Augsti godājamais Valsts prezidenta kungs,ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas

kundze,godātais Saeimas prezidij,cienījamās deputātes un godātie deputāti,ekselences!

Tieši pirms gada, uzrunājot Jūs ikgadē-jās Saeimas ārpolitikas debatēs, teicu, ka: „2016. gads no starptautiskās un drošības politikas perspektīvas būs sa-režģīts, skaudrs un nemierīgs, jo teju par ikdienu ir kļuvis

nebeidzamais krīžu virpulis pasaulē.“ Un tāds šis gads bija!

Likās, ka pērnais gads pasau-les gala sludinātājiem, sazvērestību un haosa teoriju piekritējiem ir bijis triumfa gads. Teju ikviens varēja sa-censties par skaļāko virsrakstu ziņu lentēs. Jā, daudzu valstu sabiedrībās ir manifestējusies

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: redakcija@laikraksts.com

Laikraksts LATVIETIS www.laikraksts.comAustrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide

Nr. 444 2017. gada 4. februārī TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991

9HRLINH*gjjaac+

SatursAustrālijas ziņas ............ 1, 2, 3, 4, 5, 6, 8, 9Latvijas ziņas ...................... 1, 7, 9, 10, 11, 13Latvieši pasaulē ................................3, 11, 12Redakcijā .............................................................3Edgars Rinkēvičs ........................1, 10, 11, 13LAAJ ......................................................................33x3 .....................................................................4, 5Skaidrīte Dariusa........................................ 1, 6Aina Gailīte ....................................................7, 9Māra Branča skatījums ................................8Nekrologi ......................................9, 12, 13, 14Pateicība ...........................................................13Sēru vēstis ........................................................14Datumi ...............................................................15Sarīkojumi un ziņojumi .................... 15, 16Eiro kurss ...........................................................16

Saeimas ārpolitikas debatesĀrlietu ministra Edgara Rinkēviča uzruna

Turpinājums 10. lpp.

Latvijas Simtgades karoga godināšana Kanberā.

FOTO

Iman

ts S

krīv

eris

Latvijas simtgades karogs KanberāSaieta dalībnieku skaits bija kupls

Šī gada 28.  janvārī Imanuēla baznīcas zālē, Laionsā (Lyons), notika Kanberas latviešu organi-zāciju kopīgi rīkotais Lat-vijas simtgades ceļojošā karoga godināšanas saiets.

Saietu atklāja KLB priekšnieks Juris  Jakovics, sveicinot svētku sai-mi, un aicināja klātesošos piecelties Karoga ienešanai un valsts himnai. Karoga nesēji – Kanberas latviešu tau-tas deju kopas Sprigulītis dejotāji.

Godinājumam veltīto ciklu iesāka Inta Skrīvere ar E. Virzas dzejoli Ka-rogs.

Par šī simtgades karoga sākumiem un mērķiem stāstīja Vita  Eversone. Viņa uzsvēra, ka šis simtgades karogs ir latviešu jaunās audzes lolojums un devums Latvijai.

2015. gadā Latvijas un ārpus Lat-

vijas jaunieši satikās 2x2 nometnē Ratniekos, Līgatnes novadā, Vidzemē, un pārrunāja, kā svinēt Latvijas simt-gadi, un ko dot Latvijai.

Viņi vienojās par šo ceļojošo karo-gu un izveidoja rīcības komiteju Svētku rota. Tas bija sākums karoga ceļojumam ar mērķi saistīt latvieti ar latvieti pasaulē.

Šo karogu smalkvilnā auda tekstil-māksliniece Dagnija  Kupča.  Karoga kasti pagatavoja Latvijas Mākslas aka-dēmijas studenti un pasniedzēji. Kasti ar iepakoto karogu un vēstījumu grāma-tu ceļā apkārt pasaulei izvadīja Latvijas valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Karoga pirmā zeme – Austrālija; Melburna un latviešu centri Austrālijā. Karoga ceļa maršrutu Austrālijā kārto Anita Andersone.

Par Latvijas sarkanbaltsarkanā karo-

Turpinājums 6. lpp.

2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Sestdien, 2017. gada 4. februārī

Adelaides Vanagi ciemojas AZVVIepazīstināja jauniešus ar savu organizāciju

Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855

Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219

SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA

Tel/fakss: (03) 98273753redakcija@laikraksts.comlatvietis@netspace.net.auwww.laikraksts.com

Editor: Dr. Gunars NagelsAssociate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas cena drukātam

laikrakstam: $50 par 10 numuriem, $95 par 20 numuriem vai $240 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā.

Čekus rakstīt uz vārda:„Sterling Star Pty Ltd“.

Sludinājumu cena: $6 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā.

Content and design:© Sterling Star 2016.All rights reserved.

Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija

patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā.

Annas Ziedares Vasaras Vidusskolas (AZVV) plašā mācību programma vainagojas ar izlaidumu ceturtās klases beigās, taču ir skolnieki, kuri nespēj pēc tikai četriem gadiem

šķirties no šīs jaukās vasaras iestādes un tur gūtajiem draugiem, tādēļ viņi nākamajā gadā atgriezās kā piektā klase. Tur formālas stundas vairs ne-notiek, bet katrs jaunietis izstrādā kādu atsevišķu projektu. Te nu ir izcila izdevība, Adelaides Daugavas Vana-giem šos jauniešus iepazīstināt ar savu organizāciju.

Pirmdien, 16.  janvārī,  desmit Adelaides nodaļas biedri, Adelaides Daugavas Vanagu būvētā telpā, pul-cināja piecas jaunas dāmas no piektās klases, plus vēl audzinātājus, skolas vadītāju Lilitu Daenki, kura pati ir Vanadze, un citus, kam tādas lietas interesē, lai pastāstītu par savu visā pasaulē sastopamo organizāciju. Pa-tiešām, Vanagi ir vislielākā un visil-gāk pastāvošā latviešu organizācija visā pasaulē.

Uzrunu sāka nodaļas priekšniece Gunta Rudzīte ar Vanagu dibināša-nu Zedelgemas gūstekņu nometnē, un īsumā pastāstīja par organizācijas mērķiem, piespraužamo nozīmi (gan sudrabā, gan zeltā), karogu, palīdzības darbu un līdzekļu iegūšanu; tika pa-stāstīts par ieguldījumu Lestenes kapu veidošanā un atbalstu Latvijas Okupā-cijas muzejam, palīdzību leģionāriem un daudzbērnu un audžubērnu ģime-nēm. Tika doti arī daži piemēri, kur dāvāti līdzekļi nepieciešamai operāci-jai, karstā ūdens ievilkšanai dzīvoklī vai dzīvokļa iekārtošanai septiņu bēr-nu ģimenes vajadzībām.

Tā kā nauda kokos neaug un no debesīm nekrīt, tika pastāstīts, kā or-ganizācija tiek pie līdzekļiem savam palīdzības darbam. Īsumā, mēs strā-dājam, galvenokārt Vanadzes. Ir arī gadskārtējā ziedojumu vākšanas akci-ja, un, protams, katrā DV namā ir arī bārs, kas dod ienākumus. Pa reizei arī kaut kas tiek no kāda testamentārā no-vēlējuma.

Divas reizes, runāšanu atvieto-ja dziedāšana, jo vajadzēja pamācīt Daugavas Vanagu dziesmu Še kopā mēs, biedri – Vasaras vidusskolnie-ki ir lieli dziedātāji. Tad Ilga Vēvere pastāstīja par Adelaides nodaļas čet-rām stipendijām, trim studentiem, kuri blakus studijām dažādās augst-skolās, ziedo savu brīvo laiku Latvi-jas Zemessargos, un vienu studenti, kura kļūst par mājturības skolotāju. Ilga lika jauniešiem pie sirds iesais-tīties Vanagu darbā, lai organizācija vēl ilgi var turpināties un veikt savu

svētīgo darbu. Kaut arī leģionāru drīz vairs nebūs, vajadzība pēc labdarības Latvijā vēl arvien ir samērā akūta, un palīdzībai jānāk no jaunas paaudzes ārzemēs.

Lielu interesi izraisīja karavīra aizsargķivere, ko no Latvijas pur-va pēc Otrā pasaules kara bija izra-cis kāds Edgara Ceplīša radinieks. Ja ķivere purvā, tad skaidrs, ka tās valkātājs dzīvs no kaujas nepārnāca. Edgars stāstīja, cik viņam bija savā-da sajūta, pirmo reizi galvā uzliekot šo ķiveri. Kade pārnāksi, bāleliņ, no kara lauka? Šīs ķiveres valkātājs – nekad. Kā iekalts Lestenes mūrī pie vārtiem: Man saulīte norietēja, Tēvu zemi sargājot. Un tādu bija tik daudz, tik daudz...

Taču viens, kas pārnāca un vēl tagad par tiem grūtajiem laikiem va-rēja pastāstīt, ir Artūrs Berķis. Viņu iesauca armijā astoņpadsmit gadu ve-cumā, un viņš ir izdzīvojies vairākās gūstekņu nometnēs. Viņš pastāstīja par grūtajiem laikiem, kad valdīja bads un brutalitāte. Viņš stāstīja, kā gūstekņi ēduši zāli un koku mizu, kā viņi apzagti, pazemoti un bargi sodī-ti par niecīgākiem pārkāpumiem, lai gan būtu jau pieticis ar badu un auk-stumu vien. Zēdelgemā viņš bija klāt pie Daugavas Vanagu organizācijas dibināšanas, un ir arī viens no diviem vēl dzīviem palikušiem Adelaides no-daļas dibinātājiem. (Otrs ir Juris Dan-cis.) Artūrs ir arī Adelaides nodaļas karognesējs un neizsmeļams gudrības avots.

Saruna beidzās ar Daugavas Va-nagu Svinīgā Solījuma nolasīšanu, kas vēl šodien var iedvesmot un kas apliecina ticību brīvai, demokrātiskai, neatkarīgai Latvijas valstij un cieņu Latvijas sarkanbaltsarkanam karogam un visiem Latvijas brīvības cīnītājiem, jau no seniem laikiem.

Pastāv cerība, ka šie stāsti iedves-mos jauno paaudzi, painteresēties par Vanagiem/Vanadzēm savās pilsētās un sākt darboties līdz, jo tikai jaunatne ir mūsu nākotnes cerība.

Gunta R.Laikrakstam „Latvietis“

Adelaides Daugavas Vanagi un Annas Ziedares Vasaras vidusskolas saime.

FOTO

Pēt

eris

Str

azds

Edgars Ceplītis un Adelaides Dauga-vas Vanagu nodaļas vadītāja Gunta Rudzīte rāda Latvijas purvā izraktu ķiveri.

FOTO

Pēt

eris

Str

azds

Sestdien, 2017. gada 4. februārī Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp.

LAAJ ziņojums preseiLatviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē mājas lapa

Ir apritējis vairāk nekā gads, kopš tika atjaunota un papildinā-ta latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlan-dē (tālāk LAAJ) mājas lapa.

Jau 65 gadus mūsu jumta organizācija, tāpat kā citas lat-viešu sabiedrības organizācijas dar-bojas uz pilnīga brīvprātības pamata un par veikto darbu nesaņem nekādu atlīdzinājumu.

Vēlamies pateikties visiem tiem, kas ir snieguši ieteikumus, padomus, kā arī piedalījušies aptaujās, kurās esam mēģinājuši uzzināt to informāci-ju, kas ir svarīga visai Austrālijas lat-viešu sabiedrībai.

Kāpēc bija nepieciešams pilnīgi pārveidot LAAJ mājas lapu?

LAAJ mājas lapas pārbūve nebija nejaušība, bet izplānots projekts, kas sniedz iespēju vienkopus atrast atbil-des uz dažādiem jautājumiem. Uzru-nāt visus, kam vien ir interese par lat-vietību, Latviju, mūsu tautas kultūru, tradīcijām un valodu. Aizvien biežāk tiek slēgtas jauktās laulības, daudzi prot sarunu valodu, bet prasme lasīt latviešu valodā ir mazinājusies un līdz ar to ir sarežģītāk uzzināt par to kas notiek latviešu sabiedrībā. Latviešu sabiedrība, tāpat kā visa pasaule tur-pina mainīties un mūsu organizācijām ir svarīga gan tradīciju turpināšana, gan arī spēja mainīties līdzi nākotnes vajadzībām.

Saziņu veidi mūsdienās arī ir daudz un dažādi – sākot ar drukāto presi, datoriem, planšetēm un vied-tālruņiem... ziņas par to cik Latvijā ir bieza sniega kārta vai kurš ir uz-varējis Nacionālajā basketbola līgā var viegli sameklēt, bet par bagātīgo sarīkojumu virkni latviešu sabiedrībā Austrālijā un Jaunzēlandē ne vienmēr ir pieejama visa informācija vienā vietā.

Pārveidotās lapas mērķis ir arī dot iespēju visām Austrālijas latviešu organizācijām viegli izsludināt savus sarīkojumus. Sludinājumi un infor-mācija digitālā vidē, it īpaši uzrunā jaunākās un vidējās (un ne tikai) pa-audzes cilvēkus. Šāda veida saskars-me dod iespēju vairāk uzzināt par savu identitāti un palīdzēt tiem, kas nelasa latviešu valodā iesaistīties lat-viešu sabiedrībā.

