LZRA ir neatkarīga Latvijas zvērinātu revidentu profesionāla korporācija. Tā apvieno 169 zvērinātus revidentus un 141 zvērinātu revidentu komercsabiedrību.

Nodrošina:◦ profesionālo standartu un ētikas normu, ◦ citu uz profesiju attiecināmo regulējošo normatīvo aktu ievērošanu,◦ biedru profesionālās darbības uzraudzību,◦ Biedru interešu aizsardzību

Sniedz nozīmīgu ieguldījumu Latvijas finanšu pārskatu sistēmas sakārtošanā atbilstoši labākajiem uzskaites un pārskatu sastādīšanas prakses principiem.

LZRA ir finanšu kārtības nodrošināšanas instruments.

Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) biedru nolikumu, kas ir vienādi obligāts visu pasaules valstu revīzijas profesijas pārstāvjiem un nosakaka, ka:-Revīzija tiek veikta saskaņā ar Starptautiskajiem Revīzijas standartiem,-Ievēro Starptautisko profesionālo grāmatvežu ētikas kodeksu

Eiropas Grāmatvežu federācijas (FEE) biedrs un tās ietvaros risina jautājumus par grāmatvežu profesijas normatīvo regulējumu Eiropā.

Latvijas Republikas likums «Par zvērinātiem revidentiem».

Kopsapulce

Valde

Kvalitātes komiteja

Ētikas komiteja

Eksaminācijas komiteja

Izglītības komiteja

LZRA darbības mērķis ir sekmēt revīzijas profesijas attīstību valstī un nodrošināt, lai zvērinātu revidentu komercsabiedrības darbotos atbilstoši Starptautiskajiem revīzijas standartiem (SRS).

Latvijā atzītie Starptautiskie revīzijas standarti — Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas apstiprināti Starptautiskās grāmatvežu federācijas izdotie Starptautiskie revīzijas standarti un ar tiem saistītie paziņojumi un standarti, ciktāl tie attiecas uz revīziju (Likums Par zvērinātiem revidentiem 1.pants 12.punkts).

LZRA nodrošina:•SRS tulkošanu;•zvērinātu revidentu apmācību;•veikto revīziju kvalitātes kontroli;•disciplinārprocesu sistēmas uzturēšanu.

Finanšu ministrija - veic Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valstisko uzraudzību un sadarbojas ar citu dalībvalstu un trešo valstu kompetentajām institūcijām revīzijas jomā.

Revīzijas konsultatīvā padome – uzrauga revīzijas pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu uzrauga.

LZRA 1997. gadā ir nodibinājusi LZRA Izglītības centru (IC) SIA .

Tā funkcijas ir: sadarbībā ar LZRA  Izglītības komiteju veidot programmas par visiem ar revīziju saistītiem jautājumiem; gatavot dažāda līmeņa profesionālās pilnveides programmas grāmatvežiem un finansistiem; gatavot seminārus un apmācības par izmaiņām nodokļu likumdošanā un citus specializētos seminārus.

Saskaņā ar IFAC vadlīnijām zvērināta revidenta pienākums ir paaugstināt savu kvalifikāciju ne mazāk kā 40 stundas gadā.

 Finanšu revīziju veic

zvērināti revidentiLietderības revīziju veic

Valsts kontroleLikumības revīziju veic

Valsts kontrole 

Mērķis

Novērtēt, vai finanšu pārskats sniedz ticamupriekšstatu par uzņēmuma vai pašvaldības finanšu stāvokli

Novērtēt, vai revidējamā vienība savu darbību veic efektīvi, produktīvi un nodrošina ekonomiskumu

Novērtēt, vai revidējamā vienībā darījumi un darbības atbilst normatīvo aktu prasībām

Vērtēšanas kritēriji

Standartizēti kritēriji, izmantojami visās revīzijās

Atšķirīgi katrai revīzijaiStandartizēti kritēriji, izmantojami visās revīzijās

Metodes Standartizētas Atšķirīgas katrā revīzijāVairāk vai mazāk standartizētas

RegularitāteVeic regulāri (katru gadu vai ja sasniegti revīzijas kritēriji)

Veic, ja attiecīgajā jomā ir konstatētas problēmas

Veic, ja attiecīgajā jomā ir konstatētas problēmas

Ziņojumi Standartizēti Dažāds ziņojumasaturs Dažāds ziņojuma saturs

Finanšu pārskata revīzijā būtiskuma līmeni plānošanas nolūkiem nosaka ar mērķi iegūt pietiekamus pierādījumus tam, lai varētu sniegt pamatotu viedokli par vadības un kontroles sistēmas darbības efektivitāti un izdevumu likumību un attiecināmību.

