Latvijas cilvēki un tautsaimniecība100 gados

Iedzīvotāji

Pirmsākumi - 1917

1918 - 1939

1940 - 1990

1991 - 2017

1817. gadā Kurzemē, 1819. gadā Vidzemē un 1861. gadā, līdz ar pārējo Krievijas impēriju, arī Latgalē notiek

zemnieku brīvlaišana.

Zemnieki vairs nav dzimtcilvēki un var kļūt par savu zemju īpašniekiem.

Nodarbinātība pa tautsaimniecības nozarēm 1897. gadā19. gadsimts iezīmējas ar brīvības pieaugumu

Lauksaimniecība

45%Rūpniecība

20%

Tirdzniecība

5%

Transports

3%

Mājas apkalpotāji

12%

Pārējie

12%

Lauksaimniecība

Rūpniecība

Tirdzniecība

Transports

Brīvās profesijas

Administrācija, tiesa, policija

Mājas apkalpotāji

Pārējie

Lai gan 19. gs. beigās strauji attīstās rūpniecība, lielākā daļa nodarbināto tāpat ir lauksaimniecības nozarē.

Pirmsākumi - 1917

19. gadsimta beigās straujā industrializācija veicina gan iedzīvotāju migrāciju no laukiem uz pilsētām, gan krievu, lietuviešu un poļu darbaspēka ieplūšanu.

Nāk 1. Pasaules karš un daļa iedzīvotāju dodas bēgļu gaitās, iet bojā vai tiek evakuēta, iesaukta kara dienestā.

Iedzīvotāju sadalījums Latvijas teritorijāKarš koriģē iedzīvotāju plūsmas

Iedzīvotāju skaits samazinās no 2.55 milj. 1914. gadā līdz

1.6 milj. 1920. gadā jeb ap 40%samazinājums.

Pirmsākumi - 1917

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

1863 1897 1914 1920

Laukos dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvars Pilsētās dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvars

85%

15%

72%

29%

60%

40%

76%

24%

Iedzīvotāji

Pirmsākumi - 1917

1918 - 1939

1940 - 1990

1991 - 2017

No lauka uz rūpnīcu

Pēc 1. Pasaules kara Latvija ir atgriezta pie tradicionālā dzīvesveida –

lauksaimniecībā nodarbināti 80%.

Atjaunojoties tautsaimniecībai

pieaug citu nozaru loma –rūpniecībā nodarbināto skaits šajā laikā gandrīz trīskāršojas, bet īpatsvars divkāršojas.

Nodarbinātība Latvijas tautsaimniecībā

0

200

400

600

800

1000

1200

1400

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

1920 1925 1930 1935

Tū

kst

oši

Pārējie

Mājas apkalpotāji

Administrācija, tiesa, policija

Brīvās profesijas

Transports

Tirdzniecība

Rūpniecība

Lauksaimniecība

Tautsaimniecībā nodarbinātie(labā ass)

1918 - 1939

Rūpniecība koncentrējas galvaspilsētā – Rīgā, kur kvalificētu strādnieku algas

vidēji par 1/3 augstākas nekā Liepājā, Daugavpilī un Jelgavā.

Ja laukstrādnieku samaksu rēķina kopā ar graudā gūto, tad tās pārsniedz nekvalificētu strādnieku algas pilsētās gan sievietēm, gan vīriešiem.

Vidējās gada algas 1930. gadā, latiIzglītība ļauj tikt pie labākas algas

Jāņem gan vērā, ka dzīvošana pilsētā ir dārgāka nekā laukos.

1918 - 1939

0

200

400

600

800

1000

1200

1400

1600

1800

2000

Kvalificētastrādnieka

Nekvalificētsstrādnieks

Nekvalificētastrādniece

Gada puisislauksaimniecībā

Gada meitalauksaimniecībā

Lauksaimniecībāsaimnieka nodrošinātaisuzturs un mājoklis varveidot ap 60% no strādnieka samaksas.

