Latviešu valodaLatvijas valsts valoda

PAR LATVISKU LATVIJU!

Senākie rakstu paraugi latviešu valodā baznīcas dziesmu tulkojumi

no 1530. gada.

Pirmā latviešu luterāņukatehisma vēsture

DIALEKTI

• Lībiskais dialekts (tāmnieku)

• Vidus dialekts

• Augšzemnieku dialekts

LATVIEŠU VALODAI IR TRĪS PAMATDIALEKTI

• Lībiskais dialekts iedalās Kurzemes un Vidzemes izloksnēs.

• Vidus dialekts iedalās kursiskās, zemgaliskās un Vidzemes izloksnēs.

• Augšzemnieku dialekts iedalās sēliskās un latgaliskās izloksnēs.

Latviešu literārās valodas pamatā ir vidus dialekts.

LĪBISKAIS DIALEKTS

• Kurzemē vārdu beigās tiek atmesti īsie patskaņi, bet garie patskaņi tiek saīsināti.

• Visos skaitļos un dzimtēs tiek izmantoti vienas formas darbības vārdi.

• Cilvēku vārdi abām dzimtēm tiek atvasināti ar galotnēm -els, -ans.

• Dialekts radies no līviem, kas asimilējoties sāka runāt latviešu valodā, iekļaujot tajā arī līvu valodas elementus.

VIDUS DIALEKTS

• Vidus dialekts ir latviešu literārās valodas pamatā.

• Vidus dialekta vārdos vairāk nekā citos dialektos saglabājušās mantotās skaņas.

AUGŠZEMNIEKU DIALEKTS

• Ziemeļaustrumu Vidzemē un Latgalē runāto izlokšņu pamatā ir seno latgaļu valoda.

• Pārējās daļās to ietekmējusi sena sēļu cilts valoda.

• 18. gadsimtā uz šī dialekta Dienvidlatgales izlokšņu pamatā izveidojās latgaliešu rakstu valoda.

Latviešu valoda pieder pie indoeiropiešu valodu saimes, baltu valodu grupas.

PIRMSĀKUMI

• Kā nacionāla valoda izveidojās vairākus gadsimtus ilgā procesā.

• Izveidojās no 4 baltu cilšu – kuršu, zemgaļu, latgaļu un sēļu.

• Konsolidēšanās process sākās 13. gs. gadsimtā, šīm ciltīm kristoties un nonākot vienotā politiskā, ekonomiskā un reliģiskā telpā –Livonijā.

SENĀKIE TEKSTI LATVIEŠU VALODĀ

Refomācijas laikmets

• Refomācijas laikmets Bībele latviešu valodas vecajā pareizrakstībā.

• Latviešu valodas veidotāji 16. -18. gadsimtā bija vācbaltiešu garīdznieki.

• Pirmā zināmā senlatviešu valodā rakstītā un saglabājusies grāmata ir 1585. gadā Viļņā jezuītu izdotais katoļu katehisms.

• 1588. gadā tika atvērta pirmā grāmatu spiestuve Rīgā, kurā tika izdota arī viena grāmata latviski — luterāņu katehisma otrais izdevums.

• Alūksnes mācītājs Ernsts Gliks iztulko vidus dialektā "Jauno derību" (1685) un „Veco derību“ (1691).

• Latviešu valodas veidotāji 16.—18. gadsimtā bija vācbaltiešu garīdznieki.

• Pirmā zināmā senlatviešu valodā rakstītā un saglabājusies grāmata ir 1585. gadā Viļņā jezuītu izdotais katoļu katehisms.

Apgaismības laikmets

• Apgaismības laikmets Grāmatas dzimtās valodas pareizrakstības apguvei.

- "Bildu ābece" (1787.)

- "Gramatika un vārdnīca" (1789)

- "Jaukas pasakas un stāsti" (1774.)

- "Ziņģu lustes" (1774),

- "Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas" (1774)

19. - 20. gadsimts

• Pirmie rakstošie no zemnieku vidus: Ansis Leitāns (1815 - 1874), Ansis Līventāls (1803—1878).

