Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija

Asoc. prof. Roberts ĶīlisLIAS izstrādes grupas vadītājs

Valsts pārvaldē vidējais plānošanas horizonts ir 5 gadi.

Vidējais plānošanas horizonts dokumentiem, kas pārsniedz tūlītēju nākotni (1-2 gadus) ir 5 gadi. Visīsākajā termiņā domā Aizsardzības ministrija (2 gadi). Visas “smagās” ministrijas (finansu, tieslietu, ekonomikas) plāno apmēram 4 gadus uz priekšu, kas visticamāk saistīts ar Nacionālā attīstības plāna termiņu – 2007.- 2013.gadam. Savukārt ilgtermiņa plānošanas priekšgalā ir Kultūras ministrija, kura ir izstrādājusi programmu ar 12 gadu horizontu "Mantojums-2018. Arī Satiksmes Ministrijai ir plāni vairāk kā 10 gadiem.

 

Plānošanas horizonts (gados)

Aizsardzības ministrija 2,0

Valsts kanceleja 3,0

Ekonomikas ministrija 3,8

Tieslietu ministrija 4,0

Finansu ministrija 4,1

E-pārvaldes lietu ministrs 4,3

Iekšlietu ministrija 4,3

Ārlietu ministrija 4,5

Veselības ministrija 5,0

Labklājības ministrija 5,3

Bērnu un ģimenes lietu ministrija 5,5

Izglītības un zinātnes ministrija 5,5

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija 5,6

Īpašo uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās 6,0

Satiksmes ministrija 6,0

Zemkopības ministrija 6,0

Vides ministrija 6,1

Kultūras ministrija 7,0

 Kopā, vidējais 5,1

Izaicinājumi• Sabiedrības novecošanās un skaitliska samazināšanās• Ekonomikas nestabilitāte un neskaidrība par

nākotnes attīstību• Globalizācijas orkāns• Migrācija, tai skaitā smadzeņu noplūde• Tukšie lauki un mazo kopienu (pilsētu) pastāvēšanas

apdraudējumi• Neskaidra ES attīstība• Pieaugoša neskaidrība par klimata izmaiņām• Enerģētiskās ekonomikas pieaugošs spiediens• Jauni drošības apdraudējumi• Totāla skepse par pārvaldības uzticamību, efektivitāti

Mūsu izaicinājumi nav unikāli

• Demogrāfiskās tendences, globalizācija, urbanizācija, demokrātisko iestādījumu un procesu būtiskas izmaiņas, migrācija un cilvēku kustība utml. - ar šiem izaicinājumiem sastopas daudzi

• Latvijas ilgtermiņa ilgtspējīgas attīstības stratēģija ir atbilde šiem izaicinājumiem.

Pašreizējā 30 -50 gadnieku paaudze ir skaitliski lielākā iedzīvotāju kohorta un tāda tā turpinās būt arī pēc 20 gadiem.

Pēc 20 gadiem tiek prognozēts arī daudz lielāks to iedzīvotāju īpatsvars, kam pāri 80 gadiem.

2050. gadā 42% Itālijas un Japānas iedzīvotāji būs vecāki par 60 gadiem! Mūsu nesen piedzimušie bērni un mazbērni būs salīdzinoši jaunekļi šajās valstīs

Probabilistic Population Projections for the EU-25Sergei Scherbov, Marija Mamolo, European Demographic Research Papers,2004

SK

OLĒN

U S

KA

ITA

S

AM

AZ

INĀ

ŠA

NĀ

S (

%)

Demogrāfiskā situācija Latvijā

Tematiski un telpiski

Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālās programmas „Darba tirgus pētījumi” projekta „Labklājības ministrijas pētījumi” pētījums „Darbaspēka ģeogrāfiskā mobilitāte” (Projekta līguma Nr. PD1/ESF/NVA/04/NP/3.1.5.1/0001/0003) ,”Latvijas pilsētu sociālekonomiskās attīstības tendences”, Ziņojums, Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija, 2008.gada maijs

2020.gadā pensijas vecuma iedzīvotāju (virs 65 g.v.) būs vairāk nekā bērnu līdz 18 gadu vecumam.

2030.gadā vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju būs vecāki par 45 gadiem un pavisam veco iedzīvotāju (80 + g.v.) būs vairāk kā pirmsskolas vecuma bērnu.

Latvijas sabiedrība, līdzīgi daudzām Eiropas valstu sabiedrībām..

