KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTSec.europa.eu/environment/nature/ecosystems/docs/...1. daļa. ZI komponenti1 Fiziskie pamatelementi: zaļo zonu tīkls, kurā un ar kura palīdzību

LV 1 LV

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

Tehniskā informācija par zaļo infrastruktūru (ZI)

Pavaddokuments dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS

EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Zaļā infrastruktūra (ZI) — Eiropas dabas kapitāla pilnveide

1. I DAĻA. ZAĻĀS INFRASTRUKTŪRAS KOMPONENTI

2. II DAĻA. ZAĻĀS INFRASTRUKTŪRAS NODROŠINĀTIE IEGUVUMI UN FUNKCIJAS

3. III DAĻA. ZAĻĀ INFRASTRUKTŪRA UN EIROPAS POLITIKA

4. IV DAĻA. GLOSĀRIJS

5. V DAĻA. VISU ES DALĪBVALSTU PIEMĒRI ZAĻĀS INFRASTRUKTŪRAS JOMĀ

LV 2 LV

1. I DAĻA. ZAĻĀS INFRASTRUKTŪRAS KOMPONENTI

1. daļa. ZI komponenti1

Fiziskie pamatelementi: zaļo zonu tīkls, kurā un ar kura palīdzību tiek uzturētas dabiskās

funkcijas un procesi.

ZI sekmē dažādi fiziskie elementi, kas ir raksturīgi katrai atrašanās vietai vai telpai un lielā

mērā atkarīgi no mēroga. Vietējā mērogā ZI var sekmēt bioloģiski daudzveidīgi parki, dārzi,

zaļie jumti, dīķi, upes, meži, dzīvžogi, pļavas, atjaunotas rūpnieciskās teritorijas, kā arī

piekrastes smilšu kāpas, ja šie elementi nodrošina vairākus ekosistēmu pakalpojumus. Par

savienojošiem elementiem uzskata zaļos tiltus un kāpņveida zivju ceļus. Attiecībā uz

reģionālo vai valsts mērogu var minēt tādus dažus piemērus kā plašas aizsargājamas dabas

teritorijas, lieli ezeri, upju baseini, meži ar augstu dabas vērtību, plašas ganības, zemas

intensitātes lauksaimniecības zemes, plašas kāpu sistēmas un piekrastes lagūnas. ES mērogā

starptautisku ZI nodrošina pārrobežu elementi, piemēram, starptautisko upju baseini, meži un

kalnu grēdas. To nozīme ir būtiska: tie nodrošina vairākus ieguvumus vai savieno

ekosistēmas, lai tās varētu nodrošināt savus pakalpojumus.

Projekti: intervences pasākumi, kas paredzēti dabas, kā arī dabisko funkciju un procesu

aizsardzībai, uzlabošanai vai atjaunošanai nolūkā nodrošināt cilvēku sabiedrībai

ekosistēmu pakalpojumus.

Patlaban Eiropā tiek īstenoti simtiem ZI projektu, no kuriem daudzi nebūt nav definēti kā ZI

projekti. Cita starpā galvenās iniciatīvas ir Francijas iniciatīva „trame verte et bleue”, Vācijas

iniciatīva „Wiedervernetzungsprogramm”, Apvienotās Karalistes iniciatīva „room for

nature”, Nīderlandes iniciatīva „room for the river”, Igaunijas un Nīderlandes ekoloģiskie

tīkli vai Eiropas dienvidaustrumu Lejasdonavas Zaļais koridors (vairāk piemēru dalībvalstu

īstenotajiem ZI projektiem sniegti V daļā).

Plānošana: dabas, dabisko funkciju un procesu aizsardzības, uzlabošanas un atjaunošanas

integrēšana telpiskajā plānošanā un teritoriālajā labiekārtošanā, kā arī ilgtspējīga saistīto

ieguvumu nodrošināšana cilvēku sabiedrībai.

Ne ZI, ne arī kāda cita pieeja nespēj vienlaicīgi maksimāli nodrošināt visus ieguvumus, un

kompromiss būs rūpīgi jānovērtē. Tomēr, integrējot ZI apsvērumus plānošanas procesos, var

novērtēt visus attiecīgos aspektus un pieņemt saskaņotu lēmumu, lai ieguvumu būtu pēc

iespējas vairāk. Šāda ZI „integrēšana” plānošanā ir īpaši svarīga vispārēju daudzgadu

stratēģiju un plānu izstrādes procesā.

Līdzekļi: metodes un paņēmieni, kas palīdz saprast dabas velšu vērtību cilvēku sabiedrībā

un piesaistīt ieguldījumus šo ieguvumu saglabāšanai un vairošanai.

1 Precīzāku informāciju skatīt: http://ec.europa.eu/environment/nature/ecosystems/index_en.htm.

LV 3 LV

2. II DAĻA. ZAĻĀS INFRASTRUKTŪRAS NODROŠINĀTIE IEGUVUMI UN FUNKCIJAS

1. tabula. Galveno ar zaļo infrastruktūru saistīto ieguvumu pārskats

Ieguvumu kategorija Īpaši ar zaļo infrastruktūru saistītie ieguvumi

Lielāka dabas resursu efektivitāte Augsnes auglības saglabāšana

Bioloģiskā kontrole

Apputeksnēšana

Saldūdens resursu glabāšana

Klimata pārmaiņu mazināšana un

pielāgošanās Oglekļa uzglabāšana un piesaiste

Temperatūras kontrole

Vētru radīto zaudējumu kontrole

Katastrofu novēršana

Erozijas kontrole

Meža ugunsgrēku riska samazināšana

Plūdu draudu samazināšana

Ūdenssaimniecība

Ūdens plūsmu regulēšana

Ūdens attīrīšana

Ūdensapgāde

Zemes un augsnes

apsaimniekošana Augsnes erozijas samazināšana

Augsnes organiskā materiāla saglabāšana/uzlabošana

Augsnes auglības un produktivitātes uzlabošana

Zemes pārņemšanas, fragmentācijas un augsnes

sablīvēšanās mazināšana

Zemes kvalitātes uzlabošana un zemes pievilcīguma

vairošana

Augstākas īpašumu vērtības

Ieguvumi aizsardzības jomā

Biotopu, sugu un ģenētiskās daudzveidības esamības

vērtība

Biotopu, sugu un ģenētiskās daudzveidības saglabāšana un

altruistiskā vērtība nākamajām paaudzēm

Lauksaimniecība un

mežsaimniecība

Daudzfunkcionāla un izturētspējīga lauksaimniecība un

mežsaimniecība

Apputeksnēšanas pilnveidošana

Kaitīgo organismu apkarošanas pilnveidošana

Transports ar zemu oglekļa

emisiju līmeni un enerģētika

Labāk integrēti, mazāk sadrumstaloti transporta risinājumi

Inovatīvi enerģijas risinājumi

Ieguldījumi un nodarbinātība Labāks tēls

LV 4 LV

Vairāk ieguldījumu

Vairāk darbavietu

Darba produktivitāte

Veselība un labklājība Regulējums attiecībā uz gaisa kvalitāti un troksni

Pieejamība fiziskām nodarbībām un labsajūtas

nodrošināšana

Labāka veselība un sociālie apstākļi

Tūrisms un rekreācija Vilinošāki galamērķi

Rekreācijas iespēju klāsts un kapacitāte

Izglītība Mācīšanas resurss un „dabīga laboratorija”

Izturētspēja Ekosistēmas pakalpojumu izturētspēja

Avots: http://ec.europa.eu/environment/nature/ecosystems/studies.htm#implementation, pielāgots.

http://ec.europa.eu/environment/nature/ecosystems/studies.htm#implementation

LV 5 LV

2. tabula. Piemēri attiecībā uz dažādu Eiropā īstenotu ZI projektu izmaksām un

ieguvumiem

Projekts Atrašanās

vieta Izmaksas un ieguvumi

Pilsētvide

Lindenholtas

apgabalam

Neimegenā

Nīderlande Atsauces scenārija salīdzināšana ar pelēko scenāriju (bruģēta zona) un zaļās

infrastruktūras scenāriju (visā teritorijā iestādīti koki). Kapitāls un dažādas uzturēšanas

izmaksas. Novērtējums attiecībā uz daļiņu un NOx radīto ietekmi uz veselību, trokšņa

ietekme, plūdu ietekme, ūdens attīrīšanas izmaksas, vides izmantošana, rekreācija,

klimata regulējums, mazākas enerģijas izmaksas vēja sarga ietekmes dēļ, ietekme uz

laiku, kas nepieciešams, lai pārvietotos, oglekļa piesaiste. Neto pašreizējās vērtības:

275 miljonu EUR zaudējums pelēkajam scenārijam, 230 miljonu EUR ieguvums zaļās

infrastruktūras scenārijam.

Blekvotera estuārs Apvienotā

Karaliste Izmaksas un ieguvumi no pretplūdu pasākumu uzturēšanas saistībā ar jūras līmeņa

celšanos un plūdmaiņu mitrāju samazināšanos piekrastē. Cita starpā ieguvumi ir

zivsaimniecības produkti, oglekļa piesaiste un citi ar vidi saistītie ieguvumi. Izmaksas

ietver pārdalīšanas kapitāla izmaksas, uzturēšanas izmaksas un lauksaimniecības zemes

alternatīvās izmaksas. Pētījums parāda, ka kontrolēta pārdalīšana var būt rentabls

pasākums, ja vērā ņem ar tirgu nesaistītos ieguvumus, īpaši attiecībā uz aizsardzību un

rekreāciju (neto pašreizējā vērtība ir 106 miljoni GBP 25 gados vai 192 miljoni GBP

100 gados).

Elbas upes palienes

atjaunošana Vācija Dabas atjaunošana, pārvietojot dambi, samazinot lauksaimniecības ietekmi un ierīkojot

kāpņveida zivju ceļus. Atkarībā no scenārija ieguvumu un izmaksu attiecība ir no 2,5

līdz 4,1. Ieguvumu vērtību vēl vairāk celtu naudā neizteiktās rekreācijas iespējas,

pretplūdu aizsardzība un ar oglekli saistītie ieguvumi. Izmaksās ietilpst novēršanas

izmaksas, inženiertehniskās izmaksas un zemes alternatīvās izmaksas.

Sinttreidenas

agroekosistēma Beļģija Pasākumi, lai pasargātu ciematu no augsnes erozijas un dubļu plūdiem, tostarp zālainu

ūdensceļu, zālainu aizsargjoslu un nosēdbaseinu izveidošana un saudzējoša augsnes

apstrāde sateces baseinā. Šo pasākumu kopējās izmaksas bija zemas

(126 EUR/ha/20 gados), salīdzinot ar dubļu plūdu radīto bojājumu novēršanas un

sakārtošanas izmaksām pētāmajā zonā (54 EUR/ha/gadā), kā arī visiem sekundārajiem

ieguvumiem, tostarp labāku lejupstraumes ūdens kvalitāti, zemākām lejupstraumes

bagarēšanas izmaksām, mazāku psiholoģisko spriedzi iedzīvotājiem un lielāku

bioloģisko daudzveidību.

Skernas upes palienes

atjaunošana Dānija Skernas upes palienes atjaunošana Dānijā izmaksātu 44,2 miljonus USD, bet

nodrošinātu neto pašreizējos ieguvumus 2,3 miljonu USD vērtībā, jo nebūtu jāsūknē

ūdens (metodi izmanto, lai novērstu plūdus), un izrietošos ieguvumus 84,6 miljonu USD

vērtībā. Tie ir medīšana, makšķerēšana, rekreācijas iespējas un bioloģiskās

daudzveidības aizsardzība.

Gardona upes

lejupstraumes

atjaunošana

Francija Rekreācijai (pastaigas, peldēšana, laivošana, makšķerēšana) izmantotas upes

atjaunošana. Izmantošanas un neizmantošanas vērtību novērtēšana. Izmaksas ietvēra

ieguldījumus un darbības izmaksas, kas saistītas ar pilsētas un rūpniecisko

piesārņojumu, upju dabiskuma izzudināšanu, lauksaimniecisko piesārņojumu utt.

