LATVIJAS UNIVERSIT TES JURIDISK TES Valststiesbu zintu ...home.lu.lv/~rbalodis/Konst tiesibas/Valsts_Galva...Darba mris: saldzint prof. R. Baloža izstrdtos Satversmes grozjumus ar

LATVIJAS UNIVERSIT�TES

JURIDISK�S FAKULT�TES

Valststies�bu zin�t�u katedras

P�t�jums

Tautas v�l�ta prezidenta instit�ts ES valst�s

Sa�emts__________________ katedr�

2009. g.

_________________________

Sekret�ra (es) paraksts

Zin�tnisk� darba vad�t�ja

Prof. Ringolds Balodis

R�ga 2009

2

Satura r�d�t�js Ievads...................................................................................................................................................3

1. Tautas v�l�ta prezidenta instit�ts ES valst�s........................................................................4

1.1. Austrija..................................................................................................................4

1.2. Bulg�rija................................................................................................................9

1.3. Francija................................................................................................................16

1.4. �rija......................................................................................................................23

1.5. Kipra...................................................................................................................27

1.6. Lietuva................................................................................................................32

1.7. Polija...................................................................................................................35

1.8. Portug�le.............................................................................................................42

1.9. Rum�nija.............................................................................................................44

1.10. Slov�nija...........................................................................................................51

1.11. Somija...............................................................................................................53

Izmantoto ties�bas avotu saraksts......................................................................................................56

3

Ievads

Darba aktualit�te: Latvijas publiskaj� telp� tiek diskut�ts par iesp�jam�m izmai��m

Satversmes regul�jum�. K� viens no valsts efekt�v�kas p�rvaldes veidiem tiek pied�v�ts ieviest

tautas v�l�tu prezidenta instit�tu. Prof. R. Balodis ir izstr�d�jis iesp�jamos Satversmes groz�jumus,

kas ir zin�tniskais pienesums šaj� diskusij�.

Darba zin�tnisk� novit�te: Ties�bu zin�tniekam ir nepieciešam�ba iepaz�ties ar citu zemju

likumiem, jo k� rakst�ja Ren� Devits pasaule ir k�uvusi vienota, m�s nevaram norobežoties no

cilv�kiem, kas dz�vo cit�s valst�s, cit�s zemeslodes da��s, ir nepieciešama starptautisk� sadarb�ba

vai katr� gad�jum� vienk�rša l�dz�s past�v�šana, kas pieprasa, lai m�s atv�rtu m�su logus un

pal�kotos uz �rvalstu ties�b�m. Ties�bu zin�tniekam b�tu j�v�ršas pie ties�bu avota, lai izv�rt�tu

citu zemju ties�bu �patn�bas, to stipr�s un v�j�s puses un sal�dzin�tu ar citu zemju likumiem, lai

saprastu priorit�tes, v�rt�bas, tendences un perspekt�vas to att�st�b�. Darb� analiz�ti prof. R. Baloža

izstr�d�tie Satversmes groz�jumi, sal�dzinot tos ar ES valst�s tautas v�l�ta prezidenta instit�ta

regul�jumu.

Darba m�r�is: sal�dzin�t prof. R. Baloža izstr�d�tos Satversmes groz�jumus ar ES valstu

tautas v�l�tu prezidentu instit�tiem.

Darba uzdevumi:

1. Izp�t�t vai iesp�jamie Satversmes groz�jumi ir atrodami Austrijas, Bulg�rijas,

Francijas, �rijas, Kipras, Lietuvas, Polijas, Portug�les, Rum�nijas, Slov�nijas un Somijas

konstit�cij�s un argument�t par to pamatot�bu.

2. Analiz�t, vai 1. punkt� min�to valstu konstit�cijas regul�jum� ir ties�bu normas,

kuras var�tu iek�aut Satversm�.

Darb� izmantotie ties�bu avoti: p�t�jum� izmantoti prim�rie ties�bu avoti – �rvalstu

konstit�ciju teksti ang�u un krievu valod�. Sekund�rie ties�bu avoti – doktr�na latviešu un ang�u

valod�.

Darba strukt�ra: darbs sast�v no ievada, vienas paplašin�tas p�t�juma noda�as, kas satur

vienpadsmit apakšnoda�as un izmantot�s literat�ras saraksta. Darbs sast�v no 57 lapaspus�m.

4

1. Tautas v�l�ta prezidenta instit�ts ES valst�s

1.1. Austrija

Di�na Melnace,

Marija Tertišnaja,

Rita Kupca

Austrija – demokr�tisk� parlament�r� valsts. Valsts galva – Feder�lais prezidents, kuru iev�l

kopš 1945. gada Feder�lo Sapulc� (Nacion�l� un Feder�l� padome kop�j� san�ksm�), bet kopš

1957. gada – ar feder�cijas tautu tieš�s, vienl�dz�g�s, sl�gt�s v�l�šan�s. Par Feder�lo prezidentu var

iev�l�t personu, kurai ir at�auts piedal�ties Nacion�l�s padomes v�l�šan�s, kura uz v�l�šanas gadu

1. janv�ri ir sasniegusi 35 gadu vecumu. Par prezidentiem nevar b�t iev�l�tie imperatoru m�jas

locek�i, vai imenes, kuras k�dreiz pie t�m pieder�ja. Prezidenta pilnvaru termi�š ir 6 gadi; ir

iesp�jams iev�l�t otru reizi, bet tikai tieši uzreiz p�c iepriekš�j� iev�l�šanas termi�a beig�m un tikai

uz vienu termi�u.

Prezidents var b�t atst�d�ts no amata pirms savu pilnvaru izbeigšan�s tautas balsošan�, kuru

organiz� p�c Feder�l�s sapulces pras�juma, vai p�c Austrijas Konstitucion�l�s Tiesas l�muma,

pie�emto p�c Feder�l�s sapulces iniciat�vas, sakar� ar to, ka prezidents p�rk�pa Konstit�cijas

normu.

Tieši iev�l�ts ar tautu Feder�cijas prezidents tom�r nav izpildvaras galva, vi�am nepieder

veto ties�bas uz parlamenta likumprojektiem, kas ir b�tiski vi�a tautas iev�l�tiem kol�iem

prezident�l�s republik�s. Vi�am pieder pilnvaras, kuras ir tipiskas priekš eiropiešu parlament�r�m

republik�m. Feder�lais prezidents p�rst�v savu Republiku �rlietu liet�s, sasauc un sl�dz Nacion�l�s

padomes sesijas, �pašos gad�jumos var izlaist Nacion�lo padomi (bet tikai vienu reizi uz viena un t�

paša pamata). Vi�š iev�l Feder�lo kancleru (Feder�l�s vald�bas galvu). Valsts Prezidents p�rst�v

valsti starptautiski, paraksta l�gumus, iece� Austrijas, k� ar� pie�em citu valstu diplom�tiskos

priekšst�vjus.

Feder�lais prezidents ir valsts bru�ot� sp�ka augst�kais vadonis. Turkl�t Feder�l� prezidenta

pie�emtie akti vai citas darb�bas, kuras vi�š ir pilnvarots veikt saska�� ar normat�vajiem aktiem,

j�b�t l�dzparakst�tiem no Feder�l� parlamenta vai parlamenta pilnvarotam feder�lajam ministram,

kuri l�dz ar to uz�emas l�dzatbild�bu par šiem r�kojumiem.

35. Valsts prezidentu iev�l tauta uz pieciem gadiem visp�r�g�s, vienl�dz�g�s, tieš�s un aizkl�t�s v�l�šan�s.

V�l�šanu k�rt�bu nosaka atsevišs likums.

5

Austrijas konstit�cija: Ar� Austrijas konstit�cijas, turpm�k – AK, 60. panta pirm� da�a

paredz prezidenta iev�l�šanu visp�r�g�s, vienl�dz�g�s, tieš�s un aizkl�t�s v�l�šan�s. Amata pilnvaru

termi�š R. Baloža pied�v�tajos Satversmes groz�jumos atširas no AK 60. panta piektaj� da��

noteikt� sešu gadu pilnvaru termi�a. AK neparedz atsevišu likumu, kas noteiktu v�l�šanu k�rt�bu1.

V�rt�jot LR ekonomisko situ�ciju, �emot v�r� efektivit�tes un lietder�bas principu, b�tu v�lams

noteikt gar�ku pilnvaru termi�u.

36. Ties�bas izvirz�t Valsts prezidenta amata kandid�tus ir vismaz desmit t�kstošiem balssties�gu v�l�t�ju un

ikvienai reistr�tai politiskajai partijai vai partiju apvien�bai no kuras saraksta p�d�j�s Saeimas v�l�šan�s ir iev�l�ti

deput�ti. Kandid�ts, par kuru nobalsojusi vair�k nek� puse balsot�ju, uzskat�ms par iev�l�tu Valsts Prezidenta amat�.

Ja pirmaj� balsošanas k�rt� neviens no kandid�tiem nesa�em š�du vair�kumu, r�kojama otra v�l�šanu k�rta, kur�

piedal�s divi kandid�ti, kas pirmaj� k�rt� sa��muši visvair�k balsu. Kandid�ts, kurš otraj� balsošanas k�rt� sa��mis

visvair�k balsu, uzskat�ms par iev�l�tu Valsts Prezidenta amat�.

Ja ir nomin�ts tikai viens Valsts prezidenta amata kandid�ts, vi�š uzskat�ms par iev�l�tu Valsts Prezidenta amat� bez

v�l�šanu organiz�šanas.

AK: 60.panta otr� da�a paredz, ka kandid�ts ir iev�l�ts tad, kad par vi�u ir nodotas vair�k

nek� puse der�go balsu, t.i. t�di v�l�šanu bi�eteni, kas nav boj�ti vai tiem nav konstat�ti k�di citi

tr�kumi. T�pat ar� tiek paredz�ts, ka, ja pirmaj� balsošanas k�rt� neviens no kandid�tiem nesa�em

š�du vair�kumu, r�kojama otra v�l�šanu k�rta, kur� piedal�s divi kandid�ti, kas pirmaj� k�rt�

sa��muši visvair�k balsu. Lai gan AK regul�jums neparedz, ka uzvar tas kandid�ts, kas otraj�

balsošanas k�rt� sa��mis visvair�k balsu, uzskat�ms par iev�l�tu Valsts Prezidenta amat�, tom�r no

iepriekšmin�t� tas ir loiski izsecin�ms, l�dz ar to regul�jumi sakr�t.

AK neparedz atsevišu regul�jumu gad�jumam, kad, nomin�ts tikai viens kandid�ts2.

39. Viena un t� pati persona nevar b�t par Valsts Prezidentu ilg�k k� divus termi�us no vietas.

Ar� šis regul�jums ir identisks AK regul�jumam. Prezidenta iev�l�šana atk�rtoti sec�gi p�c

notec�juš� termi�a pie�aujama tikai vienu reizi.

41. Valsts Prezidents p�rst�v valsti starptautiski, paraksta l�gumus un nos�ta tos Saeimai ratifik�cijai. Valsts

Prezidents iece� Latvijas, k� ar� pie�em citu valstu diplom�tiskos priekšst�vjus.

AK 65. panta pirmaj� da�� ar� paredz�ts, ka prezidents p�rst�v valsti starptautiski, k� ar�

paraksta l�gumus, ta�u AK nav paredz�ts, ka š�di l�gumi tiktu nos�t�ti Parlamentam ratifik�cijai.

Bez tam past�v ar� iz��muma gad�jumi, kas paredz, ka atseviši l�gumi var tikt nosl�gti tikai ar

parlamenta piekrišanu. Ar� attiec�b� uz diplom�tisko p�rst�vju iecelšanu un pie�emšanu regul�jums

sakr�t, ta�u AK paredz plaš�ku Prezidenta r�c�bas br�v�bu attiec�b� uz daž�du amatu ie�emošo

personu iev�l�šanu.

1 � � �� " ��! �� "�#��" http://constitution.garant.ru/DOC_3864861.htm, (apl�kots 29.10.2009.). 2 Bundes-Verfassungsgesetz (B-VG). http://www.wienerzeitung.at/linkmap/recht/verfassung1.htm, (apl�kots 29. 10. 2009.).

6

Valsts galva tradicion�li bija persona, kas p�rst�v valsti starptautiskaj� ar�n�, t�p�c

lietder�gi ar� šo funkciju nodot Prezidentam, lai valsts pa$st�v�bas funkcija b�tu pilnv�rt�g�ka.

42. Valsts Prezidents ir valsts bru�ot� sp�ka augst�kais vadonis. Kara laikam vi�š iece� virspav�lnieku.

Valsts Prezidents pasludina karu. Šo l�mumu nodod Saeimai apstiprin�šanai. Valsts Prezidentam ir ties�ba spert

nepieciešamos milit�r�s aizsardz�bas so�us, ja k�da cita valsts Latvijai pieteikusi karu vai ienaidnieks uzbr�k Latvijas

robež�m.

T� k� kara pasludin�šanu var�tu pieskait�t pie iz��muma l�mumiem, �emot v�r� t�

nopietn�bu Prezidents viens pats nevar b�t š�da l�muma pie��m�js, t�p�c lietder�gi, ka š�du

l�mumu apstiprina ar� parlaments.

43. Ja valsti apdraud �r�jais ienaidnieks, vai ja valst� vai t�s da�� ir izc�lies vai draud izcelties iekš�js nemiers

vai cit�ds apdraud�jums, kurš apdraud past�vošo valsts iek�rtu, tad Valsts Prezidentam ir ties�bas izsludin�t iz��muma

st�vokli, par to divdesmit �etru stundu laik� pazi�ojot Saeimas prezidijam, kuram š�ds Valsts Prezidenta l�mums

nekav�joties j�ce� priekš� Saeimai.

44. P�c tam, kad Saeima apstiprin�jusi iz��muma st�vokli, Valsts Prezidents uz�emas vald�bas vad�bu.

47. Valsts Prezidentam ir likuma un tautas nobalsošanas ierosin�šanas ties�ba.

AK ir paredz�ts, ka tautas nobalsošanas ties�ba ir pieširta feder�lajam prezidentam.

Tautas nobalsošanas un likuma pie�emšanas k�rt�ba ir noteikta Feder�laj� likum�. (AK 45.,46.

pants).

48. Valsts Prezidentam ir ties�ba atlaist Saeimu. Tad izsludin�mas jaunas Saeimas v�l�šanas, kur�m j�notiek

ne v�l�k k� divus m�nešus p�c Saeimas atlaišanas.

Valsts Prezidents var izmantot šo ties�bu ne agr�k k� sešus m�nešus p�c p�d�j�m Saeimas v�l�šan�m un ne

v�l�k k� sešus m�nešus pirms n�kamaj�m Saeimas vai Valsts Prezidenta v�l�šan�m.

AK paredz parlamenta atlaišanu tikai �pašos gad�jumos un tikai vienu reizi viena un t� paša

iemesla d��. T�pat Prezidents ir ties�gs atlaist parlamentu vai konkr�tus t� locek�us p�c vi�u pašu

izteiktas v�l�šan�s.

50. Ja Valsts prezidents ir izdar�jis Satversmes vai citu b�tisku likuma p�rk�pumu, tad uz ne maz�k k� puses

visu Saeimas locek�u priekšlikumu, Saeima var uzs�kt Valsts prezidenta atlaišanas (imp��menta) proced�ru. L�mums

par atlaišanas proced�ras uzs�kšanu sagatavojams rakstveid�, nor�dot taj� Valsts prezidenta izdar�t� p�rk�puma b�t�bu

un citus b�tiskus apst�k�us.

51. Ja Saeima pie��musi l�mumu par Valsts prezidenta atlaišanas (imp��menta) proced�ras uzs�kšanu, lieta

tiek nodota izskat�šanai Satversmes ties�, kura sagatavo atzinumu par to, vai Valsts prezidenta darb�b�s konstat�jami

nor�d�tie p�rk�pumi.

P�c Satversmes tiesas atzinuma sa�emšanas Saeima atkl�t� s�d� izlemj jaut�jumu par Valsts prezidenta

atlaišanu. Valsts prezidents uzskat�ms par atlaistu, ja par to nobalso ne maz�k k� divas trešda�as no visiem Saeimas

locek�iem. Balsojums par Valsts prezidenta atlaišanu ir atkl�ts. Valsts prezidenta atlaišanas proced�ras k�rt�bu nosaka

�pašs likums.

AK 142.panta otr� da�a a punkts nosaka, ka konstitucion�laj� ties� var tikt ierosin�ta lieta

pret Prezidentu sakar� ar Konstit�cijas p�rk�pumu p�c parlamenta l�muma. Ja tiek atz�ts, ka

7

Prezidents ir p�rk�pis konstit�ciju, prezidents var tikt atlaists. T�pat jaut�jumu par prezidenta

atlaišanu var izlemt tautas nobalsošan�, kuru ierosina parlaments.

M�supr�t Austrijas regul�jums ir lab�ks, jo Satversmes tiesas atzinums ir simbolisks, kuru

deput�ti iesp�jams neiev�ros (tas atkar�gs no deput�tu godpr�t�bas un tiesisk�s apzi�as, k� ar�

iev�rot Satversmes tiesas atzinumu deput�tiem nav noteikta k� pien�kums), l�dz ar to imp��menta

proced�ra saglab� savu „politisko” raksturu, un nek��st par objekt�vu izmekl�šanas procesu. Š�ds

risin�jums ir nepieciešams, lai izvair�tos no LR past�voš� politisk�s kult�ras zem� l�me�a, un

nepie�autu deput�tu politisko izr�in�šanos ar prezidentu.

52. Ja Valsts Prezidents atsak�s no amata, nomirst vai tiek atsaukts, pirms vi�a amata laiks izbeidzies, Valsts

Prezidenta vietu izpilda Saeimas priekšs�d�t�js, kam�r izv�l jaunu Valsts Prezidentu. T�pat Saeimas priekšs�d�t�js

izpilda Valsts prezidenta vietu, ja p�d�jais atrodas �rpus valsts robežas vai cit�di aizkav�ts izpild�t savu amatu.

AK 64. Panta 1. da�a. Ja past�v jebk�di apst�k�i, kas liedz Feder�lajam prezidentam realiz�t

vi�am pieširt�s pilnvaras un pien�kumus, Feder�l� prezidenta vietu augst�k min�tajos gad�jumos

ie�em Bundeskanclers, ta�u, gad�jum�, ja š�da Prezidenta promb�tne ir ilg�ka par 20 dien�m,

Prezidentu aizst�j kol�ija, kas sast�v no 3 parlamenta prezidenti.

53. Valsts Prezidenta aktiem, kuru izpilde attiecin�ma uz tieš�s valsts p�rvaldes iest�d�m, k� ar� �etrdesmit

pirm�, �etrdesmit otr�, �etrdesmit treš� un septi�desmit otraj� pant� paredz�tajiem gad�jumiem j�b�t l�dzparakst�tiem

no ministru prezidenta vai attiec�g� ministra, kuri l�dz ar to uz�emas l�dzatbild�bu par šiem r�kojumiem.

Šaj� gad�jum� var run�t par kontrasign�ciju. Pozit�vais ir tas, ka tiek samazin�ta valsts

galvas iejaukšan�s politik� un veicin�ta n�cijas vienot�ba un nov�rsta sabiedr�bas šelšan�s, jo

atbild�bu uz�emsies ar� ministru prezidents vai ministrs.

56. Ministru kabinetu sast�da persona, kuru iece� Valsts Prezidents. AK ar� paredz Bundeskanclera iecelšanu k� Prezidenta pien�kumu. (70.panta pirm� da�a).

Šeit, protams, j��em v�r� tas, ka Austrija ir federat�va republika.

59. Ministru prezidentam vi�a amata izpild�šanai ir nepieciešams Saeimas apstiprin�jums un vi�š par savu

darb�bu ir atbild�gs Valsts Prezidenta un Saeimas priekš�.

Ministru prezidentam vai ministram j�atk�pjas, kad Saeima ar visu deput�tu vair�kumu tiem izsaka neuztic�bu, ja

neuztic�ba izteikta ministru prezidentam, tad j�atk�pjas visam kabinetam, ja atsevišam ministram, tad tam j�atk�pjas

un vi�a viet� ministru prezidentam j�aicina cita persona. Ministru prezidentam un ministram j�atk�pjas, kad Valsts

prezidents to prasa.

Š�da sist�ma nodrošina dubult�s atbild�bas garantu, kas ne�auj vald�bai �aunpr�t�gi izmantot savu st�vokli.

62. Izsl�gts

71. Desmit dienu laik�, skaitot no likuma pie�emšanas Saeim�, Valsts Prezidents motiv�t� rakst� Saeimas

priekšs�d�t�jam var pras�t likuma otrreiz�ju caurl�košanu. Ja Saeima likumu negroza un apstiprina to atk�rtoti ar ne

maz�k k� divu trešda�u balsu vair�kumu , tad Valsts Prezidents otrreiz ierunas nevar celt.

75. Ja Saeima ar ne maz�k k� divu trešda�u balsu vair�kumu pie�em likuma steidzam�bu, tad tas ir izsludin�ms ne

v�l�k k� sept�t� dien� p�c tam, kad Prezidents pie�emto likumu sa��mis.

8

84. Tiesnešus iece� Valsts Prezidents un vi�i ir neatce�ami. Tiesnesi pret vi�a gribu atcelt no amata var Valsts

Prezidents vien�gi likum� paredz�tos gad�jumos, pamatojoties uz tiesnešu disciplin�rkol�ijas l�mumu vai tiesas

spriedumu krimin�lliet�. Ar likumu var noteikt vecumu, ar kura sasniegšanu tiesneši atst�j savu amatu.

AK 86. panta 1. da�a: Tiesnešus, ja AK nav noteikts cit�di, iece� saska�� ar Feder�l�s

vald�bas feder�l� prezidenta vai tam pilnvarota un kompetenta feder�l� ministra priekšlikuma;

Feder�l�s vald�ba vai feder�lais ministram j�sa�em priekšlikumus par kandid�tiem no Sen�ta, ko

paredz likums par ties�m.

AK 88. panta 1. da�a Likum� par ties�m ir noteikts vecums, ar kura sasniegšanu tiesneši

atst�j amatu.

2. da�a Turkl�t tiesnešus var atst�din�t no amata vai pret�ji vi�u gribai nos�t�t uz citu vietu,

bet vien�gi saska�� ar ties�bu aktiem, iev�rojot noteiktu formu un pamatojoties uz ofici�lu tiesas

l�mumu. Tom�r šie nosac�jumi neattiecas uz vi�u p�rcelšanu un atstat�šanu no amata, ja tas

nepieciešams sakar� ar izmai��m tiesu strukt�r�. Šaj� gad�jum� likums nosaka termi�u, k�d�

tiesnesi tiks p�rvests vai atst�din�ts no amata, neatkar�gi no visp�r�jiem noteikumiem.

Izv�rt�jot un analiz�jot augst�k pied�v�tos Satversmes groz�jumus, uzskat�m, ka š�da

Valsts Prezidenta kompeten�u paplašin�šana kopum� ir v�rt�jama pozit�vi. Tautas v�l�ts

prezidents, kuram ir liela ietekme valst�, sniedz sabiedr�bai zin�mu droš�bas garantu, k� ar� veicina

sabiedr�bas uztic�šanos valsts p�rvaldes iek�rtai. Š�ds Valsts Prezidenta pilnvaru paplašin�jums

neapšaub�mi nor�da uz valsts iek�rtas izmai��m, t.i., valsts iek�rta b�tiski tiek main�ta, iek�aujot

taj� arvien vair�k prezident�las republikas iez�mes. Š�s idejas popularit�ti nosaka k� soci�li, t�

politiski c�lo�i. Liela sabiedr�bas da�a v�las visas tautas v�l�ta prezidenta ieviešanu, jo saskata šai

instit�cij� iesp�ju nodrošin�t atbild�gumu par l�mumu pie�emšanu un �stenošanu, palielin�t

politisk�s sist�mas efektivit�ti, nov�rst partiju savstarp�j�s domstarp�bas. Tautas v�l�ts prezidents

tiek uzskat�ts par sava veida tautas uzraugu t�m darb�b�m, kas notiek parlament� un vald�ba.