• Samazinās skaitliski un noveco,• Dzimstības veicināšana ir nepieciešams, bet ne

pietiekams nosacījums, jo labklājības dēļ ne tikai dzimst mazāk bērnu, bet arī ilgāk dzīvojam.

• Divi citi bieži nosaukti ‘instrumenti’ demogrāfiskās slodzes mazināšanai - darba ražīgums (ilgāks darba mūžs) un imigrācija – lai spētu ‘darboties, prasīs būtiskas izmaiņas sabiedrisko institūciju funkcionēšanā un valdošajos uzskatos.

• Imigrācija ilgtermiņā arī nekompensēs demogrāfiskās slodzes palielināšanos, vismaz fiskālā un sociālās labklājības ziņā (pat tajā līmenī, ko pieļauj politiskās elites Eiropā, nemaz nerunājot par plašāku sabiedrību).

Ņemot vērā, ka gan nacionālās, gan reģionālās nozīmes plānošanas dokumenti vidējā termiņā (2007 -2013) valsts tautsaimniecības izaugsmi saista ar cilvēkresursu attīstību, izglītību, zinātni un innovācijām, rodas jautājums vai un kādā veidā šādu izaugsmi var nodrošināt apstākļos, kad strauji palielinās iedzīvotāju novecošanās, emigrācija, demogrāfiskā slodze, kā arī samazinās skolēnu, studentu skaits mācību iestādēs.

Izaicinājums

Raugoties nākotnē, pēc 2020 gada, visticamākais tālākās Latvijas demogrâfiskâs attīstības scenārijs ir depopulācijas saglabāšanās. Visos Latvijas reģionos, izņemot Pierîgas reģionu, ir sagaidāms iedzīvotāju skaita samazinājums.

Valsts reģionālās attīstības politika, kā arī plānošanas reģionu –Rīgas, Kurzemes, Vidzmes, Zemgales un Latgales -attīstības stratēgijas paredz vienmērīgu un līdzsvarotu teritoriju attīstību un izaugsmi

Attīstība ir apgrūtināta, jo valsts iedzīvotāju struktūra nav līdzsvaroti izkliedēta. Latvijas pilsētās un reģioni sastopas ar novecošanas dinamiku, kas noris straujāk kā caurmērā ES valstīs, kā arī pastāv liels iztrūkums bērnu vecumu grupās (Vītoliņš, 2006: 152).

Izaicinājums

Zvidriņš,P. Demogrāfiskās situācijas attīstība 21.gadsimta sākumā, SAK, 2006

Latvijas vienmērīgas telpiskās attīstības izaicinājums ir nevienmērīgā demogrāfiskā situācija. Piemēram, ‘jo tālāk no galvaspilsētas Rīgas, jo lielāks vidējais iedzīvotāju vecums

Bērnu skaits vecumā no 1 līdz 6 gadiem laika posmā no 1990.-2038.gadam

Centrālā Statistikas Pārvalde, EUROSTAT. Prognozējamais ieprasījums pēc mācību vietām PII, 1980 –2038

Novecošanās

Pieaugošs izglītības kapitāls

Inovācijas, lai kompensētu

darbaspēka samazināšanosPalielinās pieredzes

bagāts darbaspēks

Palielinās izdevumi

veselības, sociālai aprūpei

Samazinās darbaspēks

Inovāciju skaits var samazināties dēļ inovatoru vecuma

Samazinās privātpersonu uzkrājumi

Palielināt ieguldījumus cilvēkkapitālā

Pieaugoša atdeve no cilvēkkapitāla (pieredzes efekts)

Palielinās iespējas strādāt ilgāk (veselības efekts)

Palielinās fiskālā slodze

Samazinās atdeve no fiziskā kapitāla

Samazinās investīcijas fiziskajā kapitālā

Draudi

Iespējas

Samazinās produktivitāte, pieaug darba spēka izmaksas

Ekonomiskā

izaugsme

Palielinās produktivitāte, darba spēka izmaksas samazinās

Ja raugās uz sociālo līdzsvarotību, tad

• Draudi • Starppaaudžu konflikti

(konkurence par ierobežotiem publiskiem resursiem, vecuma diskriminācija darba vietās)

• Neilgtspējīga labklājības un sociālās drošības sistēma

• Samazinās vecāku cilvēku ienākumi

• Palielinās finanšu slogs uz strādājošiem

• Un palielinās sociālā nevienlīdzība

• Iespējas• Palielinoties

cilvēkkapitālam iespējama plašāka tā pārnese dažādās jomās – izglītība, darba tirgū, sociālo saišu ziņā