Uzlabojumu kopējā neto pašreizējā vērtība ir 36 miljoni EUR. Izmaksu un ieguvumu

attiecība ir 1,9.

Valsts mežs Apvienotā

Karaliste Plaša meža atjaunošanās zona, tostarp atsevišķas bijušās atkritumu poligona vietas,

karjeri, citas postindustriālās rūpniecības zonas, uz ko attiecas ilgtermiņa projekts, kura

mērķis ir 33 % valsts meža zemes teritorijas pārvērst meža zemēs un prioritāri atvērtās

dzīvotnēs. Pētījumā tika aplēstas izmaksas 178 miljonu GBP apmērā; to pamatā ir

faktiskie un paredzamie izdevumi mērķu sasniegšanai, salīdzinot ar ieguvumiem

1623 miljonu GBP apmērā, ko lielākoties varētu iegūt no rekreācijas nozares, mazākām

oglekļa emisijām, no bioloģiskās daudzveidības un estētiskās vērtības. Rezultāti liecina,

ka neto pašreizējā vērtība ir 1,44 miljardi GBP, savukārt izmaksu un ieguvumu attiecība

ir 9,1:1.

LV 6 LV

Hoges-Kempenas

Nacionālais parks Beļģija Dabas vērtības palīdz radīt darbavietas. Blīvi apdzīvotajā Limburgas provincē (BE)

vietējā nevalstiskā organizācija 2006. gadā, sniedzot ekonomisku argumentu (darbavietu

radīšana), pārliecināja politikas veidotājus izveidot Beļģijā pirmo nacionālo parku.

Papildus bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai Hoges-Kempenas Nacionālais parks

radīja aptuveni 400 darbavietu un šajā vēsturiski deindustrializētajā reģionā veicināja

privātos ieguldījumus tūrismā. Tūristi dabas atjaunošanos bijušajās ogļraktuvēs novērtē

īpašās ainavas un bioloģiskās daudzveidības vērtību dēļ. (TEEBcase, autors: Schops,

2011. gads).

LV 7 LV

2. tabula. Piemēri attiecībā uz dažādu Eiropā īstenotu ZI projektu izmaksām un

ieguvumiem (turpinājums)

Projekts Atrašanās

vieta Ieguvumi

„Ekostaden

Augustenborg”

(pilsētvides

reģenerācijas

iniciatīva)

Malme,

Zviedrija Lietusūdens noteces rādītāji samazinājās uz pusi. Uzlabojās teritorijas ainava. Par 50 %

palielinājās bioloģiskā daudzveidība (zaļie jumti piesaista putnus un kukaiņus, savukārt

atvērtā nokrišņu ūdens sistēma nodrošina labāku vidi vietējiem augiem un savvaļas

dzīvniekiem). Par 20 % samazinājās ietekme uz vidi. Bezdarbs samazinājās no 30 % uz

6 %. Īpašumu nomnieku mainība samazinājās par 50 %.

„Natural Economy

North West” (NENW) Apvienotā

Karaliste Sabiedrības veselība/labklājība, ieguvumi sociālajā, vides un ekonomikas jomā

(piemēram, tieša pievienotā bruto vērtība no vides aprēķināta 2,6 miljardu GBP apmērā,

uzturot 109 000 darbavietu vides un ar to saistītās jomās).

Keneta un Eivona

kanālu atjaunošana Apvienotā

Karaliste Aizsargātas dzīvotnes, labāka atkritumu apsaimniekošana, tūrisms, ekonomika (tieša un

netieša nodarbinātība, kopumā nodrošinot 150–210 pilnslodzes ekvivalenta darbavietu

laikposmā no 1997. gada līdz 2002. gadam). Kopumā ir izveidotas un aizsargātas 1198–

1353 pilnslodzes ekvivalenta darbavietas.

„Fishing Wales” Apvienotā

Karaliste Dzīvotņu uzlabojumi, populācijas pieaugums (piemēram, ˃ 2000 pieaugušu lašu un

foreļu pieaugums ik gadus), mārketinga ieguldījumu atgūšana 20:1 apmērā, prognozēts

ienākumu pieaugums 10 miljonu GBP vērtībā, nodarbinātība (vismaz 75 papildu

pilnslodzes ekvivalenta darbavietas), tūrisms (papildus 2,1 miljons GBP gadā).

Tiesību akti zaļo

jumtu izbūves jomā Bāzele,

Šveice Patlaban 23 % no Bāzeles līdzeno jumtu teritorijas ir apzaļumoti (2007. gada aplēses par

700 000 m2); ir aizsargātas apdraudētās bezmugurkaulnieku sugas; četru gigavatstundu

ietaupījums gadā visā Bāzelē (pirmā stimulu programma) un 3,1/gadā (otrā programma);

vietējo uzņēmumu peļņa saistībā ar materiālu pārdošanu zaļo jumtu iekārtošanai;

enerģijas ietaupījums uzņēmumu īpašniekiem; pasaules mēroga atzinība Bāzelei par

sasniegumiem šajā jomā.

Avots: http://ec.europa.eu/environment/enveco/biodiversity/pdf/GI_DICE_FinalReport.pdf, pielāgots.

http://ec.europa.eu/environment/enveco/biodiversity/pdf/GI_DICE_FinalReport.pdf

LV 8 LV

3. III DAĻA. ZAĻĀ INFRASTRUKTŪRA UN EIROPAS POLITIKA

3. tabula. ES līmeņa ZI rīcībpolitika un instrumenti

Politikas joma ES rīcībpolitika un instrumenti

attiecībā uz zaļo infrastruktūru

Iespējamie pasākumi

ES 2020 Stratēģija „Eiropa 2020” Politikas signālu raidīšana,

izmantojot COM.

Pamatiniciatīva „Inovācijas savienība” Sīki izstrādāti turpmākie pasākumi

attiecībā uz zaļās infrastruktūras

devumu ekoinovācijai.

Resursu efektivitātes pamatiniciatīva

saskaņā ar ES 2020/Ceļvedi par resursu

efektīvu izmantošanu Eiropā

Sīki izstrādāti turpmākie pasākumi

attiecībā uz zaļās infrastruktūras

devumu resursu efektivitātei (īpaši

attiecībā uz zemi un ekosistēmām).

Vides stratēģija Septītā vides rīcības programma Zaļās infrastruktūras iestrāde

integrētās stratēģijās, kā arī

plānošana, īpašu vērību veltot

ieguvumiem veselībā.

Lauksaimniecības

politika KLP 1. pīlārs — Ekoloģizācijas

pasākumi, tostarp savstarpēja atbilstība Ekoloģiska fokusa jomas, augseka,

ilggadīgo zālāju uzturēšana un

atjaunošana, kā arī funkcionālas

lauksaimniecības ainavas utt.

KLP 2. pīlārs — ELFLA finansējums Ekoloģizācijas pasākumi saskaņā ar

2. pīlāru (agrovides pasākumi).

KLP 2. pīlārs — Apmācība,

konsultācijas, paplašināšanas

pakalpojumi, plānošanas noteikumi —

Saimniecību konsultatīvā sistēma

Zaļās infrastruktūras integrēšana

izglītībā un apmācībā un atkārtota

lauku apvidu izveide.

Mežsaimniecības

politika ES 1998. gada Mežsaimniecības

stratēģija un gaidāmā jaunā ES

Mežsaimniecības stratēģija

Zaļās infrastruktūras integrēšana

mežsaimniecības plānošanā un

pārvaldībā (defragmentēšana, mežu

atjaunošana).

Bioloģiskā

daudzveidība un daba ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija

2020. gadam Visu mērķu izstrāde un īstenošana,

īpaši saistībā ar 5., 6. un

7. pasākumu.

Putnu direktīva 3. panta piemērošana.

Biotopu direktīva 10. panta piemērošana.

Brīvprātīga sistēma „Bioloģiskā

daudzveidība un ekosistēmas

pakalpojumi Eiropas aizjūras teritorijās”

(BEST)

ZI finansēšana ES aizjūras teritorijās.

LIFE+ regulējums Zaļās infrastruktūras projektu

finansēšana.

Ūdens politika Ūdens pamatdirektīva/ Upju baseinu

apsaimniekošanas plāni ZI izmantošana upju baseinu

apsaimniekošanā.

Plūdu direktīva Videi labvēlīgākas iespējas plūdu

pārvaldības jomā.

LV 9 LV

ES sausuma novēršanas politika

(Paziņojums par ūdens trūkumu un

sausumu)

ZI risinājumu izmantošana nolūkā

vairot sausumizturību.

ES ūdens projekts Dabiskās ūdensaiztures pasākumi.

Augsnes politika Tematiskā stratēģija augsnes aizsardzībai Pamatnostādnes attiecībā uz augsnes

sablīvēšanos.

Priekšlikums direktīvai, ar ko izveido

pamatnostādnes augsnes aizsardzībai Integrēta plānošana ar augsni saistītu

problēmjautājumu risināšanai.

Politika klimata

pārmaiņu jomā ES stratēģija pielāgošanās jomā Pamatnostādnes attiecībā uz ZI

izmantošanu pielāgošanās mērķiem.

Zemu oglekļa emisiju ekonomikas

ceļvedis 2050. gadam LULUCF

Kohēzijas politika,

tostarp teritoriālā

kohēzija un novatoriska

finansēšana

Reģionālā politika (Kohēzijas politika) ZI iekļaušana ERAF, Kohēzijas

fonda un ESF prioritātēs.

Tehniskā palīdzība būtisku projektu

sagatavošanai (JASPERS) un novatoriskai

finansēšanai (JESSICA, JEREMIE utt.)

Novatoriska finansējuma

izmantošana lieliem ZI projektiem.

Makroreģionālās stratēģijas: ES stratēģija

Donavas reģionam/ ES stratēģija Baltijas

jūras reģionam un gaidāmās

makroreģionālās stratēģijas

ZI iekļaušana programmās, kā arī

makroreģionālo stratēģiju un

pārrobežu, starpvalstu un

starpreģionu programmu īstenošana.

(Piemēram, Alpu konvencija).

Transports un enerģija TEN-T un TEN-E Iekļaut pasākumus fragmentācijas

ierobežošanai un savienojamības

uzlabošanai TEN pamatnostādnēs.

ES Baltā grāmata par transporta ietekmes

novērtējumu ZI izmantošana, lai plānotu

transporta ar zemu oglekļa emisiju

ieviešanu.

Enerģētikas politika Pilsētvides ZI — ēku

energoefektivitātes piemērs.

Eiropas infrastruktūras savienošanas

instruments ZI integrēšana TEN ieviešanā.

Ietekmes novērtējums,

kaitējuma novēršana un

atlīdzināšana

Ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN)

direktīvas Pārskatīto IVN direktīvu ieviešana.

Stratēģiskā vides novērtējuma direktīva Pamatnostādnes par to, kā ietekmes

uz vidi novērtējumā un stratēģiskajā

vides novērtējumā iekļaut

bioloģiskās daudzveidības un klimata

pārmaiņu aspektus.

Direktīva par atbildību vides jomā Novērtēt ZI kā daļu no atlīdzināšanas

procesa.

Telpiskā plānošana Eiropas Telpiskās attīstības perspektīva Veicināt ZI visos teritoriālajos

līmeņos.

ESPON 2013. gada programma Veicināt ZI kā starpteritoriālu

instrumentu.

ES Teritoriālās attīstības programma

2020 Izmantot ZI integrētai telpiskajai

plānošanai.

LV 10 LV

Pilsētvides stratēģija Veicināt pilsētvides un piepilsētu ZI

risinājumus.

Jūras un piekrastes

teritoriju politika Jūras stratēģijas pamatdirektīva ZI piemērošana jūras videi.

ES Jūras telpiskās plānošanas stratēģija ZI izmantošana integrētai telpiskajai

plānošanai jūrās.

2002. gada Ieteikums par kompleksu

piekrastes teritorijas pārvaldību (ICZM) ZI izmantošana piekrastes

ekosistēmas pakalpojumu sniegšanai.

Zivsaimniecības politika/ EJZF ZI attiecībā uz jūrām iekļaušana

EJZF pasākumos.

Vide un veselība Vides un veselības rīcības plāns 2004.–

2010. gadam ZI izmantošana attiecībā uz

ieguvumiem veselībai konkrētās

pilsētvides teritorijās.

