Pārgaujas novada pašvaldības informatīvais izdevums

Nr. 572014. gada

30. aprīlī

1990. gada 4. maijā par īstenību kļuva daudzu Latvijas iedzīvotāju sapnis – mēs at -guvām savas valsts neatkarību. Tagad šo dienu pavadām ar ģimenēm, kavējamies atmiņās par valsti, patriotismu, kā arī ikviena cilvēka devumu savai valstij un savai zemei.

Divdesmit četru gadu laikā esam pieraduši, ka Latvija ir brīva un neatkarīga. Esam gājuši savu ceļu – brīžiem raitākiem soļiem, brīžiem ne tik raitiem. Ir bijuši laiki, kad licies, ka esam iegājuši strupceļos, tomēr vienmēr esam atgriezušies uz īstā ceļa. Šobrīd visas pasaules uzmanība pavērsta notikumiem Ukrainā, kas cīnās par savu pastāvēšanu. Mums jābūt vie-notiem, apņēmības pilniem un jāspēj nosargāt savu atgūto neatkarību. Ticēsim un darīsim visu, lai Mūsu Latvijas brīvību nespēj apdraudēt neviens.

Pārgaujas novada domes vārdā sveicu visus iedzīvotājus mūsu valsts neatkarības atjau nošanas svētkos un aicinu arī turpmāk kopīgi gādāt par mūsu Latvijas valstiskuma stip ri nāšanu un labklājības pie augumu!

Aicinu uz kopīgu Valsts svētku svinēšanu 4. maijā plkst. 19.00 Stalbes tautas namā!

Hardijs Vents,Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs

Jolanta Vaido-Zālīte,sabiedrisko attiecību speciāliste

26. aprīļa pēcpusdienā Stalbes tautas nams pulcēja gan tos, kuri šeit ir strādājuši, gan tos, kuri uzticīgi tam ir nākuši uz pasāku-miem. Sveču gaisma, ļaužu čalas, uz skatuves zīmīgs skaitlis – 50. Un ceļojums laikā var sākties –atmiņas par ēku, pirmajiem kon-certiem, tautas nama darbiniek-iem, pašdarbības kolektīviem un tiem, kuri nav vairs mūsu vidū, bet kuri savulaik Stalbes tautas namu saukuši par savu.

Pirms 100 gadiem Stalbē sāka attīstīties profesionālā māk-sla, kas gan sākumā bija paši-niciatīva – organizējot kapelas, pūtēju orķestrus, korus. Līdz pagājušā gadsimta sešdesmita-jiem gadiem, stalbēnieši savus kultūras un sabiedriskās dzīves pasākumus noturēja skolās, pagastu pārvaldēs un citās izdevīgās vietās.

Sešdesmitajos gados Stalbes padomju saimniecība jau bija no -stiprinājusies, bet nebija nevie nas telpas, kur varētu no tikt sa nāks-mes, kinoizrādes vai pašdar-bības mēģinājumi. Pa dom ju saimniecībai nebija at ļauts celt kultūras namu, tāpēc tika apiets likums un jaunais kultū ras nams 1963. gadā tika būvēts kā muižas ēkas rekonstrukcija.

1964. gada 18. aprīlī jauno klubu atklāja toreizējais sovhoza direktors Ilgvars Liepiņš ar novēlējumu: lai šajā vietā nekad neapklust dziesmas un dejas solī kājas nenogurtu. Par jaunat-klātā kluba vadītāju sāka strādāt Lauma Bērzkalne. “Tad, kad cēla

Lai šajā vietā nekad neapklust dziesmas un dejas solī kājas nenogurtu

klubu, visiem gribējās pielikt savu roku un pūles. Atceros, ka netālu no kluba pa zāli rāpoja lieli un mazi cilvēki. Izrādījās, ka viņi lasīja akmentiņus, jo no kluba celtniekiem bija nācis rīkojums, savākt akmeņus tautas nama foajē telpas grīdai,” atceras Lau-mas kundze.

Par jaunā kluba labiekār-tošanu rūpējās pašdarbnieki. Viz ma Rostoka atceras kā ar drau dzenēm pašas šuva aizkarus. Ar kluba nodošanu ekspluatā cijā sākās daudzas jaunas tradīci-jas – pirmoreiz notika svinīga bērna dzimšanas apliecības izsniegšana, ģimeņu vakari, svi-nīgi dienestā tika izvadīti jaunieši, katru gadu bija darba svētki, kad sumināja pirmrindniekus.

No 1967. līdz 1973. gadam par kluba vadītāju strādāja Ilze Šķepaste. Ilze darbojas kopā ar Laumu Bērzkalni. “Šī bija mana otrā darbavieta. Stalbē pamats visiem kolektīviem bija jau ielikts un bija tikai jāpilnveido. Mums ar Laumu ir pilnīga saskaņa līdz pat šai dienai. Mēs arī tagad sazvanāmies, vērtējam visus kultūras pasākumus,” stāsta Ilzes kundze. Pēc Ilzes klubā strādāja Velta Buša, Mirdza Šulca, Ruta Pumpure.

1969. gadā Stalbes klubā dar-bojās jauktais koris, deju kolek-tīvs, sieviešu un vīru ansamblis, sarīkojumu deju kursi, bērnu interešu pulciņš, šūšanas kursi, daiļrunātāji.

Kultūras dzīve īpaši uzplauka septiņdesmito gadu beigās un astoņdesmito gadu sākumā. Siev-iešu dienās bija tradīcija uz klubu aicināt sievietes un vīrieši viņas

apguvēji, līnijdejotāji, vingro pensionāru biedrības dāmas, arī Stalbes skolēni nāk uz mēģinā-jumiem, lai sajustu lielās skatuves garšu.

Šajā vakarā jo īpaši daudz novēlējumu un atceres vārdu izskanēja, gan no darbiniekiem, gan no kultūras atbalstītājiem. Audio sveiciens tika saņemts arī no Kultūras ministres Daces Mel-bārdes. “Ik viens tautas nams un kultūras centrs ir svarīgs Latvijas kultūras atbalsta vieta. Dažreiz tā ir vienīgā iespēja vietējiem iedzīvotājiem radoši izpausties, un tā nav tikai mākslinieciskā jaunrade, bet arī brīnišķīga iespēja iepazīt un izprast dažādas kultūras vērtības un būt pašiem atbildīgiem savas kopienas vei-dotājiem,” savā apsveikumā uzsvēra ministre.

Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents izteica sajūsmu par lielo cilvēku skaitu, kuriem nepieciešams šis tautas nams un dubults prieks esot par to, ka pašvaldība spēj to dot. “Mēs esam tie, kuri tagad raksta mūsdienu vēsturi. Šajā vietā notika pirmais Latvijas pašvaldību savienības kongress pēc tam, kad tika veikta teri-toriālā reforma. Nesen tiekoties ar citu pašvaldību vadītājiem, patīkami bija dzirdēt, ka vēl šodien daudzi atceras “Dzīvot-prieku” un viņu izpildīto Pār-gaujas novada himnu. Paldies, ka jūs šo vietu mīlat un ka tā jums ir vajadzīga.”

Īpašs sveiciens bija atsūtīts no Afganistānas, kur šobrīd misijā ir Dainis Siliņš – vienīgais vīrietis, kurš strādājis šeit par kultūras

darbinieku. “Ienākot pirmo reizi Stalbes tautas namā, bija jūtama īpaša aura, jūtama šeit esošo cil-vēku mīlestība pret savu darbu. Šī ir vieta kur mīl un ciena kultūru,” savā apsveikumā raksta Dainis.

Paldies ik vienam, kurš pie-dalījās Stalbes tautas nama piecdesmit gadu jubilejas pasā-kuma veidošanā, kā arī milzīgs paldies PKS “Straupe” valdes priekšsēdētājam Imantam Balo-dim, kurš nekad nav liedzis atbalstu kultūras pasākumiem. Šajā vakarā sastapāmies gan ar tautas nama vēstures glabātā-jiem – spociņiem, gan baudījām kolektīvu sirsnīgos priekšnesu-mus. Paldies Daigai Kreituzei par pasākuma laikā tapušo zīmē-jumu, kurā attēlots Stalbes tautas nams pirmssākumos.

sagaidīja ar tulpju ziediem un notika koncerts tikai sievietēm. Kā jau lauku cilvēkiem pienākas, tika atzīmēta pirmā ganu diena – neizpalika kārtīga rumulēšanās. Iecienīti bija lopkopēju un meh-anizatoru vakari. Par jauku tradīciju bija kļuvuši pašdarb-nieku vakari un rudenī tika svinē-tas apkūlības. Bet visskaistākie bija apsējības svētki, tos svinēja Līgo vakarā – lai pie viena varētu uzdziedāt kādu lustīgu dziesmu.

No 1983. līdz 2004. gadam, vairāk kā 20 gadus – par kluba vadītāju strādāja Sarma Sičika, kurai palīdzēja Inta Rajecka un Māra Kalniņa. Svētku vakarā Sarma izteicās, ka jūtas kā pirms trīsdesmit gadiem, kad stāvēja zāles priekšā un tā bija pilna ar apmeklētājiem. “Gribu pateikt paldies visiem, kuri mani šeit sagaidīja, kad es sāku strādāt. Šeit bija labas iestrādes un bija viegli savu darbu darīt,” atceras Sarma Sičika.

2009. gadā kultūras namā sā kās plaši remontdarbi, un 18. no vembrī skaisti izremontē-tajās telpās notika Latvijas 91. ga da die nas svinības. Par kultū ras nama vadītāju ne tikai Stalbē, bet visā novadā sāk strā-dāt Inga Bērziņa. Šī paša gada nogalē darbu sāka pensionāru biedrība „Dzīvotprieks”, kas, Grie tas Grosbergas rosināta, jop-rojām aktī vi darbojas un iesaistās sabiedris kajā dzīvē.

Šodien kluba saimniecīte Ruta sagaida sieviešu vokālos ansambļus “Pārgaujas lakstīga-las” un “Dzīvotprieks”, senioru deju kolektīvu “Papardīte”, uz nodarbībām nāk arī ģitārspēles

Sveicienu tautas nama jubilejā lasa Dzidra InkinaDejo vidējās paaudzes deju kolektīvs “Straupe”

2

Pārgaujas novada pašvaldības informatīvais izdevums “Pārgaujas Novada Vēstis” Atsauce: tālr. 64107233 E-pasts: pargauja.novads@inbox.lv

Iznāk reizi mēnesī. Metiens 1700 eksemplāri Izdevējs: Pārgaujas novada pašvaldība Izplatītājs: Pārgaujas novada pašvaldība

Paldies visiem, kuri palīdzēja materiālu un avīzes tapšanā!

Maruta Drubiņa,Pārgaujas novada pašvaldības izpilddirektore

Pārgaujas novada pašvaldība atgādina bērnu vecākiem, ka va sarā Straupes pamatskolas pirms skolas izglītības grupās būs pārtraukums no 30. jūnija līdz 3.augustam un Stalbes vidus-sko las un Stalbes vidus skolas struk tūrvienības (Aucie m ā) pirms sko las izglītības grupās būs pār trau kums no 4. līdz 31. augus-tam.

Izglītības iestāžu vadība jau iepriekš ir apzinājusi tos bērnus, kuriem būtu nepieciešama vieta pirmskolas grupās jūnija, jūlija un augusta mēnešos, izvērtējusi

Pirmsskolas izglītības grupu darba organizēšana vasarā

pirmskolas apmeklētības sama-zi nājumu vasarā un informējusi bērnu vecākus par darba režīmu vasaras periodā.

Arī šajā vasarā iespēju ro -bežās darba pārtraukuma laikā bērnam tiks piedāvāta vieta otras izglītības iestādes, attiecīgi Stalbes vidusskolas vai Straupes pamatskolas pirmskolas grupā. Par šo nepieciešamību bērnu vecākiem lūdzu konsultēties un rakstīt iesniegumu savas izglī-tības iestādes direktorei Jolantai Dzenei vai Ligitai Krūmiņai.

Pārtraucot darbu vasarā uz noteiktu laiku, izglītības iestā-dēm ir iespēja veikt nepie cie-ša mos telpu remonta darbus, plānot pirmsskolas izglītības dar -

2014. gada 17. aprīlī

• Apstiprināti Saistošie no tei-kumi Nr. 7 “Par grozījumiem sais tošajos noteikumos Nr.1 “Pār gau jas novada pašvaldības bu džets 2014. gadam”.

• Noteikta maksa par maksas pakalpojumiem Pārgaujas no va- da pašvaldības bibliotēkās.

• Nolemts piedzīt nekus-tamā īpašuma nodokļa un no -kavējuma naudas parādus vairā-kām personām.

• Apstiprināti maksas pakal-pojumi Pārgaujas novada kap-sētās.

• Nolemts pieprasīt vecā-kiem, kuriem atņemtas bērnu aprūpes tiesības, samaksāt paš-valdības ārpusģimenes aprūpes nodro šināšanā izlieto tos lī dzek-ļus.

• Nolemts ieskaitīt vairākas neapbūvētās lauku apvidus ze mes rezerves zemes fondā.

• Nolemts, ka vairākas neap-būvētas lauku apvidus zemes pie krīt Pārgaujas novada paš-valdībai.

