Laikraksts 'Latvietis' 295 · 2014. 2. 8. · 2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2014. gada 5. februārī DV Adelaides noda-ļas priekšnieks Imants Kronītis ir kārtīgs

Tikšanās 2013. g. 14. decembrī plkst. 11 Mercure Treasury Gardens viesnīcā, 13 Spring St., Melburnā.

Ilze Nāgela: Tikāmies un runā-jām ar Jums vairāk nekā gadu atpakaļ, kad bijāt iepriekšējo reizi Melburnā, Austrālijā. Toreiz jūs ar kolēģiem no Ārlietu ministrijas devāties uz Kan-beru, lai tiktos ar Austrālijas valdības pārstāvjiem, kā arī uz Jaunzēlandi, lai parakstītu starpvalstu līgumus.

Toreiz Jūs sacījāt, ka Jūsu vizī-te ir tāda pulksteņu salīdzināšana, konsultācija starp abu zemju ārlietu ministrijām un kā vienu no svarīgā-kajām, ko toreiz minējāt, bija Latvijas pieteikums OECD (Organisation for Economic Co-operation and Develop-ment – Ekonomiskās sadarbības un

Šī gada 25. janvā-rī sidnejiešiem bija iz-devība izdancoties un sadziedāt kopā ar mūsu iecienītu draugu, Lat-vijas muzikantu Artūru Uškānu. Artūrs ir labi

pazīstams kā ģeniāls cilvēks un apdā-vināts muzikants visiem, kas ir pie-

dalījušies Vasaras vidusskolā un Trīs-reiztrīs (3x3) saietos kopš 2001. gada un mācījušies no viņa dančus un dzies-mas. Artūrs ir tas, kurš iepazīstināja Austrālijas latviešus ar dančiem, kuri ir tagad tik populāri latviešu sabiedrī-bas sarīkojumos. Pateicoties Artūram, mēs visi ar sajūsmu lēkājam Pankūk-danci, Cūkas driķos, Einam šeinam,

Skroders, Barabolja, Krakovjaku un daudz citus dančus!

Arī šogad Artūrs kopā ar sievu Intu piedalījās 3x3 saietā un Vasaras vidusskolā. Pirms viņi izlidoja uz mā-jām – uz Daugavpili, Artūrs ar Intu kopā ar Sidnejas latviešu muzikantiem

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: [email protected]

Laikraksts LATVIETIS www.laikraksts.comAustrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide

Nr. 295 2014. gada 5. februārī TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991

9HRLINH*gjjaac+

SatursAustrālijas ziņas ..1, 2, 3, 4, 5, 7, 12, 13, 15Latvijas ziņas ...................1, 9, 10, 12, 13, 15Latvieši pasaulē ...........................3, 7, 13, 14Redakcijā .............................................................3AL55KD ........................................................... 1, 5Intervija – Andris Teikmanis.......1, 12, 133x3 Austrālijā ...............................................6, 7Pēteris Greste ...................................................7Māra Branča skatījums ................................8Margaritai Stārastei 100..............................9Jauns CD .............................................................9Aina Gailīte .............................................. 10, 15Latviešu Dziesmu svētki Kanādā ..13, 14Lasītājas vēstule ............................................11Datumi ...............................................................15Sarīkojumi un ziņojumi ............................16Eiro kurss ...........................................................16

Danču vakars ar Artūru UškānuSarīkojums par labu Sidnejas Kultūras dienām

No kr.: Pirmā rindā: Elita Luce, Vēsma Putniņa, Aija Dragūna, Daina Kaina. Otrā rindā: Ojārs Greste, Andra Rone, Tālis Štubis, Kārlis Dragūns, Iveta Rone. Trešā rindā: Sandra Dragū-na, Ivars Štubis, Inta Uškā-ne, Jānis Čečiņš, Artūrs Uš-kāns, Andris Kariks, Linda Ozere, Voldis Kains.

FOTO

Edg

ars G

rest

e

Turpinājums 5. lpp.

Tikšanās ar Latvijas vēstnieku Austrālijā un Jaunzēlandē Saruna ar Andri Teikmani


Andris Teikmanis Latvijas konsulātā Melburnā 2012. g. 28. oktobrī.

FOTO

Gun

ārs N

āgel

s

AL55KD rīcības komiteja ar muzikantiem: „Mēs gaidām Tevi Kultūras dienās!“.

2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2014. gada 5. februārī

DV Adelaides noda-ļas priekšnieks Imants Kronītis ir kārtīgs cil-vēks, un savu desmit gadu valdīšanas laikā ir pieradinājis arī tautu pie kārtības. Visi DV sarī-kojumi vienmēr sākas

punktīgi 14os, taču šoreiz pulkstenis aizsteidzās sākumam priekšā par ve-selām divarpus minūtēm, un sešdesmit otrās gadadienas atzīmēšana sestdien, 1. februārī sākās ar nokavēšanos. Ak, vai!

Ja arī Kronītis uztraucās, tautai bija gluži vienalga, jo visādi citādi, sarīkojums bija uz ūsiņu. Imants un dzīves biedre Astra, nodaļas sekretāre, vienmēr izdomā kaut ko interesan-tu ko tautai likt priekšā, un tā arī šo-reiz. Vispirms jau atbildība par svētku cienasta organizēšanu uzgūlās pašai Astrai uz pleciem, lai šoreiz Vanadžu priekšniece Regīna Berķe, pirms pāris dienām Vanagos bēru mielastu gatavo-jusi, varētu atpūsties. Tā nu iznāca, ka cienasta galdā varējām baudīt uzkodas pēc jaunām receptēm.

Adelaides svilinošā vasara turpina darīt savu lietu, – ārā gaisa temperatū-ra sasniedza 43°C, bet DV namā 50-60 apmeklētāji baudīja patīkamu vēsumu, jo visi vēsinātāji ar pilnu jaudu strādā-ja jau no iepriekšējā vakara, dzesinot telpas. Nebūs patīkams elektrības rē-ķins, bet svarīgāka ir svētku viesu ēr-tība un labklājība.

Svinības sākās kā parasts ar noda-ļas priekšnieka Imanta uzsaukto DV devīzi Daugavas Vanagi, sasauksi-mies! Saņēmis no Vanagiem atbildi: Jā, sasauksimies!, viņš aicināja prā-vestu Jāni Priedkalnu pateikt dažus vārdus. Prāvests atgādināja, ka visus šos gadus Dieva svētība ir pavadījusi Vanagu saimi un darbus, jo tie ir biju-ši veltīti kalpošanai – par labu grūt-dieņiem, trūcīgajiem, leģionāriem un kara invalīdiem Latvijā, kā arī latviešu kultūras un valodas saglabāšanai ār-zemju latviešu jaunatnes vidū. Trim-

das Vanagos neviens nav iestājies, lai kļūtu bagāts vai slavens, bet lai kalpo-tu citiem. Sevišķa cieņa un pateicība jāizrāda Vanadzēm (Adelaides kopa dibinājās tanī pašā gadā, kad nodaļa), jo tieši viņas ar savu nemitīgo darbu kalpo visvairāk, un tura tos vīrus pie kārtības!

DV himna Še kopā mēs, biedri iz-skanēja sevišķi izjusti un sirsnīgi.

Sekoja priekšnieka atskats sešdes-mit divu gadu darbā un ļaudīs. Atcerē-jāmies biedrus, kuri sen jau dus smil-šu kalniņā, pa šiem gadiem aptuveni seši simti: Ak, retākas rindas ik gadus mums tiek... Kādreiz nodaļas saraks-tā varēja saskaitīt pieci simti biedrus. Tomēr, mums palikuši vēl divi noda-ļas dibinātāji, Artūrs Berķis un Juris Dancis, kurus apsveica ar ziediem. To-reizējie jaunekļi kļuvuši par sirmgalv-jiem, bet kalpo valdē tikpat dedzīgi vēl arvien.

Priekšnieks nosauca visu bijušo priekšnieku (astoņi Vanagi) un priekš-nieču (17 Vanadzes) vārdus, un paka-vējās atmiņās par dažādām nozarēm, kas kādreiz darbojušās nodaļas pa-spārnē: tautas dejas, dziedoņu grupa Jautrie vecīši, Drāmas Studija, Pūtē-ju orķestris (kurš turpina darbību vēl šodien kā Adelaide Village Band un labi atceras savas latviskās saknes), volejbols, futbols, vieglatlētika, šauša-na un minēja tās, kuras vēl darbojās, piemēram, Vīru koris Daugava un Vanadžu dziesmu ansamblis. Daudzie sarīkojumi, referāti, Globālās Dienas, Vanadžu rosība līdzekļu vākšanas no-lūkos... utt, utt, viss liecina par rosīgu, čaklu, veselīgu nodaļas dzīvi darba un Tēvijas mīlestību.

Svētku kliņģerim svecītes nopūta Imants un Regīna, un nodaļas paveik-tam darbam par godu nodziedājām Nevis slinkojot un pūstot.

Tā kā ļaužu tukšie vēderi sāka izkliedēt viesu nedalīto uzmanību, aicinājām visus pie uzkodu galda, lai ar atjaunotu enerģiju varētu nodoties pēcpusdienas izklaidēm, proti, dzie-dāšanai un Imanta uzņemtām videofil-

Ar divarpus minūšu nokavēšanos...!DV Adelaides nodaļas gadasvētki Vanagu namā

Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855

Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219

SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA

Tel/fakss: (03) [email protected]@netspace.net.au

www.laikraksts.comEditor: Dr. Gunars Nagels

Associate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas cena drukātam

laikrakstam: $70 par 20 numuriem vai $180 par 52 numuriem ar

piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt uz vārda:

„Sterling Star Pty Ltd“.Sludinājumu cena: $5 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā.

Content and design:© Sterling Star 2013.All rights reserved.

Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija

patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā.

Gadasvētku dalībnieki.

FOTO

Art

ūrs B

erķi

s

Imants Kronītis un Regīna Berķe.

FOTO

Ilga

Vēv

ere

Divi no nodaļas dibinātājiem. No krei-sās: Juris Dancis un Artūrs Berķis.

FOTO

Gun

ta R

udzī

te


Trešdien, 2014. gada 5. februārī Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp.

Jāna Andersone graduēšanas dienā Londonā.

Jāna Andersone pērn ieguvusi maģistra grādu kriminoloģijā Londo-nas Kingsa koledžas (King’s College) Universitātē. Graduēšanas ceremonija notika š.g. 28. janvārī. Paralēli stu-dijām, Jāna strādāja labdarības orga-nizācijā Brodveja (Broadway), kura nodarbojas ar atbalsta sniegšanu bez-pajumtniekiem, piedāvājot naktsmājas un palīdzību atrast iemītniekiem pa-stāvīgu dzīvesvietu. Jāna ieguva savu pamatgrādu humanitārās zinātnēs Mo-naša (Monash) Universitātē, Melburnā 2009. gadā.

AA

RedakcijāSveicināti, lasītāji!Austrālijā šī ir kar-

sta vasara. Pat Melbur-nu, tālu no Austrālijas tropiem un tuksnešiem, bieži no Rīgas šķīra kādi 50-60°C. Ja Austrāli-

jas latvieši gatavojas latviešu skolu atsākšanai, tad Latvijas austrālieši tikko atzīmēja Austrālijas dienu ar gadskārtējo kriketa spēli. Tiesa, šoreiz ne Ziedoņdārzā vai Esplanādē kā citus gadus, bet ievērojami siltākā Zelta bo-linga centrā.

Austrālijas diena – 26. janvāris – sakrīt ar Latvijas de jure atzīšanas dienu, tāpēc vienmēr pastāv šī seviš-ķā saite abu valstu starpā. 1921. gada 26. janvārī kara uzvarētāju – Antantes Augstākā padome Lielbritānijas, Fran-cijas, Itālijas, Japānas un Beļģijas vār-dā nolēma atzīt Latviju un Igauniju de jure. Pirmā valsts, kas de jure atzina Latviju bija, protams, Padomju Krievi-ju, kad tā parakstīja miera līgumu ar Latviju jau 1920. gada 11. augustā. Šo de jure mēs esam visu laiku uzturēju-ši, kaut arī bija garāks starpgadījums, kad ar de facto tas tā nebija.

Ar de jure nāk ne tikai tiesības, bet arī pienākumi. Bet pienākumi pret ko? Kam ir šī mūsu valsts? Kāpēc ir Latvija? Ar preambulu mēģināsim to noformulēt, bet viens ir skaidrs bez jebkādas preambulas – Latvijas valsts uzdevums ir sargāt latviešu tautu un aizstāvēt mūsu intereses visā pasaulē. Mēs redzam, kā kaimiņzeme sakās aizstāvēdama cilvēkus, kuri nav tās pilsoņi, bet ir tikai tai tautībai piede-rīgi, kuras vārdā tā valsts ir nosaukta.

Es uzskatu, ka viens no Latvijas valsts pienākumiem ir aizstāvēt lat-viešus visā pasaulē, neraugoties uz to, vai tie ir Latvijas pilsoņi, vai nav. Jaunpieņemtais pilsonības likums at-ļaus daudziem latviešiem formāli pie-reģistrēt savu piederību mūsu valstij, bet ne visi varēs vai vēlēsies izmantot šo iespēju. Protams, Latvijas valsts pienākums ir arī aizstāvēt visus Lat-vijas pilsoņus visā pasaulē, neatkarīgi no to tautības.