1776 Ls

1128 Ls

696 Ls487 Ls

713 Ls

336 Ls504 Ls

Uz pilsētu!

1. Pasaules kara iespaidā

pilsētu iedzīvotāju īpatsvars ievērojami sarūkun 1920. gadā tas ir zemāks nekā 19. gs. beigās.

Valsts neatkarības laikā

urbanizācija turpinās, taču pilsētu iedzīvotāju īpatsvars 1914. gada līmeni nesasniedz.

1913. gadā Rīgā dzīvo 520 tūkst. iedz., no kuriem 41.3% ir latvieši, 19.5% krievi 13.5% vācieši un 6.6% ebreji.

1918 - 1939

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

1914 1920 1925 1930 1935 1939

Laukos dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvars Pilsētās dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvars

Iedzīvotāju sadalījums pēc dzīvesvietas Latvijā

Karadarbības un tās seku iespaidā Latvijā vēl 1920. gadā vairāk mirušo nekā dzimušo.

Tas gan ātri mainās un pārējo neatkarības laiku kopējā situācija ir pozitīva, lai gan nedaudz, bet pastāvīgi samazinās dzimušo skaits.

Dzimušo un mirušo skaits LatvijāDabiskais pieaugums atjaunojas

Tā rezultātā iedzīvotāju dabiskais pieaugums palēninās. Uz 1000 iedzīvotājiem, vidēji tas samazinās no 7 līdz 4.

1918 - 1939

-10

0

10

20

30

40

50

Tū

ksto

ši

Dzimušo skaits Mirušo skaits Dabiskais pieaugums

Latvija kļūst latviskāka

- Iedzīvotāju skaits pastāvīgi

pieaug un 1939. gadā gandrīz sasniedz 2 milj.

- Tāpat arī latviešu īpatsvars iedzīvotāju sastāvā palielinās, bet lielākās minoritātes –

krievu – samazinās.

- Atšķirībā no Latvijas un

Igaunijas, Lietuvā lielākā minoritāte ir ebreji.

Iedzīvotāju skaits un etniskais sastāvs Latvijā

1918 - 1939

0

0.2

0.4

0.6

0.8

1

1.2

1.4

1.6

1.8

2

1920 1925 1935M

iljo

ni

Citi

Lībieši

Igauņi

Vācieši

Čigāni

Ebreji

Lietuvieši

Poļi

Ukraiņi

Baltkrievi

Krievi

Latvieši

72,76%

12,56%

73,4%

10,5%

76,98%

8,83%

Iedzīvotāji

Pirmsākumi - 1917

1991 - 2017

1940 - 1990

1918 - 1939

Sadzīve sagrūst

Sākas 2. Pasaules karš un Latviju, kopā ar tās tautu, posta gan PSRS, gan nacistiskās Vācijas spēki.

Kopumā kara laikā iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās par aptuveni 400

tūkst. līdz 1.55 milj. 1946. gadā.

1940 – 1990

Iedzīvotāju apspiešanai 40. un 50. gados PSRS izmanto arestēšanu un notiesāšanu, likumīgu vai pretlikumīgu nogalināšanuvai izsūtīšanu.

12–15 tūkst.

bojā gājušo

15 tūkst.

izsūtīto

70 tūkst.

bojā gājušo

75 tūkst.

iznīcināti

150 – 200 tūkst.

42 tūkst.

izsūtīto

PSRS armijas un sarkano partizānu sastāvā

1941. gada deportācijas

Vācu armijas latviešu leģiona sastāvā

Latvijas ebreji

Bēgļu gaitās devušies

1949. gada deportācija

- Tas notiek ievedot darbaspēku un militāro personālu no citām PSRS republikām.

- Tā rezultātā pakāpeniski pieaug gan iedzīvotāju skaits, gan krievu, baltkrievu un ukraiņu īpatsvars.