Nedaudz par mājas lapas statistiku

LAAJ mājas lapas apmeklētāja vidējais vecums ir 45 gadi, tas pats arī attiecas uz iknedēļas ziņu saņē-

mējiem. Tieši šī ir tā paau-dze, kuru ir ne-pieciešams ak-tīvāk iesaistīt Austrālijas lat-viešu organi-zāciju darbībā.

2016. gada nogalē izveidojām ap-tauju par mājas lapu un kā tā šobrīd atbilst Austrālijas latviešu sabiedrī-bas vajadzībām. Aptaujā uzzinājām, ka lapa ir viegli lasāma un saprotama. Ikmēneša lapas apmeklētāju skaits ir ap 1500, informatīvās sadaļu ap-skate ap 4500 reizēm. Tomēr decem-brī LAAJ mājas lapas apmeklētāju skaists pārsniedza 2300 apmeklētāju ar 7500 izlasītām lapas sadalēm. Vis-maz trešdaļa lapas tiek lasītas angļu valodā. Lasītāji nāk no dažādiem avotiem – izsūtītajām nedēļas ziņām, Facebook lapām, kā arī vienkārši no meklēšanas internetā.

Aptaujas dalībnieku ieteikumiVisvairāk tika uzsvērts, ka trūkst

informācija par sarīkojumiem Aus-trālijas latviešu centros. Lai katrs tau-tietis varētu labāk saplānot laiku un sabiedrība izvairītos no tā, ka vienā pilsētā notiek divi sarīkojumi tajā pat laikā, vēlamies mudināt organizācijas jau laicīgi ievadīt visus zināmos noti-kumus LAAJ kalendārā uz priekšu. Jo laicīgāk tas ir ievadīts, jo pastāv lielā-ka iespēja, ko to redzēs plašāks lasītāju un līdz ar to sarīkojumu apmeklētāju skaits.

Ar skatu nākotnēEsam pateicīgi Sabiedrības Integ-

rācijas Fondam par daļēju finansiā-lu atbalstu un visiem tiem, kas ziedo savu laiku, lai uzturētu LAAJ mājas lapu tā, lai tā kalpotu visai mūsu sa-biedrībai.

Ar nākošo gadu LAAJ prezidijs, darbi un projekti pāries uz Sidneju. LAAJ mājas lapas nākotne ir visas Austrālijas un Jaunzēlandes organi-zāciju rokās, un kā tā attīstīsies, būs atkarīgs no katras organizācijas vēl-mes pastāstīt visai sabiedrībai par sarīkojumiem un iespējām līdzdarbo-ties.

Novēlam visiem ražīgu 2017. gadu, pilnu ar mērķtiecīgu dar-bību, daudz palīgu un veiksmīgiem sarīkojumiem!

Lisa Birzule,LAAJ Informācijas nodaļas vadītāja

Pasākumu finansiāli atbalsta Sa-biedrības integrācijas fonds no valsts budžeta līdzekļiem.

RedakcijāSveicināti, lasītāji!Pasaulē iestājies jau-

ns laikmets – Trampa laikmets. Populistisks vadonis ievēlēts par ASV prezidentu, un, iespējams, savu padom-

devēju mudināts, vienā nedēļā paspēja pārrakstīt spēles noteikumus.

Latvijai jau vēlēšanu kampaņas laikā bija iemesls bažīties, jo kandi-dāts Tramps atkārtoti apšaubīja NATO lietderību, un lika saprast, ka NATO 5. pants varētu arī netikt ievērots, ja valsts, kura lūdz palīdzību, nav mak-sājusi savu tiesu.

Protams, tas, ka Latvija kavējās at-vēlēt visus 2% aizsardzībai nav nemaz attaisnojams, ņemot vērā mūsu lielā kaimiņa izteicieniem un uzvedību. Arī bez Trampa brīdinājumiem, mums va-jadzēja saprast, ka mūsu gatavība bru-ņotajam konfliktam un informācijas karam tieši palīdzēs novērst bruņoto konfliktu.

Žēl, ka Latvijas deputātiem Eiro-pas parlamentā (EP) nav vienota stāja informācijas kara jautājumā. Vēl pagā-jušā gada novembrī EP deputāti Iveta Grigule (ZZS), Andrejs Mamikins (Saskaņa) un Tatjana Ždanoka balsoja pret EP rezolūciju saistībā ar cīņu pret Krievijas un teroristisku organizāciju īstenoto propagandu.

Ukrainā atkal uzliesmojis karstais karš. 29. janvārī, dienu pēc jaunā ASV prezidenta Trampa telefonsarunas ar Krievijas prezidentu Putinu, sākusies Ukrainas armijas pozīciju pie Avdijiv-kas un pilsētas dzīvojamo rajonu apšau-de ar Grad raķetēm un smago artilēri-ju. Sagadīšanās? Pēdējās dienās krituši vismaz septiņi Ukrainas karavīri.

Līdz šim Austrālija iedomājās, ka tai ir sevišķas attiecības ar ASV. Pie-cu acu (Five Eyes) izlūkošanas alian-ses biedre (ASV, Austrālija, Kanāda, Jaunzēlande, Apvienotā Karaliste); de-vusi atļauju ASV bāzēm savā teritorijā; sekojusi ASV visos tās karos (Korejā, Vjetnamā, Afganistānā, Irakā). Bet ar vienu telefonsarunu ar Austrālijas mi-nistru prezidentu, un sekojošo ierakstu Tviterī, austrāliešiem ir likts saprast, ka tā ir vēl nevēlamāka par Krieviju.

Telefonsaruna bija paredzēta stun-du gara, bet pēc Trampa nikniem vār-diem Austrālijas ministru prezidentam sakarā ar Obāma laikā parakstīto vie-nošanos, kura paredzēja ASV pieņemt 1250 bēgļus no Manus salas (protams, tikai tos, kuri iztur ASV drošības pār-baudes), ASV prezidents esot nolicis klausuli pēc tikai 25 minūtēm, nedo-dot iespēju pārrunāt Sīrijas konfliktu un citus jautājumus.

Tagad ir jauni spēles noteikumi. Jāstiprina citas alianses – gan Eiropas, gan Austrālijai reģionālās.

GN

4. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Sestdien, 2017. gada 4. februārī

Ceļš kalnā ir garš un līkumots; dažs labs, ierodoties saieta vietā, izskatās mazliet šļau-gans. Bet nonākot pie galamērķa, viss pa ce-ļam pārdzīvotais izgaist.

Skats ir skaists – Haumensgepa (How-man’s Gap) YMCA nometņu vieta ir Folskrīka (Falls Creek) Alpu apskautā ielejā, un visapkārt ir Austrālijas me-žonīgā daba – gan eikaliptu meži, gan alpu pļavas. Laiks silts, bet ne pārmē-rīgi; tā, ka nav ne jāsvīst, ne jāsalst.

Nometņotāji 2. janvāra pēcpusdie-nā ierodas viens pēc otra; katrs mērojis vismaz 5 stundas ceļā. Tie, kas braukuši no Adelaides, ir jau diezgan ilgi sēdēju-ši un ir priecīgi izkļūt no mašīnas, kas viņus transportējusi garos gabalus no Dienvidaustrālijas līdz Austrālijas Alpu rajonam. Dalībnieki iekārtojas savās guļamtelpās, ieelpo svaigo kalnu gaisu...

Tūlīt jau klāt oficiālās atklāšanas brīdis, un garā karoga mastā uzvelk Latvijas karogu, dziedot valsts himnu. Saietu atklāj 3x3 padomes priekšsēdis un Folskrīka saieta līdzvadītājs Uldis Ozoliņš kopā ar saieta otru vadītāju – Dainu Grosu. Visi tiek aicināti saieta laikā uzrunāt viens otru uz Tu; iepazīties vienam ar otru, censties lietot latviešu valodu, katrs pēc savām spējām. Lekto-ri un ieviržu vadītāji šogad daudz – no vairākiem kontinentiem. Saietā prāvs dalībnieku skaits, kas 3x3 ir pirmo rei-zi. Lai gan daudzi viens otru šajā brīdī vēl nepazīst, nepaies ilgs laiks, un svešā seja jau vairs nebūs sveša un nebūs pat prātā vairs uzrunāt uz Jūs.

Nākamajā dienā jau sākas saieta ik-diena. Rīta ievirzes, pēcpusdienas ievir-zes. Lektori no Latvijas, ASV, Vācijas, ieviržu vadītāji gan vietējie, gan viesi.

Politikas ievirzi vada demogrāfs Il-mārs Mežs, politologs Uldis Ozoliņš, PBLA priekšsēdis Jānis  Kukainis. Tēmas – dubultpilsonība, vēlēšanas, demogrāfija, ārpolitika, drošība. Aktī-vi sarunās iesaistījās arī klausītāji, uz-dodot jautājumus un daloties arī savā viedoklī. Par aktīvāko dalībnieci saieta beigās tika atzīta Solvita Adamoviča,

kas pat tika apbalvota par savu iesaisti.Folkloras ievirzi cītīgi apmeklēja

maza grupiņa saieta dalībnieku, kas ar lielu interesi klausījās Jantas Mežas rūpīgi sagatavotās lekcijas par senām latviešu tautas tradīcijām un kā tās savienot ar mūsdienām. Tēmas – tau-tastērpu rašanās un lietošana; tradi-cionālā dziedāšana, ieskaitot novadu atšķirības; latviešu svētku tradīcijas – gan gadskārtas, gan ģimeņu godi. Jantas uzrunas tika veiksmīgi ilustrē-tas ar audio un uzskates materiāliem. Starp rīta ievirzēm bija mākslinieciska nodarbība, ko vadīja Anda Banikos – pogu bildes. Ar neskaitāmām pogām un podziņām varēja pats veidot savu bildi, pielietojot savu izdomu.

Un nevaram aizmirst par kori! Iva-ra Štubja vadībā gadskārtu dziesmas skanēja tālu un plaši – nodarbības no-tika gan ēdamzālē, kur folkloras ievir-zei sanāca baudīt dziesmu skanējumu, gan ārā pie šķūņa; tad koristi nekautrē-jās savu balsi laist vaļā!

No rītiem pirms ievirzēm dienu iesākām ar Zintas  Rūtiņas vadītām gadskārtu dziesmām ar īsu ievadu par katru gadskārtu, kam sekoja rīta lek-cijas. Te nu viesi no ārpus Austrālijas varēja dalīties savā pieredzē – Ilze Garoza un Jānis Kukainis stāstīja par PBLA darbību gan senāk, gan šodien. Matīss  Kukainis par savu pieredzi, dzīvojot un dibinot uzņēmumu Latvijā. Kristaps  Grasis ievadīja klausītājus Eiropas latviešu pasaulē, kurā viņš ir

dzimis un audzis un vēl aktīvi darbo-jas, vadot Eiropas Latviešu apvienību. Un pēdīgi – Vanda Dauksta, oriģināli no ASV, arī dalījās pieredzē par savu bērnību un jaunību ASV, kā viņa savu latvisko es izkopa ASV un vēlāk, pār-vācoties uz Latviju. Vieslektoru snie-gums deva globālāku piešprici visam, ko darām; viela pārdomām par to, kā citur pasaulē mūsu tautieši darbojas un dzīvo savu dzīvi, saistot to ar Latviju.

Visas dienas garumā katru dienu bija pieaugušie, kas reti izlīda no noteik-tām zonām – tās bija bērnu zonas: vai nu šķūnis, spēļu istaba vai zālājs, kur vada bērnu sporta nodarbības, ko vadīja Andris Rumpe. Inga Jakse un Mārī-te Rumpe bija čaklās bērnu nodarbību vadītājas, kas mūžīgi pieskatīja bērnus. Un kā pieskatīja; nodarbības šogad bija aizraujošas: gan mākslu darinot, gan teātrim gatavojoties, gan sportojot, gan kāpelējot pa augstām virvēm vai kāpe-lēšanas sienu, gan dodoties šķēršļu gā-jienā pa mežu – šo vadīja Māra Moore. Šogad ½x½ vadītājas bija apmierinātas; uz vecāku dežūru sarakstu vecāki bija atsaucīgi, un vadītājām bija vieglāk, zi-not, ka nav jāpaļaujas tikai uz pašu spē-kiem visus mazuļus saganīt un nodar-bināt. Bērnu izrāde Atvadu vakarā bija šedevrs – nu vesels uzvedums ar pašu izveidotām lellēm! Kas to būtu domājis, ka šādu uzvedumu var sagatavot nieka 6 dienu laikā!

3x3 Austrālijas AlposPulcina pāri par 100 Austrālijas latviešu

Kora ievirze Haumensgepa apkārtnē.

FOTO

Mār

a M

oore

½x½ nodarbība – bērnu rīta rotaļas.

FOTO

Mār

a M

oore

Koncerta vakars – uzstājas Meži, Z. Rūtiņa, V. Dauksta.

FOTO

Mār

a M

oore

Turpinājums 5. lpp.

Sestdien, 2017. gada 4. februārī Laikraksts „Latvietis“ 5. lpp.