Latvija tagad sludina Eiropas vēr-tības, to starpā brīvo presi. Bet kā mēs labi zinām, ne visur prese ir aizsargāta no valsts mēģinājumiem to iebiedēt, lai tā ziņotu tikai valdībai tīkamas lie-tas. Savelkot kopā ar sākumā minēto Austrāliju, spilgts piemērs, kad valsts ierobežo preses brīvību ir notikumi Ēģiptē, kur Austrālijas latvietis, god-algotais žurnālists Pēteris Greste jau kopš pagājušā gada 29. decembra atro-das apcietinājumā, apsūdzēts (gan ne formāli) par nepareizās informācijas izplatīšanu.

Te nu ir vieta Latvijas valstij iz-mantot visas iespējas, lai iestātos par viņa tūlītējo atbrīvošanu. Ja Latvijas

Austrālijas latvietei grāds LondonāJānai Andersonei maģistra grāds

FOTO

Lai

la G

rīnb

erga

2013. gada 1. oktobrī spēkā stājās Latvijas pilsonības likuma grozījumi, kas pieļauj dubultpilsonību. Informāciju par Latvijas pilsonības reģistrēšanas kārtību sniedz Latvijas goda konsuli Austrālijā: Adelaidē: Dr Valdis Tomanis, epasts: [email protected] tāl: 08 8293 1330Brisbanē: Juris Meija, epasts: [email protected] tāl: 07 3715 8008Kernsā: Aleksandrs Gārša, epasts: [email protected] tāl: 07 4055 7579Melburnā: Jānis Dēliņš, epasts: [email protected] tāl: 03 9499 6920Pertā: Jānis Purvinskis, epasts: [email protected] tāl: 08 9582 5221Sidnejā: Aldis Birzulis, epasts: [email protected] tāl: 02 9555 7230 Par Latvijas pilsonības iegūšanu varat iepazīties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) mājas lapā: www.pmlp.gov.lv

Maruta Tauriņa-Dēliņa un Jānis Dēliņšielūdz Melburnas latviešus piedalīties grāmatas

„Emīls Dēliņš – Patriots, žurnālists, diplomāts” prezentācijā piektdien, 21. februārī plkst. 15.00 Latviešu Ciemā,

60 Fraser Cres, Wantirna South. Ieeja brīva. Atspirdzinājumi.

Lūgums pieteikties līdz 18. februārim:[email protected] vai zvanot 0438 680450.

ZIŅOJUMSNākamā MLB Daugavas SkolasPILNSAPULCEnotiks 2014. gada 22. februārī plkst. 12.00,

Latviešu nama, Misiņu zālē, 3 Dickens St, Elwood.Tuvāku informāciju sniedz Kārlis Rolavs, Skolas Padomes priekšsēdis.(e: [email protected] t: 0400 672 326)

lasītājiem uzvārds liekas dzirdēts, tad jāmin, ka Pēteris Greste ir Latvijā pazīstamā skolotāja un ģeologa Jāņa Grestes brāļa mazdēls.

Latvijas – kā demokrātiskas valsts

interesēs ir veicināt preses brīvību visā pasaulē, un šī ir tā reize, kad patiešām mūsu valdībai būtu jārīkojas, lai Aus-trālijas latviešu žurnālistu atbrīvotu.

GN


Īpašumtiesības LatvijāInformatīvi pasākumi Austrālijā

Sestdien un svētdien 25. un 26. janvārī 24 novusa spēlētāji pulcējās Latviešu ciemā, Melbur-nā, lai sacenstos Austrā-lijas Latviešu Meistarsa-cīkstēs (ALM) novusā.

Ieradās seši spēlētāji no Adelaides, trīs no Sidnejas, četri no Centrālā Krasta, divi no Balaratas un mājinieki deva deviņus. Spēlētāju starpā bija arī sešas dāmas.

Spēlētāji bija sadalīti četrās priekš-grupās, no kurām trīs labākie devās uz pirmo finālu, lai cīnītos par meistara godu. Pēc ļoti sīvām cīņām pirmā fi-nālā iekļuva 7 melburnieši (Smalkais, Andersons, Cekuļiņa, Miglis, Paeglis, Kārkliņš un Mirovics), divi no Sidnejas (Puisēns un Graudiņš), viens no Ade-laides (Brakovskis), viens no Centrālā Krasta (Ruņģis) un viens no Balaratas (Danielovs). 2014. g. ALM meistara godu ieguva Jānis Brakovskis (ASK), atstājot melburniešus Smalko un Kār-kliņu otrā un trešā vietā.

Dzidra Cekuliņa (MDVNK) iz-cīnīja pirmo vietu dāmām, atstājot Lindu Pešudovu (CKN) otrā vietā un Ausmu Pūci (Venta) trešā vietā.

Dubultspēlēs piedalījās vien-padsmit pāri, un fināls sagādāja inte-resantu un aizraujošu noslēgumu tur-nīram. Katrs pāris spēlēja ar katru, un dienas beigās divi pāri – Dimis Pešu-dovs ar meitu Lindu no Centrālā Kras-ta un Ivars Mirovics ar Ēvaldu Paegli no Melburnas – nobeidza ar vienādu

rezultātu pirmā vietā. Sekoja pārspēle, kuru rīkotāji bija nolēmuši kādi divu setu partijas un pārspēles turpinās, ka-mēr viens pāris uzvar abus setus.

Pirmā pārspēles partija nobeidzās 1-1; melburnieši uzvarēja pirmo setu un CKN otro. Otrā pārspēles partija sagādāja sensāciju. Pēc sava gājiena Paeglis atstāja pēdējo kauliņu Mirovi-cam vieglā pozīcijā. Nākošais gājiens bija Lindai; viņai bija jāiesit četri kau-liņi, lai uzvarētu setu. Pirmie divi bija samērā viegli, un viņa ar tiem ātri tika galā, bet tad palika divi kauliņi tumsā aiz strīpas. Pirmais bija tuvu pie kaba-tas, un to viņa veikli iedzina kabatā. Skatītāji sirsnīgi aplaudēja... Pēdējais kauliņš bija daudz grūtākā vietā pie malas un gandrīz vienādā attālumā no abām kabatām. Linda ar acumēru novērtēja vietu, kur ripu sist, un tad

Janvāra sākumā Austrālijā darba vizītē ieradās Latvijas Nekus-tamo īpašumu firmas LATAU pārstāvji Jānis Jansons (firmas advo-kāts) un Kristiāns Li-

sovskis (ēku pārvaldnieks), lai mūsu lielākos centros dotu informāciju tau-tiešiem par plānotām zemes likumu maiņām šogad, kā arī sniegtu vispārē-ju informāciju īpašniekiem.

SIA LATAU Nekustami īpašumi vairāk nekā 15 gadus darbojās dažādu veidu konsultāciju sniegšanā, kas sais-tās ar nekustamu īpašumu atgūšanu, apsaimniekošanu, juridisku jautājumu sakārtošanu un tirdzniecību. Firmas direktori Austrālijā ir Dr. V. Tomanis

Adelaidē un K. Kasparsons Melburnā. Firmu Latvijā vada K. Cinītis un tā ir biedrs Latviešu Tirdzniecības un Rūp-niecības kamerā Austrālijā.

Adelaidē informatīvais pasākums notika 8. janvārī Tālavā, un tajā pie-dalījās 26 klausītāji. Pēc īsa, vispārēja ievada J. Jansons sīkāk pakavējās pie tēmas par zemes robežu sakārtošanas nepieciešamību. Daudzos gadījumos ir konstatētas nepilnības uzmērīju-mos un kapuču novietojumos. Tā kā ir izsludināts, ka galīgais robežu sa-kārtojums jāveic līdz 2014. g. 30. no-vembrim, tad potenciāliem prasību meklētājiem ir nekavējoši jārīkojas.

Savukārt interesants bija runātāju vēstījums, ka īpašumu atgūšanas pro-cess joprojām ir eksistējošs un leģiti-

mētas prasības īpašumu atgūt ir iespē-jams tiesas ceļā.

Sarīkojuma turpinājumā bija dau-dzi jautājumi, kuri tika risināti gan publiski, gan privāti. Noslēgumā klāt-esošie pateicās LATAU pārstāvjiem par vērtīgo informācijas devumu.

Informācijai: Uzņēmums SIA LA-TAU Nekustamie Īpašumi ir palīdzēju-ši vairākiem tautiešiem risināt prob-lēmas ar viņu īpašumiem. Lūdzam ieinteresētas personas sazināties ar Dr. V. Tomani ([email protected]) vai K. Kasparsonu ([email protected]).

Ilmārs LūsisLaikrakstam „Latvietis“

2014. g. ALM novusāVēsturiska uzvara dubultspēlē

Sākās 2014. g. ALM dubultspēļu pirmās vietas pārspēle. No kr: Dimis Pešu-dovs (CKN), Ivars Mirovics (MDVNK), Linda Pešudova (CKN), Ēvalds Paeglis (MDVNK).

FOTO

Sel

ga P

ešud

ova

ar drošu un spēcīgu sitienu sūtīja ripu pret pretējo malu, lai tā ar rikošeti dodas uz kauliņu. Ripa nozibēja pār galdu, un kauliņš pazuda kabatā. Tāds troksnis no skatītājiem nebija dzirdēts gadiem novusa sacīkstēs. Pēdējā setā Dimis atstāja Lindai tikai trīs kauliņus samērā vieglās pozīcijās; kad pienāca viņas kārta, viņa ātri no tiem tika vaļā.

Pirmo reizi Austrālijas novusa du-bultspēļu vēsturē ALM meistari ir tēvs ar meitu. Ir bijuši vīrs ar sievu un brāļi, bet nekad līdz šim tēvs ar meitu.

Gala rezultāti: pirmā vietā Linda un Dimis Pešudovi (CKN), otrā vietā Ēvalds Paeglis ar Ivaru Mirovicu abi (MDVNK) un trešā vietā Dzidra Cek-uliņa (MDVNK) ar Richardu Puisēnu (SNK).

Juris ZemitisLaikrakstam „Latvietis“

Labs nāk ar gaidīšanu! Gaidām gan dalībniekus, gan viesus 55. Kultūras dienās Sidnejā.


Mūsu Laimas novembra mēneša pusdienas izbraukums 27. novembrī bija uz TAFE Regency Campus – Regency Park. Esam jau otro reizi šeit, kur studenti tiek mācīti, kā sagatavot daudz un dažādus ēdienus. Tā kā pagā-jušo reizi gids mūs izveda cauri visam kompleksam, tad šoreiz tikai atlika do-ties uz Tiros restorānu ēst pusdienas.

Atkal bija angļu apkalpošana (sil-ver service) ar lielu izvēli, to starpā uz

grila cepta tuncis, cūkgaļa, jēra grils, un saldā ēdienā bija biezpiena kūka un šokolādes pudiņš ar ogām. Šoreiz nosvinējām Egīlam 80. dzimšanas die-nu, nodziedājām Daudz baltu dieniņu un nogaršojām Māras kliņģeri. Pirms prom braukšanas bija atkal iespēja ie-pirkties kioskā: studentu ceptās kūkas maizes.

Braucot atpakaļ, šoferis nobrau-ca garām sporta laukumam Adelaide

novadīja danču vakaru Latviešu namā. Bija sapulcējušies, apmēram, 40 cilvē-ku Mārtiņa Siliņa zālē – no divgadnie-ka līdz sirmgalvjiem, dancot, dziedāt un izbaudīt latviešu kopību.

Kad pēdējais dancis bija izspēlēts, bija liels prieks redzēt, ka jaunieši ne-gribēja iet mājās, bet uzsāka kopdzies-mas, aicinot viens otru ar Mīļā Dai-niņ, dzied vien dziesmiņ... Izskanēja jauniešiem iemīļotās dziesmas Ai, jel man vieglu prātu, Auga, auga rūžeņa, Es izjāju prūšu zemi, Pie alus galda sēdēja, kā arī sen dziedātās dziesmas Bēdu, manu lielu bēdu, Es nenācu šai vietā, Skaista ir jaunība... un vēl daudz citas.

Šī bija Artūra sestā viesošanās

Austrālijā kopš 2001. gada janvāra, kad Artūrs pirmo reizi piedalījās 3x3 saietā. Tur Jānis Čečiņs iepazinās ar Artūru un aicināja Artūru pēc gada at-griezties un iemācīt mums dančus. Tā arī notika. 2001. gada decembrī Artūrs sidnejiešiem iemācīja gan danču soļus, gan mūziku. Tā gada Jaungada ballē Latviešu namā Artūrs, kopā ar Sidne-jas muzikantiem, iepazīstināja plašā-ku latviešu publiku ar dančiem. Šī bija sagatavošanās uz 2002. gada Kultūras dienām Sidnejā, kuru ietvaros notika plašs danču vakara ar izcilo ansamb-li Iļģi no Latvijas, kuriem pievienojās muzikanti no Sidnejas, Melburnas un Adelaides. No šīs saspēlēšanās izvei-dojās Sidnejas mūzikas ansamblis Kas tie tādi, kuri vairākus gadus spēlēja danču vakaros. Artūra danču apmā-cības arī bija tās, kas iedvesmoja sid-

nejieti Viktoriju Mačēnu sākt spēlēt akordeonu. Tagad mūzika latviešu pa-sākumos nav iedomājama bez Viktori-jas akordeona!

