina individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā.
Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija - sociālā institūcija, kas
nodrošina personai, kura vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt, kā arī
bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem mājokli, pilnu aprūpi un sociālo
rehabilitāciju.
Klients - sociālos pakalpojumu vai sociālās palīdzības saņēmējs.
Krīzes centrs - sociālā institūcija, kurā tiek sniegta īslaicīga psiholoģiska un cita veida
palīdzība krīzes situācijā nonākušām personām.
Pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai - naudas un mantiskais
pabalsts vai naudas vai mantiskais pabalsts, ko piešķir ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām
personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ negūst pietiekamus ienākumus un kuras atzītas par
trūcīgām. Šis pabalsts nodrošina, katram ģimenes loceklim garantēto minimālo ienākumu
līmeni.
Pamatvajadzības - ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība.
4
Psihosociālā palīdzība - sociālā darba virziens, kura nolūks ir palīdzēt indivīdam un ģimenei
risināt starppersonu un sociālās vides problēmas, sniedzot psiholoģisku un sociālu atbalstu.
Sociālā darba speciālists - persona, kurai ir likumā noteiktā izglītība un kura veic sociālā
darbinieka, karitatīvā sociālā darbinieka, sociālā aprūpētāja, sociālā rehabilitētāja vai sociālās
palīdzības organizatora profesionālos pienākumus.
Sociālā palīdzība — naudas vai mantiskais pabalsts, kura piešķiršana balstās uz materiālo
resursu novērtēšanu personām (ģimenēm), kurām trūkst līdzekļu pamatvajadzību
apmierināšanai.
Sociālās problēmas - pretrunas starp cilvēka dzīves vajadzībām un to apmierināšanas
iespējām konkrētā sociālā sistēmā, kā rezultātā pazeminās vai arī tiek zaudētas cilvēka
sociālās funkcionēšanas spējas.
Sociālais darbs - profesionāla darbība, lai palīdzētu personām, ģimenēm, personu grupām un
sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot savu spēju sociāli funkcionēt, kā arī radīt šai
funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus.
Sociālie pakalpojumi - ir pasākumu kopums, kas vērsts uz personu sociālās funkcionēšanas
spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai veicinātu viņu iekļaušanos sabiedrībā. Ar sociālajiem
pakalpojumiem tiek saprasti sociālās rehabilitācijas, profesionālās rehabilitācijas, sociālās
aprūpes, sociālā darba pakalpojumi, kurus nodrošina personas dzīvesvietā vai sociālās aprūpes
un sociālās rehabilitācijas institūcijā.
Sociālo pakalpojumu veidi - sociālais darbs, karitatīvais sociālais darbs, sociālā aprūpe,
sociālā rehabilitācija un profesionālā rehabilitācija
Sociālās aprūpes pakalpojumi personas dzīvesvietā - pakalpojumi, kas tuvināti ģimenes
videi - aprūpe mājās, pakalpojumi dienas aprūpes centrā, servisa dzīvoklis, grupu māja
(dzīvoklis) u.c.
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi personas dzīvesvietā - pakalpojumi, kas ir pieejami
dzīvesvietā - individuāls sociālais darbs ar klientu, specializēto darbnīcu pakalpojumi, krīzes
centru, dienas aprūpes centru u.c. pakalpojumi.
Sociālās rehabilitācijas pakalpojums - pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālās
funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un
iekļaušanos sabiedrībā, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā un sociālās aprūpes
un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai dzīvesvietā vai sociālās aprūpes un sociālās
rehabilitācijas institūcijā.
Konsultatīvs atbalsts sociālā darba speciālistam (supervīzija) - sociālā darba speciālista
darbībai paredzēts metožu kopums ar mērķi uzlabot viņa profesionālo kompetenci un sniegt
viņam psiholoģisko atbalstu, lai paaugstinātu darba kvalitāti.
Garīga rakstura traucējums - psihiska saslimšana un garīgās attīstības traucējums, kas
ierobežo personas spējas strādāt un aprūpēt sevi, kā arī apgrūtina tās iekļaušanos sabiedrībā.
Darbspējīgs vecums - personas dzīves posms no 15 gadu vecuma līdz valsts vecuma pensijas
piešķiršanai nepieciešamajam vecumam.
Audžuģimene - ģimene, kas nodrošina bērnam, kuram uz laiku vai pastāvīgi atņemta viņa
ģimeniskā vide, vai, kura interesēs nav pieļaujama palikšana savā ģimenē, īpašu valsts un
pašvaldības palīdzību un aizsardzību līdz brīdim, kamēr bērns nav atgriezies savā ģimenē, vai,
ja tas tiek adoptēts, viņam nodrošināta aizbildnība, vai bērns ir ievietots bērnu aprūpes un
audzināšanas iestādē.
DARBĪBAS STRATĒĢIJĀ LIETOTIE SAĪSINĀJUMI
NVA - Nodarbinātības valsts aģentūra
NVO - Nevalstiskā organizācija (biedrības, nodibinājumi, u.c. organizācijas)
SVID - plānošanas instruments, kas ļauj noteikt stiprās un vājās puses, iespējas un draudus,
priekšrocības un problēmas, balstoties uz kuriem iestāde var plānot, formulēt un īstenot
veiksmīgu izvirzīto uzdevumu un mērķu sasniegšanu, veicinot iestādes izaugsmi
5
VSAC - Valsts sociālās aprūpes centrs
SAC - Sociālās aprūpes centrs
LPB - Lielvārdes pensionāru biedrība
ČAES - Černobiļas atomelektrostacija
GMI - garantētie minimālie ienākumi
LM - Labklājības ministrija
PERS - Lietojumprogramma, kas veic iedzīvotāju uzskaiti un dzīvesvietas reģistrāciju
LIB – Lielvārdes Invalīdu biedrība
LAF – Lielvārdes Attīstības Fonds
IEVADS
Lielvārdes novada sociālā dienesta darbības stratēģija 2016.-2018. gadam ir vidēja
termiņa plānošanas dokuments. To izstrādāja Lielvārdes novada Sociālā dienesta darbinieki.
Stratēģija izstrādāta, ievērojot hierarhiski augstākus attīstības plānošanas dokumentus.
Lielvārdes novada sociālā dienesta darbības stratēģijā parādīts sociālās jomas attīstības
tālākais redzējums, jeb vīzija, analizēta novada esošā situācija sociālajā jomā, nosprausti
tālākās virzības mērķi dažādos termiņos un sniegti risinājumu priekšlikumi šo mērķu
sasniegšanai.
Lielvārdes novada sociālā dienesta (turpmāk tekstā – Sociālais dienests) izstrādātās
Stratēģijas mērķis:
Uzlabot esošo sociālo pakalpojumu kvalitāti, Sociālā dienesta darbības
plānošanu, administrēšanu un kontroli.
Veidot kvalitatīvus alternatīvos sociālos pakalpojumus Lielvārdes novada
iedzīvotājiem, veicinot ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu attīstību
personām ar funkcionāliem traucējumiem.
STRATĒĢIJAS SASAISTE AR CITIEM ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANAS
DOKUMENTIEM
Sociālā dienesta darbības stratēģija 2016.-2018.gadam (turpmāk tekstā – Stratēģija)
izstrādāta, pamatojoties uz 02.12.2014. Ministru kabineta noteikumiem Nr.737 “Attīstības
plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi”, 28.04.2015. Ministru
kabineta instrukciju Nr.3 “Kārtība, kādā izstrādā un aktualizē institūcijas darbības stratēģiju,
un novērtē tās ieviešanu”, kā arī, pamatojoties uz citiem hierarhiski augstākiem attīstības
plānošanas dokumentiem:
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam, kas ir galvenais valsts
ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments. Tā pamatuzstādījumi ir laimīgs cilvēks labklājīgā
valstī, ilgtspējīgs un veselīgs dzīvesveids, radoša, iecietīga un toleranta sabiedrība, sadarbībā
radīta konkurētspēja un valsts kā ātrspējas partneris. Šajā dokumentā īpaši tiek izcelta Latvijas
pamatvērtība – cilvēkkapitāls.
2012.gada 20.decembrī ar Saeimas lēmumu tika apstiprināts Latvijas Nacionālais
attīstības plāns 2014.–2020.gadam (NAP2020), kas ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības
stratēģijas līdz 2030.gadam īstenošanas plāns. Atbilstoši ilgtspējīgas attīstības plānošanas
pamatprincipiem, NAP2020 ir noteiktas trīs prioritātes. Vienā no prioritātēm – „Cilvēka
drošumspēja” rīcības virziena „Stabili pamati tautas ataudzei” ietvaros noteikts veikt šādu
uzdevumu – „Atbalsts ģimenei un indivīdiem krīzes situācijās un situācijās, kas saistītas ar
dzimumu vardarbību, sniedzot profesionālus sociālā darba pakalpojumus un savlaicīgus
sociālās un medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus (t.sk., krīzes konsultāciju, vardarbības
prevencijas un rehabilitācijas atbalsta programmas)”. Mērķa sasniegšanai paredzēts attīstīt
sociālo darbu un sociālos pakalpojumus pašvaldībās.
Profesionāla sociālā darba attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (turpmāk
- pamatnostādnes) izstrādātas, lai turpinātu esošo rīcībpolitiku profesionāla sociālā darba
attīstības jomā un noteiktu minētās jomas prioritātes ES struktūrfondu plānošanas periodam
6
2014.-2020.gadam. Pamatnostādnes ir vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments, kuru
septiņu gadu periodam izstrādājusi darba grupa Labklājības ministrijas vadībā.
Pamatnostādņu mērķis - radīt vienotu sistēmu, kura nodrošina atbalstu iedzīvotājiem sociālo
problēmu mazināšanā. Minētā mērķa sasniegšanai tiek noteikti šādi rīcības virzieni:
sociālā darba kvalitātes pilnveidošana, pieejamības nodrošināšana un efektivitātes
paaugstināšana;
ilgtspējīga sociālā darba nozares attīstība.
Pamatnostādņu uzdevumi un pasākumi ir vērsti uz to, lai:
pilnveidotu sociālajos dienestos piemērojamos vadības kvalitātes principus;
veicinātu sociālo darbinieku konkurētspēju;
pilnveidotu sociālo darbinieku atbalsta sistēmu;
organizētu metodiskā atbalsta pasākumus;
veicinātu mazo novadu sociālo dienestu apvienošanos;
attīstītu sociālo darbu kopienā;
izveidotu mērķtiecīgu pieeju to personu studiju atbalstam, kuras studē sociālā darba
izglītības programmās;
pilnveidotu sociālo darbinieku profesionalitāti;
nodrošinātu atbalstu zinātnes un pētniecības bāzes attīstībai sociālajā darbā;
veicinātu izpratni par sociālo darbu;
novērtētu ieguldījumu efektivitāti sociālajā darbā.
Pamatnostādnēs sociālā darba attīstība lielā mērā tiek saistīta tikai ar pašvaldību
sociālo dienestu attīstību, jo sociālais dienests ir tā iestāde, kurā pēc palīdzības un atbalsta bez
samaksas dažādu sociālo problēmu risināšanā var vērsties jebkurš iedzīvotājs. Sociālajam
dienestam pašvaldībās ir centrālā loma iedzīvotāju sociālo problēmu risināšanā.
Pamatnostādnes sociālo pakalpojumu attīstībai 2014.-2020.gadam (nosaka mērķus
un veicamos pasākumus, kas virzīti uz to, lai nodrošinātu indivīda vajadzībām atbilstošu,
sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu, kas sekmē personas pašaprūpes un
neatkarīgas dzīves iespējas. Pamatnostādnēs izvirzītie mērķi un uzdevumi ir konceptuāli
saistīti ar “Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam” prioritātē “Cilvēka
drošumspēja” rīcības virzienos “Cienīgs darbs” un “Stabili pamati tautas ataudzei”
noteiktajiem veicamajiem uzdevumiem.
Rīgas plānošanas reģiona sociālo pakalpojumu attīstības programma
alternatīviem sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem 2010.-
2016.gadam izstrādāta, lai nodrošinātu veiksmīgu alternatīvu sociālo pakalpojumu attīstību
Rīgas plānošanas reģionā un nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas saņemt iedzīvotāju vajadzībām
atbilstošus sociālos pakalpojumus, attīstīt jaunas sociālo pakalpojumu formas un pilnveidot
esošās.
Lielvārdes novada attīstības programma 2011.-2017.gadam, kas ietver Investīciju
plānu (2016.-2018.gadam) un Rīcības plānu (2016.-2018.gadam). Stratēģijā atspoguļota informācija par sociālo situāciju Lielvārdes novadā kopumā,
iestādes pārvaldīto politiku sociālajā jomā, piešķirtajiem finanšu līdzekļiem un to izlietojumu,
izvirzot plānošanas ciklam tādus mērķus, prioritātes un sasniedzamos rezultātus, kas saistoši
Lielvārdes novada iedzīvotājiem turpmākajos trīs gados.
Stratēģija tiks izmantota par pamatu nākamā plānošanas cikla stratēģijas izstrādei,
pamatojoties uz novērtējuma rezultātiem.
SOCIĀLĀ DARBA NOZARI REGULĒJOŠO TIESĪBU AKTU RAKSTUROJUMS
1995.gada 7.septembrī Saeimā tika pieņemts likums „Par sociālo drošību”. Likums
nosaka sociālās aizsardzības tiesiskos pamatus Latvijā, bet nav viennozīmīgi noteikta sociālā
darba vieta sociālās aizsardzības sistēmā.
7
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas stājās spēkā 2003.gada
1.janvārī, ir noteikti atsevišķi aspekti saistībā ar sociālo darbu: skaidroti termini – sociālais
darbs, karitatīvais sociālais darbs, sociālā darba speciālists, klients, sociālais dienests, sociālo
pakalpojumu sniedzējs, psihosociāla palīdzība, supervīzija; noteikts sociālā darba mērķis,
noteiktas prasības personām, kurām ir tiesības veikt sociālo darbu, definēti sociālā darbinieka
un karitatīvā sociālā darbinieka profesionālie uzdevumi.
Likumā noteikts arī sociālā dienesta izveidošanas mērķis, to darbības uzdevumi,
pienākumi un tiesības, sociālo darbinieku skaits uz 1000 iedzīvotājiem. Likumā nav skaidri
noteiktas sociālā darba robežas un sociālā darba saturs.
Sociālajiem dienestiem, kā pašvaldību iestādēm, nav normatīvajos aktos noteikts
regulējums un prasības iekšējās kontroles sistēmai, institūcijas darbības plānošanai, kā arī
rezultātu uzraudzībai un novērtēšanai. Tas rada situāciju, ka sociālo dienestu darba
uzraudzības, novērtēšanas un kontroles jomā tiek izmantoti dažādi instrumenti.
Likumā „Par pašvaldībām” – 15.panta 7.punkts paredz nodrošināt iedzīvotājiem
sociālo palīdzību (sociālo aprūpi).
03.06.2003. Ministru kabineta noteikumi Nr.299 „Prasības sociālo pakalpojumu
sniedzējiem” – sociālais darbs tiek skatīts gan kā profesionāla darbība, gan kā sociālais
pakalpojums.
Profesiju klasifikators (18.05.2010. Ministru kabineta noteikumi Nr.461 „Noteikumi
par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas
pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību”) – 2635
atsevišķā grupā „Sociālā darba un konsultāciju vecākie speciālisti” nosaka divpadsmit
profesijas vai vienas profesijas – sociālais darbinieks – dažādas specializācijas.
LIELVĀRDES NOVADA SOCIĀLEKONOMISKAIS RAKSTUROJUMS
Lielvārdes novada pašvaldība - viena no senākajām apdzīvotajām vietām Vidzemes
dienvidrietumu daļā, kas izveidota 2004.gadā, reorganizējot Lielvārdes pilsētu ar lauku
teritoriju. 2009.gadā novadam pievienoja Jumpravas (8744 ha) un Lēdmanes (7826 ha)
pagastus, bet Lielvārdes lauku teritoriju pārdēvēja par Lielvārdes pagastu. Novada centrs ir
Lielvārde.
Saskaņā ar spēkā esošo Teritorijas plānojumu, Jumpravas pagastā atrodas 2 ciemi –
Jumprava un Dzelmes 670 ha (7% no pagasta kopējās teritorijas). Lielvārdes pagastā ir 1
ciems – Kaibala 310 ha, (6% no pagasta kopējās teritorijas). Lēdmanes pagastā atrodas 5
ciemi – Lēdmane, Rozītes, Aviekste, Lēdmanes muiža un Everti, kopā to platība ir apmēram
1160 ha (14% no pagasta kopējās teritorijas).
Lielvārdes novads atrodas 52 km uz dienvidaustrumiem no Rīgas. Novadu šķērso
galvenais valsts autoceļš A6, un dzelzceļa līnija “Rīga – Daugavpils - Krāslava – Baltkrievijas
robeža (Pāternieki)”.
8
Attēls Nr.1
Demogrāfiskais raksturojums un iedzīvotāju vecuma struktūra
Lielvārdes novadā ir vērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās tendence. Pēc PERS
datiem uz 2016.gada 1.janvāri Lielvārdes novadā dzīvo 10689 iedzīvotāji. (skatīt Tabulu
Nr.1).
Iedzīvotāju skaita izmaiņas Lielvārdes novadā
Tabula Nr.1
Pilsēta/pagasts Iedzīvotāju skaits
2013.gadā 2014.gadā 2015.gadā
Lielvārdes pilsēta 6533 6606 6498
Lielvārdes pagasts 1056 1033 993
Jumpravas pagasts 2084 2024 1921
Lēdmanes pagasts 1336 1314 1277
KOPĀ: 11174 10966 10689
Avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati
Iedzīvotāju skaits pēdējos gados samazinājies tikai pagastos, bet Lielvārdes novada
centrā iedzīvotāju skaits pieaudzis.
Diagrammā Nr.1. attēlota iedzīvotāju dzimstības un mirstības dinamika trīs gadu
(2013.-2015.gads) griezumā - iedzīvotāju skaits nedaudz pieaudzis, analizējot tieši šos
rādītājus.
Diagramma Nr.1
Dzimstība un mirstība Lielvārdes novadā
Avots: Lielvārdes novada pašvaldības Dzimtsarakstu nodaļas dati
2013.g. 2014.g.2015.g.
89 71 82 76 75 71
dzimstība mirstība
9
2015.gadā līdz darbspējas vecuma iedzīvotāju grupā (no 0 līdz 18 gadiem) novadā ir 1934
iedzīvotāji, darbspējas vecumā – 6909 iedzīvotāji, bet virs darbspējas vecuma novadā ir 2127
iedzīvotāji. Pensijas vecuma iedzīvotāju lielais īpatsvars nākotnē var negatīvi ietekmēt
nodarbinātības attīstību Lielvārdes novadā.
Diagramma Nr.2
Iedzīvotāju struktūra pēc vecuma 2015.gadā
Avots: PERS
Sabiedrības novecošanās uzskatāmi redzama diagrammā Nr.2. Pēc iedzīvotāju vecuma
struktūras Lielvārdes novadā – 66% iedzīvotāji ir darbspējas vecumā, t.i., sākot no 15 gadiem;
bērni līdz 14 gadu vecumam sastāda 15% no kopējā iedzīvotāju skaita, bet pensijas vecuma
iedzīvotāji ir 19% no kopējā iedzīvotāju skaita. Pensijas vecumā esošo cilvēku īpatsvars
novadā ir lielāks, šī tendence norāda, ka nākotnē lielākā daļa sociālo pakalpojumu būs
nepieciešami veco cilvēku aprūpei, lai tiem nodrošinātu iespējami augstāku dzīves kvalitāti
mūža nogalē.
Nepieciešami būs atbalsta pasākumi ģimenēm, lai radītu labvēlīgus apstākļus bērnu
audzināšanai un attīstībai, tādējādi veicinot demogrāfisko rādītāju uzlabošanos Lielvārdes
novadā.
