Konstatējumu kopsavilkums un politikas iespējas

Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums

1

2013. gada 11. jūnijā

Saturs Pētījuma konteksts

Kas ir tie, kas izjutuši pastāvīgas grūtības darba tirgū?

Vai ir pierādījumi atkarībai no pabalstiem? Kādas ir iespējas

mainīt nodokļu un pabalstu sistēmu tā, lai vienlaikus

palielinātu aizsardzību un motivāciju strādāt?

Kā darbojas ANP programmas un ko varam mācīties

nākotnes politikas virzienu izstrādei?

2

Pētījuma konteksts

Kāpēc pētījums par bezdarbu un nodokļu-pabalstu sistēmu?

I.

Pētījuma pamatojums

Darba tirgus ir atguvies pēc krīzes, taču bezdarba līmenis joprojām ir augsts un

aktivitāte zemāka nekā pirms krīzes

Bažas par ilgstošo bezdarbu un atkarību no pabalstiem

Izaugsmes jautājums - jo īpaši ņemot vērā demogrāfisko novecošanās tendenci - nepieciešams

palielināt iesaistīšanos darba tirgū un darba ražīgumu

Mērķis paaugstināt dzīves līmeni (ņemot vērā augsto nabadzību un nevienlīdzību)

Stratēģija kā dalīties labklājībā un atbalsts ģimenēm

Krīzes laikā valdība paplašināja sociālās drošības tīklu un palielināja izdevumus: kādas politikas

nepieciešamas turpmāk, pakāpeniskai pārejai no krīzes pasākumiem (ārkārtas sociālās drošības tīkls)?

4

Pētījuma pamatojums Sadarbībā ar Pasaules banku Latvijas valdība uzsāka pētījumu, lai analizētu

ilgstošo bezdarbu Uzdevums ir sagatavot situācijas analīzi, lai uz tās balstītu nodokļu, pabalstu un

ANP programmu izstrādi vai pilnveidojumus Politikas veidošana, pamatojoties uz pierādījumiem

Balstīties valdības veiktajā krīzes pasākumu izvērtējumā (ārkārtas sabiedrisko darbu programma)

Latvijas valdība ieguldījusi pamatīgu darbu, lai nodrošinātu precīzu datu bāzi par pabalstiem un nodarbinātības-bezdarba periodiem

Latvija pievienojas Lielbritānijai, Nīderlandei un Ziemeļvalstīm, kur administratīvos datus izmanto, lai veidotu pierādījumos balstītu politiku

5

Uzņēmumu sniegtā informācija vairāk liecina par nepietiekamu pieprasījumu, nevis darbaspēka trūkumu kā ierobežojošu faktoru Latvijā 2010.-2013. gadā

Darbaspēka trūkums Nepietiekams pieprasījums

Avots: Uzņēmējdarbības tendences (Ekonomiskā situācija) pētījums, CSP

6

Atšķirībā no citām valstīm ar būtiskām taupības programmām, Latvijā drošības tīkls krīzes laikā paplašinājās

Avots: administratīvie dati

... taču bija nepieciešamas politikas korekcijas

7

(reālie izdevumi)

(saņēmēju skaits, labā ass)

Mājokļa pabalsts (reālie izdevumi)

Mājokļa pabalsts (saņēmēju skaits, labā ass)

Personu ar ilgstošām problēmām darba tirgū profilēšana

Kuras grupas cieš no darba trūkuma vai nepastāvīga darba?

II.

2007.-2010.g. plašas bez darba/nepastāvīga darba kategorijas

9

10

Grupas lielum

s

BEZ DARBA/ NESTABILS DARBS: PRECĪZA GRUPĒŠANA Vientuļie, gados vecāki bezdarbnieki/personas ar invaliditāti

Vientuļi jauni vīrieši ar zemu izglītību

Vecāki bezdarbnieki, ar labu veselību (fit for work)

. Veci/Vidējā vecuma 45-61 gadi

. Vientuļie . 10+ g.darba pieredze . Zema izglītība . Daudz invalīdu/bezdarbnieku . Hroniska saslimšana

. Jauni 20-29 gadi . Vīrieši . Nav bijuši precējušies . Ļoti zema izglītība . Bezdarbnieki

. Bez bērniem . Lauki

. 50+ gadi . Precējušies . 10+ gadu darba pieredze . Zema izglītība . Bezdarbnieki/zemi ienākumi/

neregulārs darbs

Nestrādājošās māmiņas ar mazu bērnu

Mazizglītoti, laukos dzīvojošie vīrieši apgādnieki

Pašnodarbinātie gados vecākievīrieši

. Jaunākas sievietes 25-39 gadi

. Precējušās/kopdzīve . Augstākā izglītība . Bērni līdz 6 g.vecumam

. Lauki . Partneris strādā

. 30-39 gadi . Precējušies/kopdzīve . Ļoti zema izglītība

. 10+ gadu darba pieredze

. Bērns < 6 g. . Lauki .