• Palielinās arī sociālais kapitāls – līdzdalība, brīvprātīgais darbs

Attēls 19. NEVIENLĪDZĪGAS ATTIEKSMES PRET DARBINIEKIEM NOVĒRTĒJUMS : iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka nevienlīdzīga attieksme nav pieļaujama (%)*

76 89 86 78 76 95 93 91 87 84 75 69 87 80 73 72 64 88 84 82 65 62 89 87 86 74 68 37 320

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100

Ogr

e

Lim

baži

Jūrm

ala

Tuku

ms

Gul

bene

Valm

iera

Mad

ona

Valka

Līga

tne

Cēsis

Alūk

sne

Liep

āja

Talsi

Sald

usKu

ldīg

a

Vent

spils

Aizk

rauk

le

Jelg

ava

Dobe

le

Baus

kaJē

kabp

ils

Balvi

Ludz

aLī

vāni

Daug

avpi

ls

Krās

lava

Prei

ļi

Rēze

kne

Rīga Pierīga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale

Vidējais tolerances rādītājs Etniskās un rasu piederības dēļ Dzimuma piederības dēļReliģiskās piederības dēļ Vecuma dēļ Seksuālās orientācijas dēļVeselības stāv okļa/ inv aliditātes dēļ

Attēls 20. PĒDĒJO DIVU GADU LAIKĀ* LATVIJAS DARBA TIRGŪ NEVIENLĪDZĪGA ATTIEKSME PRET RESPONDENTU, SALĪDZINOT AR CITIEM: iedzīvotāju īpatsvars, kuri izjutuši nevienlīdzīgu attieksmi

(%)**

2,6 2,61,1 0,8 0,5

6,1

3,9

1,6 1,5 1,5 0,7

3,42,4 2,0 1,7 1,6

3,1 2,9 2,7 2,4 2,1 2,0 1,90,6 0,40

2,61,2

1,20

5

10

15

20Li

mba

žiTu

kum

s

Ogr

eJū

rmal

a

Cēsis

Valka

Valm

iera

Alūk

sne

Gul

bene

Mad

ona

Līga

tne

Vent

spils

Liep

āja

Talsi

Sald

us

Kuld

īga

Baus

ka

Dobe

le

Aizk

rauk

leJē

kabp

ils

Jelg

ava

Krās

lava

Rēze

kne

Daug

avpi

ls

Ludz

aBa

lvi

Prei

ļi

Līvā

ni

Rīga Pierīga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale

Vidējais rādītājs Dzimums Etniskā piederība (tautība)

Vecums Reliģiskā piederība Seksuālā orientācija

Veselības stāv oklis/ inv aliditāte

No šiem sešiem aspektiem – (1) dzimums, (2) etniskā piederība (tautība), (3) vecums, (4) reliģiskā piederība, (5) seksuālā orientācija un (6) veselības stāvoklis/invaliditāte – visvairāk iedzīvotāju izjutuši nevienlīdzīgu attieksmi darba tirgū vecuma dēļ. Šajā aspektā visaugstākie rādītāji (virs 10%) ir pilsētās, kurās iedzīvotāju skaits ir no 10 000 līdz 20 000

Latvijas iedzīvotāji novēro diskrimināciju darba vietā vecuma dēļ

Reģions PilsētaIzglītības iestādēs

Kursos, semināros Patstāvīgi

Rīga Rīga 19,9 25,8 28,6Tukums 32,0 38,0 38,7Jūrmala 27,2 26,1 24,2Limbaži 15,0 38,8 22,6Ogre 24,3 17,7 9,3Alūksne 38,8 53,4 65,0Cēsis 27,3 51,6 70,0Gulbene 29,6 40,5 35,1Valka 6,3 48,9 47,9Līgatne 28,6 40,6 17,6Valmiera 7,7 42,2 20,1Madona 12,6 23,2 26,1Ventspils 48,3 49,6 52,8Saldus 26,5 53,6 66,4Liepāja 15,9 31,3 25,3Talsi 11,8 25,0 28,2Kuldīga 18,1 22,9 6,6Bauska 44,9 71,5 90,7Aizkraukle 29,1 48,9 40,8Jēkabpils 24,4 43,1 31,7Dobele 28,2 39,6 31,0Jelgava 19,3 21,3 21,3Balvi 53,5 62,8 40,3Ludza 25,7 47,7 47,7Krāslava 22,2 53,7 33,3Preiļi 32,8 36,7 37,3Rēzekne 24,1 26,7 31,1Daugavpils 15,5 31,9 23,3Līvāni 5,9 16,7 31,5