Pētniecība Pētniecības politika/ pētniecības un

inovācijas pamatprogramma

„Apvārsnis 2020”

Ar zaļo infrastruktūru saistītu

pētniecības projektu finansēšana.

Ārējā sadarbība ES Ārējā sadarbība attīstības jomā Uz zaļo infrastruktūru balstītu

attīstības risinājumu atbalstīšana.

Reaģēšana draudu

gadījumā Katastrofu riska samazināšanas politika Tādu Copernicus produktu

izmantošana nesteidzīgai kartēšanai,

kuriem ir ar zaļo infrastruktūru

saistīta informācija.

ZI izmantošana uz ekosistēmu

balstīta riska samazināšanai.

Avots: http://ec.europa.eu/environment/nature/ecosystems/studies.htm#implementation, pielāgots.

Papildus iepriekš minētajiem ES līmeņa pasākumiem ir jāstiprina arī valstu, reģionālā un

vietējā mēroga loma un atbildība par sekmīgāku zaļās infrastruktūras izvēršanu.

Atkarībā no kompetenču iedalījuma dalībvalstīs valstu iestādēm ir būtiska loma ZI stratēģiskā

konteksta un redzējuma izstrādē. To varētu paveikt, nodrošinot reģionālajām un vietējām

iestādēm nepārprotamas pamatnostādnes un vadību attiecībā uz to, kā plānot un pārvaldīt ZI,

izmantojot to valstu plānošanas politikas programmas, lai noteiktu vajadzību reģionālajām

vai vietējām plānošanas iestādēm izvērtēt iespēju nodrošināt ZI vietējā attīstības plānošanā un

politikā. Valstu iestādes var arī palīdzēt apkopot un izplatīt reģionālo informāciju par ZI,

īpaši paraugpraksi attiecībā uz tās projektēšanu, kartēšanu, novērtēšanu, sniegšanu, izvēršanu

un integrēšanu politikā un plānošanā.

Svarīga ir arī reģionālo un vietējo iestāžu loma veiksmīgā zaļās infrastruktūras izvēršanā.

Lielākajā daļā Eiropas valstu šīs iestādes ir atbildīgas par lēmumu pieņemšanu telpiskās

plānošanas jomā. Dažādām administrācijas nozarēm vajadzētu sadarboties, piemēram, vides,

plānošanas, lauksaimniecības un sociālajam departamentam, kā arī valsts kasei. Tā kā šīs

iestādes ir cieši saistītas ar vietējo sabiedrību, ieinteresētajām personām un attīstītājiem, tās

var sekmīgi uzlabot saziņu, vairot sabiedrības līdzdalību un ieinteresēto personu iesaistīšanos.

Reģionālās vai vietējās iestādes būtu jāuztver kā galvenās organizācijas, kuras veic precīzu ZI

(galveno) plānošanu, tostarp ZI vērtību novērtēšanu, ņemot vērā to atrašanās vietu,

apdraudējumus, ierobežojumus, prioritātes, iespējas un reģionālos faktorus (ģeogrāfiskos,

vides, sociālos, politiskos, ekonomikas utt.).

ZI izveide un uzturēšana nebūs iespējama, ja šajā procesā pilnībā un apņēmīgi neiesaistīsies

ieinteresētās personas un resursu turētāji, nevalstiskās organizācijas un pilsoniskās


LV 11 LV

sabiedrības interešu grupas. Tiem ir jāsaredz ZI sniegtās priekšrocības to aktīviem, resursiem

un saimnieciskajām darbībām, uzlabojot lēmumu pieņemšanas kvalitāti, veicinot atbildības

sajūtu un vairojot izpratni. Savlaicīgi iesaistot tos plānošanas lēmumu pieņemšanā, var

novērst konfliktus un kavēšanos procesa vēlākā posmā. Visos līmeņos būs arī jānodrošina

atbalsts saziņai un spēju veidošanai.

LV 12 LV

4. tabula. Dažādos līmeņos īstenotie ES pasākumi ZI jomā

Shēma un teksts ir pielāgoti no ZI darba grupas ieteikumiem, kas atrodami:

http://ec.europa.eu/environment/nature/ecosystems/index_en.htm.

http://ec.europa.eu/environment/nature/ecosystems/index_en.htm

LV 13 LV

4. IV DAĻA. GLOSĀRIJS

Bioloģiskā daudzveidība ir dzīvo organismu formu dažādība visās vidēs, tai skaitā sauszemes, jūras

un citās ūdens ekosistēmās un ekoloģiskajos kompleksos, kuru sastāvdaļas tās ir. Tā ietver

daudzveidību sugas ietvaros, starp sugām un starp ekosistēmām. Lai bioloģisko daudzveidību

sasaistītu ar ekosistēmas funkcionēšanu, ir jānosaka ekosistēmu atrašanās vieta daudzpusīgā telpā ar

noteiktām dimensijām, kuras attēlo dažādos veidus, kādos organismi ir saistīti cits ar citu. Šo

dimensiju piemēri ir taksonomiskā (vai sugu) daudzveidība, filoģenētiskā (evolucionārā)

daudzveidība, funkcionālā daudzveidība (variācija attiecībā uz vairāku funkcionālo iezīmju

izteiksmes pakāpi), mijiedarbes daudzveidība (biotiskas mijiedarbības definētas sasaistes tīkla

(pārtikas tīkla) iezīmes), kā arī ainavas daudzveidība (dažādo dzīvotņu tipu skaits, relatīvais

daudzums un izplatība ainavā).

Savienojamību veido divi elementi, strukturālā un funkcionālā savienojamība. Tā izsaka to, kā

ainavas tiek konfigurētas, ļaujot sugām pārvietoties. Tāpat kā dzīvotņu nepārtrauktību, arī strukturālo

savienojamību mēra, analizējot ainavas struktūru, neatkarīgi no organismu īpašībām. Bieži vien šo

definīciju izmanto metapopulācijas ekoloģijas kontekstā. Funkcionālā savienojamība ir organisma

reakcija uz tādiem ainavas elementiem, kas nav tā dzīvotne (proti, ar dzīvotni nesaistītā matrice).

Bieži vien šo definīciju izmanto ainavas ekoloģijas kontekstā. Augstu savienojamību parasti saista ar

zemu fragmentāciju.

Ekosistēma ir augu, dzīvnieku un mikroorganismu sabiedrība un to nedzīvās vides dinamisks

komplekss, kurš mijiedarbojas kā funkcionāla vienība. Praktisku mērķu dēļ attiecīgās ekosistēmas

telpiskās dimensijas ir jādefinē. Bieži vien ekosistēmas grupē vienībās, kurām ir līdzīgas īpašas

biotiskās un abiotiskās iezīmes.

Uz ekosistēmu balstītas pieejas ir stratēģijas un pasākumi, kuriem izmanto daudzos dabas

pakalpojumus (= dabā balstīti risinājumi), lai, piemēram, pielāgotos klimata pārmaiņām un mazinātu

tās. Tās ietilpst zaļajā infrastruktūrā, jo tajās bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas pakalpojumus

izmanto kā daļu no vispārējās pielāgošanas stratēģijas, kuras mērķis ir palīdzēt iedzīvotājiem

pielāgoties klimata pārmaiņu negatīvajai ietekmei vai mazināt to, aizsargājot oglekļa uzkrājumus un

samazinot emisijas, ko rada ekosistēmas degradācija un izzušana, vai pilnveidojot oglekļa

uzkrājumus, tādējādi vairojot izturētspēju un mazinot neaizsargātību. Izmantojot zaļo infrastruktūru,

šādas pieejas papildina ar telpiski plānotiem, vairākiem mērķiem paredzētiem elementiem2.

Ekoloģiskie tīkli atspoguļo biotiskās mijiedarbības ekosistēmā, kurā sugas ir saistītas sapārotu

mijiedarbību dēļ. Šīs mijiedarbības var būt trofiskas vai simbiotiskas. Ekoloģiskajos tīklos ietilpst

teritorijas, kurās īsteno dažādus aizsardzības pasākumus — no viena ekoloģiskā ceļa pārvada

ierīkošanas līdz starpkontinentālu aizsargājamo un neaizsargājamo teritoriju savstarpēji savienotu

tīklu izveides. Parasti to mērķis ir uzturēt ekosistēmu darbību, lai sekmētu sugu un biotopu

aizsardzību un veicinātu ilgtspējīgu dabas resursu izmantojumu nolūkā samazināt cilvēku darbību

radīto ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un/vai palielināt apsaimniekoto ainavu bioloģiskās

daudzveidības vērtību. Šiem tīkliem vajadzētu būt saskaņotiem un noturīgiem, lai tie varētu

funkcionāli ietilpt zaļajā infrastruktūrā, kas ietver ekoloģiskos tīklos, tomēr papildus bioloģiskās

daudzveidības aizsardzībai, kas ir ekoloģisko tīklu primārais mērķis, tiem ir arī vairāki citi mērķi,

turklāt tajos ietver arī tādus pilsētvides elementus, kuri nav daļa no ekoloģiskajiem tīkliem. Katrs

zaļās infrastruktūras elements ir svarīgs tīkla pastāvēšanai, tomēr tas nenozīmē, ka tie savā starpā ir

fiziski sasaistīti.

Ekosistēmas pakalpojumi ir no ekosistēmām gūtie ieguvumi cilvēkiem vai šo pakalpojumu tiešs vai

netiešs devums cilvēku labklājībai. Tie ietver tādus pakalpojumus kā pārtikas un ūdens

nodrošināšana; regulēšanas pakalpojumi, piemēram, plūdu un slimību kontrole; kultūras pakalpojumi,

piemēram, garīgie, rekreācijas un kultūras ieguvumi. Tā kā atbalsta pakalpojumus, piemēram, barības

vielu apriti, cilvēki neizmanto tiešā veidā, tie negūst no tiem nekādu labumu, un tie var neietilpt

ekosistēmas pakalpojumos.

Dzīvotne vai biotops ir teritorija vai teritorijas tips, kurā organisms vai populācija ir sastopama

dabiskos apstākļos.

2 http://ec.europa.eu/environment/nature/ecosystems/studies.htm#assess.

http://ec.europa.eu/environment/nature/ecosystems/studies.htm#assess

LV 14 LV

Natura 2000 tīkls ir ES dabas un bioloģiskās daudzveidības politikas galvenais aspekts. Tas ir ES

mēroga tīkls, kurā apvienotas aizsargājamās dabas teritorijas un kurš izveidots saskaņā ar 1992. gada

Biotopu direktīvu, ietverot arī teritorijas, kas minētas 1979. gada Putnu direktīvā. Tīkls izveidots, lai

ilgtermiņā saglabātu Eiropas visvērtīgākās un apdraudētākās sugas un biotopus. Tā nav sistēma, kuru

veido tikai dabas rezervāti un kurā cilvēku darbība nav iespējama. Lai gan šajā tīklā neapšaubāmi

ietilpst dabas rezervāti, lielākā daļa zemes, visticamāk, joprojām ir privātīpašums, un galvenā

uzmanība tiks pievērsta tam, lai nodrošinātu, ka turpmāka teritorijas pārvaldība notiek ekoloģiski un

ekonomiski ilgtspējīgi. Tīkls arī pilda Kopienas saistības saskaņā ar ANO Konvenciju par bioloģisko

daudzveidību.

Jēdziens „dabas kapitāls” ir ekonomikā lietotā jēdziena „kapitāls” (ražošanā saražotie līdzekļi)

paplašinājums, kas ietver ar vidi saistītas preces un pakalpojumus. Dabas kapitāls ir dabisko

ekosistēmu uzkrājums, kas rada ar ekosistēmu saistītu vērtīgu preču vai pakalpojumu plūsmu

nākotnē.

Izturētspēja raksturo ekosistēmas spēju pēc kaitējuma atjaunoties sākotnējā stāvoklī.

Atsauces:

Tūkstošgades ekosistēmu novērtējums (2005. gads) http://www.unep.org/maweb/en/index.aspx.

MAES darba grupas glosārijs, http://biodiversity.europa.eu/ecosystem-assessments/european-level.