Samazinās iedzīvotāju skaits 20-39 gadu vecumposmā. Tas varētu būt skaidrojams ar
to, ka šajā vecumposmā ir visvairāk emigrē uz ārvalstīm mācīties, darba un labāku dzīves
apstākļu meklējumos.
Lielvārdes novadā, tāpat kā valstī kopumā, no 2013.gada bezdarba līmenis samazinās,
un 2015.gadā Lielvārdes novadā reģistrēti 255 bezdarbnieki (skatīt Diagrammu Nr.3).
Diagramma Nr.3
Bezdarbnieku skaits Lielvārdes novadā 2015.g.
Avots: NVA
Pensiju un valsts sociālo pabalstu saņēmēji uz 2015.gada decembra mēnesī pēc
Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistra datiem Lielvārdes novadā bijušas 2127 personas.
Personas ar invaliditāti Lielvārdes novadā bijušas 617, no kurām 34 personas ir ČAES
avārijas seku likvidēšanas dalībnieki un 81 politiski represētā persona.
0%
20%
40%
60%
80%
bērni no 0-14 darbspējasvecumā
pensijasvecumā
15%
66%
19%
0
500
2012.g. 2013.g. 2014.g.
332 316 255
Bezdarbnieku skaits Lielvārdes novadā
10
SOCIĀLĀ DIENESTA DARBĪBAS PILNVAROJUMS UN PIENĀKUMI
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums nosaka - „lai nodrošinātu sociālo
pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu un pakalpojumu administrēšanu, katra
pašvaldība izveido pašvaldības iestādi — sociālo dienestu”. Valstī, lielākoties, sociālie
dienesti ir kā pašvaldības iestādes vai kā aģentūras. Valsts kancelejas pētījumā secināts, ka
sociālo dienestu juridiskā statusa izvēle neietekmē sociālo dienestu funkciju nodrošināšanu,
atšķiras darbības plānošanas, novērtēšanas un atskaitīšanās kārtība.
Lielvārdes novada pašvaldības iestāde „Lielvārdes novada Sociālais dienests” (tālāk
tekstā - Sociālais dienests) kā atsevišķa iestāde darbojas, lai sniegtu sociālo palīdzību,
organizētu un sniegtu sociālos pakalpojumus Lielvārdes novada administratīvās teritorijas
iedzīvotājiem.
Sociālais dienests darbojas saskaņā ar Domes apstiprinātu nolikumu. Sociālais
dienests savā darbībā ievēro Latvijas Republikas likumus, Ministru kabineta noteikumus,
Lielvārdes novada domes saistošos noteikumus un lēmumus, citus normatīvos aktus
Sociālais dienests nodrošina piešķirto pašvaldības budžeta līdzekļu mērķtiecīgu un
efektīvu izlietošanu.
Sociālā dienesta uzdevumi, tiesības un pienākumi noteikti likuma „Par pašvaldībām”
15.pantā, kā arī Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā.
Sociālais dienests ir Lielvārdes novada domes pakļautībā un tiek finansēts no
pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Sociālā dienesta darbību savas kompetences ietvaros kontrolē un uzrauga Lielvārdes
novada domes Sociālo un sabiedriskās drošības lietu komiteja, domes iekšējais auditors, kā arī
Lielvārdes novada domes izpilddirektors.
Sociālā dienesta pienākumi:
1. Sniegt personai informāciju par tiesībām saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo
palīdzību, un to sniegšanas kārtību.
2. Informēt personu, kas pieprasījusi sociālo pakalpojumu vai sociālo palīdzību, par
pieņemto lēmumu, atteikuma gadījumā rakstiski norādīt atteikuma iemeslus, lēmuma
apstrīdēšanas termiņu un kārtību.
3. Sniegt personai psihosociālu un materiālu palīdzību, lai sekmētu krīzes situācijas
pārvarēšanu un veicinātu šīs personas iekļaušanos sabiedrībā.
4. Novērtēt klientu vajadzības, materiālos un personiskos (motivācija, nepieciešamās
zināšanas un prasmes, izglītība, profesija) resursus.
5. Sniegt informāciju un konsultācijas personai saprotamā veidā.
6. Nodrošināt klientu datu un informācijas konfidencialitāti, ievērot sociālā darbinieka
ētikas kodeksu.
7. Nodrošināt aprūpi mājās pieaugušām personām ar garīga un fiziska rakstura
traucējumiem, ja viņiem nav likumīgu apgādnieku.
8. Ievietot un regulāri aktualizēt informāciju Lielvārdes novada pašvaldības tīmekļa
vietnē par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību.
9. Izvietot un regulāri aktualizēt informāciju par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo
palīdzību uz informatīvajiem stendiem Lielvārdes novada domes ēkā, kā arī Sociālā
dienesta faktiskajās atrašanās vietās Jumpravas un Lēdmanes pagastu pārvaldēs un
Sociālajā dienas aprūpes centrā (turpmāk tekstā – Dienas centrs) Lielvārdē.
10. Nodrošināt aktuālās informācijas par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību
publicēšanu Lielvārdes novada domes laikrakstā “Lielvārdes Novada Ziņas”.
SOCIĀLĀ DIENESTA STRUKTŪRA
2016.gada 1.aprīlī Sociālajā dienestā, t.sk., Sociālajā dienas aprūpes centrā (turpmāk
tekstā – Dienas centrs), Jumpravas un Lēdmanes pagastos kopā strādā 22 darbinieki.
11
Sociālā dienesta darbu vada sociālā dienesta vadītājs. Sociālajā dienestā ar klientiem
strādā seši sociālie darbinieki, sociālo darbu ar ģimenēm un bērniem veic četri sociālie
darbinieki (trīs darbinieki uz pilnu slodzi, un viens darbinieks uz 0,5 slodzi). Trīs aprūpētāji.
2015.gada otrajā pusgadā Sociālajā dienestā darbu uzsāka (uz 0,5 slodzi) jurists.
Sociālā dienesta struktūrvienības „Dienas centrs” darbu vada centra vadītājs,
pakalpojumus nodrošina: sociālais darbinieks, sociālais rehabilitētājs, psihologs, divi
dežuranti (0,5 slodze katram) un sētnieks. (Pielikumā Sociālā dienesta struktūrshēma uz
01.04.2016.)
Sociālajā dienestā 2014.gadā kadru mainība bija neliela. Divas darbinieces devās
bērnu kopšanas atvaļinājumā. Divas darbinieces pārtrauca darba tiesiskās attiecības.
Sociālā darbinieka un sociālās palīdzības pieejamība nodrošināta maksimāli tuvu
klienta dzīvesvietai.
Darbinieku izglītība
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 41.pantā ir noteikts, ka „tiesības
veikt sociālo darbu ir personām, kuras ieguvušas otrā līmeņa profesionālo augstāko vai
akadēmisko izglītību sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā”.
Sociālā dienesta deviņiem sociālajiem darbiniekiem ir atbilstoša 2. līmeņa augstākā
izglītība, sociālā dienesta vadītājam un Dienas aprūpes centra vadītājam – maģistra grāds
(skatīt Diagrammu Nr.4).
Diagramma Nr.4
Ministru kabineta noteikumi1 nosaka sociālajam darbiniekam regulāru kvalifikācijas
celšanu katru gadu ne mazāk par 24 stundām gadā”, un šo noteikumu 8.1 punkts nosaka, ka
„Pašvaldību sociālais dienests nodrošina konsultatīvu atbalstu (supervīziju) sociālo dienestu
un pašvaldību izveidoto sociālo pakalpojumu sniedzēju sociālā darba speciālistiem -
individuālo atbalstu vismaz deviņas stundas gadā vai grupu atbalstu vismaz 18 stundu gadā”.
Sociālajiem darbiniekiem, kuri strādā ar ģimenēm un bērniem, obligāti jāiziet
apmācība bērna attīstībai nelabvēlīgu apstākļu risku atpazīšanā un izvērtēšanā sociālā riska
ģimenēm.
Obligātu apmācību sociālajiem darbiniekiem bērnu tiesību aizsardzības jomā nosaka
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 pants. Šī prasība ir spēkā no 2014.gada 8.aprīļa.
Sociālā dienesta speciālisti 2015.gadā apmeklējuši seminārus, kursus, supervīzijas u.c.
apmācības: 1526 stundas., no tām supervīzijās 309 stundas.
Normatīvo aktu prasības Sociālā dienesta speciālistu kvalifikācijas paaugstināšanai
kopumā ir izpildītas, atsevišķiem speciālistiem pārsniegtas.
1 03.06.2003. Ministru kabineta noteikumi Nr.291 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem”. Pieejams:
http://likumi.lv/doc.php?id=75887
maģistra grāds
7%
1.līmeņa augstākā izglītība
7%
2.līmeņa augstākā izglītība
62%
vidējā/speciālā
24%
Personāla izglītība
12
Tālākizglītības kursu un semināru tēmas piedāvā komercfirmas un LPMC, kas ir par
samaksu, bet projektu finansēti semināri darbiniekiem ir bez maksas. Sociālā dienesta
speciālisti izmanto arī šīs iespējas, lai celtu kvalifikāciju.
Sociālajā dienestā strādā speciālisti ar ilgstošu darba un profesionālo pieredzi – 57%
darbinieku darba stāžs ir 5 gadi un ilgāk, 29% strādā 2-4 gadus, bet līdz 1 gadam – 14%
darbinieku.
SOCIĀLĀ DIENESTA FINANŠU RESURSI
Sociālā dienesta budžetu sociālajai palīdzībai un pakalpojumiem veido vairāki
finansējuma avoti: pašvaldības, valsts un projektos piesaistītie līdzekļi
Finansējuma avoti sociālajai palīdzībai un sociālajiem pakalpojumiem
Lielvārdes novadā
Finansējuma avoti 2013.g. (EUR) 2014.g. (EUR) 2015.g. (EUR)
No pašvaldības
budžeta
492413,76 520793,51 519885,21
No valsts budžeta 4243,57 99,61 142,30
Asistenta
pakalpojumi
- - 27168,63
No projekta
finansējuma
22069,30 2157,27 1725,77
Maksas pakalpojumi 1320,43 1013,25 1661,71
Finansējuma izlietojums sociālajiem pabalstiem un sociālajiem pakalpojumiem
Lielvārdes novadā
2013.gadā
(Ls)
2014.gadā
(EUR)
2015.gadā
(EUR)
Sociālā palīdzība 190415,76 143276,76 167608,70
Sociālie pakalpojumi 56293,70 106014,42 65749,66
KOPĀ 246709,46 249291,18 233358,36
% no kopējiem Lielvārdes novada
pašvaldības budžeta izdevumiem
2,5%
2,6%
2,5%
Sociālā dienesta budžeta finansējumam ir tendence samazināties, arī katra gada
piešķirtā budžeta ietvaros ir mainījušās izmaksāto sociālo pabalstu apmēra pozīcijas pa
sociālo pabalstu un sociālo pakalpojumu veidiem. Lielākais budžeta finansējums tiek izlietots
sociālajai palīdzībai. 2015.gadā - 877 personas saņēmušas dažāda veida sociālo palīdzību
un sociālos pakalpojumus kopsummā par 233358,36 EUR.
SOCIĀLĀS PALĪDZĪBAS RAKSTUROJUMS
Sociālo palīdzību definē un to sniegšanas principus regulē Sociālo pakalpojumu un
sociālās palīdzības likums, nosakot, ka katra pašvaldība savos saistošajos noteikumos var
noteikt papildu atbalstu iedzīvotājiem. Lielvārdes novada pašvaldības administratīvajā
teritorijā sociālo pabalstu apmērus, piešķiršanas kārtību un to personu loku, kurām ir tiesības
saņemt sociālos pabalstus, nosaka Lielvārdes novada domes 28.10.2015. saistošie noteikumi
Nr.19 „Par Lielvārdes novada pašvaldības sociālajiem pabalstiem”, nosakot sekojošus sociālā
pabalsta veidus:
1. pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai;
2. dzīvokļa (mājokļa) pabalsts;
13
3. dzīvokļa pabalsts bērnam bārenim un bērnam, kurš palicis bez vecāku gādības
(piešķir, neizvērtējot ienākumus);
4. vienreizējs pabalsts ārkārtas situācijā (piešķir, neizvērtējot ienākumus);
5. sociālās garantijas bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir
ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās (piešķir, neizvērtējot
ienākumus);
6. pabalsts bērnu ēdināšanai izglītības iestādēs, ja to atļauj Sociālajam dienestam
piešķirtais finansējums;
7. daļēji vai pilnā apmērā apmaksāts veselības aprūpes pabalsts;
8. citi pabalsti.
Lielvārdes novada domes 28.10.2015. saistošie noteikumi Nr.20 “Par pabalstiem
Lielvārdes novadā”, nosaka sekojošus sociālā pabalsta veidus:
1. pabalsts nozīmīgā dzīves jubilejā;
2. materiāls pabalsts Ziemassvētkos:
3. materiāls pabalsts bērniem bērnu namos un personām sociālās aprūpes institūcijās;
4. materiāls pabalsts Lielvārdes novada bāriņtiesu uzskaitē esošajiem bērniem, kuri
ievietoti audžuģimenē;
5. materiāls un/vai finansiāls pabalsts personām ar funkcionāliem traucējumiem;
6. vienreizējs finansiāls pabalsts personām, kuras atbrīvotas no ieslodzījuma vietas;
7. pabalsts invaliditātes seku mazināšanai personām ar 1., 2.grupas invaliditāti un
personām līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti;
8. finansiāls pabalsts audžuģimenēm;
9. finansiāls pabalsts aizbildņiem;
10. finansiāls pabalsts aizgādnībā esošo personu aizgādņiem;
11. pabalsts politiski represētām personām, Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem,
Nacionālās atbrīvošanās kustības dalībniekiem, Černobiļas atomelektrostacijas
avārijas rezultātā cietušajām personām un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku
likvidēšanas dalībniekiem;
12. daļējs pabalsts bērnu ēdināšanai izglītības iestādēs, ja to atļauj Sociālajam dienestam
piešķirtais finansējums;
13. vienreizējs finansiāls pabalsts apbedīšanas izdevumu segšanai.
Sociālās palīdzības saņēmēju skaits:
Mērķa grupa un saņemtā
sociālā palīdzība 2013.gads 2014.gads 2015.gads
t.skaitā personas kopā: 807 563 424
no tām: Bērni: 272 179 138
bērni ar invaliditāti 11 9 9
no tām: Pilngadīgas personas: 350 230 165
strādājošas personas 91 49 35
nestrādājošas personas 230 169 118
personas bērnu
kopšanas atvaļinājumā
29 12 12
Pilngadīgas personas ar
invaliditāti 61 57 54
Pensijas vecuma
personas 124 97 67
Izlietotie līdzekļi sociālajai palīdzībai
kopā:
190415,76 Ls 143276,76 EUR 167608,70 EUR
14
Pēdējos trīs gados (2013.-2015.gads), tāpat kā citviet Latvijā, sociālo pabalstu,
galvenokārt garantētā minimālā ienākuma (turpmāk tekstā – GMI pabalsts) izmaksām ir
tendence samazināties. No visiem izmaksātajiem pabalstiem lielāko finansiālo daļu sastāda
GMI pabalsts, dzīvokļa (mājokļa) pabalsts un veselības aprūpes pabalsts.
Diagrammā Nr.5 redzams, kā mainās GMI, dzīvokļu (mājokļu) un veselības aprūpes
pabalstu izmaksas 2013.-2015.gadā.
GMI, dzīvokļu (mājokļu) un veselības aprūpes pabalstu izmaksas 2013.-2015.gadā
Diagramma Nr.5
Sociālā dienesta uzskaitē esošās trūcīgās personas 2013.-2015.gadā
2013.gadā 680 personas
2014.gadā 450 personas
2015.gadā 378 personas
2015.gadā sociālās palīdzības pabalstus kopsummā par 167608,70 EUR saņēmušas
424 personas. 2015.gadā visvairāk līdzekļu – 28390,00 EUR izlietoti dzīvokļa (mājokļa)
pabalsta izmaksai, piešķirot dzīvokļa (mājokļa) pabalstu 172 ģimenēm.
2015.gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ievērojami samazinājies pabalsts GMI
līmeņa nodrošināšanai. 2015.gadā Lielvārdes novadā GMI pabalstu saņēmušas 66 ģimenes
par kopējo summu 16271,07 EUR.
Bez normatīvajos aktos noteiktajiem pašvaldības obligāti izmaksājamiem sociālajiem
pabalstiem (GMI un dzīvokļa (mājokļa) pabalsts) Lielvārdes novada iedzīvotājiem tika
izvērtēti un piešķirti arī citi pašvaldības sociālie pabalsti. Bērna ēdināšanai sociālais pabalsts
pirmsskolas izglītības iestādēs un skolās, 2015.gadā minētais pabalsts piešķirts 30
trūcīgajām/maznodrošinātajām ģimenēm (47 bērniem), izlietoti 3889,56 EUR.
2015.gadā daļēji vai pilnā apmērā apmaksāta veselības aprūpes pabalsta izmaksa 107
ģimenēm no pašvaldības budžeta, kam tika izlietoti 8717,58 EUR.
2015.gadā 21 gadījumā ir piešķirti vienreizēji sociālie pabalsti ārkārtas situācijā, kuros
izmaksāti 4412,07 EUR.
Sociālajām garantijām, bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, izmaksāti sociālie
pabalsti 7145,72 EUR, un tos saņēmušas 12 personas.
Ikmēneša sociālajos pabalstos audžuģimenēm izmaksāti 26362,95 EUR, sedzot
izdevumus 13 bērnu aprūpei 8 audžuģimenēs.
2015.gadā Lielvārdes novada 115 politiski represētajām personām un Nacionālajiem
atbrīvošanas un Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, Černobiļas AES rezultātā
0
5000
10000
15000
20000
25000
30000
35000
40000
2013.g. 2014.g. 2015.g.
35198
29455,06
16271,07
23930
30548,33 28390
6002,83 8433,1 8717,58
GMI pabalsts Dzīvokļa (mājokļa) pabalsts veselības aprūpes pabalsts
15
cietušajām personām un Černobiļas ĀES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem Latvijas
Republikas Proklamēšanas dienā izmaksāti vienreizējie pabalsti par kopējo summu 5750
EUR.
Lielvārdes novada iedzīvotāji 2015.gadā saņēmuši materiālo palīdzību - Eiropas
Savienības atbalsta pārtikas pakas – 1466 (2014.gadā – 1961 pārtikas paku). Lielvārdes
novada trūcīgās, maznodrošinātās un daudzbērnu ģimenes saņēmušas sezonas apģērbus, kā
humāno palīdzību, kā arī apavus un citus sadzīves priekšmetus.
Ja klientu materiālā situācija nav uzlabojusies, viņi Sociālajā dienestā viena gada laikā
ierodas vairākkārtīgi.
SOCIĀLO PAKALPOJUMU RAKSTUROJUMS
Sociālie pakalpojumi ir pasākumu kopums, kas vērsts uz personu sociālās
funkcionēšanās spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu viņu iekļaušanos
sabiedrībā.
Sociālā darba speciālistu sniegtie sociālie pakalpojumi ir ar mērķi palīdzēt klientam
kļūt neatkarīgākam, patstāvīgākam, novērst dažādas atkarību problēmas, atjaunot un stiprināt
ģimenes attiecības, uzlabot indivīdu, ģimeņu grupu un kopienu sociālo funkcionēšanu.
Sociālo pakalpojumu veidus, pakalpojumu sniegšanas principus un saņemšanas
kārtību Latvijā regulē Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums, kas nosaka
atbildības dalījumu iedzīvotāju nodrošināšanā ar sociālajiem pakalpojumiem starp valsti un
pašvaldībām.