Pēcpusdienas ievirzes bija uzticē-tas ļoti uzņēmīgiem vadītājiem, kas bija uzdevumu augstumos un tiešām savus dalībniekus izaicināja dažādās jomās. Pirmo pieminēšu Jantas  Me-žas,  Aijas  Grosa un Vizmas  Skā-bes-Boag vadīto latvisko rokdarbu ievirzi. Ievirzē bija pieteikušās veselas 17 dalībnieces; katra ar savu iedomāto paveicamo darbiņu. Katrai dalībniecei bija jāizgudro vispiemērotāko sarežģī-tības pakāpi tā, lai nenosit dūšu, un tai pat laikā kaut ko no rokdarbiem iesāk, kas ir pa spēkam, un vismaz iemaņas iegūtas 3x3 nedēļā atvēlētajā laikā. Tā nu saietā brīžiem redzējām dāmas pie-sietas pie radiatora vai staba ne jau pār-audzināšanas nolūkos, bet gan tāpēc, ka bija vajadzība ilgstoši vienā vietā pabūt un aust celus vai jostiņas. Ārā uz beņķīša pie ieejas uz ēdamzāli, kad jau metās krēsla, varēja manīt vienu čaklu rokdarbnieci, izšujot savu pašas gata-voto tautisko kreklu. Ar kādu prieku viņa savu kreklu pirmo reizi uzvilka mugurā! Neiztrūka mauču (adītu ro-kassprādžu) veidotājas, zeķu adītājas, balto darbu darītājas. Visas rokdarb-nieces tvēra katru brīvo brīdi pie sa-viem darbiem, lai turpinātu piestrādāt.

Un tad latviskās cepšanas ievirze –

tur Valda  Bērlija  (Burleigh) savus ievirzes dalībniekus kārtīgi nostrādi-nāja: pīrāgi, rupjmaize vēl tādi stan-dartēdieni, bet tad Valda bija apņēmī-bas pilna un uzdrīkstējās aicināt savus dalībniekus cept tortes! Pēdējā vakarā pat bija tortes dekorēšanas sacensības ar tiesnešiem un godalgām!

Bet tas no ievirzēm nav viss; vēl bija āra nodarbību ievirze, kur Arņa Grosa vadībā dalībnieki devās pa-staigās pa dabas takām gan mežā, pa kalnu virsotnēm, gan lejā pie upītes. Vienu pēcpusdienu drosmīgākajiem bija iespēja izmēģināt savu drosmi, kāpelējot pa augstajām virvēm ar Hau-mensgepa personāla palīdzību.

Un jauniešiem virs 18 (tādu bija 9) bija ievirze, ko vadīja Vanda Dauksta, kur jauniešiem bija iespēja padomāt par to, kādas iespējas ir izkopt savu latvietību pēc AZVV beigšanas gan Austrālijā, gan citur pasaulē. Uldis Ozoliņš turpināja iepriekšējā gadā ie-sākto ievirzi, kur dalībnieku nelatvie-šu otrās puses varēja uzzināt par Lat-vijas sarežģītiem vēstures posmiem.

Vakaros bija daudzpusīga vaka-ra programma: gan viktorīna Matīsa Kaziņa  vadībā, gan koncerta vakars Ivara  Štubja vadībā, danču vakars Zintas  Rūtiņas  vadībā, Stāstu segas kvadrātiņu darināšanas vakars, ko va-dīja Janta Meža (www.lapamuzejs.lv),

ar tam sekojošu pārsteigumu – ķekatu apciemojumu, un tradicionālie iepazī-šanās un atvadu vakari.

Tad vēl izbraukums uz Bonegillu, kur atrodas piemiņas centrs imigran-tiem, kas savas pirmās nedēļas Aus-trālijā, ieskaitot lielu skaitu latviešus, bija pavadījuši tieši šajā nometnē. Te arī notika Latvijas Simtgades karoga uzvilkšanas ceremonija.

Nevaram aizmirst par čaklajām saieta avīzes Tauriķis redaktorēm – Ingrīdu Biezaiti un Lailu Grosu (un Arni Grosu, kas izpalīdzēja sākumā), kas katru vakaru cītīgi uzcepa 3x3 notikumu ziņnesi, lai tas katru rītu svaigs parādītos ēdamzālē pie brokas-tīm. Runājot par brokastīm, ēdiens vi-sās ēdienreizēs bija pirmklasīgs.

Un neaizmirsīsim mūsu čaklo rīta vingrošanas vadītāju Matīsu Kukaini un rīta lūgšanas vadītāju Valdu Bērli-ja. Viņiem gandrīz visgrūtākais darbs: katru rītu agri celties, nezinot, vai kāds ieradīsies uz nodarbību vai nē!

Kopumā 3x3 bija ar 106 dalībnie-kiem – lieliem un maziem, jauniem un veciem – pilna laika un daļēja lai-ka dalībniekiem; jauks un neaizmirs-tams skrējiens nedēļas garumā! Lai tik visi turpina nākt arī nākošgad! Līdz 2018. gada 3x3, kaut kur pie Sidnejas!

Daina GrosaLaikrakstam „Latvietis“

3x3 Austrālijas AlposTurpinājums no 4. lpp.

Kā jau parasts, Per-tas latviešu saime uzsāk savu darbības gadu ar Draudzīgā aicinājuma un de jure atceri. Tā arī šogad; gandrīz pēc mē-neša atpūtas Pertas lat-vieši atkal pulcējās savā

iemīļotajā Latviešu Centrā. Šo sarīko-jumu vienmēr rīko Latviešu Biedrība. Tā arī šogad Biedrības valdes priekš-sēdis Jānis Kukuls atklāja sarīkojumu un aicināja LAAJ vicepriekšsēdi Pertā Jāni Vucēnu sniegt viņa šim gadīju-mam sagatavoto sniegumu.

Viņš bija no Melburnas Kultūras dienām atvedis sakopotu Latvijas Kul-tūras ministres Daces Melbārdes Mel-burnā sniegto referātu par Latvijas gai-dāmo Simtgadi un tai paredzēto norisi. Tā kā mēs Pertā šo referātu saprotams netikām redzējuši, šis Jāņa sniegums mums bija jo sevišķi noderīgs. Bija in-teresanti dzirdēt, ka Latvijas Simtgadi svinēsim piecu gadu garumā, ko sāk-sim ar 1917. g., kad sanāksme Rēzek-nē nolēma apvienot Latgali, Kurzemi un Vidzemi viena valstī: Latvijā. Tad pirmā Nacionālās Padomes sēde Val-kā, un 1918. gadā – Latvijas proklamē-šana. 1919. g. Brīvības cīņas, Oskara Kalpaka nāve un cīņas līdz Latvijas at-brīvošanai no ienaidnieku karaspēka.

1920. g. Satvers-mes sapulce un Latvijas/Krievijas miera līguma pa-rakstīšana un bei-gās Rietumvalstu Latvijas atzīšana 1921. g. ar de jure un iekļaušanu Tau-tu Savienībā.

Tā nu katru gadu atzīmēsim šos un citus sva-rīgus notikumus mūsu valsts tapša-nas laikā. Mums ir jāpadomā, kā arī mēs, Pertas latvieši, varētu pievienoties un ko ziedot šim svarīgajam notikumam. Otro simtgadi mēs paši jau laikam nepiedzīvosim, tad kaut ko mums jāziedo šajā gadījumā. Tālāk vicepriekšsēdis mums rādīja īsu sakopojumu par vēsturiskajiem, atjau-notajiem namiem Rīgā un jo sevišķi Nacionālo Mākslas muzeju un latviešu studentu Korp! Letgalia namu. Paldies par interesanto un šim gadījumam tik piemēroto devumu!

Pēc šiem sniegumiem tikām aici-nāti pie uzkodām un garšīgajām kū-kām, kuras visas varējām bagātināt ar tēju, kafiju vai vīnu un alu. Par visu bija gādājis biedrības mazais, čaklais

dāmu pulciņš. Mīļš paldies arī Vikto-ram un Veltai par slāpju dzesināšanu. Kā jau gandrīz vienmēr, arī šodien bija ieradušies visi četri Pertas Jāņi: Vucēns, Kukuls, Blumbergs un Pur-vinskis. Piektais Jānis – Lūks šoreiz nebija, jo mūsu Jānim tagad nav visai spilgti ar viņa veselību, un kājas ne-klausa tā kā vajag. Tad jau vēl pasē-dējām un parunājām ar draugiem, un nu laiks jau bija pienācis doties katram mājās uz savu pusi. Paldies par labo sarīkojumu un cerēsim, ka no lielajām valsts simtgades svinībām arī mums kaut kas iznāks.

Jānis PurvinskisLaikrakstam „Latvietis“

Pertā svin Draudzīgo aicinājumu un de jure atceriStāstījums par plānotām Latvijas simtgades svinībām

No kreisās: Jānis Kukuls, Jānis Purvinskis, Jānis Vucēns un Jānis Blumbergs Latviešu Centra pagalmā.

FOTO

Jāni

s Pur

vins

kis

6. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Sestdien, 2017. gada 4. februārī

ga izcelsmi stāstīja Skaidrīte Dariusa.Ir skaistas leģendas, kas stāsta par

kaujās kritušajiem varoņiem. Tie, ie-tīti baltā audeklā, ar savām asinīm ir krāsojuši šo audeklu asins sarkanu, bet vidū ir palikusi balta svītra, kur ir gu-lējis kritušais varonis.

Vēstures pieraksti: vēsturnieki uzskata sarkanbaltsarkano karogu kā vienu no vecākiem karogiem pasaulē.

Pirmais ieraksts ir Jersikas vald-nieka Visvalža 1209. gada lēņu grāma-tā, kurā ir minēts letgaļu karogs.

Atskaņu hronikā raksta par zem-gaļu valdnieka Nameja uzbrukumu Rīgas pilij 1280. gadā, un Cēsu kom-

turnas vienības došanos kaujā zem sarkanbaltsarkanā karoga.

Ziņas par sarkanbaltsarkanu karogu vijās cauri gadu simtiem, un 1918. gada 18. novembrī – Latvijas valsts prokla-mēšanas dienā, sarkanbaltsarkanais karogs kļūst Latvijas valsts simbols. Tas iet Brīvības cīņās un pēc tam lepni plīvo savā zemē Latvijā.

Sveicienus Simtgades karogam tei-ca DV Kanberas nodaļas valdes priekš-sēde Inta Skrīvere, Kanberas Latvie-šu ev.lut. draudzes priekšnieks Egons Eversons, Kanberas tautu deju kopas Sprigulītis vadītājs Valdis Strazds un KLB priekšnieks Juris Jakovics.

Noslēgumā visi, aplī pulcējoties, vēlēja laimi Karogam un Latvijai.

Saieta dalībnieku skaits bija kupls.

Viņu vidū bija 1950. gadu iebraucēji un viņu ceturtā paaudze gan sprigulī-šu saimē, gan ratiņos.

Jaunākie no ceturtās paaudzes bija Estere Lūka Grigule (3 nedēļas veca) ar ar māti Sanitu un tēvu Pēteri, un Sebastians  Bruzgulis  Vaits  (White) (13 nedēļas vecs) ar māti Lisu un tēvu Krisu (Chris).

Skaidrīte DariusaLaikrakstam „Latvietis“

Trešdien, 2017. g. 29. janvārī, Pertā nodibi-nājās latviešu bērnu spē-ļu grupiņa. Pēc vairāku mēnešu domāšanas, šo-dien Pertas Latviešu cen-tra pagalmu pildīja mazu bērnu čalas un smiekli,

mazo kājiņu klabināšana pa asfaltu. Kad es ierados, vēl jau bez nokavēšanās, pagalmā jau bija vairākas automašīnas, māmiņas un bērni – gan skriešus, gan vēl bērnu ratiņos. Skats, kurš Pertā nav redzēts pirms daudz, daudz gadiem. Uz Jāņa aicinājumu māmiņas bija nākušas ar saviem bērniņiem, lai dibinātu lat-viešu bērnu spēļu grupiņu.

Biju gaidījis ar cerībām, ka ja nu atnāks tikai varbūt trīs, četri bērniņi, būšu ar mieru iesākt pat ar tiem un ar vēl mazāk, jo šī lieta ir ļoti svarīga. Esam jau sen runājuši, ka mums jāsa-nāk un mazuļi, kuri vēl runā latviski, ir jāiesaista kopiņā, lai savā starpā runā-jot, mātes valodu nepazaudētu. Kā tad vecāmāte, brālēni un māsīcas, kad aiz-brauks pie viņiem ciemos uz Latviju, ar viņiem sarunāsies? Biju tā pārsteigts, kad redzēju, ka bērni nāca viens pēc otra. Biju jau saskaitījis astoņus, un tad vēl nāca. Man laikam sejā bija liels smaids, vismaz pats to sajutu. Lielā ce-rība bija piepildījusies un vēl ar uzviju.

Steidzīgi gāju, vēru vaļā Centru un aicināju visus zālē. Tā nu kamēr bērni skraidīja un spēlējās, mums bija jākārto svarīgas lietas: nu, kādā vārdā sauksim mūsu kopiņu? Bija vairāki skaisti vārdi, bet beidzot māmiņas nolēma, ka dažām Latvijā bija šāda kopiņa, kuru sauca par Zīļuku. Tā nu tad arī mūsu kopiņa būs zināma kā Zīļuks; Pertas latviešu bērnu spēļu grupa Zīļuks (maza zīlīte), jo mums tepat acu priekšā bija pašu stādītais, lie-lais Pertas Centra ozols, kam taču ir zīles.