9

1.2. Bulg�rija

Sab�ne %dre

R.Baloža izstr�d�tie Satversmes groz�jumi (turpm�k noda�� – R.B). Valsts prezidentu iev�l tauta

uz pieciem gadiem visp�r�g�s, vienl�dz�g�s, tieš�s un aizkl�t�s v�l�šan�s. V�l�šanu k�rt�bu nosaka atsevišs likums.

Bulg�rijas Konstit�cija3 (turpm�k – B.K.). Prezidentu tieši iev�l v�l�t�ji uz piecu gadu ilgu termi�u

likum� noteiktaj� k�rt�b�.

+/- Lai gan liela sabiedr�bas da�a v�las tautas v�l�ta prezidenta ieviešanu, jo uzskata, ka t�d�

veid� var�tu nov�rst partiju savstarp�j�s domstarp�bas un prezidenta iev�l�šanas proced�ra k��tu

caursp�d�g�ka, k� rezult�t� tiktu iev�l�ts vispiem�rot�kais kandid�ts, nevis t�ds kandid�ts, kas

simpatiz� noteiktai personu grupai, �emot v�r� latviešu pas�vumu apmekl�jot v�l�šanas un politisk�

viedok�a un izpratnes tr�kumu, š� instit�ta ieviešana var�tu rad�t vair�k negat�vas sekas, nek�

pozit�vas.

R.B. Valsts p�rst�v valsti starptautiski, paraksta l�gumus un nos�ta tos Saeimai ratifik�cijai. Valsts prezidents

iece� Latvijas, k� ar� pie�em citu valstu diplom�tiskos priekšst�vjus.

B.K. Prezidents ir valsts galva. Vi�am ir j�realiz� tautas vienot�bas ideja un j�p�rst�v valsts

starptautiskaj�s attiec�b�s. Republikas prezidents nosl�dz starptautiskos l�gumus likum� noteiktajos

gad�jumos un p�c Ministru padomes ierosin�juma iece� un atce� Bulg�rijas Republikas

diplom�tisko un patst�v�go misiju vad�t�jus starptautiskaj�s organiz�cij�s, un sa�em akredit�cijas

un atsaukuma v�stules no �rzemju diplom�tiskajiem p�rst�vjiem sav� valst�.

+/- B�tu pozit�vi ieviest Latvij� š�du VP funkciju, jo t�d�j�di palielin�tos VP pilnvaras un

vi�am b�tu noz�m�g�ka loma valsts dz�v�.

R.B. P�c tam , kad Saeima apstiprin�jusi iz��muma st�vokli, Valsts Prezidents uz�emas vald�bas vad�bu.

B.K. Š�du regul�jumu neparedz.

R.B. Ja Valsts prezidents ir izdar�jis Satversmes vai citu b�tisku likuma p�rk�pumu, tad uz ne maz�k k� puses




B.K. Prezidents un Viceprezidents nevar tikt saukti pie atbild�bas par darb�b�m, kas veiktas

pildot pien�kumus, iz�emot valsts nodev�bu vai Konstit�cijas p�rk�pumu. Imp��mentu j�pieprasa

ne maz�k k� 1/4 no visiem Nacion�l�s Asamblejas locek�iem un to j�atbalsta vismaz 2/3 no

locek�iem. Imp��mentu pret prezidentu vai viceprezidentu ties� Konstitucion�l� tiesa m�neša laik�

p�c imp��menta iesniegšanas.

3 Constitution of the Republic of Bulgaria, 1991. Pieejama: http://www.parliament.bg/?page=const&lng=en (apl�kots 28. 10. 2009)

10

+/- Tautas v�l�tas prezidenta instit�ta gad�jum�, protams, nepieciešams paredz�t iesp�ju ar�

k� atst�din�t prezidentu, ja tas r�kojas pretrun� ar sava amata b�t�bu. Šaj� gad�jum� Bulg�rijas

konstit�cija paredz visai optim�lu un objekt�vu veidu š�das proced�ras veikšanai.

R.B. Valsts Prezidenta aktiem, kuru izpilde attiecin�ma uz tieš�s valsts p�rvaldes iest�d�m, k� ar� �etrdesmit



B.K. Prezidenta dekr�tus apstiprina Ministru prezidents vai ar� ieinteres�tais (saist�tais)

ministrs. Nav nepieciešams apstiprin�t t�dus dekr�tus, kas attiecas uz:

• Pagaidu vald�bas iecelšanu;

• Ministru prezidenta iecelšana amat�;

• Nacion�l�s Asamblejas atlaišana;

• Likumprojekta atgriešana Nacion�lajai Asamblejai turpm�k�m debat�m;

• Organiz�ciju un Prezidenta biroja darbinieku iecelšana;

• V�l�šanu vai referenduma iepl�nošana;

• Likuma izsludin�šana.

+/- Š�da sist�ma nodrošina dubultu atbild�bu par aktiem, kas tiek izdoti tieš�s valsts p�rvaldes

iest�d�m, k� ar� mazina risku, ka k�ds l�mums tiek pie�emts noteiktu personu interes�s.

R.B. 62. panta izsl�gšana [Ja valsti apdraud �r�jais ienaidnieks, vai ja valst� vai t�s da�� ir izc�lies vai draud

izcelties iekš�js nemiers, kurš apdraud past�vošo valsts iek�rtu, tad ministru kabinetam ir ties�bas izsludin�t iz��muma

st�vokli, par to divdesmit �etru stundu laik� pazi�ojot Saeimas prezidijam, kuram š�ds ministru kabineta l�mums

nekav�joties j�ce� priekš� Saeimai.]

B.G. Prezidents izsludina kara st�vokli, gad�jum�, ja tiek v�rsts bru�ots uzbrukums pret Bulg�riju vai ar�, kad ir

nepieciešami steidzama r�c�ba saska�� ar internacion�l�m saist�b�m vai ar� pasludina kara st�vokli vai citu �rk�rtas

st�vokli, kad Nacion�l� Asambleja nav sesij� un nevar tikt sasaukta. Nacion�l� Asambleja nekav�joties tiek sasaukta

apstiprin�t l�mumu.

+/- Izsl�dzot Satversmes 62. pantu un neieviešot neko jaunu viet�, rodas likuma robs, k�

rezult�t� var gad�ties, ka situ�cij�, kad šaj� pant� min�t� r�c�ba ir nepieciešama, nav nevienas

likum� pilnvarotas personas, kas š�du r�c�bu var�tu veikt. Bulg�rij� min�t�s ties�bas ir nodotas

prezidentam, t�d�j�di palielinot vi�a k� valsts galvas pilnvaras un ar� reiz� ar to atbild�bu par š�da

nopietna l�muma pie�emšanu un t� sek�m.

R.B. Tiesnešus iece� Valsts Prezidents un vi�i ir neatce�ami. Tiesnesi pret vi�a gribu atcelt no amata var

Valsts Prezidents vien�gi likum� paredz�tos gad�jumos, pamatojoties uz tiesnešu discplin�rkol�ijas l�mumu vai tiesas


B.K. Š�du regul�jumu neparedz.

11

2. VP funkcijas, kas v�l paredz�tas Bulg�rijas konstit�cij�:

1. iepl�no Nacion�l�s Asamblejas (sapulces) un viet�jo pašvald�bu v�l�šanas, nosaka datumu

nacion�lajiem referendumiem saska�� ar Nacion�l�s Asamblejas (sapulces) l�mumu;

2. p�c Ministru padomes ierosin�juma nosaka administrat�vi teritori�lo vien�bu robežas un

centrus;

3. iece� un atce� no amata amatpersonas, kas noteiktas likum�;

4. piešir orde�us un meda�as;

5. piešir, atjauno, atbr�vo no un at�em Bulg�rijas pilson�bu;

6. piešir patv�rumu;

7. dz�š nepiedzenamus par�dus valstij;

8. piešir nosaukumus nacion�las noz�mes objektiem un apdz�vot�m viet�m;

L�va L�ce

R.B. Groz�jumi 36. Ties�bas izvirz�t Valsts prezidenta amata kandid�tus ir vismaz desmit t�kstošiem

balssties�gu v�l�t�ju un ikvienai reistr�tai politiskajai partijai vai partiju apvien�bai no kuras saraksta p�d�j�s Saeimas

v�l�šan�s ir iev�l�ti deput�ti.

Kandid�ts, par kuru nobalsojusi vair�k nek� puse balsot�ju, uzskat�ms par iev�l�tu Valsts Prezidenta amat�. Ja pirmaj�

balsošanas k�rt� neviens no kandid�tiem nesa�em š�du vair�kumu, r�kojama otra v�l�šanu k�rta, kur� piedal�s divi

kandid�ti, kas pirmaj� k�rt� sa��muši visvair�k balsu. Kandid�ts, kurš otraj� balsošanas k�rt� sa��mis visvair�k balsu,

uzskat�ms par iev�l�tu Valsts Prezidenta amat�.



BK Art. 93. 4

1. Prezidentu tieši iev�l v�l�t�ji uz piecu gadu ilgu termi�u likum� noteiktaj� k�rt�b�.

2. Ties�bas k��t par prezidentu ir ikvienam Bulg�rijas pilsonim no dzimšanas br�ža, kas ir

vec�ks par 40 gadiem un kas ir kvalific�ts, lai var�tu tikt iev�l�ts Nacion�laj� Asamblej�

(sapulc�), un kurš ir dz�vojis valst� piecus iepriekš�jos gadus pirms v�l�šan�m.

3. Lai tiktu iev�l�ts, kandid�tam ir nepieciešams sa�emt vair�k k� vienu pusi no der�gajiem

v�l�šanu bi�eteniem, paredzot, ka vair�k k� puse no v�l�t ties�gajiem v�l�t�jiem ir nodevuši

savas balsis v�l�šan�s.

4. Ja neviens no prezidenta kandid�tiem netiek iev�l�ts, tad septi�u dienu laik� tiek r�kota otr�

balsošanas k�rta starp diviem kandid�tiem, kas ieguvuši visliel�ko atbalstu. Uzvaru g�st tas

kandid�ts, kas sa�em vair�kumu balsu.

5. Prezidenta v�l�šanas norisin�s ne �tr�k k� tr�s m�nešus un ne v�l�k k� divus m�nešus pirms

esoš� prezidenta pilnvaru termi�a beig�m.

4Constitution of the Republic of Bulgaria, 1991. Pieejama: http://www.parliament.bg/?page=const&lng=en (apl�kots 28. 10. 2009)

12

6. Konstitucion�l� tiesa lemj par prezidenta v�l�šanu likum�bas apstr�d�šanu ne v�l�k k� vienu

m�nesi p�c v�l�šan�m.

Satversmes groz�jumos noteikts, ka uzskat�ms par iev�l�tu tas kandid�ts, par kuru

nobalsojusi vair�k nek� puse balsot�ju, �emot v�r� to, ka Latvijas iedz�vot�ji ir �oti pas�vi v�l�šanu

apmekl�šan�, tad var�tu b�t situ�cija, ka nobalso �oti maz iedz�vot�ju un v�l�šanu rezult�ti neb�tu

objekt�vi. Piem�rot�ks b�tu Bulg�rijas konstit�cij� sniegtais risin�jums, ka kandid�tam, lai tas

tiktu iev�l�ts ir nepieciešams sa�emt vair�k k� vienu pusi no der�gajiem v�l�šanu bi�eteniem,

paredzot, ka vair�k k� puse no v�l�t ties�gajiem v�l�t�jiem ir nodevuši savas balsis v�l�šan�s.

R.B. Groz�jumi 42. Valsts Prezidents ir valsts bru�ot� sp�ka augst�kais vadonis. Kara laikam vi�š iece�

virspav�lnieku. Valsts Prezidents pasludina karu. Šo l�mumu nodod Saeimai apstiprin�šanai. Valsts Prezidentam ir

ties�ba spert nepieciešamos milit�r�s aizsardz�bas so�us, ja k�da cita valsts Latvijai pieteikusi karu vai ienaidnieks

uzbr�k Latvijas robež�m.

BK Art. 100.

1. Prezidents ir Bulg�rijas bru�oto sp�ku augst�kais virspav�lnieks.

2. Prezidents iece� un atce� bru�oto sp�ku augst�ko komandieri un piešir visus augst�k�s

milit�r�s dienesta pak�pes, pamatojoties uz Ministru padomes priekšlikumu.

3. Prezidents vada Nacion�lo droš�bas padomi, kuras statuss ir noteikts ar likumu.

4. Prezidents izsludina visp�r�ju vai da��ju mobiliz�ciju saska�� ar Ministru padomes

priekšlikumu, atbilstoši likumam.

5. Prezidents izsludina kara st�vokli, gad�jum�, ja tiek v�rsts bru�ots uzbrukums pret Bulg�riju

vai ar� ,kad ir nepieciešami steidzama r�c�ba saska�� ar internacion�l�m saist�b�m vai ar�

pasludina kara st�vokli vai citu �rk�rtas st�vokli, kad Nacion�l� Asambleja nav sesij� un

nevar tikt sasaukta. Nacion�l� Asambleja nekav�joties tiek sasaukta apstiprin�t l�mumu.

Bulg�rijas konstit�cija nosaka, ka valsts prezidents ir Bulg�rijas Bru�oto sp�ku

virspav�lnieks, bet satversmes groz�jumos ir noteikts, ka prezidents ir augst�kais vadonis un iece�

virspav�lnieku, manupr�t, piem�rot�ks b�tu satversmes groz�jumos dotais regul�jums par to , ka

prezidents iece� virspav�lnieku, jo t�dej�di amat� var tikt iecelta persona, kas ir daudz

kompetent�ka milit�rajos jaut�jumos, nek� prezidents, kuram iesp�jams nav nek�da iepriekš�ja

milit�ra pieredze.

Bulg�rijas konstit�cijas groz�jumos �oti pareizi ir noteikts ar� tas, ka prezidents ne tikai var

izsludin�t kara st�vokli, bet ar� citu �rk�rtas st�vokli un ar� visp�r�ju vai da��ju mobiliz�ciju, jo ir

iesp�jamas ar� citas �rk�rtas situ�cijas, kad ir j�pie�em steidzams l�mums, ne tikai karš.

R.B. Groz�jumi 47. Valsts Prezidentam ir likuma un tautas nobalsošanas ierosin�šanas ties�ba.

BK Art. 98. Republikas prezidents:

13

1. iepl�no Nacion�l�s Asamblejas(sapulces) un viet�jo pašvald�bu v�l�šanas, nosaka datumu

nacion�lajiem referendumiem saska�� ar Nacion�l�s Asamblejas (sapulces) l�mumu;

2. uzrun� tautu un Nacion�lo Asambleju (sapulci);

3. nosl�dz starptautiskos l�gumus likum� noteiktajos gad�jumos;

4. izsludina likumus;

5. p�c Ministru padomes ierosin�juma nosaka administrat�vi teritori�lo vien�bu robežas un

centrus;

6. p�c Ministru padomes ierosin�juma iece� un atce� Bulg�rijas Republikas diplom�tisko un

patst�v�go misiju vad�t�jus starptautiskaj�s organiz�cij�s, un sa�em akredit�cijas un

atsaukuma v�stules no �rzemju diplom�tiskajiem p�rst�vjiem sav� valst�.

7. iece� un atce� no amata amatpersonas, kas noteiktas likum�;

8. piešir orde�us un meda�as;

9. piešir, atjauno, atbr�vo no un at�em Bulg�rijas pilson�bu;

10. piešir patv�rumu;

11. izmanto ties�bas uz apž�lošanu;

12. dz�š nepiedzenamus par�dus valstij;

13. piešir nosaukumus nacion�las noz�mes objektiem un apdz�vot�m viet�m;

14. inform� Nacion�lo Asambleju (sapulci) par pamatprobl�m�m, kas saist�tas ar vi�a

prerogat�v�m.

BK Art.154.

1. Iniciat�va iesniegt konstitucion�lo groz�jumu likumprojektu pieder ¼ Nacion�l�s

Asamblejas locek�u un Prezidentam

2. Nacion�l� Asambleja debat� par groz�jumu likumprojektu, ne agr�k k� 1 m�nesi un ne

v�l�k k� 2 m�nešus no datuma, kur� tas tika iesniegts.

Koment�rs: Bulg�rijas Konstit�cija gan neparedz likumprojekta ierosin�šanas ties�bu , bet paredz

ties�bu ierosin�t tikai likumprojekta groz�jumus, t�pat Bulg�rijas konstit�cija neparedz ierosin�t

tautas nobalsošanu par likumprojekta ierosin�šanu vai groz�šanu.

R.B. Groz�jumi 51. Ja Saeima pie��musi l�mumu par Valsts prezidenta atlaišanas (imp��menta) proced�ras

uzs�kšanu, lieta tiek nodota izskat�šanai Satversmes ties�, kura sagatavo atzinumu par to, vai Valsts prezidenta darb�b�s

konstat�jami nor�d�tie p�rk�pumi.

P�c Satversmes tiesas atzinuma sa�emšanas Saeima atkl�t� s�d� izlemj jaut�jumu par Valsts prezidenta atlaišanu.

Valsts prezidents uzskat�ms par atlaistu, ja par to nobalso ne maz�k k� divas trešda�as no visiem Saeimas locek�iem.

Balsojums par Valsts prezidenta atlaišanu ir atkl�ts.

Valsts prezidenta atlaišanas proced�ras k�rt�bu nosaka �pašs likums.

14

BK Art 103.

Prezidents un Viceprezidents nevar tikt saukti pie atbild�bas par darb�b�m, kas veiktas pildot

pien�kumus, iz�emot valsts nodev�bu vai Konstit�cijas p�rk�pumu.

Imp��mentu j�pieprasa ne maz�k k� 1/4 no visiem Nacion�l�s Asamblejas locek�iem un to

j�atbalsta vismaz 2/3 no locek�iem.

Imp��mentu pret prezidentu vai viceprezidentu ties� Konstitucion�l� tiesa m�neša laik� p�c

imp��menta iesniegšanas. Lai Konstitucion�l� tiesa par vain�gu atz�tu prezidentu vai

Viceprezidentu par valsts nodev�bu vai Konstit�cijas p�rk�pumu, Prezidenta vai viceprezidenta

privil�ijas tiek aptur�tas.

Neviens nevar Prezidentu vai Viceprezidentu apcietin�t vai ar� uzs�kt pret vi�iem

krimin�lvaj�šanu.

Bulg�rijas konstit�cija ir noteikts konkr�ts termi�š (1 m�nesis)kura laik� ir j�izskata

jaut�jums par Imp��mentu, tas ir �oti pareizi ,un var�tu tikt ieviests ar� Latvij�, lai tiesa š�du

jaut�jumu izskat�tu �tri un efekt�gi un lieta neievilktos p�rlieku ilgi. T�pat �oti pareizi Bulg�rijas

Konstit�cij� ir noteikts, ka uz to laiku lai tiesa atz�tu par vain�gu prezidentu par valsts nodev�bu vai

Konstit�cijas p�rk�pumu, Prezidenta privil�ijas tiek aptur�tas.

R.B. Groz�jumi 56. Ministru kabinetu sast�da persona, kuru iece� Valsts Prezidents.

BK Art. 99.

1. P�c konsult�cij�m ar parlament�raj�m grup�m prezidents iece� premjerministra

amata kandid�tu, ko amatam nomin�jusi partija, kurai Nacion�laj� Asamblej�

(sapulc�) ir liel�kais vietu skaits, lai veidotu vald�bu.

2. Ja premjerministra kandid�ts nesp�j izveidot vald�bu septi�u dienu laik�, prezidents

uztic šo pien�kumu otras liel�k�s parlament�r�s grupas izvirz�tajam premjerministra

amata kandid�tam.

3. Ja ar� jaunais premjerministra amata kandid�ts nesp�j izveidot vald�bu iepriekš�j�

paragr�f� min�taj� termi��, prezidents uztic šo pien�kumu vienas no maz�kum�

esoš�s parlament�r�s grupas izvirz�tajam premjerministra amata kandid�tam.

4. Ja konsult�cijas izr�d�s veiksm�gas, prezidents l�dz Nacion�lo Asambleju (sapulci)

apstiprin�t premjerministra amata kandid�tu.

5. Ja netiek pan�kta vienošan�s par vald�bas izveidi, prezidents iece� komandant

vald�bu, atlaiž Nacion�lo Asambleju (sapulci) un iepl�no jaunas v�l�šanas Art. 64

para 3. noteiktaj� termi��. Prezidenta l�mum� par Nacion�l�s Asamblejas (sapulces)

atlaišanu nosak�ms ar� jaunu visp�r�jo v�l�šanu datums.

6. Vald�bas veidošanas proced�ra, kas nostiprin�ta iepriekš�jos paragr�fos, ir

j�piem�ro gad�jumiem, kas noteikti Art. 111 para 1.

15

7. un 6. punkt� noteiktajos gad�jumos Prezidents nedr�kst atlaist Nacion�lo Asambleju

(sapulci) sava amata termi�a p�d�jos tr�s m�nešos. Ja parlaments nesp�j izveidot

vald�bu noteiktaj� period�, prezidents iece� komandant vald�bu.

Koment�rs: Bulg�rijas konstit�cija praktiski neparedz prezidentam izv�li attiec�b� uz

personu kas sast�d�s vald�bu, jo amat� tiek iecelta t� persona, kuru ir nomin�jusi konkr�ta partija,

kas sa��musi visvair�k balsu.

Manupr�t, �oti pareizi ir sast�d�ta sh�ma k� r�koties, ja jaunais Ministru prezidenta kandid�ts nav

sp�j�gs sast�d�t vald�bu.

R.B. Groz�jumi 71. Desmit dienu laik�, skaitot no likuma pie�emšanas Saeim�, Valsts Prezidents motiv�t�

rakst� Saeimas priekšs�d�t�jam var pras�t likuma otrreiz�ju caurl�košanu. Ja Saeima likumu negroza un apstiprina to

atk�rtoti ar ne maz�k k� divu trešda�u balsu vair�kumu , tad Valsts Prezidents otrreiz ierunas nevar celt.

BK Art. 101

1. Saska�� ar noteikumu, kas ieviests Art.88. para 3., Prezidentam ir ties�bas atgriezt

likumprojektu, nor�dot savus iemeslus Nacion�lajai Asamblejai turpm�k�m debat�m, kuras

nevar tikt atteiktas.

2. Lai no jauna pie�emtu š�du likumprojektu nepieciešams, lai to piepras�tu vair�k nek� puse

no Nacion�l�s asamblejas locek�iem.

3. Nacion�l�s Asamblejas sagatavoto jauno likumprojektu, Prezidents izsludina septi�u dienu

laik� p�c t� sa�emšanas.

Koment�rs: Bulg�rijas Konstit�cij� ir noteikts, ka ja prezidents prasa otrreiz�ju likuma

caurl�košanu, tad tas nevar tikt atteikts. Š�ds regul�jums labi der�tu ar� Latvijai, groz�jumos š�da

situ�cija nemaz nav paredz�ta, ka prezidentam var tikt atteikts no jauna caurskat�t likumu. T�d��,

lai prezidenta pras�ba caurskat�t likumprojektu no jauna neb�tu tikai formalit�te, tad b�tu labi

ieviest ar� š�du nor�di, ka atteikt likuma caurskat�šanu no jauna nevar.

