Embed Size (px)
Citation preview
KAS IR EKONOMISKĀ UN MONETĀRĀ SAVIENĪBA
Paziņojums
Šo publikāciju ir sagatavojis Padomes Ģenerālsekretariāts, un tā ir paredzēta tikai informatīviem nolūkiem. Tā neuzliek atbildību ne ES iestādēm, ne dalībvalstīm.
Plašāka informācija par Eiropadomi un Padomi ir pieejama tīmekļa vietnē:www.consilium.europa.euvai sazinoties ar Padomes Ģenerālsekretariāta Sabiedrības informācijas dienestu, kura adrese ir:Rue de la Loi/Wetstraat 1751048 Bruxelles/BrusselBELGIQUE/BELGIËTel. +32 (0)2 281 56 50Fax +32 (0)2 281 49 77www.consilium.europa.eu/infopublic
Plašāka informācija par Eiropas Savienību ir pieejama www.europa.eu.
Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2017
Iepriekšējais izdevums: 2014
Print ISBN 978-92-824-6087-0 doi:10.2860/164246 QC-04-17-545-LV-CPDF ISBN 978-92-824-6094-8 doi:10.2860/599640 QC-04-17-545-LV-N
© Eiropas Savienība, 2017Atkalizmantošana ir atļauta, ja tiek norādīts avots.
Vāka attēls: © Compassionate Eye Foundation/Jasper White, GettyimagesAttiecībā uz jebkādu šā materiāla atkalizmantošanu atļauja ir jāprasa tieši autortiesību īpašniekam.
Apmeklējiet mūsu tīmekļa vietni:www.consilium.europa.eu
KAS IR EKONOMISKĀ UN MONETĀRĀ SAVIENĪBA
“Kopienas mērķis, dibinot kopēju tirgu un pakāpeniski tuvinot dalībvalstu ekonomikas politikas, ir visā Kopienā veicināt harmonisku saimnieciskās darbības attīstību, pastāvīgu un līdzsvarotu izaugsmi, lielāku stabilitāti, straujāku dzīves līmeņa paaugstināšanos un ciešākas attiecības starp dalībvalstīm.”
Romas līguma 2. pants
“Visā krīzes laikā mēs esam izlēmīgi rīkojušies, lai saglabātu finanšu stabilitāti un sekmētu noturīgas izaugsmes atjaunošanu. To mēs darīsim arī turpmāk, un ES un eurozona, pārvarējušas krīzi, būs kļuvušas vēl stiprākas.”
Eiropadomes secinājumi, 17.12.2010.
© Julien Eichinger – Fotolia.com
“Šāda mēroga un intensitātes krīze vēl nekad nebija pieredzēta. Pašā vētras vidū mums bija jāsalabo mūsu kuģis. Bija nepieciešami radikāli lēmumi. Mēs centāmies izprast krīzes cēloņus. Katrs savā valstī mēs samazinājām parādus un deficītus. Mēs padarījām savu ekonomiku konkurētspējīgāku. Mēs palīdzējām cits citam un bijām vienoti. [..] Patlaban Eiropas Savienība ir daudz labāk sagatavojusies pārvarēt pašreizējo krīzi un novērst līdzīgas situācijas nākotnē.”
Hermanis Van Rompejs (Herman Van Rompuy), Eiropadomes priekšsēdētājs, 1.3.2012.
Pateicības runa pēc viņa atkārtotas ievēlēšanas amatā uz otro pilnvaru laiku
“Tas, ka ir atgriezusies uzticība eurozonai, ir pierādījums tam, ka reformu centieni galu galā atmaksāsies. Tas ir redzams saistībā ar to, ka ir atgriezusies uzticēšanās tirgum. Taču tas ir redzams arī saistībā ar politiskās uzticības atgriešanos, kas ir vēl svarīgāk. [..] Visbeidzot – kopīgais motīvs visos mūsu īstenotajos centienos ir Eiropas Savienības mērķu sekmēšana. Šie mērķi ir veicināt mieru, stiprināt savas vērtības un savu tautu labklājību.”
Mario Dragi (Mario Draghi), Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētājs, 27.2.2014.
Ceļš uz atveseļošanos un ECB loma, runa
“Mums ir vajadzīga nelokāma apņēmība izbeigt ekonomikas krīzi. Mēs esam atbildīgi par to, lai pabeigtu patiesas ekonomiskās un monetārās savienības izveidi. Es šo uzdevumu uztveru ļoti nopietni. Un mums jāatceras, ka mūsu kopējā valūta – euro – ir mūsu priekšrocība, nevis trūkums.”
Donalds Tusks (Donald Tusk), Eiropadomes priekšsēdētājs, 1.12.2014.