. 40 -54 gadi

. Precējušies . 10+g.darba pieredze . Pašnodarbinātie . Mājsaimniecībā nav bērnu . Nereģistrēti nodarbināti

Gados vecākas sievietes ar invaliditāti un ar strādājošu partneri

Augsti izglītotas mātes, kas nestrādā

Partnere nestrādā Gados vecākas sievietes ar invaliditāti

un nestrādājošu partneri

. Vecākas sievietes 50+ . Precējušās . Zemāka izglītība . 10+ gadi darba pieredze . Bieži ar invaliditāti (visvairāk starp grupām), neaktīvas

. Hroniskā saslimšana . Ar strādājošu partneri

. 30-39 gadi . Precējušās . Augstākā izglītība (vairumam) . 10+ gadu pieredze

. Bērni

. Pilsēta . Partneris strādā

. 50+gadi . Precējušās . Zemāka izglītība . 10+ gadu darba pieredze . Nav darbaspējīgas, ir neaktīvas . Daudzas priekšlaicīgi pensionējušās . Hroniski slimas . Partneris nestrādā

22% 18%

11% 11% 9%

6% 6% 4%

14%

Politikas risinājumi

Vēlams mērķēšanas mehānisms: kombinēta stratēģija ar mērķi risināt tādu cilvēku problēmas, kam ir ilgstoši sarežģījumi darba tirgū un ekonomisku problēmu risks Visgrūtāk aktivizēt: gados vecu un/ vai pirmspensijas vecuma personu

ar invaliditāti grupu; un lielu gados jaunu mazāk izglītotu bezdarbnieku grupu

Vieglāk aktivizēt: izglītotākus pašnodarbinātos iedzīvotājus un labi izglītotas nestrādājošas māmiņas

Izmantot saiti starp pabalstiem un aktivizēšanas politikām kā instrumentu, lai piesaistītu bezdarbniekus nodarbinātības pakalpojumiem

Īstenot aktivizēšanas stratēģiju ar mērķi aizsniegt katru no identificētajām grupām

11

Atkarība no pabalstiem:Vai pastāv pabalstu slazds?

Vai ir pierādījumi plaši izplatītai atkarībai no pabalstiem? Vai pabalstu saņēmēji tos saņem ilgi? Vai nodokļu un pabalstu sistēma sniedz cilvēkiem motivāciju uzsākt darbu?

III.

Vai pašreizējā nodokļu-pabalstu sistēma nodrošina, ka "darbs atmaksājas"?

Pierādījumi nenorāda uz plaši izplatītu atkarību no pabalstiem:

Gan bezdarbnieka apdrošināšanas, gan GMI programmas aptvērums saglabājas zemā līmenī

Pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņa beigām daudzi pabalsta saņēmēji GMI izmanto kā īslaicīgu risinājumu

Pastāv iespējas uzlabot pabalstu pietiekamību

Motivāciju strādāt mazinošie faktori visticamāk nekļūst par galveno barjeru nodarbinātībai pēc dziļas recesijas, tomēr: Tie cilvēki, kas saņem no ienākumu izvērtēšanas atkarīgos pabalstus, saskaras ar

augstām nodokļu efektīvajām likmēm (par katru nopelnītu 1 LVL tiek atņemts 1 LVL pabalstu)

Pastāv iespēja uzlabot finanšu motivāciju nodarbinātības uzsākšanai zemo algu saņēmējiem

13

Bezdarbnieka pabalsts vēl joprojām attiecas uz nelielu cilvēku skaitu

Avoti: Eurostat Latvija, ESDO Nodarbinātības un darba tirgus statistikas dati visām pārējām valstīm.

14

Relatīvi maz cilvēku ir saņēmuši GMI salīdzinājumā ar bezdarbnieka pabalstu

Iedzīvotāji, kas Latvijā ir saņēmuši pabalstu vismaz vienu mēnesi (īpatsvars personu vidū, kas ir saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi laika posmā no 2006.gada jūlijam līdz 2012.gada jūlijam)

Procenti no personām, kas saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi

Mājokļa Invaliditātes Bezdarbnieka Citi pabalstiGMI

Pro

cen

ti15

Kopš 2010. gada GMI ir palielinājies; taču jebkurā atsevišķā periodā piedalījušies augstākais 4% ...

Pabalstu programmas izmantošana, 2005.-2012.