16

1.3. Francija

Gunta V�vere J-4

Kristaps Skrebs J-6

Saska�� ar Francijas Konstit�cijas 6.pantu Francijas prezidentu iev�l tieš�s, visp�r�j�s

v�l�šan�s uz pieciem gadiem.5 L�dz pat 2002.gadam Francijas prezidentu iev�l�ja uz 7 gadiem, bet

sakar� ar 2000.gada 24.septembr� veiktajiem labojumiem prezidenta pilnvaru termi�š tika

samazin�ts no 7 uz 5 gadiem, un pirm�s prezidenta v�l�šanas ar š�du sa�sin�tu pilnvaru termi�u

notika 2002.gad�. Š�d� veid�, labojot prezidenta pilnvaru termi�u tika m�in�ts un pan�kta

kohabit�cijas nov�ršana, šo pilnvaru termi�u piel�dzinot ar parlamenta apakšpal�tas un vald�bas

pilnvaru termi�u.6 Bez tam prezidenta v�l�šanu k�rt�ba tiek regul�ta ar speci�la ties�bu akta

pal�dz�bu.

L�dz ar to var secin�t, ka v�lamo groz�jumu saturs, kas ietverts 35.pant� „Valsts prezidentu

iev�l tauta uz pieciem gadiem visp�r�g�s, vienl�dz�g�s, tieš�s un aizkl�t�s v�l�šan�s. V�l�šanu

k�rt�bu nosaka atsevišs likums,” ir l�dz�gs ar Francijas prezidenta iev�l�šanas k�rt�bu. Proti, š�s

v�l�šanas regul� atseviš�s likums un pilnvaru termi�š ir 5 gadi, un prezidentu iev�l tauta tieš�s un

visp�r�j�s v�l�šan�s.

Raksturojot Francijas prezidenta v�l�šanas, t�s j�apz�m� ar j�dzienu „divu k�rtu v�l�šanu

sist�ma”. Lai prezidenta kandid�ts tiktu uzskat�ts par iev�l�tu jau pirmaj� v�l�šanu k�rt�, tam

j�ieg�st absol�ts balsu vair�kums (tas noz�m�, ka vair�k k� 50%). Ja neviens no kandid�tiem

neieg�st absol�to balsu vair�kumu jau pirmaj� v�l�šanu k�rt�, tad 14. dien� p�c pirm�s v�l�šanu

k�rtas tiek r�kota otr� v�l�šanu k�rta, kur� piedal�s tie divi prezidenta amata kandid�ti, kuri

sa��muši liel�ko balsu skaitu pirmaj� v�l�šanu k�rt�. Tas prezidenta amata kandid�ts, kurš otraj�

v�l�šanu k�rt� ieg�st balsu vair�kumu, tiek uzskat�ts par iev�l�tu (Francijas Konstit�cijas 7.

pants).7 Lai persona tiktu atz�ta ofici�li par prezidenta kandid�tu, potenci�lajam kandid�tam

j�sa�em vismaz 500 parakst�tas piekrišanas no 30 Francijas administrat�vo teritori�lo vien�bu jeb

departamentu p�rst�vjiem (kopum� Francija ir sadal�ta administrat�v�s vien�bas jeb departamentos),

k� ar� no aizj�ras departamentu p�rst�vjiem. Bez tam ne vair�k k� 10% no š� 500 p�rst�vju kop�j�

5 Constitution of October 4, 1958. Pieejams: http://www.assemblee-nationale.fr/english/8ab.asp#II (apl�kots 27.10.2009) 6 France – Constitution. Pieejams: http://www.servat.unibe.ch/icl/fr00000_.html (apl�kots 27.10.2009) 7 Constitution of October 4, 1958. Pieejams: http://www.assemblee-nationale.fr/english/8ab.asp#II (apl�kots 27.10.2009); France's presidential election system. Pieejams: http://www.cnn.com/2007/WORLD/europe/04/05/france.election.explainer/index.html (apl�kots 27.10.2009)

17

skaita nevar b�t no viena administrat�v� departamenta. Š� proced�ra nodrošina to, ka „nenopietni”

jeb prec�z�k maz�k svar�gi kandid�ti nepiedal�s v�l�šan�s.8

P�c groz�jumiem Satversmes 36. pants paredz�tu to, ka vismaz desmit t�kstošiem

balssties�gu v�l�t�ju un ikvienai reistr�tai politiskajai partijai vai partiju apvien�bai, no kuras

saraksta p�d�j�s Saeimas v�l�šan�s ir iev�l�ti deput�ti, ir ties�bas izvirz�t Valsts prezidenta amata

kandid�tus. K� redzams no iepriekšmin�t� Francijas regul�juma, tad attiec�b� uz valsts prezidenta

kandidat�ras izvirz�šanu past�v noteikti kvantit�tes ierobežojumi, kas saist�ti ar� ar zin�mu

aktivit�ti no tautas puses, kas t�d�j�di ar� paredz cieš�ku prezidenta saikni ar tautu. Ar� Francij�

prezidenta kandidat�ras izvirz�šanas meh�nisms ir l�dz�gs potenci�lajam Satversmes 36.pant�

ietvertajam meh�nismam, bet katr� valst� t� saturs kvantitat�vi un kvalitat�vi atš�iras.

Pamatojoties uz Francijas Konstit�cijas 6. pantu neviens nevar ie�emt prezidenta amatu ne

vair�k k� divus termi�us.9 Francijas prezidenti Miter�ns un Širaks ir vien�gie prezidenti Francijas

v�stur�, kuri prezidenta amat� bijuši divus pilnvaru termi�us (Miter�ns kopum� 14 gadus, bet

Širaks 12 gadus prezidenta posten�).

Groz�jumos Satversmes 39.pant� paredz�ts, ka viena un t� pati persona nevar b�t par Valsts

Prezidentu ilg�k k� divus termi�us no vietas. Š�ds pilnvaru termi�a ierobežojums ir atšir�ga no

Francij� esoš�, t� k� tiek paredz�ts divu termi�u ierobežojums visp�r, bet Latvij� tas ir divu

termi�u ierobežojums p�c k�rtas. T�p�c j�secina, ka Francij� prezidenta pilnvaru termi�a

ierobežojums ir stingr�ks.

Francijas prezidentam piem�t triju veidu pilnvaras: t�das, kas ietilpst prezidenta ekskluz�vaj�

kompetenc� (š�s funkcijas prezidents �steno br�vi un neatkar�gi no citiem), t�das, kuras realiz�jot

nepieciešams vald�bas vad�t�ja vai attiec�ga ministra paraksts (kontrasign�cija); t�pat ar� prezidents

ir atsevišu instit�ciju vad�t�js.10

Francijas prezidents nodrošina Francijas Konstit�cijas iev�rošanu, pien�c�gu valsts

p�rvaldes funkcion�šanu un valsts kontinuit�ti. Prezidents ir valsts neatkar�bas, teritori�l�s

integrit�tes un l�gumu iev�rošanas garants (Francijas Konstit�cijas 5. pants).11 Š� panta kopsakar�

ar konstit�cijas 16. pantu prezidents var spert attiec�gus so�us, k�, piem�ram, konsult�ties ar

premjerministru, Nacion�l�s Asamblejas prezidentu vai Konstitucion�lo padomi, lai nodrošin�tu

starptautisko l�gumu iev�rošanu, ja past�v pamatotas bažas vai pat briesmas, ka šie l�gumi var

8 French presidental election. Pieejams: http://www.ambafrance-uk.org/The-presidential-election.html (apl�kots 20.10.2009) 9 Constitution of October 4, 1958. Pieejams: http://www.assemblee-nationale.fr/english/8ab.asp#II (apl�kots 27.10.2009) 10 Powers and remits. Pieejams: http://www.elysee.fr/elysee/elysee.fr/anglais/the_president/his_function/powers_and_remits/powers_and_remits.20029.html (apl�kots 27.10.2009) 11 Constitution of October 4, 1958. Pieejams: http://www.assemblee-nationale.fr/english/8ab.asp#II (apl�kots 27.10.2009)

18

netikt iev�roti. T�pat Francijas prezidents iece� v�stniekus, k� ar� akredit� citu valstu v�stniekus

Francij� (Francijas Konstit�cijas 14. pants). Francijas prezidents nosl�dz un apstiprina

starptautisk�s vienošan�s, k� ar� vi�am ir j�b�t inform�tam par t�m starptautiskaj�m vienošan�m,

kas netiek pak�autas vi�a apstiprin�šanai (Francijas Konstit�cijas 52. pants).

Saska�� ar iesp�jamo Satversmes 41. pantu Latvijas prezidentam ir pilnvaras iecelt un

pie�emt diplom�tiskos priekšst�vjus, kas ir vis� pasaul� pie�emta valsts prezidenta prerogat�va un

Francija t�pat k� Latvija nav tam iz��mums. Francijas Konstit�cijas 5.pants ietver �oti b�tisku

teikumu, ka „prezidents ir nosl�gto starptautisko l�gumu garants”. Un t�d�j�di ar� no š� prezidenta

aspekta defin�juma, izriet �oti plašas pilnvaras starptautisko l�gumu nosl�gšan� un uzraudz�b�.

Iesp�jams, ka prezidenta k� starptautisko l�gumu iev�rošanas garanta defin�jums ir j�iestr�d� ar�

Satversm� t� k� prezidents ir persona, kurš prim�ri p�rst�v valsti starptautiski un kuram ar� ir

iesp�jams j�uz�emas zin�ma atbild�bas kompetence starptautisko l�gumu iev�rošanas jom�.

Atbilstoši pusprezident�lai valsts iek�rtai, k�da past�v Francij�, tad gluži saprotami un

loiski ir tas, ka Francijas prezidents iece� premjerministru un pamatojoties uz premjerministra

ieteikumu vi�š iece� ar� vald�bas locek�us. Saska�� ar Francijas Konstit�cijas 9. pantu prezidentam

ir ties�bas vad�t Ministru padomi.12 Ta�u prezidentu nevar nek�d� zi�� uzskat�t par vald�bas

vad�t�ju, jo k� š�da persona darbojas prezidenta ieceltais premjerministrs. Francijas Konstit�cijas

9.pants prezidentu apz�m� par noz�m�g�ko publisk�s varas subjektu.13

Satversmes 56. pants paredz, ka Ministru kabinetu sast�da persona, kuru iece� Valsts

Prezidents. Tom�r Latvij� atbilstoši parlament�ras iek�rtas b�t�bai vald�ba ir prim�ri atbild�ga

parlamenta priekš� un sekund�ri ar� valsts prezidentam. Saska�� ar Satversmes 59.pantu Ministru

prezidentam un ministram j�atk�pjas, kad Valsts prezidents to prasa.

Rezum�jot iepriekšmin�to, dom�jams, ka tik plašas prezidenta pilnvaras attiec�b� uz

vald�bas sast�d�šanu nevar�tu tikt izmantotas Latvij�, kas ir parlament�ra valsts. Š�das prezidenta

pilnvaras ir atbilstošas Francij� t� k� šeit past�v pusprezident�las valsts modelis.

Francijas prezidents ir Francijas bru�oto sp�ku virspav�lnieks un vi�š vada augst�k�

nacion�l�s aizsardz�bas padomes un komitejas (Francijas Konstit�cijas 15. pants), t�pat prezidents

iece� milit�rpersonas (Konstit�cijas 13. pants), tom�r š�da augst�ko milit�rpersonu iecelšana notiek

Ministru padom� – vald�b�. Tas noz�m�, ka t� nav prezidenta ekskluz�v� funkcija iecelt augst�k�

l�me�a milit�rpersonas.

Deklar�ciju par kara pieteikšanu var pie�emt tikai parlaments un prezidenta pilnvaras šaj�

zi�� ir ierobežotas. Par Francijas uzbrukumu citai valstij Francijas vald�ba zi�o parlamentam ne

12 Powers and remits. Pieejams: http://www.elysee.fr/elysee/elysee.fr/anglais/the_president/his_function/powers_and_remits/powers_and_remits.20029.html (apl�kots 27.10.2009) 13 Balodis R. Francijas Republikas savdab�g� konstit�cija. Jurista V�rds, 2004. 2.novembris, nr.42(347), 13.lpp.

19

v�l�k k� tr�s dienu laik� p�c iebrukuma s�kuma, sniedzot inform�ciju par iebrukuma iemesliem;

past�v ar� nosac�jums, ka š� inform�cija var izrais�t debates, ta�u nevar tikt pak�auta balsošanai. Ja

Francijas uzbrukums citai valstij paredz�ts ilg�ks k� 4 m�nešus, tad parlamentam ir j�akcept�

uzbrukuma l�mums un vald�ba var l�gt Nacion�lo Asambleju pie�emt gal�go l�mumu

(Konstit�cijas 35. pants).14 Bez tam Francijas prezidentam ir ties�bas pav�l�t izmantot

kodoliero�us.

Saska�� ar pied�v�to Satversmes 42. pantu Valsts Prezidents ir valsts bru�oto sp�ku

augst�kais vadonis. Tom�r pied�v�taj� Satversmes 42. pant� pied�v�t�s prezidenta plaš�s pilnvaras

ir v�rt�jamas diezgan ierobežoti. V�rt�jot t�s no Francijas prezidenta instit�ta regul�juma skatu

punkta, j�teic, ka Francij� pieteikt karu var tikai parlaments. Bez tam nepieciešamie milit�rie so�i

var tikt veikti nekav�joties, bet ar noteikumu, ka par tiem v�l�k tiek zi�ots parlamentam.

Nepieciešamo milit�ro aizsardz�bas pas�kumu veikšan� Francijas prezidentam, k� sp�c�gai

publiskai personai (ar� vald�bas darb�b�), ir plašas pilnvaras un vi�š šin� zi�� var r�koties bez

parlamenta akcepta.

Satversmes 42. pants šobr�d pašreiz pied�v�taj� redakcij� paredz p�r�k plašas prezidenta

pilnvaras, kas neatbilst parlament�ras valsts modelim un ar� tik plašas pilnvaras nav sastopamas

t�d� pusprezident�l� valst� k� Francija. T�d�� iesp�jams, ka Satversmes 42.pant� dr�z�k var�tu tikt

ietvert l�dz�g�ks regul�jums, k�ds tas ir Francijas Konstit�cijas 35.pant�.

Francijas Republikas prezidents izsludina likumus 15 dienu laik� p�c to sa�emšanas. Vi�am

ir ties�bas l�dz š� termi�a iest�šan�s br�dim likumu nos�t�t atpaka� parlamentam, lai tas ats�k

debates par konkr�to likumu. Parlaments š�das debates nevar atteikt (Francijas Konstit�cijas 10.

pants).

Pamatojoties uz pied�v�to Satversmes 71. panta redakciju, Valsts prezidents var pras�t

otrreiz�ju likuma caurl�košanu desmit dienu laik�, skaitot no likuma pie�emšanas Saeim�. Šeit

var�tu vien�gi piebilst, ka Francij� šis termi�š ir noteikts – 15 dienas. Bet jebkur� gad�jum�, š�das

pilnvaras prezidentam pras�t likuma otrreiz�ju caurl�košanu parlament� ir ab�s valst�s.

Francijas prezidentam piem�t pilnvaras atlaist Francijas parlamenta apakšpal�tu – Nacion�lo

asambleju, pirms tam konsult�joties ar Francijas premjerministru un abu parlamenta pal�tu

priekšs�d�t�jiem (Konstit�cijas 12. pants). Tom�r p�c tam, kad prezidents ir izmantojis šo savu

prerogat�vu, vi�š nevar turpm�k� gada laik� v�lreiz atlaist parlamenta apakšpal�tu.

Saska�� ar Satversmes 48. pantu Valsts Prezidentam ir ties�ba atlaist Saeimu. Tad

izsludin�mas jaunas Saeimas v�l�šanas, kur�m j�notiek ne v�l�k k� divus m�nešus p�c Saeimas

atlaišanas. Valsts Prezidents var izmantot šo ties�bu ne agr�k k� sešus m�nešus p�c p�d�j�m 14 Constitution of October 4, 1958. Pieejams: http://www.assemblee-nationale.fr/english/8ab.asp#II (apl�kots 27.10.2009)

20

Saeimas v�l�šan�m un ne v�l�k k� sešus m�nešus pirms n�kamaj�m Saeimas vai Valsts Prezidenta

v�l�šan�m.

Francijas Konstit�cijas 12. pants nosaka, ka prezidents parlamentu var atlaist pirms tam,

konsult�joties ar premjerministru. Pamatojoties uz iesp�jamo Satversmes 48. panta redakciju,

Latvijas Valsts Prezidentam netiek izvirz�ts priekšnosac�jums konsult�ties ar vald�bas vad�t�ju, ta�u

iesp�jams š�ds priekšnoteikums b�tu ietverams ar� Latvijas Satversmes 48. panta tekst�.

Francijas prezidents ir pilnvarots veikt noziedznieku apž�lošanu (Francijas Konstit�cijas 17.

pants).

Francijas prezidentam ir diezgan plašas pilnvaras konstitucion�l�s kontroles ietvaros, jo

prezidents iece� tr�s no kopskait� devi�iem Konstitucion�l�s Padomes locek�iem. Bez tam tieši

Francijas Republikas prezidents iece� tieši Konstitucion�l�s padomes prezidentu, kam neizširta

balsojuma gad�jum� ir izširoš� balss. Visi bijušie Francijas republikas prezidenti ex officio uz

m�žu ir Konstitucion�l�s Padomes locek�i (Konstit�cijas 56.pants). Pirms likuma izsludin�šanas

prezidentam ir ties�bas to nos�t�t izskat�šanai Konstitucion�lajai padomei.

Francijas Republikas prezidentam ir ties�bas sasaukt un sl�gt parlamenta �rk�rtas s�des

(Francijas Konstit�cijas 30.pants).

Sakar� ar Francijas Republikas 1958.gada konstit�cijas groz�šanas k�rt�bu t� pieskait�ma

„stingraj�m konstit�cij�m”, jo ties�bas ierosin�t konstitucion�los groz�jumus (konstit�cijas

groz�šanas iniciat�va) saska�� ar konstit�cijas 89.pantu piem�t tikai valsts prezidentam, kas to dara

p�c premjerministra vai parlamenta locek�u priekšlikuma. J�piebilst: ja groz�jumus prezidentam

„iesaka” ierosin�t parlament�rieši, tad saska�� ar Konstit�cijas 89.panta otro da�u ab�s Francijas

parlamenta pal�t�s j�b�t apstiprin�tiem identisk� redakcij�. Šo konstitucion�lo labojumu

ratifik�cija var tikt veikta divos veidos: - tautas nobalsošana, kur� nepieciešams g�t vienk�ršu balsu

vair�kumu; - speci�li šim nol�kam tiek sasaukts Francijas Konstitucion�lais Kongress, kurš ar tr�s

ceturtda��m balsu vair�kumu pie�em groz�jumus Francijas konstit�cij�. Parasti tieši valsts

prezidents ir tas, kas var izv�l�ties vienu no šiem veidiem.15

Satversmes groz�jumi – Tautas v�l�ts prezidents 1.Groz�jumi, kuri ir l�dz�gi ar Francij� past�vošo k�rt�bu.

35. (Š�ds groz�jums sakr�t ar

Francijas konstit�cij� min�to

k�rt�bu. Ar� Francij� prezidenta

iev�l�šanas k�rt�bu regul�

speci�ls ties�bu akts.)

41. (Francij� prezidents, ja tie

nav pretrun� ar konstit�ciju,

l�gumus var nodot tautas

nobalsošanai.)

48. (Francijas prezidentam ir

ties�bas atlaist Nacion�lo

sapulci.)

15 Balodis R. Francijas Republikas savdab�g� konstit�cija. Jurista V�rds, 2004. 2.novembris, nr.42(347), 13.lpp.

21

36. 47. 59.

39. 50. 71. (Francij� tas dar�ms 15 dienu

laik�.)

42. 53. 51.

43. 56. 52.

Atš�ir�gi:

84. Tiesnešus iece� Valsts Prezidents un vi�i ir neatce�ami. Tiesnesi pret vi�a gribu atcelt no

amata var Valsts Prezidents vien�gi likum� paredz�tos gad�jumos, pamatojoties uz tiesnešu

discplin�rkol�ijas l�mumu vai tiesas spriedumu krimin�lliet�. Ar likumu var noteikt vecumu,

ar kura sasniegšanu tiesneši atst�j savu amatu. (Francij� prezidents ir tiesu varas neatkar�bas

garants, ta�u k�rt�ba Francij� nedaudz atširas. Tiesnešu iecelšanu nosaka organic act, un taj�

piedal�s The Conseil Superieur (Francijas Konstit�cijas 64.pants)).

44. P�c tam, kad Saeima apstiprin�jusi iz��muma st�vokli, Valsts Prezidents uz�emas vald�bas

vad�bu.

75. Ja Saeima ar ne maz�k k� divu trešda�u balsu vair�kumu pie�em likuma steidzam�bu, tad

tas ir izsludin�ms ne v�l�k k� sept�t� dien� p�c tam, kad Prezidents pie�emto likumu sa��mis.

Izv�rt�jums:

Francijas valsts regul�jums da��ji der�tu k� piem�rs Latvijai, ieviešot š�dus groz�jumus, jo

pied�v�tie groz�jumi sakr�t ar Francijas konstit�ciju, ta�u rodas jaut�jums attiec�b� uz groz�jumu

48. pantu, kas dod prezidentam ties�bas atlaist Saeimu. Francij� prezidentam ir ties�bas atlaist

Nacion�lo sapulci. Gad�jum�, ja prezidentam ir ties�bas atlaist Saeimu, vai tad nerodas situ�cija, ka

prezidenta politisk� p�rliec�ba p�rlieku sp�j ietekm�t Latvijas iedz�vot�ja demokr�tijas izpratni?

Varb�t Latvijai ar� b�tu nepieciešams ieviest divpal�tu parlamentu?

Ieviešot paredz�tos Satversmes groz�jumus, var�tu �emt v�r� no Francijas tiesisk�

regul�juma un izv�rt�t sekojošo:

1. Saist�b� ar prezidenta kandidat�ras izvirz�šanu j�teic, ka pied�v�tais 10 000 balssties�go

v�l�t�ju cenzs ir p�r�k augsts un kandid�ta izvirz�šana no politisk�s partijas, nor�da uz

prezidenta turpm�ku darb�bas saist�bu ar parlamenta poz�cijas un opoz�cijas attiec�bu. Tieši

Francijas piem�rs š� regul�juma ietvaros b�tu �emams iesp�jams v�r�, paredzot iesp�jas vai

nu maz�kam v�l�t�ju skaitam izvirz�t savu kandidat�ru vai ar� izvirz�šanas iesp�ju saistot ar

viet�jo pašp�rvalžu vad�t�ju r�c�bas iesp�j�m.

22

2. Satversmes 42.pants šobr�d pašreiz pied�v�taj� redakcij� paredz p�r�k plašas prezidenta

pilnvaras, kas neatbilst parlament�ras valsts modelim un ar� tik plašas pilnvaras nav

sastopamas t�d� pusprezident�l� valst� k� Francija. T�d�� iesp�jams, ka Satversmes

42.pant� dr�z�k var�tu tikt ietvert l�dz�g�ks regul�jums, k�ds tas ir Francijas Konstit�cijas

35.pant�. Proti, b�tu saglab�jams tas, ka karu pieteikt var tikai saska�� ar parlamenta

l�mumu, bet t�l�t�jus nepieciešamos milit�ros so�us var veikt izpildvara – vald�ba

(konsult�joties ar valsts prezidentu), par to p�c tam atbilstoš� veid�, sa�emot akceptu no

parlamenta puses.