Sarīkojumu organizēja Sidnejas 2014. gada Kultūras dienu komiteja un visi ienākumi bija par labu šī gada Kultūras dienām. Paldies visiem, kas piedalījās sakārtot Mārtiņa Siliņa zāle, spēlēt mūziku, ēdienus gatavot, apkal-pot publiku kafejnīcā un beigās izslau-cīt grīdu! Paldies arī Sidnejas Latviešu biedrībai par atbalstu.

Gatavojieties uz Kultūras dienām Sidnejā!

Ojārs GresteLaikrakstam „Latvietis“

Video: http://www.youtube.com/watch?v=7I3MNLmRtCk

Danču vakarsTurpinājums no 1. lpp.

Muzikanti. No kreisās: Tālis Štubis (bass ģitāra), Ivars Štubis (ģi-tāra), Lukas Strungs (ģitāra), Inta Uškāne (bungas), Artūrs Uš-kāns (akordeons un dūdas), Andris Kariks (vijole), Daina Kaina (vijole), Vēsma Putniņa (vijole), Voldis Kains (skaņu meistars), Aija Dragūna (stabule). Pie bungām arī bija Ojārs Greste.

FOTO

Ojā

rs G

rest

e

Danči.

FOTO

Ojā

rs G

rest

e

ALB „Laima“ sabiedriskais pusdienu izbraukumsAtkal „Tiros“ restorānā

No kreisās: Miķelis Dancis, Brigite Sigura, Egīls Osis, Māra Kolomitseva.

Martā saiņi uz Latviju!Daugavas Vanagu Sidnejas nodaļa pēdējos 4 gados ir uzņēmusies starp-nieka lomu, pārsūtot humanitārās palīdzības kastes/saiņus no Sidne-jas uz Adelaidi, kur Adelaides Latviešu draudžu palīdzības apvienība kārto tālāk pārsūtīšanu ar tilpni uz Latviju un izdalīšanu tur līdz galapunktam.Ja Jūs vēlaties izmantot šo iespēju pārsūtīt uz Latviju grāmatas vai citas mantas, lūdzu, sazinieties ar DV namu vai ar Gundegu Zariņu (tel. 02 9520 8200), lai dabūtu pilnu informāciju un iegādātos nepieciešamās veidlapas.Sūtīšanas maksa: $450,00 par kubikmetru un klāt vēl $45,00 par katru saini. Saiņa smagums nedrīkstētu pārsniegt 30 kg.Ieteicams sazināties ar vecāku, vecvecāku skolām vai pagastu bibliotēkām Lat-vijā (bērni vai mazbērni varētu palīdzēt, ja jums pašiem interneta nav) un apzi-nāties, vai tie vēlētos saņemt grāmatu sūtījumus.

Oval, kurš ir gandrīz pabeigts un kur Austrālija sacentīsies ar Angliju kri-keta spēlē. Otrā pusē varējām redzēt jauno gājēju tiltu (footbridge), kas tiek būvēts pāri Torensa upei.

Tā kā šis bija pēdējais pusdienu iz-braukums 2013. gadā, tad satiksimies atkal 2014. gada martā. Paldies Bri-gittei ar izdevību apciemot daudz un dažādus restorānus, uz kuriem mums pašiem nebūtu iespējams tikt!

ABLaikrakstam „Latvietis“


Ar jautru iepazīša-nās vakaru, kur lustīgie Artūrs un Inta Uškāni vadīja vārdu iepazīšanas spēlītes, kā – Vai tu apē-di manu sviestmaizi?, rā-dot uz 3x3 dalībniekiem,

kuri atbildēja: Kas, es? Es nē!, bet tad rādīja uz citu 3x3 locekli un to sauca pēc vārda, piem.: Mārtiņš apēda tavu sviestmaizi! – sākās šā gada (2014. g.) 3x3 nometne.

Tā notika Tulangī – Melburnas kalnos no 2. līdz 11. janvārim. Vie-ta bija ļoti skaista, klusa, mierīga un ļoti latviska. Vadītāji šogad bija divi vareni Laiņi. Pēc Irēnas (skumjās) aiziešanas uz viņsauli vajadzēja kādu, kas veiktu lielo darbu – Iveta un Valdis Laiņi to uzņēmās. Un dēls Magnus arī esot uzvedies, kā solījies.

Es varu tikai rakstīt no sava vie-dokļa, visvairāk sekojot bērnu prog-rammai (jo manai jaunākai meitai ir tikai trīs ar pus gadiņi), aužot prievītes un dziedot ar Uškāniem. Diemžēl neti-ku uz politiskām pārrunām vai citiem referātiem. Mana mamma varēs iepil-dīt tos robus. Es noklausījos interesan-tu runu par aušanu un tautas tērpiem, ko Rasma Celma un Ārija Baumane stāstīja. Viņām bija līdz daudzas bil-des un paraugi.

Dienas pagāja kā virpulī – bērni un pieaugušie mācījās no Ārijas Bauma-nes un Rasmas Celmas, kā aust prie-vītes – pati arī to iemācījos, man tikai gāja trīs dienas. Laikam lēni mācos, jo bērniem – Kaijai Lārmanei un Kārlai

Tuktēnai – tas viss jau izkristalizējās pāris dienās!

½ reiz ½ maigā un jautrā gaitā vadīja Inga Jakse. Sporta nodarbības uzņēmās Markus Zvirbulis un Dai-la Ziedare. Bērni veidoja zaķīšus un pingvīnus ar vecāku palīdzību pirk-stiņdarbu nodarbībā un sportoja uz zemām virvēm, balansējoties ārā zaļā dabā.

Inga Jakse arī ar lielu enerģiju vadīja dejošanu gan ar jauniem – 3½ gadu veciem bērniem, gan ar vecā-kiem – 12 g.v. Bērni iemācījās, kā kniksēt un paklanīties. Vismaz katru dienu vai katru otro dienu bērniem bija dejošana. Visi jautri dejoja un vingroja kopā kā apburti. Kā Pauls Svilāns tei-ca – organizēts haoss.

Kamēr jaunie noņēmās ar savām nodarbībām, Uškāni vadīja varenus dziedāšanas mēģinājumus. Artūrs stāstīja, ka latgalieši dzied, ja ieņem elpu un izelpo, gandrīz, it kā raudātu, tas esot pareizais latgaļu dziedāša-nas veids. Man dziedāt šinī veidā bija vieglāk nekā melodiski. Man ļoti gāja pie sirds latgaliešu dziesmas – tā likās kā tāda burvju valoda, ko sapratu gan-drīz bez domāšanas. It sevišķi jautras dziesmas bija – Ķēvīt, mana svilpastīte un Vokors īt.

Danču vakars un stafetes vakars bija īpaši priecīgi notikumi. Artūrs un Inta Uškāni kopā ar muzikantiem lustīgi spēlēja Cūkas driķos, Pankūku danci un it sevišķi jautro Īru deju, kur skrējām aplī tik ātri, ka mazākie bērni lidoja pa gaisu!

Bērni vienu rītu gāja mellenēs, citu dienu – dubļainā šķēršļu gājienā un sportoja vai dejoja katru dienu. Pirk-stiņdarbu nodarbībās tie taisīja papīra puķītes un pomponus. No vecām ze-ķēm veidoti pingvīni un zaķīši piedalī-jās vakara pasakā, kur visi bērni arī ar prieku ņēma dalību.

Kurš apēda manu sviestmaizi šī gada 3x3 nometnē?Saiets sākās ar iepazīšanos vakaru

3x3 2014 saime.

FOTO

Mār

a M

oore

Iepazīšanās vakars.

FOTO

Mār

a M

oore

Ārija Baumane un Rasma Celma rāda Kaijai Lārmanei kā taisīt prievītes.

FOTO

Mār

a M

oore

Inga Jakse ar ½ X ½ – Uzved bērnu priekšnesumu.

FOTO

Mār

a M

oore

Beigu vakars.

FOTO

Mār

a M

oore



Austrālijas latvie-šu izcelsmes žurnālists Pēteris Greste ir bijis Kairas Tora cietuma jau vairāk nekā piecas nedēļas, kopš viņu kopā ar diviem kolēģiem, Al

Džazira žurnālistiem arestēja Ēģiptē 2013. gada 29. decembrī. Valdība ap-sūdzējusi žurnālistus par „netaisnīgu informācijas izplatīšanu“ un uzskata, ka viņi palīdz Musulmaņu brālībai, kas nesen tika deklarēta par teroristu organizāciju.

Ēģiptes valdība jau ilgāku laiku uzskata, ka Al Džaziras arābu valo-das aģentūra ir atbalstījusi iepriekšējo prezidentu Morsiju (Morsi) un Musul-maņa brālību. Pēteris Greste strādā Al Džaziras angļu valodas aģentūrai. Lai gan angļu valodas aģentūra darbo-jas neatkarīgi no arābu aģentūras un ir pasaulē atzīta par tās objektīvo re-portāžu, Ēģiptes valdība, acīmredzot, uzskata abas aģentūras kā vienu orga-nizāciju un vēlas to apklusināt.

Pret žurnālistu arestu ir izteikušies ASV Valsts departamenta (State De-partment) pārstāvis, Apvienoto Nāciju Cilvēku tiesību pārstāvis, kā arī Aus-trālijas ārlietu ministre Džūlija Bišopa (Julie Bishop).

29. janvārī Ēģiptes valsts proku-rors pagarināja Al Džazira žurnālistu

aizturēšanu par vēl 15 dienām. Ēģiptes pašreizējos sasprindzinātos apstākļos turpmāko notikumu gaita ir nenoteik-ta un neparedzama. Ēģiptes tiesu sistē-ma ir sarežģīta un mums neizprotama.

Neskatoties uz starptautiskiem protestiem, Ēģiptes valdība cenšas stiprināt savu stāju. Svētdien, 2. febr. privātais Ēģiptes Al Tahrir TV kanāls rādīja filmu, kas uzņemta Pētera aresta laikā un parāda viņa un kolēģu vies-nīcas istabu kratīšanu un žurnālistu nopratināšanu.

Skat: http://www.youtube.com/watch?v=Dna2d91X8Y4.

Viss notiek arābu valodā, bet ir skaidrs, ka ar draudošo mūziku filmas mērķis ir parādīt žurnālistus sliktākā gaismā. Par filmu var lasīt aprakstu an-gļu valodā Kanādas Monreālas avīzē:

http://www.montrealgazette.com/news/Private+Egyptian+airs+vi-deo+arrest+Al Jazeera+journa-lists/9461112/story.html

Ir laiks prasīt, kāpēc Austrālijas valdība neizsakās spēcīgāk par savu pilsoni? Pēteris Greste sēž cietumā piecas nedēļas bez kādas formālas apsūdzības. Kāpēc Austrālijas ārlietu ministre kategoriski nepieprasa, lai at-brīvo Pēteri Gresti?

Precedents stingrākai un skaļākai rīcībai notika 2012. jūlijā, kad tā laika Austrālijas ārlietu ministrs Bob Kārs

(Bob Carr) aizlidoja uz Lībiju (Libya), lai atbrīvotu austrāliešu advokātu Me-lindu Teiloru (Melinda Taylor), kuru bija aizturējusi kāda Lībijas grupa

(skat: http://www.adelaidenow.c o m . a u / n e w s / h o w - b o b - c a r r -r e s c u e d - a u s s i e - l a w y e r / s t o r y -e6frea6u-1226419442936).

Pēteris Greste un viņa kolēģi ir apcietināti par to, ka viņi ir darījuši savu darbu kā žurnālisti, lai informētu pasauli par to, kas notiek Ēģiptē. Sau-cieniem par netaisnīgo apspiešanos ar preses pārstāvjiem jākļūst skaļākiem, un Austrālijas valdībai ir jābūt pie va-dības, lai atbrīvotu savu pilsoni.

Ojārs GresteLaikrakstam „Latvietis“

Abu Ozoliņu – Ai-vara un Ulda – vadītā politiskā ievirze bija ļoti saistoša un deva labu ieskatu Latvijas vadošo spēku strāvās, mahinā-cijās un aizkulisēs ar

labu humora piedevu valstsvīru un sievu raksturojumos. Žēl, ka intere-santie stāstiņi netika uzņemti lentās. Radās vēlēšanās abonēt IR, lai varētu sekot tālāk Latvijas valsts kuģa gaitai duļķainajos ūdeņos.

Uz šņores zem nojumes aiz ēda-

mistabas plandījās balti drēbes gaba-li, kas dienu gaitā meistarieņu Druvu vadībā kļuva arvien krāsaināki un ko-šāki, un vēlāk, kad bija izžuvuši, sāka pastaigāties pa nometnes teritoriju.

Jauks pārsteigums bija priekšpē-dējā vakarā, kad drāmas ievirze Intas Uškānes vadībā uzveda Imanta Ziedo-ņa Epifānijas, kā Pa virsu, stāstu par rabarbera krūmu ceļa vidū, Pagaidi un vēl dažas citas, kas, kaut gan agrāk baudītas, ieguva jaunu nozīmi svaigā lasījumā. Inta Uškāne pāris dienās no amatieriem bija spējusi izveidot pro-

fesionālu ansambli. Viena ievirzes dalīb-niece, kaut gan ļoti gribēja piedalīties po-litiskā ievirzē, nekādi nevarēja izsprukt no Intas nagiem, jo viņa viņā bija ieraudzījusi talantu.

Bija prieks būt šai 3x3 pulkā, lai gan vēji brīžiem pūta kā no Sibīrijas mūža mežiem. Bet izdzīvojām.