LR Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā sociālie pakalpojumi tiek
iedalīti sociālā darba, sociālās aprūpes, sociālās un profesionālās rehabilitācijas pakalpojumos:
sociālais darbs ir profesionāla darbība, lai palīdzētu personām, ģimenēm, personu
grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot savu spēju sociāli funkcionēt, kā
arī radīt šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus;
sociālās aprūpes pakalpojums ir pasākumu kopums, kas vērsts uz to personu
pamatvajadzību apmierināšanu, kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai
funkcionālo traucējumu dēļ, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā un
ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās;
sociālās rehabilitācijas pakalpojums — pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālās
funkcionēšanas spēju atjaunošanu, uzlabošanu vai pilnveidošanu, lai nodrošinātu
sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, un ietver sevī pakalpojumus
personas dzīvesvietā un sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai
dzīvesvietā vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;
profesionālā rehabilitācija — pasākumu kopums, kas nodrošina jaunas profesijas
apgūšanu, profesionālo zināšanu un prasmju atjaunošanu vai attīstīšanu, t.sk.,
profesionālās izglītības programmu apgūšanu pamata un vidējās izglītības pakāpē
atbilstoši personas funkcionālo traucējumu veidam, smaguma pakāpei un iepriekš
iegūtās izglītības un kvalifikācijas līmenim.
Sociālos pakalpojumus sniedz, ievērojot šādus pamatprincipus:
pakalpojumus nodrošina klienta dzīvesvietā vai iespējami tuvu tai,
sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju ilgstošas aprūpes un sociālās rehabilitācijas
institūcijās nodrošina tajā gadījumā, ja sociālo pakalpojumu apjoms dzīvesvietā
klientam nav pietiekams,
tiek novērtētas personas individuālās vajadzības,
pakalpojumu sniedzējs nodrošina starpinstitucionālo un starpprofesionālo sadarbību,
persona līdzdarbojas lēmuma pieņemšanas procesā,
bērnu aprūpē priekšroka tiek dota aprūpei ģimeniskā vidē.
16
Valsts nodrošina:
profesionālās rehabilitācijas pakalpojumus personām, kuras vēlas atgriezties darba
tirgū, bet iegūtās invaliditātes dēļ vairs nevar strādāt iepriekšējā profesijā;
redzes un dzirdes invalīdu sociālo rehabilitāciju;
no vardarbības cietušo bērnu sociālo rehabilitāciju;
sociālo rehabilitāciju institūcijā no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām
vielām atkarīgajiem bērniem;
tehniskos palīglīdzekļus, kas novērš vai mazina personas funkcionālo mazspēju, ko
izraisījuši ilgstoši vai nepārejoši organisma funkciju traucējumi vai anatomiski
defekti;
sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas iestādēs personām ar
funkcionāliem traucējumiem;
cilvēku tirdzniecības upuru sociālo rehabilitāciju;
atbalsta programmu ar celiakiju slimiem bērniem, kam nav noteikta invaliditāte;
vardarbību veikušo personu sociālo rehabilitāciju;
līdzdalību dienas centru personām ar garīgās attīstības traucējumiem finansēšanā to
darbības pirmajos četros gados.
Pašvaldība ir atbildīga par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem
personas dzīvesvietā:
aprūpi mājās, ko ir tiesīgas saņemt personas, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi
aprūpēt;
servisa dzīvokļiem, kas ir individuālām vajadzībām pielāgoti un ar nepieciešamo
servisu (pakalpojumiem) nodrošināti dzīvokļi personām, kurām ir īpašas grūtības sevis
aprūpēšanā;
dienas centriem, kas nodrošina personai aprūpi, prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā
laika pavadīšanas iespējas;
specializētajām darbnīcām;
grupu mājām (dzīvokļiem), personām ar garīga rakstura traucējumiem;
patversmju/naktspatversmju pakalpojumiem bezpajumtniekiem;
sociālo rehabilitāciju atkarībā esošām pieaugušām personām;
sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem sodu izcietušām personām;
citiem personas vajadzībām atbilstošiem sociālajiem pakalpojumiem.
SOCIĀLIE PAKALPOJUMI NOVADĀ
Pašvaldību sniegto pakalpojumu klāsts atšķiras, to ietekmē gan pašvaldības
iedzīvotāju vajadzības, gan pašvaldības finansiālās iespējas. Ja pašvaldībā nav izveidots kāds
no nepieciešamajiem sociālajiem pakalpojumiem, tā slēdz līgumus ar citiem sociālo
pakalpojumu sniedzējiem (nevalstiskām organizācijām, fiziskām personām) vai ar citām
pašvaldībām par nepieciešamo sociālo pakalpojumu sniegšanu un samaksu. Šie sociālie
pakalpojumi pilnībā vai daļēji tiek finansēti no pašvaldības budžeta.
Sociālās aprūpes pakalpojumu apmaksā persona vai tās apgādnieks. Ja persona vai tās
apgādnieks nespēj samaksāt par saņemtajiem sociālās aprūpes pakalpojumiem, tad Sociālais
dienests sedz iztrūkstošo finansējuma daļu no pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Sociālo pakalpojumu sistēmai pašvaldībā jābūt tādai, kura nodrošina savlaicīgu, uz
iedzīvotāju vajadzībām balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu, lai palīdzētu apmierināt
iedzīvotāju fiziskās vajadzības, vajadzību pēc drošības, piederības un sociālās vajadzības,
nodrošinātu iedzīvotāju dzīves kvalitātes nepazemināšanos. Sociālā dienesta uzdevums ir
sniegt sociālos pakalpojumus dažādām iedzīvotāju grupām.
Sociālais dienests sniedz sekojošus sociālos pakalpojumus:
17
pakalpojums aprūpei, noslēdzot aprūpes līgumu ar aprūpētāju;
sociālās rehabilitācijas pakalpojumi;
personas ievietošana ilgstošas sociālās aprūpes u.c. iestādēs;
bezmaksas transporta pakalpojumi.
Sociālais dienests 2015.gadā sociālo pakalpojumu nodrošināšanai izlietoja 65749,66
EUR. Pakalpojumus saņēma 64 novada iedzīvotāji.
2016.gadā Sociālais dienests plāno papildināt sociālo pakalpojumu apjomu, nodrošinot
servisa dzīvokļa pakalpojumu personām ar funkcionāliem traucējumiem, kuras vecuma vai
slimības dēļ nespēj sev nodrošināt patstāvīgu dzīvi un sevi aprūpēt, ja pašvaldības dome
atbalstīs jaunā pakalpojuma ieviešanu.
Valsts finansētie sociālie pakalpojumi ģimenēm ar bērniem.
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām,
nodrošina speciāli apmācīts psihologs.
2010.gadā konsultēti 5 bērni, kopumā sniedzot 44 konsultācijas gadā. Bet 2014.gadā
situācija ievērojami mainījusies – konsultācijas dzīves vietā saņēmuši tikai 3 bērni, kopumā
sniedzot 30 konsultācijas. 2015.gadā konsultācijas dzīves vietā nesaņēma neviens bērns, kurš
cietis no prettiesiskām darbībām, kas ir labs rādītājs.
Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijās bērniem. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās bērniem, t.i., bez
vecāku gādības palikušie bērni var saņemt mājokli, pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju.
Šobrīd visiem bez vecāku gādības palikušajiem bērniem ir izdevies atrast
audžuģimenes, izņemot vienu četru bērnu ģimeni. Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu
Lielvārdes novada pašvaldība pērk no Ogres novada pašvaldības - SIA „Lauberes bērnu
nams”.
Pakalpojuma nodrošināšana 2015.gadā institūcijā ievietotajiem bērniem Sociālajam
dienestam izmaksāja 17074,56 EUR.
Īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijās bērniem. Īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā tiek sniegta bērniem
vecumā no 2 līdz 18 gadiem, kuru ģimenēs krīzes situācijas rezultātā ir bērna attīstībai
nelabvēlīgi apstākļi, kā arī situācijās, kad vecākam, kurš viens aprūpē bērnu, nepieciešams uz
laiku atrasties ārstniecības iestādē un nav neviena pilngadīga persona, kas uzņemtos rūpes par
bērnu.
Sociālo rehabilitāciju īslaicīgai sociālajai aprūpei un sociālajai rehabilitācijai
institūcijā 2013.gadā saņēma 15 bērni, 2014.gadā saņēma 9 bērni, bet 2015.gadā 5 bērni.
Audžuģime
Nepilngadīgo aprūpi pašvaldība pērk no citām pašvaldībām, jo novadam nav
pašvaldības bērnu nama, vienlaikus ir alternatīvi bērnu ārpusģimenes pakalpojumi, ko
nodrošina aizbildņi un audžuģimenes.
Bērnu skaits, kuri ievietoti audžuģimenēs vai bērnu namos, vai, kuriem noteikta aizbildnība
2013.gadā 2014.gadā 2015.gadā
Audžuģimenes 12 bērni 10 bērni 13 bērni
Aizbildnības 28 bērni 13 bērni 19 bērni
Bērnu nami 5 bērni 8 bērni 5 bērni
Avots: Lielvārdes novada bāriņtiesu dati
2013.gadā audžuģimenēs ievietoti 12 bērni, bet 2014.gadā to skaits samazinājās līdz
10 bērniem. 2015.gadā skaits palielinājies līdz 13 bērniem.
18
Sociālais dienests sadarbībā ar Lielvārdes novada bāriņtiesām regulāri apmeklē bērnus
bērnunamos, audžuģimenēs un pie aizbildņiem, sniedzot konsultatīvu, psihosociālu atbalstu,
kā arī, bez ikmēneša audžuģimeņu sociālā pabalsta izmaksas, nodrošina ar apģērbu, apaviem
u.c. sadzīves priekšmetiem, izmantojot humāno palīdzību.
Sociālās rehabilitācijas pakalpojums ģimenēm ar bērniem klienta dzīvesvietā.
Klientiem ir pieejams sociālās rehabilitācijas pakalpojums savās dzīvesvietās.
Sociālais dienests piešķir sekojošus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus ģimenēm ar
bērniem dzīvesvietā, piemēram, psihologa, logopēda u.c. speciālistu konsultācijas.
Sociālā dienesta speciālisti, sadarbībā ar klientiem, plānojuši un kopējiem spēkiem
centušies sasniegt un īstenot izvirzītos mērķus individuālajos sociālās rehabilitācijas plānos:
2013.gadā 2014.gadā 2015.gadā
Sociālās rehabilitācijas plāni 16 35 128
Sociālais darbs ar ģimenēm un bērniem.
Profesionāls sociālais darbs ar ģimenēm un bērniem tika uzsākts 2009.gadā. Sociālo
darbu ar ģimenēm un bērniem veic četri sociālie darbinieki. Lielvārdes novadā 2015.gadā bija
70 disfunkcionālas ģimenes. Ģimenēs konstatēti bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi.
Vecākiem trūkst prasmes bērnu aprūpē un audzināšanā. Vecāki saņem individuālas
konsultācijas, tiek piedāvātas sociālās rehabilitācijas iespējas, vecākiem tiek piedāvāts
apmeklēt izglītojošās un atbalsta grupas.
Lai sniegtu ģimenēm pēc iespējas lielāku atbalstu, projekta “Ģimenes asistentu
pakalpojuma attīstīšana Lielvārdes novadā” 30 ģimenēm tika piesaistīti asistenti.
Sociālie pakalpojumi pilngadīgām personām.
Sociālais dienests organizē Valsts finansētu sociālās aprūpes un sociālās
rehabilitācijas pakalpojumu pilngadīgām personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem
saņemšanu specializētajās sociālās aprūpes institūcijās.
Aprūpes institūcijās no Lielvārdes novada kopā ievietoto personu skaits (ievietojis
Sociālais dienests, kā arī privātpersonas ievietojušas savus tuviniekus):
2013.gads 2014.gads 2015.gads
26 pilngad.pers./
8 bērni
25 pilngad.pers./
13 bērni
31 pilngad.pers./
8 bērni
Aprūpe mājās.
Aprūpe mājās ir sociālie pakalpojumi personas dzīvesvietā (mājās) pamatvajadzību
nodrošināšanai personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt. Aprūpe mājās var
būt pastāvīga vai pagaidu.
Sociālā dienesta trīs aprūpētāji pilda aprūpi mājās pakalpojumus – Lielvārdē,
Jumpravā un Lēdmanē.
Sociālā dienas aprūpes centra speciālisti plāno un veic jaunus sociālās rehabilitācijas
pakalpojumus.
2015.gadā tika noslēgti četri Uzņēmuma līgumi ar aprūpētājiem, lai nodrošinātu
aprūpi mājās četrām personām.
Diagrammā Nr.6 apkopoti statistikas dati par sociālo pakalpojumu „Aprūpe mājās”
Lielvārdes novadā no 2013.gada līdz 2015.gadam.
19
Aprūpe mājās Lielvārdes novadā
Diagramma Nr.6
Ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijās
pilngadīgām personām.
Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās dzīvo personas, kuras
vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt, un kurām nepieciešama aprūpe 24
stundas diennaktī.
Salīdzinošie rādītāji attēloti Diagrammā Nr.7, kur redzams, cik pašvaldības iedzīvotāji
saņem VSAC un SAC pakalpojumus.
Ilgstošās sociālās aprūpes iestādēs ievietotās pilngadīgās personas
Diagramma Nr.7
Lielvārdes novada Sociālais dienests organizējis sociālos pakalpojumus, ievietojot
VSAC un SAC (ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās) kopā: 2013.gadā – 7 personām;
2014.gadā – 21 personai un 2015.gadā – 18 personas.
Sociālās rehabilitācija personām ar funkcionāliem traucējumiem.
Sociālā rehabilitācija personām ar funkcionālajiem traucējumiem darbspējīgā vecumā,
strādājošām pensijas vecuma personām, politiski represētajām personām un Černobiļas AES
avārijā cietušajiem un Černobiļas ĀES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem ir pieejams
Valsts apmaksāts sociālās rehabilitācijas pakalpojums. Valsts apmaksāts pakalpojums pieejams arī personām ar funkcionāliem
traucējumiem vai personām ar prognozējamu invaliditāti, kuriem ir Valsts darba ekspertīzes
ārstu komisijas (VDEĀK) atzinums par profesionālās rehabilitācijas nepieciešamību.
0
20
40
2013 2014 2015
14 10
28
0
2
4
6
8
2013.g.2014.g.
2015.g.
6 6
6 4
2
7
2 2
2 1 2
2 0
0 1 0
4
3
0 0 1
1
0
0
SAC Madliena SAC Ogres raj.slim. SAC Dzintarkrasta serviss
SAC Sloka SAC Pļaviņas SAC Ziedugravas
SAC Ļaudona Dagdas slimnīca
20
SIVA pakalpojumu saņēmušo personu skaits
Diagramma Nr.8
Deinstitucionalizācija un sociālie pakalpojumi personām un bērniem ar invaliditāti un
funkcionāliem traucējumiem.
Rīgas plānošanas reģions un Lielvārdes novada pašvaldība 26.02.2016. parakstījusi
līgumu Nr.11.14.3/12 (LNP/10.1-9/16/6), ar kuru nodrošinās ES struktūrfondu projekta
“Deinstitucionalizācija un sociālie pakalpojumi personām ar invaliditāti un bērniem”
(turpmāk tekstā – DI projekta) ieviešanu, veicot tā vispārējo vadību, kontroli un uzraudzību –
izveido DI projekta vadības grupu, kura veic visas nepieciešamās darbības DI projekta
veiksmīgai ieviešanai.
Labklājības Ministrijas 2015.gada 15.jūlijā apstiprinājusi Rīcības plānu DI projekta
īstenošanai 2015.-2020.gadam, kurā noteikts, ka ir jāveido arī Reģionu DI projekta vadības
grupas, kuru sastāvā ir Plānošanas reģiona Administrācijas vadītājs, Plānošanas reģiona
Attīstības padomes deleģēti pārstāvji, Plānošanas reģiona DI projekta vadītājs, pašvaldību un
NVO pārstāvji.
Reģiona DI projekta vadības grupa veiks šādas funkcijas:
1. uzraudzīs reģionā nepieciešamo pakalpojumu plānošanu;
2. uzraudzīs reģiona DI projekta plāna izstrādi, tai skaitā esošās situācijas analīzi
un nepieciešamo pakalpojumu plānošanu pa mērķa grupām;
3. organizēs pašvaldību sadarbību un panāks vienošanos par prioritāri attīstāmiem
pakalpojumiem, veicamām izmaiņām infrastruktūrā utt., t.sk.;
4. veiks monitoringu reģiona līmenī;
5. veidos un īstenos sadarbību ar citām reģiona līmeņa DI vadības grupām;
6. sadarbosies ar NVO sabiedrībā balstītu pakalpojumu plānošanā reģionā;
7. uzraudzīs reģiona DI plāna ieviešanu;
8. uzraudzīs personāla apmācību plānošanu un organizēšanu reģiona līmenī;
9. sniegs nacionālā līmeņa DI vadības grupai nepieciešamo informāciju;
10. uzraudzīs sabiedrības informēšanas pasākumu īstenošanu.
Tuvākajā laika periodā DI projekta ietvaros plānots attīstīt atelpas brīža pakalpojumus
bērniem ar funkcionāliem traucējumiem līdz 30 diennaktīm gadā vienam klientam. Kā arī
attīstīt sociālās aprūpes pakalpojumus bērniem ar invaliditāti līdz 4 gadu vecumam (ne vairāk
kā 50 st. nedēļā).
Psihologa pakalpojumi.
Bezmaksas psihologa pakalpojums tiek sniegts personām, ģimenēm ar bērniem, kuras
nonākušas krīzes situācijā (piemēram, attiecību krīzes, šķiršanās gadījumā, tuva cilvēka nāves
vai slimības gadījumā, pēcdzemdību krīzes gadījumā u.c.), kurām ir atkarības problēmas,
psihiski traucējumi (piemēram, pie pēc traumas stresa sindroma, depresijas, dažādu neirožu
gadījumā, psiholoģiska diskomforta gadījumā u.c.), bērnu uzvedības problēmu gadījumos.
Klientu skaits, kuri apmeklējuši Dienas centra psihologu
2013.gadā 2014.gadā 2015.gadā
Psihologa konsultācijas klientiem 108 108 132
0
50
2013 2014 2015
32 26 34
21
2015.gadā Dienas centra psihologam iekārtotas 82 klientu lietas un 132 klientiem
sniegtas 539 konsultācijas.
SOCIĀLAIS DIENAS APRŪPES CENTRS
Sociālā dienesta Sociālais dienas aprūpes centrs (turpmāk tekstā – Dienas centrs)
darbojas kopš 2009.gada 16.aprīļa. Dienas centrs pieejams katru darba dienu. Dienas centru
apmeklē galvenokārt seniori, personas ar invaliditāti, bet no mācībām brīvajā laikā -
pēcpusdienās un vakara stundās arī bērni un jaunieši.
Dienas centra darbības mērķi:
Sniegt sociālos pakalpojumus un organizēt to sniegšanu Dienas centra klientiem -
pensijas vecuma personām, personām ar invaliditāti un citām personu grupām, kurām
nepieciešama palīdzība, lai pārvarētu dažādas ikdienas dzīves sociāla rakstura problēmas,
krīzes situācijas (tai skaitā bērniem, jauniešiem, bezdarbniekiem u.c.), kā arī, lai rastu dažādas
brīvā laika pavadīšanas iespējas un veicinātu personu iekļaušanos sabiedrībā.
Veicināt Lielvārdes novada jauniešu iniciatīvu, līdzdalību pašvaldības lēmumu
pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē; labvēlīgus apstākļus jauniešu intelektuālai un radošai
attīstībai, veselīga un lietderīga brīvā laika izmantošanas iespējas, jauniešu vajadzībām un
interesēm atbilstošas informācijas pieejamību. Veidot sadarbību ar citām organizācijām un
struktūrvienībām novada, valsts un starptautiskā mērogā. Veidojot atmosfēru, kas balstās uz radoša prieka gūšanu, cilvēciskām vērtībām, ētiku,
pasaules apbrīnu un katra personību, dot radošas pašizpausmes brīvību un popularizēt
veselīgu dzīvesveidu.