Kurzeme

Zemgale

*Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālās programmas „Darba tirgus pētījumi” projekta „Labklājības ministrijas pētījumi” Nr. VPD1/ESF/ NVA/04/NP/3.1.5.1/0001/0003 pētījums „Latvijas un tās reģionu darba tirgus specifiskās problēmas”)

Latgale

Tabula 3. ZINĀŠANU UN PRASMJU PAPILDINĀŠANA PĒDĒJO TRĪS GADU LAIKĀ: atbilžu īpatsvars (%)*

Pierīga

Vidzeme

Vismaz ¾ aptaujāto Latvijas pilsētu iedzīvotāju pēdējo trīs gadu laikā ir papildinājuši savas zināšanas vai prasmes, no tiem gandrīz divas trešdaļas izglītības iestādēs, kursos vai semināros. Ārzemēs ilgāk par mēnesi zināšanas un prasmes papildinājuši nedaudz virs 5% pilsētu iedzīvotāju.

8895

85

62

9281

89 87 8897

8388

81

9591

18

0

8981 87

69

87 8189

8388

61

80

7 6 9 8

68

13

0 0

56

72

41

15

63

11

49

14

81

56

19

36

00

25

50

75

100

Limba

žiOg

reTu

kums

Jūrm

alaOl

aine

Valm

iera

Alūk

sne

Gulbe

neRū

jiena

Cēsis

Kuldī

gaLie

pāja

Vent

spils

Saldu

s

Jēka

bpils

Aizk

rauk

leJe

lgava

Dobe

le

Balvi

Rēze

kne

Daug

avpil

sLu

dza

Krās

lava

Preiļ

i

Rīga Pierīga Vidzeme Kurzeme Zemgale Latgale

Attēls 3. IESPĒJAS DZĪVESVIETĀ SAŅEMT IZGLĪTĪBU: iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka ir lielas vai ļoti lielas iespējas (%)*

Iegūt pamatizglītību Iegūt vidējo izglītību Iegūt augstāko izglītību

Latvijas iedzīvotāji ļoti aktīvi meklē un apgūst jaunas zināšanas, prasmes un iemaņas

Ģimenes un mājsaimniecības struktūras un dzīvesveida izmaiņas rada jaunu situāciju

Vecumdienu jēga, kas ir ekonomiski aktīvais iedzīvotājs

Politikā nedaudz nicīgā attieksme pret vēlētājiem pensionāriem būs jāmainās, jo šo vēlētāju nekļūs mazāk, bet tieši otrādi – vairāk.

Kādu vietu cilvēka dzīvē gan jēdzieniski, gan hronoloģiski ieņem augstākā izglītība

Kā tiek definēta darba karjera un cilvēka mūžs

Kas ir vai nav jādara publiskajam sektoram, valstij

Dažām kategorijām, šķiet, lemts mainīties ļoti būtiski, ar tālejošām sociālām un

kultūras konsekvencēm

Samērā konservatīvas aplēses atbalsta prognozi, ka divu vecāku un viņu bērnu kopdzīve mājsaimniecībā nav dominējošais mājsaimniecības tips. Augsts ir vienas personas mājsaimniecību skaits

Demogrāfiskā situācija un attīstības prognozes, Rīgas attīstības plāna 2006-2018 apakšprojekts, 2003.

Darba tirgus

Izglītība Zinātņu un tehnoloģiju attīstība

Kādas izmaiņas profesijās un pieprasītajās zināšanās un iemaņās?

Vācijas Ekonomikas un Tehnoloģiju ministrija un Izglītības un pētniecības ministrija uzskata, ka līdz 2010. gadam informācijas apstrāde būs centrālā kompetence 80% darbu. Viena piektā daļa no zināšanām tehniskajās disciplīnās būs novecojusi jau pēc gada no to apguves brīža.

Zināšanu ‘pussabrukšanas’ periods paliek arvien īsāks. 25 gadus atpakaļ varēja iegūt izglītību universitātē uz visu mūžu. Tagad vairs nē

Darba vide nekļūs stabilāka, drīzāk nestabilāka ar uzplūdiem un atplūdiem. Cilvēkiem nāksies pierast pie darba pazaudēšanas vai maiņas vairākkārt viņu darba dzīvē.