• 19. gadsimta vidū Juris Alunāns ierosināja veikt rakstības reformu.

• 1876. gadā Rīgas Latviešu biedrība izveidoja pareizrakstības komisiju, kas beidzot izveidoja vienotus latviešu valodas pareizrakstības principu pamatus, ieviesa virkni jaunvārdu, lai pārvarētu lielākās dialektu atšķirības.

• 1908. gadā Rīgas Latviešu biedrībā izveidoja otru latviešu valodas pareizrakstības komisiju, komisija pieņēma latviešu pareizrakstības noteikumus, sakārtoja vārdu krājumu un šo valodu 1909. gadā sāka mācīt skolās kā latviešu valodu.

• 1910.gadā iznāk pirmā divu sējumu latviešu enciklopēdija ar latīņu burtiem.

Latviešu valoda mūsdienās

• Latviešu valodas izplatības teritorija šobrīd gandrīz pilnībā sakrīt ar Latvijas valsts robežām.

• Runātāju skaits latviešu valodā, kuriem tā ir dzimtā valoda, sasniedz aptuveni 1,5 miljonus. No tiem 1,38 miljoni dzīvo Latvijā, bet pārējie izkaisīti.

• Latviešu valodā iznāk arī vairāk nekā 200 dažādu laikrakstu, kuru kopējā gada tirāža ir aptuveni 110 miljoni eksemplāru.

• ~300 žurnālu un ik gadu tiek iespiestas aptuveni 2500 grāmatas ar kopējo tirāžu vairāk kā 67 miljoniem eksemplāru.

INTONĀCIJASLiterārajā latviešu valodā pastāv trīs dažādas intonācijas.

• Stieptā intonācijaizrunā vienmērīgā balss plūdumāpiemēram, loks (sīpola loks) (izrunā "luõks")

• Krītošā intonācijaizrunājot vārda beigas apraujpiemēram, loks (varavīksnes loks) (izrunā "lùoks")

• Lauztā intonācijasākumu izrunā spēcīgāk, beigas klusākpiemēram, logs (istabas logs) (izrunā "luôgs")

AIZGUVUMI

• Latviešu valodā visvairāk aizguvumu ir no vācu (lejasvācu), krievu un angļu valodām. Tas ir skaidrojams ar šo valodu vēsturisko ietekmi, taču angļu valodas aizguvumu (anglicismu) skaits ir pieaudzis pēc neatkarības atjaunošanas

• Ģermānismi - aizguvumi no vācu valodas.

• Rusicismi - aizguvumi no krievu valodas.

• Anglicismi - aizguvumi no angļu valodas.

• Internacionālismi - aizguvumi no grieķu, latīņu un franču valodas.

• No somugru un citām baltu valodām – aizguvumi no lībiešu un igauņu (kā arī lituānismi, kursismi, prūsismi).

PASTĀV ARĪ• Barbarismi - literārajā valodā nevēlami aizguvumi.

• Apvidvārdi - konkrētam apvidum raksturīgi dialekta izlokšņu vārdi.

• Vecvārdi - vārdi, kas agrāk ir tikuši lietoti, tomēr mūsdienās tos lieto ļoti reti vai praktiski nemaz.

• Historismi - vārdi, kam beidz pastāvēt to apzīmētie jēdzieni.

GRAMATIKA

Lietvārdu formas

Alfabēts

• Latviešu valodas alfabētā ir 33 burti.

• Vēsturiskas alfabēta variācijas.- Pirms 2. pasaules kara alfabētā ietilpa burti un digrāfi Ō, ō, Ŗ , ŗ, Ch, ch.

- Ŗ jeb 'mīkstā R' lietošana tika pārtraukta 1946. gadā. Tā nelietošanas rezultātā:

- mainījusies platā un šaurā e un ē izruna;

- dažkārt vērojams līdzskaņu mijas zudums 2. un 5. deklinācijā;

- dažu vārdu nozīmi tagad iespējams izšķirt tikai pēc konteksta

PALDIES PAR UZMANĪBU!

Autors: Baiba DimpēnaRēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola, 3. kurss, 19 gadi