• Nolemts izbeigt zemes patstāvīgās lietošanas tiesības uz neapbūvēto lauku apvidus zemi Stalbes pagastā.

• Precizēti Pārgaujas no vada domes 2014. gada 23. jan vārī apstiprinātie Saistošie notei-kumi Nr. 2 „Pārgaujas nova da kapsētu uzturēšanas un izman -tošanas noteikumi”.

Domes sēdes protokola Nr. 5 apskats

• Nolemts Pārgaujas nova da pašvaldībai piekrītošo nekus-ta mo īpašumu „Līņi”, Stalbes pagastā, Pārgaujas novadā, re ģistrēt zemesgrāmatā, no teikt novēr tējumu un nodot atsavinā-šanai.

• Nolemts Ievēlēt Elitu Martin soni par Pārgaujas nova da bāriņtiesas locekli uz Pārgau jas novada bāriņtiesas noteikto termiņu.

• Nolemts komandēt do mes priekšsēdētāju Hardiju Ventu laikā no 28.04.2014. līdz 30.04.2014. piedalīties pie-redzes apmaiņā par sociālajiem jau tā jumiem uz Spidebergu (Norvēģija).

• Apstiprināts Pārgaujas novada pašvaldības konsoli-dētais 2013. gada pārskats.

• Nolemts komandēt domes priekšsēdētāju Hardiju Ventu laikā no 16.05.2014. līdz 18.05.2014. ieskaitot piedalīties Norvē ģijas Konstitūcijas 200 ga des svinību pasākumā.

• Atļauts sadalīt nekustamos īpašumus, piešķirt nosaukumus, apvienot nekustamos īpašu-mus, izstrādāt zemes ierīcī bas projektus vairākiem nekusta-majiem īpašumiem.

Ar pilnu protokola tekstu var iepazīties novada domes kancelejā un Pārgaujas novada mājaslapāwww.pargaujasnovads.lv

Kases darba laika maiņaSakarā ar atvaļinājumu, no 26.maija līdz 22.jūnijam mai-nīts Pārgaujas novada pašval-dības kases darba laiks.Stalbes kases darba laiks:Pirmdiena 8.00–13.00 14.00–17.00Trešdiena 8.00–13.00 14.00–18.00Piektdiena 8.00–13.00 14.00–16.00Raiskuma kases darba laiks:Otrdiena 8.00–13.00 14.00–17.00Ceturtdiena 8.00–13.00 14.00–17.00

Daiga Kūriņa,lauku attīstības konsultante

Kūtsmēslu krātuvju būvniecībai un rekonstrukcijai piešķir 4 miljonus eiro

Zemkopības ministrija infor mē, ka Lauku atbalsta dienests (LAD) aprīlī izslu-dinās projektu iesniegšanu pasā kuma „Lauku saimniecību moder nizācija” 15. kārtā jaunu kūtsmēslu krātuvju būvniecībai, esošo kūts mēslu krātuvju rekon-strukcijai un nepieciešamo būvma teriālu un stacionāro iekārtu iegādei. Šim mērķim pare dzēts atbalsta finansējums 4 miljonu euro apmērā.

LAD lēmumus par projektu apstiprināšanu pieņems līdz 2014. gada 30. septembrim. Savukārt astoņus mēnešus pēc LAD lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstipri-nāšanu projektam ir jābūt īste-notam (ne vēlāk par 2015. gada 1. jūniju). „Mēs aicinām lauksaimniekus aktīvi izman-tot šā pasākuma finansējumu kūtsmēslu krātuvju būvniecībai un modernizācijai, jo šā gada 27. jūlijā beidzas desmit gadu pāre-jas periods, kurā bija jāuzbūvē vai jārekonstruē kūts mēslu krātuves. Atgādinām, ka kūtsmēslu krātuves ir nepie ciešamas tām lopkopības saimniecībām, kurām ir vairāk par piecām dzīvnieku vienībām īpaši jutīgā teritorijā

vai vairāk par desmit dzīvnieku vienībām pārējā Latvijas teri-torijā. Turpmāk uz Eiropas Sav-ienības inves tīcijām varēs pre-tendēt tikai tās saimniecības, kas kūtsmēslu krātuves būs izbūvē-jušas,” uz sver Zemkopības min-istrijas valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš.

Informācija par to, kādu tieši krātuvju būvniecība un re konstrukcija tiks atbalstīta,ir pieejama LAD mājas lapā no 10. aprīļa.

Izmaiņas tiešo maksā ju mu nosacījumos 2014. gadā

Grozījumi atbalsta piešķir-šanas kārtībā paredz palielināt īpašā atbalsta kopējo pieejamo apmēru un nosacījumus jaunam īpašā atbalsta veidam par liel-lopiem. Tāpat grozījumi paredz pārtraukt atsevišķo maksājumu par cukuru un atcelt prasību, kas noteica, ka vienoto platīb-maksājumu (VPM) var saņemt tikai par lauksaimniecības zemi, kas 2003. gada 30. jūnijā bijusi labā lauksaimniecības stāvoklī. Grozījumi atbalsta piešķiršanas kārtībā paredz, ka papildu esoša-jiem īpašā atbalsta veidiem šajā

gadā tiek ieviests jauns īpašais atbalsts par liellopiem. Atbalsta mērķis ir saglabāt liellopu gaļas ražošanu, veicinot liellopu nobarošanu un gaļas ieguvi Lat-vijā. Kopējā atbalsta summa atbalstam paredzēta 2,6 miljonu eiro apmērā. Ņemot vērā, ka turpmāk VPM varēs saņemt par ikvienu lauksaimniecības zemes hektāru, kurš būs labā lauksaim-niecības un vides stāvoklī, grozī-jumi paredz iespēju lauksaim-niekam lauku reģistrā iekļaut arī jaunus lauku blokus – līdz šā gada 1. maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedzot lauku bloku precizēšanas iesniegumu. Kopē-jais publiskais finansējums tiešo maksājumu shēmas iet-varos 2014. gadā paredzēts 201,7 milj. euro, tai skaitā vie-notais platību maksājums 158,7 milj. euro ar ražošanu saistītais (īpašais atbalsts) 10,1 milj. euro un pārejas posma valsts atbalsts 32,9 milj. euro. Pārejas posma valsts atbalsts 2014. gadā ar identiskiem saņemšanas nosacī-jumiem pieejams nozarēs, kurās 2013. gadā tika piešķirti papildu valsts tiešie maksājumi.

bi nieku atvaļinā jumus un sa ga ta-voties jaunam darba cēlienam.

Šajā mācību gadā sešas pirms-skolas izglītības grupas kopā apmeklē 97 bērni. Brīvas vietas ir tikai Stalbes vidus skolas grupā bērniem no 3 līdz 5 gadu vecumam un Stalbes vidusskolas struktūrvienības grupā bērniem no 3 līdz 5 gadu vecu mam. Strau-pes pamatskolas pirms skolas grupās šobrīd nav brīvu vietu.

Lai pašvaldība varētu plānot pirmskolas izglītības grupu pie -pildījumu 2014. gada 1. sep-tembrī, lūgums bērnu vecākiem līdz 31. maijam pašvaldībā pieteikt bērnus, kuri gatavojas apmeklēt pirmskolas izglītības grupas sākot ar jauno mācību gadu.

Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienā, 24. maijā, vēlēšanu iecirkņi Latvijā būs atvērti no pulksten 7.00 līdz 20.00.

No 21.līdz 23.maijam vēlēšanu iecirkņos dažas stundas dienā notiks iepriekšējā balsošana:

• trešdien, 21.maijā – no pulksten 17.00 līdz 20.00, • ceturtdien, 22.maijā – no pulksten 9.00 līdz 12.00, • piektdien, 23.maijā – no pulksten 10.00 līdz 16.00.Balsošanas dokuments Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir pase vai

personas apliecība jeb identifikācijas karte.No 19. maija vēlēšanu iecirkņos varēs iepazīties ar kandidātu

sarakstiem, ziņām par kandidātiem un priekšvēlēšanu programmām. No 19. maija vēlēšanu iecirkņos varēs pieteikt balsošanu atrašanās

vietā tiem vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs nobalsot vēlēšanu iecirknī.

Pārgaujas novadā vēlēšanu iecirkņi atrodas šādās adresēs:Iecirkņa numurs Iecirkņa nosaukums Iecirkņa adrese

381. RAISKUMA PAGASTA PĀRVALDE"Pagastmāja", Raiskums, Raiskuma pag., Pārgaujas nov.

384. PĀRGAUJAS NOVADA PAŠVALDĪBA"Iktes", Stalbe, Stalbes pag., Pārgaujas nov.

385. STRAUPES PAGASTA PĀRVALDE"Tautas Nams", Plācis, Straupes pag., Pārgaujas nov.

Aktuālais lauksaimniekiem

Par darba dienas pārcelšanuPamatojoties uz Ministru kabineta 25.06.2013. rīkojumu Nr.

278 „Par darba dienu pārcelšanu 2014. gadā”, Pāgaujas novada pašvaldībā pārcelta darba diena no piektdienas, 2014. gada 2.maija, uz sestdienu, 2014. gada 10. maiju.

Eiropas Parlamenta vēlēšanas 24. maijā

Jolanta Vaido-Zālīte,sabiedrisko attiecību speciāliste

Šogad Pārgaujas novada paš-valdības kopējā autoceļu uztu-rēšanas mērķdotācija ir 160 018 eiro, no kuriem 62 % plānots novirzīt pašvaldības ceļu posmu rekonstrukcijai, 20 % autoceļu grei derēšanai un 18 % sniega tīrī-šanai ziemas sezonā.

Salīdzinot ar 2013. gadu, mērķ dotācija autoceļu uzturē ša-nai Pārgaujas novada pašval dībā pa lielinājusies par 37 018 eiro.

Šogad plānots veikt grants seguma atjaunošanu Pārgaujas novada autoceļu posmos 7.3 km garumā un 1.7 km garumā grāvju atjaunošanu. Šobrīd, ņemot vērā satiksmes intensitāti, ceļu nozī-mīgumu un autobusu satiksmi, izvēlēti divdesmit četri atse-višķu autoceļu posmi – septiņi

Auto ceļu uzturēšana vasarāRaisku ma pagastā (Čaukas– Kūdums, Mazaiskrogs–Irbēni, Bēr ziņi–Driškins–Lācīši, Rūķi–Vētras, Priedaine–Vaidavas ro be- ža, Lenču kapi, Mārtēni– Kubļi), desmit Stalbes pagastā (Gai diņi–Mežvidi–Vecbāržēni, Bal tiņi–Mežvidi, Vanagi–Svilu mi–Celmi, Pīpēni–Daibe, Klētnieki– Kalno-zoli, Zaķi–Stalbe, Stalbe–Grants-kalni, Jaunzemi–Vārnē ni, Gravas iela, Ceriņu iela) un septiņi Strau-pes pagastā (Lielandžas–Ķiržu ezers–Muižnie ki, Plācis–Ezer kal- ni–Kalniņi, Straupe–Bērz mui ža–Klāmaņi–Krauklīši–Kras tiņi , Krus tiņi–Vītagas–Ozoliņi, Strau-tiņi–Vējiņi, Atpūtas–Akmentiņi).

Nepieciešamības gadījumā tiks plānoti arī papilddarbi.

Par problēmām uz pašvaldības ceļiem aicinām griezties Pār-gaujas novada pašvaldībā.

3

Maruta Drubiņa,Pārgaujas novada pašvaldības izpilddirektore

Aprīļa mēnesī Domes sēdē apstiprināts Pārgaujas novada pašvaldības konsolidētais 2013. ga da pārskats. Atskatoties uz padarīto, jāteic, ka neesam stā vē juši uz vietas nevienā no nozarēm.

Novada attīstībā un iedzī-votāju labklājībai esam reali-zē juši vairākus Eiropas savie-nības projektus. Ar Eiro pas finansējumu sakārtota ūdens-saimniecība Plāča ciemā un pabeigti labiekārtošanas darbi, pēc ūdenssaimniecības projekta realizācijas, Rozulas ciemā. 2013. gadā apstiprinājām Pār -gau jas novada teritorijas plā-nojumu 2013.–2024. gadam, kur paldies jāsaka visiem, kas līdzdar bojās dokumenta izveidē.

Ik gadu sakārtojam pa ceļa posmam uz pašvaldības ceļiem. Piešķirtās mērķdotācijas pašval-dības autoceļiem un ielām ietva-ros, pašvaldība 2013. gadā veica autoceļu attīrīšanu no sniega, ceļa klātņu planēšanu un profi-lēšanu, autoceļu posmu grants seguma uzlabošanu, grāvju atjaunošanu un asfalta bedrīšu labošanu. No pašvaldības auto-ceļu un ielu 247 km kopgaruma grants segums tika pastiprināts atsevišķiem autoceļu posmiem - Baltiņi–Klētnieki, Stalbe–Ķirši, Stalbe–Grantskalni, Vecstārasti–autoceļš, Baltiņi–Gromulti, Svilumi–Baloži, Vanagi–Svilumi–Celmi, Veccepurnieki–Ķeviņas un Kalnozoli–Nogaļi–Ķeviņas Stalbes pagastā, Lielandžas–Ķiržu ezers–Muižnieki, Straupe–Bērzmuiža–Klāmaņi, Atpūtas–Akmentiņi un Fazāni–Liepkalni Straupes pagastā, Čaukas–Kū -du ms, Mazaiskrogs–Irbēni, Len ču kapi, Maijrozes–Krīpēni un Mārtē ni–Kubļi Raiskuma pagastā.