KBD Tehniskā sērija Nr. 23, http://www.cbd.int/ts/.

EVA Tehniskā ziņojuma Nr. 4/2009 par SEBI glosārijs,

http://www.eea.europa.eu/highlights/publications/progress-towards-the-european-2010-biodiversity-

target/.

Bioloģiskās daudzveidības un klimata pārmaiņu jautājumu ad hoc grupa,

http://ec.europa.eu/environment/nature/climatechange/index_en.htm.

Wikipedia, http://en.wikipedia.org.

http://www.eea.europa.eu/highlights/publications/progress-towards-the-european-2010-biodiversity-target/

http://www.eea.europa.eu/highlights/publications/progress-towards-the-european-2010-biodiversity-target/

http://ec.europa.eu/environment/nature/climatechange/index_en.htm

http://en.wikipedia.org/

LV 15 LV

5. V DAĻA. VISU ES DALĪBVALSTU PIEMĒRI ZAĻĀS INFRASTRUKTŪRAS JOMĀ

5. tabula. Zaļās infrastruktūras piemēri katrā dalībvalstī. Kopumā turpmāk minētajos pētījumos tika novērtēti vairāk nekā 120 piemēri:

http://ec.europa.eu/environment/nature/ecosystems/studies.htm#assess, http://ec.europa.eu/environment/nature/ecosystems/studies.htm#design,

http://ec.europa.eu/environment/nature/ecosystems/studies.htm#implementation. Pēdējā minētajā pētījumā uzsvērts, ka no 100 analizētajām ZI

iniciatīvām nedaudz vairāk nekā puse (52) bija valstu iniciatīvas, lielākā daļa pārējo iniciatīvu bija reģionālās vai vietējās iniciatīvas, un aptuveni

10 procenti (9) bija pārrobežu iniciatīvas. Lai gan lielākā daļa zaļās infrastruktūras iniciatīvu dalībvalstīs bija valsts virzītas iniciatīvas, 15 virzīja cita

veida organizācijas, galvenokārt vides nevalstiskās organizācijas, pētniecības institūti un uzņēmumi. Lielākā daļa identificēto iniciatīvu atbilda

ekoloģiskajiem tīkliem (35), kam atbilstoši svarīgumam sekoja tādas jomas kā saldūdens un mitrāju apsaimniekošana (15), daudzfunkcionāls piekrastes

zonu izmantojums (11), pilsētvides zaļā infrastruktūra (10), daudzfunkcionāls mežu izmantojums (6), Zaļās infrastruktūras kartēšana (6), pelēkās

infrastruktūras mazināšana (4), daudzfunkcionāls lauksaimniecības zemju izmantojums (3), kā arī dažas citas jomas, no kurām liela daļa ietvēra arī

klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām (8).

DV Iniciatīva Primārā ZI

funkcija Primārie ZI elementi Pamatinformācija un mērķi

AT Vienna Water

Charter Ūdenssaimniecība Ilgtspējīgs

izmantojums/ ekosistēmas

pakalpojumu teritorijas

Vīnē gandrīz visu dzeramo ūdeni iegūst no kalnu avotiem, kas iztek no Lejasaustrijas un Štīrijas augstajām Alpu teritorijām. 1965. gadā visam Rax-Schneeberg-Schneealpen kalnu masīvam piešķīra ūdens aizsardzības zonas statusu, un šajā teritorijā

ietilpst pirmais Vīnes kalnu avotu ūdensvads. 1988. gadā tīklam pievienoja otru avotu — Phannbauern. Kopš otrā avota

pievienošanas normālos apstākļos šīs aizsargājamās teritorijas spēj apgādāt visus Vīnes iedzīvotājus ar svaigu Alpu kalnu ūdeni. Laikposmā, kad ūdens pieprasījums ir liels, papildu ūdensapgādi nodrošina Lobau aku lauks.

Iepriekš minētais liecina, ka meža augsne tiek izmantota pārdomāti ūdens savākšanai un filtrēšanai. Šim mērķim pakārto

pārējās funkcijas, piemēram, koksnes izstrādājumu nodrošināšanu, medīšanu, lauksaimniecību un tūrismu. Tāpēc Vīnes pilsēta

atbalsta dabisku meža apsaimniekošanu attiecīgajās teritorijās, lai garantētu veselīgu mežu saglabāšanu, kas nodrošina dzīvotni dažādām augu un dzīvnieku sugām.

Optimālo augsnes stāvokli nosaka, ņemot vērā tās spēju absorbēt, uzkrāt un filtrēt ūdeni. Attiecībā uz meža struktūru

vissvarīgākie aspekti ir stabilitāte un izturētspēja, ko nodrošina jauktu koku un dažāda vecuma koku, kā arī strukturēts mežs.

Tas nozīmē, ka mežs netiek izcirsts, bet tajā veic vienīgi nelielus intervences pasākumus, kā arī veicina dabisko atjaunošanos un izmanto vietējās koku sugas. Tiek rosināta arī retu un ekoloģiski vērtīgu koku sugu audzēšana.

BE SIGMA plāns Plūdu kontrole Ilgtspējīgs



Iepriekš Šeldas upes estuārā plūdi radīja ievērojamu kaitējumu. Tāpēc 20. gs. 80. gadu sākumā Flandrijā tika izstrādāts SIGMA

plāns ar mērķi aizsargāt estuāru pret paisuma un bēguma radītajiem plūdiem. Pastāv vispārpieņemts uzskats, ka sakarā ar jūras līmeņa celšanos un ekonomikas attīstību 21. gadsimtā plūdu risks palielināsies. Tāpēc Flandrijas valdība pieprasīja atjaunināt

SIGMA plānu. Tā vēlējās atkārtoti izvērtēt plāna nepieciešamību, ņemot vērā vairākus aspektus. Estuārs ne tikai palīdz uzturēt

drošību, bet pilda arī nozīmīgas dabas aizsardzības un kuģniecības mērķu funkcijas, tāpēc plānā jāņem vērā visi šie aspekti.

http://ec.europa.eu/environment/nature/ecosystems/studies.htm#assess

http://ec.europa.eu/environment/nature/ecosystems/studies.htm#design


LV 16 LV

Par mobilitāti, ūdensceļiem, mežiem un dabas aizsardzību atbildīgās iestādes plānu īsteno laikposmā no 2000. gada līdz

2030. gadam. Tas ietver vairākas dabiskās ūdensaiztures teritorijas un augstākus aizsprostus. SIGMA plāns ir projektu

apkopojums, kas skar ūdensteces 200 km garumā, tostarp plūdu kontroles teritorijas ar kontrolētu samazinātu plūdmaiņu un plūdu kontroles teritorijas, kas apvieno lauksaimniecībai un rekreācijai paredzētu zemju izmantojumu, mitro ieleju

atjaunošanas projektus, putniem paredzētas mitrāju un pļavu teritorijas, kā arī plūdmaiņu dubļu līdzenumus un purvus.

BG Mitrāju

atjaunošanas un

piesārņojuma

samazināšanas

projekts

Ūdenssaimniecība Galvenās teritorijas,

atjaunojamas teritorijas,

ilgtspējīgs



Šo projektu izstrādāja, lai palīdzētu parādīt, cik lielā mērā videi nekaitīgi lauku attīstības pasākumi var uzlabot iztikšanu. Tajā galvenā uzmanība pievērsta nabadzības un vides kvalitātes savstarpējai saistībai. Oficiālajā novērtējuma dokumentā (Vides un

ūdens ministrija, 2002. gads) teikts: „Gar Donavas krastu atrodas viens no nabadzīgākajiem reģioniem Bulgārijā, galvenokārt

Donavas upes mazās ekonomiskās produktivitātes dēļ, kur kopš 20. gs. 60. gadiem ir desmitkārtīgi samazinājusies nozveja,

būtiski ietekmējot ienākumus un iztikšanu lauku teritorijās. Viens no minētā samazinājuma iemesliem ir zivju nārstošanai

nepieciešamo upes mitrāju iznīcināšana. Tāpēc, sasaistot mitrāju atjaunošanu ar ilgtspējīgu dabas resursu izmantojumu

attiecīgajā reģionā, radīsies iespēja vairot vietējo iedzīvotāju labklājību, ļaujot tiem uzlabot zivsaimniecības, lauksaimniecības un ekotūrisma ekonomiskās iespējas, kā arī nodrošināt kopienām lejup pa straumi tīrāku ūdeni.”

CY Piekrastes

teritorijas

apsaimniekošanas

programma

Krasta aizsardzība Galvenās teritorijas,

ilgtspējīgs



Piekrastes teritorijas apsaimniekošanas programma (CAMP) Kiprā tika sākta 2002. gadā, un projekts tika īstenots laikposmā no

2005. līdz 2007. gadam, galveno uzmanību pievēršot visas piekrastes teritorijas apsaimniekošanai. Programmu kopīgi īstenoja Kipras valdība (Lauksaimniecības, dabas resursu un vides ministrijas Vides dienests) un Vidusjūras rīcības plāns (MAP). Lai

piekrastes un jūras zonas apsaimniekotu sistemātiskāk, kompleksāk, tika iesaistītas arī atsevišķu piekrastes teritoriju

pārstāvošās valsts un vietējās institūciju iestādes. Šajā CAMP ietverta tādu instrumentu izmantošana kā, piemēram, ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (GIS), ietekmes uz vidi novērtējums (IVN), stratēģiskais vides novērtējums (SVN), kā arī

ekonomiskā analīze nolūkā atbalstīt gan dabas resursu, tostarp ūdens un augsnes, apsaimniekošanu, gan saimnieciskās

darbības, piemēram, tūrismu, pilsētvides attīstību, akvakultūru un atkritumu apsaimniekošanu. Kipras CAMP galvenais mērķis ir izstrādāt kompleksu piekrastes apsaimniekošanas stratēģiju. Galvenā uzmanība tiek veltīta tam, lai novērstu pašreizējā

politikas regulējuma nepilnības piekrastes plānošanas un apsaimniekošanas jomā, īpaši attiecībā uz vides aspektu iekļaušanu

attīstības procesā.

Kipras CAMP konkrētie mērķi ir:

nostiprināt rīcībpolitikas integrēšanu piekrastes resursu aizsargāšanai un ilgtspējīgai attīstīšanai;

uzlabot kompetento departamentu/ministriju sadarbību politikas veidošanas un īstenošanas procesā;

vairot sabiedrības izpratni par piekrastes apsaimniekošanas apmēru un nozīmi;

saskaņot valsts vai vietējās attīstības redzējumus, kā arī plānošanas rīcībpolitiku ar vietējo kopienu cerībām ekonomikas

attīstības jomā.

CZ Ekoloģiskās

stabilitātes

teritoriālā sistēma

(TSES)

Bioloģiskās

daudzveidības

aizsardzība

Galvenās teritorijas,

atjaunojamās teritorijas,

ilgtspējīgs


pakalpojumu teritorijas,

dabiskie savienojamības

elementi

TSES iniciatīva oficiāli tika sākta 1992. gada jūnijā, lai gan darbs pie plāna izstrādes un pārrunām notika jau kopš 20. gs.

70. gadiem. Šī koncepcija ietilpst valsts vides tiesību aktos. Tā obligāti jāņem vērā attiecībā uz zemi un izmantojumu vai teritoriālo plānošanu, meža apsaimniekošanas plāniem, ūdens apsaimniekošanas dokumentiem un citiem dokumentiem saistībā

ar ainavas aizsardzību un atjaunošanu. Tika uzskatīts, ka sistēma atspoguļo ekoloģiski nozīmīgu ainavas segmentu tīklu, kas ir

efektīvi sadalīts, pamatojoties uz funkcionāliem un telpiskiem kritērijiem, ņemot vērā arī biotiskos, hidroloģiskos, augsnes un reljefa nosacījumus. Sākotnēji tika plānots centrāli kartēt plašu tīklu, kas ietver 50 000 galveno teritoriju un 85 000 koridoru.