3. Satversmes 48.pant�, iespaidojoties no Francijas regul�juma, b�tu iestr�d�jams prezidenta

pien�kums iepriekš konsult�ties ar vald�bas vad�t�ju par iesp�jamo parlamenta atlaišanu.

23

1.4. �rija Zane &aplinska

Linda Laure

Dace Dubovska



�rij� Valsts prezidentu tieš�s aizkl�t�s un proporcion�l�s v�l�šan�s iev�l pilso�i uz

septi�iem gadiem, Latvij� - iev�l tauta visp�r�g�s, vienl�dz�g�s, tieš�s, aizkl�t�s v�l�šan�s uz

pieciem gadiem.16



deput�ti.

Kandid�ts, par kuru nobalsojusi vair�k nek� puse balsot�ju, uzskat�ms par iev�l�tu Valsts Prezidenta amat�. Ja

pirmaj� balsošanas k�rt� neviens no kandid�tiem nesa�em š�du vair�kumu, r�kojama otra v�l�šanu k�rta, kur� piedal�s

divi kandid�ti, kas pirmaj� k�rt� sa��muši visvair�k balsu. Kandid�ts, kurš otraj� balsošanas k�rt� sa��mis visvair�k

balsu, uzskat�ms par iev�l�tu Valsts Prezidenta amat�.

Ja ir nomin�ts tikai viens Valsts prezidenta amata kandid�ts, vi�š uzskat�ms par iev�l�tu Valsts Prezidenta

amat� bez v�l�šanu organiz�šanas.

�rijas konstit�cij� ir noteikts, ka ikviens prezidenta amata kandid�ts, iz�emot bijušo

prezidentu vai prezidentu, kuram beidzas pilnvaras, ir j�izvirza: ne maz�k k� divdesmit person�m,

kuras taj� laik� ir vienas no Parlamenta pal�tas locek�iem; ne maz�k k� �etr�m administrat�vo

apri�u (county) padom�m. Bijušais prezidents vai prezidents, kuram izbeidzas pilnvaras var

nomin�t pats sevi; Prezidentu iev�l tieš�s un aizkl�t�s v�l�šan�s, savuk�rt Latvij� – vismaz desmit

t�kstoši balssties�go v�l�t�ju un ikviena reistr�ta politisk� partija vai partiju apvien�ba, kuras

sarakst� p�d�j�s Saeimas v�l�šan�s ir iev�l�ti deput�ti.


Piln�b� �rijas konstit�cija sakr�t ar Baloža groz�jumiem, ja tiek nomin�ts tikai viens Valsts

prezidenta amata kandid�ts, tad vi�š ir uzskat�ms par iev�l�tu bez v�l�šanu r�košanas, k� ar�

nosac�jums, ka viena persona par prezidentu nevar b�t ilg�k par diviem termi�iem. Š�da k�rt�ba

nodrošina prezidenta funkciju efekt�v�ku pild�šanu un nov�rš varas koncentr�šanu vienas personas

rok�s, respekt�jot sabiedr�bas labkl�j�bas intereses.

41. Valsts Prezidents p�rst�v valsti starptautiski, paraksta l�gumus un nos�ta tos Saeimai ratifik�cijai.

Valsts Prezidents iece� Latvijas, k� ar� pie�em citu valstu diplom�tiskos priekšst�vjus.


Valsts Prezidents pasludina karu. Šo l�mumu nodod Saeimai apstiprin�šanai.

16 Constitution of Ireland Article 12, Adopted on: 1 July 1937. Pieejama: http://www.servat.unibe.ch/icl/ei00000_.html (apl�kota 25. 10. 2009.)

24

Valsts Prezidentam ir ties�ba spert nepieciešamos milit�r�s aizsardz�bas so�us, ja k�da cita valsts Latvijai

pieteikusi karu vai ienaidnieks uzbr�k Latvijas robež�m.

�rijas konstit�cija ar pied�v�tajiem groz�jumiem sakr�t ar� reprezent�cijas funkcija, kas

noz�m� to, ka Valsts prezidents p�rst�v valsti starptautiski, k� ar� iece� valsts un pie�em citu valstu

diplom�tiskos p�rst�vjus. Kop�gais ir, ka abu valstu prezidenti ir bru�oto sp�ku augst�kie vado�i.





�rijas konstit�cij� nekas par š�du funkciju nav min�ts.

44. P�c tam, kad Saeima apstiprin�jusi iz��muma st�vokli, Valsts Prezidents uz�emas vald�bas vad�bu. 47.

Valsts Prezidentam ir likuma un tautas nobalsošanas ierosin�šanas ties�ba. (par šiem nekas nav min�ts �rijas

konst.).

50.. Ja Valsts prezidents ir izdar�jis Satversmes vai citu b�tisku likuma p�rk�pumu, tad uz ne maz�k k� puses




51. Ja Saeima pie��musi l�mumu par Valsts prezidenta atlaišanas (imp��menta) proced�ras uzs�kšanu, lieta



Ar� �rijas konstit�cij� ir iek�auts regul�jums, ka Parlaments var atlaist prezidentu, ta�u, lai to

izdar�tu vispirms tiek iesniegts ierosin�jums, kuru j�iesniedz ne maz�k k� 30 locek�iem no pal�tas,

kas š�du ierosin�jumu sniegusi.(Article 12 Election (10.3) )Turkl�t šis ierosin�jumus ir j�atbalsta

2/3 no otras pal�tas. (Article 12 Election(10.4.) ) Ja šie priekšnosac�jumi realiz�j�s attiec�gi tiek

veikta izmekl�šana, kur� noskaidro visus apst�k�us, un tikai uz š� l�muma pamata (ja

apstiprin�juš�s aizdomas)prezidenta atlaišana ir iesp�jama. Šaj� situ�cij� b�tu nepieciešams, lai ar�

jaut�jumus ,kas skar prezidentu skata neatkar�ga un kompetenta instit�cija. Turkl�t �rijas

konstit�cija paredz ar� to, ka prezidentam ir ties�bas ierasties un tikt p�rst�v�tam ties�. (Article 12

Election (10.7) ) Ar� šo normu Latvijas Satversmei vajadz�tu paredz�t, lai prezidents var�tu realiz�t

savas cilv�kties�bas.

Turkl�t b�tu nepieciešams preciz�jums par to , kas notiek p�c Satversmes tiesas sprieduma

došanas- vai uz t� pamata prezidents autom�tiski tiek atlaists(ja apst�k�i apstiprin�s) , vai tom�r

atlaišanai nepieciešamas v�l papildus darb�bas. �rij� p�c izmekl�šanas rezult�tu sa�emšanas ir

nepieciešama piekrišana no 2/3 locek�u, kas ierosin�juši un atbalst�juši prezidenta atlaišanu, lai

prezidents tiktu uzskat�ts par atlaistu. (Article 12 Election (10.7.) ) T�tad �rij� šis regul�jums ir

noteikts s�k�k, kas ievieš liel�ku skaidr�bu.

48. Valsts Prezidentam ir ties�ba atlaist Saeimu. Tad izsludin�mas jaunas Saeimas v�l�šanas, kur�m j�notiek

ne v�l�k k� divus m�nešus p�c Saeimas atlaišanas.

25

Valsts Prezidents var izmantot šo ties�bu ne agr�k k� sešus m�nešus p�c p�d�j�m Saeimas v�l�šan�m un ne

v�l�k k� sešus m�nešus pirms n�kamaj�m Saeimas vai Valsts Prezidenta v�l�šan�m.

Ar� �rijas konstit�cij� ir iek�auts regul�jums, ka Valsts prezidents var atlaist Parlamentu,

ta�u p�c premjerministra ierosin�juma. (Article 13 Functions (1.3.) ) Ta�u prezidentam ir ar� ties�ba

p�c savas iniciat�vas atteikties ierosin�t parlamenta atlaišanu, kaut premjerministrs to b�tu

ierosin�jis. (Article 13 Functions (2.1.), (2.2.) ) L�dz ar to prezidents, lai ar� pats vienpr�t�gi nevar

ierosin�t parlamenta atlaišanu, tom�r nav zaud�jis kompetenci par š� jaut�juma izlemšanu.

Tom�r b�tiska ir atšir�ba, ka š�das darb�bas rezult�t� vi�am neiest�jas nek�das negat�vas

sekas, kas savuk�rt ir atrodama Latvijas Satversm� pašreiz�j� redakcij�. Proti, ja tauta nobalso pret

Saeimas atlaišanu, tad par atlaistu uzskat�ms prezidents. Š�da situ�cija var kalpot par iemeslu tam,

ka valsts prezidents neierosina Saeimas atlaišanu tikai t�p�c, ka nav p�rliecin�ts par iesp�jamajiem

balsošanas rezult�tiem. L�dz ar to, tas sav� zi�� bremz� š�s normas efektivit�ti. T�p�c pamatoti b�tu

š�das sekas izsv�trot




Latvijas Republik� gad�jum�, kad Valsts prezidents nomirst, atsak�s no amata vai tiek

atsaukts, vi�a vietu izpilda Saeimas priekšs�d�t�js, kam�r Saeima izv�l jaunu prezidentu. Saeimas

priekšs�d�t�js pilda šo amatu ar� gad�jumos, ja Valsts prezidents atrodas �rpus valsts robež�m vai

cit�di tiek kav�ta vi�a amata pild�šana. �rij� savuk�rt Valsts prezidenta promb�tnes vai �slaic�gas

amata veikšanas nesp�jas, vi�a n�ves, atk�pšan�s vai atsaukšanas no amata gad�jum� vi�a

pien�kumus veic speci�la komisija, kuras sast�v� ir galvenais tiesnesis, p�rst�vju pal�tas

priekšs�d�t�js un Sen�ta priekšs�d�t�js (Article 14 Absence of the President (5.7))

53. Valsts Prezidenta aktiem, kuru izpilde attiecin�ma uz tieš�s valsts p�rvaldes iest�d�m, k� ar� �etrdesmit pirm�, �etrdesmit otr�, �etrdesmit treš� un septi�desmit otraj� pant� paredz�tajiem gad�jumiem j�b�t l�dzparakst�tiem no ministru prezidenta vai attiec�g� ministra, kuri l�dz ar to uz�emas l�dzatbild�bu par šiem r�kojumiem. 56. Ministru kabinetu sast�da persona, kuru iece� Valsts Prezidents. 59. Ministru prezidentam vi�a amata izpild�šanai ir nepieciešams Saeimas apstiprin�jums un vi�š par savu darb�bu ir atbild�gs Valsts Prezidenta un Saeimas priekš�. Ministru prezidentam vai ministram j�atk�pjas, kad Saeima ar visu deput�tu vair�kumu tiem izsaka neuztic�bu, ja neuztic�ba izteikta ministru prezidentam, tad j�atk�pjas visam kabinetam, ja atsevišam ministram, tad tam j�atk�pjas un vi�a viet� ministru prezidentam j�aicina cita persona. Ministru prezidentam un ministram j�atk�pjas, kad Valsts prezidents to prasa. 71. Desmit dienu laik�, skaitot no likuma pie�emšanas Saeim�, Valsts Prezidents motiv�t� rakst� Saeimas priekšs�d�t�jam var pras�t likuma otrreiz�ju caurl�košanu. Ja Saeima likumu negroza un apstiprina to atk�rtoti ar ne maz�k k� divu trešda�u balsu vair�kumu , tad Valsts Prezidents otrreiz ierunas nevar celt. 75. Ja Saeima ar ne maz�k k� divu trešda�u balsu vair�kumu pie�em likuma steidzam�bu, tad tas ir izsludin�ms ne v�l�k k� sept�t� dien� p�c tam, kad Prezidents pie�emto likumu sa��mis. 84. Tiesnešus iece� Valsts Prezidents un vi�i ir neatce�ami. Tiesnesi pret vi�a gribu atcelt no amata var Valsts Prezidents vien�gi likum� paredz�tos gad�jumos, pamatojoties uz tiesnešu disciplin�rkol�ijas l�mumu vai tiesas spriedumu krimin�lliet�. Ar likumu var noteikt vecumu, ar kura sasniegšanu tiesneši atst�j savu amatu.

L�dz�gi ir Satversmes 56. un 59.pants ar �rijas Konstit�cijas 13.panta 1.da�u. Saska�� ar

groz�jumiem Satversm� Valsts Prezidents iece� Ministru prezidentu, kuram sava amata izpild�šanai

ir nepieciešams Saeimas apstiprin�jums. Savuk�rt �rij� Valsts prezidents iece� premjerministru,

26

kuru izvirz�jusi parlamenta p�rst�vju pal�ta (Dáil Éireann). Saska�� ar šiem groz�jumiem situ�cija

ar Ministru prezidenta iecelšanu b�tiski nemain�sies. Jau tagad Valsts Prezidentam nav br�vas rokas

Ministru prezidenta amata kandid�ta izv�l�, jo vi�am ir j�izv�las t�ds kandid�ts, kurš baud�tu

Saeimas uztic�bu (Satversmes 59.pants), bet saska�� ar šiem groz�jumiem šis kandid�ts b�tu

iepriekš v�l j�apstiprina no Saeimas puses. L�dz ar to Valsts Prezidentam ir j�izvirza t�ds kandid�ts,

kuru Saeimas vair�kums atbalst�tu – persona, par kuru Valsts Prezidentam ir iepriekš jau zin�ms, ka

šai personai ir pamatota iesp�ja sa�emt Saeimas atbalstu. Tom�r šo proced�ru var�tu vienk�ršot par

pamatu �emot �rijas Konstit�cij� noteikto mainot Satversmes 56.panta regul�jumu nosakot, ka

Valsts Prezidents par Ministru prezidentu iece� personu, kuru ir izvirz�jusi Saeima.

T�pat k� �rijas Konstit�cijas 35.panta pirm� da�a, ar� Satversmes 84.pants nosaka, ka

tiesnešus iece� un atce� Valsts Prezidents. Atšir�b� no Latvijas, �rij� prezidents tienešus iece� p�c

vald�bas ieteikuma. Š�ds regul�jums ir šobr�d b�tu �oti nepieciešams Latvij� pret�j� gad�jum� šis

process ir p�r�k politiz�ts, ja Saeimai ir dotas ties�bas apstiprin�t tienešus.

Latvijas Satversm� var�tu ierakst�t k� �rijas konstit�cij�, ka katrs nomin�t�js var izvirz�t ne

vair�k k� vienu kandid�tu un, ka Bijušie vai pension�tie prezidenti var paši sevi izvirz�t

kandidat�rai. �rij� Valsts prezidentu var aps�dz�t par neadekv�tu uzved�bu, sodu izv�las abas

parlamenta pal�tas un saska�� ar izmekl�šanas rezult�tiem prezidentu var atcelt no amata, ja to

atbalsta vismaz divas trešda�as no parlamenta pal�tu locek�iem. Š�du normu nepied�v� Baloža

groz�jumi, k� ar� v�rt�jot patreiz�jo ekonomisko situ�ciju, k� ar� to, ka Latvij� ir tendence c�n�ties

katram par sevi, tas b�tu lietder�gi.

Diskut�jot par to, vai Latvij� ir j�p�riet uz tautas v�l�tu prezidentu, ir j��em v�r� ar� tas, cik

sabiedr�ba ir politiski akt�va, vai t� akt�vi un atbild�gi iesaist�tos š�da veida politisk� aktivit�t�.

Iedz�vot�jiem ir j�izr�da interese par l�dzdal�bu politik�. J��em v�r� tas, cik akt�vi l�dz šim

sabiedr�ba ir iesaist�jusies daž�d�s politisk�s aktivit�t�s: referendumos, akt�v�s, pas�v�s v�l�šan�s.

27

1.5. Kipra

Ilze Kozlovska, Anna Rud�eva, Gita Lemkina.



Kipras Konstit�cijas 39. pants17 nosaka l�dzv�rt�gu regul�jumu attiec�b� uz prezidenta

iev�l�šanu, atšir�gais ir tas, ka paral�li prezidenta v�l�šan�m notiek ar� Viceprezidenta v�l�šanas,

k� ar� 39. panta redakcij� nav tiešas nor�des uz atsevišu likumu, kas regul� v�l�šanu procesu. Abi

prezidenti ir tautas v�l�ti. Ar� k�rt�bu k�d� notiek pats v�l�šanu process Kipr� regul� atsevišs

likums. K� �patn�ju apst�kli var uzskat�t to, ka paš� konstit�cij� ir ietvertas normas attiec�b� uz

force majeure apst�k�iem. Uzskatu, ka š�ds regul�jums ir p�r�k detaliz�ts, lai to iek�autu

konstit�cij�.

Attiec�b� uz Viceprezidenta instit�tu, tad š� instit�ts, p�c man�m dom�m, nav p�r�emams

Latvijas Republik�, jo gan valsts funkciju dal�šana, gan procesu�l� k�rt�ba situ�cij�s, kad Latvijas

Republikas prezidents nesp�j pild�t savus pien�kumus ir p�r�k atšir�ga. Pie tam prezidenta un

viceprezidenta instit�tiem b�tiska loma ir ar� salas apvienošan�, jo k� to nosaka konstit�cijas 1.

pants, tad Viceprezidents ir turku nacionalit�tes p�rst�vis, bet Prezidents grieu.



deput�ti.

Kandid�ts, par kuru nobalsojusi vair�k nek� puse balsot�ju, uzskat�ms par iev�l�tu Valsts Prezidenta amat�. Ja pirmaj�

balsošanas k�rt� neviens no kandid�tiem nesa�em š�du vair�kumu, r�kojama otra v�l�šanu k�rta, kur� piedal�s divi

kandid�ti, kas pirmaj� k�rt� sa��muši visvair�k balsu. Kandid�ts, kurš otraj� balsošanas k�rt� sa��mis visvair�k balsu,

uzskat�ms par iev�l�tu Valsts Prezidenta amat�.



Kipras konstit�cija nosaka identisku regul�jumu attiec�b� uz to, kurš no kandid�tiem tiks

iev�l�ts konkr�t� situ�cij�, k� ar� gad�jum�, ja ir tikai viens kandid�ts. Kipras konstit�cij� atšir�b�

no Latvijas Republikas Satversmes nav noteikts, kur� tiek izvirz�ts kandid�ts prezidenta amatam,

tas ir noteikts atseviš� likum�- izvirz�t var gan politisk�s partijas, kas ir parlament�, gan ar�

iedz�vot�ji. Pozit�vi Latvijas Republikas Satversm� ir tas, ka jau tiek noteiktas pamatnost�dnes

17 Constitution of Cyprus. Pieejama: http://www.portal.gov.cy/portal/portal.nsf/All/5136F7B14D7F6885C2256FD5003BD099?OpenDocument (apl�kots 2009.10.31.)

28

prezidenta kandid�ta izvirz�šana, gan attiec�b� uz person�m, kas to dr�kst dar�t, gan attiec�b� uz šo

personu skaitu.


Kipras konstit�cij� nav nor�des uz iesp�ju atk�rtoti kandid�t valsts prezidenta amatam, ir

nor�d� uz to, ka prezidents pilda savu amatu l�dz n�kam� prezidenta iev�l�šanai, ta�u v�sturiski

skatoties uz person�m, kas ir pild�jušas valsts prezidenta funkcijas un person�m, kas kandid� uz

valsts prezidenta amatu, var secin�t, ka ir iesp�jams atk�rtoti kandid�t.

Kipras regul�jumu Satversm� nevajadz�tu p�r�emt, jo tas ir p�r�k nenoteikts. Kaut ar� 10 gadu ilgs

periods prezidenta amat� ir uzskat�m k� ilgs, tad vismaz no Satversmes ir noprotams tas, ka vair�k

k� divus termi�us nav iesp�jams b�t par prezidentu.

41. Valsts Prezidents p�rst�v valsti starptautiski, paraksta l�gumus un nos�ta tos Saeimai ratifik�cijai.


Kipras konstit�cij� ir nedaudz s�k�k uzskait�ti prezidenta pien�kumi starptautisko attiec�bu

uztur�šan�, bet princip� galven�s nost�dnes ir identiskas.

Var secin�t, ka abu šo valstu konstit�cij�s starptautisko attiec�bu uztur�šana ir dr�z�k k�

reprezentat�va funkcijas. Attiec�b� uz Kipru ir j�min tas, ka sakar� ar to, ka pilsonisko kopumu

valst� veido divas nacionalit�tes tad j�minas, ka starptautiskaj�s reprezentat�vaj�s funkcij�s

Prezidents p�rst�v abas valst� esoš�s nacionalit�tes, bet Viceprezidents liel�koties ir attiecin�ms k�

p�rst�vis turku pilsoniskajam kopumam.


Valsts Prezidents pasludina karu. Šo l�mumu nodod Saeimai apstiprin�šanai.

Valsts Prezidentam ir ties�ba spert nepieciešamos milit�r�s aizsardz�bas so�us, ja k�da cita valsts Latvijai pieteikusi

karu vai ienaidnieks uzbr�k Latvijas robež�m.

Kipras konstitucion�laj� iek�rt� ir saskat�mas atšir�bas prezidenta funkcij�s attiec�b� uz

karu un milit�ro aizsardz�bu, jo prezidents ir tas, kam ir dotas veto ties�bas attiec�b� uz parlamenta

pie�emto l�mumu par kara uzs�kšanu. Konstitucion�lo prezidenta funkcijas attiec�b� uz milit�ro

agresiju ir nostiprin�tas k� veto ties�bas attiec�b� uz vair�kiem aktiem, ko ir pie��mis parlaments.

Uzskatu, ka Kipras konstit�cij� esošajam regul�jumam ir vair�kas pozit�vas iez�mes. Galvenok�rt

tas attiecas uz to, ka prezidentes k� valsts un vald�bas galven� amatpersona nevar b�t ar� augst�k�

milit�r� persona, jo š�s funkcijas ir j�atdala. Ta�u tiek paraudz�tas ar� kontroles funkcijas, kas

izpaužas veto ties�bas attiec�b� uz visiem





K� jau iepriekš min�ts, kaut ar� Kipr� valsts prezidents ir pirm� amatpersona valst�, tom�r

bru�otajos konfliktos un iekš�jos nemieros liel�ka loma tom�r ir parlamenta pie�emtajiem

29

l�mumiem. Ar� šaj� aspekt� var secin�t, ka prezidenta instit�ts Kipr� tom�r nav tas pats, kas valsts

galvenais milit�rais vadonis.

44. P�c tam, kad Saeima apstiprin�jusi iz��muma st�vokli, Valsts Prezidents uz�emas vald�bas vad�bu.

Kipras konstit�cija nosaka, ka gan vald�bas vad�bu, gan �rk�rtas st�vok�a pazi�ošanu

uz�emas Ministru padome (Council of Ministers).

K� jau iepriekš min�ts, tad valsts prezidenta funkcijas attiec�b� uz milit�ro agresiju vai

valsts vad�bu pie milit�r� apdraud�juma Kipras prezidentam ir sal�dzinoši maz�kas.

47. Valsts Prezidentam ir likuma un tautas nobalsošanas ierosin�šanas ties�ba.

Kipras konstit�cija neparedz valsts prezidentam likuma ierosin�šanas vai tautas

nobalsošanas ierosin�šanas ties�bas, tom�r ir pieširtas veto ties�bas plaš� jaut�jumu lok�.

Prezidentam, t� pat ar� Viceprezidentam kop� vai atseviši ir ties�bas nos�t�t likumu projektus

atk�rtotai izskat�šanai parlament�.