Šī gada autoceļu uzturēšanas mērķdotācija ir 160 018 eiro, no kuriem 62 % plānots novir-zīt pašvaldības ceļu posmu grants seguma atjaunošanai. Tiek gatavota iepirkuma doku-mentācija.

Ar Kohēzijas fonda atbalstu SIA ZAAO rekonstruējusi pievedceļu uz poligonu “Daibe”, kas tagad ir asfaltēts gandrīz 3 km garumā. Sadarbībā ar VAS Latvijas valsts ceļiem (LVC) valsts galvenā autoceļa A3 segas rekonstrukcijas projektā iekļauts gājēju – velo celiņa izveide ceļa posmā no Straupes līdz Plācim. Šobrīd VAS LVC izvērtē būvniecības iepirkumu, pēc kura tiks uzsākti darbi.

Tiek plānota pieturas un gājēju celiņa izbūve pie Strau-pes pamatskolas, kur veikti sagatavošanās darbi un gata-vots iepirkums. Strādājam pie autoceļa Čaukas–Ziemeļi rekon-strukcijas projekta. Jau 2013.gadā iesākām darbu pie bīstamo koku un zaru apzāģēšanas ceļmalās un kapu teritorijās.

Turpināsim to šogad. Lai veidotu sakoptu vidi

un teritorijas ilgtspējīgu attīs-tī bu, izstrādāts Ungura kapu teritorijas labiekārtošanas pro-jekts, kur paredzēta celiņu tīklu izveide, vienvietīgu, div vietīgu, trīsvietīgu un četr vietīgu kapu un apstādījumu vietu izveide, iebraucamo ceļu, stāvlaukumu un ūdens ņemšanas vietas izveide.

Turpinās sarunas par koģe-nerācijas stacijas tālāko virzību. Esam tikušies ar investoriem, kuri ir organizējuši arī tikšanās ar iedzīvotājiem. Pašvaldība rūpīgi izvērtē iedzīvotāju un pašvaldības intereses, siltuma ener ģijas iepirkuma līgums var tikt noslēgts iepirkuma rezul-tātā.

Lauku atbalsta dienesta pro-jekta ietvaros izveidota higiēnas telpa Plācī, kur trūcīgām personām, daudzbērnu ģime-nēm, vientuļiem pensionā riem un mājas aprūpē esošām per-sonām ir iespēja nomaz gāties un izmazgāt veļu. Lai iedzī votājiem atvieglotu pārvieto šanos, Pār-gaujas un Līgatnes paš valdību gādībā no Dabas aizsar dzības pārvaldes pār ņemta Līgatnes pārceltuve.

Liels nopelns novada attīstībā un sakārtošanā ir iedzīvotāju ieguldījums, kuri sakārtojot savu māju apkārtni vienlaicīgi spodrina novada kopējo izskatu. 2013.gadā apciemojām aptuveni pustūkstoti novada sētu “Sakop-tākā sēta 2013” konkursa ietvaros un pārlecinājāmies, ka gandrīz ikviens mīl un ciena vietu, kurā dzīvo.

No pagājušā gada pavasara, Raiskuma parku atkal rotā estrāde. Gādājot, lai tā ne tikai labi izskatītos parkā, bet arī to pieskandinātu ar dažādiem kultūras pasākumiem, šajā laika posmā darbu uzsākuši divi jauni kultūras darbinieki. Ar 2013.gada janvāri par iedzīvotāju drošību un kārtību novadā rū pējas pašvaldības policija, kā arī iedzīvotājiem pieejamākas kļuvušas juridiskās konsultācijas pašvaldībā. No 2014. gada aprīļa Straupes pagasta pārvaldē dar-bo jas otrs juriskonsults.

Sadarbība ar nevalstiska jām organizācijām, to aktīvā darbo šanās un iniciatīva novada attīs tībai ik gadu kļūst aizvien lielāka. Kopīgi organizēti pasākumi, realizēti projekti, svinēti svētki. Lai veicinātu vēlmi darboties, 2013.gadā Pārgaujas novada pašvaldība pirmoreiz izsludināja projektu konkursu, kurā pie teikti bija septiņpadsmit pro jekti, no kuriem atbalstīti vien padsmit. Arī šogad iestrādi turpinājām un atsaucība no organizācijām tikai pieauga. Šo gad izsludinātajā kon kursā paš valdība saņēmusi deviņ-padsmit projekta pieteikumus.

Paldies biedrībām par līdz-darbošanos. Biedrību orga-nizētie pasākumi un labdarības diena ik vienam paliek atmiņā

ar sirsnīgumu un kopības sajūtu. Biedrību dalība Lauku atbalsta dienesta projektu konkursos ir neizmērojams ieguldījums visu mūsu nākotnē. Paldies biedrībām par realizētajiem projektiem - RIKA biedrībai par mūžizglītības centra keramikas darbnīcas izveidi Stalbē, biedrībai “Vesels pilsētā un laukos” stāvlaukuma izveidi Plācī, Rozbeķu saimei par Rozulas tautas nama skatuves iekārtojumu un visiem pārējiem, kuri ieguldījuši laiku un darbu ne tikai sevis, bet visu novada iedzīvotāju un viesu labā.

Tā kā novadu veido aktīvi cilvēki, tad arī kultūras dzīve novadā var augt un pilnveidoties. Talantu konkursi, ievērojamie gada skaitļi kolek-tīviem un tautas namiem pierāda, ka kultūra ir augstā vērtē. Lai kultūras dzīve aizvien uzlabotos, projekta ietvaros esam iegādājušies kvalitatīvu skaņas aparatūru, gatavojam dokumentāciju Straupes tautas nama fasādes vienkāršotai renovācijai, gādājam par kva-litatīvu pasākumu nodro-šināšanu, lai ikvienam ir gan darījums tos apmeklēt. Turpi nām piedalīties Hanzas dienu pasākumos. Prieks, ka šogad iespēja doties uz Hanzas dienām ir visu novada pagastu kolek tīviem. Šogad pirmo reizi vienosimies kopīgā novada svēt ku svinēšana. Tas viss parāda, ka esam iemācījušies pastāvēt viens otram blakus, nu jau kā viens vesels.

Arī sporta jomā iezīmējas aizvien vairāk sporta veidu, kur iedzīvotāji gūst godalgotas vietas. Lai veicinātu sportisko garu, izveidots skeitparks un trenažieru zāle Stalbē, kas guvušas lielu apmeklētību iedzī votāju vidū. Esam veikuši Straupes sporta zāles jumta re montu, kā arī gatavojam projektu zāles rekonstrukcijas darbiem. Joprojām novadu vieno Sporta svētki, skrējiens Rozulā, kā arī ikgadējā kopā sanākšana un sportistu sumināšana Sporta laureāta pasākumā.

Liela vērība pievērsta izglītībai novadā, kur liels pal-dies jāsaka skolu direk torēm un darbiniekiem par viņu ieguldīto darbu. Stalbes vidusskola ieguvusi ekoskolas Zaļo karogu, Straupes pamatskola izveidojusi dro šības laukumiņu. Abas sko-las ak tīvi iesaistās Comenius projektā.

Lai apstākļi mācībām būtu labāki, jau šobrīd no tiek Stalbes vidusskolas ēkas energo efek-tivitātes pa augsti nāšanas pro-jekta realizā cija, kā arī izstrādāta Straupes pa mat skolas ēkas fa sādes vien kāršotas renovācijas teh niskā dokumentācija un gatavots Stalbes vidus skolas struk tūr vienības energo efek-ti vitātes paaugsti nāšanas pro-jekts. Raiskuma internāt pa-mat skola-rehabili tācijas centrs reali zējis projektu drošākai videi.

Lai skolēniem būtu lie-lāka motivācija mācīties un sa sniegt labus rezultātus, no vada pašval dība piešķīrusi sti pen dijas teicamniekiem, kā arī tradicio nāli turpina ik gadu godināt un ar naudas balvām sveikt teicamniekus mācību gada noslēguma pasāku mā. 2013. ga dā pie šķirtas brīvpus-dienas skolēniem līdz ceturtai klasei. Tiks izskatīta iespēja brīv-pusdienas piešķirt arī piektai un sestai klasei.

Turpinās sadarbība ar ār valstīm. Dažādu projektu ietvaros novada jauniešiem ir bijusi iespēja piedalīties pie -redzes apmaiņas brau cienos. Arī pie mums novadā vie sojušās citu valstu delegā cijas, augstu vērtējot novada attīstībā iegul-dīto. 2013. gadā Auciemmuižā norisinājās Latvijas – Norvēģijas sadraudzī bas konference, kur tika ieskicētas iespējas uzņē-mējiem no abām valstīm veidot veiksmīgu sadarbību. Likumsa-karīgi 2014. gada oktobrī notiks Latvijas – Norvēģijas biznesa forums, kur aicinām ikvienu uzņēmēju piedalīties un rast sev izdevību un iespējams sadarbī-bas partneri.

Ārvalstu un vietējo interese pieaug arī par tūrisma iespējām novadā. Statistika liecina, ka

novadu apmeklē aizvien vairāk tūristu, to apliecina arī tūrisma jomā darbojošies uzņēmēji. Novada lepnums Ungurmuiža ar katru gadu kļūst sakoptāka un ciemiņus uzņēma ne tikai vasaras periodā, bet aktīvi darbojās arī ziemā. Sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi, atjaunots Ungurmuižas vēsturiskais mui žas parks. Arī tūrisma jomas uzņēmēji novērtēti un guvuši dažādus apbalvojumus. 2013. gadā mārketinga zīmi “Latviskais mantojums” saņēma nesen zaudētais Braslas krogs, šogad šī zīme piešķirta “Ezer-sētu” saimniekiem. TAVA orga-nizētajos konkursos augstas atzinības gūst novadā veidotie tūrisma produkti. Gājēju taka uz Kvēpeni iekļuvusi uzvarētāju desmitniekā, par ko paldies jāsaka Jurim Leimanim.

Liels paldies par darbošanos un sadarbību mūsu novada uzņēmējiem, bez kuriem dau-dzas lietas neritētu tik raiti. Ik gadu “Pateicības dienā” tur -pināsim tradīcijas un no sirds pateiksimies par Jūsu iegul-dījumu gan pašvaldības, gan iedzīvotāju vārdā.

Paldies ikvienam, kurš ar labu domu, neizmērojamu darbu, savu laiku un atbalstu ir veici-nājis novada attīstību!

Jolanta Vaido-Zālīte,sabiedrisko attiecību speciāliste

Aprīļa mēnesī rosība sākusies ap Stalbes vidusskolu, kur celtnieki uzsākuši Stalbes vidusskolas energoefektivitātes paaugstināšanas darbus.

Lai arī šobrīd skolā jo projām notiek mācības, celt nieki jau strādā pie pamatu silti nāšanas un hidroizolācijas. Pār gaujas novada pašvaldības izpild di-rektore Maruta Drubiņa in -for mē, lai nodrošinātu skolēnu drošību siltināšanas darbu laikā, skolas darbinieki veikuši papildus drošības instruktāžu skolēniem un informējuši par notiekošo vecākus. Izpild di-rektore apstiprina, ka arī būv-nieki ir veikuši visus pasā kumus, kas saistīti ar darba drošību.

Ar siltummezglu un venti-lācijas sistēmu saistītie darbi tiks veikti pēc mācību stundām, tādējādi ievērojot skolēnu dro-šību un netraucējot mācību procesu.

Katru ceturtdienu Stalbē notiek būvapspriedes, kurās piedalās būvnieks, apakš-uzņēmums, būvuzraugs, pro-jekta autors, Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs un izpild-direktore, kā arī Stalbes vidus-skolas direktore un skolas

saim nieks. Būvapspriedes laikā notiek iepazīšanās ar paveik-tajiem darbiem objektā klātienē, kā arī pārrunātas ar turpmāka-jiem darbiem saistītās lietas.

Kā iepriekš informēts, Pārgaujas novada pašvaldība noslēgusi līgumu par Stalbes vidusskolas ēkas ener go-efekti vitātes paaugsti nāšanas darbu veikšanu ar SIA “R.K.C.F. RENESANSE” un līgumu par būvuzraudzības pakalpojumiem ar SIA “WARSS+”.

Kopējā līguma cena ar SIA “R.K.C.F. RENESANSE” bez PVN EUR 359 476.54, būv-uzraudzības līguma cena bez PVN EUR 1380.00.

Stalbes vidusskolas ēkas energoefektivitātes paaugsti-nāšanas pasākumi tiek reali-zēts ar Klimata pārmaiņas fi nanšu instrumenta (KPFI) līdzfinansējumu. Projekta ietva-ros paredzēta Stalbes vidus-skolas vienkāršota fasādes renovācija, vienkāršota siltum-mezgla un ventilācijas sistēmas rekonstrukcija.