Tad bija jāpilda dažādas anketas. Tūlīt ievēlējām sekretāri, kura šo lietu kārtoja. Nu tad, cik un kādi bērni utt.,

utt. Viss ir jāraksta un aptauja jāsūta uz Latviju, kur mums sola arī mūsu Zī-ļukam palīdzēt augt. Bija arī epasts no Adelaides Latviešu skolas mūs sveikt un dot drosmi, ka ir gatavi mums palī-dzēt, ja ko vajagot; kaut vai padomus. Bija liels prieks just, ka mums ir liels atbalsts tam, ko ceram darīt. Tikai bija ļoti žēl uzzināt, ka Latvijas Simtgades karogs pie mums neatnāks. Esam at-kal, kā vienmēr, atstāti novārtā.

Nolēmām, ka nāksim plkst. 9.30 no rīta, kamēr bērni vēl spirgti. Vē-lāk paliek arī karsts, un bērni paliek kreņķīģi. Tiksimies ik pa divām nedē-ļām, un tad redzēsim, kā mums sokas un vai nāksim biežāk vai retāk. Vēl ir nopietnāk jānorunā par telpām, taču vajadzēs kaut ko arī maksāt; elektrība vien jau nav nevienam par brīvu.

Bērni bija skrējuši un spēlējušies un arī mielojušies ar māmiņu nesto launagu. Ar bērniem gājām rotaļās un visi dziedājām līdz. Visiem – lieliem un maziem bija prieks. Pirmajai reizei bija labi. Vēl uzņēmām vienu otru foto

bildīti no šī svarīgā notikuma. Sakārto-jām zāli tādā pašā kārtībā, kādā šorīt to bijā atraduši, un devāmies atpakaļ pa-galmā un uz māju pusi. Notikums, kurš mani bija dīdījis nu jau vairākus mēne-šus, nu bija noticis, un man jāatzīstas, ka nemaz tik briesmīgi tas viss nebija.

Jāsaka paldies māmiņām visām se-šām, vecmāmiņai un visiem deviņiem bērniņiem, kuri bija atnākuši! Bet – mēs labi zinām, ka gaidām, ka būs vēl kriet-ni vairāki, kuri arī ir solījuši mums pie-biedroties, mūsu Zīļuka celšanā. Paldies arī Viktoram, kurš bija atnācis mums parādīt, kur ir kas, un kā ar to rīkoties.

Tā, nu sākums ir, bet tagad jāturpi-na to domu kamoliņu ritināt tālāk, lai tad no tā iznāktu mūsu cerību piepil-dījums un mūsu bērni, aizbraucot cie-mos uz Latviju, varētu ar visiem saru-nāties mūsu tēvu valodā, kura ir viena no visvecākajām Eiropas valodām, un kuru tikai mēs varam uzturēt un sau-dzēt. Lai Dieviņš mums ar to palīdz!

Jānis PurvinskisLaikrakstam „Latvietis“

Pertā latviešu bērnu spēļu grupa „Zīļuks“Pertas Latviešu centra pagalmu pildīja mazu bērnu čalas un smiekli...

Latviešu bērnu spēļu grupa „Zīļuks“, Pertā pirmā diena (bildē trūkst vēl divas māmiņas un 2 bērni).

FOTO

Jāni

s Pur

vins

kis

Latvijas simtgades karogs...Turpinājums no 1. lpp.

Sestdien, 2017. gada 4. februārī Laikraksts „Latvietis“ 7. lpp.

Jau 26. reizi 20. janvārī atceramies Ba-rikādes un pieminam miera laikā no lodes bojāgājušos. Arī šogad laika apstākļi nebija parasti, šoreiz nevis pamatīgs sals, bet pie-na balta migla. Piemiņas pasākumi Rīgā ar tradicionālo programmu: no rīta Doma lau-

kumā jaunsargu aprūpētā ugunskura iedegšanā, pēc Bari-kāžu muzeja apmeklēšanas, piedalās Valsts prezidents Rai-monds Vējonis un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

Pusdienlaikā pie Brīvības pieminekļa ziedu nolikšanas ceremonija ar Bruņoto spēku pūtēju orķestra atskaņotu valsts himnu un divām, kā stīgas taisnām, parādes kara-vīru rindām. Tad valsts amatpersonas kopā ar citu valstu diplomātiem dodas uz Bastejkalnu nolikt ziedus un sveces pie Barikāžu laikā kritušo piemiņas akmeņiem.

Pirms saulrieta pie Saeimas nama tiek iedegts piemi-ņas ugunskurs, pulcējas deputāti, sabiedrībā pazīstamas un populāras personas un tie, kas bija pa īstam uz barikādēm. Ļaudis sadalās pulciņos... atmiņas, tik dažādi izpaustas, citviet apmainās tālruņu numuriem, piemin nu jau aizgā-jušos, citviet skan – es biju atbildīgais, vēl citviet notiek primitīva iestudēta fotosesija pie ugunskura.

Šogad nebija mikrofonu un oficiālu uzrunu un dziesmu, tikai savstarpējas sarunas. Pie ugunskura pasildījās arī Sa-eimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, nobaudot barikāžu putru. Jā, par putru, pie Saeimas nama ugunskura ir im-provizēta virtuve – šoreiz biezputra un karsts dzēriens. Nu nesaprotu es tomēr, kāpēc tam deputātam, tikko iznākušam no silta nama, ir vajadzīga tā karstā putra, ja Doma laukumā pie ugunskura visas dienas garumā tomēr salst jaunsargi (lai arī viņi mainās). Turpat ir barikāžu muzejs dzeltenā au-tobusā, bet nav vairs lauku virtuves (dzirdēju, ka to bija ie-cienījuši bezpajumtnieki). Vai tad to putras katlu nevar dalīt tur? Lauku virtuve ar lielajiem kausiem ļoti labi saderēja ar ugunskuru, tas radīja tādu trauksmainu noskaņu. Pašā va-karā bija iespēja atveldzēt dvēseli koncertā Doma baznīcā.

Mazliet no manis. Man bija tik labs nodoms – no Pētera baznīcas torņa nofotografēt Doma laukumu ar ugunskuru. Dažos vārdos, kā man gāja. Pašā baznīcā izstāžu ekspozī-cijas maiņa – slēgts, bet jaunajā izstādē būs skaisti rūtaini austi lakati; tornis apmeklētājiem slēgts, jo bieza migla, un nekas nav redzams. Es, protams, ar šo faktu samierinājos ti-kai torņa augšā, kur tālāk par savu degungalu neko neredzi, vien no apakšējās platformas ar iztēles palīdzību varēju kaut ko saskatīt. Pacentīšos nākošgad jums sagādāt tādu bildi.

Vienotības diena Ukrainai22. janvāris ir Ukrainas valsts svētki – Ukrainas Vie-

notības diena.21. janvārī arī Rīga pievienojās starptautiskajai akcijai

Stop War In Ukraine. Latvijas ukraiņu Kongress aicināja tautiešus un tos cilvēkus, kuriem nav vienaldzīgs Ukrainas liktenis, piedalīties karogotā piketā pie Brīvības pieminek-ļa. Atsaucās prāvs pulks, un, manuprāt, ļoti apsveicami ir tas, ka tiem ukraiņiem, kas ir par vienotu valsti nu jau ir pievienojušies, pagaidām daži tie, kas līdz šim par savējiem uzskatīja Ļeņinu, Staļinu un kompartiju.

Arī latvieši bija atsaukušies, un daļa tieši Ata Kļimoviča skaidri formulētajam aicinājumam internetā. Un tā pie Brīvības pieminekļa atkal skanēja Ukrainas himna, bet Latvijas himnas dziedājumam pievienojās arī diriģents Ivars Cinkuss. Uz lau-kuma, pretī piemineklim, no degošām sarkanām svecēm tika izveidots No War (es iesaistījos sveču uzraksta veidošanā un šo to no notiekošā nepamanīju). Pēc kopbildes un ziedu nolik-šanas lielākā daļa sapulcējušos devās uz Kronvalda parku, uz zibakciju United Ukraine pie dzejnieka Tarasa Ševčenko pie-minekļa ar aizlūgumu par Ukrainu. To vadīja ukraiņu grieķu – katoļu Baznīcas priesteris Romāns Sapužaks. Uzrunu teica

Ukrainas vēstnieks Latvijā Jevgens Perebijnis. Kopbildē visi nemaz neietilpa, bija daudz bērnu. Svētki noslēdzās Ukrainas vēstniecībā Kalpaka bulvārī ar izstādes atklāšanu Latvijas ar-mijas ģenerālis un divkārtējs Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pēteris Radziņš – Ukrainas un Latvijas vēsturē.

Atceroties barikādesVienotības diena Ukrainai

Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa. No kreisās: Ba-rikāžu muzeja direkors Renārs Zaļais, Saeimas priekšsē-dētāja Ināra Mūrniece, LR prezidents Raimonds Vējonis, LR ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e

Ziedu likšana pie piemiņas akmeņiem.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e

Ugunskurs Doma laukumā.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e

Ukrainas atbalsta demonstrācija.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e

Turpinājums 9. lpp.

8. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Sestdien, 2017. gada 4. februārī

Jaunajā gadā nākam pie Jums ar labu ziņu

Melburnas Latviešu Ciema ļaudīm ir pieejams Skype! Tagad, iepriekš no-

runājot konkrētu laiku, varam nodro-šināt sarunas Skype ar jums tuvajiem un mīļajiem. Varam pie sarunas būt klāt, un varam nodrošināt tikšanos, kad sarunājaties vien savā starpā.

Izmantojat šo vienkāršo, bet tik svarīgo satikšanās iespēju!

Hallo, radi un draugi, visā plašajā pasaulē, tiekamies klātienē un tagad arī Skype sarunās!

Kā mūs sameklēt?Skype meklējiet mūs ar ierakstu

Latvian Village

Kā sarunāt laiku sarunai Skype?Rakstiet mums epastā:

administration@latvianfs.org.au vai reception@latvianfs.org.au

Ingrīda BiezaiteLaikrakstam „Latvietis“

Hallo! Radi, draugi, visā plašajā pasaulē!Tiekamies Skype sarunās!

No 16.  janvāra līdz 11.  februārim Rīgas galerijā Istaba (Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 31ª) skatāma latviešu māksli-nieka Ilmāra Rumpētera (ASV) Gleznas. No viņa mītnes zemes Amerikas

uz dzimteni atceļojušas četras gleznas, no kurām divas tiks dāvinātas Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam.

Pavisam drīz – 9. martā – Ilmārs Rumpēters svinēs savu 88. dzimša-nas dienu. No garā mūža lielākā daļa ziedota mākslai – glezniecībai, zī-mējumam, firmas zīmju veidošanai, grāmatu ilustrācijām, žurnālu vāku un iesaiņojumu zīmēšanai, fotogrāfi-jai. Joprojām Facebook parādās viņa zīmējumi, arī senu dienu gleznojumi. 2013. gadā Laika grāmata izdeva viņa zīmējumu apkopojumu ar meitas Ritas Laimas Bērziņas priekšvārdu.

Uz Rīgu atceļojušās gleznas tapu-šas pirms vairākiem gadiem – Katalo-nija 2009., pārējās gadu vēlāk.

Tie ir izteikti abstrakti vēstījumi par mākslinieka sajūtām, iespaidiem, emocionālajiem pārdzīvojumiem. Glez-notājam ir lieliska krāsu redze: pat tik daudzkrāsainā darbā, kāds ir Kataloni-ja, Ilmārs Rumpēters prot košās krāsas tā sakombinēt, nolīdzsvarot, ka tās nevis cīnās savā starpā, kura valdīs pār citām, bet gan veido ļoti harmonisku vienotni.

Parasti par viņu runā kā par abs-trakcionistu. Tiesa, viņa gleznas tuvo-jas abstrakcionismam, bet ne šī virzie-na tipiskam variantam. Varētu domāt, ka latvietis sekos amerikāņu abstrak-tajam ekspresionismam, taču liekas, ka tas viņu nevilina. Ļoti iespējams,

ka savulaik viņa ikdienas darba speci-fika – iesaiņojumu un logo radīšana –iespaidoja glezniecības izteiksmi.

Ikvienā viņa gleznā vai zīmējumā vērīgs skatītājs ieraudzīs pazīstamas lietas vai dabas norišu grafiskus sim-bolus, vai vispārinošus tēlus un zīmes, kas acumirklī atraisa fantāziju. Glez-nā Katalonija, piemēram, es saskatu gan saules kvēli, tādēļ arī šīs spilgtās krāsas, jūras krastu, debesis, telti, ka-raļnamu tuvumu, svētku svinēšanu, karogu plīvas, senlaiku pilis un cie-tokšņus. Rudens raža droši vien atsauc atmiņā labības novākšanu Latvijā. Se-višķi labs ir Zilais putns, kas stāsta par ilgām un atmiņām. Tas, manuprāt, ir viens no labākajiem šajā kolekcijā.

Atliek vien novēlēt Ilmāram Rum-pēterim radošu degsmi arī šajos ievēro-jamos gados, saules kvēli, atmiņas, kas apgaro, un ilgas, kas liek tiekties tālāk.

Māris BrancisLaikrakstam „Latvietis“

Māra Branča skatījumsSaules kvēle, atmiņas un ilgas

Izstādes kopskats.

FOTO

Mār

is B

ranc

is

Ilmārs Rumpēters. „Katalonija“. 2009.