Būtiskuma līmeņa noteikšanai tiek izmantots Starptautiskais revīzijas standarts 320 „Revīzijas būtiskums”.

Saskaņā ar Komisijas regulas (EK) Nr.1828/2006 IV pielikuma 2.punktā norādītām prasībām – slieksni, virs kura kļūdas lielums tiek uzskatīts par būtisku plānošanas nolūkos un ziņošanai par trūkumiem, raksturo maksimāli pieļaujamais kļūdas lielums jeb būtiskuma līmenis. 

Revidenta ziņojums — zvērināta revidenta sagatavots dokuments, kurā ietverts:

a) ievads, kurā identificēti revidētie finanšu pārskati un iekļautas ziņas par klienta un zvērināta revidenta atbildību;

b) veiktā revīzijas darba apjoma apraksts un atsauce uz revīzijā ievērotajiem revīzijas standartiem;

c) zvērināta revidenta atzinums vai atteikums sniegt atzinumu;

d) norādījums uz visiem apstākļiem, kuriem zvērināts revidents vēlas pievērst uzmanību;

e) zvērināta revidenta viedoklis par to, vai vadības ziņojums atbilst finanšu pārskatiem, bet attiecīgos gadījumos — vai konsolidētais ziņojums atbilst konsolidētajiem finanšu pārskatiem.

Likums Par zvērinātiem revidentiem 1. pants 7.punkts, 700. SRS

Gada pārskatu revīziju veic, lai noskaidrotu, vai informācija, kas norādīta uzskaitē, sakrīt ar normatīvo aktu nosacījumiem.

Latvijā ir reģistrēti 208 330 uzņēmumi,

no tiem tiek revidēti 6657 vai 3,3 % no uzņēmumu kopējā skaita.

Zvērinātu revidentu ziņojumu skaits 2011./2012. gadā - 6719,

t.sk.116 pašvaldības.

Valsts un pašvaldību institūciju finanšu pārskatu galvenie lietotāji ir arī Latvijas iedzīvotāji – nodokļu maksātāji.

Apgrozījums<500 tūkst. LVL, bilance <250 tūkst.LVL

Apgrozījums no500 līdz 1000 tūkst.LVL, bilance no 250 līdz 500 tūkst.LVL

Apgrozījums no1000 līdz 3000 , tūkst.LVL, bilance no 500 līdz 1500 tūkst.LVL

Apgrozījums virs 3000 tūkst.LVL, bilance virs 1500 tūkst.LVL

Nerevidētie 96.7%

2013. gadā 16 kvalitātes kontrolieri veica kvalitātes kontroles pārbaudes:38 zvērinātu revidentu komercsabiedrībām;3 individuāli praktizējošiem zvērinātiem revidentiem.

2013. gada kvalitātes kontroles sezonā veiktas:35 kārtējās pārbaudes;6 ārkārtas pārbaudes.

Zvērināta revidenta atbildības veidi:o Civiltiesiskā atbildība par nodarītajiem zaudējumiem;o Administratīvā atbildība;o Kriminālatbildība.

Revidenta civiltiesiskā atbildība noteikta Komerclikuma 178.pantā.

Likums Par zvērinātiem revidentiem 41.,42. pants.

Likums Par zvērinātiem revidentiem IX nodaļa (38., 38.*, 39. pants).

Atkarībā no disciplinārpārkāpuma smaguma Ētikas komiteja var piemērot atbildētājam kādu no zemāk norādītiem disciplinārsodiem:brīdinājumu;rājienu;zvērināta revidenta sertifikāta darbības apturēšanu uz laiku līdz vienam gadam;zvērināta revidenta sertifikāta anulēšana.

.

Pēdējo 2 gadu laikā konstatēti zvērināta revidenta kvalitātes pārkāpumi 2 pašvaldības uzņēmumos.

Tika ierosinātas 3 disciplinārlietas

Pēc faktu pārbaudes 2 revidentiem tika izteikti rājieni, viens sertifikāts anulēts.

Finanšu ministriju Valsts kasi Valsts kontroli Valsts ieņēmumu dienestu Latvijas grāmatvežu asociāciju ISO sertificēti grāmatvežu asociāciju Latvijas Nodokļu konsultantu asociāciju Latvijas Pašvaldību savienību

un uzskatījusi, ka mūsu organizāciju mērķi un tiesību aktos un uzskatījusi, ka mūsu organizāciju mērķi un tiesību aktos noteiktie uzdevumi ir līdzīgi - sniegt ieguldījumu Latvijas noteiktie uzdevumi ir līdzīgi - sniegt ieguldījumu Latvijas finanšu sistēmas sakārtošanā.finanšu sistēmas sakārtošanā.