Dienas centra pakalpojumi:
radošās darbnīcas pieaugušiem un bērniem;
izglītojošās darbnīcas bērniem;
psihologa konsultācijas;
kristīgā meditācija;
holesterīna, asinsspiediena un cukura līmeņa noteikšana asinīs;
veļas mazgāšana un žāvēšana;
duša;
atbalsta grupa „Dzīves prasmes” personām ar intelektuāliem attīstības traucējumiem
un atbalsta grupa „Dzīves spēks” personām pēc insulta, kurās vingrina sīko motoriku,
mācās izmantojot dažādas tehnikas, metodes, radoši darbojas, risina uzdevumus, trenē
atmiņu utt.;
„Māmiņu atbalsta grupa” - mācās no citu pieredzes, savstarpēji konsultējas, apgūst
jaunas prasmes;
maksas speciālisti – fizioterapeits, ergoterapeits un masieris;
treniņi, fiziskas nodarbības – vingrošana, nūjošana u.c.
Dienas centru no tā atvēršanas brīža līdz 2015.gada 31.decembrim apmeklēja 8273
klienti. Vidēji dienā Dienas centru apmeklējuši 23 klienti; mēnesī - 689 apmeklējumi, t.i., no
Lielvārdes pilsētas un pagasta 649 klienti, Jumpravas pagasta 30 klienti, no Lēdmanes pagasta
10 klienti.
22
Diagramma Nr.9
Klientu apmeklējums Dienas centrā
2013.gadā, aktīvi norisinājās projekta „Mobilā brigāde” darbība, kas būtiski palielināja
klientu apmeklējumu Dienas centrā. “Mobilā brigāde” projekta ietvaros pieejamāki bija
transporta pakalpojumi, kā arī ar iedzīvotājiem papildus strādāja 8 dažādi speciālisti, kuri
sniedza vispusīgus un profesionālus sociālos pakalpojumus 319 Lielvārdes novada
iedzīvotājiem.
Projektam beidzoties, turpinās radošās nodarbības dažādām iedzīvotāju grupām,
piemēram, brīvā laika pavadīšanas iespējas, kā arī Dienas centrā pulcējas personas no
dažādām nevalstiskajām organizācijām. Lielvārdes novada iedzīvotāji ir iepazinuši Dienas
centra piedāvātos pakalpojumus un aktīvi tos izmanto.
LIELVĀRDES NOVADA NEVALSTISKĀS ORGANIZĀCIJAS
Sociālā dienesta speciālisti sadarbojas ar Lielvārdes novada nevalstiskajām
organizācijām:
Lielvārdes Pensionāru biedrība,
Lielvārdes Invalīdu biedrība,
Lielvārdes attīstības fonds,
Biedrība ģimenēm ar īpašu vajadzību bērniem un jauniešiem "Vecāki kopā".
Nodibinājums „Mārīte ABC”.
Sociālais dienests kopā ar nevalstiskajām organizācijām īstenojis dažādus projektus,
sniedzot atbalstu dažādām interešu grupām, personām pensijas vecumā, personām, kurām
noteikta invaliditāte, ģimenēm ar bērniem, vientuļajām personām u.c.
STARPINSTITUCIONĀLĀ SADARBĪBA
Sociālais dienests izvirzījis mērķi:
sadarbībā nevalstiskajām organizācijām kā arī ar citām institūcijām un organizācijām,
to speciālistiem, uzlabot Lielvārdes novada teritorijā dzīvojošo sociālās atstumtības
riskam pakļauto iedzīvotāju, īpaši bērnu un jauniešu, dzīves kvalitāti un veicināt
pašiniciatīvas attīstību;
radīt labvēlīgus apstākļus sociālās atstumtības risku grupas bērniem un jauniešiem
saturīgi pavadīt brīvo laiku, ieviešot dažādas aktivitātes - radošās darbnīcas, dažādas
apmācības, organizējot sporta aktivitātes u.tml.
560
580
600
620
640
660
2013 2014 2015
623
595
689
23
SOCIĀLĀ DIENESTA SADARBĪBAS PARTNERI
Bāriņtiesa – sadarbības partneris sociālo gadījumu risināšanā sociālā riska ģimenēm
ar bērniem. Kopīgi apsekojumi, vardarbības gadījumu risināšana; ārpusģimenes aprūpes
formas organizēšana.
Valsts policija – sadarbība ar nepilngadīgo lietu speciālistiem sociālās korekcijas
plānu izstrādē nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem. Sociālais dienests informē par bērnu
tiesību pārkāpumiem ģimenēs, policija pieprasa apsekošanas aktus par viņu redzeslokā
esošām personām, ja tie ir Sociālā dienesta klienti, informē par personām, kas tiks atbrīvotas
no ieslodzījuma.
Izglītības iestādes – sadarbība ar sociālajiem pedagogiem skolēnu kavējumu
profilaksē, sociālo problēmu novēršanā u.tml., kā arī sociālo pedagogu preventīvais darbs ar
skolēniem.
Pašvaldības policija - sadarbība klientu apsekošanā, nepieciešamības gadījumā un
bīstamās situācijās risina sociālos gadījumus, kā to nosaka spēkā esošie normatīvie akti, kā arī
aizsargā sociālā darba speciālistus.
Nodarbinātības valsts aģentūra - sadarbība algoto pagaidu sabiedrisko darbu
nodrošināšanā, darba piedāvājumi un tālākizglītības kursu jautājumos ilgstošiem pabalsta
saņēmējiem, izzina apmācība iespējas.
Ģimenes ārsti – sadarbība un informācijas apmaiņa par kopīgajiem klientiem –
bērniem un pieaugušajām personām, atbilstošas aprūpes nodrošināšanai dažādiem klientiem,
pārrunas par bērnu veselību riska ģimenēs vai personu mobilitātes un pašaprūpes spēju
novērtēšanas jautājumi, lai saņemtu kopšanas pabalstu, kā persona ar 1.grupas invaliditāti
u.tml.
Ārstniecības iestādes - sadarbība ar ārstiem un slimnīcu sociālajiem darbiniekiem par
klientu uzturēšanos institūcijā, aprūpi pēc ārstēšanās kursa pabeigšanas, tuvinieku
piesaistīšanas gadījumu risināšana u.tml.
Valsts sociālā apdrošināšanas aģentūra – informācijas saņemšana par sociālās
palīdzības klientiem sarežģītākos pensijas saņemšanas jautājumos, u.c. gadījumos.
Pagastu pārvaldes – sociālo darbinieku nodrošināšana ar telpām un transportu
apsekojumiem un citi gadījumi, kad tas nepieciešams klientu problēmu risināšanai.
Probācijas dienests – informācija par personām, kas atbrīvotas no ieslodzījuma,
bijušas notiesātas par seksuālu vardarbību pret bērniem, nepilngadīgo lietu speciālistiem
sociālās korekcijas plānu izstrādē, Sociālā dienesta resursu piesaistīšana (piemēram,
psihologa) personām, kas notiesātas ar sabiedriskajiem labošanas darbiem, u.c.
Nevalstiskās organizācijas – sadarbība jau vairāku gadu garumā, atsevišķas vietējās
nevalstiskās organizācijas, izmanto Sociālā dienesta Dienas centra telpas savai darbībai un
pasākumiem.
SOCIĀLO PAKALPOJUMU UN SOCIĀLĀS PALĪDZĪBAS PROBLĒMAS UN
VAJADZĪBAS
Valsts kancelejas veiktajā pētījumā „Sākotnējās ietekmes (Ex-ante) novērtējums par
iecerētajām strukturālajām reformām profesionāla sociālā darba politikas jomā” secināts, ka
dominējošā funkcija sociālajos dienestos ir sociālās palīdzības sniegšana, kaut gan sociālā
palīdzība neatrisina klientu problēmu cēloni. Nepietiekami finanšu līdzekļi pamatvajadzību
nodrošināšanai, kā rezultātā sociālais dienests lemj par sociālās palīdzības piešķiršanu, ir
sekas multiplām ģimenes vai personas sociālajām problēmām, kuras mēģina risināt ar sociālās
palīdzības pabalstiem.
Sociālā dienesta darbā izkristalizējas problēmu loks, kas skar gan Sociālā dienesta
klientu, gan Sociālo dienestu kā iestādi. Problēmas gan vienā, gan otrā jomā ir jārisina
vienlaikus, nodrošinot Sociālā dienesta darbu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem
un prasībām, attīstot un sniedzot sociālos pakalpojumus.
Svarīga ir arī Sociālā dienesta sociālo darbinieku profesionālās izdegšanas profilakse
un sociālo pakalpojumu sniedzēju kapacitātes stiprināšana un paaugstināšana. Kā arī
24
nepieciešams regulāri apzināt sociālo pakalpojumu un palīdzības saņēmēju mērķa grupas un
vajadzības, plānojot turpmākos sociālos pakalpojumus.
Lai izvērtētu nepieciešamo sociālo pakalpojumu attīstību dažādām mērķgrupām, gan
no iedzīvotāju aptaujām, gan no Sociālā dienesta sociālā darbinieka praktiskās pieredzes
viedokļa tiek definētas šādas problēmas:
1. tāpat kā valstī kopumā gan lielākais finanšu līdzekļu ieguldījums, gan sociālā
darbinieka darba laiks un saturs tiek veltīts dokumentācijas noformēšanai, kā arī sociālajai
palīdzībai, kaut vairāk, kā 20 gadu pieredze liecina, ka sociālā palīdzība neatrisina klienta
sociālās problēmas;
2. jaunu sociālo pakalpojumu attīstība Lielvārdes novadā notiek samērā gausi, daļēji tā
notikusi par projektos piesaistītajiem līdzekļiem, bet jaunu Eiropas Savienības Fondu
projekta līdzekļu piesaistīšanai šobrīd nesaredz lielas iespējas. Sociālā dienesta speciālisti
savu iespēju robežās attīstīta un īsteno iespējamos sociālos pakalpojumus;
3. netiek piedāvāti maksas pakalpojumi, kaut spēkā esošie normatīvie akti nosaka, ka
ikviens ir tiesīgs saņemt sociālos pakalpojumus atbilstoši savām vajadzībām, kā arī likuma
normas nosaka, ka par pakalpojumu ir pienākums samaksāt;
4. Sociālais dienests daļēji praktizē sociālo pakalpojuma pirkšanu no citām pašvaldībām
vai sabiedriskajām organizācijām;
5. Sociālajam dienestam nav kapacitātes izveidot specifiskām klientu grupām atbilstošus
sociālos pakalpojumus;
6. daļēji nodefinēts nepieciešamais sociālo pakalpojumu grozs konkrētu sociālo
problēmu mazināšanai vai novēršanai;
7. sociālā darba speciālistiem ir sarežģīti un mērķtiecīgi plānot laiku, jo darbs ir
sadrumstalots, sociālais darbs atkarīgs no klientu plūsmas, primāri strādā ar nepieciešamās
dokumentācijas noformēšanu un sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu sniegšanu,
reaģē uz krīzes situācijām, sociālais darbs ar grupām nepietiekams, neatliek laiks
preventīvajam sociālajam darbam, klientu apsekošanai, liela atbildība vienam pieņemt
lēmumus;
8. tehniskais un telpu nodrošinājums - ir situācijas, kad nav iespējams klienta klātbūtnē
izmantot datu bāzes un noformēt dokumentus klientu lietā, pie tā jāatgriežas atkārtoti, pie
katra datora nav skeneru, līdz ar to tas apgrūtina iespējas klienta lietas veidošanā.
Atsevišķi darba kabineti jādala ar otru sociālo darbinieku, līdz ar to klienta apkalpošanā
sarežģīti nodrošināt likumā noteikto konfidencialitāti;
9. sociālajam darbiniekam nav karjeras izaugsmes iespēju, zūd motivācija pilnveidot
ikdienas darbu, pielietot jaunas darba metodes, kas nenāk par labu darba kvalitātei;
10. valstī nav izstrādāta vienota sociālo darbinieku noslodzes un darba rezultātu
novērtēšanas sistēma, iztrūkst tās sasaiste ar sociālo darbinieku vienotu atalgojuma
sistēmu, pastāv sociālo darbinieku profesionālā konkurence, kas neveicina sadarbību;
11. sociālajam darbiniekam nereti pietrūkst specifiskas zināšanas un prasmes
sociālā darba praksē ar sarežģītām klientu mērķgrupām, nepieciešams apgūt jaunu
metodiku, ar ko aizstāt pamācīšanu un kontroli. Kvalifikācijas paaugstināšanai budžetā
atvēlēti nelieli finanšu līdzekļi;
12. valstī nav skaidri noteiktas sociālā darba kompetences robežas, nereti sociālie
darbinieki veic pienākumus, kas nesasaucas ar sociālā darba būtību un noteiktajiem
pienākumiem sociālajā darbā.
Problēmas, kuras jārisina sociālajiem darbiniekiem darbā ar mērķgrupām:
nespēja uzņemties atbildību par savu dzīvi;
zems izglītības līmenis, vājas sociālās prasmes;
grūtības, pielāgoties dzīves pārmaiņām, adaptēšanās grūtības;
dzīvesvietas attālums sarežģī nokļūšanu uz apmācībām un darbu;
neprot saskatīt un izmantot resursus;
25
vientulība, bezcerība, neticība, ka esošajā situācijā, iespējams, ko izmainīt;
sairusi ģimene, nav savstarpējas atbildības un emocionālas piesaistes starp bērniem un
vecākiem;
praktisku iemaņu trūkums mājsaimniecības organizēšanā un bērnu audzināšanā;
atkarību, vardarbības pieaugums, līdzatkarība;
garīgās un emocionālās veselības traucējumi vecākiem, augsts stresa līmenis, spriedze
ģimenēs.
IEDZĪVOTĀJU IETEIKUMU UN VĒLMJU APKOPOJUMS
Mērķgrupas Ieteikumi
1. Ģimenes, kurās
aug bērni,
audžuģimenes,
aizbildņi un
bērni bāreņi
Īslaicīga bērnu pieskatīšanas iespēja bērniem ar invaliditāti.
Dienas centru/aktivitāšu vai iniciatīvu centru izveidošana
pagastos (telpas, kur bērniem un pagastu iedzīvotājiem
uzturēties pēc skolas, piedāvātas dažādas brīvā laika
pavadīšanas iespējas).
Krīzes ģimenes pakalpojuma ieviešana (sadarbībā ar blakus
novadiem, nodrošinot, lai ģimeni, kura ir krīzes situācijā
jebkurā diennakts laikā var savā ģimenē uzņemt bērnus).
Vēl plašāk attīstīt atbalsta un pašpalīdzības grupas ģimenēm ar
bērniem un novada iedzīvotājiem – piemēram, bērnu
emocionālajā audzināšanā; pusaudžu vecumposma īpatnības,
pašapziņas celšana u.tml.
Nodrošināt juridiskās konsultācijas un atbalstu.
Dzīvojamā fonda izveide ģimenēm krīzes situācijās.
Sociālo prasmju apgūšanas pakalpojums jaunajām māmiņām
un bērniem, kas atgriežas no bērnu namiem.
Attīstīt ģimenes asistenta pieejamību.
Atbalsts ģimenēm, krīzes situācijās nonākušām personām, īpaši
tām, kurām nav pietiekamu sociālo prasmju.
Ārkārtas pabalsta ieviešana ģimenēm.
2. Pensijas vecuma
personas
Paplašināt aprūpe mājās pakalpojumu, tai skaitā aprūpes
pakalpojumu personām, kurām ir apgādnieki.
Nodrošināt aprūpi mājās klientiem, piegādājot siltu ēdienu uz
mājām.
Regulāri apsekot iedzīvotājus novada viensētās.
Izveidot īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojumu, kuru var
saņemt klienti līdz mirklim, kad atbrīvojas vietas ilgstošās
sociālās aprūpes institūcijā, kā arī gadījumos, kad nepieciešama
klienta kopšana pēc ārstēšanās ārstniecības iestādēs.
Izzināt personas, kuras piekristu būt par aprūpētājiem.
Dienas centru izveide Lielvārdes novada Jumpravas un
Lēdmanes pagastos (pensijas vecuma personām, personām ar
invaliditāti, jauniešiem un ģimenēm), kurā tiktu nodrošinātas
dažādas radošās nodarbības, veselības pārbaudes iespējas u.tml.
3. Personas, kurām noteikta
invaliditāte
Pārbūvēt vai remontēt mājokļus personām ar garīga un psihiska
rakstura traucējumiem un personām ar funkcionāliem
traucējumiem.
Attīstīt sociālos pakalpojumus, t.sk., specializētās darbnīcas
u.tml.
Izveidot un attīstīt atbalsta pakalpojumu – grupu dzīvokļi
personām ar garīga un psihiska rakstura traucējumiem.
26
Izveidot uzbrauktuves pie mājām personām, kurām noteikta
invaliditāte un kuri pārvietojas ratiņkrēslos.
Izveidot īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojumu, kuru var
saņemt klienti līdz mirklim, kad atbrīvojas vietas ilgstošās
sociālās aprūpes institūcijā, kā arī gadījumos, kad nepieciešama
klienta kopšana pēc ārstēšanās ārstniecības iestādēs.
Attīstīt pakalpojumu - specializētās darbnīcas, kurās notiktu
dažādas nodarbības personām, kurām noteikta invaliditāte.
4. Bezdarbnieki,
pirmspensijas vecuma
personas
Plānot un attīstīt prasmju atjaunošanas un saglabāšanas atbalsta
grupas.
Nodrošināt psihologa konsultācijas psihoemocionālā stāvokļa
izvērtēšanai un sniegt psihoemocionālo atbalstu.
Pakalpojuma - gadījuma darbi ieviešana (Sociālā dienesta
pabalstu saņēmējiem, lai varētu saņemt pabalstus, obligāti
noteikt sabiedriskos darbus pie privātpersonām, uzņēmējiem,
pašvaldībās un valsts iestādēs.).
5. Sociālo pakalpojumu un
sociālās palīdzības
sistēmas pilnveide
Jaunu sociālā darba metožu attīstīšana un izmantošana
sociālo pakalpojumu sniegšanā.
Attīstīt daudzveidīgākas iedzīvotāju informēšanas formas
(izstrādāt jaunus informācijas bukletus un pilnveidot jau esošos
bukletus, nodrošināt Sociālā dienesta klientiem pieeju
internetam un datoram, ieviest Sociālā dienesta suvenīrus un
dāvanas, regulāri sekot izmaiņām un pilnveidot informāciju
Lielvārdes pašvaldības tīmekļa vietnē - www.lielvarde.lv - par
Sociālā dienesta darbu.
Paplašināt sadarbību ar dažādām institūcijām, kuras sniedz un
piedāvā sociālos pakalpojumus, piemēram, apmācības,
īslaicīgas atpūtas iespējas, nometnes, iesaistīšanos projektos
u.tml.
Attīstīt un paplašināt sociālo pakalpojumu – darbs pie klienta
mājās.
Attīstīt sociālo darbu ar dažādām Lielvārdes novada iedzīvotāju
sociāli mazaizsargātām un problēmu
grupām, piemēram, veidot atbalsta grupas, izvērstāk veicot
sociālo darbu.
6. Dienesta speciālistu
kompetences
paaugstināšana
Pilnveidot sociālā darba speciālistu profesionalitāti, regulāri
organizējot kvalifikācijas celšanas seminārus, organizējot
pieredzes apmaiņas vizītes, nodrošinot regulāras supervīzijas.
Veikt sociālā darbinieka noslodzes izvērtējumu.
Veidot metodisko sociālā darba materiālu bibliotēku.
Veikt darba laika uzskaiti.
7. Infrastruktūra un
materiālā bāze
Nodrošināt pietiekoši un kvalitatīvu datortehniku katram
sociālajam darbiniekam.