FOTO

Mār

is B

ranc

is

Velta Hermanovske saņem vārda dienas apsveikumu no radiem, kas dzīvo citā kontinentā.

FOTO

Ingr

īda

Bie

zaite

Sestdien, 2017. gada 4. februārī Laikraksts „Latvietis“ 9. lpp.

Parnell ielas svētkiNav ko sēdēt mājās... Nāc un piedalies!

Mārai SniedzeiAtvadu vārdi

Balti, balti sniegi Tēvzemē un balti ziedi tālajā Austrālijā... Balti jo balti, kā Māras Sniedzes gaiši nodzīvotais mūžs, kā nu jau Mūžības grāmatā ie-rakstītie sapņi un ilgas, kā visu dzīvi izjustā un citiem dāvātā mīlestība.

Māra Sniedze (Bendrupe) dzimusi 1924. gadā, Latvijā; absolvējusi Jelga-vas Skolotāju institūtu. Tuvojoties Otrā pasaules kara beigām, viņa atstāja savu Tēvzemi un nokļuva tālajā Austrālijā. Tur viņa sastapa Visvaldi Sniedzi, un dzima mīlestība – tika nodibināta ģime-ne. Sekoja smaga darba un rūpju pilni gadi, bet netrūka arī prieka un laimes –

ģimeni kuplināja divas meitas: Māra un Līga. Māra Sniedze ne tikai rūpējās par mājas soli un audzināja meitas, bet dar-bojās arī latviešu sestdienas skolās un bērnu vasaras nometnēs. Kad meitenes paaugās un uzsāka skolas gaitas, viņa uzsāka darbu lielā tirdzniecības uzņē-muma birojā un kopā ar Visvaldi sāka aktīvu sabiedrisko darbību – vāca lī-dzekļus Latviešu ciema būvei un uzņē-mumiem Melburnā. Vēlāk tika veikts brīvprātīgais darbs ciema uzturēšanā. Mūža nogalē Visvaldis un Māra arī paši apmetās Latviešu ciemā, izbaudīja sava darba augļus, priecājās par mazbērniem un tad arī par mazmazbērniem.

Mārai un Visvaldim Sniedzēm lie-lāko mūža daļu Liktenis lēma pavadīt tālajā Austrālijā, tomēr daļu no sirds viņi bija atstājuši savā Tēvzemē; to apliecina dāsnais atbalsts augstākās iz-glītības iegūšanā jauniešiem – Latvijas nākotnei; sadarbību ar Vītolu fondu viņi aizsāka 2011. gadā, dibinot Mūža sti-pendiju. Abi tolaik atzina: „Mēs esam tik priecīgi, ka ar Vītolu fonda starpnie-cību varam palīdzēt Latvijas nākotnei.“

2016. gada 24. novembrī Māra Snie-dze devās Mūžības ceļā. Pēdējie gadi

nebija viegli, bet Māras vislielākais at-balsts bija dzīvesbiedrs Visvaldis – allaž blakus, allaž rūpīgs, gādīgs un saprotošs.

Stipendiāte Daiga Krilova, atvado-ties raksta: „Kad aizsaulē aiziet kāds ļoti labs cilvēks, mēdz teikt, ka tagad paradīzē ir kļuvis par vienu eņģeli vai-rāk. Māra Sniedze ir palīdzējusi dau-dziem Latvijas jauniešiem sasniegt savu mērķi, atrast pareizo dzīves ceļu un iegūt tik svarīgu mācību – dāvāt un dalīties, kas ir lielākā Dieva dāvana. Esmu pārliecināta, ka arī no augšas Māra gādās par to, lai visi, par kuriem viņa ir rūpējusies, ir laimīgi un spētu dzīvot tālāk ar augsti paceltu galvu viņas godam, par spīti dzīves bēdām. Izsaku visdziļāko līdzjūtību!“

Tik balts jo balts mūžs nodzīvots, un tagad Māra Sniedze ar saviem mī-ļajiem ir kopā vairs tikai atmiņās un nekad nezūdošajā savulaik dāvātajā sirds siltumā. Bet Visvalža un Māras Sniedzes stipendiātiem, vēl ilgi stipri-nās apziņa, ka Māra ir bijusi gaiša un savu Tēvzemi mīloša.

Izsakot visdziļāko līdzjūtību,Vītolu fonds

www.vitolufonds.lv

Māra Sniedze.

Fragments no izstādes teksta: [..] Tātad jaunajām val-stīm, lai nodrošinātu savu patstāvību un neatkarību, ir va-jadzīgs radīt dzīves spējību – radīt valstisku darbību visos arodos un būt militāri stipram. Visām jaunajām valstīm jārada cieša savienība no Ziemeļu okeāna līdz Melnajai jūrai. Nekas vēl nav galīgi nobeigts un nodibināts, vēl ir pāragri atdusēties uz lauriem – ir jāstrādā tikpat centīgi un ar tādu pat patriotismu kā pašā sākumā. Citādi visi ie-

karojumi un ieguvumi var izslīdēt no rokām.[..]Ģenerālis P. Radziņš

Latvijas Kareivis, Nr. 176 (1920. g. 21. septembris) Vēstnieks pasniedza pateicības rakstu ģenerāļa Pētera

Radziņa biedrības priekšsēdētājam Agrim Purviņam.Es apbrīnoju Latvijas ukraiņu Kongresa aktīvistu uz-

ņēmību un pacietību, un uzskatāmi saprotu, ko nozīmē tei-ciens, ka ūdens piliens sagrauž klinti.

Слава УкраїніAina Gailīte

Laikrakstam „Latvietis“

Atceroties barikādesTurpinājums no 7. lpp.

Tā kā daudzi ņurd, ka pēc vasaras brīvdienām nav kur iet, nav ko darīt, tad nolēmām, ka šogad Sidnejā sarīkojumi jāsāk agrāk nekā tas ierasts – ap mar-tu, aprīli. Ņemsim piemēru no Latvijas un rīkosim svētkus – ielas svētkus, kur visi, kas vēlas, var nākt pavadīt īsāku vai garāku laiku svētku gaisotnē. Var nākt uz stundu, – var palikt visu dienu!

Kopš AL55.Kultūras dienām Sid-nejā nav bijis latviešu tirdziņš! Un kam tad nepatīk iegādāties ko jaunu, nebi-jušu. Varbūt drusku nodiņģet cenu? Būs daiļamatnieku un mākslinieku ra-žojumi, būs ēdieni, būs arī jauni trauki un kosmētikas no Latvijas! Būs man-tas par smieklīgi lētām cenām!

Un kad iepirkumu kules būs pilnas, bet vēderi jau ies uz tukšo pusi, tad tos ar pusdienām solās piepildīt Sidnejas Lat-viešu nama Dāmu kopas dāmas. Bet lai

nemielotu tikai miesu vien, tad Baltajā zālē varēs baudīt Sidnejas mākslinieku izstādi, kas pārvesta mājās no nesena-jām AL56. Kultūras dienām Melburnā.

Latvijas simtgades karogs Sarkan-baltsarkanais ceļš ir daudz aprakstīts presē, bet Parnell ielas svētkos ik-katram būs iespēja parakstīties viesu grāmatā un nofotografēties ar to, un fotogrāfiju ievietot Ceļa mājas lapā, visiem ko redzēt, vai vienkārši vēlāk parādīt to saviem mazbērniem: Re! Te mēs piedalījāmies Latvijas simtgadē!

Sveiksim karogu, un pie uzkodām un atspirdzinājumiem baudīsim Sidne-jas jauniešu un talantīgo mākslinieku sniegumus. Daudzi varbūt nezin, ka sestdienas skolā ir izveidojies varens orķestris. Un kur tie gadi kopš kādā sa-rīkojumā redzam tautas dejas? Jautrais pāris nepievils! Būs humors teātrnieku

izpildījumā, un būs Ellas Mačēnas va-dītie muzikanti. Sidnejā ir izveidojies jauns meiteņu ansamblis, kuras pirmo reizi dzirdējām 2016. g. Valsts svētku svinībās. Un visu beidzot, ar jautrām dziesmām uzstāsies iemīļotais Latvi-jas diriģents un solists Ints Teterovskis.

Ja jau tik daudz to mūziķu un dzie-dātāju, tad jau prasās pēc dziedāšanās! Svētkus noslēgsim ar Inta Teterovska meistarīgi vadīto Sadziedāšanos, kur visiem būs viegli sekot līdzi lielajiem vārdiem uz ekrāna.

Nav ko sēdēt mājās un vaidēt, ka sabiedrībā nekas interesants nenotiek. Nāc un piedalies, – veidosim sev prie-kus paši pēc savas patikas! Sidnejas Latviešu namā, sestdien, 4. februārī, no plkst. 11.00.

JČLaikrakstam „Latvietis“

10. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Sestdien, 2017. gada 4. februārī

neapmierinātība un protesti pret līdz-šinējo valsts varas politiku.

Tās pamatā ir politikas veidotāju redzējuma un gribas trūkums adekvā-ti reaģēt uz politiskajiem, ekonomis-kajiem un sociālajiem izaicinājumiem, un tādējādi darbos pierādīt, ka valsts izaugsme ir arī sabiedrības sasnie-gums, kas uzlabos nākamās paaudzes ikdienu un labklājību.

Tomēr Latvijai aizvadītais gads ārpolitikā ir bijis veiksmīgs, jo sasnie-dzām iecerētos Latvijas ārpolitikas uzdevumus. Pērnā gada vasarā Latvi-ja kļuva par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dalībvalsti. NATO Varšavas samitā ar sabiedrotajiem vienojāmies par reālu rīcību NATO Austrumu flanga militā-rā nostiprināšanā.

Novembrī notika Centrālās un Austrumeiropas valstu un Ķīnas sa-mits Rīgā.

Šie darbi nebūtu iedomājami bez mūsu kopējās izpratnes, ka ir nepiecie-šams stiprināt Latvijas ekonomisko un drošības telpu. Tādēļ vēlos pateikties Valsts prezidentam, Saeimai, Ministru prezidentam, visām nozaru ministri-jām, valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, sociāla-jiem partneriem un īpaši Latvijas Ār-lietu dienestā strādājošiem, kuri pagā-jušajā gadā palīdzēja sasniegt Latvijas ārpolitiskos uzdevumus. Paldies, Jums par paveikto darbu!

Godātie deputāti!Pasaules gals nav gaidāms arī

2017. gadā! Arī militārs uzbrukums Latvijai nav gaidāms, taču katram ir jāsaprot, ka tikai no mums pašiem ir atkarīgs, kādā valstī, kādā vidē – (dro-šā vai nedrošā), mēs turpināsim dzīvot.

Globalizētajā pasaulē nevienai val-stij nav pa spēkam vienatnē stāvēt pre-tī izaicinājumiem – vai tie būtu saistīti ar miera un drošības garantēšanu, cīņu pret terorismu, migrācijas straumēm vai klimata pārmaiņām. Rezultātu mēs varam sasniegt tikai ciešā savstar-pējā sadarbībā.

Bieži dzirdam, ka Latvijai ir jāsēž klusi malā – kā zaķītim zem eglītes, ka-mēr apkārt staigā baisais vilks. Mēs jau reiz tā darījām, līdz uz laiku zaudējām savas valsts neatkarību. Mēs nedrīk-stam stāvēt malā! Latvijas ārpolitikai un Latvijas balsij pasaulē, katru dienu un ik uz soļa, ir jābūt vēl vairāk pama-nāmai un sadzirdētai. Latvija nedrīkst būt vāja iekšpolitiski un ārpolitiski.

Lai gan Latvijai ir daudz draugu un sabiedroto, kuri grūtā brīdī nāks mums palīgā, taču par mūsu valsts izaugsmi, attīstību un drošību ir jārūpējas pirm-kārt pašiem. Mūsu valsts starptautiskā reputācija, konkurētspēja, labklājība, politiskā kultūra un briedums ir mūsu pašu rokās. Ne jau Briselē vai kādā citā galvaspilsētā kāds ir vainīgs, ka

nespējam vai negribam pieņemt lēmu-mus mūsu valsts tālākai attīstībai.

Jā, šis gads būs skaudrs un pārbau-dījumu laiks Eiropā un pasaulē. Šis gads starptautiskajā politikā būs pilns ar asiem pagriezieniem un daudzām vi-rāžām. Dažiem tas atgādina amerikāņu kalniņus, dažiem bobsleja trasi. Esmu pārliecināts, ka skeletona un bobsleja lielvalstij Latvijai būs pa spēkam tikt galā arī ar šiem izaicinājumiem.

Ir gaidāmas vēlēšanas Nīderlandē, Francijā un Vācijā. Lielbritānija sāk sarunas par izstāšanos no Eiropas Sa-vienības. Nekas neliecina, ka rimsies krīze Sīrijā, kā arī konflikts Ukrainas austrumos. Diemžēl būs jāsaskaras ar dažu valstu domāšanu un rīcību, kas noliedz ikvienas nācijas tiesības izvē-lēties pašai savu likteni.

Starptautiskie saspīlējumi vairākos pasaules reģionos, milzīgais bēgļu dau-dzums Eiropas Savienībā un pie Eiro-pas Savienības robežām nav rimis arī pērn. Dramatiski pieauguši terorisma draudi. Pasaules miers tiek apdraudēts ar moderniem tehnoloģiskiem ieročiem bezatbildīgu vai vāju valdību rokās.