Vija SieriņaLaikrakstam „Latvietis“

Ingai Jaksei, kā bērnu nodarbību vadītājai, bija tāda vara bērnus apburt, ka tie piedalījās visur, kur vajadzēja, ar gaišiem smaidiņiem uz sejas.

Pēc brokastīm katru rītu mums tika rādītas Ivetas, Artūra Uškāna un Elvija Laiņa filmiņas, kur parādījās Madaļonka (Inta Uškāne), līdz nepa-zīšanai pārģērbusies Iveta Laine un

dažreiz arī Valdis Lainis. Varēja ļoti profesionālā veidā noskatīties pēdējās dienas notikumus. Man likās, ka es sēdēju ķinītī katru rītu, jo filmas kva-litāte bija tik laba. Šīs filmiņas varēs iegādāties vēlāk caur Ivetu, un nauda tiks veltīta 3x3 nometnei.

Sirsnīgs paldies visiem vadītājiem un palīgiem – Melburnas 3x3 izdevās! Šī bija mana sestā Trīs reiz trīs nomet-ne ar bērniem un kopā – astotā. Ceru daudzas ģimenes redzēt kuplā skaitā

nākamā 3x3 nometnē Sidnejā!Māra MooreLaikrakstam „Latvietis“

Red.: Precizējums. Irēne Ziedare pati bija izvirzījusi Ivetu Laini kā šī gada 3x3 vadītāju, par ko viņa tika apstiprināta jau ilgi pirms Irēnes Zie-dares aiziešanas mūžībā. Irēnes darbu kā Austrālijas 3x3 Padomes priekšsē-dētājs pārņēma Dr. Uldis Ozoliņš.

Kurš apēda manu sviestmaizi...?Turpinājums no 6. lpp.

Politika un drāmaDivi Ozoliņi un divi Uškāni

Pēteris Greste vēl Toras cietumāJaunākās ziņas par Austrālijas latviešu žurnālistu

Pēteris Greste.


Gleznotāja Biruta Delle nu jau ilgāku lai-ku katru gadu uz savu dzimšanas dienu rīko iz-stādi. Arī šogad, 17. jan-vārī galerijā Daugava viņa pulcināja krietnu cienītāju pulku, lai no-

svinētu savu apaļo – 70 gadu – jubi-leju. Izstādei dots nosaukums Mans reālisms.

To, ka reālisms ir mākslinieces galvenais izteiksmes veids, to viņa ir uzsvērusi vienmēr. Laikā, kad viņa apguva glezniecību pie Anša Stundas, Biruta Delle strādāja ļoti tuvu dabai, tā, kā gleznoja skolotāja paaudze. Vē-lāk viņa aizrāvās ar Sezanu, kas pār-veidoja viņas glezniecību līdz nepazī-šanai. Pēc tam ļoti spēcīgi sevi pieteica saceres impulsi. Tad radās sirreālistis-ki ievirzītas kompozīcijas ar groteskas iezīmēm. Viņa radīja savu pasauli, kurā reālistisks nav nekas, varbūt tel-pas izjūta, pārējais viss ir nosacīts, iz-

tēlē skatīts. Reālistiski ir arī krāstoņu uzlicieni, viņas personīgās izjūtas un domas. Tā kā tonālais risinājums glez-nās bija viņas uzmanības centrā, rei-žu reizēm viņa devās meklēt atbildes uz jautājumiem par krāsu attiecībām pie dabas un dara to joprojām. Tādās reizēs top reālistiskas ainavas un kas-taņziedu gleznojumi. Bet šie dabas gleznojumi nav tradicionālais reā-lisms, tas ir izteikti dellisks, kur reā-lais savijas ar ireālo un sirreālo vienā ciešā kamolā, nevarot to atšķirt. Viņas darbi paši par sevi liek skatītājam ie-dziļināties pasaules kārtībā – tajos at-radīsim kā metaforisko, tā alegorisko.

Jaunajā izstādē, kurā eksponēti tikai pagājušajā gadā tapušie darbi, jaušamas spēcīgas pārmaiņas Birutas Delles glezniecībā, lai gan tās nav pār-lieku radikālas. Mēs atradīsim zināmo mākslinieces rokrakstu, kā tas ir glez-nās Nabags, Informācija vai Stratēģija, kurās reālā situācija tiek pacelta pāri ikdienišķajam, piešaujot klāt ironiju un humoru. Notikums ir iekomponēts nosacītā vidē, svarīgas ir detaļas, stās-tījums. Arī portretiski darbi nav nekas jauns. Vienīgais jaunums – ieskanas kāda mazliet sentimentāla noskaņa, ko rada gan cenšanās portretiski precīzi attēlot modeli, gan detaļas, piemēram, ziedi, kā tas redzams darbos Dzimša-nas diena un Viesis. Savukārt gleznās Dārzs un – jo sevišķi – Ozols ar putnu būri, kas tapuši reālā vidē, valda Bi-rutai Dellei raksturīgais reālisms, kas neakcentē īstenības ilūziju. Tās vie-tā ir visai nosacīti krāslaukumi, kuri nerada telpiskuma, dzīvē nolūkotu iespaidu, nav plenēra klātbūtnes efek-ta. Dažbrīd liekas, ka, gleznojot dabā, kaut kur blakus stāv mākslinieces iz-koptais iracionālā un sirreālā kopums, kas tik raksturīgs viņas figurālajām kompozīcijām.

Pavisam liels jaunums ir klusās da-

bas, tās, šķiet, nav gleznotas kopš Anša Stundas laikiem vai mācībām Latvijas Mākslas akadēmijā 1960. gadu pašā sākumā. Tajās Biruta Delle vēl tikai tuvojas materialitātei, vieliskumam, vai precīzāk, tas novērojams tikai at-sevišķās detaļās. Sadzīves tuvums tāpat nav, drīzāk var runāt par salona ieskanēšanos šajos darbos, par tuvību klasiskajai mākslai. Galvenais tomēr ir dabas studijas krāsās. Kā tālāk vir-zīsies Birutas Delles daiļrade, par to varam tikai zīlēt, skaidrs ir viens – mainīsies.

Māris BrancisLaikrakstam „Latvietis“

Māra Branča skatījumsBirutas Delles reālisms

Biruta Delle galerijā „Daugava“.

FOTO

Mār

is B

ranc

is

Biruta Delle. „Informācija“. 2013.

FOTO

Mār

is B

ranc

is

Biruta Delle. „Ozols ar putnu būri“. 2013.

FOTO

Mār

is B

ranc

is

Abonējiet laikraksta „Latvietis“ drukāto izdevumu!Abonements $70 par 20 numuriem vai $180 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā.

Dāviniet sev vai citam!Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141. Čeki rakstāmi: „Sterling Star“

Abonementu var pieteikt un pagarināt tīmeklī – http://www.laikraksts.com

ATBALSTIET LAIKRAKSTA DARBU,lai varam turpināt regulāri jūs informēt, izklaidēt un izglītot!

Izmantojiet tīmekļa vietni: http://laikraksts.com/Atbalstit.php


Kompaktdiska „Kālabad“ vāks.

Nācis klajā grupas „Dzelzs Vilks“ izveidotās apvienības „Dzelzs Vilka Jauno Jāņu Orķestris“ jaunais albums „Kālabad“, un grupa aicināja uz al-buma atvēršanas notikumu Latvijas 1. Rokkafejnīcā, Reiterna namā, 5. de-cembrī.

Kālabad ir jau trešais studijas al-bums, kam iedvesmu Dzelzs Vilks smēlis dainu plašajos laukos. Sekojot mūsdienu tautas mūzikas garā līdz šim radītiem ierakstiem Kur Vakara Zvaigzne Lec un Uijā Uijā Nikni Vil-ki, jaunais albums ir pirmais, kas tapis paplašinātā mūziķu sastāvā, dibinot Dzelzs Vilka Jauno Jāņu Orķestri.

Albumā iekļautas 12 kompozīcijas ar grupas radītu oriģinālu mūziku un dainu tekstiem, starp tām arī grupas aktuālais radio singls Salā Jūra Dau-

gaviņa. Albums ieskaņots Siguldas Skaņu ierakstu studijā, tā producenti – Gints Sola un Dzelzs Vilka Jauno Jāņu Orķestris, izdevējs – Upe Tuviem un Tāliem.

Ierakstā piedalās Dzelzs Vilka Jauno Jāņu Orķestris: Juris Kaukulis (stīgas, taustiņi, balss), Kaspars To-bis (taustiņi, sitaminstrumenti, balss), Kārlis Alviķis (stīgas, balss), Mārcis Judzis (sitaminstrumenti), Ieva Strode (vijole, balss), Valērijs Cīrulis (stīgas, balss) un viesi: Andris Alviķis (ģīga, kontrabass), Inna Raihmane (vijole), postfolkloras grupa Vecpilsētas dzie-dātāji (balsis).

Kālabad vizuālajā noformējumā unikālu ilustrāciju galeriju radīju-ši mākslinieki Viesturs un Vivianna Maria Staņislavski, asprātīgi iezīmē-

jot Dzelzs Vilka Jauno Jāņu Or-ķestra garu – tas ved dainu tekstu manifestētā mītis-kā realitātē, kura dabiski iejūk lat-vieša pieredzē arī 21. gadsimtā.

„Tautas gara mantu glabātuve ir pilna ar dzī-ves enerģiju, un mūsu mūzika iet tai līdzi – smejas, raud, ir vienkār-ši uzbrūkoša vai piedauzīga. Mu-

zikāli galvenais mērķis bija panākt to klātbūtnes vētrainās enerģijas efektu, kādu albuma dziesmas līdz šim modi-nājušas mūsu koncertos. Mums izde-vies radīt Dzelzs Vilkam neierastāku skanējumu, kurā jūt telpu un elpu ap pašiem mūziķiem, samazinot elektro-nisko tehnoloģiju invāziju un atklājot jaunu instrumentu panorāmu,“ jauno albumu raksturo tā mūzikas autors Ju-ris Kaukulis.

Kālabad pieejams lielākajās mū-zikas un grāmatu tirdzniecības vietās, Statoil degvielas uzpildes stacijās, kā arī internetā – www.xnet.lv

Aija Kaukule„Dzelzs Vilks“ menedžments

www.dzelzsvilks.com

Atzīmējot tautā iemīļotās bērnu pasaku grāmatu autores un ilustrato-res Margaritas Stārastes (1914. gada 2. februāris) 100 gadu jubileju, Latvi-jas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bēr-nu literatūras centrā (Rīga, Tērbatas iela 75) ir apskatāma māksliniecei vel-tīta izstāde – spilgtāko grāmatu izlase!

M. Stārastes izvēlētā ilustrāciju stilistika – apaļās formas, dabas tema-tika, košo un silto krāsu palete ir atpa-zīstama uzreiz, un bērniem tā ir tuva un saprotama jau vairākās paaudzēs. Autores darbos sava seja un personība ir ne vien cilvēkiem un dzīvniekiem, bet arī kokiem, augiem un pat dabas parādībām. Jāpiebilst, ka M. Stārastes ilustrācijām un tekstiem ir raksturīga pozitīva un sirsnīga emocionālā into-nācija, savukārt izvēlētie tēli ir labes-tīgi un zinātkāri.

Nozīmīga vieta latviešu bērnu lite-ratūrā ir autores radītajiem pasaku tē-liem – Zīļukam (M. Stāraste – Zīļuks), piparkūku vīriņam Kraukšķītim (M.

Stāraste – Ziemas pasaka) un zināt-kārajām meitenēm – Tincei (M. Stā-raste – Tince grib mācīties) un Ieviņai (Zenta Ērgle – Ieviņa Āfrikā).

Kopumā māksliniece ir ilustrējusi aptuveni 100 gan pašas, gan citu auto-ru sarakstītu grāmatu (pasakas, tēloju-mi, dzejoļi, tautasdziesmas), un viņas darbi tiek publicēti kopš 1942. gada. Pēc vairāku gadu prombūtnes Nīder-landē šobrīd māksliniece ir atgriezu-sies uz dzīvi Latvijā.

1982. gadā M. Stāraste saņēmusi literāro balvu Pastariņa prēmija, sa-vukārt 1999. gadā viņas devums bēr-nu daiļliteratūrā un nopelni valsts labā novērtēti ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Izstāde Margaritai Stārastei – 100 tiek veidota no LNB Bērnu un literatū-ras centra krājumiem, un tā būs apska-tāma visu februāri.

Apmeklēt M. Stārastes grāmatu iz-stādi un iepazīt autores daiļradi kopu-mā, iepriekš piesakoties, tiek aicinātas arī skolu klašu grupas.

Informāciju sagatavoja:Latvijas Nacionālās bibliotēkas

Bērnu literatūras centra speciālistiE-pasts: [email protected]

Tālr. nr.: 67312792

„Margaritai Stārastei – 100“Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina uz izstādi

Attēls no M. Stārastes grāmatas „Zī-ļuks“.

FOTO

Lat

vija

s Nac

ionā

lā b

iblio

tēka

„Kālabad“„Dzelzs Vilka Jauno Jāņu Orķestris“ izdod jaunu albumu

„Dzelzs Vilka Jauno Jāņu Orķestris“.

FOTO

Jāni

s Dei

nats


Tā nu sanāca, ka ieplānotais Dabas Drau-gu pārgājiens pa Ķemeru Nacionālā parka Tīreļa laipu notika šīs ziemas aukstākajā dienā. Par cik es jau vairākus gadus katru rītu fotografēju saullēktu, un Dabas Draugi organizē jauniešu pārgājienus arī uz Ķemeru

tīreli (šis bija astotais), tad, pateicoties mūsu kopīgajām in-teresēm, norunājām saullēktu purvā sagaidīt kopā.