Projekts tiek realizēts ar KPFI atbalstu 25.685156 % no kopējām attiecināmām izmak-sām.

Sākti Stalbes vidusskolas ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas darbi

Apstiprināts Pārgaujas novada pašvaldības konsolidētais 2013. ga da pārskats

4

PRECIZĒTI ar Pārgaujas novada domes 17.04.2014. lēmumu (protokols Nr. 5,21.§)

APSTIPRINĀTI ar Pārgaujas novada domes 23.01.2014. lēmumu (protokols Nr.1, 7.§)

Izdoti saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 2.punktu, 21.panta pirmās daļas 16.punktu, 43.panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi 1. Šie saistošie noteikumi (turpmāk –

Noteikumi) nosaka Pārgaujas novada kapsētu kapa vietu piešķiršanas, kopša-nas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību, kapliču izmantošanas kārtību, kapsētu pārziņu tiesības un pienākumus.

2. Noteikumos lietotie termini: 2.1. kapsēta – Pārgaujas novada pašval-

dības noteikta īpaša teritorija, kas paredzēta mirušu cilvēku apbedīšanai;

2.2. kapsētas īpašnieks – Pārgaujas novada pašvaldība;

2.3. atvērta kapsēta – ka psēta, kurā mirušo apbedī ša nai tiek ierādītas jaunas kapa vietas;

2.4. daļēji slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušos apbedī esošās ģimeņu kapavietās;

2.5. slēgta kapsēta – kap sēta, kurā mirušo apbedīšana nenotiek;

2.6. kapavieta (ģimenes vai dzimtas kapavieta) – noteikta izmēra zemes vienības daļa kap sētā, kas ierādīta (paredzēta) mirušo cilvēku apbedīšanai, ka pa vietas izveidošanai un kop šanai;

2.7. ģimenes kapavieta – no teikta izmēra zemes vienības daļa kapsētā, kurā blakus esošam apbedījumam ir rezervēta vieta citiem ģimenes apbedījumiem;

2.8. kapavietas turētājs – fiziska persona, kurai Notei kumos noteiktā kār tībā piešķirta kapavieta mirušās personas ap be -dīšanai un kura atbild par šīs kapavietas uzturēšanu sa kop tā stā voklī;

2.9. kapavietas rezervē tājs – fiziska persona, kurai Notei kumos noteiktā kārtībā piešķirta vieta kapavietai.

2.10. bezpiederīgo miru šais – miris cilvēks, kuram nav laulātā, radinieku vai citu perso nu, kuras varētu organizēt miru šā apbedīšanu;

2.11. neuzraudzīta kapavieta – kapavieta, kas netiek kopta;

2.12. virsapbedījums – apbe dī jums, kas Noteikumos no teik tajā kārtībā tiek veikts virs jau esoša apbedījuma;

2.13. kapsētas pārzinis – fiziska persona, kura saskaņā ar lī gumu ar kapsētas īpašnieku veic kapsētu pārraudzību un pilda Notei kumos noteiktos kapsē tas pārziņa pienākumus;

2.14. kapliča – ēka kapsētas teritorijā, kas paredzēta bēru ce remoniju norisei un mirušo novietošanai līdz apbedīšanai;

2.15. apbedīto reģistrs – kap sētā apglabāto personu uzskaites dokumen-tācija, kas sastāv no mirušo reģistrācijas grāmatām un apbedījumu vietu shēmām.

3. Noteikumi ir saistoši visām fizis-kajām un juridiskajām personām Pār gaujas novada administratīvajā teritorijā.

4. Kapsētu statusu nosaka un pēc nepieciešamības maina Pārgaujas novada pašvaldības dome. Pārgaujas novada admi-nistratīvajā teritorijā ir atvērtas sekojošas kapsētas:

4.1. Unguru kapi;4.2. Raiskuma kapi;4.3. Strīķu kapi;4.4. Lenču kapi;4.5. Daibes kapi;4.6. Pārupes kapi;4.7. Vecie kapi (Straupē).5. Maksa par kapu izman tošanu tiek

noteikta saskaņā ar Pārgaujas novada domes lēmumu.

II. Kapsētu darba laiks 6. Apmeklētājiem kapsētas atvērtas

katru dienu bez laika ierobežojumiem.7. Apbedīšana var tikt veikta otrdienās,

trešdienās, ceturt dienās, piektdienās un sest dienās no plkst. 12:00 līdz 17:00.

8. Valsts svētkos, pirmdienās, svētdienās, mirušo atceres die nās kapsē tas apbedīšanai ir slēgtas.

9. Apbedīšanas un bēru cere monijas nori ses laiks saska ņojams ar kapsētas pārzini.

III. Kapsētu iekšējās kārtī bas noteikumi

10. Kapsētu apmeklētājiem ne atkarīgi no apmeklējuma mērķa, kapsētās jāizturas god bijīgi, nepieļaujot kapsētas videi kaitīgas un traucējošas darbības, jāievēro šie Noteikumi, kā arī citi kapsētas pārziņa norādījumi.

11. Kapsētās aizliegts: 11.1. apglabāt mirušus dzīv nie kus; 11.2. pārvietoties ar slēpēm, velo-

sipēdiem, mopēdiem, skri tuļ slidām, moto-cikliem u.tml.;

11.3. braukt ar automašīnām, citu tehniku, izņemot gadījumus, kad ir saņemta kapu pārziņa atļauja;

11.4. atskaņot un spēlēt skaļu mū ziku, skaļi klaigāt, traucēt kapsētas apmek-lētājus un bēru ceremonijas;

11.5. tirgoties ar jebkāda veida precēm; 11.6. ņemt smiltis un zemi neatļautās

vietās; 11.7. postīt kapu vietas un kapsētu

aprīkojumu (sētas, solus, akas, ēkas, pieminekļus, pie miņas plāksnes u.tml.) un stādī jumus;

11.8. patvaļīgi mainīt kap sētas pārziņa ierādītās kapa vietas teritorijas robežas;

11.9. labiekārtojot ģimenes kapavietu, aizņemt kapavietai piegulošo celiņu;

11.10. veikt jebkāda veida kapsētas videi kaitīgas un trau cējošas darbības;

11.11. patvaļīgi ierīkot atkri tumu izgāz-tuves, dedzināt atkri tumus;

11.12. bez kapsētu īpašnieka atļaujas izcirst kokus.

IV. Kapsētu īpašnieka pienā kumi12. Kapsētu īpašnieks ir atbildīgs par

zemes vienības, kurā atrodas kapsēta, reģistrē šanu Zemesgrāmatā un kapsētu apsaimniekošanu.

13. Kapsētas īpašnieka pienā kumi ir: 13.1. nodrošināt pieminekļu ar arhitek-

tonisku un kultūr vēsturisku nozīmi sakopšanu;

13.2. nodrošināt kapsētu ēku un būvju, iekšējo celiņu un kop lietošanas laukumu uzturē šanu;

13.3. organizēt atkritumu izve šanu un ūdensapgādi;

13.4. nodrošināt bīstamu koku izzā-ģēšanu;

13.5. nodrošināt kapsētu arhi tektūras un ainavas veidošanu atbilstoši kultūr-vēsturiskajām tra dīcijām un apstiprinātiem projektiem;

13.6. uzstādīt informācijas un norā-dījuma zīmes;

13.7. veikt kapsētu topogrā fisko un kapavietu vēsturisko inventarizāciju;

13.8. pēc nepieciešamības no drošināt kapsētu paplašinā šanu un jaunu kapsētu ierīko šanu.

V. Kapsētas pārziņa pienā kumi14. Kapsētas pārzinis savu darbību

kapu saimniecības jomā veic saskaņā ar Noteikumiem, kā arī ievērojot Pārgaujas novada pašvaldības domes lēmumus.

15. Kapsētas pārzinis kontrolē Notei-kumu ievērošanu, un par pārkāpu miem ziņo kapsētas īpašniekam.

16. Kapsētas pārziņa pienā kumos ir:

16.1. nodrošināt kapsētu kap liču, iekšējo ceļu un celiņu, koplietošanas laukumu, sētu, solu uzturēšanu un remontu, ārpus kapavietām esošo apstā dījumu un koku kopšanu, teri torijas labiekārtošanu;

16.2. reģistrēt apbedījumus, izveidot un uzturēt apbedīto reģistru;

16.3. ierādīt kapavietas, no dro šināt ka -pa vietu uzmērī šanu un nospraušanu dabā;

16.4. saskaņot kapličas izman tošanas laiku, saskaņot bēru ceremoniju un mirušo atceres pasākumu norises laiku;

16.5. kopā ar kapsētu īpaš nieka pār-stāvjiem veikt kapa vietu apsekošanu un sastādīt aktus par neuzturētām kapa-vietām;

16.6. nodrošināt kapsētas ap meklētājus ar informāciju par kapsētu izmantošanas noteiku miem;

16.7. izveidot bezpiederīgo mirušo kapavietas, labiekārtot un kopt tās.

VI. Kapavietas piešķiršanas kārtība17. Kapavietas tiek piešķirtas kapavietu

turētājiem/ kapavietas rezervētājiem.18. Pašvaldības kapsētās ap be dī:18.1. mirušās personas, kuru pēdējā

dzīvesvieta ir bijusi dekla rēta Pārgaujas novada teritorijā;

18.2. ģimenes kapavietā jau apbedītās personas tuvi niekus (vecvecāki, vecāki, bērni, mazbērni, brāļi, māsas, dzīves biedrs, laulātais, ārpusģimenes aprūpes esošās personas un viņu likumiskie pārstāvji) neatkarīgi no tā, kur bija deklarēta viņu pēdējā dzīvesvieta.

19. Citu personu apbedīšana jaunās kapa vietās pieļaujama, pamatojoties uz miru šā pie derīgā motivēta iesnieguma pama ta un kapsētas īpašnieka piekrišanas pamata.

20. Kapavietas iepriekš var rezervēt pēc ieinteresētās perso nas rakstiska iesnie-guma, ievē rojot šo Noteikumu nosacījumus.

21. Ar kapavietas rezervē šanas brīdi kapavietas rezervē tājam rodas tiesības tikt ap gla bātam rezervētajā kapa vietā, vai arī tajā apglabāt savus piederīgos, un ja pastāv Notei kumu 18.punktā minētie ap stākļi.

VII. Kapavietas kopšana22. Kapavietas turētāja pie nākums

nodrošināt viena gada laikā pēc apbedīšanas kapavietas labiekārtošanu.

23. Kapavietā var uzstādīt kapu apmales, pieminekļus, pie miņas plāksnes, soliņus, nožo gojumus.

24. Dekoratīvos stādījumus vai nožogo-jumus, kas norobežo kapa vietu nedrīkst stādīt aiz kapavietas robežām.

25. Kapavietas nožogošanai un noformēšanai aizliegts iz man tot videi nedraudzīgus mate riālus.

26. Atkritumi pēc kapu kop šanas pabeigšanas jānogādā atkritumu savāk-šanas vietās.

27. Liekā grunts pēc kapa kopiņas izveidošanas jānogādā kapsētas pārziņa norādītā vietā.

28. Rezervētās kapavietas uzturēšanas kārtībā pienākums ir kapavietas rezer -vētājam.

29. Tiesības uz rezervēto kapavietu izbeidzas, ja:

29.1. kapavietas rezervētājs atsakās no kapa vietas rezervē šanas;

29.2. kapavieta netiek apkopta vairāk kā piecus gadus.

30. Ja tiesības uz rezervēto kapavietu ir izbeigušās, kapsētas pārzinis ir tiesīgs izlemt jautā jumu par kapa vietas rezervē-šanas tiesību piešķiršanu citai personai.

VIII. Neuzraudzītas kapa vietas31. Kapavieta, kas netiek kop ta

piecus gadus pēc kārtas, tiek atzīta par neuzraudzītu.

32. Neuzraudzītas kapavietas statuss tiek noteikts saskaņā ar aktu, kuru sastādīšanā piedalījies kapsētas pārzinis un kapsētas īpašnieka divi pārstāvji.

33. Ja tiek konstatēts, ka kapavieta netiek kopta Kapsētas pārzinis rakstveidā par to brīdina kapavietas turētāju/ kapavietas rezervētāju.

34. Virsapbedījumus neuz raudzītās kapavietās atļauts veikt 25 gadus pēc pēdējā apbe dījuma. Pēc minētā termiņa beigām neuzraudzītā mirušā kapa vietu kapsētas pārzinis ir tiesīgs nolīdzināt, lemt par virs apbedījumu veikšanu.

IX. Apbedīšanas kārtība35. Lai saņemtu atļauju apbe dījuma

veikšanai, kapsētas pārzinim iesniedzams dzimt sarakstu iestādes izdota mirša-nas apliecības vai izziņas kopija (uzrādot oriģinālu).

36. Pirms apbedījuma vietas ierādī šanas kapsētas pārzinim ir jāuzrāda dokuments, kas ap liecina veikto maksā jumu par apbedījamo kapavietā.

37. Kapsētas pārzinis ierāda kapavietu vai rezervēto kapu kapavietā un saskaņo apbedī šanas laiku.

38. Apbedīšanas (izvadīšanas) un kapa rakšanas pakalpojumu sniedzēju izvēlas un par apbe dīšanu un kapa rakšanu atbilstoši šiem noteikumiem atbild bēru rīkotājs.