Ārpolitikas jautājumi kļūst par lī-dzekli un ieganstu, lai risinātu iekšpo-litiskās problēmas un saasinātu iekš-politisko retoriku.

2016. gadā, skaudrāk nekā jebkad, pieredzējām, kā virtuālajā vidē mērķ-tiecīgi un kontrolēti notiek nomelno-šanas un dezinformācijas kampaņas. Informācijas daudzums, kas ikdienā tiek saņemts ar dažādu mediju starp-niecību, kļūst izteikti fragmentārs un virspusīgs. Puspatiesības, apzināta dezinformācija vai klaji meli, kas tiek tiražēti pasaules un arī pašmāju soci-ālajos tīklos un medijos, palielinās.

Šis fenomens ir kļuvis par iekš-politikas un ārpolitikas instrumentu. Valdības tikai sāk mobilizēties cīņai ar šo parādību, bet būtiska ir arī pilso-niskās sabiedrības iesaiste.

Tādēļ šodien vēlos pateikt paldies par aktīvu darbu gan NATO Stratēģis-kās komunikācijas izcilības centram, gan Eiropas Savienības Ārējās darbī-bas dienesta komunikācijas vienībai;

Īpašs paldies interneta blogerim Jānim Polim un citiem entuziastiem. Viņi pēc savas iniciatīvas ir izpētījuši graujošo interneta propagandas spēku Latvijas sociālajos medijos. Efektīvas zāles cīņā pret dezinformāciju ir iz-glītota sabiedrība ar attīstītu kritisko domāšanu.

Dāmas un kungi!Latvijas ārpolitika ir sadarbības

ārpolitika. Tas nosaka Latvijas ārpo-litiskās prioritātes un ārlietu dienesta uzdevumus 2017. gadā.

Pirmkārt, Latvija turpinās stip-rināt savu iekšējo un ārējo drošību. Mūsu valsts stiprums ir atkarīgs no mums pašiem;

Otrkārt, mūsu valsts, pragmatiski un konstruktīvi, sniegs savu pienesu-mu vienotas un drošas Eiropas Savie-

nības stiprināšanā. Tas tiks darīts bals-toties Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības formātā, kas ir stratēģiski svarīgs Latvijas ekonomiskās labklājī-bas un drošības avots;

Treškārt, atbalstīsim Latvijas uz-ņēmumus, lai palīdzētu jaunu eksporta tirgu apguvē un sekmētu ārvalstu in-vestīciju piesaisti;

Ceturtkārt, atbalstīsim un uztu-rēsim ciešu saikni ar mūsu diasporu.

Pārāk bieži par pašsaprotamām esam uztvēruši daudzas lietas – gan NATO, gan Eiropas Savienību. Ir skaidrs, ka abas organizācijas ir iegā-jušas jaunā attīstības ciklā.

Vēlos vēlreiz uzsvērt, ka Latvija ir uzticama valsts un partneris saviem draugiem un sabiedrotajiem. Pateico-ties mūsu valsts dalībai Ziemeļatlanti-jas līguma organizācijā, esam uzņēmu-šies aizstāvēt arī visas Alianses kopējo vērtību telpu – brīvību un demokrātiju.

Esmu pārliecināts, ka NATO nav pagātnes relikts, bet moderna un stipra drošības organizācija, kas spēj adek-vāti atbildēt uz visiem izaicinājumiem.

Latvija skaidri apzinās, ka savas valsts un kolektīvās drošības stiprinā-šanā ir jāiegulda. Nākamgad Latvija aizsardzībai atvēlēs divus procentus no iekšzemes kopprodukta.

Šogad paredzēta pirmo sabiedroto vienību ierašanās no Kanādas, Spā-nijas, Polijas, Slovēnijas, Itālijas un Albānijas. Vēlos pateikties Kanādas valdībai, kura ir uzņēmusies vadošās valsts pienākumus alianses kaujas grupai Latvijā. Latvija darīs visu, lai nodrošinātu nepieciešamos apstākļus sabiedroto uzņemšanai mūsu valstī.

Tāpat vēlos pateikties Nīderlan-des, Polijas, ASV, Vācijas, Spānijas un Beļģijas kontingentam, kas šogad veic patrulēšanas misiju NATO gaisa telpā virs Baltijas valstīm. Pateicos arī Slo-vākijai par vienības nosūtīšanu dalībai militārajās mācībās.

ASV lēmums pastiprināt savu mi-litāro klātbūtni Baltijas jūras reģionā kalpo Latvijas, Eiropas un transatlan-tiskās drošības interesēm.

Dāmas un kungi!Pēdējo 100 gadu laikā Eiropas un

ASV liktenis ir cieši saistīts. Brīžos, kad esam sadarbojušies, lai stiprinātu mūsu kopīgo vērtību telpu un to aizsar-gātu, tas nācis par labu stabilitātei un mieram kontinentā. Brīžos, kad viens otram uzgriezām muguru, maksa bija augsta visiem. Tāpēc mūsu un ASV interesēs ir spēcīga alianse un cieša ASV un Eiropas sadarbība. Arī turp-māk mūsu sadarbības pamatā jābūt kopīgām vērtībām, starptautisko tiesī-bu principu un kārtības aizstāvēšanai, kā arī ciešām sabiedroto attiecībām. Pasaule nedrīkst atgriezties pie ietek-mes sfēru un brutāla spēka politikas. Esam gatavi aktīvam darbam ar jau-no ASV administrāciju un Kongresu,

Saeimas ārpolitikas debatesTurpinājums no 1. lpp.

Turpinājums 11. lpp.

Sestdien, 2017. gada 4. februārī Laikraksts „Latvietis“ 11. lpp.

lai NATO kļūtu vēl efektīvāks, kopīgi cīnītos pret terorismu, vienojoties par nepieciešamo stratēģiju un resursiem.

Ekselences! Dāmas un kungi!Šī gada martā mēs atzīmēsim Ei-

ropas Kopienas dibināšanas līguma jeb Romas līguma parakstīšanas 60. gadadienu.

Šī nav pirmā reize, kad Eiropas Savienībai ir jātiek galā ar grūtībām. Pirms gandrīz desmit gadiem mēs pie-dzīvojām dziļu ekonomisko krīzi, ku-rai šobrīd seko politiskie satricināju-mi. Līdz šim sarunās un kompromisos Eiropas Savienība vienmēr ir radusi iespējas un risinājumus problēmām.

Uzskatu, ka Eiropas Savienības līderiem ir jādod skaidrs vēstījums saviem pilsoņiem, ka galvenās priori-tātes ir drošība un labklājība. Par Lat-vijas un Eiropas nākotni nav jāraud un jāvaimanā, par to ir jācīnās.

Nav jāsapņo par federālu Eiropu un jāceļ gaisa pilis, bet ir jānostiprina tas, kas šajos gados ir sasniegts! Esmu pār-liecināts, ka Latvijas un visas Eiropas Savienības kopīgās interesēs ir spēcīga un vienota nacionālo valstu savienība.

Latvija stingri iestājas par nepie-ciešamību rast kopīgu platformu turp-mākajam darbam un aicina izvairīties no dalībvalstu dalījumiem grupās, izņemot formātus, kas nav pretrunā ar Eiropas Savienības principiem. Tas vienlīdz attiecas uz Eiropas Savienī-bas spējām krīžu novēršanā un mūsu gatavību stāties pretī hibrīddraudiem.

Ir nepieciešams stiprināt centie-nus novērst sabiedrību radikalizāciju un aizsargāt cilvēktiesības. Šo iemes-lu dēļ ir jāstiprina Eiropas Savienības rīcībspēja ārpolitikā. Galvenā loma Eiropas ārējā un drošības politikā būs Eiropas globālajai stratēģijai, kas tika pieņemta pērnā gada jūnijā.

Dāmas un kungi!Šogad Apvienotā Karaliste uzsāks

sarunas par izstāšanos no Eiropas Sa-vienības. Šī situācija atgādina stāstu par Vinniju Pūku un viņa draugiem: “Kristofers Robins gāja projām. Ne-viens nezināja, kāpēc viņš iet, neviens nezināja, uz kurieni viņš iet (..). To-mēr katram Meža iemītniekam bija skaidrs, ka tam beidzot jānotiek.”

Pagājušajā nedēļā Lielbritānijas premjerministre Terēza Meija iezīmē-ja Apvienotās Karalistes pozīciju un pamatprincipus attiecībā uz izstāšanās nosacījumiem. Latvija respektē šo po-zīciju, taču ir skaidrs, ka sarunas par tālāko ekonomisko attiecību modeli būs grūtas. Mūsu interesēs ir veidot ciešas Eiropas Savienības un Apvieno-tās Karalistes attiecības nākotnē, kas balstās uz abu pušu tiesību un pienāku-mu līdzsvaru. Mums ir svarīgs Latvijas valstspiederīgo tālākais liktenis Apvie-notajā Karalistē un turpmākā sadarbība

ekonomikas, ārlietu, drošības un aiz-sardzības jomā. Latvija augstu novērtē līdzšinējo Lielbritānijas ieguldījumu drošības stiprināšanā mūsu reģionā.

Gan drošības, gan visas Eiro-pas Savienības kontekstā Latvijai ir būtiska Ziemeļu un Baltijas valstu sadarbība un attīstība. Jau tagad re-dzam praktisku sadarbību enerģēti-kas, transporta un militārā jomā. Mēs turpināsim ciešu koordināciju Eiropas Savienības jautājumos.

Esmu gandarīts, ka aizvadītajos ga-dos ir nostiprinājies politiskais dialogs ar Beniluksa un Višegradas valstīm.

Latvijas stratēģiskais partneris un sabiedrotais Eiropā ir Vācija, jo mūs vieno ne tikai vēsturiskās saites, bet arī ciešs politiskais un ekonomiskais dialogs, kopīgas intereses un skats uz daudziem jautājumiem Eiropas un re-ģionālajā kontekstā.

Polija ir mūsu sabiedrotais drošības un daudzos Eiropas ārpolitikas jautāju-mos, mums ir izveidojusies laba sadar-bība aizstāvot, mūsu kopīgās drošības intereses. Mēs to turpināsim arī šogad!

Godātie deputāti!Ārlietu dienesta fokusā arī

2017. gadā ir praktiskais atbalsts Lat-vijas uzņēmējiem, īpaši transporta un loģistikas, pārtikas rūpniecības, infor-mācijas un komunikāciju tehnoloģiju, farmācijas, kokrūpniecības, tūrisma un augstākās izglītības eksporta nozarēs.

Latvijas uzņēmēji piedāvā kvalita-tīvu produkciju un pakalpojumus, un mēs ar to lepojamies, taču ir jāsaprot, ka mēs konkurējam ar mūsu kaimi-ņiem, un tāpēc pastāvīgi jāstrādā pie labākā piedāvājuma. Tas ir sevišķi ak-tuāli transporta un loģistikas nozarēs. Vēlos arī uzsvērt, ka tirgu atvēršana un apgūšana jābalsta uz uzņēmēju konkrē-tu vajadzību un interešu formulēšanu.

Nebūs iespējams panākt Latvijas ekonomikas straujāku izaugsmi tikai ar ārlietu dienesta un pieredzējušo dip-lomātu spēkiem. Diplomāti reprezentē mūsu valsti ārpusē. Bet tās biznesa un investīciju vidi veido šeit pieņemtie vai nepieņemtie lēmumi, šeit īstenotās vai līdz galam nenovestās reformas.

Latvijas konkurētspēja nav iespē-jama bez mājas darbu izpildes. Investī-ciju piesaistei būtiski ir aktīvi turpināt nepieciešamās reformas maksātnespē-jas jomā, pilnveidot tieslietu sistēmu, straujāk virzīties uz priekšu ar e-pār-valdes attīstību. Tāpat arī augstākās izglītības kvalitātei un inovāciju spējai ir milzu ietekme.

Ārlietu dienests darīs savu darbu. Arī vēl vairāk un aktīvāk strādājot ar ārējās tirdzniecības un investīciju pie-saistes jautājumiem. Investīciju pie-saisti un noturēšanu ietekmē ne tikai ģeopolitika, bet arī augstākminētie faktori.

Šogad galvenais uzsvars tiks likts uz tradicionālajiem tirgiem Baltijas jūras reģionā, kā arī strauji augoša-jiem eksporta tirgiem Ziemeļamerikā,

Ķīnā, Indijā, Japānā, Līča valstīs un Dienvidaustrumāzijā.

Godātie deputāti!Latvija vienmēr ir iestājusies par

līdzsvarotu Eiropas Savienības un kai-miņu politiku. 2017. gada nogalē Bri-selē notiks kārtējais Austrumu partne-rības samits, kurā Eiropas Savienība atkārtoti apliecinās Austrumu partne-rības nozīmi Eiropas Savienības ārpo-litikā un sniegs atbalstu valstīm, kuras ir noslēgušas Asociācijas līgumus – Ukrainai, Moldovai un Gruzijai.

Šogad beidzot ir jāievieš īstermiņa vīzu atcelšana Gruzijai un Ukrainai ieceļošanai Šengenas zonā.

Mēs redzam iespēju veidot kons-truktīvas attiecības ar mūsu kaimiņ-valsti Baltkrieviju, kā arī Armēniju un Azerbaidžānu, balstoties uz šo valstu definētajām interesēm un vēlmēm un Eiropas Savienības principiem. Mēs stingri iestājamies par Austrumu part-nerības valstu teritoriālo nedalāmību un tiesībām pašām izvēlēties savu lik-teni.