16

40% cilvēku laikposmā no 2006. līdz 2012. gadam ir saņēmuši GMI tikai vienu periodu

17

Pa

ba

lstu

sa

ņe

mša

na

s b

iežu

ms

Periodu skaits vienai personai

... un šā perioda ilgums izrādās īss ... liela daļa periodu ir no viena līdz trim mēnešiem

18

Pievēršoties kopējiem tēriņiem, izdevumi universālajām programmām ir lielāki nekā no ienākumiem atkarīgajām programmām

Tēriņi no ienākumiem atkarīgām programmām Kopējie tēriņi universālajām programmām

Avots: Valsts pārvaldes dati, darbinieku veiktie aprēķini.

19

GMI ir labi mērķēts (91% tiek novirzīts nabadzīgākajai kvintilei), taču pārklājums un pietiekamība ir zema

Piezīme: Attiecībā uz Latviju tiek izmantota valsts patēriņa kopsumma, bet attiecībā uz citām valstīm tiek izmantota standartizētā labklājības kopsumma, ko izstrādājusi Pasaules bankas ECAPOV komanda. GMI programmas aplēses ietver mājokļa pabalstu skaidrā naudā nelielā parauga lieluma dēļ. Avots: Pasaules bankas darbinieku aprēķini.

Avots: Eurostat, Latvijas Centrālā statistikas pārvalde, Labklājības ministrija, Pasaules bankas darbinieku aprēķini

20

GMI saņēmējiem bez citiem ienākumiem pastāv augsts nabadzības risks

Maksimālā pabalstu summa dažādiem ģimeņu veidiemNeto ienākumu vērtība procentuāli no vidējiem mājsaimniecības ienākumiem 2010.gadā

Ģimenes pabalsti

Mājokļa pabalsts

GMI, bez mājokļa pabalsta

Eurostat nabadzības riska slieksnis

“Trūcīgo” slieksnis (procentuāli no vidējiem ienākumiem)

Viens Pāris Pāris ar 2 bērniem

Vientuļais vecāks ar 2

bērniem

21

Nodarbinātības laikā saņemtie pabalsti mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem ļauj ienākumiem (pēc pabalstiem un nodokļiem) palielināties līdz ar iesaistes palielināšanos darba tirgū, atsevišķas valstis

Avots: Pasaules bankas aprēķini, izmantojot ESDO, nodokļu-pabalstu modeļus vienam vecākam ar diviem bērniem

GMI pabalsta saņēmēji zaudē visu sociālo palīdzību uzsākot darbu Latvijā

22

OECD politikas, kas liek "darbam atmaksāties" Daudzās valstīs pastāv pakāpenisks atbalsta samazinājums

personām, kam izdodas gūt tikai ierobežotus ienākumus, piemēram, nopelnīto ienākumu nodokļu kredīts Korejā, Apvienotajā Karalistē, Savienotajās valstīs vai pakāpeniska sociālās palīdzības mazināšana Francijā, Austrālijā

Minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšana No nodarbinātības atkarīgie ("strādājošo") pabalsti vai nodokļu kredīti,

kas atbalsta strādājošo ienākumus nodarbinātībā Samazinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas un/vai zemāki

nodokļi zemu atalgotiem darbiniekiem Īslaicīgi pabalsti («atgriešanās darbā atbalsts»-bonuss) Pastāvīgie pabalsti (periodiski maksājumi, izmantojot pabalstu vai

nodokļu sistēmu)

23

Politikas risinājumi, kas uzlabotu aizsardzību un pabalstu sistēmu strādājošajiem

Pabalstu pietiekamību iespējams uzlabot vienlaicīgi palielinot no darba gūtos ienākumus Palielināt aptvērumu un apmērus no ienākumiem atkarīgajiem pabalstiem

Var uzlabot finanšu motivāciju pieņemt darba piedāvājumus ar zemu algu Piemēram, "atgriešanās darbā" atbalsts (ilgstošajiem bezdarbniekiem/ GMI pabalsta saņēmējiem,

utt.) Pabalstus strādājošajiem var veidot un īstenot kopā ar pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt

nepilnīgu darba ienākumu deklarēšanu (aplokšņu algas) Sociālās palīdzības sistēmas ciešāka sasaiste ar darba meklēšanas atbalsta un nodarbinātības

pasākumiem Palielināt iesaisti apmācībās tiem, kas var un spēj mācīties / pārkvalificēties, jo tas palielina darbā

iekārtošanos un lielāku algu nākotnē Nodokļu pabalstu modeļi ļauj vienlaicīgi teorētiski izvērtēt dažādu iepriekš norādīto pasākumu

ietekmi Lai pilnībā novērtētu dažādu reformu ietekmi un izmaksas, papildus būtu nepieciešama

detalizētāka sadalījuma analīze Nedeklarētā nodarbinātība un aplokšņu algas daļa rada nopietnus izaicinājumus, izstrādājot

mērķētas, darba atmaksāšanos nodrošinošas politikas

24

ANP programmas

Kā darbojas ANP programmas un ko varam mācīties nākotnes politikas virzienu izstrādei?