39. Mirušais tiek apbedīts zārkā, bet kremācijas gadījumā – urnā. Kapa garumam jābūt ne mazākam par 2 m, platumam – 1 m, dziļumam – 1,8 m līdz zārka vākam. Apglabājot bērnus, kapa izmēri var tikt samazināti, izņe mot kapa dziļumu. Urna ar mirušā pelniem jāierok 1 m dziļumā. Attālumam starp apbe-dījumiem jābūt vismaz 0,5 m.

40. Veicot virsapbedījumus, kapa dziļu-mam jābūt ne mazā kam par 1,2 m līdz zārka vākam.

41. Urna ar mirušā pelniem var tikt apglabāta kapsētā esošajā ģimenes kapavietā vai jaunā kapavietā. Ir pieļaujama vienlaicīga vairāku urnu apgla bāšana vienā kapavietā uzstādot kopēju piemiņas zīmi.

42. No jauna izveidojamu kapavietu izmēri ir sekojoši:Kapavieta

Plat

ums

[m]

Garu

ms

[m]

Lauk

ums

[m2 ]

Kapavietas zārkiemVienvietīga 1,75 3,0 5,25Divvietīga 2,50 3,0 7,5Trīsvietīga 3,0 3,0 9,0Četrvietīga 4,0 3,0 12,0Kapavietas urnāmVienas pelnu urnas glabāšanas vieta 0,5 1,0 0,5

Viena kapavieta četru urnu apglabāšanai

1,0 1,0 1,0

43. Mirstīgas atliekas var pārapbedīt ne agrāk kā gadu pēc apbedīšanas brīža saņemot Veselības inspekcijas atļauju un kapsētas īpašnieka atļauju.

44. Mirstīgo atlieku ekshumāciju var veikt LR normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar kapsētas pārzini.

X. Kapliču izmantošana45. Kapsētas pārzinis dod atļauju

izmantot kapliču bēru rīkotājam iezārkota mirušā novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei.

46. Mirušo cilvēku, kas novietots kapličā līdz apbedīšanas brīdim drīkst apmeklēt ar kapsētas pārziņa atļauju darba laikā. Pārējā laikā kapličas ir slēgtas.

SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr. 2PĀRGAUJAS NOVADA KAPSĒTU UZTURĒŠANAS UN IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI

Turpinājums 5. lpp.

5

47. Atvadu ceremonijas ilgums kapličā tiek noteikts vienojoties bēru rīkotājiem ar kapsētas pārzini.

XI. Bezpiederīgo mirušo apbedīšana48. Bezpiederīgo mirušie var tikt

apglabāti atvērtajās kapsētās.49. Kapsētas pārzinis atvērtajās

kapsētās izveido speciālu sektoru bez-piederīgo mirušo apbedīšanai.

50. Bezpiederīgo mirušo kapavietu

Paskaidrojuma raksts Saistošajiem noteikumiem Nr. 3Grozījums Pārgaujas novada domes 2013. gada 28. novembra saistošajiem noteikumiem Nr. 28. „Par materiālo pabalstu Pārgaujas novadā”Paskaidrojuma raksta sadaļas Norādāmā informācija1. Projekta nepieciešamības pamatojums

Ar grozījumiem saistošajos noteikumos tiek kompensēta summa, kas personai, kura uzņēmusies apbedīt Pārgaujas novadā deklarēto personu, jāmaksā pašvaldībai saskaņā ar Pārgaujas novada kapsētu uzturēšanas un izmantošanas saistošajiem noteikumiem.

2. Īss projekta satura izklāsts Ar grozījumiem saistošajos noteikumos tiek palielināts vienreizējais materiālais pabalsts Pārgaujas novadā deklarēto personu apbedīšanai.

3.Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu

Nepieciešamo līdzekļu kopējais izlietojums ir tieši saistīts ar Sociālā dienesta gada budžetu.

4.Informācija par plānoto projekta ietekmi uz sabiedrību (mērķgrupām) un uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā

Sabiedrības mērķgrupas, uz kurām attiecināms saistošo noteikumu tiesiskais regulējums, ir novada administratīvajā teritorijā deklarētās personas. Uzņēmējdarbības vidi neietekmē.

5.Informācija par admini-stratīvajām procedūrām

Saistošo noteikumu projekta piemērošanas jautājumos iedzīvotāji var vērsties Pārgaujas novada Sociālajā dienestā.

6.Informācija par konsultācijām ar privātpersonām

Konsultācijas ar privātpersonām saistošo noteikumu izstrādē netika nodrošinātas, jo grozījumi saistošajos noteikumos Nr.28 nemaina pastāvošo tiesisko regulējumu pēc būtības, bet ir sabiedrībai labvēlīgāks, jo saistošo noteikumu izstrādē pabalsts ir palielināts no 75.00 EUR uz 105.00 EUR.

SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr. 3Grozījums Pārgaujas novada domes 2013. gada 28. novembra saistošajos noteikumos Nr. 28. „Par materiālo pabalstu Pārgaujas novadā”

Apstiprināti ar Pārgaujas novada domes 23.01.2014. lēmumu (protokols Nr.1, 20.§) Izdoti saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 43.panta trešo daļu.

Izdarīt Pārgaujas novada domes 2013.gada 28.novembra Saistošajos noteikumos Nr.28. „Par materiālo pabalstu Pār gaujas novadā”, šādu grozījumu:

1. Aizstāt 16.punkā skaitli „75,00” ar skaitli „105,00”. Domes priekšsēdētājs Hardijs VENTS

Paskaidrojuma raksts Pārgaujas novada kapsētu uzturēšanas un izmantošanas saistošie noteikumi

Paskaidrojuma raksta sadaļas Norādāmā informācija

1. Projekta nepieciešamības pamatojums

Saistošo noteikumu izdošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu ar likumu uzdoto pašvaldības autonomo funkciju izpildi un veicinātu racionālu kapsētu teritorijas izmantošanu. Šie saistošie noteikumi paredz noteikt Pārgaujas novada administratīvajā teritorijā esošo kapsētu iekšējās kārtības noteikumus, kapavietu piešķiršanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību, kapliču izmantošanas kārtību, kapsētu pārziņa tiesības un pienākumus.Saistošie noteikumi tiek izdoti pamatojoties uz likuma “Par pašvaldībām”:15.panta pirmās daļas 2.punktu, kas nosaka, ka pašvaldību autonomā funkcija ir gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, tai skaitā kapsētu izveidošanu un uzturēšanu;21.panta pirmās daļas 16.punktu, kas nosaka, ka tikai dome var apstiprināt saistošus noteikumus un noteikt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu;43.panta trešo daļu, kas nosaka, ka dome var pieņemt saistošos noteikumus, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi.

2. Īss projekta satura izklāsts Saistošo noteikumu izdošanas mērķis ir noteikt Pārgaujas novada administratīvajā teritorijā esošo kapsētās vienotu kapavietu piešķiršanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību, kapliču izmantošanas kārtību, kā arī kapsētu pārziņu tiesības un pienākumus.

3. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz pašvaldības budžetu

Noteikumu izpilde no pašvaldības puses tiks nodrošināta apstiprinātā budžeta ietvaros (kapsētu uzturēšanai plānotie līdzekļi 2014.gadā EUR 39991,00). Precīzu ietekmi uz pašvaldības budžetu nav iespējams paredzēt, jo precīzi nav nosakāms apbedījamo skaits. Saistošo noteikumu izpildes nodrošināšanai nav nepieciešams veidot jaunas pašvaldības institūcijas, darba vietas vai paplašināt esošo institūciju kompetenci.

4. Informācija par plānoto projekta ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā

Sabiedrības mērķgrupa, uz kuru attiecināms saistošo noteikumu tiesiskais regulējums ir privātpersonas – fiziskas un juridiskās personas, kuras izmanto kapsētu.Saistošo noteikumu īstenošanai netiek prognozēta tieša ietekme uz uzņēmējdarbības vidi novada pašvaldības teritorijā.

5. Informācija par administratīvajām procedūrām

Personas jautājumos par saistošo noteikumu piemērošanu var vērsties Pārgaujas novada pašvaldībā vai pie attiecīgās kapsētas pārziņa.

6. Informācija par konsultācijām ar privātpersonām

6.1. Saistošo noteikumu izstrādes gaitā nav notikušas konsultācijas ar privātpersonām.6.2. Saistošie noteikumi pēc to apstiprināšanas un paskaidrojuma raksts tiks ievietots Pārgaujas novada pašvaldības mājaslapā: www.pargaujasnovads.lv.

labiekārtošanu un kopšanu nodrošina kapsētas pārzinis.

51. Bezpiederīgo mirušā kapavieta tiek saglabāta 25 gadus. Pēc minētā termiņa beigām bezpiederīgo mirušā kapavietu nolīdzina, un kapsētas pārzinis lemj par virsapbedījumu veikšanu.

52. Ja pēc bezpiederīgo mirušā ap bedīšanas ir pieteikušās personas, ku rām ir tiesības un kuras vēlas mirušo pārap-bedīt, vai arī, neveicot pār apbe dī ša nu, lab-

iekārtot un kopt šo kapavietu, perso nām ir pienākums samaksāt Notei kumos noteikto maksu par apbedīto kapavietā.

XII. Atbildība par noteikumu pārkāpšanu

53. Noteikumu izpildi kontrolē kapsētas pārzinis un Pārgaujas novada pašvaldības policija.

54. Pārgaujas novada pašvaldības poli cija ir tiesīga sastādīt administratīvo pārkā pumu protokolus atbilstoši savai

SAISTOŠIE NOTEIKUMI Nr. 2PĀRGAUJAS NOVADA KAPSĒTU UZTURĒŠANAS UN IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI

kompetencei. 55. Par Noteikumu pārkāpšanu

izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

XIII. Noslēguma jautājums56. Noteikumi stājas spēkā nākošajā

dienā pēc to publicēšanas pašvaldības infor matīvajā laikrakstā „Pārgaujas Novada Vēstis”.

Domes priekšsēdētājs Hardijs Vents

Rudīte Vasile

Jau otro gadu pēc kārtas pavasa-ris novadā iezīmējies ar Pārgaujas nova da pašval dības projektu konkursu. Tā galvenais mērķis bija mudināt Pār-gaujas novada iedzīvotājus rūpīgi palūkoties sev apkārt un ieraudzīt tos nelielos vides sakopšanas darbus, ko var veikt pašu spēkiem un kuru gala-rezultāts iepriecinātu pēc iespējas vairāk pagasta un novada ļaudis. Tāpēc svarīgākā atbalstāmākā iedzīvotāju ini-ciatīva konkursā bija vides sakārtošana un labiekārtošana. Otra aktivitāte, kas konkursa nolikumā tika iekļauta pēc iedzīvotāju lūguma, bija atbalsts sabiedris kiem kultūras un izglītojošiem pasākumiem.

Projekta konkursam tika iesniegti deviņ padsmit projekti. Desmit dienu lai-kā vērtēšanas komisija sešu cilvēku sas-tāvā izskatīja katru projektu, piešķirot punktus pēc konkursa nolikumā noteik-tajiem kritērijiem. Vērtēšanas komisija bija iepriecināta par daudzām jaunām ierosmēm. Iedzī votāji vēlējušies atjaunot un pilnveidot autobusu pieturu, vei-dot rotaļlaukumus, labiekārtot atpūtas vietas pie ezeriem, nodrošināt pie kļuvi avotiņam, izrādījuši iniciatīvu no metņu un nodarbību organizēšanā. Īpaša oriģinalitāte raisījusies saistībā ar kultū-ras pasākumiem – bija pārsteidzošas ide-jas, kā savienot dabu, mūziku un kino.

Kopējais projektu finansē jums bija paredzēts 4000 eiro. No projektiem, kas pēc vērtēšanas komisijas atzinuma atbilda nolikuma kritērijiem, finansiālais

Novada organizētajā projektu konkursā daudz jaunu ierosmju

atbalsts pilnībā vai daļēji segs pieprasītās attiecināmās izmaksas vien padsmit pro-jektiem:

• Auciema centra pieturvietu atjau-nošana un labiekārtošana (EUR 400)

• Par sakoptu vidi (EUR 400)• Atpūtas vietas labiekārtošana pie

Rustēga ezera (EUR 400)• Atpūtas vietas iekārtošana apkārt Rais-

kuma un Auciema ezeriem (EUR 400)• Bērnu rotaļu laukuma izveide Rozulas

ciemā (EUR 400)• Septiņi soļi no māla līdz keramikai

(EUR 252,35)• Bērnu un jauniešu no metne „Sko-

lasprieks” ar vietē jo iedzīvotāju līdzdalību (EUR 400)

• Brīvdabas kinovakars Aucie mā (EUR 336,92)

• Instalācijas teātra svētkiem (EUR 335,47)

• Laimīgai bērnībai (EUR 400) • Aktivitātes pie Auciema ezera laipas

(EUR 275,26) Vērtēšanas komisija saka lielu pal-

dies arī pārējo projektu rakstītājiem. Lai arī daļa bija izvēlējušies aktivitātes, kas nebija paredzētas konkursa nolikumā, iesniegtie projekti pašvaldībai ļāva apz-ināt vairāku sabiedrisko organizāciju, sporta un pašdarbības kolektīvu vēlmes attiecībā uz nepieciešamo aprīkojumu. Iespējams, par to varētu runāt vēl-reiz rudens pusē, veidojot pašvaldības nākamā gada budžetu vai arī plānojot dalību LEADER programmas projektu atklātajos konkursos un sadarbojoties ar Cēsu rajona partnerību un Vidzemes lauku partnerību „Brasla”.