Piezīmes amata pilnvaru pārņemšanas ceremonijā ar aizejošo priekšsēdētāju Hermani Van Rompeju
“Stabilitāte nozīmē arī to, ka ir jāstiprina tas, ko esam izveidojuši līdz šim, lai mazinātu tās ievainojamību. Šā iemesla dēļ es uzstāju, ka ir pilnībā jāpabeidz banku savienības un kapitāla tirgu savienības izveide. Tādā veidā monetārā savienība kļūst par ieguvumu un nevis par apdraudējumu stabilitātei.”
Jerūns Deiselblūms (Jeroen Dijsselbloem), Eurogrupas priekšsēdētājs, 9.12.2016.
Runa konferencē, kurā atzīmēja Māstrihtas līguma 25. gadadienu
2017. gada oktobris | LV | KaS iR EKonoMiSKā Un MonETāRā SaViEnīBa 5
SATURA RĀDĪTĀJS
Kas ir ekonomiskā un monetārā savienība. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 7
Kurš ko dara ekonomiskajā un monetārajā savienībā . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 9
Ekonomikas un finanšu krīze . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 13
Kā pārvarēt krīzi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 14
1. Politikas koordinācijas uzlabošana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 14
2. Finanšu stabilitāte – banku savienības izveide. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 22
3. Stabilizācijas mehānismi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 27
Grafiks – ekonomiskās un monetārās savienības nostiprināšana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 29
Cenu salīdzināšana ir vienkāršāka eurozonā, kurā 19 valstīm ir viena un tā pati valūta. © Gina Sanders – Fotolia.com
2017. gada oktobris | LV | KaS iR EKonoMiSKā Un MonETāRā SaViEnīBa 7
KAS IR EKONOMISKĀ UN MONETĀRĀ SAVIENĪBA
“Savienība izveido ekonomisko un monetāro savienību, kuras valūta ir euro.” (Līgums par Eiropas Savienību, 3. panta 4. punkts)
Ekonomiskā un monetārā savienība jeb EMS attiecas uz Eiropas valstu ekonomikas integrēšanas procesu. EMS kopā ar vienoto tirgu sekmē ekonomisko stabilitāti, līdz-svarotu ekonomisko izaugsmi, augstu nodarbinātības līmeni un ilgtspējīgas publiskās finanses.
Politikas satvaram ir divi pīlāri: vienotā valūta – euro ar kopēju monetāro un valūtas maiņas kursa politiku – un Eiropas Centrālā banka (ECB); un dalībvalstu ekonomikas politikas koordinācija.
Vienotās valūtas monetāro politiku neatkarīgi pārvalda ECB. Tās primārais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti eurozonā kopumā.
Dalībvalstis joprojām ir atbildīgas par savu ekonomikas un fiskālo politiku, piemēram, nodokļu politiku un valsts budžetu (izdevumiem un aizņēmumiem).
Tomēr dalībvalstis savu vispārējo politiku koordinē ES līmenī, lai panāktu ekonomikas vidi, kurā pastāv līdzsvaroti valstu budžeti, regulēti finanšu tirgi, stabilas cenas, kā arī lielāka izaugsme un nodarbinātība.
Līdz šim 19 dalībvalstis ir pieņēmušas euro kā vienoto valūtu.
Patērētājiem euro atvieglo cenu salīdzināšanu, un, iegādājoties preces un pakalpoju-mus citās eurozonas dalībvalstīs, nav jāmaksā par valūtas maiņu vai jāsedz darījumu izmaksas. Tādējādi ar EMS tiek atbalstīta vienotā tirgus izveide, kurā pastāv preču, pa-kalpojumu un kapitāla brīva aprite, kā arī iedzīvotāju brīva pārvietošanās.
© Ei
ropa
s Sav
ienība
, 201
7
8 KaS iR EKonoMiSKā Un MonETāRā SaViEnīBa | LV | 2017. gada oktobris
Visām ES dalībvalstīm ar laiku vajadzētu pievienoties eurozonai, izņemot Apvienoto Karalisti un Dāniju, kuras ir izvēlējušās to nedarīt. Lai ieviestu euro, dalībvalstij ir jāat-bilst noteiktam kritēriju skaitam, kuri ir saistīti ar ekonomikas un finanšu stabilitāti un kuri ir pazīstami kā konverģences kritēriji. Galvenie kritēriji ir šādi:
• cenu stabilitāte – inflācijas līmenis un ilgtermiņa procentu likme nedrīkst pārsniegt noteiktas robežas;
• stabilas publiskās finanses – valsts budžeta deficīts nav lielāks par 3 % no IKP (iekšzemes kopprodukts – valstī saražoto preču, pakalpojumu utt. kopējā vērtība);
• ilgtspējīgas publiskās finanses – valsts parāds nav lielāks par 60 % no IKP.