IV.

ANP novērtēšanas secinājumi (1) Visu veidu profesionālā apmācība un neformālās izglītības programmas bezdarbniekiem

būtiski uzlabo nodarbinātību - gan drīzumā pēc apmācību beigšanas, gan vidējā termiņā Konstatētas būtiskas atšķirības attiecībā uz dažādiem darba tirgus iznākumiem gan starp

programmu veidiem, gan katra programmas veida ietvaros Kopumā labāk darbojošās programmas vīriešiem ir:

- profesionālā apmācība roku darbos, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā; - darba devēja nodrošinātā apmācība darbos, kas nav vienkāršas profesijas jeb roku darbs; - neformālās izglītības programmas projektu vadībā un IT prasmēs; - neformālās izglītības programmas profesionāliem transporta līdzekļu un rūpniecisko transporta līdzekļu vadītājiem

Sievietēm vislabāk darbojošās programmas ir:- darba devēja nodrošināta apmācība vienkārša roku darba veikšanai;

- profesionāla apmācība roku darba veikšanai, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā; - neformālās izglītības programma IT (pamatprasmes);

- neformālās izglītības programmas valsts valodas (2. un 3. kategorija) un angļu valodas (vidējais līmenis)

26

ANP novērtēšanas secinājumi (2)

Lielākajai daļai darba devēju nodrošināto apmācību dalībnieku (pakalpojumu un pārdošanas joma abiem dzimumiem; roku darbs vīriešiem un darbs, kas nav roku darbs, sievietēm), kas saglabā savu darba vietu, ir daudz zemākas algas nekā līdzvērtīgiem citu programmu dalībniekiem vai darbiniekiem, kas nav piedalījušies programmā; attiecībā uz sievietēm šīm programmām arī nav pozitīvas ilgtermiņa ietekmes uz nodarbinātību

Nav pamata subsidēto darba devēju nodrošināto apmācību paplašināšanai

Lai gan īstermiņa (ar apmācību nesaistīti) pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas uzlabošanai ir noderīgi, tie tomēr nevar aizstāt apmācības un izglītību, it īpaši vidējā un ilgtermiņā

Jaunu ANP programmu izvērtēšana, izmantojot mikrolīmeņa datus, būtu jākļūst par ierastu praksi

27

ANP ietekmes izvērtējums - nodarbinātības līmenis 6 un18 mēnešus pēc apmācībām (%, apakšējā

skala) un vidējie ienākumi 18 mēnešos (%, augšējā skala)

● vidējie ienākumi nostrādātajos mēnešos 18 Vīrieši Sievietes

Nodarbinātības līmenisProfesionālās apmācības programmas

Apmācītie: 6 vai 18 mēnešu laikā pēc apmācību programmas pabeigšanas

Citi: pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas

Nodarbinātības līmenisDarba devēja nodrošinātās apmācību programmas

Apmācītie: 6 vai 18 mēnešu laikā pēc apmācību programmas pabeigšanas

Citi: pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas

Nodarbinātības līmenisNeformālās izglītības programmas

Apmācītie: 6 vai 18 mēnešu laikā pēc apmācību programmas pabeigšanas

Citi: pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas

Kuras apmācību programmas vislabāk darbojas bezdarbnieku grupām ar grūtībām iekļauties darba tirgū?

Sievietes: 15-24 gadi, pamatizglītība vai zemāka (vidējais nod. līm. 14,6%)

Vīrieši: 15-24 gadi, pamatizglītība vai zemāka (vidējais nod. līm. 22,5%)

Sievietes: 50 gadi un vairāk, ar invaliditāti (vidējais nod. līm. 27,2%)

Vīrieši: 50 gadi un vairāk, ar invaliditāti (vidējais nod. līm. 27,8%)

Margināla ietekme uz apmācību programmu dalībniekiem

(nodarbinātajiem) 18 mēnešus pēc apmācībām, procentpunkti

Ikmēneša ienākumu sadalījums0

20

040

060

080

0

Male Female

Note: (Gross average earnings / number of months worked) within 18 months.

Trained: after training completion; Others: after being granted status of unemployed.

Average monthly earnings (in 2012 Ls)

Occupational training (OT)Employer provided training (EPT)Informal Education Programs (IEP)

Short ALMP measures onlyNo ALMP

Vidējie ikmēneša ienākumi 2012.g., Ls

Piezīme: (Bruto vidējie ienākumi / nostrādāto mēnešu skaits) 18 mēnešos

Apmācītie: pēc apmācību pabeigšanas; Citi: pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas

Profesionālā apmācība

Darba devēja nodrošināta apmācībaNeformālās izglītības programmasĪstermiņa pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas uzlabošanai

Nav iesaistījušies apmācību programmās

Paldies!34