Darba vietas kompetences – komandas darbs,

komunikācija, problēmu risināšana. Sekmes ekonomikā un cilvēka dzīves ciklā būs saistītas ar spēju ātri pielāgoties. Tātad, adaptācijas iemaņas un kompetences.

Darba vietas kompetences – komandas darbs, komunikācija, problēmu risināšana.

Spēja papildināt savu zināšanu bāzi un ātri to pielietot jaunos veidos kļūst arvien nozīmīgāka un darba tirgum vērtīgāka kompetence.

Radošs apguvējs – spēj saredzēt jaunus jautājumus, pārnest no vienas jomas uz otru,

Spēja noteikt mērķi un prioretizēt.

Spēja pielāgoties un nepārtraukti mācīties.

Zināšanu sabiedrība nozīmē eskalējošu inovāciju klātbūtni

Arī darba devējam būs jārada apstākļi, kas veicina cilvēku apmācību kā pastāvīgu procesu. Tieši tas, ka strādājošo skaits nenovēršami samazinās, nozīmē to, ka nevarēs vienkārši paļauties, ka nopirks tirgū.

Stratēģisku lēmumu pieņemtspēja mainīgā vidē, kur ātri jāiepazīstas un jāapvieno ļoti dažādu jomu zināšanas.

Iekšēja pretruna starp vispārinājumu un specializāciju

• Tuvāko desmit gadu laikā acīmredzot notiks darba organizācijas maiņa.

• Darbiniekam, ne tikai vadītājam, zināšanu pussbarukšanas ātruma dēļ ir neiespējami zināt visu. Vispārinātāja spējas būs ļoti no svara. Relatīvi stabilā vidē nav grūti sniegt plašu redzējumu un skaidru kursu.

• Taču ekonomikas jomā vide kļūst daudz dinamiskāka.• Kļūs līdzīgi kā patērētāju dominētos sektoros, kur

vēlmes mainās ātri. Tur vajadzēs attīstīt prognozēšanas (foresight) kompetenci.

• No otras puses, lielāks vajadzība pēc precizitātes• Spēja visu laiku sekot jaunajam nozarēs. • Spēja sistemātiski padziļināt jau esošās zināšanas.

Tehnoloģiju ietekme• – apkalpotājam – multidisciplināras spējas plus tehnoloģija; • - dizaineriem - tehnoloģiju zināšanas, biznesa un

ergonomikas zināšanas, • - kvalitātes kontroles vadītājiem – plus vēl juridiskās

zināšanas. • Zemnieks vairs nav zemnieks bet lauku uzņēmējs. Precīzā

lauksaminiecība?!• Jo kompleksāka tehnoloģija, jo lielāka vajadzība pēc

mūžizglītības. Tehnoloģijas diez vai jāmāca detaļās – jauninājumi jāmācas darba vietās – un tad ir jautājums par mācekļa un zeļļa saikni ar skolu.

• Ekspertīze netehnoloģiskajās jomās – biznesa iemaņas, radošums, sistēmanalīze, organizācijas kompetences, juridiskās iemaņas, pārrunas, konfliktu vadība.

• Tehnoloģijas visticamāk būtiski mainīs pašu mācību organizāciju.

• Izskatās, ka alianšu veidošana – izglītība, tirgus, tehnoloģijas - ir neizbēgama.

• Regulārs dialogs un kopēja nākotnes veidošana arīdzan neizbēgama. Jo ātrāk, jo labāk, jo saorganizēšanās paņem laiku.

No vienas puses, vecvecāki ir un būs viens no svarīgākajiem ģimenes dzīves atbalstiem, īpaši rūpējoties par bērniem.

No otras puses, palielinoties cilvēku turībai, lielāks skaits cilvēku dzīvos tālāk prom no saviem vecākiem. Vājākas ģeogrāfiskās saites palielina tā saukto ‘atbildības bedri’ – lielāka varbūtība, ka vecāki cilvēki ‘izkrīt’ no ģimenes rūpju loka

Ja palielinās spiediens uz starp paaudžu saitēm, būtisks kļūst jautājums par vecāku un audzināšanas iemaņām un kompetencēm. Jau tagad nozīmīga daļa no zināšanām par audzināšanu nāk no sociāliem tīkliem digitālā vidē un medijiem.

Samazinoties bērnu īpatsvaram sabiedrībā, iespējams, mainās arī bērnības kā perioda nozīme, kas ir vērtība pati par sevi, ne tikai posms, kad gatavoties pieaugušo dzīvei.