Uzbūvēt Dienas centra filiāles Lielvārdes novada Jumpravas un
Lēdmanes pagastos.
8. Dienesta struktūras
pilnveide
Ja nepieciešams, veidot sociālajā dienestā nodaļas, atdalot
sociālo palīdzību no sociālajiem pakalpojumiem.
Ja nepieciešams, pagasta pārvaldēs strādā nevis viens sociālais
darbinieks, bet strādā speciālistu komanda.
Nodrošināt specializēto transportu personām ar invaliditāti,
izstrādājot vienotu metodiku.
Aktīvāk strādāt un pilnveidot starpinstitucionālās komandas
27
darbu.
Attīstīt un plašāk veikt preventīvo darbu ar Lielvārdes novada
bērniem, skolēniem un iedzīvotājiem.
9. Jaunieši Attīstīt resursus un sociālos pakalpojumus, ko piedāvāt
jauniešiem, viņu vecākiem un tuviniekiem, kad jaunietim
novēroti uzvedības traucējumi, atkarību problēmās u.tml.
10. Darbs ar projektiem Darbs pie projektu izstrādes ir papildus slodze, bez papildus
atalgojuma, līdz ar to atrast motivāciju un iekšējos resursus.
Sociālā dienesta speciālistiem, veicot sociālo darbu, diskusijās noskaidrotās problēmas
un definētās vēlmes
Problēmas Vajadzības
1. Vecāki ir noguruši diendienā esot kopā ar
bērniem/jauniešiem, kuriem noteikta
invaliditāte, neatliek laiks sev, vecāki
izdeg un nogurst
1. Atbalsta un pašpalīdzības grupas
vecākiem, kuru ģimenēs ir bērns(i),
kuriem noteikta invaliditāte.
2. Atelpas brīža pakalpojumi vecākiem.
3. Pavadoņa–asistenta pakalpojumi bērniem,
jauniešiem, kuriem noteikta invaliditāte.
2. Vienveidīga un garlaikota dzīve mājās
nogurdina bērnus/jauniešus un bērnus,
kuriem noteikta invaliditāte, īpaši vasarā
un skolas brīvlaikos, viņi kļūst depresīvi,
nevēlas un negrib neko palīdzēt mājas
darbu veikšanā, kļūst apātiski un pat
baidās iziet cilvēkos, nedodas ārpus mājas
izbraukumos, nevēlas nakšņot svešās un
nezināmās vietās (piem., palikt bērnu
vasaras diennakts nometnēs)
4. Bērnu/jauniešu invalīdu mērķgrupai
organizēti pasākumi.
5. Regulāras gleznošanas, mūzikas un
mākslas nodarbības bērniem/jauniešiem ar
invaliditāti.
6. Organizēti pasākumi skolas un vasaras
brīvlaikos bērniem/jauniešiem ar
invaliditāti un citiem bērniem no ģimenēm
ar nelieliem ienākumiem.
7. Nometnes bērniem/jauniešiem, kuriem
noteikta invaliditāte (ar un bez vecākiem).
8. Dienas centra pasākumi
bērniem/jauniešiem, kuriem noteikta
invaliditāte un bērniem no ģimenēm ar
nelieliem ienākumiem.
3. Jaunieši, kuriem noteikta invaliditāte, vai,
kuri ir no sociālā riska ģimenēm, labprāt
strādātu un gūtu paša nopelnītus
finansiālus ienākumus, īpaši tie, kuri
beiguši mācības skolās, bet nav šādu
iespēju
9. Jauniešu, kuriem noteikta invaliditāte, vai,
kuri ir no sociālā riska ģimenēm,
nodarbinātība atbilstoši viņu spējām un
iespējām.
10. Specializētas darbnīcas.
11. Darbavietu radīšana un meklēšana
personām, kurām noteikta invaliditāte un
kuri ir sociālā riska ģimeņu uzskaitē.
4. Grūtības apmeklēt piedāvātās nodarbības,
dažādas atrunas, piemēram, vienkārši
nevēlēšanās kaut kur doties, veselības dēļ
u.tml.
12. Transporta pakalpojumi personām, kurām
noteikta invaliditāte, t.sk., specializētā
transporta nepieciešamība.
13. Sociālo pakalpojumu piedāvāšana
dzīvesvietā vai maksimāli tuvu tai.
5. Vecāki un jaunieši vēlas, lai pilngadību
sasniegušais jaunietis, kuram noteikta
invaliditāte, mācītos dzīvot patstāvīgi,
atsevišķi no vecākiem
14. Grupu dzīvokļi vai mājas jauniešiem,
kurām noteikta invaliditāte patstāvīgas
dzīves uzsākšanai sociālā aprūpētāja
uzraudzībā.
15. Sociālo prasmju mācīšana.
6. Neprasme jauniešiem sevi aizstāvēt uz 16. Psiholoģiska un veselīga dzīvesveida
28
ielas, izvairīties no krāpnieku iekļūšanas
dzīvoklī, neapdomīga maksas
pakalpojumu izmantošana internetā u.tml.
veicinoša rakstura informācija
jauniešiem un vecākiem par dažādu
vecumposmu īpatnībām, garīgu slimu
jauniešu seksualitātes īpatnībām,
paaudžu komunikāciju u.tml.
7. Jauniešu seksualitāte un vecāku neprasme
ar to tikt galā
17. Individuālas konsultācijas vecākiem pie
speciālistiem.
18. Informācija vecākiem, audžuvecākiem un
aizbildņiem.
8. Nepietiekama informācija par jaunākajiem
izmaiņām normatīvajos aktos, nav
informācijas par piedāvātajiem sociālajiem
pakalpojumiem pašvaldībā, neprasme tos
praktiski izmantot
19. Vecākiem individuāli skaidrota un
rakstiski sniegta jaunākā informācija par
sociālajiem pakalpojumiem u.c.
iespējām, ko nosaka normatīvie akti.
20. Zināšanas vecākiem, kā praktiski
pieteikties un izmantot sociālos
pakalpojumus u.c. iespējas.
9. Maz iespēju jauniešiem, kuriem noteikta
invaliditāte un kuriem, ir kustību
traucējumi, bet, kuri vēlas turpināt
izglītību, tāpat jauniešiem, kuri dzīvo
sociālā riska ģimenēs, piemēram, pēc
pamatskolas, mācīties tālmācībā, vai arī
tālākā izglītības iegūšana viņiem ir par
dārgu, ģimene to nevar atļauties
21. Izzinātas un skaidrotas tālmācības
izglītības iespējas jauniešiem, kuriem
noteikta invaliditāte un kuriem ir kustību
traucējumi, vai, kuri dzīvo sociālā riska
ģimenēs.
22. Finansiāls atbalsts jauniešu, kuriem
noteikta invaliditāte vai, kuri dzīvo
sociālā riska ģimenēs, tālākizglītībai.
10. Bērnu/jauniešu, kuriem noteikta
invaliditāte, vai, kuri dzīvo sociālā riska
ģimenēs, izolācija no citiem bērniem
sabiedrībā, vecāku objektīvās un
subjektīvās sajūtas, ka sabiedrība izvairās
no šādām ģimenēm, nepieņem viņu
bērnus
23. Organizēti kopīgi pasākumi, nodarbības,
nometnes bērniem/jauniešiem, kuriem
noteikta invaliditāte, vai, kuri dzīvo
sociālā riska ģimenēs, ar citiem
sabiedrības bērniem/jauniešiem.
Iedzīvotāju aptaujā un domnīcā “Sociālā vide Lielvārdes novadā” noskaidrotās
problēmas un vajadzības
2015.gadā veikta Sociālā dienesta aptauja Lielvārdes novada iedzīvotājiem, kurā
piedalījās 87 respondenti, kā arī, minētā aptauja bija kā klientu apmierinātības pētījums par
Sociālā dienesta darbu.
LIELVĀRDES NOVADA IEDZĪVOTĀJU APTAUJAS REZULTĀTI
Lielvārdes novada iedzīvotāji (respondenti) aptaujā izteikuši savas vēlmes, iesakot,
kādus sociālo pabalstu un sociālo pakalpojumu veidus viņi vēlētos, lai Lielvārdes novadā
attīsta no jauna, kā arī izteikuši viedokli par Sociālā dienesta darbu:
1. Paaugstināt ienākuma līmeni maznodrošinātās ģimenes statusam.
2. Pabalstu arī 3.grupas invalīdiem invaliditātes seku mazināšanai.
3. Paaugstināt GMI pabalsta apmēru.
4. Veselības pabalstu arī pensijas vecuma personām.
5. Pansionātu.
6. Atbalstu vientuļām māmiņām.
7. Lētāku transportu “taksim” (transporta pakalpojums), lai tiktu pie ārsta.
8. Dalīt bezmaksas maizīti arī personām bez bērniem.
29
9. Palīdzību komunālo maksājumu segšanai.
10. Aprūpi mājās.
11. Auklītes pakalpojumus.
12. Biežāk apciemot vientuļos pensionārus.
13. Pirti, dušas, veļas mazgāšanu Jumpravas pagastā.
14. 46% respondenti bijuši vecumā no 40-61 gads.
15. 37% Sociālo dienestu apmeklē katru mēnesi, un tāpat 37% respondenti Sociālo dienestu
apmeklē cita iemesla pēc.
16. 42% respondenti norāda, ka visbiežāk Sociālajā dienestā ierodas, lai risinātu sociālo
pabalstu jautājumus un izziņu saņemšanu (25%).
17. 77% respondenti norāda, ka sociālais darbinieks sniedzis detalizētu skaidrojumu un
informāciju par sociālo palīdzību un sociālajiem pakalpojumiem.
18. 46% respondenti uzskata, ka sociālo pabalstu un sociālo pakalpojumu klāsts ir pietiekošs,
ko sniedz Sociālais dienests; 15%, ka tas nav pietiekošs, bet 39% respondenti nezina visus
pabalstu un pakalpojuma veidus.
19. 76% respondenti zina, kur iegūt informāciju par Sociālā dienesta sociālajiem
pakalpojumiem; 14% - nezina.
20. 82% respondentu apmierina apmeklētāju pieņemšanas laiki Sociālajā dienestā; 2% - nē,
bet 16% - nezina pieņemšanas laikus.
21. Respondenti sociālo pakalpojumu kvalitāti kopumā raksturo atzinīgi, norādot 33% uz
darbinieku kvalitāti; 29% - visi iepriekš minētie; 20% - sajūta, ka varu uzticēties sociālā
darba speciālistam; 3% - cits.
22. 40% respondenti norāda, ka saņemtais sociālais pakalpojums ir bijis kā atbalsts un
veicinājis problēmu risināšanu; 4% - nav spējuši ietekmēt un palīdzēt; 1% - cits.
23. Saņemot sociālos pakalpojumus, respondenti novērtējuši, cik lielā mērā ir svarīgas un
nozīmīgas sekojošas lietas un sniegtas sekojošas atbildes:
23.1. saņemt informāciju par sociālajiem pakalpojumiem, to saturu, izmaksām un
saņemšanas kārtību 98% norāda, ka tas ir nozīmīgi;
23.2. sociālo pakalpojumu atrašanās vietas un pieejamība 81% ir nozīmīga;
23.3. sociālā pakalpojuma sniegšana (darba pieņemšanas laiks) 74% - nozīmīgs;
23.4. sociālo darbinieku profesionalitāte 95% - nozīmīga;
23.5. sociālo darbinieku attieksme pret klientu 93% - nozīmīga;
23.6. sociālo darbinieku pieejamība un elastīgums 88% - nozīmīgs;
23.7. 75% respondenti sajūt, ka viņu dzīvē kaut kas mainās uz labo pusi; 7% -
nenozīmīgi;
23.8. 67% uzskata, ka sniegto sociālo pakalpojumu daudzveidība dod iespēju
izvēlēties respondentam atbilstošāko;
23.9. 75% respondenti norāda, ka viņiem nozīmīga ir telpu atbilstība klientiem ar
invaliditāti;
23.10. 60% respondentiem nozīmīgs ir telpu iekārtojums-ērtums; 8% - nenozīmīgi;
23.11. iespēja būt uzklausītam un saņemt atbalstu nozīmīgi ir 91% respondentu;
23.12. konfidencialitātes nodrošināšana, iegūtās informācijas neizpaušana 75%
respondentu tas ir nozīmīgi; 9% - nenozīmīgi;
23.13. savlaicīga un ātra sociālo pakalpojumu saņemšana nozīmīga 87% respondentu;
1% nenozīmīgi;
23.14. sociālo pakalpojumu sniedzēja reputācija (ko par to runā/stāsta citi) 53%
respondentu tas ir nozīmīgi; 25% - nenozīmīgi;
23.15. materiālais labums (humānā palīdzība, pārtikas pakas, maize u.tml.) 62%
respondentu tas ir nozīmīgi; 19% - nenozīmīgi;
23.16. 80% respondentu nozīmīgs ir finansiālais labums (sociālie pabalsti); 6% -
nenozīmīgi;
23.17. 64% respondentu viņa līdzdarbība situācijas uzlabošanā ir nozīmīga; 15% -
nenozīmīga.
30
Ar apkopotajiem aptaujas rezultātiem tika iepazīstināta Lielvārdes novada domes
Sociālo un sabiedriskās drošības komitejas deputāti.
Aptaujas rezultāti pārrunāti un analizēti Sociālā dienesta sēdē, piedaloties sociālā
darba speciālistiem.
Domnīca “Sociālā vide Lielvārdes novadā”
2015.gada martā Lielvārdes novadā notika četras domnīcas “Sociālā vide Lielvārdes
novadā” (turpmāk tekstā _ Domnīca):
divas – Lielvārdē - 10. un 17.martā;
viena – Jumpravas pagastā – 24.martā;
viena – Lēdmanes pagastā – 26.martā.
Domnīcās piedalījās 108 dalībnieki – Lielvārdes novada iedzīvotāji, Jauniešu domes,
biedrību pārstāvji, reliģisko draudžu pārstāvji, Sociālā dienesta speciālisti, pašvaldības
Administrācijas (izglītības, jaunatnes lietu, attīstības nodaļas, mājas lapas speciālisti), kultūras
iestāžu pārstāvji, Sociālo, medicīnas un reliģijas jautājumu komitejas deputāti, Jumpravas un
Lēdmanes pagastu pārvalžu vadītāji.
Domnīcas mērķis:
Informēt novada iedzīvotājus par Sociālā dienesta darbu, t.sk., sociālajiem pabalstiem
un sociālajiem pakalpojumiem.
Darba grupās un diskusijās iniciēt nepieciešamos uzlabojumus sociālās vides
pilnveidošanai.
Sociālā vide - ietvēra plašu jautājumu spektru, ieskaitot sociālo pakalpojumus,
nodarbinātības, veselības aprūpes un veselības veicināšanas, vides pieejamības un drošas
vides jautājumus. Būtiski svarīgas lietas, kas atspoguļojas sabiedrības un vides veselībā, ir
iespējas iegūt labu izglītību un nodarbošanos, kvalitatīvu veselības aprūpi, dzīvot veselīgā
vidē.
Secinājumi:
1. Iedzīvotāji pozitīvi vērtē Sociālā dienesta Dienas centra darbību.
2. Domnīca kā darbības forma iedzīvotāju informēšanā un viedokļa noskaidrošanā
vērtējama kā laba.
3. Kopumā iedzīvotāju aktivitāte/iesaistīšanās vērtējama kā zema, iesaistoties Domnīcu
darbā. Taču pozitīvi vērtējama atsaucība pēc personiska ielūguma.
Turpmākā rīcība:
1. Informēt sabiedrību par Domnīcās izteiktajiem priekšlikumiem.
2. Izvērtēt aptaujas par Sociālā dienesta darba kvalitātes novērtējumu rezultātus un
balstoties uz tiem plānot turpmāko darbu.
3. Informēt pašvaldības speciālistus par iedzīvotāju izteiktajiem priekšlikumiem.
4. Veikt sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības kvalitātes novērtēšanu.
5. Izveidot Lielvārdes novada Sociālā dienesta sociālo pakalpojumu darbības stratēģiju.
SOCIĀLĀ DIENESTA DARBĪBAS VĪZIJA, MĒRĶIS, MISIJA UN UZDEVUMI
MĒRĶU SASNIEGŠANAI
Vīzija
Sociālais dienests ir augsta servisa organizācija, kurā strādā profesionāli un motivēti
speciālisti, kas sniedz sociālo drošību ikvienam pašvaldības iedzīvotājam viņa sociālo
problēmu mazināšanā vai atrisināšanā.
31
Sociālā dienesta darbības mērķis.
Attīstīt un nodrošināt kvalitatīvus, profesionālus un pieejamus sociālos pakalpojumus
un sociālo palīdzību Lielvārdes novada administratīvajā teritorijā dzīvojošajiem
iedzīvotājiem, maksimāli veicinot un atjaunojot viņu sociālās funkcionēšanas spējas.
Sociālā dienesta misija Attīstīt personas un kopienas resursus iedzīvotāju sociālo problēmu risināšanā,
atbilstoši ikviena iedzīvotāja individuālajām vajadzībām un spējai līdzdarboties savas dzīves
kvalitātes uzlabošanā.
Sociālā dienesta virsmērķis:
Līdz 2018.gadam Sociālais dienests novadā attīstīs jaunus iedzīvotāju vajadzībām
atbilstošus, pieejamus un kvalitatīvi sniegtus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību.
Sociālā dienesta apakšmērķi:
1. Piedāvāt Lielvārdes novada iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus un pieprasītus jaunus
sociālos pakalpojumus. Nodrošināt kvalitatīvu, kompleksu sociālās palīdzības pakalpojumu
klāstu un atbalstu krīzes situācijā nonākušām personām, pensijas vecuma personām un
personām ar I, II grupas invaliditāti, kurām ir pasliktinājusies veselība un dzīves kvalitāte un
kuras nespēj apmierināt savas pamatvajadzības un pašaprūpi.
2. Sociālā dienestā ieviest kvalitātes vadības sistēmu, kas pilnveidotu Sociālā dienesta
sniegotos sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību.
3. Pilnveidot starpinstitucionālo sadarbību.
Politikas rezultāti apakšmērķiem
Apakšmērķi Rezultāti
1. Piedāvāt novada iedzīvotāju vajadzībām
atbilstošus sociālos pakalpojumus,
nodrošināt kvalitatīvu, kompleksu sociālās
palīdzības pakalpojumu klāstu un atbalstu
krīzes situācijā nonākušām personām,
pensijas vecuma personām un personām ar
I, II grupas invaliditāti, kurām kādu apstākļu
dēļ ir pasliktinājusies veselība un dzīves
kvalitāte un kuras nespēj apmierināt savas
pamatvajadzības un pašaprūpi
Sociālā dienesta darbība nodrošina un
apmierina klienta vēlmes un
vajadzības pēc kvalitatīviem
sociāliem pakalpojumiem un sociālās
palīdzības.
Klienti ir apmierināti, mazinās sociālā
spriedze.
Tiek apmierināts plašs klientu loks.
2. Sociālā dienestā ieviest kvalitātes vadības
sistēmu, kas pilnveidotu Sociālā dienesta
sniegotos sociālos pakalpojumus un sociālo
palīdzību
Kvalitatīvi sniegti sociālie
pakalpojumi un sociālā palīdzība –
Lielvārdē, Jumpravā un Lēdmanē,
notiek nepārtraukta pilnveidošanās un
attīstība, balstoties uz apzinātajām
klientu vajadzībām.
3. Pilnveidot starpinstitucionālo sadarbību Izveidojusies profesionāla
starpinstitucionālo darbinieku
komanda, kas vērsta uz kopīgu mērķu
sasniegšanu klientu labā.
Uzdevumi mērķu sasniegšanai
1. Paaugstināt sociālo pakalpojumu sniegšanā iesaistīto darbinieku darba kvalitāti un
efektivitāti.
32
Uzdevums vērsts uz darbinieku zināšanu, prasmju un pieredzes apgūšanu, nodrošinot
darbinieku specializāciju un radot iespējas horizontālajai karjerai, atdalot sociālo palīdzību no
sociālajiem pakalpojumiem.