Galvenās teritorijas var būt arī valstiski aizsargājamās teritorijas un Natura 2000 teritorijas, ja tās pārklājas ar plānoto TSES

sistēmu. Kopumā aprēķināts, ka kopš 2010. gada janvāra ir ieviesti ne vairāk kā 200 elementi gan galvenajās teritorijās, gan koridoros. Notiek darbs pie sistēmas pielāgošanas pašreizējiem un turpmākajiem nosacījumiem.

LV 17 LV

Iniciatīvas galvenais mērķis ir nostiprināt ainavas ekoloģisko stabilitāti, aizsargājot vai atjaunojot ekosistēmas un to

savstarpējo saistību. Tā jo īpaši vērsta uz to, lai

uzturētu un atjaunotu nacionālo dabas mantojumu;

nostiprinātu ekosistēmas izturētspēju degradētās ainavās un uzturētu neskartās teritorijas;

labvēlīgi ietekmētu apkārt esošās degradētās ainavas daļas.

DE Vācijas zaļā josla Bioloģiskās

daudzveidības

aizsardzība


ilgtspējīgs




elementi, mākslīgie

savienojamības elementi

Bijušā dzelzs priekškara zaļā josla ir ekoloģiskais tīkls 1393 km garumā cauri Vācijai. Tajā ietilpst 17 656 hektāru liela teritorija. Astoņas Eiropas valstis parakstīja vienošanos par zaļās joslas izveidi Eiropā no Barenca jūras līdz Melnajai jūrai; tajā

ietilpst arī Vācijas zaļā josla. Tā savieno vairākas aizsargājamās teritorijas, un iniciatīvas mērķis ir vairot šo teritoriju

ekoloģisko vērtību, pilnveidojot saiknes un veidojot ieinteresēto personu tīklu. Josla apvieno nacionālos parkus, dabas parkus, biosfēras rezervātus un pārrobežu aizsargājamās teritorijas (kopumā 70 %), kā arī 30 % teritoriju bez aizsargājamības statusa,

kas stiepjas gar robežām vai pāri tām. Iniciatīva atbalsta reģionālās attīstības iniciatīvas, kuru pamatā ir dabas aizsardzība. To

dēvē arī par „starpreģionālu plaša mēroga dzīvotņu tīklu, kam ir būtiska ekoloģiskā nozīme”. Kādreizējās dzelzs priekškara un nāves joslas teritorijas tagad ir Vācijas biotopu tīkla pamatā. Aptuveni 15 % šīs teritorijas ir degradēta.

Iniciatīvas mērķi ir šādi:

- aizsargāt bioloģisko daudzveidību un unikālus dabas objektus, galvenokārt saskaņojot apsaimniekošanas metodes abās

robežas pusēs;

- aizsargāt nacionālo dabas mantojumu;

- aizsargāt nesenās Vācijas vēstures piemiņu;

- izveidot īpašu brīvdabas muzeju, kas stieptos cauri gandrīz ikvienam Vācijas ainavas iespējamajam tipam;

- izveidot tādu līniju, kas vairs nenošķir, bet savieno vecās un jaunās Vācijas zemes, proti, izveidot dzīvu pieminekli Vācijas apvienošanai.

Interesanta iniciatīvas daļa bija aicinājums sabiedrībai iegādāties zaļo daļu sertifikātus. Ikviens ziedotājs, kurš ziedotu vairāk

nekā 65 eiro, kļūtu par simbolisku zaļās joslas akcionāru un saņemtu sertifikātu, kas to apstiprinātu. No sertifikātu pārdošanas iegūtā peļņa tiek izmantota, lai iegādātos zemi gar bijušo Austrumvācijas un Rietumvācijas robežu, finansētu sabiedriskās

attiecības un lobētu pasākumus, kā arī atbalstītu īstenošanas projektus.

DK Dānijas stratēģija,

lai pielāgotos

klimata

pārmaiņām

Pielāgošanās

klimata

pārmaiņām

Mākslīgie savienojamības

elementi, dabiskie


Dānija 2008. gadā izstrādāja valsts stratēģiju, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, kurā uzmanība pievērsta arī bioloģiskās

daudzveidības pielāgošanās pasākumiem. Stratēģijas mērķis ir nodrošināt, ka turpmāk klimata pārmaiņu aspekts tiek ņemts vērā un visatbilstošākajā veidā integrēts plānošanā un attīstībā. Stratēģijā sniegtas vairākas norādes iestādēm, uzņēmumiem un

iedzīvotājiem par to, kā strauji un patstāvīgi reaģēt uz klimata pārmaiņu radītajām problēmām Dānijas sabiedrībā. Tajā

norādīts, ka patlaban jau tiek īstenoti vairāki pasākumi, lai nodrošinātu, ka klimata pārmaiņas nebojā un nevājina dabu, piemēram, tiek īstenoti pasākumi, kuru mērķis ir novērst dabas fragmentāciju, kā arī atvairīt invazīvas sugas un cīnīties pret

tām.

LV 18 LV

Stratēģijā arī norādīts, ka plānošanas nolūkos pašvaldībām būs nepieciešama informācija un norādes par zaļajiem koridoriem

un iestādes un sabiedrība būs jāinformē par invazīvām sugām. Tajā norādīts, ka vairākās jomās būs jāveic ekonomiskā analīze,

tostarp 1) attiecībā uz izmaksām un ieguvumiem, kas saistīti ar dabas pielāgošanās klimata pārmaiņām veicināšanu, veicot plānošanu un regulēšanu, tādējādi mazinot fragmentāciju un nodrošinot izaugsmes koridorus, kā arī samazinot pašreizējo stresa

faktoru skaitu; 2) attiecībā uz pielāgošanos dabai un videi neitrālām klimata pārmaiņām nozarēs, kuras dabai ir svarīgas,

piemēram, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un piekrastes apsaimniekošanā; 3) attiecībā uz cenu noteikšanu vairākiem ar dabu saistītiem izstrādājumiem un pakalpojumiem, kuriem nav tiešas tirgus vērtības, piemēram, gaisa piesārņojuma retināšanai,

ūdens attīrīšanai, augsnes saglabāšanai, kā arī modeļiem sociāli ekonomisko ieguvumu un ar dabas apsaimniekošanu saistīto

izmaksu aprēķināšanai. Plānotie pasākumi ietver izvēlētu upju ieleju pārvēršanu dabiskos mitrājos, pasākumus, kuru mērķis ir samazināt skābekļa piesātinājuma samazināšanos jūras ūdeņos, vai pasākumi, kas vērsti uz dzīvotņu fragmentācijas novēršanu.

EE Igaunijas zaļais

tīkls Bioloģiskās

daudzveidības

aizsardzība


ilgtspējīgs



zaļās pilsētvides un

piepilsētas teritorijas,


elementi

Kopš 20. gs. 70. gadiem šī valsts ir īstenojusi daudzfunkcionālu pieeju ekoloģiskajiem tīkliem. 20. gs. 90. gadu sākumā tīkla

iniciatīvu aizsāka eksperti plānošanas jomā, savukārt 1995. gadā tika pieņemti tiesību akti ekoloģisko tīklu jomā, pieņemot

Būvniecības un plānošanas likumu. Valsts ilgtermiņa telpiskajā plānā Estonia 2010 izklāstīti Igaunijas ekoloģiskā tīkla pamatprincipi, identificējot koridorus un 12 galvenās starptautiskas nozīmes teritorijas. Pirmā indikatīvā karte tika izstrādāta

1983. gadā, savukārt 1999. gadā sākās apgabalu plānošanas (tematiskās plānošanas) otrais posms. Tā mērķis ir definēt vides

apstākļus zemes izmantojuma un apdzīvoto vietu attīstībai. Cita starpā šī posma galvenais uzdevums ir izplānot zaļo tīklu, kas nodrošinātu tā dabisko, vides un sociāli ekonomisko teritorijas izmantojumu. Ekoloģisko tīklu koncepcija Igaunijā būtībā ir

iestrādāta telpiskās plānošanas sistēmā un tiek īstenota ar tādu citu nozaru starpniecību, kā, piemēram, dabas aizsardzība,

mežsaimniecība, ūdenssaimniecība un citas. Apgabalu līmenī zaļais tīkls ir būtiska apgabalu plānošanas daļa.

Redzējumā noteikts, ka zaļā tīkla kopējais segums ir aptuveni 55 % no visas Igaunijas teritorijas 12 salīdzinoši kompaktās

galvenajās teritorijās. Šī platība ir pietiekami liela, lai pildītu kompensējošo funkciju ne tikai valsts, bet arī Eiropas mērogā.

Telpiskās plānošanas sistēmu galvenokārt organizē ap Igaunijas administratīvajām pamatstruktūrām (valsts — valsts plāns >

apgabali — apgabalu plāni > pašvaldības — vispusīgi plāni). Dažādās pakāpēs zaļo tīklu ņem vērā visos trīs plānošanas

līmeņos.

Galvenie mērķi ir:

- funkcionāli pabeigt aizsargājamo teritoriju tīkla izveidi, pilnīgā sistēmā savienojot šīs aizsargājamās teritorijas ar dabas

teritorijām;

- aizsargāt vērtīgus dabīgos biotopus un saglabāt savvaļas dzīvnieku migrācijas ceļus, kā arī aizsargāt un saglabāt vērtīgas

ainavas;

- veicināt dabas aizsardzību ārpus aizsargājamajām teritorijām.

Daudzfunkcionāli papildu mērķi ir:

- vissaprotamākajā veidā iezīmēt dabas teritoriju telpisko struktūru, ņemot vērā ekoloģiskos, vides aizsardzības, ekonomikas un

sociālos aspektus;

- mīkstināt, kompensēt un novērst antropogēno ietekmi uz vidi, veicināt ilgtspējīgu attīstības stratēģiju;

- piedāvāt videi nekaitīgas apsaimniekošanas, dzīvesveida un rekreācijas iespējas, nodrošinot dabas teritoriju pieejamību;

- mazināt turpmākos ar dažādām nozarēm (mežsaimniecību, lauksaimniecību, transportu, rekreāciju) saistītos interešu konfliktus, veicot telpisko plānošanu;

- virzīt apdzīvoto vietu veidošanu un zemes izmantojumu;

- aizsargāt vides dabisko pašregulācijas spēju;

LV 19 LV

- atbalstīt starptautisko un pārrobežu sadarbību.

EL Vides un

ilgtspējīgas

attīstības darbības

programma

(2007.–2013.)

Ekosistēmas

pakalpojumu

nodrošināšana


ilgtspējīgs



Vides un ilgtspējīgas attīstības darbības programma pārvalda ES strukturālo un citu finansējumu, kas Grieķijai ir pieejams

laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam. Plāns, kurā izklāstīta programmas struktūra, izriet no pozīcijas, ka

industrializācijas ziņā Grieķija atpaliek no citām Eiropas valstīm, un tāpēc tā var apvienot ekonomikas izaugsmi un ilgtspējīgu

attīstību. Šīs politikas iniciatīvas vispārējais stratēģiskais mērķis ir aizsargāt un ilgtspējīgi apsaimniekot vidi, lai tā būtu kā

platforma sabiedrības veselības aizsardzībai un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai un kā pamatfaktors ekonomikas

konkurētspējas sekmēšanai, ilgtspējīgi pārvaldot vides elementus, dabas resursus un pilsētvides centrus (augsne, ūdens, atmosfēra, daba), uzlabojot valsts administrācijas spējas izstrādāt un īstenot vides politiku, kā arī uzlabojot sabiedrības un

iedzīvotāju atbildes reakciju vides aizsardzības jautājumos.