50. Ja Valsts prezidents ir izdar�jis Satversmes vai citu b�tisku likuma p�rk�pumu, tad uz ne maz�k k� puses visu

Saeimas locek�u priekšlikumu, Saeima var uzs�kt Valsts prezidenta atlaišanas (imp��menta) proced�ru. L�mums par

atlaišanas proced�ras uzs�kšanu sagatavojams rakstveid�, nor�dot taj� Valsts prezidenta izdar�t� p�rk�puma b�t�bu un

citus b�tiskus apst�k�us.

Kipras prezidents tiek atst�din�ts no amata, ja tas ar tiesas spriedumu ir pasludin�ts par

vain�gu valsts nodev�b� un citos noziegumos, kas mor�lu apsv�rumu d�� nav savienojami ar

Prezidenta amatu.




Kipras Prezidenta pien�kumus iepriekš min�taj�s situ�cij�s pilda Kipras Republikas

Viceprezidents, atšir�b� no Latvijas, kur Prezidenta pien�kumu izpildei attiec�gajos gad�jumos ir

pilnvarots Saeimas priekšs�d�t�js.

53. Valsts Prezidenta aktiem, kuru izpilde attiecin�ma uz tieš�s valsts p�rvaldes iest�d�m, k� ar� �etrdesmit



Kiras konstit�cija , l�dz�gi k� groz�jumu teksts ,paredz attiec�g�s nozares ministra l�dzparakst�šanu Prezidenta

izdotajiem aktiem, kuri attiecas uz tieš�s valsts p�rvaldes iest�d�m 56. Ministru kabinetu sast�da persona, kuru iece� Valsts Prezidents.

Ministru prezidentu iece� valsts galva (valsts prezidents).likumdev�ja org�ns ir vienpal�tas

parlaments- P�rst�vju pal�ta, ko iev�l visp�r�j�s un tieš�s v�l�šan�s, aizkl�ti balsojot, iebalsojot uz

5 gadiem. Izpildvara ir valsts prezidentam un vald�bai- Ministru Padomei.

Kipras Valsts prezidentam ir noteikta funkcija k� Ministru prezidenta iecelšana amat� un vald�bas-

Ministru Padomes apstiprin�šana. Savuk�rt, Latvij� Valsts prezidenta funkcija ir tikai iecelt amat�

Ministru prezidentu.

30

59. Ministru prezidentam vi�a amata izpild�šanai ir nepieciešams Saeimas apstiprin�jums un vi�š par savu

darb�bu ir atbild�gs Valsts Prezidenta un Saeimas priekš�.

Ministru prezidentam vai ministram j�atk�pjas, kad Saeima ar visu deput�tu vair�kumu tiem izsaka neuztic�bu, ja

neuztic�ba izteikta ministru prezidentam, tad j�atk�pjas visam kabinetam, ja atsevišam ministram, tad tam j�atk�pjas

un vi�a viet� ministru prezidentam j�aicina cita persona. Ministru prezidentam un ministram j�atk�pjas, kad Valsts

prezidents to prasa.

Kipras Ministru prezidentam vi�a amata izpild�šanai ir nepieciešams Valsts prezidenta

apstiprin�jums un par savu darbu vi�š ir atbild�gs Valsts prezidentam un Ministru Padomei. Valsts

prezidents var izteikt neuztic�bu Ministru prezidentam un tam ir j�atk�pjas no amata un amat�

iece�ot citu Ministru prezidentu.

Gan Kipr�, gan Latvij� Ministru prezidentam var izteikt neuztic�bu, un l�dz ar to, Ministru

prezidentam ir j�atk�pjas no amata. Attiec�b� uz amata pild�šanas funkcij�m, tad Kipr� Ministru

prezidents ir atbild�gs Valsts prezidenta priekša un Ministru Padomes priekš�, savuk�rt, Latvij�

Ministru prezidents ir atbild�gs Saeimas un Valsts prezidenta priekš�.

71. Desmit dienu laik�, skaitot no likuma pie�emšanas Saeim�, Valsts Prezidents motiv�t� rakst� Saeimas

priekšs�d�t�jam var pras�t likuma otrreiz�ju caurl�košanu. Ja Saeima likumu negroza un apstiprina to atk�rtoti ar ne

maz�k k� divu trešda�u balsu vair�kumu , tad Valsts Prezidents otrreiz ierunas nevar celt.

Kipr� piecpadsmit dienu laik�, skatot no likuma pie�emšanas, Valsts prezidents var pras�t

otrreiz�ju caurl�košanu. Latvij� šis termi�š ir desmit dienas, l�dz ar to, atšir�ba ir termi�os.

84. Tiesnešus iece� Valsts Prezidents un vi�i ir neatce�ami. Tiesnesi pret vi�a gribu atcelt no amata var Valsts

Prezidents vien�gi likum� paredz�tos gad�jumos, pamatojoties uz tiesnešu disciplin�rkol�ijas l�mumu vai tiesas


Kipr� tiesu spriež Augst�k� tiesa un likum� paredz�t�s zem�kas instances tiesas. Nav at�auts

veidot tiesu komitejas vai �rk�rtas tiesas, neatkar�gi no t�, k� t�s tiek nod�v�tas. Neviena tiesa

nevar tikt izveidota vai darboties, ne�emot v�r� Konstit�cij� noteikto tiesisko k�rt�bu. Visas

zem�kas instances tiesas ir integr�tas tiesu hierarhij�. Visi Augst�k�s tiesas un zem�kas instances

tiesu tiesneši ir Kipras Republikas past�v�gie tiesneši, un visiem tiek vien�di garant�ta past�v�ba un

neatkar�ba. Katras tiesas izveidošanai, sast�vam un darb�bai ir j�b�t saska�� ar attiec�g� procesa

garantij�m, kas Konstit�cij� ir ietvertas k� personas ties�bas (Konstit�cijas 30.2. pants), k� ar�

j�nodrošina t�s.

Vis�m valsts varas nozar�m savu pilnvaru robež�s ir j�nodrošina efekt�va cilv�kties�bu

aizsardz�ba (Konstit�cijas 35. pants). Augst�k�s tiesas tiesnešus un priekšs�d�t�ju iece� Republikas

prezidents atbilstoši pilnvar�m, ko vi�am piešir Konstit�cija. Pirms tiesnešu iecelšanas atbilstoši

visp�ratz�tajai praksei Republikas prezidents sa�em Augst�k�s tiesas ieteikumus. Augst�k�s tiesas

tiesnešus galvenok�rt izv�las no rajona tiesu priekšs�d�t�jiem. Augst�k�s tiesas tiesnesis var b�t ar�

persona, kura nav str�d�jusi par tiesnesi, bet kura 15 gadus ir praktiz�jošs jurists un iev�ro

visaugst�kos mor�les standartus. Saska�� ar Kipras Konstit�ciju Augst�k� tiesa ir ar� Augst�k�

31

tieslietu padome, kam ir ekskluz�va kompetence iecelt, paaugstin�t amat�, p�rcelt cit� amat�, veikt

tiesnešu disciplin�ro uzraudz�bu, pension�t un atlaist vi�us no darba. Pašlaik Kipr� ir 96 tiesneši,

tostarp 13 Augst�k�s tiesas tiesneši. Visi tiesneši pirm�s instances ties�s var veikt savus

pien�kumus l�dz 63 gadu vecumam, bet Augst�k�s tiesas tiesneši (tostarp priekšs�d�t�js) var str�d�t

sav� amat� l�dz 68 gadu vecumam.

Sal�dzinot Latviju ar Kipru, tad Latvij� ir noteikts tiesnesi iece� amat� valsts prezidents un

vi�i ir neatce�ami, savuk�rt Kipr� ir noteikts vecums l�dz k�dam vecumam tiesnesis var pild�t savus

amata pien�kumus. Kipr� Augst�k� tieslietu padome ir t� kura lemj pat tiesnešu paaugstin�šanu

amat� u.c. funkcij�m. Savuk�rt Latvij� šo funkciju veic Valsts prezidents.

32

1.6. Lietuva

Dace Elksne, Dace Muceniece,

Inta Repše

LATVIJAS prezidents (p�c prof. Baloža) Lietuvas konstit�cija18 Iev�l tauta uz 5 gadiem visp�r�g�s, vienl�dz�g�s, tieš�s un aizkl�t�s v�l�šan�s.

Iev�l tauta uz 5 gadiem visp�r�g�s, vienl�dz�g�s, tieš�s un aizkl�t�s v�l�šan�s. K�p�c der mums? Š�s idejas popularit�ti nosaka k� soci�li, t� politiski c�lo�i. Liela sabiedr�bas da�a v�las visas tautas v�l�ta prezidenta ieviešanu, jo saskata šai instit�cij� iesp�ju nodrošin�t atbild�gumu par l�mumu pie�emšanu un �stenošanu, palielin�t politisk�s sist�mas efektivit�ti, nov�rst partiju savstarp�j�s domstarp�bas. Tautas v�l�ts prezidents tiek uzskat�ts par sava veida tautas uzraugu t�m darb�b�m, kas notiek parlament� un vald�ba.

Viena un t� pati persona nevar b�t par Valsts Prezidentu ilg�k k� divus termi�us no vietas.

Viena un t� pati persona nevar b�t par Valsts Prezidentu ilg�k k� divus termi�us no vietas. K�p�c der mums? Š�da k�rt�ba nodrošina prezidenta funkciju efekt�v�ku pild�šanu un nov�rš varas koncentr�šanu vienas personas rok�s, pasarg� no autorit�risma draudiem.

P�rst�v valsti starptautiski, paraksta l�gumus un nos�ta tos Saeimai ratifik�cijai. Iece� Latvijas, k� ar� pie�em citu valstu diplom�tiskos priekšst�vjus.

P�rst�v valsti starptautiski, paraksta l�gumus un nos�ta tos Seimam ratifik�cijai. Iece� citu valstu un starptautisko organiz�ciju diplom�tiskos p�rst�vjus. K�p�c der mums? Valsts galva tradicion�li bija persona, kas p�rst�v valsti starptautiskaj� ar�n�, t�p�c lietder�gi ar� šo funkciju nodot Prezidentam, lai valsts p�rst�v�bas funkcija b�tu piln�g�ka

Kara laik� iece� virspav�lnieku. Pasludina karu. Šo l�mumu nodod Saeimai apstiprin�šanai.

Pie�em bru�otu uzbrukumu, ja apdraud valsts suverenit�ti un teritori�lo integrit�ti, l�mumus par aizsardz�bu pret š�du bru�otu agresiju, karast�vok�a ieviešanu, k� ar� mobiliz�ciju iesniedz Seim� apstiprin�šanai. Iece� un atlaiž bru�oto sp�ku komandieri un droš�bas dienesta vad�t�ju, p�c Seima piekrišanas K�p�c der mums? T� k� kara pasludin�šanu var�tu pieskait�t pie iz��muma l�mumiem, Prezidents viens pats nevar b�t š�da l�muma pie��m�js, t�p�c lietder�gi, ka š�du l�mumu apstiprina ar� parlaments

Ties�bas izsludin�t iz��muma st�vokli, par to 24 stundu laik� pazi�ojot Saeimas prezidijam.

Pazi�o �rk�rtas st�vokli, saska�� ar proced�ru, un gad�jumos, kas paredz�ti likum�, un iesniedz šo l�mumu apstiprin�šanai Seimam.

18 The Constitution of the Republic of Lithuania came into force on 2 November 1992. Pieejama: http://www3.lrs.lt/home/Konstitucija/Constitution.htm (apl�kota 23. 10. 2009)

33

Ministru prezidentam vi�a amata pild�šanai ir nepieciešams Saeimas apstiprin�jums un vi�š par savu darb�bu ir atbild�gs Valsts Prezidenta un Saeimas priekš�.

Ministru prezidentu iece�/atce� p�c Seima apstiprin�juma. K�p�c der mums? Š�da sist�ma nodrošina dubult�s atbild�bas garantu, kas ne�auj vald�bai �aunpr�t�gi izmantot savu st�vokli.

Tiesnešus iece� Valsts Prezidents un vi�i ir neatce�ami.

Iesniedz kandidat�ras par Augst�k�s tiesas senatoriem Seim� un p�c visu Augst�k�s tiesas tiesnešu iecelšanas Seima priekšs�d�t�js un Augst�k� tiesa sav� starp� vienojoties no t�s iece� tiesnešus Apel�cijas tiesai. (Ir tiesu tiesnešu s�k�ks uzskait�jums, kurus ierosina iecelt amat� prezidents) K�p�c der mums? Saska�� ar šo k�rt�bu, tiesnesi iece� amatpersona, kas nav saist�ta ne ar izpildvaru, ne likumdev�jvaru. Tas padara tiesu varu par maksim�li neatkar�gu.

Paraksta un izsludina likumus, ko pie��musi Saeima.

Paraksta un izsludina likumus, ko pie��musi Seima vai nodot tos atpaka� Seima saska�� ar k�rt�bu, kas noteikti Konstit�cijas 71.

LIETUVAS prezidenta funkcijas PAMATOJUMS (k�p�c der�tu Latvij�) Sa�em akredit�cijas v�stules un atsaukšanu diplom�tiskajiem p�rst�vjiem �rvalst�s, piešir augst�kos diplom�tiskos rangus un speci�lus titulus.

Valsts prezidents k� persona, kas p�rst�v valsti �rvalst�s un starptautisk�s organiz�cij�s, veic liel�ko da�u funkciju, kas saist�tas ar �rvalst�m, l�dz ar ko piešir ar� diplom�tiskos rangus.

Iesniedz Seim� Bankas valdes valsts kontrolieru un priekšs�d�t�ja kandidat�ras, var pazi�ot, ka Seims pie�em steidzami bez uztic�bas izteikšanas tiem.

Nodrošina valsts bankas galveno amatpersonu absol�tu neatkar�bu no izpildvaras un likumdev�jvaras. Vienlaikus atsauce par to, ka nav nepieciešams likumdev�ja uztic�bas balsojums var rad�t situ�cijas, ka šajos amatos tiek iev�l�tas tikai prezidentam t�kamas kandidat�ras.

Piešir augst�kos milit�ros rangus.

T� k� milit�rie rangi ar� ir reprezentat�va rakstura, tad š� funkcija ir nododama prezidentam.

Veic ikgad�jus zi�ojumus Seimam par iekšzemes un �rvalstu politikas situ�ciju Lietuv�.

Nor�da likumdev�jam uz re�lo situ�ciju valst� (iekšpolitik�) un �rpolitik� vienlaikus dodot nor�des, kuros virzienos likumdev�jam j�str�d�, kuras probl�mas ir aktu�las, un t�tad �paši akcent�jamas sav� darb�. Neatkar�ga v�rt�t�ja viedoklis.

Sasauc Seima �rk�rtas sesiju gad�jumos, kas paredz�ti Konstit�cij�.

Nodrošina likumdev�ja darba nep�rtraukt�bu un vienlaikus to, ka nepieciešam�bas gad�jum� likumdev�js ir sp�j�gs pild�t savus pien�kumus. Vienlaikus netiek aizskartas jebkuras personas konstitucion�l�s ties�bas uz atp�tu.

Seim� pazi�o regul�ras v�l�šanas, un gad�jumos, kas pazi�oti Konstit�cij� pazi�o par pirmstermi�a v�l�šan�m Seim�.

Atvieglo k�rt�jo v�l�šanu norisi, pie kam ir deklarat�va funkcija, jo ja neskaita �rk�rtas v�l�šanas, tad visiem t� k� t� ir zin�mi v�l�šanu norises laiki.

34

Piešir Lietuvas Republikas pilson�bu saska�� ar proced�ru, kas noteikta ties�bu aktos.

Lietuv� un Latvij� un atširas vien�gi pilson�bas pieširšanas proced�ra, savuk�rt pras�bas pretendentiem ir identas. Samazina likumdev�ja funkciju apjomu, atst�jot tam laiku cit�m vair�k atbild�g�m funkcij�m.

Piešir valsts apbalvojumus.

Izsaka pateic�bu par ieguld�to darbu un sasniegumiem atseviš�m personu grup�m vai person�m. Izteikti reprezentat�va funkcija, kuru pietiekami svin�gi var nodrošin�t tikai prezidents.

Apž�lo noties�t�s personas.

Š� funkcija past�v ar� Latvijas Republik�. V�rt�jama div�j�di: no vienas puses, t� ir iejaukšan�s tiesu varas darb�, no otras puses – �auj p�rskat�t atsevišu indiv�du person�bu un atbild�bas pak�pi par iepriekš veiktiem nodar�jumiem un atsevišos gad�jumos konstat�t, ka personu ir iesp�jams atbr�vot, jo t� ir labojusies, t�dej�di signaliz�jot sabiedr�bai, ka sods sasniedz m�ri, bet nav valsts vardarb�bas akts pret personu

Saska�� ar likum� noteikto k�rt�bu iecelt un atcelt valsts amatpersonas

V�l viena amatpersonu darb�bas uzraudz�bas iesp�ja. Nodrošina godpr�t�gu amata pien�kumu pild�šanu un korupcijas apkarošanu.

35

1.7. Polija Kaspars Vecozols

N�rika Lizinska M�rti�š Putni�š

1. R. Baloža pied�v�t� Satversmes groz�jumu redakcija (turpm�k tekst� – R. Baloža

versija): 35. Valsts prezidentu iev�l tauta uz 1) pieciem gadiem 2)visp�r�g�s, vienl�dz�g�s, tieš�s un aizkl�t�s

v�l�šan�s. 3) V�l�šanu k�rt�bu nosaka atsevišs likums.

Polijas Konstit�cija19:

1. Republikas Prezidents tiek izv�l�ts uz piecu gadu pilnvaru termi�u un atk�rtoti iev�l�ts var tikt tikai

vienu reizi (Polijas Konstit�cijas 127.2 pants)

2. Valsts prezidentu iev�l tauta visp�r�g�s, vienl�dz�g�s tieš�s un aizkl�t�s v�l�šan�s. (PK 126.3)

3. Principus un k�rt�bu kandid�tu izvirz�šanai un v�l�šanu k�rt�bu, k� ar� Republikas Prezidenta

v�l�šanu atz�šanu par likum�g�m nosaka likums (PK 127.7).

Autora viedoklis: Polijas Konstit�cijas norm�s atrodams identisks regul�jums pied�v�tajam

Satversmes groz�jumu modelim.

2. R. Baloža versija: 36. Ties�bas izvirz�t Valsts prezidenta amata kandid�tus ir vismaz 1) desmit

t�kstošiem balssties�gu v�l�t�ju un 2) ikvienai reistr�tai politiskajai partijai vai partiju apvien�bai no kuras saraksta

p�d�j�s Saeimas v�l�šan�s ir iev�l�ti deput�ti.

3) kandid�ts, par kuru nobalsojusi vair�k nek� puse balsot�ju, uzskat�ms par iev�l�tu Valsts Prezidenta amat�. 4)Ja

pirmaj� balsošanas k�rt� neviens no kandid�tiem nesa�em š�du vair�kumu, r�kojama otra v�l�šanu k�rta, kur� piedal�s

divi kandid�ti, kas pirmaj� k�rt� sa��muši visvair�k balsu. 5)Kandid�ts, kurš otraj� balsošanas k�rt� sa��mis visvair�k

balsu, uzskat�ms par iev�l�tu Valsts Prezidenta amat�.

4) ja ir nomin�ts tikai viens Valsts prezidenta amata kandid�ts, vi�š uzskat�ms par iev�l�tu Valsts Prezidenta amat�

bez v�l�šanu organiz�šanas.

Polijas Konstit�cija:

1. Kandid�ts tiek izvirz�ts ar ne maz�k k� 100 000 pilso�u, kas bija balssties�gi iepriekš�j�s parlamenta

v�l�šan�s (PK 127.3).

2. Par Republikas Prezidentu tiek iev�l�ts kandid�ts, kurš ieguvis vair�k k� pusi no nodotaj�m bals�m,

kas atz�tas par der�g�m. Ja neviens no kandid�tiem nav sa��mis nepieciešamo balsu vair�kumu, 14

dien� p�c pirmaj�m v�l�šan�m tiek r�kotas atk�rtotas v�l�šanas.(PK 127.4).

3. Pie atk�rtot�m v�l�šan�m piedal�s divi kandid�ti, kas pirmaj� k�rt� sa��muši visvair�k balsu. Ja

k�ds no šiem diviem kandid�tiem ir atsaucis savu kandidat�ru/mirst, vi�a viet� st�jas tas kandid�ts,

kurš pirmaj�s v�l�šan�s n�kamais sa��mis liel�ko balsu skaitu. Š�d� gad�jum�, v�l�šanu norise v�l

tiek pagarin�ta par 14dien�m. (PK 127.5).

4. Atbilst Polijas Konstit�cijas 127.6.

19 Constitution of Poland, adopted 2 April 1997. Pieejama: http://www.senat.gov.pl/k5eng/dok/konstytu/konstytu.htm (apl�kota 25. 10. 2009)

36

Autora viedoklis: Polijas Konstit�cija atšir�b� no Satversmes pied�v�tajiem groz�jumiem

paredz 10 000 balssties�go v�l�t�ju, 100 000, kas pamatojams ar balssties�go v�l�t�ju skaitu valst�,

bet faktiski, princips ir attiecin�ms ar� uz Latviju.

Polijas Konstit�cija paredz 14 dienu termi�u no pirmaj�m v�l�šan�m l�dz atk�rtot�m

otraj�m, kas Satversmes groz�jumos netiek min�ts.

Polijas Konstit�cija pie noteiktu apst�k�u iest�šan�s paredz otr� kandid�ta nomai�u, ko

Satversmes groz�jumi nepied�v�. Šai proced�rai tiek dots 14 dienu termi�š.

Satversmes groz�jumi otr� kandid�ta „atkrišanas” gad�jum� paredz pirm� kandid�ta

autom�tisku iev�l�šanu prezidenta amat� bez v�l�šanu organiz�šanas.

3. R. Baloža versija: 39. Viena un t� pati persona nevar b�t par Valsts Prezidentu ilg�k k� divus termi�us

no vietas.

Polijas Konstit�cija: Polijas Konstit�cijas 127.2 pants nosaka - [...] un atk�rtoti var tikt iev�l�ts

tikai vienu reizi.

Autora viedoklis: vien�g� atšir�ba, kas konstat�jama regul�jum� par prezidenta atk�rtotu

iev�l�šanu, ir Satversmes groz�jumos noteiktais „no vietas”. Polijas Konstit�cija nosaka, ka

atk�rtoti personu var iev�l�t tikai vienu reizi, ta�u, secin�ms, ka ar to dom�ta ar� loiska divu

termi�u sec�ba p�c k�rtas.

4. R. Baloža versija: 41. 1) valsts Prezidents p�rst�v valsti starptautiski, paraksta l�gumus un nos�ta tos

Saeimai ratifik�cijai. 2) valsts Prezidents iece� Latvijas, k� ar� pie�em citu valstu diplom�tiskos priekšst�vjus.


1) 133.1. Republikas Prezidents k� valsts p�rst�vis �rliet�s:

133.1.1 ratific� un denons� starptautiskos l�gumus par ko pazi�o Seimam un Sen�tam.

2) 133.1.2 noz�m� un atsauc pilnvarotos Polijas Republikas p�rst�vjus �rvalst�s.

5. R. Baloža versija: 42. 1) valsts Prezidents ir valsts bru�ot� sp�ka augst�kais vadonis. 2) kara laikam

vi�š iece� virspav�lnieku. Valsts Prezidents pasludina karu. Šo l�mumu nodod Saeimai apstiprin�šanai. Valsts Prezidentam ir ties�ba spert nepieciešamos milit�r�s aizsardz�bas so�us, ja k�da cita valsts Latvijai pieteikusi

karu vai ienaidnieks uzbr�k Latvijas robež�m.


1. PK 134.1 Republikas Prezidents ir bru�oto sp�ku Augst�kais virspav�lnieks. 134.2 miera laik� šo

funkciju �steno ar Nacion�l�s Aizsardz�bas ministra pal�dz�bu.