Rīdzinieki, cieši saspiedušies, uz Ķemeriem devās ma-šīnās, es, kā jūrmalniece, ar vilcienu viena pati. Ķemeru stacijā, kad vilciens aizbrauca tālāk uz Tukumu, es paliku viena melnā tumsā. Ceļu zināju, jo rudenī jau biju nogāju-si šo maršrutu dienas gaismā. Labi, ka zemi klāja paplāna sniega kārtiņa, tad tumsā vismaz zināju, kur kāju spert. Līdz purvam pa grantētu ceļu caur mežu un gar kapiem jānoiet 4 km. No šosejas uz Rīgas pusi pie apvāršņa varēja redzēt zilganu rīta blāzmu. Toties meža ceļā melna tumsa, kaut gan kapu krustus tomēr varēja saskatīt, un mežā koki vējā čīkstēja tik žēlabaini.

Kādu gabalu aiz kapiem pamanīju auto lukturu gais-mas, iebridu sniegā, visi trīs auto apstājas. Vīrieša balss no pirmās mašīnas jautā – kā jūs sauc?! Kā filmā... tā es klā-tienē iepazinos ar Arvi Ozoliņu, biedrības Dabas Draugi dibinātāju. Mani iestūķēja (jo visi biezi saģērbušies) vienī-gajā brīvajā vietā, un pēc brīža nonācām jaunākajā stāvvie-tā netālu no purva laipas. Pārgājiena dalībnieki pievērsās brokastīm un termosiem, es devos uz laipu, lai neko neno-kavētu un grupu varētu sagaidīt jau skatu tornī.

Caur priežu stumbriem debesis virs purva jau iezīmējās tumši zilā tonī un no laipas varēja pamalē redzēt sārtoja-mies austrumus. Pat simtgadīgās purva priedītes neaizse-dza šo skaisto brīdi – rītausmu. Ķemeru tīreļa laipa pēc pārbūves pagājušā gada rudenī tika atvērta apmeklētājiem, un tagad pa trim dēļiem ir drošāka iešana.

Skatu tornis ir iespaidīgs, domāts 15 apmeklētājiem. Uz augšējās platformas mani sašūpoja brāzmainais vējš un, kā par spīti, pūta tieši objektīvā. Skats iespaidīgs un sajūta fantastiska, emocijas ir kāpjošas, jo ar katru brīdi austrumu puses krāsu toņi mainās, melnie mākoņi kļūst lillā, un tad nezini, vai būs oranži vai rozā – šoreiz rozā ņēma virsroku. Toties rietumu puse ieguva arvien izteiktāku ceriņkrāsas toni.

Pa laipas lokiem zosu gājienā tuvojās pārgājiena dalīb-nieki. Līdz brīdim, kad saules piere pacelsies virs apvāršņa, bija jāgaida kāda pusstunda, jaunieši lēkāja, fotografēja. Tad Arvis Ozoliņš visus ātri sasildīja – lika atkārtot dažas kustības un atskanēja smiekli, aukstums atkāpās.

Atkal visi zosu gājienā pa laipas 3,7 km loku devās at-pakaļceļā. Es ar lielu atkāpi sekoju. Ik pa brīdim uz laipas izbūvētajām platformiņām ceļotāji saspiedās cieši kopā un uzzināja daudz interesanta par purva veidošanos, tā liku-miem, iemītniekiem, augu valsti. Saules gaisma ar joni izmainīja purvu, priedīšu zaļums kļuva sarkanīgs, tāpat kā pērnā zāle. Aizsalušo ezeriņu zilais sniegs atguva balto krāsu.

Pamanīju pie laipas interesantu momentu – ūdens bija sasalis kā pret kalnu, izrādās tas ir raksturīgi augstajiem purviem, kāds ir arī Ķemeru tīrelis. Vienā šādā apspriedes momentā uz purva laipas man tika piešķirta nozīmīte – At-klāj Latviju no jauna! Kas tik nenotiek, nez vai vēl kāds ir saņēmis apbalvojumu purvā! Paldies Dabas Draugi!

Aukstums dzina laukā no purva, un visi naski soļojām uz stāvvietu. Gribēju jau atvadīties no pārgājiena dalībnie-kiem, lai kājām dotos atpakaļceļā, bet tika izteikts piedāvā-jums braukt uz jūru. Nu, protams, ka uz aizsalstošo jūru! Pa ceļam pārgājiena vadītājs, prātīgas domas vadīts, izmai-nīja maršrutu, lai ceļotāji ilgāku brīdi atrastos mašīnās un varētu sasildīties.

Dubultos pludmales plašums pavērās sniega baltumā

un debesu zilumā. Visi, protams, taisnā ceļā uz ledus, un ak, tavu prieku... Dabas Draugi atklāja slidotavu! Šoziem līcī ir izteikti zems ūdens līmenis, augstais viļņu ledus vei-dojas tālāk no krasta, atstājot joslas ar spoguļgludu ledu.

Mazliet aprunājos ar vienu no biedrības Dabas Draugi dibinātājiem un valdes locekli Arvi Ozoliņu par mērķiem un uzdevumiem; tās ir aktivitātes jauniem, radošiem cil-vēkiem, kuri var nest plašākā sabiedrībā aktīvas atpūtas izpausmes, akcentējot Dabas mīlestību. Pārgājienu orga-nizēšana dažādos Latvijas novados bez dalības maksas. Šogad ir plānota sadarbība ar Gaujas Nacionālo parku, un pārgājienu dalībniekiem būs iespēja atklāt arī Kvēpenes pieclatnieka ozolu.

Ievēroju Arvja profesionālo pieeju pārgājiena raita rit-ma vadīšanā; atklājās, ka viņš savas zināšanas ir noslīpējis Outdoor Recreation specialitātē Northern Beaches TAFE

Saullēkts Ķemeru tīrelīSaģērbieties silti, un dosimies sagaidīt sauli

Saullēkts Ķemeru tīrelī.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e


FOTO

Ain

a G

ailīt

e


FOTO

Ain

a G

ailīt

e



Mana meita atbrauca mājās no Va-saras vidusskolas šogad ar nošļukušu garastāvokli. Viņas latviskā vasara beigusies. Pie sevis viņa sāka prātot – ko gan viņa darītu, ja nebūtu latviskās vasaras nodarbības? Pajautā austrāļu draudzenēm, ko viņas šovasar darīju-šas – gājušas uz jūrmalu, uz kādu jau-nu kino izrādi, iepirkties. Bet mēģini nu izstāstīt, ko mūsu latviešu jaunieši sastrādājuši pa šīm piecām īsām va-saras brīvdienu nedēļām? Grūti vispār izskaidrot – no kura gala sākt?

Priekšsvētku laiks pagāja tautas deju mēģinājumos. Tūlīt pēc Ziemas-svētkiem jau bija jāuzstājas Ritenīša jubilejas ballē. Lai gan Jaunatnes die-nas nenotika, bija sakombinēta lieliska alternatīva – daiļamatnieku/koru/tau-tas deju jubilejas pasākumi. Melbur-nas Latviešu nams bija pilns ar ļaudīm veselu piecu dienu garumā – visos ve-cumos. Vienā galā dejoja jaunieši, otrā galā dažādas paaudzes mācījās mūsu tautiskās iemaņas – aušanu, pastalu un svečturu darināšanu, rotu kalšanu, latvisko vitrāžu veidošanu, trejdekšņu taisīšanu. Tur parādījās sejas, kas re-tāk parādās Namā. Īpašu prieku par nodarbībām izrādīja latviešu valodas iesācēju klašu skolnieki. Beidzot vi-ņiem bija iespēja izbaudīt praktiskās latviskās nodarbības. Ar kādu sajūsmu viņi iesaistījās! Rīkotāji paši arī bija priecīgi par atsaucību.

Diriģēšanas pasākums arī ļoti labi izdevies – koristi sabrauca no malu malām, lai piedalītos jauno (un ne tik jauno) diriģentu meistarkursos. Ivars Cinkuss ļoti stingri visus diriģentus ņēma un apmācīja vienu pēc otra, un rezultāts bija aizkustinoši labs. Gan 2013. gada Dziesmu svētkos pazīsta-mās, gan citas nepazīstamas, bet ne mazāk jautras dziesmas skanēja Mel-burnas Latviešu nama pārpildītajā zālē un saņēma vētrainus aplausus.

Tāpat ar Ritenīša jubileju un tās pašas tautas deju grupas organizēto Jaungada balli – viss ļoti labi organi-zēts, daudzi jaunieši sabraukuši. Visi līksmi, jautrība un jaunība dzirkstīt dzirkstīja Namā. Alternatīvās Jaunat-nes dienas izdevās!

Bet ar to jau latviskā vasara nebei-dzās – tas bija tikai sākums. Tūlīt pēc Jaungada Tūlangi (Toolangi) mežos pulcējās latvieši 3x3 saietā, kas bija jaukā, latviskā gaisotnē pavadīts ar Latvijas viesu Artūra un Intas Uškānu un Aivara Ozoliņa līdzdalību. Tai pašā nedēļā Kilmorē notika 27. bērnu vasa-ras nometne Tērvetē, kur piedalījās re-kordliels skaits bērnu, un bez pārmērī-gām dabas stihijām šogad visa nedēļa aizvadīta mājīgā, aizņemtā gaisotnē. Ja bērni aizņemti, tad netiek sastrādāti nedarbi, un visi laimīgi!

Tūlīt pēc Tērvetes sanāca braukt tā-

Lasītājas vēstuleLatviskā vasara, latviskā dvēsele

Annas Ziedares Vasaras vidusskolas izlaidumā 2014. g. 17. janvārī.

FOTO

Pēt

eris

Str

azds

Latvijas uzņēmums meklē kontaktus Austrālijā!

Meklējam uzņēmumus, kam pieder kravas automašīnas, autobusi, traktortehnika, spectehnika (kokvedēji, atkritumvedēji, betonvedēji), un kas jau šobrīd vai tuvākā nākotnē patērēs AdBlue produktu.

Meklējam potenciālos klientus un lūdzam Jums palīdzēt ar jebkādu kontaktinformāciju.

Mūsu kontakti: [email protected]ālrunis: +61 04 12855320

AdBlue by CrossChemVDA licensed product, highest quality, best prices!

www.crosschem.net.au

lāk uz rietumiem, jo nevarējām nokavēt Vasaras vidusskolas 40. izlaiduma sarī-kojumu, jo zinājām, ka tam sekos jautra jubilejas balle. Bērni vienreizēji mala-či, jo rekordlielais karstums bija visus piespiedis pie zemes vidusskolas pēdē-jās dienās. Bet par spīti svelmei, izlai-dums atstāja iespaidu uz ilgu laiku. Tik daudz enerģisku, dzīvespriecīgu, lat-viski runājošu jauniešu vienā vietā ne-bija redzēts labu laiku. Visi sajūsmā par pēdējām divām nedēļām – visi priecīgi, ka sarīkojums vēl nebūs pēdējā reize viņiem kopābūt, jo nākamais vakars bija vēl priekšā – lielā balle. Dažiem šī bija pirmā šāda veida balle, ar visu po-lonēzi (dažiem pat bija jāskaidro, ka tā nav bolognese!), latviešu auksto galdu, dančiem, dziedāšanu vakara beigās. Bija jauka kavēšanās atmiņās vidējai paaudzei, kas vidusskolas priekus bau-dīja pirms divdesmit vai pat trīsdesmit gadiem. 180 ballēties gribētājus dabūt kopā arī ir rets gadījums, no kuriem kāda puse bija jaunieši zem 25 gadiem!

Kā to visu lai jaunietis izskaidro saviem vienaudžiem? Man bija jautra vasara! Ko darīji? Nodarbojos ar lat-vietību! Sausais atlikums? Atmiņas, mūzika, draudzības; dažas no šīm sastāvdaļām arī paliks prātā uz visu mūžu un palīdzēs veidot un ietekmēt to, ko darīsi tālāk dzīvē.

Mums, sabiedrībai, jābūt lepnai, ka spējam vēl pašorganizēties tik veik-smīgi, ka esam visi tomēr tik nodevu-šies šai lietai, ka šobrīd vēl arvien aug jauna paaudze ar latviešiem, kam nav vienaldzīga Latvija, latvietība un viņu senču mantojums. Par to liecina dau-dzie aušanas darbi, kas tika izstādīti sarīkojumā Tālavas Lielajā zālē, par to liecina dziesmas, ko jaunieši aizrautīgi dziedāja, par to liecina danči, kas jau-niešu enerģiju izlādēja balles vakarā, par to liecina dzirksts, kas spīd jaunie-šu acīs, kad runā par Vasaras vidus-

Ceturtdien, 6. februārī, plkst. 13.00DV namā SidnejāVIKTORIJAS NIEDOLIŅASGleznu izstāde,atzīmējot viņas 95 gadu dzimšanas dienu un darbu pārskatu.Izstādi atklās Austrālijas Latviešu mākslinieku apvienības (ALMA) vicepriekšsede un DV Sidnejas nodaļas valdes locekle Biruta Apene-Klark.Cerams Viktorija pati varēs ierasties un saņemt apsveikumus!

skolu. Kā Prāta Vētra dzied: „Tur kaut kam ir jābūt“ – tas kaut kas laikam ir latviskā dvēsele, kas mājo mūsu jau-niešos. Lai tā neizdzistu!