2. Uzlabot Sociālajā dienestā vadības kvalitātes principus. Uzdevums vērsts uz sociālo pakalpojumu izvērtēšanas, piešķiršanas, kontroles un
informācijas uzskaites funkciju nodrošināšanu, pilnveidot vadības kvalitātes principus.
3. Attīstīt jaunus alternatīvos sociālās aprūpes pakalpojumus. Uzdevums vērsts uz personu, kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai
funkcionālo traucējumu dēļ, pamatvajadzību apmierināšanu, nepazeminot personas dzīves
kvalitāti.
4. Attīstīt jaunus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Uzdevums vērsts uz negatīvo sociālo seku mazināšanu vai novēršanu, kuras personas
dzīvē radušās invaliditātes, darbnespējas, brīvības atņemšanas un soda izciešanas, atkarības,
vardarbības vai citu faktoru dēļ.
6. Attīstīt citus sociālos pakalpojumus. Uzdevums vērsts uz personu, ģimeņu vai personu grupu, lai palīdzētu tām atrisināt vai
mazināt sociālās problēmas, attīstot pašu resursus, kā arī uzdevums vērsts uz citu
pakalpojumu attīstīšanu, kas veicina iedzīvotāju pamatvajadzību apmierināšanu.
Lielvārdes novada sociālā dienesta darbības stratēģijas 2016.-2018.gadam
DARBA PLĀNS 2016.-2018.GADAM
Sociālā dienesta Stratēģiju var definēt kā vadīšanas procesu iestādes dzīvotspējas
uzturēšanai starp tā mērķiem, resursiem un ārējiem nosacījumiem. Sociālā dienesta Stratēģijas
rūpju objekts ir pats darba produkts, šajā gadījumā klientu grupas. Izstrādājot Sociālā dienesta
Stratēģiju, vērā ņemta dažādu lēmumu īslaicīgā un ilglaicīgā iedarbība. Stratēģijas nozīme ir
tajā, ka tā:
1. Dod ievirzi Sociālā dienesta darbībā un ļauj labāk izprast Sociālā dienesta darbības
struktūru.
2. Nodrošina Sociālā dienesta Stratēģijā katrai izvirzītajai darbībai noteiktus mērķus,
kas savukārt ir saistīti ar Sociālā dienesta kopējiem mērķiem.
33
Uzdevumi un
galvenie pasākumi
izvirzītā mērķa
sasniegšanai
Sasniedzamais
rezultāts un
pasākumu aktivitātes
Rezultatīvie rādītāji
- indikatori
Sasniegtie rezultāti Izpildes
termiņš vai
periods
Finansējuma
avoti
Atbildīgas personas,
iesaistītās
institūcijas
1 2 3 4 5 6 7
1. Uzlabot esošo un attīstīt sociālo pakalpojumu kvalitāti, sociālā dienesta darbības plānošanu, administrēšanu un kontroli.
1.1. Paaugstināt sociālo pakalpojumu sniegšanā iesaistīti darbinieku darba kvalitāti un efektivitāti.
1.2 Uzlabot Sociālā dienesta administrēto sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības kvalitāti.
1.1. Paaugstināt sociālo pakalpojumu sniegšanā iesaistīti darbinieku darba kvalitāti un efektivitāti.
1.1.1.Veikt un
uzlabot Sociālajā
dienestā darbu ar
klientiem.
Uzlabota un
paaugstināta sociālā
darba kvalitāte un
efektivitāte.
Nodrošināta sociālo
gadījumu vadīšana
individuāli un
dažādām klientu
grupām (ģimenēm ar
bērniem kā līdz šim,
ilgstošajiem
bezdarbniekiem,
jauniešiem pēc
ārpusģimenes aprūpes
vai ar zemām
sociālajām prasmēm,
personām, kuras
izcietušas sodu,
personām, kuras
aprūpē tuviniekus
u.c.).
Individuāli izstrādāti
un noslēgti ar
2016.-
2018.g.
Pašvaldības
budžets.
Citi finanšu
līdzekļi.
Iestādes vadītājs.
Dienas centra vadītājs.
Sociālā darba
speciālisti.
34
klientiem sociālās
rehabilitācijas plāni un
sadarbības līgumi par
darba un sociālo
prasmju veicināšanu
sociālo problēmu
mazināšanai.
Izvērtēti riski
ģimenēm ar bērniem.
Samazinās bērnu
namos un institūcijās
ievietoto bērnu un
personu skaits.
Veikta klientu
apsekošana klientu
dzīvesvietās.
Samazinās par aprūpi
institūcijās izlietoto
finanšu līdzekļu
apjoms.
Klientu aptaujās
dominē pozitīvs
novērtējums par
sociālā darba kvalitāti.
1.1.2. Paaugstināt
sociālo pakalpojumu
Sociālo pakalpojumu
sniegšanā iesaistītie
Izvērtētas sociālo
darbinieku
2016.-
2018.g.
Iestādes
plānotais
Iestādes vadītājs.
Dienas centra vadītājs.
35
sniegšanā iesaistīto
speciālistu
profesionālo
izaugsmi.
sociālie darbinieki
paaugstinājuši savu
kvalifikāciju,
apmeklējot kursus,
seminārus,
surpervīzijas u.c.
Pieredzes apmaiņās
sociālā darba
speciālisti apguvuši
jaunas zināšanas,
prasmes un sociālā
darba pieredzi.
tālākizglītības
iespējas.
Nodrošināta sociālā
darba speciālistu
iesaistīšanās
tālākizglītības
pasākumos.
Nodrošinātas un
saņemtas grupu
supervīzijas.
Sociālā darba
speciālisti apguvuši
vai pilnveidojuši
dažādas sociālā darba
metodes.
Notikušas sociālā
darba speciālistu
sanāksmes, iegūstot
zināšanas un
pārrunājot aktuālāko
sociālā darba jomā.
Iespēju robežās
nodrošināti ārzemju
un vietējie pieredzes
apmaiņas braucieni
Sociālā dienesta
sociālā darba
finansējums
apmācībām.
Sociālā darba
speciālisti.
36
speciālistiem,
apvienojot ar dažādu
sociāla rakstura
institūciju
apmeklējumiem.
1.1.3. Plānot un
nodrošināt
starpinstitucionālo
sadarbību sociālā
darba speciālistiem
ar citiem
speciālistiem no
Lielvārdes novada
pašvaldības iestādēm
- izglītības iestāžu,
bāriņtiesu,
pašvaldības policijas
u.c.
Plānota un
nodrošināta
starpinstitucionāla
sadarbība ar izglītības
iestāžu speciālistiem,
ārstniecības iestāžu
speciālistiem,
veselības veicināšanas
speciālistiem,
bāriņtiesu, pašvaldības
policijas
darbiniekiem, u.c.
Uzlabota sociālā darba
kvalitāte, kas vērsta uz
profesionālāku un
kvalitatīvāku sociālā
pakalpojuma
nodrošināšanu,
izvērtēšanu, kontroli
un informācijas apriti,
kā arī uzskaites
funkciju
nodrošināšanu.
Notikušas plānotas un
regulāras
starpprofesionāļu
komandas sanāksmes.
Ņemta līdzdarbība un
izstrādāta instrukcija
starpinstitucionālai
sadarbībai.
Risinātas dažādas
sociālās problēmas,
konkrēti sociālie
gadījumi, lai uzlabotu
sociālo situāciju
ģimenēs ar bērniem
u.c. klientiem.
Risināti Lielvārdes
novada attīstībai
aktuāli jautājumi.
Fiksēts starpinstitūciju
sēžu skaits un
izskatīto jautājumu
skaits.
2016.-
2018.g.
Iestādes
finansējums.
Iestādes vadītājs.
Dienas centra vadītājs.
Sociālā darba
speciālisti, t.sk.,
sociālie darbinieki
darbam ar ģimenēm
un bērniem.
Pašvaldības
speciālisti.
37
1.1.4. Attīstīt
sadarbību ar
speciālistiem un
profesionāļiem, no
citām institūcijām,
uzņēmumiem,
iestādēm u.tml.,
piemēram, ārstiem,
uzņēmējiem u.c.
Uzlabota sociālo
pakalpojumu
administrēšanas
funkcija.
Iegūta profesionāla
darba pieredze un
uzlabota sociālā darba
kvalitāte, kas vērsta uz
profesionālāku un
kvalitatīvāku sociālā
pakalpojuma
nodrošināšanu,
izvērtēšanu, kontroli
un informācijas apriti,
kā arī uzskaites
funkciju
nodrošināšanu.
Sociālā darba
speciālisti radoši
komunicē ar citiem
speciālistiem un
profesionāļiem,
paaugstināta sociālā
darba pakalpojuma
kvalitāte.
2016.-
2018.g.
Iestādes
finansējums.
Iestādes vadītājs.
Dienas centra vadītājs.
Sociālā darba
speciālisti.
Citu institūciju
speciālisti.
1.1.5. Paaugstināt
komunikācijas
kvalitāti ar
klientiem. Informēt
un izglītot sabiedrību
par sociālajiem
pakalpojumiem un
sociālo palīdzību.
Sabiedrība un sociālā
dienesta klienti
informēti par
pieejamo sociālo
palīdzību, sociālajiem
pakalpojumiem,
Sociālā dienesta
klientu pieņemšanas
laikiem, sociālā darba
speciālistu darba
specifiku.
Sociālā dienesta
sociālā darba
speciālistu un vadības
tikšanās ar Lielvārdes
novada iedzīvotājiem.
Sociālais dienests
plānojis un ieviesis
atvērto durvju dienas.
Regulāri caurlūkoti,
atjaunoti un izgatavoti
2016.-
2018.g.
Iestādes
finansējums.
Iestādes vadītājs.
Dienas centra vadītājs.
Sociālā darba
speciālisti.
Pašvaldības
speciālisti.
38
Visi klienti tiek
apkalpoti atbilstoši
sociālā darba
speciālistu ētikas
kodeksa principiem.
drukātie materiāli par
Sociālā dienesta
sociālo palīdzību un
sociālajiem
pakalpojumiem –
bukleti.
Drukātie materiāli –
bukleti pieejami visās
klientu pieņemšanas
vietās Lielvārdes
novadā.
Regulāri caurlūkota,
ievietota un
papildināta jaunākā
informācija par
Sociālā dienesta darbu
pašvaldības tīmekļa
vietnē
www.lielvarde.lv.
Turpinās sadarbība ar
vietējiem plašsaziņas
līdzekļiem, sniegta
aktuālākā informācija
par Sociālā dienesta
darbu, nodrošināta
informācija par
Sociālā dienesta darbu
pašvaldības
bezmaksas izdevumā
39
“Lielvārdes Novada
Ziņas”.
Veikta anketēšana un
aptaujas, izzināts
sociālā darba
speciālistu viedoklis
par sociālo darbu savā
iestādē, un veikta
Lielvārdes novada
iedzīvotāju aptauja par
Sociālā dienesta darbu
un kvalitāti.
Apkopoti anketēšanas
un aptauju rezultāti.
Sociālā darba
speciālistiem, kuri
apkalpo klientus,
fiksēti dati par
pieņemto klientu
skaitu.
Sniegtas atbildes uz
klientu sūdzībām un
sanāksmēs pārrunāti
klientu un speciālistu
ierosinājumi par
sociālā darba kvalitāti.
1.1.6. Transporta
nodrošinājums
Sociālā dienesta
speciālisti nodrošināti
Plānotas un veiktas
Sociālā dienesta
2016.-
2018.g.
Iestādes
finansējums.
Iestādes vadītājs.
Dienas centra vadītājs.
40
Sociālā dienesta
darba organizēšanai.
ar autotransportu, kad
tas nepieciešams
amata pienākumu
veikšanai.
sociālā darba
speciālistu klientu
apsekošanas klientu
dzīvesvietās, kā arī
operatīvāk veikta
klientu apsekošana
dzīvesvietās un
organizēts sociālais
darbs.
Nodrošināta iespēja
apmeklēt dažādas
institūcijas, kad tas
nepieciešams amata
pienākumu veikšanai.
Sociālā darba
speciālisti.
Pašvaldības
speciālisti.
1.1.7. Nodrošināt
katru sociālo
darbinieku ar
kvalitatīvu
datortehniku,
printeri, skeneri un
kopētāju sociālā
darba
dokumentēšanai.
Nodrošināta operatīva
informācijas aprite
starp sociālā darba
speciālistiem un
klientiem sociālā
gadījuma risināšanai.
Iespēju robežās klients
tiek apkalpots
pieņemšanas dienās,
neveidojot klientu
pierakstu rindas.
Iegādāti nepieciešamie
datori, printeri,
skeneri, kopētāji.
Pilnveidotas
datorprogrammas
SOPA piedāvātās
iespējas informācijas
uzskaitē, apkopošanā
un pārskatos.
2016.-2018. Iestādes
finansējums.
Iestādes vadītājs.
Dienas centra vadītājs.
Sociālā darba
speciālisti.
Citi speciālisti.
1.2 Uzlabot Sociālā dienesta administrēto sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības kvalitāti.
1.2.1. Izstrādāt,
ieviest un pilnveidot
Izstrādāta, ieviesta un
pilnveidota kārtība,
Vienu reizi gadā tiek
novērtēta un analizēta
2016.-
2018.g.
Iestādes
finansējums.
Iestādes vadītājs.
Dienas centra vadītājs.
41
kārtību, kādā nosaka
Sociālā dienesta
administrēto sociālo
pakalpojumu un
sociālās palīdzības
kvalitāti.
kādā nosaka Sociālā
dienesta administrēto
sociālo pakalpojumu
un sociālās palīdzības
kvalitāti.
Sociālais pakalpojums
un sociālā palīdzība
vērsta uz to, lai klients
saņemtu kvalitatīvus
sociālos pakalpojumus
un sociālo palīdzību.
Analizēta un
nodrošināta sociālā
darba efektivitāte un
kvalitāte Sociālajā
dienestā.
sniegto sociālo
pakalpojumu un
sociālās palīdzības
kvalitāte (apkopoti
ataujas anketu
rezultāti u.c.).
Sociālā dienesta
ziņojums par sociālā
darba kvalitātes
pārbaudes rezultātiem.
Sociālā darba
speciālisti.
Pašvaldības
speciālisti.
2. Attīstīt un pilnveidot kvalitatīvus alternatīvos sociālos pakalpojumus personām ar garīga rakstura saslimšanām un funkcionāliem
traucējumiem un citiem Lielvārdes novada iedzīvotājiem, lai veicinātu viņu iekļaušanos sabiedrībā un attīstītu ģimeniskai videi
pietuvinātus sociālos pakalpojumus.
2.1. Turpināt iesākto sociālo darbu un attīstīt jaunus alternatīvos sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personām ar
garīga rakstura saslimšanām un funkcionāliem traucējumiem un citiem Lielvārdes novada iedzīvotājiem.
2.2. Attīstīt citus sociālos pakalpojumus.
2.1. Turpināt iesākto sociālo darbu un attīstīt jaunus alternatīvos sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus personām ar
garīga rakstura saslimšanām un funkcionāliem traucējumiem un citiem Lielvārdes novada iedzīvotājiem.
2.1.1. Izveidot
servisa dzīvokļus
klientiem ar
funkcionālajiem
Izveidots jauns
sociālais pakalpojums
personām, kurām ir
objektīvas grūtības
Samazinās vispārēja
tipa pansionātā
ievietoto personu
skaits.
2016.-
2018.g.
Iestādes
finansējums.
Fiziskas
personas
Iestādes vadītājs.
Sociālā darba
speciālisti, t.sk.,
sociālais rehabilitētājs,
42
traucējumiem un
veselības
problēmām.
aprūpēt sevi vecuma
vai funkcionālo
traucējumu dēļ,
nodrošinot klientu
pamatvajadzības,
cenšoties nepazemināt
personas dzīves
kvalitāti.
Klients saņem
kvalitatīvu sociālo
pakalpojumu savā vai
tuvu savai
dzīvesvietai.
Pieaug pakalpojumu
saņēmušo klientu
skaits.
Veiktas klientu
aptaujas par
pakalpojuma kvalitāti.
finansējums.
ES projektu
finansējums.
aprūpētāji.
Pašvaldības
speciālisti.
2.1.2. Sociālo
dzīvokļu un/vai
sociālās mājas
nodrošinājums.
Attīstīts sociālo
dzīvokļu un/vai
sociālās mājas
nodrošinājums.
Pārbūvēti/atjaunoti
esošie un izveidoti
jauni sociālie dzīvokļi.
Izveidota sociālā
māja.
2016.-
2018.g.
Pašvaldības
finansējums.
Fiziskas
personas
finansējums.
ES projektu
finansējums.
Pašvaldības
speciālisti, t.sk.,
pagastu vadītāji.
Sociāla dienesta
vadītāja.
2.1.3. Ieviest aprūpe
mājās pakalpojumu
par maksu.
Paplašināta
aprūpējamo personu
mērķgrupa, kurai ir
objektīvas grūtības
sevi
aprūpēt.
Paplašināts un
pieaudzis aprūpējamo
personu skaits, kurām
ir objektīvas grūtības
sevi
aprūpēt.
Veikts sociālais darbs
ar klientiem, ar
kuriem risināti
jautājumi par aprūpi
2016.-
2018.g.
Fizisko
personu
maksājumi.
Pašvaldības
finansējums –
aprūpētājiem.
Iestādes vadītājs.
Sociālā darba
speciālisti, t.sk.,
sociālais rehabilitētājs,
aprūpētāji, fiziskas
personas.
43
mājās - par maksu
pakalpojums.
2.1.4. Izveidot grupu
dzīvokļus/pusceļa
māju
deinstitucionalizāci-
jas (DI) klientiem.
Attīstīti jauni sociālie
pakalpojumi - grupu
dzīvokļi/pusceļa māja.
Ieviests sabiedrībā
balstīts sociālās
aprūpes pakalpojums
personām ar garīga,
psihiska un
funkcionāla rakstura
traucējumiem.
Veikts sociālais darbs,
lai personas ar garīga
rakstura un
funkcionāliem
traucējumiem
integrētu sabiedrībā.
Nodrošinātas
dzīvesvietas DI
klientiem grupu
dzīvokļos/pusceļa
mājā.
Samazinās personu
skaits, kuras ievietotas
un uzturas ilgstošas
aprūpes institūcijās no
Lielvārdes novada.
Palielinājies
sabiedrībā integrēto
personu skaits.
2017.-
2018.g.
ES projektu
finansējums.
Pašvaldības
finansējums.
ES projektu
speciālisti.
Pašvaldības
speciālisti.
Iestādes vadītājs.
Sociālā darba
speciālisti, t.sk.,
sociālais rehabilitētājs,
aprūpētāji.
2.1.5. Attīstīt
īslaicīgu atelpas
brīža sociālo
pakalpojumu
ģimenēm, kuras
audzina bērnu,
kuram noteikta
invaliditāte, kā arī
citām personām,
kurām minētais
pakalpojums
nepieciešams,
Nodrošināti īslaicīgi
atelpas brīža
pakalpojumi
personām, kurām tas
nepieciešams,
pamatojoties uz
tuvinieku veselības
problēmām.
Attīstīts īslaicīgs
atelpas brīža
pakalpojums
ģimenēm, kurās augs
bērns, kuram noteikta
invaliditāte.
Attīstīts īslaicīgs
atelpas brīža
pakalpojums
personām, kurām ir
tuvinieki ar veselības
2016.-
2018.g.
ES projektu
finansējums.
Pašvaldības
finansējums.
Iestādes
finansējums.
ES projektu
speciālisti.
Iestādes vadītājs.
Dienas centra vadītājs.
Sociālā darba
speciālisti, t.sk.,
sociālais rehabilitētājs,
aprūpētāji.
Pašvaldības
speciālisti.
44
pamatojoties uz
tuvinieku veselības
problēmām.
problēmām.