2. PK 134.4 Kara laikam Prezidents noz�m� ener�lšt�ba priekšnieku, t� vietniekus, Bru�oto sp�ku

veidu un karu apgabala pav�lniekus.

6. R. Baloža versija: 43. Ja valsti apdraud �r�jais ienaidnieks, vai ja valst� vai t�s da�� ir izc�lies vai draud

izcelties iekš�js nemiers vai cit�ds apdraud�jums, kurš apdraud past�vošo valsts iek�rtu, tad Valsts Prezidentam ir

ties�bas izsludin�t iz��muma st�vokli, par to divdesmit �etru stundu laik� pazi�ojot Saeimas prezidijam, kuram š�ds

Valsts Prezidenta l�mums nekav�joties j�ce� priekš� Saeimai. 44. P�c tam, kad Saeima apstiprin�jusi iz��muma st�vokli, Valsts Prezidents uz�emas vald�bas vad�bu.

37

Polijas Konstit�cija: 136. pants nosaka, ka p�c Ministru Prezidenta ierosin�juma Prezidents var

noteikt kara st�vokli un izsludin�t mobiliz�ciju.

7. R. Baloža versija: 47. Valsts Prezidentam ir 1)likuma un 2) tautas nobalsošanas ierosin�šanas ties�ba.

Polijas Konstit�cija: PK 144.3 nosaka, ka prezidentam ir likumdošanas, referenduma iniciat�va.

Autora viedoklis: Polijas Konstit�cijas 144.2 nosaka, ka š�s iniciat�vas nav aprobežotas ar

premjerministra apstiprin�jumu.

8. R. Baloža versija:48. 1) Valsts Prezidentam ir ties�ba atlaist Saeimu. 2) Tad izsludin�mas jaunas

Saeimas v�l�šanas, kur�m j�notiek ne v�l�k k� divus m�nešus p�c Saeimas atlaišanas. Valsts Prezidents var izmantot šo ties�bu ne agr�k k� sešus m�nešus p�c p�d�j�m Saeimas v�l�šan�m un ne v�l�k k�

sešus m�nešus pirms n�kamaj�m Saeimas vai Valsts Prezidenta v�l�šan�m.

Polijas Konstit�cija: PK 144.3 – prezidentam ir ties�bas sa�sin�t Seima termi�us; �rk�rtas v�l�šanu

izsludin�šana.

Autora viedoklis: kopsakar� ar šo pantu j�skata parlamenta ties�bas atlaist pašam sevi.

9. R. Baloža versija: 50. Ja Valsts prezidents ir izdar�jis Satversmes vai citu b�tisku likuma p�rk�pumu,

tad uz ne maz�k k� puses visu Saeimas locek�u priekšlikumu, Saeima var uzs�kt Valsts prezidenta atlaišanas

(imp��menta) proced�ru. L�mums par atlaišanas proced�ras uzs�kšanu sagatavojams rakstveid�, nor�dot taj� Valsts

prezidenta izdar�t� p�rk�puma b�t�bu un citus b�tiskus apst�k�us. 51. Ja Saeima pie��musi l�mumu par Valsts prezidenta atlaišanas (imp��menta) proced�ras uzs�kšanu, lieta



P�c Satversmes tiesas atzinuma sa�emšanas Saeima atkl�t� s�d� izlemj jaut�jumu par Valsts prezidenta

atlaišanu. Valsts prezidents uzskat�ms par atlaistu, ja par to nobalso ne maz�k k� divas trešda�as no visiem Saeimas

locek�iem. Balsojums par Valsts prezidenta atlaišanu ir atkl�ts.

Valsts prezidenta atlaišanas proced�ras k�rt�bu nosaka �pašs likums.

Polijas konstit�cija: Prezidents ir atbild�gs par konstit�cijas, likumu, k� ar� savu pilnvaru

p�rk�pšanu Valsts Tribun�la priekš� (Konstit�cijas 145.panta 1.da�a). P�c simts �etrdesmit

Nacion�l�s Asamblejas locek�u ierosin�juma, Nacion�l� Asambleja ar ne maz�k k� divu trešda�u

visu Nacion�l�s Asamblejas locek�u balsu vair�kumu, var pie�emt rezol�ciju, kur� tiek v�rsta

aps�dz�ba pret Valsts Prezidentu (Konstit�cijas 145.panta 2.da�a). L�dz ar rezol�cijas pie�emšanu

Valsts Prezidents tiek atst�din�ts no savu pien�kumu veikšanas (Konstit�cijas 145.panta 3.da�a).

Ar� konstit�cijas 198.pants nosaka, ka par konstit�cijas vai likumu p�rk�pumu Valsts Prezidents

nes atbild�bu Valsts Tribun�la priekš�. Sankcijas, kas var tikt v�rstas pret Valsts Prezidentu ir

noteiktas likumos.

38

Valsts Prezidents nevar tik saukts pie krimin�latbild�bas visp�r�j�s jurisdikcijas ties�s,

tom�r Valsts Tribun�l� var tikt izskat�ti ne tikai jaut�jumi par Valsts Prezidenta konstitucion�lajiem

p�rk�pumiem, bet ar� par noziedz�giem nodar�jumiem20.

Autora viedoklis: Valsts tribun�la instit�ts pilda l�dz�gu funkciju k� Asoc. prof. R. Baloža

redakcij� noteikt� Valsts Prezidenta imp��menta proced�ra. Abos gad�jumos tiek iesaist�tas tiesu

varas instit�cijas, kas samazina iesp�ju atlaist Valsts Prezidentu, balsoties tikai uz politiskiem

mot�viem. Polijas gad�jum� ir nepieciešama atseviša tiesu instit�cija, kuras locek�us uz Seima

pilnvaru laiku apstiprina Seims. J�piemin, ka atsevišas tiesu instit�cijas lietder�bu attaisno fakts,

ka Valsts Tribun�ls izveidots, lai izv�rt�tu ar� citu valsts amatpersonu darb�bas likum�bu ( ne tikai

Valsts Prezidenta).

Lai ieviestu Valsts Tribun�la instit�tu, b�tu nepieciešami daudz apjom�g�ki LR Satversmes

un citu normat�vo aktu groz�jumi. L�dz ar to uzskat�ms, ka R. Baloža pied�v�t� redakcija ir

piem�rot�ka Latvijas situ�cijai.

10. R. Baloža redakcija: 52. Ja Valsts Prezidents atsak�s no amata, nomirst vai tiek atsaukts, pirms vi�a amata

laiks izbeidzies, Valsts Prezidenta vietu izpilda Saeimas priekšs�d�t�js, kam�r izv�l jaunu Valsts Prezidentu. T�pat

Saeimas priekšs�d�t�js izpilda Valsts prezidenta vietu, ja p�d�jais atrodas �rpus valsts robežas vai cit�di aizkav�ts

izpild�t savu amatu.

Polijas konstit�cija: saska�� ar Polijas Konstit�cijas 131.pantu gad�jum�, ja Valsts

Prezidents �slaic�gi nav sp�j�gs pild�t savus pien�kumus, vi�am par to ir j�inform� Seima

priekšs�d�t�js, kurš uz�emas Valsts Prezidenta pien�kumu izpildi. Ja Valsts prezidentam nav

iesp�jas inform�t Seima priekšs�d�t�ju par nesp�ju pild�t savus pien�kumus, Konstitucion�lajai

tiesai p�c Seima priekšs�d�t�ja piepras�juma ir j�izv�rt�, vai past�v š�rš�i Valsts Prezidenta

pien�kumu veikšanai. Ja Konstitucion�lais Tribun�ls konstat�, ka š�di š�rš�i past�v, tad tas

pieprasa Saeimas priekšs�d�t�jam �slaic�gi uz�emties Valsts Prezidenta pien�kumu izpildi.

Konstit�cijas 131. panta 2.da�a nosaka, ka Seima priekšs�d�t�js l�dz jauna Valsts Prezidenta

iev�l�šanai uz�emas Valsts Prezidenta pien�kumu izpildi gad�jumos, ja: 1) Valsts Prezidenta

nomirst; 2) Valsts Prezidents atsak�s no amata; 3) tiek pie�emta juridiska deklar�cija par Valsts

Prezidenta v�l�šanu p�rk�pumiem; 4) Nacion�l� Asambleja ar ne maz�k k� divu trešda�u visu

Nacion�l�s Asamblejas locek�u balsu vair�kumu l�muma veid� pie�em deklar�ciju (pazi�ojumu)

par Valsts Prezidenta ilgstošu nesp�ju pild�t savus pien�kumus; 5) Valsts Tribun�ls pie�em

spriedumu par Valsts Prezidenta atlaišanu.

Autora viedoklis: �emot v�r�, ka LR Satversme ir �oti lakoniska, Polijas konstit�cij� ir

konkr�t�k noteikti gad�jumi, kad parlamenta priekšs�d�t�jam ir j�pilda Valsts Prezidenta

pien�kumi. Ir iesp�jams konstat�t, ka abos gad�jumos situ�cijas regul�jums ir l�dz�gs. 20 Judgment of 21st February 2001, P 12/00 Liability of minister or Prime Minister for a Criminal Offence / http://www.trybunal.gov.pl/eng/summaries/documents/P_12_00_GB.pdf (apl�kots: 31.10.2009)

39

11. R. Baloža redakcija: 53. Valsts Prezidenta aktiem, kuru izpilde attiecin�ma uz tieš�s valsts p�rvaldes

iest�d�m, k� ar� �etrdesmit pirm�, �etrdesmit otr�, �etrdesmit treš� un septi�desmit otraj� pant� paredz�tajiem

gad�jumiem j�b�t l�dzparakst�tiem no ministru prezidenta vai attiec�g� ministra, kuri l�dz ar to uz�emas l�dzatbild�bu

par šiem r�kojumiem.

Polijas konstit�cija: 144.panta 2.da�a: Valsts Prezidenta aktiem j�b�t l�dzparakst�tiem no

Premjera, kurš ar� uz�emas atbild�bu Seima priekš�. Konstit�cija paredz iz��mumus no min�t�

panta noteikumiem. Valsts Prezidenta aktu kontrasign�cija nav nepieciešama attiec�b� uz: 1) Seima

un Sen�ta v�l�šanu pasludin�šanu; 2) Jauniev�l�t� Seima un Sen�ta pirm�s s�des sasaukšanu; 3)

Seima pilnvaru termi�u samazin�šanu konstit�cij� noteiktaj� k�rt�b� 4) Valsts Prezidentam

piem�toš�s likumdošanas iniciat�vas izmantošanu; 5) Tautas nobalsošanas izsludin�šanu; 6)

Likumprojekta parakst�šanu vai atteikšanos to parakst�t; 7) Pien�kumu izsludin�t likumus

uzlikšanu; 8) Zi�ojuma nodošanu Seimam, Sen�tam vai Nacion�lajai Asamblejai; 9)

Paskaidrojumu sniegšanu Valsts tribun�lam; 10) Kontroles audita veikšanas piepras�šanu; 11)

Premjerministra nomin�šanu un iecelšanu; 12) Ministru demisijas pie�emšanu; 13) L�gumu

Seimam saukt pie atbild�bas Ministru padomes locek�us Valsts Tribun�l�; 14) Ministra atcelšanu,

kurš zaud�jis Seima uztic�bu; 15) Ministru padomes s�des sasaukšanu; 16) Valsts apbalvojumu

pieširšanu; 17) Tiesnešu apstiprin�šanu; 18) Apž�lošanas ties�bu izmantošanu; 19) Polijas

pilson�bas pieširšanu un piekrišanu atteikties no Polijas pilson�bas; 20) Augst�k�s tiesas Pirm�

Prezidenta iecelšanu; 21) Konstitucion�l� Tribun�la Prezidenta un Viceprezidenta iecelšanu; 22)

Augst�k�s Administrat�v�s tiesas Prezidenta iecelšanu; 23) Augst�k�s tiesas prezidentu un

Administrat�v�s tiesas Viceprezidenta iecelšanu; 24) Piepras�jumu Seimam iecelt Polijas

Nacion�l�s Bankas Prezidentu; 25) Monet�r�s politikas padomes locek�u iecelšanu; 26) Nacion�l�s

Droš�bas padomes locek�u iecelšanu un atcelšanu; 27) Nacion�l�s radio un telev�zijas padomes

locek�u iecelšanu; 28) Valsts Prezidenta kancelejas likuma pie�emšanu un Valsts Prezidenta

Kancelejas vad�t�ja iecelšanu un atcelšanu; 29) R�kojumu izdošanu konstit�cijas 93.panta k�rt�b�;

30) Iesniegumu par atteikšanos pild�t Valsts Prezidenta amata pien�kumus.

Autora viedoklis: Polijas konstit�cij� ir noteikti vair�k gad�jumi, kad Valsts Prezidenta

aktam nav j�b�t l�dzparakst�tam no Premjerministra, savuk�rt R. Baloža pied�v�tajos Satversmes

groz�jumos ir uzskait�ti 5 gad�jumi, kad Valsts Prezidenta ties�bu aktiem j�b�t l�dzparakst�tiem.

Š�du atšir�bu var skaidrot ar atšir�go konstit�ciju veidu, proti, Polijas konstit�cija ir apjom�g�ka,

t�p�c taj� var noteikt specifisk�kas normas.

12. R. Baloža redakcija: 56. Ministru kabinetu sast�da persona, kuru iece� Valsts Prezidents.

Polijas konstit�cija: saska�� ar Polijas konstit�cijas 154.pantu Valsts Prezidentam pieder

Premjerministra nomin�šanas ties�bas. Premjerministrs p�c nomin�šanas n�k ar priekšlikumu par

Ministru padomes sast�vu. Valsts Prezidentam �etrpadsmit dienu laik� p�c pirm�s Seima s�des, kad

40

pie�emta iepriekš�j�s Ministru Padomes demisija, iece� Premjerministru kop� ar citiem Ministru

Padomes locek�iem. T�pat min�tais pants paredz pien�kumu Valsts Prezidentam pie�emt

jaunizveidot�s Ministru padomes locek�u zv�restus.

Autora viedoklis: gan Polijas konstit�cij�, gan R. Baloža izstr�d�tajos LR Satversmes

groz�jumos paredz�ts l�dz�gs regul�jums.

13. R. Baloža redakcija: 59. Ministru prezidentam vi�a amata izpild�šanai ir nepieciešams Saeimas

apstiprin�jums un vi�š par savu darb�bu ir atbild�gs Valsts Prezidenta un Saeimas priekš�.

Polijas konstit�cija: Premjerministram �etrpadsmit dienu laik� p�c apstiprin�šanas

j�iesniedz Ministru padomes r�c�bas programma Seimam (kop� ar nepieciešam�s Seima uztic�bas

pamatojumu). Ministru padomei j�ieg�st absol�tais kl�tesošo Seima locek�u balsu vair�kums pie

nosac�juma, ka Seima s�d� piedal�s vismaz puse no Seima locek�iem.

Konstit�cijas 154. panta 3.da�a paredz, ka gad�jum�, ja Valsts Prezidents pats neiece�

Premjerministru vai ar� Valsts Prezidenta nomin�tais un apstiprin�tais Premjers kop� ar Ministru

padomes locek�iem neg�st nepieciešamo atbalstu Seim�, Seims noteikt� laika termi�� izv�las

Premjerministru un Ministru padomes locek�us. Š�d� gad�jum� Valsts Prezidentam ir j�iece�

Premjerministrs kop� ar Ministru padomes ministriem un j�pie�em zv�rests.

Konstit�cijas 157.pants paredz, ka Ministru padomes locek�i par savu darbu ir atbild�gi

Seima priekš�.

Autora viedoklis: abos gad�jumos Ministru prezidentam nepieciešams parlamenta

apstiprin�jums.

Atšir�b� no R. Baloža pied�v�t� Satversmes groz�jumu projekta, kur Ministru Prezidents

par savu darb�bu ir atbild�gs Valsts Prezidenta un Saeimas priekš�, Polijas konstit�cij� noteikts, ka

Ministru padomes locek�i par savu darbu ir atbild�gi Seima priekš�.

'emot v�r�, ka Polij� ministrus un Premjeru var atsaukt tikai ar Seima balsojumu, pamatota

ir norma, kas nosaka, ka Ministru padomes locek�i ir atbild�gi Seima priekš�. R. Baloža

izstr�d�tajos LR Satversmes groz�jumos Premjeru var atsaukt ar� Valsts Prezidents, t�p�c Premjers

ir atbild�gs ne tikai Saeimas, bet ar� Valsts Prezidenta priekš�.

14. R. Baloža redakcija: 71. Desmit dienu laik�, skaitot no likuma pie�emšanas Saeim�, Valsts Prezidents

motiv�t� rakst� Saeimas priekšs�d�t�jam var pras�t likuma otrreiz�ju caurl�košanu. Ja Saeima likumu negroza un

apstiprina to atk�rtoti ar ne maz�k k� divu trešda�u balsu vair�kumu, tad Valsts Prezidents otrreiz ierunas nevar celt.

Polijas konstit�cija: Konstit�cijas 122.panta 3.da�a piešir Valsts Prezidentam ties�bas pirms

likumprojekta parakst�šanas griezties Konstitucion�laj� Tribun�l�, lai l�gtu likumprojekta

izv�rt�šanu konstit�cijai (prevent�v� konstitucion�l� kontrole). Ja Valsts Prezidents nav izmantojis

min�t�s ties�bas, saska�� ar konstit�cijas 122.panta 5.da�u vi�am ir ties�bas motiv�t� rakst� nos�t�t

likumprojektu otrreiz�jai caurl�košanai. Ja Seims pie�em š�du likumprojektu ar triju piektda�u

41

kl�tesošo Seima locek�u (pie nosac�juma, ja s�d� piedal�s vismaz puse no Seima locek�iem)

vair�kumu, Valsts Prezidentam ir j�paraksta likumprojekts septi�u dienu laik�. Š�du likumprojektu

Valsts Prezidents vairs nevar nodot prevent�vajai konstitucion�lajai kontrolei.

Autora viedoklis: gan Polijas konstit�cij�, gan R. Baloža izstr�d�tajos LR Satversmes

groz�jumos paredz�ts l�dz�gs regul�jums attiec�b� uz likumprojekta nodošanu otrreiz�jai

caurl�košanai. Bez ties�b�m nodot likumprojektu otrreiz�jai caurl�košanai, Valsts Prezidents Polij�

apvelt�ts ar papildus ties�b�m griezties Konstitucion�laj� Tribun�l� ar nol�ku �stenot prevent�vo

konstitucion�lo kontroli.

15. R. Baloža redakcija: 75. Ja Saeima ar ne maz�k k� divu trešda�u balsu vair�kumu pie�em likuma

steidzam�bu, tad tas ir izsludin�ms ne v�l�k k� sept�t� dien� p�c tam, kad Prezidents pie�emto likumu sa��mis.

Polijas konstit�cija: Pamatojoties uz konstit�cijas 123. panta 3.da�u, gad�jum�, ja

likumprojekts atz�ts pat steidzamu (Ministru padome var atz�t saska�� ar konstit�cijas 123. panta

pirmo da�u), Valsts Prezidentam septi�u dienu laik� š�ds likumprojekts j�paraksta.

16. R. Baloža redakcija: 84. Tiesnešus iece� Valsts Prezidents un vi�i ir neatce�ami. Tiesnesi pret vi�a

gribu atcelt no amata var Valsts Prezidents vien�gi likum� paredz�tos gad�jumos, pamatojoties uz tiesnešu

disciplin�rkol�ijas l�mumu vai tiesas spriedumu krimin�lliet�. Ar likumu var noteikt vecumu, ar kura sasniegšanu

tiesneši atst�j savu amatu.

Polijas konstit�cija: Konstit�cijas 179. pants: Tiesnešus uz nenoteiktu laiku iece� Valsts

Prezidents, pamatojoties uz Nacion�l�s Tiesu padomes ieteikumu. Saska�� ar 180.panta pirmo da�u

tiesneši nav atce�ami. 180.panta treš� da�a paredz, ka ar likumu var noteikt, ka vecumu

ierobežojumu tiesnešiem. Atcelt tiesnesi var likum� paredz�tajos gad�jumos, pamatojoties uz

likum� noteiktu instan�u tiesas spriedumu.

Autora viedoklis: Abos gad�jumos tiesnešus iece� Valsts Prezidents un ir noteikts, ka

tiesneši ir neatce�ami. LR Satversmes izstr�d�tajos groz�jumos ir konkr�t�k noteikta atcelšanas

k�rt�ba, proti, tiek paredz�ts, ka tiesnešus atce� Valsts Prezidents, pamatojoties uz tiesnešu

discplin�rkol�ijas l�mumu vai tiesas spriedumu krimin�lliet�.

42

1.8. Portug�le

M�rti�š Pue j-2 Rihards Veinbergs j-2

Latvija (Satversmes groz�jumu projekts)

Portug�les Konstit�cija21

48.p. ties�bas atlaist Saeimu 133.p. e) ties�bas atlaist parlamentu 47.p. ties�bas ierosin�t tautas nobalsošanu 115.p. 1.d. ties�bas ierosin�t tautas

nobalsošanu 41.p. 2.d. Valsts Prezidents iece� Latvijas un pie�em citu valstu diplom�tiskos p�rst�vjus.

135.p. a) ties�bas noz�m�t Portug�les diplom�tus un akredit�t citu valstu diplom�tus.

56.p. ties�bas iecelt Ministru Prezidentu 133.p. f) ties�bas noz�m�t Ministru Prezidentu

59.p. 2.d. ties�bas pras�t Ministru Prezidenta atk�pšanos, l�dz ar to izj�k ar� vald�ba

133.p. g) ties�bas atcelt Ministru Prezidentu un vald�bu

42.p. Valsts Prezidents ir valsts bru�ot� sp�ka augst�kais vadonis.

134.p. a) pien�kums pild�t bru�oto sp�ku komandiera funkcijas

43.p. ties�bas izsludin�t iz��muma st�vokli

134.p.d) pien�kums izsludin�t valst� kara st�vokli vai iz��muma st�vokli

42.p. ties�bas pasludin�t karu 135.p. c) ties�bas pasludin�t karu 71.p. Valsts Prezidentam ir ties�bas pras�t likuma otrreiz�ju caurl�košanu.

136.p. Valsts Prezidentam ties�bas izmantot veto ties�bas likuma pie�emšanai un l�gt to v�lreiz izskat�t. Attiecas ar� uz konstitucion�l�s tiesas l�mumiem, kas atz�st, ka likuma nav nek� antikonstitucion�la.

53.p. Noteiktos gad�jumos Valsts Prezidenta l�muma j�b�t Ministru Prezidenta vai ministra l�dzparakst�tam.

140.p. Noteiktos gad�jumos Valsts Prezidenta l�muma j�b�t Vald�bas l�dzparakst�tam.

132.p. n) Ties�bas iecelt augst�k�s tiesas tiesnešus (divus no visiem)

Ties�bas nav paredz�tas

Ties�bas nav paredz�tas satversm�, bet ir paredz�tas likum� par Satversmes tiesu

134.p. g) ties�bas apstr�d�t likuma konstitucionalit�ti konstitucion�laj� ties�

Interesanta atšir�ba konstat�jama Portug�les prezidenta ties�b�s piepras�t ar�

konstitucion�l�s tiesas nol�mumu atk�rtotu caurskat�šanu. Š�ds regul�jums l�dzin�s ties�b�m pras�t

atk�rtotu likumu caurskat�šanu, un var tikt pamatots ar apst�kli, ka Konstitucion�l�s tiesas

nol�mumiem ir likumam l�dz�gs (erga omnes) raksturs.