Laikraksta „Latvietis“ lasītāja


attīstības organizācija).Andris Teikmanis: Lobēšanas

process tiešām bija veiksmīgs un pēc tam, tiekoties ar dažādu valstu pār-stāvjiem, viņi akcentēja tieši to, ka viņi bija labi informēti par Latvijas gadījumu, Latvijas situāciju un ar-gumentiem, par kuriem jādomā, lai nolemtu Latviju uzņemt OECD. Un jāsaka veiksmīgi, jo 2013. gada maijā OECD ministru padome arī nolēma Latviju uzaicināt kā OECD dalībvals-ti. Mēs esam nupat uzsākuši iestāšanās sarunas, mēs tās ceram pabeigt apmē-ram 2015. gadā.

IN: Tas iet tik lēni?AT: Jā, šīs sarunas parasti iet ap-

mēram divus gadus. Mēs ceram, ka mēs varbūt varētu kāda pusotra gada laikā pabeigt šīs sarunas. Jo tās iet pa visu OECD darbības spektru: par pie-vienošanos dažādiem OECD instru-mentiem, konvencijām, darba grupām, OECD standartu pārņemšana, ievieša-na arī nacionālā likumdošanā utt. Tā kā tur ir diezgan daudz darba. Latvijas valdība ir tam atvēlējusi nepiecieša-mos finanšu līdzekļus, lai šīs sarunas notiktu un notiktu bez aizķeršanās. Man nav nekādu šaubu, ka mēs šīs sa-runas veiksmīgi pabeigsim.

IN: Kāds ir bijis Austrālijas vie-doklis par nākamo OECD paplašinā-šanos, attiecībā par Latvijas dalību šai organizācijā?

AT: Bija stingrs atbalsts no Aus-trālijas un no Jaunzēlandes un tas dod gandarījumu, ka tas bija tāds kopīgs, liels Ārlietu ministrijas uzdevums, un to mēs sekmīgi paveicām.

IN: Šoreiz Jūsu apmeklējuma mēr-ķis ir cits – savu pilnvaru iesniegšana Austrālijas ģenerālgubernatorei Kven-tinai Braisas kundzei Kanberā (Quen-tin Bryce, Canberra). Kā noritēja ce-remonija?

AT: Šī ceremonija bija tīri tradi-cionāla, kāda jau tā notiek parasti, akreditējot citu valstu vēstniekus pie ģenerālgubernatores. Mums bija laba saruna savā starpā; viņa izrādīja in-teresi par to, kas notiek Latvijā, par mūsu pievienošanos eiro. Viņa iztei-ca līdzjūtību sakarā ar traģisko gadī-jumu Zolitūdē. Gubernatores kundze interesējās par latviešiem, kas dzīvo Austrālijā. Viņai bija labas zināšanas par latviešiem, viņai ir arī personīga pieredze, jo viņa pazīst dažus latvie-šus tīri privāti; tā, ka mums šī bija ļoti brīva saruna. Viņai esot pazīstams latviešu arhitekts, un viņa visumā labi zin par labi organizēto latviešu kopie-nu šeit Austrālijā. Tas, protams, man kā vēstniekam atviegloja šo sarunu, jo nebija jāstāsta, cik daudz latviešu ir Austrālijā.

IN: Vai Jums bija vēl kādas tikša-nās ar citiem Austrālijas valdības pār-stāvjiem?

AT: Protams, man bija tikšanās

Austrālijas ārlietu ministrijā, kas ir tradicionāli; gan departamentā, kas atbild par politiskām attiecībām, gan ekonomikas departamentā. Šoreiz tā vizīte varbūt bija īsāka, salīdzinot ar mana priekšgājēja vizīti un tikšanos Kanberā tāpēc, ka viņš bija pirmais, bet tagad jau tas vairāk tā protokolā-ri un pēc rutīnas, bet svarīgi ir tas, ka mums ir izdevies vēl šogad šo akredi-tācijas procesu pabeigt. Tas vienmēr prasa vairākus mēnešus, kamēr ie-sniedz pieprasījumu un sagaida atbil-di. Tad ir jāatrod piemēroti datumi un šie datumi jāsaskaņo gan Austrālijā, gan Jaunzēlandē, jo es akreditējos arī Jaunzēlandē, uz kurieni es devos caur Adelaidi uz Velingtonu pa tiešo pēc akreditācijas Austrālijā.

IN: Vai šo tikšanos ietvaros bija kādas Latvijai nozīmīgas tikšanās?

AT: Šajā gadījumā tās bija sav-starpējs apliecinājums par Austrālijas interesi veidot mūsu attiecības dzi-ļāk un aktīvāk, bet es domāju, ka tas ir atkarīgs no mums pašiem, kā mēs piepildām šīs attiecības. Šī labvēlīgā un izprotošā situācija Austrālijai ir, un Austrālija, protams, ir ieinteresē-ta veidot labas un aktīvas divpusīgas attiecības ar Latviju, īpaši, ņemot vērā Austrālijas interesi, veidot attiecības ar Eiropas Savienību kopumā. Un šeit viņi liek cerības arī uz Latviju, un es gribētu teikt, arī pamatotas cerības, jo, protams, Austrālijai ir ekonomis-kas interese padziļināt ekonomiskās attiecības ar Eiropas savienību. Mums savukārt, mūsu atvērtā un liberālā ekonomika neparedz kaut kādus iero-bežojošus faktorus, lai veidotu attie-cības. Mēs pilnībā atbalstām attiecību padziļināšanu un iet ar līguma noslēg-šanu ar Austrāliju. Tā kā tur mūsu in-tereses sakrīt.

IN: Iepriekšējais Latvijas vēst-nieks Austrālijā Indulis Bērziņš atra-dās kādu laiku Austrijā. Jūsu apme-šanās vieta kā Latvijas vēstniekam Austrālijā un Jaunzēlandē, ja pareizi esmu sapratusi, būs Londonā. Atgrie-žos pie jau vairākkārt izskanējušā jautājuma, vai varam nākotnē cerēt uz Latvijas vēstniecību un vēstnieku uz vietas Austrālijā/Jaunzēlandē? Cik tas ir reāli? Vai varbūt tas varētu drīzāk būt Latvijas ģenerālkonsuls Austrāli-jā?

AT: Jā, es arī domāju, ka drīzāk tas varētu būt ģenerālkonsuls. Šobrīd mūsu pilsoņiem Austrālijā nav viegli un nav ātri nokārtot savas vajadzības attiecībā uz reģistrāciju pasēm bēr-niem; tuvākā vēstniecība, uz kurieni jādodas, mums ir Japānā. Varētu Japā-na segt Austrāliju, bet Japāna jau sedz Dienvidkoreju. Ķīna sedz Mongoliju un Vjetnamu; šīs vēstniecības ir jau noslogotas. Tā mēs atgriezāmies pie idejas, ka Austrālija, tāpat kā iepriekš, tiks segta no Londonas, bet šajā gadī-jumā tā atšķirība ir, ka Indulis Bēr-ziņš, man priekšgājējs, kurš patiešām ļoti labi sāka savu darbu, bet diemžēl

krīze viņam pamaisīja iesākto tikpat aktīvi turpināt. Viņš apmeklēja Aus-trāliju 2008. gada pirmajā pusē. Tajā laikā es kā Valsts sekretārs biju tas, kas šos līdzekļus bija nogriezis un ne-devu viņam iespēju braukt uz šejieni, jo tiešām tā situācija nebija viegla. Tas labais, kas ir mainījies, ka šobrīd es varu plānot reizi gadā apmeklēt Aus-trāliju un Jaunzēlandi, un to es arī plā-noju darīt. Droši vien tā lielākā problē-ma priekš manis būs atrast to pareizo maršrutu vienmēr, jo droši vien katru reizi apmeklēt visas pilsētas Austrālijā un Jaunzēlandē nebūs iespējas. Es ceru uz mīļo latviešu sapratni; ja es kādreiz nākotnē kādu pilsētu neapmeklēšu, tas tas nenozīmē, ka es to negribētu darīt, es to noteikti gribētu. Šādam brau-cienam paredzētas ir 10 dienas, tādēļ jādomā, kuras pilsētas tajā braucienā apmeklēt un kuras citā. Tā viena labā ziņa, ka reizi gadā es tiešām plānoju būt šeit Austrālijā un tādā veidā secīgi apciemot visus latviešu centrus, kas Austrālijā atrodas.

IN: Tas nozīmē, ka katru otro gadu var cerēt Jūs redzēt visos latviešu cen-tros Austrālijā?

AT: Jā, es tā ceru. Un, otrkārt, bija tā labā sajūta, dodoties no Rīgas uz Londonu, ka es varēju aizbraukt ar zināmu gandarījuma sajūtu, ka ārlietu ministrija bija sagatavojusi, un arī val-dībā tas tika atbalstīts, plāns vēstniecī-bu tīkla attīstībai. Tas arī apliecina, ka šīs mūsu ekonomiskās grūtības ir pāri, un mēs varam sākt plānot palielināt mūsu vēstniecību tīklu tajās valstīs, kur tas patiešām ir ļoti nepieciešams. Mēs jau esam sākuši procedūras vēst-niecības atvēršanai Indijā; tā ir pirmā vēstniecība, ko mēs atvērsim šogad/nākošgad.

IN: Cik daudz latviešu ir Indijā?AT: Latviešu, es domāju, ir ļoti

maz; salīdzinot ar latviešiem Aus-trālijā, ļoti niecīgs skaits. Lai atvērtu vēstniecību, protams, tam ir ļoti liela nozīme, vai ir attiecīgā valstī arī lat-viešu kopiena, bet tas ir tikai viens no apsvērumiem. Protams, ka pamata ap-svērumus nosaka gan nepieciešamība attīstīt politiskās attiecības ar šo valsti un bez vēstniecības to praktiski ir gan-drīz neiespējami izdarīt, gan arī eko-nomiskās attiecības. Un ar Indiju, kas ir viena no pasaules lielvarām, mums patiešām ārkārtīgi perspektīvi. Jau šo-dien ļoti daudzas Latvijas augstskolas burtiski ir nospiedušas ārlietu minis-triju ar saviem lūgumiem atbalstīt stu-dentu iespējas mācīties Latvijas augst-skolās, kas ir mūsu izglītības eksports. Indija ir šī mērķa valsts, un, protams, tas ir mūsu interesēs. Tālāk mums ir plānots atvērt vēstniecības Brazīli-jā, Korejā, Arābu Emirātos, un ir arī plāns atvērt ģenerālkonsulātu Austrā-lijā. Šeit mēs tiešām vairāk sliecamies par ģenerālkonsulātu, jo protams liela darba daļa mums šeit ir jāplāno diplo-

Tikšanās ar Latvijas vēstniekuTurpinājums no 1. lpp.



Dziesmu pinu, deju pinuLatvju tautas vainagā!Pēc nepilna pusgada būs laiks doties

uz Hamiltonu Kanādā, kur 2014. gadā no 3. līdz 6. jūlijam risināsies XIV Lat-viešu dziesmu svētki Kanādā. Pilsētas centrs pārvērsies par mazo Latviju, kur ik uz soļa skanēs latviešu valoda, kad tautieši no tuvienes un tālienes pulcē-sies vienuviet, lai kopīgi pītu krāšņu dziesmu, deju un draudzības vainagu. Te savīsies bērnu jautrās čalas ar nobrie-dušām balsīm un sirmgalvju vērīgiem skatieniem un kur griezīsies, tur latvie-tis priekšā! Būs svētki visām paaudzēm, visām interesēm, visu priekam.

Svētku centrs būs Sheraton Hamil-ton viesnīca, kur atradīsies mūsu iemī-ļotais Laimas pulkstenis, kas aicinās uz tikšanos. Tur, visu svētku laiku, atradī-sies informācijas centrs, biļešu birojs, dalībnieku reģistrācija, svētku tirdziņš, lietišķās mākslas izstāde un daudz kas cits. No viesnīcas visas sarīkojumu tel-pas ir viegli sasniedzamas kājām ejot.

Turpat, Sheraton viesnīcas pagalmā, kas atrodas ārpus viesnīcas otrā stāva un virs iepirkšanas centra, būs svētku gal-venā satikšanās vieta – iesaukts SVĒT-KU JUMTS. Šeit visu dienu būs iespē-jams veldzēties ar vēsu atspirdzinājumu un baudīt latvisku ēdienu, par ko rūpē-sies Latviešu Centra Toronto virtuve, šefpavāra Ingo Kārkliņa vadībā. Turpat paredzēta arī dienas programma ar deju, dziesmu un citiem priekšnesumiem, kā arī nodarbības bērniem. Ideāla vieta sa-tikt vecos draugus un iegūt jaunus.

Ceļš uz svētkiem jau sācies, gan

rīkotājiem, gan programmas izpildī-tājiem, jo svētku norise strauji veido-jas, repertuārs tiek apgūts, sarīkojumu biļetes pārdodas un par svētkiem tiek runāts tālu un plaši.