2.1.6. Autotransporta
pakalpojuma
nodrošinājums
Sociālā dienesta
darba organizēšanai
Sociālā dienesta
klientiem.
Atbilstoši spēkā
esošajiem
normatīvajiem aktiem,
veselības problēmu
risināšanai, klienti
saņem bezmaksas
autotransporta
pakalpojumus.
Atbilstoši spēkā
esošajiem
normatīvajiem aktiem,
klientiem nodrošināta
iespēja saņemt
autotransporta
pakalpojumus par
maksu.
Palielinājies klientu
skaits, kuriem
nepieciešams
bezmaksas
autotransporta
pakalpojums.
Nodrošināta iespēja
saņemt autotransporta
pakalpojumu
klientiem, kuri
pārvietojas
ratiņkrēslos.
2016.-
2018.g.
ES projektu
finansējums.
Pašvaldības
finansējums.
Iestādes
finansējums.
ES projektu
speciālisti.
Pašvaldības
speciālisti.
Iestādes vadītājs.
Dienas centra vadītājs.
Sociālā darba
speciālisti, t.sk.,
sociālais rehabilitētājs,
aprūpētāji.
2.1.7. Nodrošināt
telpas un organizēt
sociālo prasmju un
iemaņu apgūšanu
jaunajām māmiņām,
ģimenēm ar bērniem,
personām, kurām
noteikta invaliditāte,
bērniem pēc
ārpusģimenes
aprūpes izbeigšanās,
ģimenēm ar bērniem
Nodrošināti esošie un
attīstīti jauni sociālās
rehabilitācijas
pakalpojumi dažādām
mērķgrupām.
Izremontētas telpas un
izveidotas Dienas
centra filiāles
Lielvārdes novada
Jumpravas un
Lēdmanes pagastos.
Atjaunota ēka Ceriņu
ielā 2a, Jumpravas
pagastā, Lielvārdes
novadā.
Izveidotas Dienas
centra filiāles
Jumpravas un
Lēdmanes pagastos.
2016.-
2018.g.
Pašvaldības
finansējums.
Iestādes
finansējums.
Iestādes vadītājs.
Dienas centra vadītājs.
Sociālā darba
speciālisti, t.sk.,
sociālie darbinieki
darbam ar ģimenēm
un bērniem, sociālais
rehabilitētājs,
aprūpētāji.
45
no sociālā riska
ģimenēm un citiem
Sociālā dienesta
klientiem un klientu
grupām.
Turpinās un
pilnveidots sociālais
darbs sociālo
pakalpojumu
sniegšanā Dienas
centrā Lielvārdē.
Apzinātas ģimenes un
notikušas dzīves
prasmju apgūšanas
nodarbības personām
no jaunajām ģimenēm
un riska ģimenēm.
Attīstītas un
izveidotas jaunas
atbalsta vai
pašpalīdzības grupas.
Klientam atbilstoši
viņu individuālajām
vajadzībām izveidota
psiholoģiskās u.c.
speciālistu palīdzības
komanda, lai sniegtu
sociālos pakalpojumus
individuāli un
dažādām sociālajām
grupām.
Mazinās un/vai
Atjaunots jumta
segums Dienas centrā
Lielvārdē katlu mājai.
Atjaunots grīdas
segums Dienas centra
otrajam stāvam
Lielvārdē.
Attīstītas jaunas
sociālā darba metodes,
izstrādāti nodarbību
plāni, sociālā darba
metodes, kas
dokumentētas klientu
lietās.
Organizētas
apmācības personām
ar speciālām
vajadzībām,
personām, kurām ir
izveidojusies atkarība
no dažādām vielām,
vardarbībā cietušajām
personām un
personām pēc soda
izciešanas u.c.
Apzināta un fiksēta
statistika par
nodarbībās
46
novērstas negatīvās
sekas, kas radušās
Sociālā dienesta
klientiem
invaliditātes,
darbnespējas, brīvības
atņemšanas, soda
izciešanas, atkarības,
vardarbības vai citu
faktoru dēļ.
iesaistītajām
klientiem.
Apmācīti: asistenti,
aprūpētāji.
Nodrošināta
individuāla vai
izveidotas jaunas
atbalsta grupas
dažādām sociālā riska
personām, piesaistot
profesionālus
vadītājus.
Fiksētas nodarbībās
iesaistījušos personu
atsauksmes par
nodarbībām.
Veikts risku
izvērtējums atsevišķās
ģimenēs.
2.1.8. Attīstīt
dažādus individuālus
un/vai atbalsta grupu
sociālos
pakalpojumus no
vardarbības
cietušajām
personām, personām
Mazinās un/vai
novērstas negatīvās
sekas, kas radušās
Sociālā dienesta
klientiem
invaliditātes,
darbnespējas, brīvības
atņemšanas, soda
Apzinātas dalībnieku
atsauksmes pēc grupu
nodarbībām.
Sociālo pakalpojumu
nodarbībās iesaistīti
dažādi klienti no
dažādām
2016.-
2018.g.
Pašvaldības
finansējums.
Iestādes
finansējums.
Iestādes vadītājs.
Dienas centra vadītājs.
Sociālā darba
speciālisti, t.sk.,
sociālie darbinieki
darbam ar ģimenēm
un bērniem, sociālais
rehabilitētājs,
47
ar atkarību
problēmām un
līdzatkarīgajiem,
pirmspensijas
vecuma personām,
personām, kuras
aprūpē savus
tuviniekus u.c.
izciešanas, atkarības,
vardarbības vai citu
faktoru dēļ.
mērķgrupām.
aprūpētāji.
2.1.9. Attīstīt
ģimenes asistenta
pakalpojumu Sociālā
dienesta klientiem
un ģimenēm, kurās
aug bērni.
Ar klientiem un
ģimenēm strādā
Sociālā dienesta
sociālā darba
speciālisti un asistenti,
lai nodrošinātu
kvalitatīvu asistenta
pakalpojumu.
Samazinājies no
ģimenēm izņemto
bērnu skaits.
Klienti apguvuši
dažādas iemaņas un
prasmes.
Apzināts ģimeņu
skaits, kas izmanto
ģimeņu asistenta
pakalpojumus.
Palielinājies bērnu
skaits no sociālā riska
ģimenēm, kuri turpina
dzīvot kopā ar
vecākiem.
2017.-
2018.g.
Pašvaldības
finansējums.
Iestādes
finansējums.
Iestādes vadītājs.
Dienas centra vadītājs.
Sociālā darba
speciālisti, t.sk.,
sociālie darbinieki
darbam ar ģimenēm
un bērniem.
2.1.10. Apzināt un
paplašināt asistenta
pakalpojumus
personām ar
funkcionāliem
traucējumiem,
garīgās un psihiskās
veselības
traucējumiem.
Ar ģimenēm strādājuši
Sociālā dienesta
sociālie darbinieki
sadarbībā ar ģimeņu
asistentiem.
Samazinājies ilgstošas
aprūpes institūcijās
ievietoto personu
Apzināts personu
skaits ar
funkcionāliem
traucējumiem un
personu ar garīgās,
psihiskās veselības
traucējumiem, kas
izmanto asistenta
pakalpojumus.
2016.-
2018.g.
Valsts
finansējums.
Iestādes
finansējums.
Iestādes vadītājs.
Dienas centra vadītājs.
Sociālā darba
speciālisti, t.sk.,
sociālais rehabilitētājs.
48
skaits.
Uzlabojusies personu
ar funkcionāliem,
garīgās un psihiskās
veselības
traucējumiem dzīves
kvalitāte.
Palielinājies personu
skaits, kuras
iekļāvušas sociālajā
vidē un sabiedriskajā
dzīvē.
2.1.11. Apmācīt
mentorus un sociālos
darbiniekus darbam
ar personām ar
garīgām, psihiskām
problēmām un
personas ar
funkcionāliem
traucējumiem – no
DI projekta
mērķgrupas.
Apmācīti mentori un
sociālie darbinieki,
attīstīts sociālais
pakalpojums
personām ar garīga,
psihiska rakstura
problēmām un
personām ar
funkcionāliem
traucējumiem.
Apzināts personu
skaits un sniegts
sociālais pakalpojums
personām, kurām
nepieciešams sociālais
pakalpojums pēc
pārcelšanās no
ilgstošas aprūpes
institūcijas uz dzīvi
Lielvārdes novadā.
Celta sociālo
darbinieku
kvalifikācija.
2017.-
2018.g.
ES projektu
finansējums.
Iestādes vadītājs.
Dienas centra vadītājs.
Sociālā darba
speciālisti, t.sk.,
mentori, sociālais
rehabilitētājs,
aprūpētāji.
2.1.12. Piedalīties
deinstitucionalizāci-
jas (DI) plāna
īstenošanā par
sabiedrībā balstītu
sociālo pakalpojumu
attīstību Lielvārdes
novadā, iespēju
robežās piesaistīt ES
Līdzdarbība Rīgas
plānošanas reģiona DI
plāna īstenošanā.
Plānota un notiek
jaunu sociālo
pakalpojumu attīstība
personām ar garīga,
psihiska rakstura un
Apzināts
specializētajās
darbnīcās iesaistīto
personu skaits un
apkopota statistika.
Personas ar garīga,
psihiska rakstura un
funkcionāliem
2016.-
2018.g.
ES projektu
finansējums.
Pašvaldības
finansējums.
Iestādes
finansējums.
Iestādes vadītājs.
Dienas centra vadītājs.
Sociālā darba
speciālisti, t.sk.,
sociālais rehabilitētājs,
aprūpētāji.
49
Eiropas Sociālā
fonda finansējumu
sociālo pakalpojumu
attīstībai Lielvārdes
novadā.
funkcionāliem
traucējumiem.
Veikts sociālais darbs
pēc izstrādātiem
individuāliem plāniem
atsevišķiem klientiem
vai klientu grupām
sociālo problēmu
mazināšanai.
Izveidotas
specializētās darbnīcas
personām ar garīga,
psihiska rakstura
problēmām un
personām ar
funkcionāliem
traucējumiem – DI
projekta mērķgrupai
u.c. Lielvārdes novada
personām.
Nodrošinātas
nodarbības, dažādu
amatu prasmju apguve
un saturīga brīvā laika
pavadīšana personām
ar garīga, psihiska
rakstura traucējumiem
un personām ar
funkcionāliem
traucējumiem
iesaistījušās un
integrējušās
sabiedrībā.
Turpinās uzsāktais
sociālais darbs
individuāli un ar
mērķgrupām.
Apzināts un fiksēts
personu skaits, kuri
saņems sabiedrībā
balstītus sociālos
pakalpojumus.
Fiksētas klientu
atsauksmes par
pakalpojumu saturu
un kvalitāti.
50
traucējumiem – DI
projekta mērķgrupai
u.c. Lielvārdes novada
personām.
2.1.13. Attīstīt krīzes
centra/patversmes
vai krīzes dzīvokļa
pakalpojumu
ģimenēm ar bērniem,
atbalstot ģimenes un
citus Lielvārdes
novada iedzīvotājus
dažādās krīzes
situācijās.
Izveidots krīzes
centrs/patversme vai
krīzes dzīvokļa
pakalpojums ģimenēm
ar bērniem.
Personām individuāli
un dažādām interešu
grupām krīzes
situācijās tiek
piedāvāti profesionāli
speciālistu
pakalpojumi.
Izveidots krīzes
centrs/patversme vai
krīzes dzīvoklis
ģimenēm ar bērniem.
Nodrošināta
bezmaksas
psiholoģiskā palīdzība
vecākiem un bērniem
sociālo gadījumu
risināšanai.
Nodrošināta
individuāla un
interešu grupām
dažādu speciālistu
palīdzība sociālās
spriedzes
mazināšanai.
Apzināts pakalpojumu
saņēmušo skaits.
2018.g. Pašvaldības
finansējums.
Iestādes
finansējums.
ES projektu
finansējums.
Pašvaldības
speciālisti.
Iestādes vadītājs.
Dienas centra vadītājs.
ES projekta
speciālisti.
Citi speciālisti.
2.1.14. Bērnu un
jauniešu brīvā laika
pasākumu plānošana
un organizēšana.
Plānoti un organizēti
pasākumi bērnu un
jauniešu no mācībām
brīvā laika
pavadīšanai.
Plānota, izstrādāta
programma un
novadītas bērnu
vasaras nometnes.
Organizēti un notikuši
2016.-
2018.g.
Iestādes
finansējums.
Iestādes vadītājs.
Dienas centra vadītājs.
Sociālā darba
speciālisti, t.sk.
sociālie darbinieki
darbam ar ģimenēm
51
plānoti pasākumi
skolēniem no
mācībām brīvajā laikā.
un bērniem.
Pašvaldības
speciālisti.
2.1.15. Paplašināt
darbu ar bērniem un
jauniešiem, mazinot
sociālo risku
ietekmi, veicinot
bērnu un jauniešu
attīstības un
uzvedības
korekcijas.
Plānots un veikts
sociālais darbs,
pielietojot dažādas
sociālā darba metodes
individuāli un grupu
darbā ar bērniem un
jauniešiem.
Bērni un jaunieši
apguvuši dažādas
iemaņas un prasmes,
mazinās iespējamais
sociālais risks bērnu
un jauniešu vidū.
Apzināts, kā arī
samazinājies bērnu un
jauniešu skaits, kuri
bija Sociālā dienesta
redzeslokā kā sociālā
riska personas
Apzināts bērnu un
jauniešu skaits, kuri
sekmīgāk turpina
mācības, aktīvāk
iesaistījušies
sabiedriskajā dzīvē,
mainījuši savus
uzskatus u.tml.
2016.-
2018.g.
Iestādes
finansējums.
Iestādes vadītājs.
Dienas centra vadītājs.
Sociālā darba
speciālisti.
Pašvaldības
speciālisti.
2.1.16. Uzsākt darbu
ar vardarbībā
cietušām
pieaugušajām
personām un
vardarbības
veicējiem.
Pilnveidots un attīstīts
sociālā darba
pakalpojums
mērķgrupai -
vardarbībā cietušajām
personām un
vardarbības veicējiem.
Apzināts personu
skaits, kas
saņem sociālos
pakalpojumus.
Attīstīts jauns sociālā
darba pakalpojums –
vardarbības veicējiem.
2016.-
2018.g.
Iestādes
finansējums.
Iestādes vadītājs.
Dienas centra vadītājs.
Sociālā darba
speciālisti, t.sk.,
sociālie darbinieki
darbam ar ģimenēm
un bērniem.
Pašvaldības
speciālisti.
2.2. Attīstīt citus sociālos pakalpojumus.
2.2.1. Nodrošināt
Lielvārdes novada
iedzīvotājiem, kuri
Nodrošināta
iedzīvotājiem, kuri
dzīvo nelabiekārtots
Dienas centra filiālē
Jumpravas pagastā
nodrošināta
2016.-
2018.g.
Pašvaldības
finansējums.
Iestādes
Iestādes vadītājs.
Dienas centra vadītājs.
Sociālā darba
52
dzīvo
nelabiekārtotos
dzīvokļos, iespēju
nomazgāties un
izmazgāt veļu.
dzīvokļos, iespēja
nomazgāties un
izmazgāt veļu –
Lielvārdē, Jumpravā
un Lēdmanē.
iedzīvotājiem iespēja
apmeklēt dušu un
izmazgāt veļu.
Lēdmanes pagastā
pilnveidots dušas un
veļas mazgāšanas
pakalpojums.
Fiksēts higiēnas
centru apmeklētāju
skaits.
finansējums. speciālisti.
2.2.2. Nodrošināt
sociālos
pakalpojumus
vientuļajiem
pensionāriem un
personām, kurām
noteikta invaliditāte.
Veikti preventīvi un
atbalsta pasākumi, lai
uzlabotu dzīves
kvalitāti vientuļajiem
pensionāriem un
personām, kurām
noteikta invaliditāte.
Caurlūkota un
precizēta izveidotā
datu bāze.
Plānoti un fiksēti
vientuļo pensionāru
un personu, kurām
noteikta invaliditāte
dzīvesvietu
apsekojumu maršruti.
Apzināta un saņemta
informācija par
klientiem, kuriem
nepieciešama aprūpe
mājās.
2016.-
2018.g.
Iestādes
finansējums.
Iestādes vadītājs.
Dienas centra vadītājs.
Sociālā darba
speciālisti.
2.2.3. Iesaistīšanās
Veselības ministrijas
Notikusi iesaistīšanās
valsts vai reģionu
Organizēti un notikuši
pasākumi veselīga
2016.-
2018.g.
Iestādes
finansējums.
Iestādes vadītājs.
Dienas centra vadītājs.
53
Veselīgo pašvaldību
tīkla organizētajos
pasākumos, lai
veicinātu un attīstītu
veselīgu dzīvesveidu
Lielvārdes novada
pašvaldībā.
veselības organizāciju
organizētajos veselīga
dzīvesveida
veicināšanas
pasākumos.
Plānoti un organizēti
pasākumi un
aktivitātes saskaņā ar
Veselības ministrijas
Veselīgo pašvaldību
tīkla vadlīnijām arī
Lielvārdes novada
pašvaldībā.
dzīvesveida
veicināšanai
Lielvārdes novada
iedzīvotājiem.
Sociālā darba
speciālisti.
Pašvaldības
speciālisti.
2.2.4. Reizi gadā
caurlūkot, analizēt
un precizēt Sociālā
dienesta darbības
stratēģiju.
Izstrādāta, apstiprināta
un reizi gadā
caurlūkota un
analizēta Sociālā
dienesta darbības
stratēģija.
Pamatojoties uz
Sociālā dienesta
darbības stratēģiju,
tiek plānota un
norisinās iestādes
darbība.
Pārrunāti un plānoti
jauni uzdevumi
sociālā darba jomai.
2016.-
2018.g.
Iestādes
finansējums.
Iestādes vadītājs.
Dienas centra vadītājs.
Sociālā darba
speciālisti.
2.2.5. Piedalīties
Lielvārdes novada
pašvaldības
attīstības plānošanā,
kas saistīta ar
sociālo jomu, kā arī
Piedalīšanās
Lielvārdes novada
pašvaldības attīstības
plānošanā, kas saistīta
ar sociālo jomu.
Nodrošināts
plānveidīgs sociālais
darbs.
2016.-
2018.g.
Iestādes
finansējums.
Pašvaldības
speciālisti.
Iestādes vadītājs.
Dienas centra vadītājs.
Sociālā darba
speciālisti.
54
plānot un izstrādāt
Sociālā dienesta un
Dienas centra
ikgadējos darba
plānus sociālās
palīdzības un sociālo
pakalpojumu
nodrošināšanai.
Plānota un izstrādāta
Sociālā dienesta un
Dienas centra
ikgadējie darba plāni
sociālās palīdzības un
sociālo pakalpojumu
nodrošināšanai.
2.2.6. Informācijas
sniegšana par
bezmaksas jurista
pakalpojuma
nodrošināšanu
Sociālā dienesta
klientiem.
Sniegta informācija
bezmaksas juridiskās
palīdzības
pakalpojuma
saņemšanai trūcīgiem
un maznodrošinātiem
klientiem.
Fiksēta statistika par
personām, kuras
informētas par
bezmaksas jurista
pakalpojuma
nodrošināšanu.
2016.-
2018.g.
Valsts
finansējums.
Iestādes vadītājs.
Dienas centra vadītājs.
Sociālā darba
speciālisti.
Sociālā dienesta
jurists.
55
SOCIĀLĀ DIENESTA STRATĒĢIJAS IEVIEŠANA, UZRAUDZĪBA, DARBA
PLĀNA UN SASNIEDZAMO REZULTĀTU IZVĒRTĒŠANA
Stratēģijas ieviešanas uzraudzības un aktualizācijas mērķis ir apzināt un analizēt
Stratēģijas ieviešanas procesu, pamatojoties uz informāciju par mērķu īstenošanai pieejamiem
finanšu resursiem un darbības rezultātu rādītāju datiem, kā arī nodrošinot Stratēģijas
īstenošanas novērtēšanas iespējas. Stratēģijas uzraudzība ir regulāra, sistemātiska resursu,
rīcību un rezultātu pārbaude.