ES Ceļā uz

pilsētvides zaļo

infrastruktūru

Vitorija-Gasteisā

Ekosistēmas

pakalpojumu

nodrošināšana

Ilgtspējīgs




piepilsētas teritorijas,




Spānijas ziemeļu daļā esošās basku zemes galvaspilsētai Vitorija-Gasteisai 2012. gadā tika piešķirts Eiropas zaļās galvaspilsētas apbalvojums. Tā ir viena no Eiropas pilsētām ar lielāko zaļo zonu īpatsvaru uz iedzīvotāju (aptuveni 45 m2 uz

cilvēku) — visi iedzīvotāji dzīvo 300 m plašā atvērtā zaļā telpā. Jau vairāk nekā 30 gadu pilsēta ir veikusi ieguldījumus savā

613 hektāru plašajā zaļajā joslā, kas drīz vien sasniegs 950 hektāru plašu zonu; tas darīts, veiksmīgi pārveidojot mobilitāti, izveidojot plašu parku un pilsētas pastaigu taku tīklu, kā arī ieviešot ilgtspējīgas ūdens apsaimniekošanas sistēmas. Daļēji

dabiskā zaļā josla tiek veidota kopš 20. gs. 90. gadu sākuma, daudz darba un ieguldījumu veltot degradēto teritoriju, piemēram,

grantsbedru un izžuvušu mitrāju, atjaunošanai. Šī josla savieno pilsētu un lauku teritoriju — divas no piepilsētas atjaunotajām mitrāju teritorijām ir atzītas kā nozīmīgas dabas vērtību teritorijas, kam piešķirts starptautiskas aizsargājamās teritorijas statuss.

Tās ir arī efektīvas ūdens aizturēšanas un attīrīšanas teritorijas, parki un apmeklētāju centri, kas samazina upes ūdeņu ieplūšanu

pilsētas notekūdeņu attīrīšanas tīklā. Pretējā gadījumā to vajadzētu atjaunot un paplašināt.

Papildus estētiskajām funkcijām un tām, kas saistītas ar sabiedrības rekreācijas iespējām, pilsētas zaļajai joslai ir būtiska loma,

jo vasarā tā palīdz atvēsināt pilsētu, kā arī vairot ērtības, samazinot piesārņojumu, uztverot oglekli, palielinot augsnes

infiltrācijas spējas un attiecīgi uzlabojot pilsētas bioloģisko kapacitāti. Uzņēmējdarbības parku projekti pārveidos degradētās teritorijas jaunās, jaukta tipa pilsētvides teritorijās, turklāt pilsētā ir atkal atvērti ūdens ceļi. Tiks būvēti jauni zaļi tilti, kas

savienos dzīvojamās teritorijas ar lauku teritorijām. Iepriekš minētais ir iespējams, pateicoties pilsētas pārvaldītāju un

iedzīvotāju precīzajai telpiskajai plānošanai un ilgtermiņa saistībām. Ņemot vērā pašreizējo ekonomikas krīzi un cīņu pret lielo bezdarbu Spānijā, Vitorija-Gasteisa veic lielus ieguldījumus zaļajā izglītībā un nodarbinātībā saistībā ar tehnoloģijām un

inovāciju vai to dara, īstenojot programmas ar mērķi uzlabot dabas vidi un atgūt bioloģisko daudzveidību.

FR Zaļā un zilā

infrastruktūra Bioloģiskās

daudzveidības

aizsardzība




elementi

Zaļais un zilais tīkls ir galvenais valsts telpiskās plānošanas rīks. Galvenais mērķis ir apturēt bioloģiskās daudzveidības

mazināšanos, aizsargājot un atjaunojot ekoloģisko nepārtrauktību ar mērķi nodrošināt ekosistēmas pakalpojumus. Zaļo un zilo infrastruktūru pārvalda vietējā mērogā; to dara valsts un vietējās iestādes (galvenokārt reģioni), apspiežoties ar citām vietējām

pusēm un darot to uz līguma pamata, ievērojot saskaņotu, valsts noteiktu regulējumu. Centrālās pārvaldes pārstāvis reģionā

(prefet de region) pēc apspriedēm ar reģionālo padomi (parlamentu) izstrādā galīgo plānu. Vispārējais mērķis ir nodrošināt, ka bioloģiskās daudzveidības aizsardzības aspekts tiek ņemts vērā lēmumu plānošanas procesā, īpaši attiecībā uz teritoriālās

saskaņotības shēmām (ScoTs) un vietējām pilsētvides plānošanas shēmām (PLUs).

LV 20 LV

Valsts mērogā kompetentās iestādes izstrādāja un atjaunināja pamatdokumentu „Valsts norādes ekoloģiskās nepārtrauktības

aizsardzībai un uzlabošanai” (Orientations nationales pour la préservation et la remise en bon etat des continuités

écologiques). Tās arī izveidoja zaļo un zilo tīklu valsts komiteju, kuru locekļi ir vietējo iestāžu, ekonomisko tirgus dalībnieku, nacionālo parku un vides NVO pārstāvji. Reģionālā līmenī tika sagatavots pamatdokuments „Reģionālais plāns ekoloģiskajai

saskaņotībai” (Schéma régional de cohérence écologique), kura izstrādē vērā ņēma valsts pamatdokumentu. Reģionālo

pamatdokumentu, kurā ietverta arī teritoriju identifikācija un kartēšana, kā arī cita informācija par plānotajiem pasākumiem, nosūta vietējām iestādēm ņemšanai vērā. Reģionālās shēmas ir jāņem vērā vietējos plānošanas rīkos.

HU Ungārijas

agrovides

programma

Ekosistēmas

pakalpojumu

nodrošināšana

Ilgtspējīgs



Programmas mērķis ir aizsargāt bioloģisko daudzveidību lauksaimniecības zemē, kas aptver 83 % Ungārijas. Programma tika

sākta 2002. gadā, un tajā piedāvā finanšu atbalstu lauksaimniekiem, kuri brīvprātīgi ievieš agrovides lauksaimniecības

sistēmas. Šādas sistēmas īpaši ieteicams ieviest ekoloģiski jutīgās teritorijās, kas definētas kā „jebkura plaši apstrādāta

teritorija, kas palīdz saglabāt videi nekaitīgas audzēšanas metodes un tādējādi aizsargāt dabiskos biotopus un saglabāt bioloģisko daudzveidību, ainaviskās vērtības, kā arī kultūras un vēsturiskos objektus”. Daži agrovides pasākumi ir paredzēti

konkrētām sugām, piemēram, lielajai sīgai un griezei. Programmā iesaistījās 2160 lauksaimnieki, un 2011. gadā to īstenoja

ekoloģiski jutīgos apgabalos 121 614 hektāru platībā.

Konkrētie mērķi:

zemes izmantojuma norāžu plānošana saimniecību līmenī, izmantojot konsultatīvu sistēmu, kā arī vietējās vides īpatnību ņemšana vērā, izvirzot apsaimniekošanas prasības;

saikņu stiprināšana starp apsaimniekošanas prasībām un mērķa sugu ekoloģiskajām vajadzībām;

uzraudzības pasākumu uzlabošana ar mērķi izmērīt maksājumu radītos ieguvumus dabai un videi;

vispārēja programmas saskaņošana ar Natura 2000 tīklu.

IE Integrēti apbūvēti

mitrāji Ekosistēmas

pakalpojumu

nodrošināšana

Atjaunojamas teritorijas,

ilgtspējīgs



Īrijas Vides, mantojuma un vietējo pašvaldību departaments 20. gs. 80. un 90. gados radīja jēdzienu un terminu „integrēti

apbūvēti mitrāji”. Attiecīgi iniciatīvu sāka īstenot Īrijas Nacionālo parku un dzīvās dabas dienests (NPWS). Koncepcija radās saistībā ar darbu, ko veica 20. gs. 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā, kad 25 km2 plašā ūdens satecē Danhilas-Anestaunas

upē Voterfordas apgabalā tika uzlabota lauku kopienas spēja apsaimniekot dabas resursus. Iniciatīvas gaitā tika izstrādāti

vairāki integrētu apbūvētu mitrāju piemēri, ar ko šī koncepcija ir īstenota praksē, un valsts pārvalde ir izstrādājusi oficiālas norādes. Koncepcijas mērķis ir radīt „ekoloģiskās infrastruktūras, kuras lielākoties spēj sevi pārvaldīt un bioloģiski veidoties,

kā arī būt sociāli un ekonomiski saskaņotas”. Paredzēts, ka tās palīdzēs arī nodrošināt papildu dzīvotni sugām, kuras saistītas ar

iepriekš Īrijā visuresošiem mitrājiem. Īpaši integrēti apbūvēti mitrāji, ko veicina šī iniciatīva, lielā mērā imitē struktūru un

procesus, kas pastāv tajos mitrājos, kuros dominē jauna veģetācija un sekls ūdens, un ar barības vielām bagāta augsne.

Konkrētie mērķi:

ietvert un attīrīt pietekas jaunās apaugušās teritorijās;

estētiski iekārtot iekļauto mitrāju struktūru vietējā ainavā, tādējādi uzlabojot teritorijas blakusvērtības;

uzlabot dzīvotņu daudzveidību un dabas apsaimniekošanu;

iestāties par priekšrocībām, ko sniedz mitrāju atsevišķu galveno pakalpojumu un ar tiem saistītās asociētās zudušās

dzīvotnes atjaunošana.

LV 21 LV

IT Mirandolas

pilsētvides zaļā

josla

Klimata pārmaiņu

mazināšana un

pielāgošanās tām

Ilgtspējīgs




piepilsētas teritorijas

Emīlijas-Romanjas reģiona Mirandolas pašvaldības vietējais enerģētikas plāns izstrādāts, lai būtiski samazinātu enerģijas

patēriņu un palīdzētu mazināt klimata pārmaiņas (20 % enerģijas samazinājums līdz 2020. gadam). Viens no pasākumiem ir zaļās joslas izveide ap pilsētu, kas sniegtu atvēsinājumu un ēnu vasarā, kā arī uzkrātu CO2. Tas tiek darīts, „nododot attīstīšanas

tiesības”, ar ko attīstītājiem ļauj palielināt ēku apmēru, ja būtisku daļu zemes tie atvēl zaļajai zonai. Atsevišķās zaļās zonas

veido nepārtrauktu zaļu joslu. Tā kā standarti attīstības jomā ir elastīgi un apspriežami, attīstītāji ir ieinteresēti līdzdarboties pilsētas plānošanā, un tādā veidā tiek saīsināts gaidīšanas laiks plānošanas atļaujas saņemšanai. Iniciatīva tika sākta 2001. gadā,

un pirmās apmežotās zonas tika sastādītas 2003. gadā. Saistītā pasākuma „Una città nel bosco” (Pilsēta mežā) mērķis ir

izveidot apmēram 1,3 miljonu m2 sabiedrisku apmežotu zonu, kas būtu saistīta ar zemas enerģijas intensitātes dzīvojamo ēku programmām. Kopumā tas attiecas uz apmēram 440 000 m2 plašu mežu gar plānoto Cispadana automaģistrāli.

LT Ekoloģiskais

izmēģinājuma

tīkls Lietuvas

dienvidos

Bioloģiskās

daudzveidības

aizsardzība






Projekts paredzēts laikposmam no 2010. gada līdz 2014. gadam, un tajā plānoti trīs galvenie pasākumi: mērķsugu aizsardzība,

ekoloģiskā tīkla izveide un vietējās sabiedrības izglītošana. Projekta mērķsugas ir rāpuļu un abinieku sugas, kas minētas

Biotopu direktīvā, kā arī vairākas putnu un bezmugurkaulnieku sugas, kam nepieciešamas nelielas stāvoša ūdens tilpes, nelielas pļavas vai neapklātas smilšainas nogāzes. Pašreiz spēkā esošā aizsargājamo teritoriju sistēma Lietuvas dienvidos

pietiekami neaizsargā šīs mērķsugas, kā arī nenodrošina migrāciju starp bioloģiski un ekoloģiski visnozīmīgākajām dzīvotnēm.

Projekts izstrādāts nolūkā izveidot tādus ekoloģiskos koridorus Lietuvas dienvidos, kam vajadzētu radīt sugu aizsardzībai labvēlīgu stāvokli, kā arī palielināt reģiona ekoloģisko vērtību.

Cits projekta pasākums ir ekoloģiskā tīkla izveides zinātnisko un juridisko atlases kritēriju nošķiršana. Šie kritēriji būs paredzēti bioloģiskās daudzveidības vispārējai aizsardzībai. Paredzēts, ka tie attieksies uz visu Lietuvas teritoriju. Šos

pasākumus koordinēs ar vietējo kopienu pasākumiem, paskaidrojot no tiem iemantotos ieguvumus dabai un iedzīvotājiem. Lai

vietējo sabiedrību izglītotu vides jomā, tiks izmantoti dažādi resursi: izglītojoši materiāli, pasākumi, raksti vietējos un valsts

laikrakstos, projekta tīmekļa vietne, kā arī dabas taka.