Nav par vēlu vēl pieteikt savu līdz-dalību svētku programmas izpildītā-ju pulkā. Tautas deju nozares vadītāja Māra Simsone aicina tautas deju kopas pieteikties, rakstot [email protected]. Kori, kā arī atsevišķi dziedātāji, var pieteikt savu līdzdalību kopkora koncer-

mātiskai misijai, t.i., konsulāro pakal-pojumu sniegšana mūsu tautiešiem, lai viņi beidzot varētu tos saņemt uz vietas Austrālijā, tāpat arī no Jaunzē-landes varētu šurp atbraukt. Protams, mēs varam domāt par vēstniecību, bet pagaidām plānots ir ģenerālkonsulāts. Es gribētu cerēt, ka šo konsulātu pēc pieciem gadiem, varbūt 2018. gadā, bet ne vēlāk par 2020. gadu mēs no-teikti atvērsim Austrālijā patstāvīgu diplomātisko misiju. Bet mums ir šī secība jāievēro, jo tās valstis, ko es mi-nēju, mēs plānojam atvērt pirms tam.

IN: Sakarā ar mana vīra darbu es pirms gadiem ilgāku laiku dzīvoju Saūda Arābijā, kur Latvijas pilsoņu in-tereses pārstāvēja Vācijas vēstniecība. Vai kaut kas līdzīgs varētu būt pagai-dām Austrālijā?

AT: Jā, mums ir līgumi ar kādām 52 valstīm visā pasaulē: Āfrikas, Āzi-jas valstīs, kuras pārstāv mūsu kon-sulārās intereses; respektīvi, mums ir šīs konsulārās vienošanās ar dažādām Eiropas savienības valstīm, kuras iz-sniedz vīzas. Teiksim, attiecīgās valsts pilsoņi, kuri vēlas braukt uz Latviju, var saņemt vīzas šajā te valstī, kas pār-stāv Latviju. Atgriešanās apliecības, ja nu kaut kas notiek, tad var griez-ties jebkurā Eiropas savienības valstu vēstniecībā. Tieši Austrālijā tas varbūt nav tik nepieciešams, jo šeit mums ir seši goda konsuli, kuri var izsniegt at-griešanās apliecību, bet tai pašā laikā mūsu pilsoņi, ja nozaudējuši pasi, var arī jebkurā Eiropas savienības valstu vēstniecībā saņemt atgriešanās aplie-

cību braukšanai atpakaļ uz Latviju. Tā, ka šīs iespējas Austrālijā ir arī ta-gad.

IN: Vai Jums pašam tagad ir kādi konkrēti plāni, kā veicināt Latvijas in-tereses Austrālijā? Varbūt ir kāds jau konkrēts projekts, pie kura paredzēts ķerties?

AT: Es domāju mums patiešām ir viens projekts: pirmkārt, ir jāsakārto lietas attiecībā uz mūsu tautiešu in-teresēm sakarā ar pilsonības likuma izmaiņām – dubultpilsonības ievieša-nu; tas ir tas steidzīgākais un tuvākais darbs, kas ir jāizdara. Šeit es gribētu aicināt visus Latvijas pilsoņus, kas dzīvo Austrālijā; aicināt tos pilsoņus, kas vēlas pagarināt, nomainīt pasi vai sakārtot savas pilsonības lietas un sa-ņemt Latvijas pilsonību.

Tātad, pieteikties uz Latvijas pil-sonību. Es gribētu aicināt arī visus tos, kam jau ir šī pilsonība, lai dod šo ziņu visiem latviešiem, kas šeit dzīvo, par šo iespēju, ko izmaiņas pilsonības li-kumā ir paredzējušas, tātad, par iespē-ju paturēt dubultpilsonību: gan iegūt Latvijas pilsonību, gan paturēt Aus-trālijas pilsonību un nekavējoties pie-teikties un to darīt caur visiem mūsu sešiem goda konsuliem, kas mums ir Austrālijā.

Īpaši svarīgi tas ir tādēļ, ka mēs plānojam šogad – šo es pirms brauk-šanas esmu izrunājis ar mūsu konsu-lāro departamentu – ir plāns atbraukt uz Austrāliju un Jaunzēlandi ar mobi-lo pasu staciju. Konsulārais departa-ments ir izplānojis 28 dienu braucienu, sadalījies jau pilsētas: Brisbani, Sidne-ju, Melburnu, Adelaidi, Pertu un arī uz Jaunzēlandi – uz Kraistčērču. Bet lai

šo braucienu patiešām realizētu, un es ļoti gribu, lai tas tiek realizēts, mums vajag saprast, cik tad daudz to gribētā-ju būs. Un kamēr uz šo brīdi (Red.: sa-runa notika 14.12.2013.) ir pieteikušies 19 pasu maiņas gribētāji, es nevaru apsolīt, ka šis brauciens būs. Tik lielus līdzekļus dēļ 19 cilvēkiem būtu grūti gaidīt, ka Latvijas nodokļu maksātāju nauda tiks tērēta. Bet es ticu, ka šī in-terese ir. Par to es arī daudz esmu dzir-dējis šeit, tiekoties ar latviešiem. Arī goda konsuliem ir pieteikumi.

Es aicinu visus tos, kuriem in-teresē gan nokārtot pasu lietas, gan nokārtot pilsonības lietas, pieteik-ties pie goda konsuliem. Es domāju, ka šīs lietas var darīt paralēli, t.i., ie-spējams, ka nokārtot pilsonību prasīs ilgāku laiku vienā vai otrā gadījumā, nekā vienkārši nomainīt pasi. Pilso-nības iegūšana var prasīt mēnešus (ja jāizprasa kādas arhīva izziņas, piemē-ram), bet tie dati jau būs, tie būs atstāti. Protams, šai braucienā tiek arī plānoti darbinieki gan no konsulārā departa-menta, gan no Pilsonības migrācijas pārvaldes, tā kā, protams, šī mobilā brigāde būs ļoti kompetenta atbildēt uz visiem jautājumiem, kādi Latvijas pilsoņiem varētu rasties.

Es aicinu pieteikties pie goda konsuliem un darīt to ātri, neraugo-ties uz vasaras brīvdienām; dodiet konsuliem ziņu – es vēlos mainīt pasi, es vēlos pieteikties uz pilsonī-bu, un es domāju tad mēs zināsim, cik tad reāli ir šo pieteikumu un tad mēs varam reāli plānot šo braucie-nu.

Turpmāk vēl

Tikšanās ar Latvijas vēstniekuTurpinājums no 12. lpp.

XIV Latviešu Dziesmu svētki Kanādā aicinaVēl nepilns pusgads



tā sazinoties ar mūzikas nozares vadītā-ju Juri Ķeniņu [email protected].

Lūdzu iepazīstieties ar dziesmu svētku daudzpusīgo un interesanto programmu.

Ceturtdien, 3. jūlijsLIETIŠĶĀS MĀKSLAS IZ-

STĀDES ATKLĀŠANA Šeratona viesnīcā. Izcilas rotas, audumi, adīju-mi, kokgriezumi un keramika tradi-cionālā un modernā apdarē.

DZIESMU SVĒTKU IESKAŅA un ATKLĀŠANA izcilā koncertzālē Hamilton Place. Dziesmota svētku ie-skaņa savijot tradicionālo un moderno dziesmās un dejās ar dalībniekiem no Ziemeļamerikas un Latvijas. Kaut kas visām paaudzēm!

TĒLOTĀJAS MĀKSLAS IZ-STĀDES ATKLĀŠANA Hamilton Artists Inc. galerijā. Latviešu māksli-nieku darbu izstāde jaunajā galerijā, kas atrodas netālu no Šeratona viesnī-cas un ir pusceļā uz katedrāli, kur no-tiek vairāki koncerti.

TEĀTRIS – RŪDOLFA BLAU-MAŅA „SKRODERDIENAS SIL-MAČOS“ Latviešu teātra iemīļotā klasika jautrā garā ar režisori Jolantu Lindi. Lomās aktieri no Toronto Dauga-vas Vanagu teātra kopas un pieaicināti talanti. Notiks divas izrādes 3. jūlijā.

GARĪGAIS KONCERTS vēs-turiskajā Christ’s Church katedrālē. 150 dziedātāju kopkoris sniegs Zie-meļamerikas un Latvijas komponistu skaņdarbus.. Piedalās koris Sonore, kamerorķestris un ērģelnieki. Būs arī kopīga korāļu dziedāšana klausītājiem ar māksliniekiem.

SADRAUDZĪBAS BALLĪTE notiks Liuna Station, kas agrāk bija vilcienu stacija, bet tagad atjaunota ar skaistajām telpām. Jautrs vakars ie-virzīties svētku sliedēs. Deju mūziku spēlēs Autobuss Debesīs no Latvijas un Tērvetes Trubadūri no Monreālas.

Piektdien, 4. jūlijsJAUNDEJU SKATE uz Hamil-

ton Place skatuves. Jaundeju sacensī-bu noslēguma deju izrāde. Piedalīsies deju kopas, kas ir iesniegušas jaunde-jas vērtēšanai.

TEĀTRIS „SKRODERDIENAS SILMAČOS“ Trešā un pēdējā izrāde.

LATVIEŠU KAMERMŪZI-KAS UN OPERAS KONCERTS Christ’s Church katedrālē. Piedalīsies klarnetists Mārcis Kūlis no Liepājas un svētku kamerorķestris ar daudzvei-dīgu repertuāru. Izvilkumus no latvie-šu operām sniegs Latviešu Nacionālās Operas solisti un kamerorķestris LNO diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadībā.

SADANCIS Tautas sadancis – danči un rotaļas visām paaudzēm ar ansambli Folkvakars no Latvijas.

VIESU KOŖA „SONORE“ KONCERTS arī katedrālē. Dziedās

izcilais Rīgas jauktais koris Sonore di-riģenta Mārtiņa Ozoliņa vadībā.

JAUNIEŠU BALLE „DISKOTĒ-KA LAUKU SĒTĀ“ Absinthe klubā. Jautrs vakars ar vietējiem muzikantiem no Toronto – spēlēs jauniešu rokgrupa Penzionāri un būs arī DJ mūzika.

KABARĒ VAKARS „DEBESS MANNĀ“ Convention Centra zālē. Dziesmots vakars Lindas Marutas Kronbergas vadībā ar meiteņu trio De-bess mannā, kas apburs vakara apmek-lētājus ar trimdas populārām dzies-mām, pieaicinot arī zvaigžņotus viesus.

Sestdien, 5. jūlijsTAUTAS TĒRPU SKATE Ie-

skats tautiskā mantojuma bagātībā no pagātnes līdz mūsdienām.

KOPKORA KONCERTS „DZIESMU PINU VAINAGĀ“ Ha-milton Place. 500 dziedātāju kopkoris svētku kamerorķestra un kokļu pavadī-jumā atskaņos 25 dziesmas no latviešu mūzikas klasiķiem līdz Amerikas un Kanādas komponistiem un jaunākām dziesmām no Latvijas.

BĒRNU BALLE Balle jaunākiem svētku apmeklētājiem ar vecāku klāt-būtni – bet ne pārāk tuvu.

SVĒTKU VAKARIŅAS Con-vention Centrā. Vakariņas svētku gai-sotnē. Biļetes tikai iepriekšpārdošanā.

SVĒTKU BALLE Convention centrā. Nepārtraukta deju mūzika – spēlēs Autobuss Debesīs no Latvijas un Adam Zahl no Čikāgas.

MŪZIKĀLAIS KOKTEILIS Visdažādākie muzikālie priekšnesumi intīmā gaisotnē svētku balles blakus zālē. Ieeja ieskaitīta svētku balles biļetē.

Svētdien, 6. jūlijsEKŪMENISKAIS DIEVKAL-

POJUMS katedrālē. Sapīsim lūgša-nās, vārdā un mūzikā slavu un pateicī-bu dzīvajam Dievam!

RAKSTNIEKU CĒLIENS „VĀRDOS IR SPĒKS“ Tikšanās ar iemīļotiem rakstniekiem, kuŗu pārdzī-vojumiem sekots līdzi caur viņu romā-niem un dzejoļiem.

TAUTAS DEJU LIELUZVE-DUMS „DEJU PINU VAINAGĀ“ UN SVĒTKU NOSLĒGUMS Copps Coliseum. Krāšņa deju izrāde ar dejo-tājiem no Kanādas, ASV, Latvijas un citām valstīm. Dejas pavada ansamblis Folkvakars no Latvijas un lieluzvedu-mam īpaši veidots tautas deju koris. Svētku noslēgums ar dziesmu svētku karoga nodošanu nākamo Ziemeļame-rikas dziesmu svētku rīkotājiem.

ATVADU DANCIS Šeratona viesnīcā un uz jumta. Svētku izskaņa visām paaudzēm ar dančiem, dejām un draugiem.

* * *Aicinām ierasties Hamiltonā lai-

cīgi, lai sestdien 28. jūnijā piedalītos Jāņu svinēšana Toronto Sv. Andreja draudzes lauku īpašumā Sidrabene, kas atrodas apmēram pus stundas

braucienā no Hamiltonas. Turpat, otr-dien 1. jūlijā, tiks atzīmēta Kanādas diena un ieskandēti dziesmu svētki sid-rabeniešu rīkotājā pasākumā VASA-RAS VAINAGU SVĒTKI. Paredzēta interesanta programma ar viesu grupu priekšnesumiem visas dienas garu-mā. Būs arī nodarbības bērniem, tir-dziņš ar amatnieku demonstrējumiem, alus dārzs, uguņošana, zaļumballe un daudz kas cits. Aicinām ievadīt svētkus Sidrabenē un tad doties uz Hamiltonu.

Rīcības komiteja ir arī rūpējusies par viesiem no attālākām vietām, kas vēlētos tuvāk iepazīties ar apkārtni. Tiks piedāvātas ekskursijas trešdien 2. jūlijā uz Niagaru un Toronto. Pieda-līšanās ekskursijās ir tikai ar iepriek-šēju pieteikšanos un samaksu. Būs arī iespēja izkārtot ekskursijas citās reizēs grupām, kas to vēlētos.