Bez š�m funkcij�m Portug�les Valsts Prezidentam ir ar� citas funkcijas, kuras Satversm� ir

pieširtas Latvijas Valsts Prezidentam, bet nav iek�autas groz�jumu projekt�. Piem�ram, ties�bas

21 Constitution of Portugal, Adopted on: 2 April 1976. Pieejama: http://www.tribunalconstitucional.pt/tc/conteudo/files/constituicaoingles.pdf (apl�kots 24. 10.2009)

43

apž�lot noziedzniekus un izsludin�t likumus u.c. Š�s ties�bas tom�r nevar tikt uzskat�tas par

prezidenta b�tisk�kaj�m funkcij�m, t�d�� nav noz�mes s�k�k analiz�t to regul�jumu.

B�t�b� Portug�les Valsts Prezidenta funkciju regul�jums ir l�dz�gs groz�jumu projekt�

min�tajam. Atširas procesu�lie risin�jumi, tom�r p�c b�t�bas, var�tu teikt, ka Portug�les Valsts

Prezidents un potenci�lais Latvijas tautas v�l�tais Valsts Prezidents pild�s �oti l�dz�gas funkcijas.

44

1.9. Rum�nija Art�rs Caics J-5

J�nis Lisovskis J-4

35. pants: Valsts prezidentu iev�l tauta uz pieciem gadiem visp�r�g�s, vienl�dz�g�s, tieš�s un aizkl�t�s

v�l�šan�s. V�l�šanu k�rt�bu nosaka atsevišs likums.

Rum�nijas Konstit�cijas22 81. pants: (1) Rum�nijas prezidents tiek iev�l�ts visp�r�g�s,

vienl�dz�g�s, tieš�s, aizkl�t�s un br�v�s no spaidiem v�l�šan�s.

Rum�nijai ir t�da pati v�l�šanu sist�ma un principi.

36. pants: Ties�bas izvirz�t Valsts prezidenta amata kandid�tus ir vismaz desmit t�kstošiem balssties�gu

v�l�t�ju un ikvienai reistr�tai politiskajai partijai vai partiju apvien�bai no kuras saraksta p�d�j�s Saeimas v�l�šan�s ir

iev�l�ti deput�ti. Kandid�ts, par kuru nobalsojusi vair�k nek� puse balsot�ju, uzskat�ms par iev�l�tu Valsts

Prezidenta amat�. Ja pirmaj� balsošanas k�rt� neviens no kandid�tiem nesa�em š�du vair�kumu, r�kojama otra v�l�šanu

k�rta, kur� piedal�s divi kandid�ti, kas pirmaj� k�rt� sa��muši visvair�k balsu. Kandid�ts, kurš otraj� balsošanas

k�rt� sa��mis visvair�k balsu, uzskat�ms par iev�l�tu Valsts Prezidenta amat�. Ja ir nomin�ts tikai viens Valsts

prezidenta amata kandid�ts, vi�š uzskat�ms par iev�l�tu Valsts Prezidenta amat� bez v�l�šanu organiz�šanas.

81. pants: (2) Kandid�ts, kurš pirmaj� balsošanas k�rt� sa�em vair�kumu balsu no

kandid�tiem, tiek pasludin�ts par iev�l�tu. (3) Gad�jum�, ja neviens no kandid�tiem nesa�em

vair�kumu, notiek otra balsošana, kur� piedal�s 2 kandid�ti ar augst�ko sa�emto balsu skaitu.

Kandid�ts ar balsu vair�kumu uzvar.

Vair�kuma balsojums. Identiska sist�ma. Tom�r Rum�nijas Konstit�cij� nav noteikta

k�rt�ba, k� tiek izvirz�ts prezidenta amata kandid�ts un iesp�jam�s sekas, ja tiek nomin�ts tikai

viens prezidenta amata kandid�ts.

39. pants: Viena un t� pati persona nevar b�t par Valsts Prezidentu ilg�k k� divus termi�us no vietas.

81. pants: (4) Neviens nevar uztur�ties Rum�nijas prezidenta amat� ilg�k k� 2 termi�us

p�c k�rtas, kas var b�t sec�gi. Identiska termi�u sist�ma k� Satversm�.

V�rt�jot LR ekonomisko situ�ciju, un iesp�ju, ka tiks noteikts v�l�ta prezidenta instit�ts, ar

divu balsojuma k�rtu sist�mu (ja neviens neieg�s absol�to vair�kumu) tad materi�lo l�dzek�u

ekonomijas nol�kos, b�tu v�lams risin�jums noteikt gar�ku pilnvaru termi�u (5 gadi, k� „Sap�u

Satversm�”), un iesp�jams apvienot VP v�l�šanas ar Eiropas Parlamenta v�l�šan�m.

41. pants: Valsts Prezidents p�rst�v valsti starptautiski, paraksta l�gumus un nos�ta tos Saeimai ratifik�cijai.


80. pants: (1) Rum�nijas prezidents p�rst�v�s Rum�nijas valsti un ir nacion�l�s

neatkar�bas, vienot�bas un teritori�l�s integrit�tes garants. Reprezentat�v� funkcija. Jau iek�auta

Satversm� + ir noteikts simboliski augst�ks statuss nek� Satversm�.

22 Constitution of Romania, Adopted on: 8 Dec 1991. http://www.cdep.ro/pls/dic/site.page?den=act2_2&par1=3#t3c2 http://ekvator.ucoz.ru/00002/ROM/Page-1.html (apl�kota 23. 10. 2009.)

45

Neskatoties uz to, ka attiec�gais regul�jums ir form�ls, to tom�r var�tu piem�rot LR VP

instit�tam, lai celtu prezidenta prestižu un noteiktu VP par pien�kumiem akt�vi l�dzdarboties valsts

�stenotaj� politik�. Š� panta attiec�ga interpret�cija dotu iesp�ju attaisnot vair�kas prezidenta r�c�bas,

kas citiem varas org�niem var�tu likties neadekv�tas.

42. pants: Valsts Prezidents ir valsts bru�ot� sp�ka augst�kais vadonis. Kara laikam vi�š iece�

virspav�lnieku. Valsts Prezidents pasludina karu. Šo l�mumu nodod Saeimai apstiprin�šanai. Valsts Prezidentam ir

ties�ba spert nepieciešamos milit�r�s aizsardz�bas so�us, ja k�da cita valsts Latvijai pieteikusi karu vai ienaidnieks

uzbr�k Latvijas robež�m.

92. pants: (1) Rum�nijas prezidents b�s Bru�oto Sp�ku virspav�lnieks un vad�s Valsts

Augst�ko aizsardz�bas padomi. (2) Vi�š var pasludin�t, ar iepriekš�ju Parlamenta apstiprin�jumu,

da��ju vai pilnu Bru�oto Sp�ku mobiliz�ciju. Tikai iz��muma gad�jumos Prezidenta l�mumam

j�b�t nodotam Parlamentam apstiprin�šanai 5 dienu laik� p�c l�muma pie�emšanas. Rum�nijas

konstit�cij� nav tiešas nor�des uz prezidenta ties�b�m pasludin�t karu, ja Rum�nija ir agresors,

tom�r VP ir ties�bas pasludin�t aplenkuma st�vokli, kas izpaužas, k� kara st�voklis gad�jum� ja

agresors ir cita valsts. Rum�nij� (l�dz�gi k� Latvij� Nacion�l� droš�bas padome) past�v �paša

instit�cija Valsts augst�k� aizsardz�bas padome, kuras vad�t�js ir prezidents. Rum�nijas konstit�cij�

ir tieši noteikts, ka prezidents ir ties�gs izsludin�t da��ju vai visp�r�jo mobiliz�ciju, savuk�rt,

Satversm� tas nav noteikts, bet mobiliz�cijas likum� š�s ties�bas ir pieširtas Ministru kabinetam.

V�rt�jot LR milit�ro potenci�lu un eopolitisko st�vokli – kaimi�os lielvalsts Krievija un t�s

sabiedrot� Baltkrievija, kas kop�ga negaid�ta trieciena rezult�t� var�tu nekav�joties sakaut LR

aizsardz�bu un p�r�j�s kaimi�valstis ir LR sabiedrot�s, bet LR kop� ar t�m ir NATO sast�v�, kas

pašreiz tiek uzskat�ts par LR droš�bas garantu no vienas puses un galveno noteic�ju valsts un

alianses aizsardz�bas jaut�jumos no otras puses, l�dz ar to, izmai�as milit�raj� sf�r� nav noz�m�gas,

ko v�l vair�k pamato fakts, ka Latvijas teritorij� kopš otr� pasaules kara nav norisin�jies neviens

liela m�roga milit�rais konflikts.

43. pants: Ja valsti apdraud �r�jais ienaidnieks, vai ja valst� vai t�s da�� ir izc�lies vai draud izcelties iekš�js

nemiers vai cit�ds apdraud�jums, kurš apdraud past�vošo valsts iek�rtu, tad Valsts Prezidentam ir ties�bas izsludin�t

iz��muma st�vokli, par to divdesmit �etru stundu laik� pazi�ojot Saeimas prezidijam, kuram š�ds Valsts Prezidenta

l�mums nekav�joties j�ce� priekš� Saeimai.

92. pants: (3) Bru�otas agresijas pret valsti gad�jum� Rum�nijas prezidents veiks

pas�kumus, lai atvair�tu agresiju, un vi�š tos nekav�joties nodos Parlamentam zin�šanai ar

zi�ojuma pal�dz�bu. Ja parlaments nes�ž sesij�, tas tiks sasaukta de jure, 24 stundu laik� no

agresijas s�kšan�s.

93. pants: (1) Saska�� ar likumu VP var izsludin�t aplenkuma vai �rk�rtas st�vokl� vis�

valsts teritorij� vai atsevišos administrat�vajos apgabalos, un l�gt, lai attiec�go l�mumu ne v�l�k

k� 5 dienu laik� apstiprin�tu Parlaments.

46

Rum�nij� bez �rk�rtas (iz��muma) st�vok�a past�v v�l valsts aplenkuma st�voklis.

Papildus tam VP ir dots gar�ks termi�š l�muma nodošanai Parlamenta apstiprin�šanai – nevis 24h

k� LR, bet gan 5 dienas. J�piebilst, ka Rum�nijas K formul�jums ir diezgan neveiksm�gs, jo rodas

jaut�jums, vai 5 dienu laik� l�mums ir j�apstiprina, vai ar� tikai j�iesniedz Parlament�.

44. pants: P�c tam, kad Saeima apstiprin�jusi iz��muma st�vokli, Valsts Prezidents uz�emas vald�bas vad�bu.

Rum�nij� šo jaut�jumu regul� 93. pants, tom�r attiec�gaj� pant� nav nostiprin�ti nosac�jumi,

kas pieširtu prezidentam ties�bas uz�emties vald�bas vad�bu.

47. pants: Valsts Prezidentam ir likuma un tautas nobalsošanas ierosin�šanas ties�ba.

90. pants: (1) Rum�nijas prezidents var, p�c konsult�cijas ar Parlamentu, r�kot

referendumu par valstij aktu�liem jaut�jumiem.

L�dz�gs variants, tom�r Rum�nij� prezidentam ir noteikts form�ls pien�kums vispirms

konsult�ties ar Parlamentu. Interesanti, bet Rum�nijas prezidentam nav konstit�cij� noteikt�s

standarta ties�bas, kas piem�t liel�kai da�ai VP – likuma ierosin�šanas ties�bas.

Latvijas variants ir izteikti lab�ks un praktisk�ks, jo konsult�cij�m ar Parlamentu Latvij�

l�dz šim nav bijusi liela noz�me, ko pamato sabiedrisk�s aptaujas, kas apliecina sabiedr�bas

neuztic�bu Parlamentam un bieži sastopamo deput�tu atšir�go nost�ju no sabiedr�bas vair�kuma

viedok�a. Š�d� situ�cij� b�tu pamats baž�m, ka Parlaments var�tu kav�t prezidentu ierosin�t

attiec�go tautas referendumu.

48. pants: Valsts Prezidentam ir ties�ba atlaist Saeimu. Tad izsludin�mas jaunas Saeimas v�l�šanas, kur�m

j�notiek ne v�l�k k� divus m�nešus p�c Saeimas atlaišanas.

Valsts Prezidents var izmantot šo ties�bu ne agr�k k� sešus m�nešus p�c p�d�j�m Saeimas v�l�šan�m un ne v�l�k k�

sešus m�nešus pirms n�kamaj�m Saeimas vai Valsts Prezidenta v�l�šan�m.

89. pants: (1) P�c konsult�šan�s ar abu kambaru (pal�tu) priekšs�d�t�jiem un parlament�ro

grupu vad�t�jiem, Rum�nijas prezidents var atlaist parlamentu. Ja vald�bai nav izteikta uztic�ba 60

dienas p�c š�da uztic�bas balsojuma priekšlikuma, un p�c vismaz diviem investit�ras

noraid�jumiem, proti, p�c vismaz diviem neuztic�bas balsojumiem premjera kandid�tiem un to

jaunveidotajai vald�bai. (2) Gada laik� parlamentu var atlaist tikai vienreiz. (3) Parlamentu nevar

atlaist Prezidenta termi�a p�d�jo sešu m�nešu laik� vai mobiliz�cijas, kara, ielenkuma un �rk�rtas

st�vok�a laik�.

Ar� Rum�nijas prezidentam ir ties�bas atlaist Parlamentu, tom�r atšir�b� no LR, past�v

vair�ki nosac�jumi, lai savas ties�bas �stenotu. Attiec�gais groz�jumu variants nav praktisks, jo

skatot to kopsakar� ar groz�jumu 59.p. prezidents ir nost�d�ts izteikti augst�k� poz�cij� nek� Saeima

un MK. Lai nepie�autu varas koncentr�ciju prezidenta rok�s, ir nepieciešams noteikt konkr�tus

gad�jums, kad prezidents ir ties�gs atlaist Saeimu, piem�ram, aizg�stot no Rum�nijas 60 dienu

termi�a noteikšanu priekš vald�bas izveides. J�piebilst, (tas nav Rum�nijas K. min�ts) k� par v�l

vienu pamatu var�tu uzskat�t 100 000 iedz�vot�ju parakstu iesniegšanu par Saeimas atlaišanu, kas

47

nevis uzliktu VP pien�kumu atlaist, bet gan tikai pieširtu ties�bas 1 gada laik� no parakstu

sa�emšanas attiec�gi atlaist Saeimu.

50. pants: Ja Valsts prezidents ir izdar�jis Satversmes vai citu b�tisku likuma p�rk�pumu, tad uz ne maz�k k�

puses visu Saeimas locek�u priekšlikumu, Saeima var uzs�kt Valsts prezidenta atlaišanas (imp��menta) proced�ru.

L�mums par atlaišanas proced�ras uzs�kšanu sagatavojams rakstveid�, nor�dot taj� Valsts prezidenta izdar�t�

p�rk�puma b�t�bu un citus b�tiskus apst�k�us.

96. pants: (1) Deput�tu pal�ta un Sen�ts var nolemt veikt Rum�nijas prezidenta imp��mentu

par valsts („augstu„) nodev�bu. Tas tiek veikts apvienot� s�d�, balstoties uz 2/3 deput�tu un

senatoru balsu vair�kumu, p�c vair�kuma deput�tu un senatoru priekšlikuma.

Ierosin�šanas procesi ir identiski vien�di. Atšir�ba izpaužas t�l�kaj�s darb�b�s, proti,

Rum�nij� ir ½ priekšlikums -> 2/3 balsojums par nodošanu tiesai -> Tiesas l�mums. Latvij� ir ½

priekšlikums -> Tiesas atzinums -> 2/3 balsojums. Latvijai b�tu ieteicams piem�rot Rum�nijas

imp��menta modeli (skat�t 51.panta koment�ru).

51. pants: Ja Saeima pie��musi l�mumu par Valsts prezidenta atlaišanas (imp��menta) proced�ras uzs�kšanu,

lieta tiek nodota izskat�šanai Satversmes ties�, kura sagatavo atzinumu par to, vai Valsts prezidenta darb�b�s

konstat�jami nor�d�tie p�rk�pumi. P�c Satversmes tiesas atzinuma sa�emšanas Saeima atkl�t� s�d� izlemj jaut�jumu

par Valsts prezidenta atlaišanu. Valsts prezidents uzskat�ms par atlaistu, ja par to nobalso ne maz�k k� divas trešda�as

no visiem Saeimas locek�iem. Balsojums par Valsts prezidenta atlaišanu ir atkl�ts. Valsts prezidenta atlaišanas

proced�ras k�rt�bu nosaka �pašs likums.

96. pants: (1) Deput�tu pal�ta un Sen�ts var nolemt veikt Rum�nijas prezidenta imp��mentu

par valsts („augstu„) nodev�bu. Tas tiek veikts apvienot� s�d�, balstoties uz 2/3 deput�tu un

senatoru balsu vair�kumu. (2) Imp��menta ieteikums var tikt inici�ts ar deput�tu un senatoru

vair�kumu un tiks, bez kav�šan�s, zi�ots prezidentam, lai tas var�tu sniegt paskaidrojumus. (3) No

imp��menta datuma un atlaišanas datuma, Prezidents ir de jure atst�din�ts. (4) Š�du lietu

jurisdikcija pieder Augst�kai Kas�cijas Tiesai. Prezidents tiks de jure atlaists, kad sp�k� st�sies

tiesas gal�jais spriedums.

Latvij� imp��menta proces� piedal�s Satversmes tiesa, pie Rum�nij� attiec�gi Augst�k�

Kas�cijas tiesa. B�tisk�k� atšir�ba ir t�, ka Rum�nij� p�d�jais ir tiesas v�rds. J�atz�st Rum�nijai ir

lab�ks risin�jums, jo Satversmes atzinums ir simbolisks, kuru deput�tiem ir ties�bas ar� neiev�rot,

l�dz ar to imp��menta proced�ra saglab� savu „politisko” raksturu, un nek��st par objekt�vu

izmekl�šanas procesu. Š�ds risin�jums ir nepieciešams, lai izvair�tos no LR past�voš� politisk�s

kult�ras zem� l�me�a, un nepie�autu deput�tu politisko izr�in�šanos ar prezidentu.

52. pants: Ja Valsts Prezidents atsak�s no amata, nomirst vai tiek atsaukts, pirms vi�a amata laiks izbeidzies,

Valsts Prezidenta vietu izpilda Saeimas priekšs�d�t�js, kam�r izv�l jaunu Valsts Prezidentu. T�pat Saeimas

priekšs�d�t�js izpilda Valsts prezidenta vietu, ja p�d�jais atrodas �rpus valsts robežas vai cit�di aizkav�ts izpild�t savu

amatu.

48

98. pants: (1) Gad�jum�, ja rodas Prezidenta amata vakance vai ar� prezidents ir atst�din�ts

no amata, vai tam z�d uz laiku iesp�ja �stenot savas sp�jas, pagaidu vietu ie�ems Sen�ta

priekšs�d�t�js vai Deput�tu pal�tas priekšs�d�t�js. 'emot v�r�, ka Rum�nij� past�v divpal�tu

parlaments, par prezidenta amata pien�kumus izpilda augst�k�s pal�tas priekšs�d�t�js, vai ja tas

nav sp�j�gs to izpild�t (slims, �rpus valsts u.c.), tad apakšpal�tas priekšs�d�t�js. T�tad princips

saglab�jas tas pats, proti, prezidents – parlamenta priekšs�d�t�js

53. pants: Valsts Prezidenta aktiem, kuru izpilde attiecin�ma uz tieš�s valsts p�rvaldes iest�d�m, k� ar�

�etrdesmit pirm�, �etrdesmit otr�, �etrdesmit treš� un septi�desmit otraj� pant� paredz�tajiem gad�jumiem j�b�t

l�dzparakst�tiem no ministru prezidenta vai attiec�g� ministra, kuri l�dz ar to uz�emas l�dzatbild�bu par šiem

r�kojumiem.

100. pants: (1) �stenojot pieširto varu, prezidents ir ties�gs izdot dekr�tus, kas tiks public�ti

Ofici�laj� Rum�nijas Laikrakst�. Ja Dekr�ts netiks public�ts, tad tas attiec�gi neb�s sp�k�. (2)

Noteiktas normas, kuras l�dzparaksta Premjerministrs 91.p. 1.,2.d., 92.p. 2.,3.d., 93.p. 1.d., 94.p.

a,b,d. punkt�.

Princips saglab�jas tas pats. Ir noteikti gad�jumi, kas ir diezgan l�dz�gi, proti, ST 41.p. = RK

91.p 1.,2.d., ST 42.p.=92.p. 2.,3.d., ST 43.p.=RK 93.p.1.d., bet 72.p. ties�bas (aptur�t likuma

izsludin�šanu) nav pieširtas Rum�nijas prezidentam + 94.p. a,b,d nosaka a)pieširt titulus un

orde�us, b) pieširt maršala, admir��a, ener��a titulus, d) individu�li apž�lot personu. Papildus,

tam RK nosaka, ka l�dzparakst�šanas ties�bas ir tikai premjeram, bet ST š�das ties�bas piešir gan

premjeram, gan attiec�g�s nozares ministram. 56. pants: Ministru kabinetu sast�da persona, kuru iece� Valsts Prezidents.

85. pants: (1) Rum�nijas prezidents iece� kandid�tu premjerministra amatam un iece�

Vald�bu, balstoties uz Parlamenta balsojumu. (2) Restrukturiz�cijas vai amatu vakances gad�jum�

Prezidents atbr�vos un noz�m�s p�c Premjerministra ieteikuma atsevišus Vald�bas locek�us. (3) Ja

restrukturiz�cij� izmain�s Vald�bas politisk� strukt�ra, Rum�nijas prezidents var �stenot savas 2.

Da�� noteikt�s ties�bas tikai ar Parlamenta apstiprin�jumu, p�c Premjerministra ieteikuma.

Rum�nijas prezidentam ir pieširtas liel�kas pilnvaras ministru iecelšanas proces�. Proti, ja

Latvij� prezidenta vara aprobežojas tikai un vien�gi ar premjera iecelšanu, tad Rum�nij�, vi�š

saglab� ar� form�las ties�bas iecelt vald�bu. Papildus tam MK sast�va izmai�u gad�jum�,

prezidentam ir form�las ties�bas iecelt/atcelt ministrus p�c premjera ieteikuma. Ja prezidents (k�

šobr�d) ir autorit�ra persona, tad vi�š var b�t tas, kurš izdara spiedienu uz premjeru, un pan�k no

vi�a form�lu priekšlikumu, lai prezidents var�tu realiz�t pats savu ieceri.

59. pants: Ministru prezidentam vi�a amata izpild�šanai ir nepieciešams Saeimas apstiprin�jums un vi�š par

savu darb�bu ir atbild�gs Valsts Prezidenta un Saeimas priekš�.

Ministru prezidentam vai ministram j�atk�pjas, kad Saeima ar visu deput�tu vair�kumu tiem

izsaka neuztic�bu, ja neuztic�ba izteikta ministru prezidentam, tad j�atk�pjas visam kabinetam, ja

49

atsevišam ministram, tad tam j�atk�pjas un vi�a viet� ministru prezidentam j�aicina cita persona.

Ministru prezidentam un ministram j�atk�pjas, kad Valsts prezidents to prasa.

Ja Rum�nijas prezidentam ir liel�kas pilnvaras ministru iecelšanas proces�, tad Latvijas

prezidentam ir liel�kas pilnvaras ministru atsaukšanas proces�, jo nav vajadz�gs form�ls premjera

priekšlikums, lai atlaistu ministru, l�dz ar to Latvijas prezidents ir ties�gs bez jebk�diem

nosac�jumiem atcelt gan premjeru, gan ministru no amata, ja uzskata to par nepieciešamu.