Turklāt tās centrālajai bankai ir jābūt neatkarīgai.
Eurozonas dalībvalstis ir Austrija, Beļģija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija,
Spānija un Vācija.
2017. gada oktobris | LV | KaS iR EKonoMiSKā Un MonETāRā SaViEnīBa 9
KURŠ KO DARA EKONOMISKAJĀ UN MONETĀRAJĀ SAVIENĪBĀ
Galvenie ekonomiskajā un monetārajā savienībā (EMS) iesaistītie dalībnieki ir šādi:
Eiropadome nosaka galvenos politikas virzienus, kas tiek iekļauti Padomes, Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas un dalībvalstu darbā.
Eiropadomes sastāvā ir Eiropadomes priekšsēdētājs, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs un ES vadītāji (valstu vai to valdību vadītāji). Eiropadomes sanāksmes notiek vismaz četrreiz gadā.
Eurosamitā tiek noteiktas ekonomikas politikas stratēģiskās ievirzes, lai eurozonā uz-labotu konkurētspēju un konverģenci. Eurosamits kopā ar Eiropadomes sanāksmēm veidoja augstākā līmeņa politisko forumu, kura ietvaros tika panākta vienošanās par saskaņotu rīcību, reaģējot uz valsts parāda krīzi.
Eurosamits vienkopus pulcē eurozonas vadītājus, Eurosamita priekšsēdētāju un Eiro-pas Komisijas priekšsēdētāju. Arī ECB priekšsēdētājs piedalās Eurosamitā. Uz šīm sa-nāksmēm var uzaicināt Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju un Eurogrupas priekšsēdē-tāju. Eurosamita sanāksmes principā notiek divreiz gadā.
Padome – Ekonomikas un finanšu padomes (Ecofin padome) sastāvā – pieņem ES tiesību aktus, koordinē ekonomikas politiku ES līmenī un pieņem lēmumu par to, vai dalībvalsts var ieviest euro. To veido ES dalībvalstu finanšu un/vai ekonomikas ministri. Ecofin sanāksmēs piedalās arī Eiropas Komisija un ECB. Parasti tās sanāksmes notiek reizi mēnesī.
Eurogrupa koordinē ekonomikas politiku eurozonā ar mērķi veicināt finanšu stabili-tāti un ekonomisko izaugsmi. Eurogrupas pienākumos ietilpst Eurosamita sanāksmju sagatavošana un turpmāku pasākumu veikšana pēc tām. Tā ir eurozonas dalībvalstu ekonomikas un/vai finanšu ministru neoficiāla grupa. Eurogrupas sanāksmēs piedalās arī Eiropas Komisija un ECB. Eurogrupa parasti tiekas vienreiz mēnesī, Ecofin padomes sanāksmes priekšvakarā.
10 KaS iR EKonoMiSKā Un MonETāRā SaViEnīBa | LV | 2017. gada oktobris
Dalībvalstis pieņem ES tiesību aktus Padomes ietvaros, sagatavo valsts budžetu sa-skaņā ar deficītam un parādam noteiktajiem ierobežojumiem un izstrādā savus struk-tūrpolitikas virzienus attiecībā uz darba tirgiem, pensijām un kapitāla tirgiem.
Eiropas Komisija ierosina jaunus ES tiesību aktus un uzrauga to, vai dalībvalstīs tiek sasniegti izvirzītie mērķi un ievēroti spēkā esošie noteikumi, tostarp noteikumi par ekonomikas pārvaldību. Tā arī novērtē ekonomisko stāvokli un sniedz ieteikumus Pa-domei par lēmumiem, kas būtu jāpieņem.
Eiropas Centrālā banka (ECB) ir eurozonas centrālā banka. Tā izstrādā monetāro po-litiku, par primāro mērķi izvirzot cenu stabilitāti; tostarp nosakot atsauces procentu likmes.
Eurosistēma, kuru veido Eiropas Centrālā banka un eurozonas dalībvalstu nacionālās centrālās bankas (NCB), īsteno monetāro politiku.
Eurogrupas sanāksme, 2017. gada 20. februāris. © Eiropas Savienība, 2017
2017. gada oktobris | LV | KaS iR EKonoMiSKā Un MonETāRā SaViEnīBa 11
Eiropas Centrālo banku sistēma (ECBS) apvieno Eiropas Centrālo banku un visu ES valstu nacionālās centrālās bankas neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav ieviesušas euro. Visu ES dalībvalstu centrālās bankas ir ECB akcionāres.