Nodrošiniet savu mājvietu Hamil-tonā rezervējot istabas par svētkiem pazemināto cenu.

SHERATON HAMILTON, dzies-mu svētku galvenā viesnīca. 1-800-514-7101 vai 1-888-627-8161

https://www.starwoodmeeting.com/Book/XIVLatvianSongFestivalCanada

CROWNE PLAZA HOTEL 1-800-227-6963 www.cphamilton.com Jāieraksta kods LS4.

STAYBRIDGE SUITES, istabas ar virtuvīti un cenā ieskaitītas brokas-tis, 1- 905-527-1001 ext. 5003

[email protected]ējot istabas pa telefonu vi-

sās viesnīcās jāpiemin LATVIAN SONG FESTIVAL, lai saņemtu svēt-kiem pazemināto cenu.

Sarīkojumu biļetes ir jau pārdoša-nā. Lūdzam iepazīties ar svētku mājas lapu www.latviansongfest.com, kur atradīsiet jaunāko informāciju, gan ap-meklētājiem, gan svētku dalībniekiem un turpat drīzumā būs iespēja pasūtīt sarīkojumu biļetes. Aicinām arī drau-dzēties ar mums Facebook lapā latvi-ansongfest2014. Papildus informācijai, lūdzu rakstiet [email protected].

Uzredzēšanos Hamiltonā 2014!Baiba Bredovska

XIV Latviešu dziesmu svētku KanādāRīcības komitejas priekšsēde

Dziesmu svētki Kanādā aicinaTurpinājums no 13. lpp.

Laimas pulkstenis Kanādā.


Sidnejā un kā aktīvs latvietis dziedājis Sidnejas vīru korī. Cik maza tomēr ir plašā pasaule, un cik lielas iespējas ir dotas aktīviem jauniešiem, kuri zin, ko grib sasniegt! Ja gribat piedalīties interesantos pārgājienos, nospiediet tik peli uz www.dabasdraugi.lv

Atvadījos no jauniegūtajiem draugiem ar domu, varbūt saullēktu bildēm pievienot arī pieclatnieka ozolu!?

Aina GailīteLaikrakstam „Latvietis“

DatumiVārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi6. februārisDārta, Dace, Dora1867. bēgļu apgādāšanas kom. loc., publicists Kristaps Bahmanis.

7. februārisNelda, Rihards, Ričards, Rišards1899. arhitekts Aleksandrs Klinklāvs.1899. aktieris, režisors, skatuves mākslas pedagogs Viktors Gromovs.1899. padomju politiķis, LKP CK pirmais sekretārs (1959.g. 25.nov. – 1966.g. 15.apr.) Arvīds Pelše. 1961. g. piedāvāja Rīgu pārsaukt par Gagarinu.1969. ekonomists un politiķis, LR eko-nomikas ministrs (2007.g. 20.dec. – 2009.g. 12.marts), LR satiksmes mi-nistrs (2009.g. 12.marta – 2010.g. 3.nov.) Kaspars Gerhards.

8. februārisAldona, Česlavs1899. dibināta (Tērbatā) studentu or-ganizācija Lettgallia.1919. dibināta Latvijas Valsts Uni-versitāte (LVU); sākumā – Latvijas Augstskola. (Atklāšana notika 1919. g. 28. sept.).1951. žurnāliste un fotogrāfe Aina Gailīte.

9. februārisSimona, Apolonija1909. dzejnieks Teodors Tomsons.1968. sabiedriskā darbiniece Austrāli-jā Iveta Leitase.

10. februārisPaulīne, Paula, Jasmīna1909. latviešu dzejniece Austra Skujiņa.1919. režisore Pertas latv. drāmu kopā un ALTA, rakstniece Babete Blicava (dz. Ringa).1924. rakstnieks, publicists Gunārs Irbe.1929. literatūras zinātnieks, Jaunās Gaitas redaktors Rolfs Ekmanis.1949. dziedātāja, diriģente, vokālās mākslas pedagoģe Anita Garanča.1953. pianiste, sabiedriskā darbiniece Toronta Helēna Gintere.

11. februārisLaima, Laimdota1949. fiziķis, bijušais Latvijas Valsts Universitātes rektors Ivars Lācis.1949. Rīgas Latviešu biedrības priekš-sēdis (kopš 2011.g. 20.jūl.) Guntis Gai-lītis.1999. Latvija kļūst par Pasaules tirdz-niecības organizācijas pilntiesīgu da-lībvalsti.

12. februārisKarlīna, Līna1884. komponists Jānis Zālītis.1884. pirmais Igaunijas armijas virs-pavēlnieks Johans Laidoners.1884. rakstnieks Jūlijs Vecozols.1909. literatūrzinātnieks, rakstnieks Stepons Seiļs.1919. Liepājā izdots Latvijas Pagaidu valdības rīkojums par visa veida me-dību aizliegšanu. Sods 3000 rubļu vai 1 mēnesis cietumā.1935. jurists, LR goda konsuls Kērnsā Aleksandrs Gārša.1959. dziedātājs Ingus Pētersons. ■

mām par notikumiem nodaļas dzīvē. Redzējām ļaudis, kuri vēl pavisam nesen bija mūsu vidū – Jāņos, Dārza Svētkos un Vanadžu jaunās virtuves atklāšanā, bet nu jau skatās uz mums no augšas. Interesanta bija īsfilma no Rīgas, kur zivju tirgū uzstājās t.s. flashmob: publiskā vietā pēkšņi, ne no šā, ne no tā, viens cilvēks sāk skaļā balsī dziedāt, tam pievienojās vēl daži, un drīz vien dzied vesels koris, izkaisī-ti publikā. Šoreiz dzirdējām Rīga dimd par godu Rīgai kā šī gada Eiropas kul-tūras galvaspilsētai. Atkārtojumu gā-dājām paši.

Šādu sešdesmit divu gadu sanāk-šanu vajag iemūžināt, tādēļ Imants ai-

cināja visus klātesošos, arī viesus, kas vēl nav biedri (potenciāls pastāv!) uz kopēju bildēšanos. Priekšā nosēdināja biedrus vasaras formās, tad aizmugurē sastādināja visus pārējos. Katram bija savi uzskati par to, kur un kā citiem vajadzētu stāvēt, sēdēt, kā salikt rokas, kājas utt., un tā kā neviens neskopojās ar saviem gudriem padomiem, drīzāk tos izteica skaļā balsī un bieži vien smieklu pavadījumā, tad kādu laiku valdīja galīgs haoss, un nabaga Imants vai matus plēsa, taču beidzot visi bija kaut cik sakārtoti un varēja uzņemt vairākas jubilejas kopbildes. Skolās gadskārtējā fotografēšanās notiek daudz kārtīgāk; jādomā, ka neviens nebūs priekša stāvošam uztaisījis zaķa ausis!

Tieši tanī brīdī, kad saule svili-

nāja visnežēlīgāk, ļaudis sāka izklīst, un palika tikai ierastais dzelzs kodols, darba rūķi, kas visu novāca un notīrī-ja, un biedri, kas ieraduši sestdienās pulcēties ap bāru un risināt pasaules problēmas. Šī ir patīkamā, draudzīgā tikšanās, kad uzdziedam, apēdam, kas palicis pāri no cienasta galda, pārru-nājam notikušo un, protams, uzņe-mam pa glāzītei kaut ko spirdzinošu, pat dzirkstošu no saldenās pudeles. Imants uzliek savu izklaides ministra cepuri, uzsāk dziesmas un stāsta jo-kus. Tad tiešām jūtamies kā ģimene; ģimene, kas lielus darbus veikusi. Pēc gada svinēsim atkal, bet, mazliet pār-frazējot tautas dziesmu: Kas to zina, citu gadu, kur mēs katrs svinēsim?

Gunta R.Laikrakstam „Latvietis“

Ar 2,5 minūšu nokavēšanos...!Turpinājums no 2. lpp.

Saullēkts Ķemeru tīrelīTurpinājums no 10. lpp.

Saullēkts Ķemeru tīrelī. Priekšā centrā Aina Gailīte ar piešķirto nozīmīti. Zilā jakā Arvis Ozoliņš.

FOTO

Ain

a G

ailīt

e

AS “Dzintars” biokosmētika tagad Austrālijā

Pasūtiet ECOCERT (FR) sertificētos Dzintars sejas kopšanas līdzekļus!

Kontaktinformācija: Marita Batņa, [email protected]

Tel.: 0425 326 728 (iespējami arī pasūtījumi vairumā)


Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumiAdelaidēSvētdien, 16. febr., plkst. 14.00 ALB rīko literāro pēcpusdienu. Viesu runā-tājs Uldis Šterns – Apceļo savu tēvu zemi – personīgs skatījums. 2013. gada ceļojums pa dažiem Latvijas skaistā-kajiem un vēsturiskiem novadiem. Ie-eja $5. Vīns un uzkodas.Ceturtdien, 20. febr., plkst. 19.00 – 21.30 DV Vīru koris Daugava atsāks mēģinājumus. Sirsnīgi aicina bijušos un jaunus dziedātājus nākt pulciņā.

Adelaides Sv. Pētera draudzeSvētdien, 16. febr., plkst. 11.00 Epifā-nijas 6. svētdiena. Dievkalpojums bez dievgalda.

BrisbanēSestdien, 8. febr., plkst. 13.00 filmas Dream Team 1935 (Sapņu komanda 1935) izrāde (latviešu valodā ar angļu subtitriem) Latviešu namā. Ieeja $10, bērniem zem 10 par brīvu. Kafija un kūkas $5.Svētdien, 16. febr., plkst. 14.30 Bris-banes Latviešu skoliņa Sauleszaķis Latviešu namā. (Datumi varētu mainī-ties – tuvāku informāciju sniedz Vita Rieksta 0403 530 982 vai [email protected]).Sestdien, 22. febr., plkst. 12.00 Zolī-tes pēcpusdiena DV sarīkojumā Lat-viešu namā. Piedalīšanās $7,50 Kvīnslandes latv. ev. lut. draudzeMāc. Brigita Saiva.Sestdien, 15. febr., plkst. 13.00 diev-kalpojums ar dievgaldu Nācaretes baz-nīcā.Sestdien, 15. febr., plkst. 13.00 diev-kalpojums ar dievgaldu.

KanberāKanberas latv. ev. lut. draudzeSvētdien, 9. febr., plkst. 13.00 diev-kalpojums Sv. Pētera baznīcā, Reid.

MelburnāSestdien, 8. febr., plkst. 10.30 Melbur-nas Latviešu vidusskola atsāks darbību.Sestdien, 8. febr., plkst. 11.30 Dau-gavas skola atsāks darbu. Plkst. 15.00 karogs.Svētdien, 9. febr., plkst. 14.00 Latvie-šu nama Hugo Misiņa zālē Melburnas Latviešu biedrības sarīkojums Drau-dzīgā aicinājuma atcere. Visi laipni aicināti.Otrdien, 11. febr., plkst. 11.00 Lat-viešu ciema zālē senioru saiets. Saietā Edmunds Smalkais stāstīs par lasītāju atsauksmēm par Zentu Mauriņu. Līdzi ņemami groziņi, ieeja pret ziedoju-miem. Visi mīļi gaidīti!Piektdien, 21. febr., plkst. 15.00 Ma-ruta Tauriņa-Dēliņa un Jānis Dēliņš ielūdz Melburnas latviešus piedalīties grāmatas Emīls Dēliņš – Patriots, žur-

nalists, diplomāts prezentācijā Lat-viešu Ciemā. Ieeja brīva. Atspirdzi-nājumi. Lūgums pieteikties līdz 18. februārim: [email protected] vai zvanot 0438 680450. Melburnas latv. ev. lut. draudzeMāc. Dainis Markovskis.Svētdien, 9. febr., plkst. 10.00 diev-kalpojums draudzes vecāko vadībā.Svētdien, 16. febr., plkst. 14.00 diev-kalpojums Latviešu ciemā.Svētdien, 23. febr., plkst. 10.00 diev-kalpojums.

PertāSvētdien, 9. febr., plkst. 13.00 DV Pertas nodaļas pilnsapulce. Pertas ev. lut. Sv. Pāvila draudzeMāc. Gunis Balodis.Svētdien, 16. febr., plkst. 10.30 diev-kalpojums.

SidnejāCeturtdien, 6. febr., plkst. 12.00 saiets un draudzības pēcpusdiena DV namā.Ceturtdien, 6. febr., plkst. 13.00 Vik-torijas Niedoliņas izstādes atklāšana DV namā. Izstādi atklās Biruta Klarka.Līdz 12. febr. Latviešu namā apska-tāma Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības studenta Klāva Lora per-sonālzistāde Tavasneiespējamības, kurasnotiek. Darbi tapuši trīs mēnešu laikā no iespaidiem, kas gūti Austrāli-jas apceļošanas laikā.Sestdien, 15. febr., plkst. 13.30 Sid-nejas Kino kluba izrādes Latviešu namā. Plkst. 13.30 spēlfilma Vienīgā fotogrāfija (režisore Brigita Eglīte, 2008). Plkst. 15.00 dokumentālā filma Baltijas zelts (režisora Ro

Documents

Laikraksts 'Latvietis' 295 · 2014. 2. 8. · 2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2014. gada 5. februārī DV Adelaides noda-ļas priekšnieks Imants Kronītis ir kārtīgs