Dāmas un kungi!Krievija ir un būs mūsu kaimiņš.

Mēs nevarēsim uzlabot mūsu divpusē-jās attiecības, ja starptautiskajā politi-kā Krievija darbosies no spēka pozīci-jām un pārkāps starptautisko tiesību principus. Tāpēc mūs īpaši sarūgtina progresa trūkums Minskas vienošanās izpildē, kas neļauj risināt radušos kon-fliktus reģionā un tādā veidā ierobežo tālāku attiecību attīstību. Būtiski ir veicināt dialogu ar Krievijas pilsonis-ko sabiedrību un atmaskot Krievijas propagandas nepatiesību.

Latvija turpinās sadarboties ar Krieviju arī tajās jomās, kur sakrīt abpusējas intereses: esam pabeiguši robežas demarkāciju, noslēguši finan-šu līgumus par pārrobežu sadarbību, cieši sadarbojamies robežapsardzības un muitas jomās. Tuvākajā laikā notiks Starpvaldību komisijas sēde.

Godātie deputāti un cienījamās de-putātes!

Mūsu diaspora ir visā pasaulē – vairāk nekā 120 valstīs dzīvo ap 370 tūkstošiem Latvijas diasporas pārstāv-ju! Tieši mūsu tautieši ārvalstīs vei-do pirmo priekšstatu par Latviju. Tā diasporas daļa, kura joprojām uztur saikni ar Latviju, daudzviet ir nostip-rinājusies jaunajā mītnes zemē. Latvi-jas diaspora aktīvi veido un piedalās šo valstu ekonomiskajā un kultūras dzīvē. Viņi ir veiksmīgi uzņēmēji, strādā medicīnā, lauksaimniecībā vai starptautiskajās institūcijās. Pasniedz skolās un augstskolās, uzrāda izcilus rezultātus sportā un kultūrā. Daudzi aizbraukušie sniedz būtisku finansiālu atbalstu saviem tuvajiem Latvijā.

Latvijas diaspora un tās organizā-cijas ir Latvijas stiprais pamats un arī

Saeimas ārpolitikas debatesTurpinājums no 10. lpp.

Turpinājums 13. lpp.

12. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Sestdien, 2017. gada 4. februārī

Rolfam Ekmanim aizejot – 1929.02.10 – 2017.01.12.„esmu pret jebkāda veida diktatūru“

Rīts pienāca ar skumju vēsti – 12. janvārī mūžs noslēdzies Rolfam Ekmanim. Gluži kā tā rīta ziemas dzestrums un sīki rasinošais lietus, sirdī iedzēla smeldze – cilvēka mūžs kā nogrieznis pret mūžību. „Aizgājusi dzīva enciklopēdija“ (Valters Nollen-dorfs).

Rolfs Ekmanis dzimis 1929. gada 10. februārī, Rīgā; mācījies Rīgas 4. pamatskolā; pieder paaudzei, kuras izglītības un izglītošanās ceļš galveno-kārt noritēja svešumā, tomēr spēcīgu saiti ar Latviju. Par sevi 1959. gadā teicis: „Esmu rīdzinieks (pareizāk, āgenskalnietis) ar saitēm Zemgalē. Kara gadi mums visiem bija vairāk vai mazāk vienādi. Pēc dažādiem piedzī-vojumiem un pārdzīvojumiem nonācu Augsburgā, kur apmeklēju Ausekļa ģimnāziju (tolaik labi pazīstama lat-vieši skola Bavārijā, Dienvidvācijā); nodarbojos ar sportu un arī skolotā-ju šmaukšanu. [..] Amerikā nonākot (1950. gadā), laipnais onkulis Sams mani pievāca uz diviem gadiem un nodarbināja kā krievu un vācu valodas tulku.“ 1954. gadā Rolfs Ekmanis, sa-skaņā ASV likumdošanu kā atvaļināts ASV bruņoto spēku karavīrs, ieguva ASV pavalstniecību.

Pēc karadienesta iestājās Viskon-sīnas Universitātē, bakalaura un ma-ģistra grādus Austrumeiropas un slā-vu studijās. Iesaistījās asistenta darbā tajā pašā universitātē un strādāja pie pētījuma Vilis Lācis as a Soviet Wri-ter, 1957. gada rudenī ieguva Master of Arts grādu Austrumeiropas jautā-jumos par darbu Latviešu literatūras boļševizēšanās. 1958. gada rudenī, pēc pusotra gada bibliotekāra dar-ba Milvoku pilsētas bibliotēkā, kopā ar ģimeni pārcēlās uz Jūtas pavalsti, strādāja Jūtas Universitātē, vienlaikus strādājot pie pētniecības projekta par kultūras jautājumiem padomju oku-pētajā Latvijā (The Cultural Scene in Soviet Occupied Latvia: 1940–1960).

1960. gadā saņēma valsts stipendi-ju studijām Blūmingtonā un speciali-zējās krievu, serbu, horvātu un slovēņu literatūrās un strukturālā lingvistikā.

1970. gadā saņēma Amerikas Filozo-fijas savienības stipendiju pētniecī-bai – par Raini (arhīvu studijas Somi-jas, Zviedrijas un Vācijas bibliotēkās, Raiņa un Aspazijas fondā); 1983. gadā PBLA stipendija pētījumam Latvie-šu literatūra padomju varas laikā no 1970. gadu vidus līdz mūsdienām. Plašās valodu un cittautu literatūras zināšanas pavēra plašas iespējas peda-goģiskajam un zinātniskajam darbam (mācībspēks arī Dienvidfloridas Uni-versitātē, Arizonas Valsts universitā-tē). Rolfs Ekmanis 1982. gada vasarā Rietummičiganas Universitātes latvie-šu studiju kursos mācīja seminārveida kursu par latviešu literatūra Padomju Latvijā.

No pirmsākumiem Rolfs Ekmanis piedalījās Baltijas studiju konferen-cēs, Jaunās Gaitas 16. un 18. numurā (1958) publicēta viņa pirmā apcere par komunistu literatūras fiktīvo pasauli, par okupētās literatūras apspiešanu Latvijā, ziņojumi un fotoreportāža; tur publicētas apceres par kultūras dzīves iezīmēm padomju Latvijā kopš 60. gadu beigām, bija Režīms un litera-tūra nodaļas redaktors (1965-1989); arī rakstu jaunatnei Ceļinieks redakcijas loceklis (1959), kur 1960. gadā ieviesa jaunu nodaļu Totalitārisma profilā.

Rolfs Ekmanis bija starptautiski pazīstams zinātnieks Padomju Savie-nības literārajā politikā un literatūrā, speciālists Baltijas tautu literatūrā. Viņš latviešu literatūru un literātus centies ievest plašā starptautiskā apri-tē. Rolfs Ekmanis vienmēr bijis brīva personība ar plašu redzesloku. Ilgus gadus arī bibliogrāfs International Language Association of America; katru gadu publicē MLA Bibliogra-phy). Viņa analītiskās publikācijas par latviešu literatūru un literāriem pro-cesiem lasāmas dažādos cittautu iz-devumos, tostarp The Baltics Review, Acta Baltica, Books Abroad, Journal of Baltics Studies, Lithuanus sējumos, žurnālā East European Quarterly (Kolorado Universitāte), arī dažādās literatūras enciklopēdijās, piemēram, The Modern Encyclopedia of Russian and Soviet Literatures, Encyclopedia of World Literature in the 20th Cen-tury; recenzējis trimdā un okupētajā Latvijā iznākušos literāros darbus un rakstījis par latviešu literatūras prob-lēmām izdevumos Jaunā Gaita, Ceļa Zīmes, Archīvs, Universitas u.c. Par latviešu literatūru publicējis raks-tu grāmatā Discordant Voices. The Non-Russian Soviet Literature (1973), kur centrā ir padomju režīma un lite-ratūras attieksmes. Latvju Enciklopē-dijas papildsējumam sagatavoja rakstu Okupētās Latvijas literatūra un literā-ti (1962-1977).

Rolfs Ekmanis 70. un 80. gados

līdztekus pētnieciskajam darbam bija Latvijas redakcijas vadītājs Radio Brī-vā Eiropa un sagatavojis simtiem prog-rammu, recenziju raidījumiem, vairā-kus gadus strādāja arī radio redakcijā Minhenē. Ilgus gadus bijis arī PBLA izdevuma Latvija Šodien (1980-1991) redaktors, kur lasāmas viņa intervijas, raksti, recenzijas. 1992. gadā viņš at-griezās akadēmiskajā darbā Arizonas Universitātē. 1998. gadā ievēlēts par LZA ārzemju locekli literatūrzinātnē un valodniecībā.

Rolfa Ekmaņa fundamentālā grā-mata Latvian Literature under the Soviets 1940-1975 (1977; 1979. gadā Barona prēmija) ir vērtīgs avots pa-domju laika studijām. Gaidot šīs grā-matas iznākšanu teikts: „Tā būs pirmā praktiskā rokas grāmata un informā-cijas avots par mūsu literatūras un kultūras sovjetizēšanu un par latviešu rakstnieku pretošanos tai, skarot arī literatūras stāvokli Padomju Savie-nībā un tās satelītu valstīs.“ Tajā bez literatūras pētniecībai derīgiem fak-tiem aprakstīta arī Latvijas toreizējā ikdiena ar visām pārestībām tik pama-tīgi, ka šis darbs ilgus gadus derēja par rokasgrāmatu cittautiešiem attiecībā uz apstākļiem Latvijā vispār. „[..] grā-mata ir ļoti derīgs stūrakmens visiem, kas cenšas iedziļināties ne tik vien padomju Latvijas literatūrā, bet visā mūsu tautas nesenā likteņa problemā-tikā. [..] Grāmata ir visai derīgs ceļrā-dis Latvijas apmeklētājiem. Ekmanis meistarīgi iezīmē mūsdienu Latvi-jas literatūras daudzpusīgo seju: no vienas puses tā ir daļa no „padomju multinacionālās literatūras“, no otras puses, turpinājums vispārējai latviešu literatūras tradīcijai, un no trešās – tā ir kaut kas pavisam savdabīgs, litera-tūra, kas atsedz latviešu tautas dzīvi un jūtas zem padomju varas.“ (Rasma Šilde-Kārkliņa)

1996. gadā literatūrzinātnieks, re-daktors un sabiedriskais darbinieks Rolfs Ekmanis saņēma Ērika Raistera Piemiņas fonda balvu – „piešķirta par viņa darbošanos trejādos virzienos: par rietumu pasaules iepazīstināšanu ar latviešu dzīvi zem padomju jūga; par latviešu trimdas saimes informē-šanu attiecībā uz notikumiem un vir-zībām Padomju okupētajā Latvijā; un par toreiz grūti iegūstamu ziņu piegā-dāšanu latviešu tautai ar radio raidī-jumu palīdzību.“

Pazīstams arī kā Māris Rauda. Viņa interešu lokā latviešu literatū-ra, procesi, redzamais, nojaušamais, apjaušamais padomju posma latviešu rakstniecībā. Viņam svarīgi bija ap-jaust un šķetināt padomju ideoloģijas saaustos neredzamos tīmekļus, atro-

Rolfs Ekmanis.

Turpinājums 14. lpp.

Sestdien, 2017. gada 4. februārī Laikraksts „Latvietis“ 13. lpp.

mūsu valsts drošības pamats. Saiknes stiprināšana starp Latvijas valsti un diasporu ir vitāli svarīga un šo saikni no valsts puses ir patstāvīgi jāatbalsta. Vēlos pateikties mūsu diasporai un vi-sām Latvijas diasporas organizācijām par līdzšinējo aktīvo darbu pasaulē. Aicinu arī turpmāk kopīgiem spēkiem visā pasaulē aizstāvēt Latvijas politis-kās un ekonomiskās intereses.

Tuvojas mūsu valsts – Latvijas, simtgade. Neatkarīgi, cik tuvu vai tālu šobrīd esam no Latvijas, mūsu valsts simtgades svinības nav iedomājamas bez mums pašiem. Un mēs ikviens varam sagādāt dāvanu mūsu valstij – paveikt konkrētas un praktiskas lietas, kas veicina Latvijas tautsaimniecību, konkurētspēju un atpazīstamību pa-saulē. Svinēsim mūsu valsts simtgadi Latvijā un pasaulē – ar darbiem un katru dienu!

Dāmas un kungi!Neatkarīga valsts ir milzīga privi-

Saeimas ārpolitikas debatesTurpinājums no 11. lpp.

PATEICĪBASirsnīgi pateicos mācītājam Dainim Markovskim un ērģelniekam Markum Dragūnam par manas dzīvesbiedres Ērikas Ābeles izvadīšanu pēdējā gaitā šai saulē.

Paldies saimniecei Vilmai Puķei un viņas palīdzēm, kā arī Ērikas dēlam Guntim, maniem draugiem Kārlim un Inārai Žubeckiem, Jānim Saltupam un Mārai Kūlniecei par palīdzēšanu izvadīšanā.

Pateicos visiem līdzjūtības apliecinātājiem, kas deva man spēku, un ziedotājiem Vītolu fondam Ērikas piemiņai.