J�piebilst, ka Rum�nijas prezidents nav ties�gs atcelt no amata premjerministru, jo vald�ba ir

atbild�ga tikai parlamenta priekš�.

V�rt�jot patreiz�jo groz�jumu redakciju, rodas iespaids, ka premjerministra instit�ts zaud�

savu noz�mi, jo prezidents ir ties�gs br�vi atcelt/iecelt MK locek�us + izdot savus aktus. Pie š�da

regul�juma b�tu sapr�t�g�k visp�r atteikties no premjera instit�ta, un piel�dzin�t prezidenta instit�tu

tam modelim, k�ds past�v ASV. Ja �em v�r� patreiz�jo Latvijas att�st�bas l�menim, proti, nepilni 20

gadi kopš neatkar�bas atjaunošanas un autorit�r� rež�ma nomai�as, ir pamats pie��mumam, ka VP

var�tu uzurp�t varu pie š�da Satversmes regul�juma, un pie patreiz�j� ekonomisk� un politisk�

st�vok�a, kad tauta mekl� gl�b�ju jeb vadoni, VP savas r�c�bas, var�tu pamatot ar populistiskiem

sauk�iem, l�dz ar to b�tu sapr�t�g�k, aizg�t no Rum�nijas nosac�jumus, ka VP nevar atlaist

premjeru, un vi�am ir nepieciešams konsult�ties ar premjeru par ministru atcelšanu/iecelšanu.

Tom�r ja skat�s no otras puses, proti, nestabil�s vald�bas, un past�v�g�s intrigas starp koal�cijas

partij�m, b�tu lietder�gi vienam no varas org�niem (VP) pieširt liel�kas pilnvaras – atcelt premjera

instit�tu, un pieširt VP MK vad�šanas ties�bas, lai efekt�v�k var�tu risin�t pretrun�gus un

komplic�tus jaut�jumus.

71. pants: Desmit dienu laik�, skaitot no likuma pie�emšanas Saeim�, Valsts Prezidents motiv�t� rakst�

Saeimas priekšs�d�t�jam var pras�t likuma otrreiz�ju caurl�košanu. Ja Saeima likumu negroza un apstiprina to

atk�rtoti ar ne maz�k k� divu trešda�u balsu vair�kumu, tad Valsts Prezidents otrreiz ierunas nevar celt.

77. pants: (1) Likumu iesniegs izsludin�šanai Prezidentam. J�izsludina 20 dienu laik� no

likuma sa�emšanas. (2) Pirms izsludin�šanas, Rum�nijas prezidents var atgriezt likumu

Parlamentam otrreiz�jai izskat�šanai. To var izdar�t tikai vienreiz. (3) Ja prezidents ir l�dzis

likuma caurskat�šanu vai pras�jis p�rbaud�t, vai likums ir saska�� ar konstit�ciju, izsludin�šana

notiks 10 dienu laik� p�c likuma otrreiz�jas caurskat�šanas vai Konstitucion�l�s Tiesas

apstiprin�juma, ka likums ir konstitucion�ls (saska�� ar konstit�ciju)

Atšir�gs ir termi�š, LR – 10 dienas, bet Rum�nij� 20 dienas, k� ar� Rum�nijas prezidentam

par oblig�tu nosac�jumu nav noteikts iesniegt motiv�tu rakstu parlamenta priekšs�d�t�jam. Papildus

tam Rum�nijas prezidents var atgriezt likumu atpaka� tikai vienu reizi, bet LR prezidents saglab�

teor�tiskas iesp�jas likumu atgriezt atpaka� vair�kas reizes, ja Saeima to nepie�em ar 2/3

vair�kumu.

50

75. pants: Ja Saeima ar ne maz�k k� divu trešda�u balsu vair�kumu pie�em likuma steidzam�bu, tad tas ir

izsludin�ms ne v�l�k k� sept�t� dien� p�c tam, kad Prezidents pie�emto likumu sa��mis.

Šis jaut�jums Rum�nijas konstit�cij� nav tieši atrun�ts, un prezidentam ir noteiktas visp�r�j�s

ties�bas izsludin�t likumu 20 dienu laik� no t� sa�emšanas br�ža (skat. ST 71.p.).

84. pants: Tiesnešus iece� Valsts Prezidents un vi�i ir neatce�ami. Tiesnesi pret vi�a gribu atcelt no amata var

Valsts Prezidents vien�gi likum� paredz�tos gad�jumos, pamatojoties uz tiesnešu disciplin�rkol�ijas l�mumu vai tiesas


125. pants: Tiesnešus iece� Prezidents un tie p�c likuma neb�s atst�din�mi.

L�dz�gas tiesnešu iecelšanas ties�bas. Tom�r LR VP ir noteiktas papildus (form�las) ties�bas atcelt

tiesnešus no amata. Papildus iepriekš min�tajam, v�lamies nor�d�t, ka Rum�nijas Prezidents sniedz

priekšlikumus Deput�tu pal�tas un Sen�ta kopsapulc�m par izl�košanas dienestu inspektoru

kandid�tiem. Rum�nijai ir rakstur�gas š�s kopsapulces, lai izlemtu noz�m�gus jaut�jumus.

Prezidents v�l ir ties�gs piepras�t tiesved�bas procesa ierosin�jumu pret vald�bas locek�iem, un š�da

procesa uzs�kšanas gad�jum�, ir ties�gs izdot dekr�tu, lai atst�din�tu attiec�go ministru no amata

pien�kumu pild�šanas. Šis ir diezgan interesants modelis, ar kura pal�dz�bu var�tu aizst�t groz�jumu

59.pant� noteikt�s VP ties�bas bez pamatojuma atlaist MK locek�us. No vienas puses tas sarg�tu

ministrus no iesp�jam�s VP patva��g�s r�c�bas, bet no otras puses tas saglab�tu VP kontroli p�r MK

darb�bu. Latvij� šis modelis (saist�b� ar atseviš�m „Sap�u Satversmes” groz�jumu norm�m) var�tu

kalpot k� viens no VP – MK – Saeimas l�dzsvara st�rakme�iem.

51

1.10. Slov�nija Agnese Maslovska, J-1

Anita Butkus, J-1

Slov�nijas valsts prezidentu iev�l Slov�nijas tauta tieš�s, visp�r�g�s un aizkl�t�s v�l�šan�s uz

5 gadiem, kur var b�t iev�l�ts tikai ne vair�k k� 2 termi�us p�c k�rtas.

Slov�nijas valsts prezidentam ir š�das pilnvaras:

1. izsludina likumus (ne v�l�k k� astotaj� dien� p�c to pie�emšanas;

2. iece� valsts ier�d�us gad�jumos, kad to nosaka likums;

3. pie�em iece� diplom�tus;

4. izdod ratifik�cijas rakstus;

5. apž�lošana;

6. izpilda citas konstit�cij� min�t�s pilnvaras:

- var sasaukt parlamenta �rk�rtas s�des;

- izsludina parlamenta v�l�šanas;

- p�c parlamenta piepras�juma sniedz (oblig�ti) savu viedokli par konkr�to jaut�jumu;

- pastarpin�ti piedal�s tiesnešu izv�l� (izv�l� 5 Tiesas padomes locek�us, kuri t�l�k iece�

tiesnešus).

Savuk�rt ja Slov�nijas valsts prezidents nesp�j pild�t savas funkcijas (slim�bas, promb�tnes,

u.c.), tad vi�u aizvieto parlamenta priekšs�d�t�js.23

Prof. R. Baloža groz�jumos Satversmei un Slov�nijas valsts prezidenta instit�ta noregul�jum�

ir divas kop�jas paz�mes, kas nor�d�tas tabul�.

Satversm� esošais regul�jums

Prof. Baloža groz�jumos iestr�d�tais regul�jums

Slov�nijas konstit�cij�

esošais regul�jums

Ieteikumi

35.p. – VP iev�l Saeima uz 4

gadiem

35.p. – VP iev�l tauta uz 5 gadiem

visp�r�j�s, vienl�dz�g�s, tieš�s

uz aizkl�t�s v�l�šan�s

Articl.103 – VP iev�l tauta uz 5 gadiem tieš�s,

visp�r�g�s, aizkl�t�s v�l�šan�s

Atbalst�mi, jo t�dej�di tauta pati nepastarpin�ti un tieši pauž savu gribu. Parasti, ja tauta iev�l VP, tad VP ir liel�kas pilnvaras.

50.p. - VP var atlaist, ja tautas

nobalsošan� vair�k nek� puse izsak�s

pret Saeimas atlaišanu.

50., 51.p. - Saeima pie�em l�mumu par imp��menta

proced�ras uzs�kšanu, lietu

nodod Satversmes tiesai, kura pie�em

Articl.109 - Parlaments ierosina

konstitucion�laj� ties� (KT)

imp��menta proced�ru (uz t� pamata KT var

Atbalst�ma š�da proced�ras ieviešana, jo, ja rad�sies situ�cija, kad VP pastr�d�jis noziegumu vai rupji p�rk�pis konstit�ciju – š� proced�ra ir �tr�kais un efekt�v�kais veids k� atlaist VP. Turkl�t

23 Slovenia Constitution, Adopted on: 23 Dec 1999. Pieejama: http://www.servat.unibe.ch/icl/si00000_.html (apl�kots 29. 10. 2009.)

52

51.p. - P�c VP atlaišanas Saeima nekav�joši iev�l�

jaunu VP

l�mumu par proced�ras

uzs�kšanu un Saeima atkl�t� s�d�

izlemj par VP atlaišanu. VP uzskat�ms par

atlaistu, ja nobalso ne maz�k par 2/3 Saeimas locek�u.

pie�emt l�mumu par VP pagaidu

atst�din�šanu l�dz gal�g� l�muma

pie�emšanai). KT apstiprina vai noliedz VP uzr�d�t�s

aps�dz�bas ar ne maz�k k� 2/3 KT

tiesnešu balsu skaitu. P�c sa�emt�

l�muma parlaments.

ieekonom�jas naudas l�dzek�i tautas nobalsošanas r�košanai. M�s uzskat�m, ka atbalst�m�ks ir Slov�nijas variants, vismaz Latvij�, jo tiesu var spriest tikai tiesa. Tas b�tu objekt�v�k, jo Saeima bieži vien balso p�c sav�m emocij�m un garast�vok�a.

Izp�tot Slov�nijas konstit�cij� prezidentam piem�toš�s ties�bas un pien�kumus, var secin�t, ka

atbalst�mi ir noteikumi par to, ka parlaments var (bet tas nav oblig�ti) piepras�t VP izteikt savu

viedokli par k�du konkr�tu uzdotu jaut�jumu. Un prezidentam tas ir oblig�ti j�sniedz.

Š�du punktu vajadz�tu iek�aut Satversm� (un jo �paši t�d� gad�jum�, ja Satversme netiek

groz�ta p�c prof. R. Baloža groz�jumiem), jo t� k� prezidentu iev�l Saeima, tad b�tu iesp�ja

nov�rt�t, k�d�� ir izv�l�ts tieši šis prezidenta kandid�ts. 100 tautas priekšst�vjiem, lai p�rst�v�tu

tautas intereses vajadz�tu izv�l�ties t�du prezidentu, kuru vi�i ciena, ar labu reput�ciju. Šis pants

b�tu labs kontroles l�dzeklis, lai p�rbaud�tu, vai Saeima respekt� VP. Tieši t�d��, ka Saeimai neb�tu

uzlikts par pien�kumu pras�t VP viedokli, bet Saeima to dar�tu, m�s redz�tu, ka Saeima ciena VP

un uzskata vi�a viedokli par svar�gu un v�r� �emamu. L�dz ar to VP zin�m� m�r� ie�emtu akt�v�ku

poz�ciju.

53

1.11. Somija

Aleksandrs Fillers J-4

Romans Molokovs J-6

1. B�tu j�paredz Satversmes groz�jumos, amatpersonu, kas b�tu l�dzv�rt�ga Chancellor of Justice

(kanclers ties�bu jaut�jumos), kas sekotu tiesiskuma iev�rošanai gan prezidenta, gan vald�bas

r�c�b�, l�dz�gi, k� tas ir paredz�ts Somijas konstit�cijas24 108. p. Prezidenta instit�tu š� izmai�a

ietekm�tu t�d� veid�, ka prezidents šo amatpersonu ieceltu un var�tu no t�s pras�t skaidrojumu

par juridiska rakstura jaut�jumiem. 'emot v�r�, ka š�ds amats prasa, lai taj� b�tu augstas klases

speci�lists, tas var�tu atvieglot ar� prezidenta darb�bu, jo garant�tu iesp�ju sa�emt svar�gos

jaut�jumus skaidrojumu par konkr�tas r�c�bas tiesiskumu.

2. Viena no norm�m, ko vajadz�tu p�r�emt no Somijas konstit�cijas, bet kas nav paredz�t�

groz�jumos ir 77. pants. Šaj� pant� Somijas konstit�cija paredz, ka l�dz�gi k� Satversmes

groz�jumu projekts, ka Prezidents var likumu neizsludin�t, bet atgriezt Saeimai atk�rtotai

caurl�košanai. Tom�r atšir�b� no groz�jumu 71. p., Somijas konstit�cija paredz, ka pirms tam

k� s�t�t likumu atk�rtotai caurl�košanai, prezidents var v�rsties pie Augst�k�s vai Augst�k�s

Administrat�v�s tiesas (LR gad�jum� t�s b�tu Satversmes vai Augst�k�s tiesas Sen�ta

Administrat�vo lietu departaments) un sa�emt šo instit�ciju atzinumu par izsludin�m� likuma

tiesiskumu. Š�ds regul�jums b�tu nepieciešams, jo tas �autu prezidentam str�d�gu likumu

gad�jumos l�gt otrreiz�ju to caurl�košanu prec�zi nor�dot uz to, kas vi�apr�t neatbilst

tiesiskumam, jo savas poz�cijas pamatošanai vi�š var�tu min�to instit�ciju atzinumus.

3. Lai gan Satversmes groz�jumu projekt� nav paredz�ti 54. panta groz�jumi, tom�r t�di b�tu

j�paredz. Šo pantu, kas paredz gandr�z piln�gu Valsta prezidenta neaizskaram�bu, b�tu v�rts

aizvietot, ar Somijas Konstit�cijas 113. panta formul�jumu. Šaj� gad�jum�, prezidenta

neaizskaram�ba, Konstitucion�l� l�meni, past�v�tu tikai attiec�b� uz noziegumiem, kas izdar�t

saist�b� ar amata funkciju izpildi. T�p�c gad�jum�, ja Vald�bai, Augst�k�s tiesas

priekšs�d�t�jam (Somijas konst. tas ir Chancellor of justice, bet ja š�ds instit�ts Satversm�

netiek paredz�ts, tad š�du pien�kumu var uz�emties AT priekšs�d�t�js, vai (ener�lprokurors,

�emot v�r� to kompetenci ties�bu jaut�jumos), Ombudam ir aizdomas, ka Prezidents ir

piedal�jies nodev�b� pret valsti, vai noziegumos pret cilv�ci, tad šai instit�cijai ir j�griežas pie

Parlamenta, kas balso par to, lai uzs�ktu tiesas procesu pret prezidentu, un ja ir sa�emtas ¾ 24 Constitution of Finland, 1999. Pieejams: http://www.finlex.fi/fi/laki/kaannokset/1999/en19990731.pdf (apl�kots 25. 10. 2009. )

54

balsu, tad s�kas tiesas process pret prezidentu, kura laik� vi�š tiek atst�din�ts no sava amata

izpildes.

4. 42. groz�jumu pantu b�tu j�papildina. T� �emot v�r�, ka prezidents ir bru�oto sp�ku augst�kais

vadonis, tad b�tu tikai loiski p�r�emt Somijas konstit�cijas 128.p. paredz�to noteikumu, ka ar�

aust�k� milit�ro sp�ku vad�bu iece� Prezidents.

5. Šobr�d, Prokurat�ras likuma 38.pants, paredz, ka p�c AT priekšs�d�t�ja priekšlikuma,

(ener�lprokuroru apstiprina Saeima. Satversmes groz�jumu projekta 84. p. ir paredz�ts, ka

tiesnešus iece� Valsts prezidents. Past�vot š�dam regul�jumam ar� (ener�lprokuroram b�tu

j�b�t prezidenta ieceltam, l�dz�gi k� to nosaka Somijas konstit�cijas 104. pants, jo ar� vi�š t�pat,

k� tiesas ir no likumdev�ja neatkar�gs, t�d�� b�tu sapr�t�g�k nodod vi�a iecelšanas funkcijas

prezidenta, jo prezidentam nav skaidras pieder�bas pie k�das no valsts varas atzariem, t�d��

b�tu sapr�t�gi, ja t�s amatpersonas, kas p�c savu funkciju rakstura dr�z�k pieskait�mas tiesu

varai, b�tu prezidenta nevis likumdev�ja ieveltas.

T�pat šo regul�juma var�tu attiecin�t uz Ties�bsargu. Saska�� ar Ties�bsarga likumu (4.panta

pirm� da�a, 5.panta pirm� da�a, 11.pants u.c.) Latvijas Republikas Ties�bsargs ir Saeimas

iev�l�ta amatpersona, kura galvenie uzdevumi ir veicin�t cilv�kties�bu aizsardz�bu un sekm�t,

lai valsts vara tiktu �stenota tiesiski, lietder�gi un atbilstoši labas p�rvald�bas principam. B�tu

loiski, ka Valsts prezidents apstiprina Ties�bsargu amat�, jo vi�am p�c b�t�bas ir t�ds pats no

likumdev�ja neatkar�gs statuss k� tiesnešiem un (ener�lprokuroram.

6. Somijas Konstit�cijas 26.pants l�dz�gi Groz�jumu 48.pantam piešir Somijas Valsts

prezidentam ties�bu atlaist Parlamentu. Tom�r, sal�dzinot ar Groz�jumu 48.pantu, š�s ties�bas

izmantošana ir pak�auta vair�kiem priekšnoteikumiem. Somijas Valsts prezidents var atlaist

Parlamentu un izsludin�t �rk�rtas Parlamenta v�l�šanas tikai p�c Ministru prezidenta motiv�ta

ierosin�juma un uzklausot parlament�ro grupu (frakciju) viedok�us par Parlamenta atlaišanu.

Priekšnosac�jumu m�ris – ierobežot Somijas Valsts prezidenta ietekmi uz Parlamenta darb�bu,

padar�t, lai prezidenta l�mums par Parlamenta atlaišanu b�tu apdom�ts, pamatots un sa��mis

izpildvaras „za�o gaismu” (atbalstu). Atšir�b� no Somijas Konstit�cijas 26.panta, Groz�jumu

48.pants paredz Valsts prezidentam ties�bu atlaist Parlamentu p�c savas iniciat�vas. Bet

j�padom� par to vai pamatoti nav izvirz�tas nek�das pras�bas ties�bas realiz�šanai; vai šo ties�bu

nav nepieciešams sam�r�gi ierobežot? Dom�jams, ka praks� š�da neierobežota Valsts

prezidenta ties�ba var�tu apdraud�t stabilit�ti valst�. Saeima k��tu p�r�k atkar�ga no Valsts

prezidenta. T�d�j�di, l�dz�gi Somijas Konstit�cijai, var�tu paredz�t k�dus priekšnoteikumus

55

ties�bas izmantošanai. Iesp�jams, var�tu aprobežoties ar dažu form�lu pras�bu izvirz�šanu.

Piem�ram, Valsts prezidentam pirms l�muma pie�emšanas j�uzklausa Ministru Prezidenta un

Saeimas viedoklis par attiec�go jaut�jumu. Š�das pras�bas iev�rošana neietekm�s ties�bas

individualiz�tu (vienpersonisku) raksturu, k� tas noteikts Groz�jumu 48.pant�, bet pal�dz�s

v�l�t�jiem sa�emt daž�du valsts varas atzaru ofici�lo nost�ju, lab�k izprast politisko situ�ciju

un, attiec�gi, rea�t uz to (izteikt savu atbalstu) n�kamaj�s Saeimas un Valsts prezidenta

v�l�šan�s.

56

Izmantoto ties�bu avotu saraksts

Prim�rie ties�bu avoti

1. Constitution of Finland, 1999. Pieejams:

http://www.finlex.fi/fi/laki/kaannokset/1999/en19990731.pdf (apl�kots 25. 10. 2009. )

2. Constitution of Slovenia, adopted on: 23 Dec 1999. Pieejama:

http://www.servat.unibe.ch/icl/si00000_.html (apl�kots 29. 10. 2009.)

3. Constitution of Poland, adopted 2 April 1997. Pieejama:

http://www.senat.gov.pl/k5eng/dok/konstytu/konstytu.htm (apl�kota 25. 10. 2009)

4. The Constitution of the Republic of Lithuania came into force on 2 November 1992.

Pieejama: http://www3.lrs.lt/home/Konstitucija/Constitution.htm (apl�kota 23. 10. 2009)

5. Constitution of Romania, Adopted on: 8 Dec 1991.

http://www.cdep.ro/pls/dic/site.page?den=act2_2&par1=3#t3c2

http://ekvator.ucoz.ru/00002/ROM/Page-1.html (apl�kota 23. 10. 2009.)

6. Constitution of the Republic of Bulgaria, 1991. Pieejama:

http://www.parliament.bg/?page=const&lng=en (apl�kots 28. 10. 2009)

7. � � �� " ��! ��

� �"�#��" http://constitution.garant.ru/DOC_3864861.htm, (apl�kots 29.10.2009.).

8. Constitution of Portugal, Adopted on: 2 April 1976. Pieejama:

http://www.tribunalconstitucional.pt/tc/conteudo/files/constituicaoingles.pdf (apl�kots 24.

10.2009)

9. France – Constitution. Pieejams: http://www.servat.unibe.ch/icl/fr00000_.html (apl�kots

27.10.2009)

10. Constitution of October 4, 1958. Pieejams: http://www.assemblee-

nationale.fr/english/8ab.asp#II (apl�kots 27.10.2009)

11. Constitution of Ireland Article 12, Adopted on: 1 July 1937. Pieejama:

http://www.servat.unibe.ch/icl/ei00000_.html (apl�kota 25. 10. 2009.)

12. Constitution of Cyprus, Adopted on: 16 Aug 1960. Pieejama:

http://www.portal.gov.cy/portal/portal.nsf/All/5136F7B14D7F6885C2256FD5003BD099?

OpenDocument (apl�kots 2009.10.31.)

13. Bundes-Verfassungsgesetz(B-VG).

http://www.wienerzeitung.at/linkmap/recht/verfassung1.htm, (apl�kots 29. 10. 2009.).

57

Doktr�na

1. Balodis R. Francijas Republikas savdab�g� konstit�cija. Jurista V�rds, 2004. 2.novembris,

nr.42(347), 13.lpp.

Citi avoti

2. Powers and remits. Pieejams:

http://www.elysee.fr/elysee/elysee.fr/anglais/the_president/his_function/powers_and_remits

/powers_and_remits.20029.html (apl�kots 27.10.2009)

3. French presidental election. Pieejams: http://www.ambafrance-uk.org/The-presidential-

election.html (apl�kots 20.10.2009)

4. Judgment of 21st February 2001, P 12/00 Liability of minister or Prime Minister for a

Criminal Offence /

http://www.trybunal.gov.pl/eng/summaries/documents/P_12_00_GB.pdf (apl�kots:

31.10.2009)

Documents

LATVIJAS UNIVERSIT TES JURIDISK TES Valststiesbu zintu ...home.lu.lv/~rbalodis/Konst tiesibas/Valsts_Galva...Darba mris: saldzint prof. R. Baloža izstrdtos Satversmes grozjumus ar