LU Upes līgums Ūdenssaimniecība Ilgtspējīgs



Līgums par Haute Sûre upi ir pārrobežu projekts, ko īsteno ar Eiropas Savienības, Luksemburgas, Valonijas (Beļģija) un

Lotringas (Francija) atbalstu. Projekta mērķis ir izplānot virkni pasākumu ūdens resursu labākai aizsardzībai un apsaimniekošanai. Projekta pamatā ir sabiedrības iesaistīšanās un apspriedes ar visām ieinteresētajām pusēm, kas tādā veidā

nodrošina ilgtspējīgu, pamatotu ūdens apsaimniekošanu. Mērķis ir apvienot pasākumus, kas paredzēti ūdens kvalitātes, bioloģiskās daudzveidības, strukturālās kvalitātes un ūdens rekreācijas iespēju pilnveidošanai. Tā ir daudzgadu programma, kas

paredzēta Haute Sûre un tās upju ielejas atjaunošanai, aizsardzībai un valorizēšanai. Projekta galvenie elementi ir sadarbība,

dialogs un vienošanās, tāpat būtiska ir pušu brīvprātīga līdzdalība. Programma tiecas uzlabot starppilsētu sadarbību un dažādu reģionā īstenotu projektu koordināciju. Visbeidzot tā ir platforma kultūras un ainavas mantojuma veicināšanai, kā arī izpratnes

vairošanai starp visiem ielejas iedzīvotājiem, informējot tos un apmainoties ar pieredzi.

LV Piekrastes

dzīvotņu

aizsardzība un

apsaimniekošana

Piekrastes

aizsardzība Ilgtspējīgs



Vēl nesen Latvijas piekraste lielā mērā bija pasargāta no cilvēku radītas negatīvas ietekmes. Tāpēc tagad piekrastē sastopama

iespaidīga biotopu dažādība — pelēkās, baltās un kokiem apaugušās kāpas, piekrastes lagūnas, boreālās Baltijas piekrastes pļavas un kaļķainie dumbrāji, tomēr, katru gadu pieaugot tūristu skaitam, cilvēka ietekme uz šiem biotopiem palielinās. Lai

nodrošinātu Kopienas nozīmes piekrastes biotopu un sugu aizsardzību, atjaunošanu un ilgtspējīgu pārvaldību, projektā (2001.–

2006.) galvenā uzmanība tika pievērsta šādiem mērķiem:

Kopienas nozīmes piekrastes biotopu kartēšana un novērtēšana visā piekrastes aizsargjoslā;

atbilstošo aizsardzības un pārvaldības pasākumu plānošana aizsargājamās dabas teritorijās, kurām dabas aizsardzības plāni nav izstrādāti;

īstenošanas pasākumu ieviešana piekrastes zonā teritorijās, kurās apmeklētāju aktivitāte ir liela un pieaug;

piekrastes pļavu un pelēko kāpu atjaunošana un uzturēšana teritorijās, kurām ir nepieciešama tūlītēja aizsardzība (koku un

LV 22 LV

krūmu nociršana, pļaušana, ganīšana); agresīvu svešo augu sugu izskaušana (atsevišķās teritorijās, kurās tās strauji izplatās

un iznīcina vietējo floru);

informācijas sagatavošana un izplatīšana par piekrastes projektu, kā arī par apdraudētajiem Kopienas nozīmes piekrastes biotopiem un to aizsardzību.

MT Ekoloģisko

koridoru

aizsardzība —

laukakmeņu

sienas

Bioloģiskās

daudzveidības

aizsardzība

Mākslīgie savienojamības

elementi Visur Maltā redzamās laukakmeņu sienas veido robežšķirtni starp divu saimniecību laukiem. Tās sekmē arī liekā lietusūdens

noplūšanu no laukiem, labvēlīgi ietekmējot lauksaimniecības produkciju un mazinot augsnes eroziju. Šādas sienas ir nozīmīgs

ekoloģiskais koridors un patvēruma vieta vairākām apdraudētām sauszemes dzīvnieku sugām. Sākotnēji no vietējā kaļķakmens būvētās sienas veido ļoti atšķirīgas ainavas arhitektoniskus elementus, kas nodrošina nepārtrauktību ar daudzo ciematu un citu

pilsētvides centru vēsturiskajiem elementiem un struktūru. Gadsimtu gaitā terašu veidošana un saglabātu sauso laukakmeņu

sienu būvniecība ir ļāvusi paplašināt lauksaimniecības aktivitātes, veicot tās stāvās nogāzēs, ko citkārt uzskatītu par galēju rīcību. Tradicionāli būvētas, labi saglabājušās laukakmeņu sienas ir arī nozīmīga dzīvotne daudzām floras un faunas sugām,

turklāt šīs sienas palīdz aizsargāt augsni.

Lai aizsargātu un uzturētu šīs struktūras, Maltas valdība pieņēma noteikumus par to atzīšanu un aizsardzību, ņemot vērā to

vides, vēsturisko un arhitektonisko nozīmību, dzīvotnes funkciju, kā arī būtisko nozīmi attiecībā uz augsnes un ūdens

aizsardzību. Šie noteikumi aizliedz veikt nesankcionētas darbības, kas varētu nelikumīgi izmainīt šo sienu struktūru, kā arī nosaka pamatu koriģējošiem pasākumiem. Finansējums terašu veida laukakmeņu sienu atjaunošanai tika piešķirts 2004.–

2006. gada un 2007.–2013. gada lauku attīstības programmās.

NL Programma

„Telpa upei” Pretplūdu

aizsardzība Dabiskie savienojamības

elementi Programmā „Telpa upei” tiek īstenota virkne pasākumu nolūkā uzlabot to galveno upju nestspēju, kuras plūst cauri Nīderlandei, lai tādā veidā uzlabotu 4 miljonu iedzīvotāju drošību. Programma tiek īstenota laikposmā no 2006. gada līdz

2015. gadam (tās budžets ir 2,2 miljardi EUR), un tās sekundārais mērķis ir uzlabot upju baseinu bioloģiskās daudzveidības

vērtību, iespējams, apvienojot to ar plūdu kontroles pasākumiem. Par programmas pilnveidi un īstenošanu atbild galvenokārt Infrastruktūras un vides ministrija sadarbībā ar attiecīgajām provincēm, pašvaldībām un iestādēm ūdens jautājumos.

Programmas vispārējais mērķis ir palielināt Nīderlandē ietekošo upju maksimālo drošo plūsmu līdz tādam līmenim, kāds

novērojams reizi 1250 gados. Upju baseinu bioloģiskā daudzveidība tiks uzlabota, gar upēm īstenojot 39 projektus. Pasākumi, kas klasificējami kā zaļās infrastruktūras pasākumi, ietver projektus, kuru mērķis ir paplašināt un/vai pazemināt palienes un

appludināt iepriekš atgūtas zemes.

PL Ūdens uzkrāšanas

spējas uzlabošana

un plūdu, kā arī

sausuma

novēršana

zemienes meža

ekosistēmās

Ekosistēmas

pakalpojumu

nodrošināšana


ilgtspējīgs



Projekta mērķis ir apturēt vai palēnināt virszemes ūdeņu aizplūšanu mazo sateču tuvumā un atbalstīt dabiskās ainavas

pilnveidi. Cita starpā pasākumi ietver vairāku tūkstošu ūdens uzkrāšanas sistēmu izbūvi vai atjaunošanu zemienes mežos visā valstī. Viens no projekta būtiskajiem mērķiem ir atbalstīt ekoloģiski pamatotas ūdensaiztures metodes. Uzlabojot ūdens

līdzsvaru, tiks vairota bioloģiskā daudzveidība meža ekosistēmās, kā arī amortizēti plūdi un sausumi. Citi ieguvumi ir

apjomīgāka koksnes biomasas ražošana, labāka ugunsgrēku kontrole, CO2 piesaiste un kvalitatīvāks ūdens blakuskopienām.

Šis projekts var kļūt par pirmo lielapjoma pasākumu Eiropā, kura mērķis ir izveidot mazizmēra ūdensaiztures mežos. To

finansē no Kohēzijas fonda līdzekļiem, un tas labvēlīgi ietekmēs 178 mežu apgabalus. Īstenošanas izmaksas laikposmam no

2007. gada līdz 2014. gadam būs aptuveni 50 miljoni EUR.

LV 23 LV

PT Nacionālais

ekoloģiskais

rezervāts

Bioloģiskās

daudzveidības

aizsardzība


ilgtspējīgs




elementi

Nacionālais ekoloģiskais rezervāts (REN) ir biofizikāla struktūra, kurā atbilstoši vērtībai un ekoloģiskajai jutībai vai

pakļautībai un uzņēmībai pret dabas katastrofām ir integrētas visas teritorijas, kam vajadzīga īpaša aizsardzība. Tas ir

aizsargājamo teritoriju tīkls, kurā ietilpst piekrastes un upju teritorijas, kā arī ūdens nesējslāņu papildināšanas teritorijas un stāvas nogāzes, ko izmanto aizsardzībai pret eroziju. REN regulējumā iekļautās teritorijas ir jāidentificē reģionālajos un

vietējos plānos. Šā regulējuma piemērošanu pārskata īpašas komitejas, kuras arī risina konfliktus. Šajās komitejās darbojas

vietējo iestāžu, kā arī centrālo un reģionālo valsts aģentūru pārstāvji. Regulējuma mērķi ir šādi:

- aizsargāt ūdens un augsnes resursus un pasargāt sistēmas un biofizikālos procesus, kas ir saistīti ar piekrastes un sauszemes

ūdens cikliem, nodrošinot ar vidi saistītās preces un pakalpojumus, kuri ir būtiski cilvēku darbību pilnveidošanai;

- novērst un samazināt ietekmi, ko rada pazemes ūdeņu papildināšanas deģenerācija, plūdu risks, sausums, augsnes erozija un

masveida kustība nogāzēs, tādējādi palīdzot arī pielāgoties, nodrošināt savienojamības un ekoloģisko saskaņotību un realizēt

ES Teritoriālās attīstības programmas prioritātes, kā arī prioritātes Eiropas mēroga dabisko apdraudējumu pārvaldībai vides

jomās.

RO Lejasdonavas

Zaļais koridors Bioloģiskās

daudzveidības

aizsardzība



ilgtspējīgs



Rumānijas, Bulgārijas, Ukrainas un Moldovas valdības 2000. gadā parakstīja Vienošanos par Lejasdonavas Zaļā koridora izveidi. Dokumentā atzīts, ka ir jāuzņemas kopīga atbildība par to, lai tiktu aizsargāts un ilgtspējīgi pārvaldīts viens no

bioloģiskās daudzveidības ziņā īpašākajiem reģioniem pasaulē. WWF uzraudzībā veikti atjaunošanas projekti, kuros galvenā

uzmanība pievērsta praktiskai īstenošanai, demonstrēšanas projektiem un darbam ar vietējām ieinteresētajām personām, lai jo īpaši veicinātu ilgtspējīgu vietējo attīstību. Šīs vērienīgās iniciatīvas mērķis ir koordinēt bioloģiskās daudzveidības

saglabāšanas un ūdens apsaimniekošanas pasākumus vairāku valstu starpā, īpaši attiecībā uz mitrāju saglabāšanu un palieņu

apsaimniekošanu. Tīklā ietilpst stingri aizsargājamas teritorijas (tostarp Natura 2000 objekti) un teritorijas, kurās ir iespējama saimnieciskā darbība un kuru starpā ir buferzonas. Vienošanās parakstītāji ir apņēmušies izveidot koridoru 773 166 hektāru

platībā no pašreiz aizsargājamajām teritorijām un 160 626 hektāru platībā no ierosinātajām jaunajām aizsargājamajām

teritorijām (1 miljona hektāra lielas platības aizsardzība, kurā ietilpst pašreizējās un jaunās aizsargājamās teritorijas), kā arī 223 608 hektāru platībā no teritorijām, kuras ir ierosināts atjaunot dabisko palieņu līmenī.