- 1989. gadā Latvijā vien 52% iedzīvotāju ir latvieši. Krievu skaitsLatvijā no 1935. gada pieaug vairāknekā pieckārt, īpatsvars pieaug no 9% līdz 34%.

Iedzīvotāju skaits un etniskā struktūraTiek mainīts nacionālais sastāvs

0

0.5

1

1.5

2

2.5

3

1935 1959 1970 1979 1989M

iljo

ni

Citi

Lībieši

Igauņi

Vācieši

Čigāni

Ebreji

Lietuvieši

Poļi

Ukraiņi

Baltkrievi

Krievi

Latvieši77%

62%

57%

54%

52%

9%

27%

30%

33%

34%

1940 – 1990

Pastiprināta imigrācija

Lai gan demogrāfiskā situācija ir labvēlīga,

imigrācija visā periodā

atstāj lielāku iespaidu uz iedzīvotāju skaita pieaugumu.

Dzimušo un mirušo skaits un dabiskais pieaugumsLatvijas PSR

-5

0

5

10

15

20

25

30

35

40

45

Tū

ksto

ši

Dzimušo skaits Mirušo skaits Dabiskais pieaugums

1940 – 1990

50. gados pirmo reizi Latvijas teritorijā pilsētās ir vairāk iedzīvotāju nekā laukos (1959. gadā jau 56%).

Līdz 80. gadu beigām šis rādītājs sasniedz 70% atzīmi.

80. gadu beigās Rīgā dzīvo ap1/3 no visas Latvijas PSR populācijas.

Latvijas PSR lauku un pilsētu iedzīvotāju sadalījumsArī PSRS laikā urbanizācija turpinās

Latvieši veido 37% (1959. gadā 45%), krievi – 47% (39%).

30 gadu laikā nacionalitāšu īpatsvari krasi mainās un dominē krievu tautība.

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

1939 1959 1970 1980 1985 1991

Pilsētu iedzīvotāju īpatsvars Lauku iedzīvotāju īpatsvars

65%

44%38%

31% 30% 29%

35%56%

62%69%

70%71%

1940 – 1990

- Tajā nodarbināti 30 – 35% iedzīvotāju.

- Lauksaimniecībai ir mazāka prioritāte. Pirms 2. Pasaules kara tajā nodarbināti ap 2/3 strādājošo, taču līdz 1989. gadam īpatsvars samazinās līdz 16%.

- Šajā periodā pieaug izglītības,

zinātnes, transporta un

sakaru jomu nozīme.

Nodarbinātība Latvijas PSR pa nozarēmLatvijas PSR uzsvars uz rūpniecību

1940 – 1990

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

1935 1965 1970 1975 1980 1985 1990

Pārējās tautassaimniecības nozares

Valsts orgāni un valstsfinanšu iestādes

Izglītība, veselībasaizsardzība, zinātne

Tirdzniecība unsabiedriskā ēdināšana

Transports un sakari

Lauksaimniecība

Celtniecība

Rūpniecība

Latvijas PSR sākumā vislabāk apmaksātās ir valsts pārvaldes un izglītības jomas, bet lauksaimniecībā atalgojums viszemākais.

Kopš 60. gadiem par līderi atalgojuma ziņā izvirzās celtniecība un transporta pakalpojumi.

Vidējās mēnešalgas pa tautsaimniecības nozarēm Latvijas PSR Atalgojuma atšķirības mazinās

Pakāpeniski algu atšķirība starp lauksaimniecību un rūpniecību kļūst aizvien mazāka. 1990. gadā viszemāk apmaksātās nozares ir veselības aprūpe un izglītība.