Rūpējoties par bērnu drošību, ‘piesaistot mājai un tehnoloģijām, parādās jauni ar tehnoloģijām saistīti izmantošanas un drošības riski un vajadzības

Mainoties demogrāfiskai situācijai un ģimenes struktūrai, mainās arī vecāku,

vecvecāku un bērnu attiecības

Vecumdienas un vecums iegūst būtiski jaunu nozīmi

Pēdējais laiks sākt aktīvi domāt par aktīvo novecošanu, nevis uzlūkot vecākus cilvēkus kā sabiedrības nastu un apgrūtinājumu. Iespējams, būs jāpārskata daži jēdzieni arī politekonomiski, piemēram, kā uzvedas cilvēki ekonomikā pēc 65 gadiem, kā arī sistemātiski jāiekļauj analīzē ekonomiskās aktivitātes formas – patēriņš un investīciju uzvedība

•Dzīvojot ilgāk, vecāki cilvēki lielākā skaitā iegūs un izmantos labumu, kas rodas no nekustamā īpašuma izmaksas.

•Vēsturiski tādēļ, ka vecāku cilvēku kopums bija salīdzinoši neliels, liela uzmanība bija koncentrēta uz bērniem. Turpmāk bērni būs samazinoša sabiedrības grupa; neizbēgami vairāk uzmanības tiks pievērsts vecākiem cilvēkiem.

•Tehnoloģijas uzlabos aprūpi (piem, telerūpas/telecare), ļaus izvairīties no vecāku cilvēku savietošanas pansionātos, taču sociālo un ģimenes saišu pavājināšanās var būt nozīmīgs risks sociāli aktīvai vecāku cilvēku dzīvei.

•Pie lielākas pārticības pieradušie pēc 10-20 gadiem prasīs augstākas kvalitātes aprūpi

Dažas mūsu iespējas• Vecums ir vērtība un resurss• Dzīves kvalitātes pakalpojumu pielāgošana

novecojošai sabiedrībai• Mācību iestādes – pielāgojas dzīvesciklam un

orientējas uz atkārtotu studējošo iesaisti• Sociālo tīklojumu, sabiedrisko organizāciju un

kopienu mērķtiecīga rīcība, lai amortizētu ‘demogrāfisko ziemu’

• Darba vietu un organizāciju pārkārtošanās vecuma ziņā dažādu darbinieku sadarbībai

• Iespējams, ilgtermiņā jāorientējas uz izcilām pamatskolas, sākumskolām, mūžizglītību un vecāku cilvēku apmācību. Augstākās izglītības sistēmas korekcija – vidējā termiņa jautājums.

Paldies par uzmanību!

Kas ir paveikts?

Regresiju analīze

par apmierinātību

ar dzīvi

Ministriju un reģionu

izstrādāto stratēģiju

kopsavilkums

Ilgtspējīga patēriņa

potenciāla izpēte

Ekspertu panelis

dilemmas, scenāriji

Aptauja

(N=1000)

Vīzija par vīziju

vērtību pieeja

CILVĒKS CENTRĀ

Padziļināta izpēte

un ziņojumu

sagatavošana

LR un ārzemju ekspertu

vērtējumi un ieteikumi

12 prāta vētras

3 LR iedzīvotāju

aptaujas (N=1000) par

vērtībām un ilgtspēju

LIAS diskusiju ziņojumiSabiedrības tendences

Konkurētspēja un resursiTelpiskā attīstība

Enerģija un transportsCilvēks, sabiedrība, valsts 2030

Pamatuzstādījumilaimīgi cilvēki labklājīgā valstī

ilgtspējīgs un veselīgs dzīvesveidsradoša, toleranta un jauneklīga sabiedrība

sadarbībā radīta konkurētspējavalsts kā ātrspējas partneris

Latvijas stratēģiskās attīstības dilemmas

Līdzdalības diskusijas, reģionālie forumi internets Latvija2030, mediji, NVO, eksperti

4 Latvijas ilgtspējīgas attīstības scenāriji

Kas notiek šobrīdun kas vēl jāpaveic?

Līdzdalības diskusijas, reģionālie forumi internets Latvija2030, mediji, NVO, eksperti

4 Latvijas ilgtspējīgas attīstības scenāriji

Risinājumu izvērtējumsIekšējo un ārējo ekspertuvērtējums (Peer Review)

Vēlamais scenārijs risinājumiem1. redakcija