Stratēģijas ieviešanas uzraudzības un aktualizācijas uzdevumi ir:
1. nodrošināt sociālo pakalpojumu attīstības novērtēšanas iespējas, identificējot
pārmaiņas sociālajā situācijā kopumā un pa atsevišķām sociālo pakalpojumu jomām;
2. identificēt, vai Stratēģijas rādītāju sasniegšana norit kā plānots;
3. parādīt progresu un sasniegumus Lielvārdes novadā;
4. informēt sabiedrību, politiķus un citas ieinteresētās puses par Stratēģijas īstenošanas
sasniegumiem;
5. identificēt jaunas problēmas un iespējas, kas saistītas ar sociālās jomas attīstību un
kurām nepieciešams veltīt padziļinātu izpēti un attiecīgu lēmumu pieņemšanu to
risināšanai;
6. pamatot Stratēģijas aktualizācijas nepieciešamību;
7. pamatot attiecīgu lēmumu pieņemšanu sociālo problēmu risināšanai;
8. sekmēt pašvaldības iestāžu, valsts institūciju, uzņēmēju, biedrību, nodibinājumu un
sabiedrības koordinētu darbību sociālās nozares attīstības jautājumos;
9. aktualizēt un precizēt informāciju “Lielvārdes novada attīstības programmas 2011.-
2017.gadam” Investīciju plānā (2015.-2017.), kas attiecas uz Sociālā dienesta darbību.
Sociālā dienesta Stratēģijas uzraudzības institūcija ir Lielvārdes novada dome,
savukārt Sociālais dienests ir atbildīgs par Stratēģijā ietverto Darba plānu (turpmāk – Plānu)
izpildi, ieviešot projektus un nodrošinot savlaicīgu Plāna aktualizāciju.
Projektu ieviešanas nodrošināšanā var tikt iesaistīti dažādi sociālie partneri – NVO,
izglītības iestādes, kā arī privātais sektors.
Uzraudzības procesu vada Lielvārdes novada domes Sociālo un sabiedriskās drošības
lietu komiteja, bet ikdienas darbu īsteno Sociālais dienests.
Sociālā dienesta Stratēģiju caurlūko un ar lēmumu apstiprina Lielvārdes novada dome.
Sociālais dienests, pamatojoties uz Sociālajam dienestam piešķirto budžetu,
apzinātajām sociālajām problēmām sabiedrībā un iespējām papildus piesaistīt finansējumu no
dažādiem projektiem, savu iespēju robežās īsteno Sociālā dienesta Stratēģijā izvirzīto
uzdevumu izpildi, kā arī nodrošina savlaicīgu Stratēģijas aktualizāciju.
Tiek veikta Stratēģijas analīze, ārējo un iekšējo attīstību ietekmējošo faktoru vērtēšana
un sagatavots Progresa pārskats. Sociālais dienests Progresa pārskatu sagatavo reizi gadā.
Progresa pārskatā iekļauj:
1. īsu esošās situācijas izvērtējumu par Stratēģijas izpildi un sasniegto rezultātu
izvērtējumu un apkopojumu;
2. jaunu problēmu un iespēju identificēšanu un analīzi, kas saistītas ar sociālās jomas
attīstību un kurām nepieciešams veltīt tālāku izpēti un attiecīgu lēmumu pieņemšanu
to risināšanai, ka arī, kas pamatojas uz Sociālajam dienestam piešķirto un plānoto
budžetu.
3. nepieciešamības gadījumā pamato Stratēģijas aktualizācijas nepieciešamību un veic
attiecīgās darbības.
56
Priekšlikumus par grozījumiem un aktualizāciju Stratēģijā veic Sociālais dienests,
pamatojoties uz Progresa pārskatiem, kā arī iesniegtajiem priekšlikumiem no klientiem un
sociālajiem sadarbības partneriem.
Sociālā dienesta vadītājs Progresa pārskatu iesniedz apstiprināšanai Lielvārdes novada
domei.
57
PIELIKUMI
1.pielikums
AVOTU SARAKSTS
1. 02.12.2014. Ministru kabineta noteikumiem Nr.737 “Attīstības plānošanas dokumentu
izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi”. Pieejams:
http://likumi.lv/doc.php?id=270934
2. 28.04.2015. Ministru kabineta instrukciju Nr.3 “Kārtība, kādā izstrādā un aktualizē
institūcijas darbības stratēģiju, un novērtē tās ieviešanu” http://likumi.lv/ta/id/273909
3. SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” Latvijas ilgtspējīgas attīstības
stratēģija līdz 2030.gadam. Pieejams:
www.km.gov.lv/lv/doc/starpnozares/radosa/LIAS_pamatzinojums.pdf
4. Apstiprināts Saeimā 20.12.2012. - Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020.gadam
(NAP2020). Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=253919
5. 18.12.2013. MK noteikumi Nr.652 “Profesionāla sociālā darba attīstības pamatnostādnes
2014.-2020.gadam”. Pieejams:
http://www.lm.gov.lv/upload/tiesibu_aktu_projekti_2/iesibu_aktu_projekti_3/lmpamatn_1
40613_sd.pdf
6. 2015.gada 30.jūnija Lielvārdes novada domes lēmums Nr.150 “Lielvārdes novada attīstības
programma 2011.-2017.gadam”. Pieejams:
http://www.lielvarde.lv/upload/pashvaldiba/publiskie_dokumenti/normativie_akti/lielvarde
_ricibas_plans_final_3.pdf
7. 2015.gada 30.jūnija Lielvārdes novada domes lēmums Nr.150 ”Investīciju plāns (2016.-
2018.gadam)”. Pieejams:
http://www.lielvarde.lv/images/extrainfo/9993317/lielvardes_nov_investiciju_plans_2015-
17g.pdf
8. 2015.gada 30.jūnija Lielvārdes novada domes lēmums Nr.150 “Rīcības plāns (2016.-
2018.gadam)”.Pieejams:
http://www.lielvarde.lv/upload/pashvaldiba/publiskie_dokumenti/normativie_akti/lielvarde
s_nov_ricibas_plans_2015-17.pdf
9. 07.09.1995. Latvijas Republikas likums “Par sociālo drošību”. Pieejams:
http://likumi.lv/doc.php?id=36850
10. 01.01.2003. Latvijas Republikas “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums”.
Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=68488
11. Latvijas Republikas likums “Par pašvaldībām”. Pieejams:
http://likumi.lv/doc.php?id=57255
12. 03.06.2003. Ministru kabineta noteikumi Nr.299 “Prasības sociālo pakalpojumu
sniedzējiem”. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=75887
13. 18.05.2010. Ministru kabineta noteikumi Nr.461 “Noteikumi par Profesiju klasifikatoru,
profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju
klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību”. Pieejams:
http://likumi.lv/doc.php?id=210806
14. 04.12.2013. Ministru kabineta rīkojums Nr.589 “Pamatnostādnes sociālo pakalpojumu
attīstībai 2014.-2020.gadam”. Pieejams:
http://www.lm.gov.lv/upload/aktualitates2/lmpam_290713_sp.pdf
15. Apstiprināts Saeimā 20.12.2012. “Nacionālās attīstības plāns 2014.-2020.gadam”.
Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=253919
16. Eiropas Sociālā fonda projekts Nr.1DP/1.4.1.2.4./09/IPIA/NVA/003 “Rīgas plānošanas
reģiona sociālo pakalpojumu attīstības programma alternatīviem sociālās aprūpes un
sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem 2010.-2016.gadam”. Pieejams:
http://www.rpr.gov.lv/spp/index.php?id=335
58
17. 25.11.2015. Lielvārdes novada sociālā dienesta nolikums (apstiprināts ar Lielvārdes
novada domes lēmumu Nr.431). Pieejams:
http://www.lielvarde.lv/images/extrainfo/9991903/431a-SD_nolikums.pdf
18. 28.10.2015. Lielvārdes novada domes saistošie noteikumi Nr.20 “Par pabalstiem
Lielvārdes novadā”. Pieejams:
http://www.lielvarde.lv/images/extrainfo/4651/Nr20_Par_par%20pabalstiem%20Lielva
rdes%20novada_25_02_2016.pdf
19. 28.10.2015. Lielvārdes novada domes saistošie noteikumi Nr.19 “Par Lielvārdes novada
pašvaldības sociālajiem pabalstiem”. Pieejams:
http://www.lielvarde.lv/images/extrainfo/4650/458a-SN__Par_soc_pabalstiem.pdf
20. 28.10.2009. Lielvārdes novada domes saistošie noteikumi Nr.29 “Par Lielvārdes novada
pašvaldības sociālajiem pakalpojumiem”. Pieejams:
http://www.lielvarde.lv/images/extrainfo/4632/SN29_2009%20soc_pak_kons_13_01_2
015.pdf
21. 03.06.2003. Ministru kabineta noteikumi Nr.291 “Prasības sociālo pakalpojumu
sniedzējiem”. Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=75887
22. Eiropas Sociālā fonda projekts Nr.1DP/1.4.1.2.4./10/APIA/NVA/099 “Sociālās
rehabilitācijas un institūcijām alternatīvu sociālās aprūpes pakalpojumu attīstība
Lielvārdes novadā” Pieejams:
http://www.lielvarde.lv/upload/pashvaldiba/projekti/mob_brig_aicina.pdf
59
2.pielikums
SOCIĀLĀ DIENESTA STRUKTŪRSHĒMA UZ 01.04.2016.
Lielvārdes novada domes Sociālo, medicīnas un reliģijas jautājumu komiteja
3.2.2. Sociālā dienesta sociālā darba speciālisti
Jurists
Lielvārdes novada domes
Sociālo un sabiedriskās drošības lietu komiteja
Lielvārdes novada sociālais dienests
Sociālā dienesta vadītājs
Lielvārde Sociālais darbinieks
4 pers.
Sociālais darbinieks
darbam ar ģimenēm
un bērniem
2 pers.
Aprūpētājs 1 pers.
Lielvārdes novada dome
Jumprava Sociālais darbinieks
1 pers.
Sociālais darbinieks
darbam ar ģimenēm un
bērniem
1 pers.
Aprūpētājs 1 pers.
Lēdmane Sociālais darbinieks
1 pers.
Sociālais darbinieks
darbam ar ģimenēm
un bērniem 1 pers.
Aprūpētājs 1 pers.
Sociālais dienas
aprūpes centrs
Vadītājs 1 pers.
Sociālais darbinieks
1pers.
Sociālais rehabilitētājs
1 pers.
Psihologs 1 pers.
Dežurants 2 pers.
Sētnieks 1 pers.
60
3.pielikums
LIELVĀRDES NOVADAM TUVĀKĀS ILGSTOŠĀS APRŪPES INSTITŪCIJAS
Pašvaldība/novads
(EUR - vienas
diennakts cena)
Institūcijas nosaukums Adrese, tālrunis
Ogres novads
(EUR 15,00)
SIA Ogres rajona slimnīca
”Ilgstošas sociālās aprūpes
institūcija”
Turkalnes iela 15, Ogre,
LV-5001, tālr.65020802;
28377103
Ogres novads
(EUR 15,85)
SAC ”Madliena” Madlienas pagasts, Ogres
novads, LV-5045,
tālr.65039666
Skrīveru novads
(EUR 15,00)
SAC ”Ziedugravas” “Ziedugravas”
Skrīveri, LV-5125
tālr.65197514; 26421535
Ķeguma novads
(EUR 15,00)
SAC ”Senliepas” „Senliepas”, Rembates
pagasts, Ķeguma novads, LV
– 5016
tālr.65055591, 27813273
Rīga
(EUR 16,74)
SAC ”Gaiļezers” Hipokrāta iela 6, Rīga,
LV-1079
tālr.675394534
Rīga
(EUR 22,34)
SAC ”Ezerkrasti” Berģu iela 142, Rīga,
LV-1024
tālr.67994565
Rīga
(EUR 17,00)
Dzintarkrasta serviss" biedrība,
sociālās aprūpes centrs/pansionāts
"Liepa"
Zolitūdes iela 30, Rīga,
LV-1029,
tālr.29225513; 67416062
Līgatnes novads
(EUR 16,23)
SIA Rehabilitācijas centrs "Līgatne" Skaļupes, Līgatnes pag.,
Līgatnes nov., LV-4110
tālr.6411915; 26467747
61
4.pielikums
LIELVĀRDES NOVADA SOCIĀLO PAKALPOJUMU UN SOCIĀLĀS PALĪDZĪBAS
SISTĒMAS IZVĒRTĒJUMS
SVID ANALĪZE
Stiprās puses Vājās puses
Lielvārdes novads atrodas Rīgas aglomerācijas
zonā.
Zema dzimstība, iedzīvotāju līdz darbspējas
vecumam skaita samazināšanās.
Ērta satiksme uz Rīgu (autotransports,
dzelzceļš).
Vidējās darba samaksas apmērs mazāks, kā
Rīgas reģionā un valstī kopumā.
Pašvaldībā tiek piemērots bezdeficīta budžets. Neapmierinoša pašvaldību un valsts ceļu un
ielu kvalitāte
Nevalstiskajām organizācijām, biedrībām,
nodibinājumiem ir pieejams konsultatīvs un
finansiāls atbalsts.
Veloceliņu trūkums novadā.
Nodrošināta ģimenes ārstu pieejamība un
neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Neapmierinoša sabiedriskā transporta
pieejamība Lēdmanes un Jumpravas
pagastos.
Sociālā palīdzība un pakalpojumi tiek
nodrošināti atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām
un pieprasījumam.
Zema brīvprātīgo atsaucība.
Visi sociālo pakalpojumu sniedzēji reģistrēti
LM Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā.
Kvalificētu sociālā darba speciālistu
trūkums atbilstoši likumdošanas
pieprasījumam (vakanču gadījumos).
Sociālā dienestā notiek aktīvs darbs,
pietiekams sociālo darbinieku skaits.
Ierobežoti finanšu līdzekļi jaunu
pakalpojumu attīstībai.
Sociālā darba speciālistu pieredze sociālo
pakalpojumu sniegšanā.
Nepieciešama pakalpojumu sniedzēju
institūciju telpu piemērošana personām ar
funkcionāliem traucējumiem.
Nodrošināta pamata infrastruktūra un
materiāltehniskā bāze sociālo pakalpojumu
sniegšanai.
Sociālā riska grupu palielināšanās.
Pieejami institūcijām alternatīvi sociālie
pakalpojumi (asistenti, ģimenes asistenti,
tehnisko palīglīdzekļu noma, vasaras nometnes
bērniem, u.c.).
Sociālā dienesta darbiniekiem nav
nodrošināta veselības apdrošināšana un
dzīvības apdrošināšana sociālā darba
speciālistiem.
Novadā tiek īstenoti pasākumi sociālo
pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai (aptaujas,
domnīcas, tikšanās).
Sociālā darba speciālistu amata zemais
prestižs sabiedrībā.
Sociālie darbinieki regulāri piedalās
apmācībās, lai paaugstinātu profesionālo
kvalifikāciju.
Lielvārdes novadā nav pietiekams
alternatīvo sociālo pakalpojumu skaits -
trūkst tādu sociālo pakalpojumu, kā: pusceļa
māja, auklīšu pakalpojumi, dienas centri
pagastos, grupu dzīvokļi vai mājas un
sociālie mājokļi.
Regulāra jaunu pakalpojumu un darba metožu
ieviešana sociālajā dienestā.
Regulāru Sociālā dienesta darbinieku ko
vīzijas, sapulces.
Nodrošināta sadarbība ar pašvaldības policiju,
62
reidi, preventīvie pasākumi skolā, sadarbība ar
citām institūcijām.
Dažādu bezmaksas sporta aktivitāšu,
trenažieru, sporta laukumu, nodarbību
pieejamība visām iedzīvotāju vecuma grupām.
Preventīvi, izglītojoši pasākumi bērniem,
skolēniem, jauniešiem par veselīga uztura un
dzīvesveida nozīmi, par atkarību profilaksi, par
traumatisma un vardarbības mazināšanu, u.c.
Informācijas pieejamības nodrošināšana
iestādēs, reklāmas materiālos, e-vidē,
sociālajos portālos, u.c.
Iespējas Draudi
Veidot kvalitatīvu, drošu un pievilcīgu dzīves
vidi iedzīvotājiem Lielvārdes novadā.
Darbaspēka aizplūšana uz galvaspilsētu un
ārvalstīm.
Stimulēt investīciju piesaisti Lielvārdes novada
sociālekonomiskai attīstībai.
Valsts pārziņā esošu funkciju deleģēšana
Sociālajam dienestam bez papildus
finansējuma.
Sakārtot transporta un tehnisko infrastruktūru
(ceļus, ielas, iekšpagalmus, komunālo
saimniecību).
Budžeta ienākumu samazināšanās.
Uzlabot sabiedriskā transporta pieejamību
apdzīvotās teritorijās.
Novadam nelabvēlīgas valsts politikas
izmaiņas izglītības, sociālās un veselības
aprūpes jomā.
Pilnveidot sociālo pabalstu un sociālo
pakalpojumu kvalitatīvas sniegšanas iespējas,
lielāku uzsvaru, liekot ne tikai uz materiālo
pabalstu, bet garīgo un sociālo pakalpojumu
attīstīšanu, alternatīvo pakalpojumu veidiem.
Nepietiekams finansējums valsts
infrastruktūras pilnveidošanai (maģistrālie
autoceļi, dzelzceļš).
Pilnveidot veselības aprūpes pakalpojumu
pieejamību.
Dažādu novada teritoriju atšķirīga sociāli
ekonomiskā vide, infrastruktūras
sakārtotības pakāpe, kas būtiski ietekmē
novada budžeta sadales principus, lai
nodrošinātu visas teritorijas vienlīdzīgu un
vienmērīgu attīstību.
Pilnveidot sadarbību ar blakus esošajiem
novadiem.
Neatrisinātas valsts un reģionālās sociālās
un ekonomiskās problēmas, kas rada
tautsaimniecības attīstības nestabilitāti un
iedzīvotāju neapmierinātību.
Papildus finansējuma piesaiste pakalpojumu
sniedzēju darbības uzlabošanai un
pakalpojumu attīstīšanai.
Sabiedrības nedrošība, nestabilitāte,
inertums.
Nodrošināt vides pieejamību personām ar
funkcionāliem traucējumiem (iestādēs, u.c.).
Sociālās politikas nestabilitāte valstī,
birokrātijas prasību slogs.
Personāla izglītības paaugstināšana,
kvalifikācijas celšana un cita veida atbalsta
nodrošināšana.
Izmaiņas sociālās politikas jomā, esošo
normatīvo aktu ietvaros, kas var nelabvēlīgi
ietekmēt sociālo pakalpojumu attīstību.
Aktīvāka sabiedrības informēšana un
konsultēšana.
Atšķirības sociālo pakalpojumu un pabalstu
pieņemšanā un sniegšanā Valsts dažādos
novados (princips – bagātie un nabadzīgie
63
novadi).
Iespēja celt sociāla darba prestižu. Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības
samazināšanās un dārdzība.
Izmantot iespēju pirkt ārpakalpojumus no
citiem pakalpojumu sniedzējiem.
Klienta datu, personīgās informācijas
aizsardzības draudi.
Iesaistīt privāto sektoru sociālo pakalpojumu
nodrošināšanai.
Nabadzībai un atstumtībai pakļauto riska
grupu palielināšanās un jaunu riska grupu
veidošanās.
Attīstīt brīvprātīgo darbu. Negatīvas demogrāfiskās tendences
(samazinās iedzīvotāju skaits).
Sociālā darba speciālistu profesionālā
izdegšana, motivācijas trūkums.
Klientu zemā motivācija mainīt savu
situāciju, nevēlēšanās sadarboties.