1940 – 1990

0

50

100

150

200

250

300

350

400

Ru

bļi

Rūpniecība

Lauksaimniecība

Transports

Celtniecība

Tirdzniecība

Valsts pārvalde

Veselības aizsardzība,sociālā nodrošināšanaIzglītība un kultūra

Iedzīvotāji

Pirmsākumi - 1917

1940 - 1990

1991 - 2017

1918 - 1939

Pēc neatkarības atjaunošanas tautsaimniecības nestabilitāte veicina negatīvas demogrāfiskās tendences.

Pieaugoša problēma novecošana.

2017. gadā 15-59 gadus veci ir 51% iedzīvotāju (2000. gadā 56%), bet par 60 gadiem vecāki ir 35% (24%).

Dzimušie, mirušie un dabiskais pieugums LatvijāStrauji pieaug mirstība un samazinās dzimstība

Paredzamais dzīves ilgums vīriešiem nokrītas no 64 līdz 59 gadiem, sievietēm no 75 līdz 73. Pieaugot dzīves līmenim tie uzlabojas, 2017. gadā sasniedzot 70 un 79 gadus.

1991 – 2017

-20

-10

0

10

20

30

40

50

Tū

kst

oši

Dzimušo skaits Mirušo skaits Dabiskais pieaugums

90. gados tā galvenokārt

vērsta uz NVS (bijušajām PSRS) valstīm.

21. gadsimtā emigrācijas plūsma pārvirzās uz Eiropas Savienības valstīm, īpaši vispasaules finanšu krīzes laikā un pēc tās.

Iedzīvotāju migrācija starp Latviju un ES, NVS valstīmStrauja iedzīvotāju emigrācija

Līdzīga virzienu maiņa vērojama arī imigrantu plūsmā. Migrācijas saldo ir negatīvs visā periodā, taču uzlabojas.

1991 – 2017

-60

-50

-40

-30

-20

-10

0

10

20

Tū

kst

oši

NVS, emigrācija ES, emigrācija NVS, imigrācija ES, imigrācija

Pirms neatkarības atjaunošanas iedzīvotāju skaits sasniedz vēsturiski augstāko atzīmi (2.67 milj.).

Negatīvo demogrāfisko un migrācijas tendenču iespaidā Latvijā pakāpeniski samazinās iedzīvotāju skaits.

Iedzīvotāju skaits un etniskais sastāvs Latvijā2017. gadā Latvijā dzīvo tikpat iedzīvotāju, cik 1935. gadā

Ņemot vērā, ka liela daļa aizbraucēju ir krievi (īpaši 90. gados), latviešu īpatsvars aug.

1991 – 2017

0

0.5

1

1.5

2

2.5

3

1989 2000 2011 2017

Milj

on

i

Citi

Lībieši

Igauņi

Vācieši

Čigāni

Ebreji

Lietuvieši

Poļi

Ukraiņi

Baltkrievi

Krievi

Latvieši52%

34%

58%

30%

62.1%

26.9%

62%

25.4%

- 21. gadsimtā nodarbinātība ievērojami pārvirzījusies uz pakalpojumu jomām.

- Senāk dominējošajās nozarēs, lauksaimniecībā un rūpniecībā 2017. gadā nodarbināti attiecīgi vien 7% un 16%.

- Vislabāk apmaksātie sektori ir IT(€1477 bruto mēnesī) un finanšu pakalpojumu (€1921) nozares. Alga lauksaimniecībā (€775), tāpat kā apstrādes rūpniecībā (€878), ir zemāka par vidējo mēnešalgu valstī (€926).

Latvijā nodarbināto sadalījums pa nozarēmPakalpojumu loma nodarbinātībā pieaug

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%Citi pakalpojumi

Veselība un sociālā aprūpe

Izglītība

Valsts pārvalde un aizsardzība

Finanšu, apdrošināšanas, zinātniskie, administratīviepakalpojumi

Transports, uzglabāšana, IT un komunikācijas pakalpojumi

Tirdzniecība, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi

Būvniecība

Rūpniecība

Lauksaimniecība, mežsaimniecībaun zivsaimniecība

1991 – 2017