Turpinājums no 4. lpp.

6

Jolanta Vaido-Zālīte,sabiedrisko attiecību speciāliste

2014. gada 17. aprīlī kultūras zīme „Latviskais mantojums” tiks pasniegta 13 lauku tūrisma uzņēmējiem, tajā skaitā Pār-gaujas novadā esošajai Brīvdie nu mājai un saimniecībai “Ezer-sētas”, kā pateicība par līdz šim paveikto kultūras mantojuma daudzi nāšanā un kā mārketinga zīme, kas norāda apme klētā-jam, ka šajos objektos var iepa zīt latvisko mantojumu.

Kultūras zīme “Latviskais mantojums” piešķirts Pārgaujas novadā esošajai Brīvdienu mā jai un saimniecībai “Ezersē-tas” – par tradicionālas Vidze mes sētas saglabāšanu. “Ezersētas” atrodas Raiskuma pagastā pie Auciema ezera un tajā no 1996. gada rudens saim nieko Aleksis un Andreta Rasmusseni. Jāpiemin, ka Aleksim dzimtās mājas ir Dānijā, bet Latvijā viņš dzīvo no 1992.gada.

Lai sveiktu kultūras zīmes „Latviskais mantojums” iegu-vējus, Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents tikās ar saimnieci Andretu Rasmusseni pēc zīmes pasnieg-šanas ceremonijas nu jau “Ezersētās”. Andreta laipni dalī-jās ar savu veiksmes stāstu.

Kā šeit izskatījās pirms Jūs sākāt saimniekot?

Andreta Rasmussena (A.R.): Te bija kolhozs, teļu ferma un daudzu ģimeņu māja. Visi bija atstājuši pēdas aiz sevis.

Cik gadi pagāja kopš iekārtojāt visu?

A.R.: Viss jau top aizvien ik gadu. Sakārtojam ēkas, zālīte aizvien lielāka. Sākumā visur bija ganības.

Kāpēc izvēlējāties tieši šo vietu?

A.R. : Vietu izvēlējās Aleksis, es tikai pēc tam pieslēdzos. Svarīga ir vieta, mājas jau var būt jebkur. Te ir skaista ainava, ezers blakus. Kaut gan, kad uzsākām celtniecību, bija tautas modrās acs zvani, vai mums viss kārtībā ar papīriem, atļaujām. Cilvēkiem nav informācijas, bet jau ir savs viedoklis. Tā reizēm var iztraucēt realizēties labām lietām. Cilvēki negrib pieņemt kaut ko jaunu. Visi sūta darīt

Brīvdienu mājai un saimniecībai “Ezersētas” piešķirta kultūras zīme „Latviskais mantojums”

citur, piemēram, citā novadā. Bet kad realizējas tas citā novadā, tad saka pašvaldībai: “Re, kā citur viss notiek, bet pie mums nekas!” Šeit gribētos uzslavēt priekšsēdētāju. Pašvaldības vadītājam ir jābūt kā vecākam. Bērni arī negrib dzert zāles, iet pie ārsta, bet mēs paskaidrojam, ka ir jāiet, lai paliktu labāk. Ir jāpārcieš kaut kas, lai būtu labāk. Ja vecāki piekristu visam, kam bērni saka “nē”, tad kādi bērni būtu? Bērni bieži arī neapdomājot pasaka, ka kaimiņam vecāki ir foršāki, atļauj vairāk. Tas pats ir pašvaldībā. Re, kāds labs priekšsēdētājs tur blakus novadā, mūsējais tāds nav. Bet, kad mūsējais ko labu izdara, tad neviens neatdzīsies, ka bijis pret.

Kas Jums bija svarīgākais veidojot šo vietu?

A.R.: Lai patīk pašiem. Lai ir kvalitatīvs materiāls. Mēs papil-dinājām esošo, neko radikāli mainījuši neesam. Ēkas palika esošās, reljefs arī tas pats, esam papildinājuši dabas doto un senču mantojumā atstāto. Viss ir saglabāts, atjaunots un papil-dināts.

Kurš ir lielākais darītājs?A.R.: Katram ir sava joma. Es

pa dārzu, Aleksis pārējo. Mums ir labs palīgs – Pēteris.

Vai piešķirtā zīme bija pārsteigums Jums?

A.R.: Mēs to negaidījām. Nebijām pieteikušies paši. Mūs uzrunāja un pieteica “Lauku ceļo tājs”. Zīmei pieteikties varēja jau pagājušajā gadā. Kā izrādās mēs esam pirmā sēta, kas iegu-vusi “Latviskā mantojuma” zīmi par arhitektūru. Pārējiem tā tika piešķirta vairāk par amata prasmēm. Liekas, ka ir citas sētas, kur to latviskumu vairāk uztur arī ar dzīves veidu. Mums tas ir vairāk laikmetīgs.

Hardijs Vents (H.V.): Ja dara ar sirdi un dvēseli un dzīvo tajā visā, kā Jūs to dariet, tad arī viss izdodas.

A.R.: Mēs visu taisām sev. Nebija domas piedalīties daiļ-dārz nieku konkursā vai lauku sētas konkursā. Mēs taisām, lai pašiem patīk, lai nav kauns par izdarīto. Kad uzsākām, nebija arī lauku tūrisma. Tikai no 2005.gada esam atvēruši ģimenes

māju atpūtniekiem. H.V.: Piedaloties Raiskuma

pagasta pašvaldībai 2005.gadā konkursā “Sakoptākais pagasts”, viesojāmies arī “Ezer sētās” ar komisiju.

Kā Jūs raksturotu savu sētu trīs vārdos?

A.R.: Darbs, ģimene, miers. Miers par to, ka viss ko dari, paliks šeit. Šis gluži nav tāds ierasts viesu nams Mēs te blakus dzīvojam, blakus lopi staigā, apkārt lauksaimniecība.

H.V.: Visu vienā rāmī noteikti grūti ielikt, jo nav jau īsti zināms, kādam ir jābūt tam standartam? Un bez šīs piedevas zūd kopējā atmosfēra.

A.R.: Šeit notiek ikdienas dzīve. Rūc traktori, mauj govis. Bet par to neviens nav sūdzējies. Tā ir viena no sadaļām, kas interesē pilsētniekus.

Aleksim dzimtās mājas ir Dānijā, bet par savu sētu viņš saņem “Latviskā mantojuma” zīmi?

A.R.: Par mājām viņš sauc Latviju. Kad esam Dānijā, tieši viņš ir tas, kas prasa, kad brauksim mājās. Visa dzīve ir šeit. Dānijā viņš bijis tikai tos gadus, kurus dzīvoja kā bērns ar vecākiem. To dzīves daļu, ko veido cilvēks pats, to nodzīvojis šeit. Vairāk kā divdesmit gadus Latvijā darīts darbs, dotas darba vietas, maksāti nodokļi. Mamma no Dānijas jau nesūta paciņas.

Vai Latvijā var dzīvot un strādāt, nebraucot uz citu valsti laimi meklēt?

A.R.: Var! Mani tuvākie radi neviens nav izbraucis no Latvi-jas. Bet viņi visi ir ieguldījuši laiku un līdzekļus savā izglītībā, lai varētu strādāt. Ja paskatās, nav jau daudz profesoru, kuri ir izbraukuši no valsts. Tas, ka brauc ārsti, tas ir savādāk. Viņi aizbrauc uz mēnesi, gadu, bet tā savā ziņā viņiem ir izglītības gūšana. Bet es nedomāju, ka mums ir visu laiku jāpaliek tikai savā šķīvī. Jaunieši aizbrauc un gūst pieredzi. Arī Aleksis aptuveni gadu smēlās pieredzi dažādās valstīs. Tā ir iespēja izrauties no mājām, lai saprastu, ka svētdienās nav jāēd no rīta tikai pankūkas. Bet, ja cilvēki strādātu šeit tā, kā viņi strādā aizbraucot uz citu valsti – ceļas sešos, strādā bez sēdēšanas-, tad viņi nedzīvotu nemaz sliktāk arī Latvijā. Ja šeit godprātīgi katrs nostrādātu savas stundas, darba produktivitāte būtu pavi-sam cita. Neesmu pret to, ka pie mums ienāk arī citi izglītoti cilvēki, tās ir darba rokas.

Jums ir izveidojusies laba sadarbība ar pašvaldību, palīdzat arī biedrībām realizēt savas idejas.

A.R.: Jā, jo šī ir laba paš-valdība. Ja cilvēki māk normāli paprasīt, tad viņiem arī iedod. Tas ir abpusēji. Mēs braucam pa pašvaldības ceļu, ejam uz veikalu. Līdz ar to , lai pastāvētu veikals, jābūt arī citiem pircējiem. Lai

būtu pircēji, viņiem ir jābūt interesantai dzīvošanai šajā pagastā. Pasākumi pensionā-riem, aktīva jauniešu darbība, bērnu pasākumi. Tā ir mijiedar-bība, jo mums jau ar no tā visa tiek!

Braukājot vasarā pa no vada sētām, daudziem iedzī vo tājiem atmiņā palikusi “Saimniek balle”, kas bija organi zēta pie Jums.

A.R.: Tā ir senā šķūņa burvī ba, ko novērtēja arī “Latviskā mantojuma” zīmes žūrija. Saturs šeit ir laikmetīgs un mūsdienīgs, bet atmosfēru var iedvest senatnīgu. Tā bija īsta latviešu balle šķūnī.

H.V.: “Saimniekballe” pie jums ir palikusi, kā viena no spilgtākajām atmiņā. Visās vietās ir bijis jauki, bet šis bija atšķirīgs pasākums – pūtēju orķestris uz piekabes, cūkas cepetis.

A.R.: Mēs šādu pasākumu bijām iecerējuši jau sen. Do mājām, kad pabeigsim šķūni, uzrīkosim pamatīgu balli ar lielu cilvēku skaitu. Tad nāca piedāvājums no pašvaldības un kopīgi sarīkojām.

Pārgaujas novada pašvaldība ir iezīmējusies kā viena no latviskākajām pašvaldībām.

Kādu līdzību saskatāt ar savu sētu?

A.R.: Novadam, tā pat kā mūsu sētai, ir sena vēsture. Ja skatās visus pagastus, tad ir gan Hanzas laiks, gan dažādas muižas. Visu laiku bijusi aktīva dzīve. Un mēs esam viena no tām vēstures vietām.

Informācijai: 2013. gadā mārke tinga zīme „Latviskais mantojums” tika pasniegta „Braslas krogam” par latvisko tradīciju uzturēšanu mūsdienīgā tūrisma piedāvājumā.

Kultūras zīme „Latviskais mantojums” tiek piešķirta tiem lauku tūrisma uzņēmējiem, kuri saglabā un daudzina lat visko kultūras un sadzīves manto-jumu, rādot to apmeklē tājiem un nododot tālāk nāka majām paaudzēm. Zīmes pretenden-tus izvērtē īpaša komi sija, kurā ir Latvijā pazīstami dažādu kultūras man tojuma jomu eksperti. Zīmi iniciēja LLTA „Lauku ceļotājs” un ideju atbalsta LR Kultūras ministrija un Lat-vijas Pašvaldību Savienība. Līdz šim zīme pie šķirta jau 40 lauku tūrisma uzņēmējiem.

NĀC MĀCĪTIES STALBES VIDUSSKOLĀ!Tevi gaida kvalificēti skolotāji, modernizēti mācību kabineti. Tu vari darboties

dažādos interešu izglītības pulciņos, piedalīties dažādās aktivitātēs un projektos!

STALBES VIDUSSKOLA 2014./2015. MĀCĪBU GADĀ AICINA AUDZĒKŅUS APGŪT:

• Pirmskolasizglītībasprogrammu(bērniemno1,5-6gaduvecumam)• Pamatizglītībasprogrammu• Speciālāspamatizglītībasprogrammuizglītojamajiemarmācīšanās

traucējumiem • Vispārējāsvidējāsizglītībasvispārizglītojošāvirzienaprogrammu• Vispārējāsvidējāsizglītībasvispārizglītojošāvirzienavakara(maiņu)

programmu Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma paredz vidus-

skolēniem papildus apgūt sekojošus izvēles mācību priekšmetus: mūzika, tehniskā grafika, programmēšanas pamati, jaunsargu apmācība, komerczinības „Esi līderis”, autoapmācība (BC1kategorija, sadarbībāarautoskolu„Ievas skola” -vidusskolēniembezmaksasteorētiskāsapmācības).Dokumentuspieņemdarbadienāsnoplkst.9.00–13.00Dokumentu iesniegšana iestājai• pirmskolas5–6gadīgobērnuapmācībasgrupāun1.klasēlīdz1.jūnijam• 10.–12.klasēslīdz11.jūlijam.