Kārlis Ābele

lēģija, atbildība un neatlaidīgs darbs, lai to saglabātu un attīstītu. Daudzas lietas, kas šķita pašsaprotamas, tādas vairs nav.

Mūsu laikmets uzliek īpašu atbil-dību par lēmumiem, kuri ietekmē kat-ra indivīda ikdienas dzīvi. Tieši katra indivīda, starptautisko organizāciju un nacionālo valstu politiķu rīcība un lē-

mumi noteiks, kādā pasaulē dzīvosim šodien, rīt un turpmākos gadus.

Mums tas ir jāatceras, lemjot par iekšējo un ārējo politiku!

Paldies par uzmanību!LR ārlietu ministrsEdgars Rinkēvičs

2017. gada 26. janvārī

„Vispār būs tā – pa-priekš dejošu, tad kaut ko piedzīvošu, lai būtu par ko rakstīt, un izstu-dēšu filozofiju, lai varētu visu kopumā apzināties; katram tādēļ būtu jāstu-dē filozofija, lai nenodzī-

votu savu dzīvi ciet acīm.Neprecēšos, mantas nebūs, lai

būtu brīva un varētu braukt, kur patīk, lai nekas nesaistītu uz vietas. Nu un četrdesmit gados es taisīšu pašnāvību, lai nebūtu jābūt vecai,“ tā reiz rakstīja gleznotāja Biruta Baumane savā grā-matā Es dzīvoju.

Jā, tā viņa arī bija, kā stāsta par sevi – „Es to (dzīvi) esmu dzīvojusi negantā kaislībā un aizrautībā.“ Un grāmatu beidza ar: „Manas dzīves ugunsgrēks ir nodzisis. Tikai zem pel-niem vēl kādreiz uzplaiksnī sarkana ogle, kad uzpūš.“

Pēdējie teikumi ir uzrakstīti 1993. gadā, viņai jau ritēja 71. gads. Var jau būt, ka ugunsgrēks patiesi vairs ne-liesmoja tik koši un karsti kā jaunības dienās, taču arī turpmākie gadi nebija nemaz tik rimti, ogles neplēnēja aiz-mirstas. Biruta Baumane droši vien ci-tādāk neprata, viņa dzīvoja pilnu krūti, ar plašu vērienu un pilnos auļos. Vienī-gi pēdējā laikā bija citādāk – bija spiesta sēdēt mājās, piekalta pie gultas, pama-zāk ausis kļuva nejūtīgākas, acis zaudē-ja savu gaišumu, taču vienalga viņa bija un palika Biruta Baumane, gleznotāja, kurasprāt, visam bija jānotiek tā, kā viņa iedomājusies, un ne citādāk.

Nebija Biruta Baumane Dieva dā-vana, daudzi no gleznotājas dabūja ciest viņas pašpārliecinātības, paštaisnības dēļ, taču viņa bija ārkārtīgi talantīga. Tas visu atsvēra, attaisnoja. Tā viņa sevi aizstāvēja, lai pastāvētu. Bērnībā un jaunībā viņa gribēja būt balerīna, dejot uz Baltā nama skatuves. Iekšējā enerģija bija tik aumaļaini spēcīga, ka vienlaikus studēja arī filozofiju, bet tad iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā, kur mācījās pie Valdemāra Tones, Vil-helma Purvīša un kuru beidza Jāņa Lie-piņa pārraudzībā jau krietni pēc kara.

Tālāk seko ārkārtīgi spraigi glez-nošanas gadi, kas turpinās līdz laikam, kad rokai kļuva grūti saturēt otu un acīm saredzēt krāsu nianses. Biruta Bauma-ne mākslai piegāja ar ārkārtīgi izteiktu atbildības izjūtu. Tā vien liekas, ka vi-ņai nav neviena pavirša darba, ik glez-nā ielikta sirds un iekšējā degsme. Viņa strādāja visos žanros, arī tēmu loks bija plašs – “rāma apcere par cilvēku dar-ba un atpūtas mirkļiem žanra gleznās, prieka vai traģisma uzjundījumi cirka, teātra motīvos, likteņa zīmes mazpil-sētu ainās, pasaules pamatīgums klu-so dabu priekšmetos,” kādreiz rakstīja Ingrīda Burāne. Vēl jāpiemin portreti, kas visbiežāk risināti sadzīves žanra ro-bežās, bet kuros atklājās modeļu mūža daudzplākšņains vēstījums un dziļums.

Biruta Baumane bija lieliska zīmē-tāja, arī ar līnijām stāstīdama par dzī-ves smagumu un iekšējo spēku, prieku un traģismu. Tam palīdzēja visai attu-rīgais krāsu pielietojums. Nevar nepie-minēt darbu stabilo kompozīciju, kurā

iekodēta latviskā pasaules uztvere. Viņa nelocījās varas priekšā, bet glez-noja to un tā, kā atzina par pareizu un kā viņai teica priekšā senču gudrība, ieslēpta tautas garamantās un ētiskajā attieksmē pret dzīvību un apkārtējo vidi. Biruta Baumane bija latviete līdz kaulu smadzenēm, ne brīdi neizlieko-ties, nelokoties, taču tas nenozīmē, ka viņa izvairītos no pasaules kultūras augstākajiem sasniegumiem. Klasiskā mūzika un lieliska literatūra bija viņas spēka un iedvesmas avots. Viņa bija viengabalaina personība, nesadalāma, tāda palika visu mūžu.

Viņas gājumu turpinās meita glez-notāja Laine Kainaize un mazbērni Anna un Krišjānis.

Dziļā cieņā Birutas Baumanes ta-lanta priekšā galvu noliec

Māris Brancis un laikraksts „Latvietis“

Biruta Baumane1922.g. 6. jūnijā, Tērvetē – 2017.g. 21. janvārī, Rīgā

Biruta Baumane. Pašportrets ziemā.

14. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Sestdien, 2017. gada 4. februārī

Mūžībā aizgājusi

ĒRIKA ĀBELEdzimusi 1934. gada 14. jūnijā, Rīgā

mirusi 2017. gada 20. janvārī, Melburnā

Viņu ar mīlestību atcerēsies vīrs Kārlis,dēls Guntis un radi Austrālijā un Latvijā

Vedat mani dziedādami, Nevedat raudādami; Lai iet mana dvēselītePie Dieviņa dziedādama!T.dz.

✝

FRATERNITAS CURSICA

Fil! dib! OSVALDS “OSIS” AIZSTRAUTSdzimis 1923. g. 20. jūlijā, Slokā

miris 2016. g. 29. decembrī, Rīgā

Mūsu mīļais draugs, Tu būsi mūžam mums pie sirds un atmiņām

Austrālijas F!C! SaimeSIT TIBI TERRA LEVIS

✝Mūžībā aizgājusi

ĒRIKA ĀBELEIzsakām visdziļāko līdzjūtību Kārlim Ābelem un piederīgajiem

Elīna, Ēriks, Ilze un Gunārs

Brīdi laiks man dzīvot, Nedzīvot saules mūžu;Ūdenim, akmeni,Tiem dzīvot saules mūžu.

dot arī paliekošas vērtības, pusvārdos teikto. 1999. gada viņš saņēma Triju Zvaigžņu ordeni.

Kopš 211. Nr. (1998) Rolfs Ek-manis bija Jaunās Gaitas redaktors, 2016. gada ziemas 287. numurs nu palicis pēdējais. Rolfs Ekmanis ap-galvojis, ka ir vienmēr centies dzīvot mūsu brāļu lietuvju un igauņu, kā arī, pats par sevi saprotams, ASV kultūrā, taču savā darbībā nonācis pie būtiski svarīga secinājuma: „Vairāk vai ma-

zāk sistemātiskā iedziļināšanās dažā-dos slavu, skandināvu, anglosakšu un latiņamerikāņu tautu rakstniecības periodos un folklorā man, piemēram, mācīja arī to, cik neizsakāmi vērtīga ir mūsu pašu daiļrade.“

Viena mūža garumā tik daudz pa-veikts, tik daudz liecību atstāts mums, palicējiem. Kaut mēs nesastapāmies dzīvē, tomēr neklātienē rakstos esam tikušies bieži. Paldies par labvēlīgo attieksmi pret manu trimdas literāro procesu pētniecību. Man tas šaubu brīžos ir nozīmējis daudz.

Lai spēks ģimenei šajā skumjajā

laikā, īpaši meitai Indrai, kuru satiku vienā no viņas viesošanās reizēm Lat-vijā, arī Jaunai Gaitai veltītā 60gades sarīkojumā. Ar Rolfu Ekmani reizē ir aizgājusi krietna daļa latviešu trimdas kultūras un sabiedriskās rosmes, arī viņa spēja redzēt, saredzēt un saklausīt arī to, kas aiz vārdiem, vārdos ieslēpts. Un Jaunajai Gaitai, kaut arī tā šobrīd palikusī bāreņos, gaita ir jāturpina.

„Tevi, Rolf, ar godu sagaida lielais viņsaules pulks, piemin palikušie, at-cerēsies tie, kam vēl jānāk.“ (Valters Nollendorfs).

Inguna Daukste-Silasproģe

Rolfam Ekmanim aizejotTurpinājums no 12. lpp.

Sestdien, 2017. gada 4. februārī Laikraksts „Latvietis“ 15. lpp.

Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumiAdelaidēSestdien, 4.  febr., plkst. 9.30 mācību gadu uzsāk pamatskola atsākas. Infor-mācijai par vidusskolu un pieaugušo apmācību rakstīt uz adelaidesskola@gmail.comSvētdien, 5. febr., plkst. 9.30 Tālavas Mazajā zālē novuss. Adelaides Latvie-šu sporta klubs (ASK) ir atsācis dar-bību un sagaida sekmēm bagātu Jauno gadu. Gaidām jaunus un ne tik jaunus spēlētājus! ASK priekšnieks Jānis Lin-dbergs.Svētdien,  5.  febr., plkst. 11.00 LAI-MAS Pavārmākas kursi.Pirmdien, 6.  febr., plkst. 10.00 Dau-gavas Vanagu namā Vanadžu sanāks-me.Ceturtdien,  9.  febr., plkst. 19.00 –

21.30 Daugavas Vanagu namā DV vīru koris Daugava atsāks savus mēģinā-jumus. Mācāmies latviešu karavīru dziesmas DV sarīkojumiem. DV vīru kora valde un diriģente sirsnīgi aici-na bijušos un jaunus dziedātājus nākt mūsu pulciņā.Sestdien, 11. febr., atsākās DV namā sabiedriskā dzīve, pusdienas, bāra pa-kalpojumi, bāra telpas jaunās grīdas iesvētīšana. Likteņa Līdumnieki turpi-nājums. Pārdošanā rupjmaize.Svētdien, 12. febr., plkst. 9.30 Tālavas Mazajā zālē novuss. Gaidām jaunus un ne tik jaunus spēlētājus! ASK priekš-nieks Jānis Lindbergs.Svētdien,  12.  febr., plkst. 13.30 – 16.30 ALB namā ALB ielūdz uz Vīnes operas izrādi Nabucco (Džuzepe Ver-di). Ieejas maksa: $15. Ieejas maksā ie-

kļauti atspirdzinājumi starpbrīdī.Pirmdien,  13.  febr., plkst. 19.00 Tā-lavas mazajā zālē ALB kora Dziesmu Laiva mēģinājumi. Mēģinājumi no-tiek reizi nedēļā, pirmdienas vakarā. Paplašināsim repertuāru, gatavosi-mies uz Baltā galda ALB koncertu un Dziesmu svētkiem 2018.g. Rīgā. VISI MĪĻI AICINĀTI!Svētdien, 19. febr., plkst. 9.30 Tālavas Mazajā zālē novuss. Gaidām jaunus un ne tik jaunus spēlētājus! Adelaides Sv. Pētera draudzePrāv. Dr. J.PriedkalnsSvētdien, 5. febr., plkst. 11.00 Epifā-nijas 5. svētdiena, dievkalpojums ar dievgaldu.

Turpinājums 16. lpp.

DatumiVārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi28. janvārīKārlis, Spodris1922. rakstnieks, reliģijas vēsturnieks Andrejs Johansons.1926. sabiedrisks darbinieks DV orga-nizācijā Austrālijā Helmuts Vabulis.1937. dzejnieks Vitauts Ļūdēns.1937. Latvijas Republikā pieņemts Ci-villikums.1942. ģitārists un dzejnieks Andris Kārkliņš Andre el Leton.1977. Latvijas basketbolists Sandis Buškevics.

29. janvārīAivars, Valērijs1862. žurnālists, dramaturgs Teodors Hāns.1947. Vācijas/Latvijas politiķis Joahims Zīgerists.

30. janvārīTīna, Valentīna, Pārsla1937. iesvētīts Višķu pagasta un skolas nams Daugavpils apriņķī.1943. sabiedriska darbiniece Austrāli-jā Elga Ķēniņa.1952. dramaturģe Lelde Stumbre.1972. latviešu basketbolists un treneris Agris Galvanovskis.

31. janvārīTekla, Violeta1887. gleznotājs Kārlis Miesnieks.1897. militārs darbinieks, Latvijas Brīvības cīņu dalībnieks, LKOK Jānis Skujiņš.1912. dzejniece Velta Toma.1982. latviešu hokejists Jānis Sprukts.

1. februārisBrigita, Indra, Indris, Indars

1752. vācu t