SE Uzņēmuma

„Sveaskog”

stratēģija

Ilgtspējīga meža

apsaimniekošana Galvenās teritorijas,


ilgtspējīgs




elementi

„Sveaskog” ir Zviedrijas valsts meža uzņēmums, kuram pieder 15 % valsts produktīvās meža zemes (produktīvi meži klāj

vairāk nekā pusi Zviedrijas kopējās zemes platības), tāpēc šis uzņēmums ir lielākais mežu īpašnieks Zviedrijā. Tā mērķis ir

rādīt priekšzīmi attiecībā uz visu veidu meža vērtību pilnveidi. Tas sāka īstenot programmu nolūkā izmantot 20 % uzņēmuma zemes bioloģiskās daudzveidības aizsardzības mērķiem. Ir izstrādāti trīs atšķirīgi stratēģiskie instrumenti uzņēmuma politikas

īstenošanai un tā mērķu sasniegšanai vides jomā. Tie darbojas dažādos līmeņos, tādējādi stiprinot un papildinot cits citu. Tiek

īstenoti arī papildu pasākumi, piemēram, atjaunoti aptuveni 50 mitrāji, izstrādātas klimata programmas, kā arī ņemti vērā ekosistēmas pakalpojumi.

1) „Sveaskog” visā Zviedrijā veido 36 ekoparkus, proti, plašas, blakusesošas ainavas ar augstu bioloģisko un ekoloģisko

vērtību. Mērogā no 1000 līdz 20 000 hektāriem šo parku vidējais lielums ir aptuveni 5000 hektāri. Kopumā šie ekoparki aizņem 5 % no zemes īpašuma, kas atbilst 175 000 hektāru. Vismaz pusi produktīvās mežu zemes izmanto dabas aizsardzības

mērķiem, un ekoloģiskās vērtības ekoparkā ir svarīgākas par finansiālajām vērtībām.

2) Dabas aizsardzībai atvēlētie meži (300 000 hektāru no mazākiem zemes īpašumiem izmanto tikai dabas aizsardzībai). Meži ar lielu aizsargājamo vērtību šodien un ar augstu ekoloģisko potenciālu šo vērtību atgūšanai tuvākajā nākotnē tika izvēlēti pēc

tādiem kritērijiem kā starptautiskā atbildība par atsevišķiem mežu tipiem un to nepietiekamā pārstāvība valstī, kā arī pēc

vairākiem ainaviski ekoloģiskiem kritērijiem.

3) Dabas aspektu ievērošana ražošanas mežos (saistībā ar Zviedrijas Mežu likuma noteikumiem). Visi uzņēmuma „Sveaskog”

mežu īpašumi ir Zviedrijā sertificēti atbilstoši FSC standartiem. Mežu ciršanas laikā tiek aizsargāti atsevišķi koki, koku grupas vai nelielas meža daļas. Tiks saglabāti vidēji 9 % no katras komerciāliem mērķiem izmantojamās mežaudzes, tātad kopumā

250 000 hektāru.

LV 24 LV

SI Savas upes

palieņu

aizsardzība

Ūdenssaimniecība Galvenās teritorijas,


ilgtspējīgs




elementi

Projektu īstenoja laikposmā no 2007. gada līdz 2009. gadam. Pēc Starptautiskā pamatnolīguma (IFA) parakstīšanas 2003. gada

decembrī Slovēnija, Horvātija, Serbija, kā arī Bosnija un Hercegovina 2005. gada jūnijā izveidoja Savas upes baseina komisiju. Tās galvenais uzdevums bija izstrādāt Integrētas upes baseina apsaimniekošanas (IRBM) plānu, kas atbilstu ES Ūdens

pamatdirektīvas un citu ES tiesību aktu prasībām, uz kurām balstās IFA. Galvenie mērķi bija:

- atbalstīt pārrobežu sadarbību un vienošanos starp valstīm, kurās tek Savas upe, lai Eiropas nozīmes biotopu un sugu vajadzībām noteiktu un apsaimniekotu aizsargājamo teritoriju ekoloģisko tīklu, buferzonas un koridorus;

- aizsargāt globāli nozīmīgu bioloģisko daudzveidību un atbalstīt lauku attīstību, veicinot ilgtspējīga zemes izmantojuma praksi

un lauku tūrismu.

SK Alpu un Karpatu

koridors Bioloģiskās

daudzveidības

aizsardzība

Dabiskie savienojamības



Pamatojoties uz sākotnējo Donavas-Auenas nacionālā parka un Austrijas Federālās transporta, inovāciju un tehnoloģijas ministrijas iniciatīvu, virkne organizāciju, sākot no nevalstiskajām organizācijām, piemēram, WWF un mednieku

organizācijām, līdz pat Slovākijas un Austrijas ceļu iestādēm, 2002. gadā nolēma atbalstīt zaļo koridoru izveidi pāri Alpiem un

Karpatiem, atzīstot, ka ir svarīgi īstenot pasākumus sugu migrācijas un ģenētiskās apmaiņas atbalstam abu kalnu reģionu starpā. Partnerības laikā Austrijā un Slovākijā tika īstenoti vairāki pasākumi — gan pirmā zaļā tilta izbūve Austrijā, gan

savvaļas dzīvniekiem paredzētu pāreju izveide Slovākijā. Pēc tam tika īstenots projekts „Alpu un Karpatu koridors” (2008.–

2012.), ko finansēja no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem un Austrijas iestāžu līdzekļiem; projektā ietilpa zinātniskā izpēte, zaļo tiltu izstrāde un zaļo koridoru integrēšana telpiskajā plānošanā, kā arī izpratnes vairošana. Projekta

vispārējais mērķis ir „aizsargāt ekoloģisko savienojamību starp Alpiem un Karpatiem, īpaši iestrādājot telpiskās plānošanas

instrumentus, kā arī veicināt ilgtspējīgu attīstību, ņemot vērā gan cilvēku, gan dzīvās dabas nosacījumus, galveno uzmanību pievēršot ekoloģiskā ziņā vājām vietām”.

SU Dienvidsomijas

mežu bioloģiskās

daudzveidības

programma

Bioloģiskās

daudzveidības

aizsardzība



ilgtspējīgs




elementi

Dienvidsomijas mežu bioloģiskās daudzveidības programma, t. i., METSO programma (2008.–2016.) tika sākta 2008. gadā

nolūkā apturēt mežu bioloģiskās daudzveidības zudumu, tādējādi uzlabojot Somijas aizsargājamo teritoriju tīklu un

mežsaimniecības metodes, ko izmanto komerciāliem mērķiem apsaimniekotajos mežos (METSO 2011). METSO programmas mērķis ir uzlabot privāto un valsts mežu aizsardzību. Pasākumus lielākoties finansēs no Vides ministrijai un Lauksaimniecības

un mežsaimniecības ministrijai piešķirtā gada pamatbudžeta. Ar iepriekš pieņemtajām valdības rezolūcijām tika garantēts

aptuveni 182 miljonu EUR finansējums līdz 2012. gadam. Nozīmīga programmas daļa ir brīvprātīgie aizsardzības pasākumi, kurus īstenos, slēdzot pagaidu vai pastāvīgus nolīgumus. Meža īpašnieks saņems kompensāciju par dabas apsaimniekošanu

objektā un par ieņēmumu zaudējumu. Mežu īpašnieki šādu brīvprātīguma pieeju vērtē atzinīgi, kā arī novērtē iespēju neatkarīgi

pieņemt lēmumu un pieejamajās aizsardzības shēmās paturēt īpašumtiesības.

Programmas ietvaros var arī veidot sadarbības tīklus. Šādas rīcības mērķis ir palīdzēt mežu īpašniekiem uzturēt plašākas mežu

ainavas, attīstīt kopīgas ar mežu bioloģisko daudzveidību saistītas rekreācijas aktivitātes, kā arī apsaimniekot vērtīgas dzīvotnes. Sadarbības tīklu var veidot gan meži, kuri robežojas cits ar citu, gan apmežotas teritorijas dažādās pašvaldībās.

Programmas mērķi ir šādi: attiecībā uz aizsargājamo teritoriju tīkla paplašināšanu — kopumā 96 000 hektāru, ko zemes

īpašnieki piedāvā brīvprātīgi, tiks pārvērsti privātos dabas rezervātos vai tos pārņems valsts līdz 2016. gadam. Attiecībā uz

komerciāliem mērķiem apsaimniekotiem mežiem — līdz 2016. gadam tiks paplašināta tā privāto mežu teritorija, kurā tiek aizsargāta bioloģiskā daudzveidība (īstenojot apsaimniekošanas praksi), kopumā no 82 000 līdz 173 000 hektāru. Šajās

teritorijās tiek īstenoti 400–800 dzīvotņu apsaimniekošanas projekti. Attiecībā uz valsts mežiem — saistībā ar dabas resursu

plānošanas procesu ir jānāk klajā ar priekšlikumiem par valsts mežos bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgu aizsargājamo teritoriju paplašināšanu, kopumā par 10 000 hektāru laikposmā no 2008. gada līdz 2010. gadam.

LV 25 LV

UK Kembridžas

Zaļās

infrastruktūras

stratēģija un

zaļais redzējums

Ekosistēmas

pakalpojumu

nodrošināšana

Galvenās un atjaunojamas

teritorijas, ilgtspējīgs



zaļās

pilsētvides/ piepilsētas

teritorijas,

dabiskie/mākslīgie


Paredzams, ka nākamajos divdesmit gados Kembridžas apakšreģiona iedzīvotāju skaits varētu pieaugt par vēl aptuveni

130 000, papildinot pašreizējo skaitu, kas ir 425 000. Iedzīvotāju skaita pieaugumu var skatīt kā iespēju uzlabot pašreizējo

kopienu dzīves kvalitāti. Mājokļu attīstība radīs spiedienu uz vidi (piemēram, dzīvotņu izzušana, fragmentācija un traucējumi), tomēr tajā pašā laikā tā nodrošinās iespējas uzlabot piegulošo ZI, ko varētu sasaistīt stratēģiskā zaļo zonu tīklā. Daudzi aspekti

būs atkarīgi no tā, cik lielā mērā pašreizējo infrastruktūru, tostarp ZI, varēs uzlabot, lai tā atbalstītu ierosināto izaugsmes

apmēru. Tāpēc ZI nodrošināšana ir identificēta kā galvenā prioritāte veiksmīgai izaugsmes programmas ieviešanai. Secīgās stratēģijas un redzējumi tika izstrādāti, lai rastu iespēju īstenot uz nākamību vērstas pieejas turpmākajiem 20–30 gadiem.

Pamatā ir šādi stratēģiskie mērķi:

dzīvotņu savienojamība — lai stratēģiju sekmīgi īstenotu, ir jānodrošina labāka pašreizējo un ierosināto ZI resursu savstarpējā

sasaiste;

daudzfunkcionalitāte — ja iespējams, zaļajai zonai apdzīvotajās vietās un ap tām vajadzētu būt daudzfunkcionālai; un dažādi

izmantojumi, piemēram, lauksaimniecībai, kā arī piekļuve, rekreācijas iespējas un bioloģiskā daudzveidība ir rūpīgi jāpielāgo

vietējai situācijai;

paplašināta piekļuve — būtiski ir nodrošināt labāku piekļuvi ikvienai personai, ļaujot izmantot ilgtspējīgus risinājumus, tostarp

pārvietoties kājām var ar divriteni, jāt ar zirgu vai braukt ar laivu, tādā veidā veicinot veselīgāku dzīvesveidu;

ainavas uzlabošana — stratēģijai jābūt tādai, kurā tiek atspoguļotas Kembridžšīras ainavas atšķirīgās struktūras gan dabas, gan arī vēsturiskās un kultūras ainavas ziņā;

bioloģiskās daudzveidības uzlabošana — stratēģijai jābūt tādai, kas atspoguļo reģionālos bioloģiskās daudzveidības resursus,

struktūru un mērķus, kā arī uzlabo apgabalam raksturīgo dabisko vidi.

Documents

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTSec.europa.eu/environment/nature/ecosystems/docs/...1. daļa. ZI komponenti1 Fiziskie pamatelementi: zaļo zonu tīkls, kurā un ar kura palīdzību