Skolas adrese: „Iktes”, Stalbe, Stalbes pagasts, Pārgaujas novads, LV – 4151, www.stalbe.edu.lv, e-pasts skola@stalbe.edu.lv ,

Informācija: tālrunis 64134445, mob. tālr. 26693794, 27808650

NĀC MĀCĪTIES!STALBES VIDUSSKOLAS STRUKTŪRVIENĪBA

2014./2015.MĀCĪBU GADĀ AICINA AUDZĒKŅUS APGŪT:• Pirmskolasizglītībasprogrammu(bērniemno1,5-6gaduvecumam)• Pamatizglītībasprogrammu• Speciālāspamatizglītībasprogrammuizglītojamajiemarmācīšanās traucējumiem Tevi gaida kvalificēti skolotāji. Tu vari darboties dažādos interešu izglītības

pulciņos, piedalīties dažādās aktivitātēs un projektos! Dokumentus pieņemdarbadienāsnoplkst.10.00līdz12.00Stalbesvidusskolas

struktūrvienībā Alejas iela 2 a, Auciemsā, Raiskuma pagastā, Pārgaujas novadā.Dokumentu iesniegšana iestājai pirmskolas 5-6 gadīgo bērnu apmācības

grupā un 1. klasē līdz 1. jūnijamSkolas adrese: Alejas iela 2 a, Auciems, Raiskuma pagasts, Pārgaujas novads, LV-4152

www.stalbe.edu.lv, e pasts skola@stalbe.edu.lv Informācija: mob.tālr. 26372497, 27808650

7

Rudīte Vasile

Kopīgi ar deviņām kaimiņu pašvaldībām šogad turpinām popularizēt Gaujas Nacionālo parku kā pirmo tūrisma gala-mērķi Latvijā ārpus Rīgas. Redzamākā šī popularizēšanas darba daļa norit starptautiskajās tūrisma izstādēs, kas šogad jau notikušas visās trīs Baltijas valstīs, Vācijā, Nīderlandē, So mijā, Krievijā. Pirmo reizi dabas un aktīvā tūrisma iespējas Gaujas Nacionālajā parkā tika piedā vātās arī Baltkrievijā, izstādē „Otdih 2014”, kas aprīļa vidū norisi nājās Minskā.

Darbojoties izstādēs, kļūst skaidrāki dažādu valstu iedzīvotāju priekšstati par Baltiju, Latviju, Vidzemi, Gauju. Lietu viešus aizrauj piedāvātā iespēja laivot pa upi, kam krastos slejas smilšakmens atsegumi. Igauņi vēlas ceļot kopā ar ģimeni un meklē ģimenei draudzīgus objektus. Vācieši taujā pēc vācu kultūras mantojuma Latvijā un labprāt vietējā gida pavadībā veiktu nedēļas ceļojumu ar velosipēdu. Maskaviešiem labā atmiņā palikusi kādreizējā Sigulda un viņi labprāt Sigul das apkaimē iegrieztos vēlreiz vai arī ar prieku šurp sūtītu bērnus uz radošām un drošām vasaras

nometnēm. Baltkrie vijā joprojām populārs ir gru pu tūrisms, kas ceļotājiem izmak sā lētāk nekā individuālie braucieni, tāpēc viņus interesē piedāvājums lielākām un mazā kām ceļotāju grupām.

Gaujas Nacionālā parka atpazīstamība līdz ar jaunradīto zīmolu “Enter Gauja” ārvalstu ceļotāju vidū pieaug. Jau tagad paredzams, ka šovasar Siguldas, Cēsu, Valmieras, Līgatnes, Ama-tas, Kocēnu, Priekuļu, Inču-kalna un arī mūsu pusē tūristu būs vairāk. Biežāk mūs uzrunās svešinieki, taujājot pēc kāda dabas vai kultūrvēsturiskā objek ta, veikala vai bankomāta. Iespējams, kādā sētā velobrau-cējs vēlēsies padzerties vai palūgs sauju zemeņu.

Jāpiezīmē, ka tūrisma veicinā-šana mūsu novadā, piedaloties tūrisma izstādēs un gadatirgos, noris sadarbībā ar LIAA un Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu.

Popularizējam Gaujas Nacionālo parku

Jolanta Vaido-Zālīte,sabiedrisko attiecību speciāliste

No 1. aprīļa Pārgaujas no vada pašvaldībā darbu uzsākusi juriskonsulte Elīna Sniega, kuras darbavieta atro-das Pārgaujas novada pašval-dības ēkā Plācī otrajā stāvā.

Juriskonsulte pieņemta pēc piedalīšanās Pārgaujas novada pašvaldības izsludinātajā kon-kursā uz juriskonsulta amatu. Kopumā konkursā savu kandi-datūru pieteikuši bija desmit pretendenti, no kuriem neviens nebija novada iedzīvotājs.

Elīnas Sniegas darba pienāku-mos ietilpst izstrādāt lēmumus, līgumus, saistošos noteikumus, kā arī iepirkumu dokumentāci-jas izskatīšana, parādu piedziņas un citi juridiskie jautājumi.

Juriskonsulte iepriekš sep-tiņus gadus strādājusi Rīgā Administratīvajā rajona tiesā. Sākotnēji bijusi sēžu sekretāre, pēdējos gadus strādājusi kā tiesneša palīgs. Kā stāsta Elīna, pēc vidusskolas pabeigšanas vēlējās kļūt par ārstu vai juristu. „Izvērtējot visus plusus un mīnusus, tomēr izvēlējos studēt jurisprudenci. Bet dzīvē esmu novērojusi, ka abas profesijas savā būtībā ir ļoti līdzīgas,” stāsta Elīna.

Jau skolas laikā Elīnai esot padevušās humanitārās zinī-bas. Kad skolā bija jādebatē par politiskajiem jautājumiem, tad Elīna vienmēr pratusi aizstāvēt savu viedokli, kā arī uzklausīt apkārtējos.

Strādājot administratīvajā tiesā, lielāko gandarījumu sniedza iespēja palīdzēt cil-vēkiem. „Pie mums nāca cilvēki, kuri aizstāvēja savas tiesības pret valsts iestādēm. Tagad savā ziņā esmu otrā pusē tam visam, tāpēc sekošu, lai arī pašvaldībā viss notiek juridiski pareizi un atbilstoši likumdošanai.”

Pārnākšanu uz darbu Pār-gaujas novada pašvaldībā, Elīna skaidro ar nogurdinošo Rīgas dzīvi. „Rīgā dzīvoju no studiju laikiem. Tā mani ļoti nogur-dināja, tāpēc jau aptuveni gadu

bija doma par atgriešanos tuvāk dzimtajai pusei, kas ir Val mie ra. Ieraudzīju piedāvājumu un nolēmu pieteikties. Pārgaujas novads atrodas starp divām aktīvām pilsētām – Valmieru un Cēsīm. Arī Pārgaujas novads ir uz attīstību tendēts, tāpēc šis amats mani apmierināja,” savu izvēli pamato juriskonsulte.

Juriskonsulte atzīst, ka vis-vairāk jurista darbā viņai patīk risināt problēmjautājumus- mek lēt labākos risinājumus, precī zāk atrisināt,– tas esot labs izzināšanas process.

Elīna uzsver, ka pirmajā mēnesī darbā notiek iepa-zīšanās ar sistēmu kopumā, kā pašvaldība darbojas no juri-diskās puses. Pirmie darbi ir saistošo noteikumu sakārtošana tā, lai tie būtu iedzīvotājiem ērti pārskatāmi ar visiem grozī-jumiem. Jau šobrīd konsultācijas juridiskajos jautājumos izman-tojuši pašvaldības darbinieki, kuriem darbavieta ir Plācī. Arī novada iedzīvotājiem iespējams tikties ar pašvaldības juriskon-sultu, lai saņemtu konsultācijas juridiskajos jautājumos.

Elīnas Sniegas tel. 64132195, e-pasts:elina.sniega@pargaujasnovads.lv.

Vēlam Elīnai Sniegai izturību un darba sparu!

Pārgaujas novada pašvaldībā darbu uzsācis otrs juriskonsults

Renāte Kalniņa,Pārgaujas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja

Ir apstiprinātas Sociālo pakalpojumu attīstības pamat-nostādnes 2014. – 2020. gadam, turpmāk – Pamatnostādnes, kurās iezīmēti turpmākās sociālās aprūpes pakalpojumu sistēmas attīstības virzieni, no kuriem svarīgākais ir pro-cess, kura rezultātā plānots samazināt bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā. Tā vietā lielāka uzmanība veltāma šo bērnu aprūpes nodrošinā-šanai ģimeniskā vidē vai tam pietuvinātā pakalpo juma no dro-šināšanai, īpašu uzma nību pievēršot, lai primāri ārpus-ģimenes aprūpi ģimeniskā vidē nodrošinātu bērniem vecumā no nulles līdz trim gadiem. Līdz ar to iepriekš minētā procesa ietvaros plānotas būtiskas izmaiņas sociālo pakalpojumu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem piešķiršanā un nodrošināšanā.

Pamatnostādņu 1.2.1. punktā „Sociālie pakalpojumi bāre-ņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem” norādīts, ka primāri tiks nodrošināts, ka bērni vecumā līdz trīs gadu vecumam ilgstoši neatrodas bērnu sociālās aprūpes insti-

tūcijās. Krīzes situācijā (pie-mēram, bērns tiek izņemts no ģimenes un bērnam nav iespējams nekavējoties nodro-šināt aprūpi pie aizbildņa vai audžuģimenē) bērns vecumā līdz trīs gadu vecumam institūcijā varēs uzturēties ne ilgāk par trim mēnešiem, lai varētu veikt bērna diagnostiku un piemeklēt bērnam vislabāko ārpusģimenes aprūpes nodrošinātāju (tikai izņēmuma gadījumos pieļaujama bērnu uzturēšanās institūcijā līdz sešiem mēnešiem). Līdzīgi arī bērni vecumā no trīs gadu vecuma institūcijā varēs uztu-rēties ne ilgāk par sešiem mēnešiem (izņēmuma gadījumos pieļaujama bērnu uzturēšanās institūcijā līdz vienam gadam).

Ārpusģimenes aprūpi bērnu aprūpes iestādē nodrošina, ja aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē nav piemērota konkrētam bērnam. Pareizi būtu, ka bērnu aprūpes iestādē bērns atrodas līdz brīdim, kad viņam tiek nodrošināta piemērota aprūpe pie aizbildņa vai audžu-ģimenē. Bet ne vienmēr to izdodas dzīvē īstenot. Joprojām pastāv ģimeņu, kuras būtu gatavas uzņemties bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpi, deficīts.

Minētā plāna īstenošanā nozīmīga loma bāriņtiesai, jo tā lemj par bērna ārpusģimenes aprūpi, tajā skaitā ievietošanu

ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas insti-tūcijā, ja ārpusģimenes aprūpi bērnam nav iespējams nodro-šināt audžuģimenē vai pie aizbildņa.

Lai nodrošinātu iepriekš-minētā procesa principa – ģime-niskas vides nodrošināšana bērnam – īstenošanu praksē, bāriņtiesai nepieciešams perio-diski pārliecināties, vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā ievieto-tam bērnam joprojām nav iespējams nodrošināt aprūpi ģimeniskā vidē un bērnam jā tur pina uzturēties ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā. Pa kal-po jums ilgstošas sociālās aprū-pes un soci ālās rehabilitācijas institūcijā akceptējams tikai galējas nepiecie ša mības gadī-jumā, kad bāriņtiesas regulāras un plān veidīgas darbības, meklē-jot bērna vajadzībām atbilstošu audžuģimeni vai aizbildni, nav devušas gaidīto rezultātu.

Bāriņtiesa šos tai uzdotos pienākumus bez novada iedzī-votāju atbalsta nav spējīga īstenot. Salīdzinājumā ar vēstu-riskā Cēsu rajona citām pašval-dībām mūsu novadā dažādu iemeslu dēļ ģimenes aktivitāti uz audžuģimenes statusa iegūšanu nav izrādījuši. Audžuģimene nav tikai alternatīva ārpusģimenes aprūpes forma, tā ir arī misija

Iespēja palīdzēt bērnam

uzņemt un rūpēties savā ģimenē par bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, uz laiku. Tas ir morāli smags un atbildīgs darbs panākt, lai bērns, kurš vairumā gadījumu cietis no savu vecāku nevērības, vai pat vardarbības, noticētu labajam un kļūtu par pilnvērtīgu sabiedrības locekli. Tādēļ bāriņtiesa aicina personas/ģimenes, ja vien tam ir piemēroti apstākļi, pie-redze, pārliecība un interese, iesaistīties audžuģimeņu kustī- bā, kas nozīmē apmeklēt tam speciāli orga nizētus kursus, saņemt bāriņtiesas atzinumu par pie mērotību šo pienākumu veikšanai, kā arī reāli pieņemt savā ģimenē aprūpēt bērnu, kurš palicis bez vecāku gādības. Visa informācija saņemama Pārgaujas novada bāriņtiesā, kur būsiet gaidīti, lai satiktos, kā arī sniegtu

visu Jūs interesējošo informāciju.Saistībā ar audžuģimeņu

lietām Jums pavērtos iespēja kontaktēties ar citām audžuģi-menēm Latvijā, kļūt par profe-sionālu audžuģimeni un sadar-boties ar 2008. gadā nodibināto Profesionālo audžuģimeņu apvienību „Terēze”, kura sniedz informatīvu, morālu un sociālu palīdzību. Neatkarīgi no tā, kāda ir Jūsu izglītība, kādu darbu strādājiet, Jūs varētu celt audžuģimeņu prestižu sabied-rībā, popularizēt audžuģimeņu kustību un informēt sabiedrību par audžuģimeņu nozīmi bērnu ārpusģimenes aprūpē, veicināt audžuģimeņu savstarpējo sadar-bību audžuģimeņu stāvokļa uzlabošanai Latvijā, izstrādāt priekšlikumus valsts un pašvaldī-bas institūcijām audžuģimeņu politikas veidošanā Latvijā.

Rudīte Vasile un Līgatnes Kultūras un tūrisma centra vadītāja Inese Okonova izstādē Minskā.

8

M. Buša,Stalbes vidusskolas skolotāja, projekta koordinatore

Marta pēdējās dienās, kad Latvijā vēl valdījā aukstums, 3 Stalbes vidusskolas skolēni – D. Dupuša-Mežgaile, K. Gasper-sons un S. Zariņa – kopā ar skolotājām I. Kozlovsku, I. Rēķi un M. Bušu (projekta koordi-natori) devās uz tālo un saulaino Seviļu Spānijā. Lidojums pāri Eiropai līdz Madridei un tālāk 500 km ar ātrvilcienu līdz Seviļai. Vagona monitorā varējām sekot līdzi braukšanas ātrumam – maksimālais bija 297 km/h. Skola, uz kuru devāmies, atrodas Seviļas piepilsētā Dos Hermanas. Sagaidīt mūs bija ieradušās skolēnu viesģimenes un Spānijas skolas skolotāja.

Pirmdiena. Pirmā kopīgā darba diena. Ierodoties skolā, mūs sagaidīja viens no projekta gala rezultātiem – posteri ar starp sanāksmju mājas darbu fotogrāfijām, jo, gatavojoties šai vizītei, katrā skolā tika rīko ta „atkritumu” diena un „iesē sim sēklu” pasākumi. Va rēja redzēt skolēnu darbus no otr reizēji izman tojamām izej vielām un sēšanas, un dēstu augša nas procesiem. Katra skola pre-zentāja savas valsts un reģiona atkritumu apsaim niekošanas procesus. Mūsu skolas prezen-tācija balstījās uz ZAAO darba pieredzi. Otra prezentācija bija par atjaunojamās enerģijas izman tošanu, problēmām un nākotnes iespējām savā valstī. Arī šeit mēs balstījāmies uz ZAAO pieredzi, izmantojot atkritumus enerģijas ražošanā. Pēc prezen-tācijām apmainījāmies ar da žādu augu sēklām. Pirmā darba diena noslēdzās ar tikšanos pilsētas

mērijā. Mūs visus sveica pilsetas mērs, kas iepazīstināja ar informāciju par Dos Hermanas. Pēc aktīva darba skolēni devās uz savām jaunajām mājām, bet skolotāji apmeklēja Flamenko tēātri Seviļā un noska tījās flamenko šovu.

Otrdiena. Pirmā ekskursijas diena – doda mies uz Solucar un Donjana. Solucar ir Eiropā lielākais saules enerģijas ražošanas komplekss. Tas sastāv no 2 saules enerģijas ģenerēšanas torņiem un Solnovas elektrostacijas. Visapkārt lieli lauki ar spoguļiem, kas akumulē saules starus, lai tos izmantotu elektroenerģijas ražošanai. Pēc elektrostacijas apmeklējuma do damies un Donjanas nacionālo parku. Pa ceļam visur redzam olīvkoku audzes, redzam, kā tiek audzētas Spānijas zemenes. Vispirms dodamies uz Atlantijas okeānu. Pārsēžamies parka auto-busos un dodamies ceļā. Parka teritorijā atrodas dabas parks un nacionālais parks (biosfēras rezervāts no 1994. gada ir UNESCO pasaules mantojuma sarakstā). Ieraugām Latvijā tik ļoti zināmos stārķus un stirnas. Stārķi šeit apmetas savā gājputnu ceļā. Mitrājos ganās zirgi, ēdamo meklē dažādi putni.

Trešdiena. „Zaļā diena”. Pasā-kums sākas ar delegāciju sagata-voto video par „atkritumu dienu skolā” noskatīšanos. Katra skola, gatavojoties šim pasā ku mam, veidoja dažādus priekšmetus, izmantojot otrreizē jās izejvielas, un šis process tika filmēts, To kā mājas darbu vedām līdzi uz Dos Hermanas. Viesos pie projekta dalīb niekiem bija ieradušies firmas „Denki” pārstāvji, kas pastātīja un parādīja, kā atjaunojamo enerģija izmantot

bērnu rotaļlietu ražošanā, piemēram, automašīnas ar saules baterijām. Tad skolēni devās uz radošajām darbnīcām, kurās mācījās gatavot jaunu papīru no vecām avīzēm, vārīt ziepes, veidot grāmatu vākus.

Ceturtdiena. Iepazīšanās ar Seviļu – ceturto lielāko pilsētu Spānijā, Andalūzijas gal-vaspilsētu. Iepazīšanās sākas ar velotūri. Visi projekta dalīb-nieki (apmēram 90), sadalīti di vās grupās, devās ar velosipē-diem iepazīt pilsētu. Apskate sākas ar Marijas Luizas parku un Spānijas laukumu, kur 1929. gadā notika Ibērijas - Amerikas izstāde. Šajā parkā tika izvei-doti izstādes paviljoni un cen-trālais Spānijas paviljons atradās Spānijas laukumā. Tālāk ceļš mums aizvijās uz vec pilsētu, kur pastāigājāmies pa vecākās pilsētas daļas šaurajām ieliņām, klausījāmies gida stāstījumu. Seviļas arhitektūrā var redzēt gan mauru, gan jūdaisma, gan kristiānisma ietekmi. Velotūre noslēdzās pie Zelta torņa (Torre del Oro) - mauru celta pilsē-tas aizsargtorņa, kas atrodas Gvadal kiviras upes krastā. Pēc nelielas atpūtas dodamies uz Alkazaru – 1364. adā mauru celtu Spānijas karaļa pili. Pils mūs pārstedz ar savu krāšņumu, parku ar simtgadīgiem kokiem (šeit ir vēcākais koks Seviļā – 400 gadus vecs). Pilī apvienojas dažādi arhitektūras stili.

Atgriežoties skolā, notiek vizītes noslēguma pasākumus: „Dziesmu un mūzikas šovs”. Pasā-kumā piedalās projekta dalīb-nieki, viesģimenes. Koncer tu sniedz spāņu skolēni. Noslē gumā uzstājas mūsu Daniela, kura spēlē skaņdarbu klavierēm. Ļoti grūti pierast, ka koncerta laikā

Dana Gaile,Straupes pamatskolas skolotāja,COMENIUS projekta koordinatore

Laikā no 1. Līdz 5. aprīlim Straupes pamatskolas skolotāji Ligita Krūmiņa, Evija Tiltiņa, Dana Gaile un skolēni Nadežda Karpenko un Eduards Rudzītis piedalījās kārtējā ES Mūžizglītī-bas programmas Comenius apakšprogrammas skolu daudz-pusējās sadarbības projekta „Vesela jaunatne šodien ir Eiro-pas nākotne rītdien” seminārā, kurš notika Sopuertā, Spānijā. Šī semināra galvenie uzdevumi bija iepazīstināt pārējās dalībvalstis ar projekta otrajā gadā veiktajām aktivitātēm, ar lekcijas palīdzību skaidrot un sniegt noderīgu informāciju par narkotiku kaitīgo ietekmi uz cilvēka fizisko un garīgo veselību, iepazīt mūsu Spānijas partnerskolas darbību, kā arī iepazīt spāņu tradicionālo ēdienu dažādību un vēsturisko kultūras mantojumu.

viņi, kopā ar saviem spāņu jauniešiem, devās Spānijas iz -zināšanas gaitās, kas vainagojās ar boulinga apmeklējumu, Rol-sroisa muzeja apskati un citām interesantām lietām. Noslēguma dienā viesu skolēni kopā ar spāņu jauniešiem un viņu vecāku atbalstu skolā gatavoja spāņu tradicionālos ēdienus, ar kuriem pēc tam mielojās.

„Samazināt, atkārtoti izmantot un otrreizēji pārstrādāt” jeb 3. solis ceļā uz vienotu Eiropu

var būt troksnis, skaļa sarunā-šanās, bet tā ir cita mentalitāte.

Piektdiena. Skolēniem diena sākas ar divu mācību stundu apmeklējumu. Katrs dodas līdzi savai „māsai vai brālim”. Skolotā-ji-koordinatori izvērtē Spānijas pasākumu, apspriež par gata-vošanos nāka majai tikšanās rei-zei Vācijā. Vācijas koordinatore Klaudija iepazīstina ar pasā-kumu norises plānu, ar mājas darbu. Atkal dodamies uz Seviļu. Pārrunājam aktuālos projekta jautājumus. Pēc divu stundu aktīva darba Dos Hermanas, mūs atkal gaida Seviļā katedrāles apmeklējums. Katedrāle Santa María de la Sede ir lielākā vidus-slaiku gotiskā un trešā lielākā katedrāle pasaulē (lielākas tikai ir Vatikānā un Londonā). Tā celta 15.–16. gs., pārbūvējot mošeju. Katedrālē atrodas Ame rikas atklājēja Kolumba mirstīgās atli-ekas (ir arī uzskats, ka apglabāts ir Kolumba dēls, nevis viņš pats). Tornis, kurš atrodas pie kat-edrāles, ir saglabājies no mošejas laikiem – minarets. Tas ir 105 m augsts un tajā varēja uzbraukt ar zirgu pajūgiem. Tagad to izmanto

tūristi, lai apskatītu pilsētu. Vakar pusē pavadām Slovākijas delegāciju mājup.

Sestdiena. Pirmie no rīta aizceļo itāļu skolotāji un skolēni. No Seviļas prom dodamies kopā ar Polijas skolēniem un skolotājiem. Atkal ātrvilciens, lidmašīna, šoreiz caur Kopen-hāgenu Dānijā, un esam mājās.

Šis bija mūsu 3. solis projektā „Through Small steps to Giant Leaps- my contribution to a United Europe”. Nākamais solis tiks „sperts” Vācijā, Štutgartē, kur dalīsimies informācijā par ekonomisko situāciju savās valstīs, par bezdarba problēmām, īpaši jauniešu vidū, apmeklēsim Vācijas Nacionālo banku. Bet, lai viss notiktu, atkal jāpilda mājas darbi.

Sopuertas skola ir ar plašu spektru. Tajā izglītību var iegūt sākot ar bērnu dārzu un beid-zot ar kursiem bezdarbniekiem. Skolas pamatā ir profesionālā vidusskola, kas piedāvā apgūt automehāniķu profesiju. Skolas darbnīcas ir aprīkotas ar mod-ernām tehniskām iekārtām, kas ļauj jauniešiem gūt iemaņas gan metināšanā, gan krāsošanā, gan auto izjaukšanā, gan salikšanā. Tā kā skola atrodas Basku zemē, tad goda lieta ir basku valodas stundas. Ir ģimenes, kurās runā tikai basku valodā, kas ir ļoti atšķirīga no spāņu valodas.

Sopuerta ir lauku teritorija zaļojošu kalnu pakājē, ar zie-došiem dārziem un baltu aitu pulkiem, kas atrodas pavisam netālu no Basku zemes gal-vaspilsētas Bilbao. Uzzinājām, ka šī pilsēta izsenis ir bijusi tērauda ražošanas gigants. Šobrīd tur vairs ražošana nenotiek tik lie-los apmēros, tā pārcelta uz Ķīnu, kur izmaksas mazākas un nav tik

stingru prasību vides piesārņo-juma ierobežošanā. No pelēkas, putekļiem klātas rūpnieciskās un strādnieku pilsētas, Bilbao ir kļuvusi par tūristu iecienītu, tīru un ziedošu pilsētu ar skaistu arhitektūru un puķu suni, kurš stiepjas aptuveni 10 metru augs-tumā, un mūsu viesošanās reizē bija noklāts ar dažādu krāsu atraitnītēm. Viens no tūristu iecienītākajiem objektiem ir Gugenheima muzejs, kurš pie-saista ne tikai ar tur izrādītām modernās mākslas izstādēm, bet arī ar pašas ēkas interesanto arhitektonisko formu un celt-niecības materiālu.

Tika iepazīta arī tūristu iecienītā pilsēta San Sebastiana / Donostija, kas atrodas pie Biska-jas līča. Šī pilsēta mūs pārsteidza ne tikai ar vairāku kilometru garu promenādi gar jūras krastu, bet arī ar lielu vēju un lietu.

Mūsu skolēni, kā jau ier-asts, dzīvoja ģimenēs. No sko-las un ekskursijām brīvajā laikā

Comenius seminārs Basku zemē SpānijāPrieks bija vērot Straupes

sk