Eiropas Parlaments, kopā ar Padomi veicot likumdevēja funkcijas, ir iesaistīts ES li-kumdošanas procesā saistībā ar dažām ekonomikas politikas koordinēšanas jomām. Padome, Komisija un Eurogrupas priekšsēdētājs regulāri informē Eiropas Parlamentu par to, kā tiek īstenoti šie tiesību akti.
Eiropas Centrālā banka atrodas Frankfurtē pie Mainas. © Daniel Roland, AFP
Noguldījumu garantiju sistēmas novērš iespējamu naudas masveida izņemšanu, kas notiek, kad cilvēki steidzas glābt savus uzkrājumus, baidoties no bankas bankrota. © Lee Jordan, Creative Commons 2.0
2017. gada oktobris | LV | KaS iR EKonoMiSKā Un MonETāRā SaViEnīBa 13
EKONOMIKAS UN FINANŠU KRĪZE
2009. gadā ekonomikas un finanšu krīze skāra Eiropu, atklājot tās dalībvalstu ekonomi-kas vājās vietas. Tāpat kļuva skaidrs, cik savstarpēji atkarīgas ir kļuvušas Eiropas valstu ekonomikas, jo īpaši eurozonā – finansiālās grūtības dažās valstīs ietekmēja arī citas valstis un izraisīja ekonomiskās situācijas pasliktināšanos.
Krīze skāra publiskās finanses, banku sektoru, izaugsmi, darbvietas un konkurētspēju. Ekonomiskā attīstība apstājās, sākās ekonomikas lejupslīde, uzņēmumi tika slēgti un darbinieki atlaisti. Nodokļu ieņēmumi samazinājās, bezdarbnieku pabalstiem pare-dzētais finansējums pieauga, un valstīm bija jāaizņemas vairāk naudas, lai segtu pieau-gošo deficītu. Valsts parāds dažās valstīs strauji pieauga, aizņēmumu procentu likmēm sasniedzot nepieņemamu līmeni un dažas valstis novedot pie bankrota sliekšņa.
Pirmskrīzes gados bankas visā Eiropā bija uzņēmušās pārmērīgus riskus. Piemēram, dažās valstīs, cenām turpinot pieaugt, bankas pārāk devīgi izsniedza aizdevumus mā-jokļu celtniecībai. Kad nekustamā īpašuma burbulis pārplīsa, cenas sāka kristies, radot milzīgus zaudējumus. Bankas vairs nevēlējās aizdot naudu uzņēmumiem, kuriem ka-pitāls bija nepieciešams savu darbību attīstīšanai, vai jaunuzņēmumiem – iestājās tā dēvētais kredītresursu trūkums.
Valdībām nācās iejaukties un rekapitalizēt bankas ar publiskajiem līdzekļiem. Piede-vām kļuva skaidrs, ka vairākas dalībvalstis nebija īstenojušas stabilu budžeta politiku laikā, kad bija vērojama ekonomikas izaugsme, un nebija izveidojušas rezerves, kas vajadzīgas, lai pārvarētu krīzi. Tā kā strauji pasliktinājās publiskās finanses, izaugsmes izredzes bija vājas un/vai finanšu sektorā valdīja nestabilitāte, finanšu tirgi valdībām izsniegtajiem aizdevumiem sāka piemērot augstākas procentu likmes. Savukārt prob-lēmas, ar kurām valdības saskārās, lai finansētu pašas sevi, negatīvi ietekmēja banku sektoru un ekonomiku.
14 KaS iR EKonoMiSKā Un MonETāRā SaViEnīBa | LV | 2017. gada oktobris
KĀ PĀRVARĒT KRĪZI
Reaģējot uz krīzi, dalībvalstis, eurozona un Eiropas Savienība kopumā ir pielikušas mil-zīgas pūles, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, atbalstītu izaugsmi un nodarbinātību un uzlabotu ekonomikas pārvaldību.
Krīze atklāja sistemātiskus trūkumus dalībvalstu ekonomikā. Kā atbildes pasākumus valstu valdības un Eiropas iestādes īstenoja virkni iniciatīvu, lai nodrošinātu eurozonas finanšu stabilitāti un nostiprinātu gan eurozonas, gan visas ES regulatīvo struktūru. Lai nākotnē izvairītos no līdzīgiem satricinājumiem, tās vienojās par plašu ekonomi-kas pārvaldības reformu, regulējuma uzlabojumiem, banku sektora uzraudzību un finansiāla atbalsta sniegšanu tām eurozonas dalībvalstu valdībām, kuras saskaras ar finansiālām grūtībām.
1. POLITIKAS KOORDINĀCIJAS UZLABOŠANA
ES līmenī ir uzlabojusies politikas koordinēšana dalībvalstu starpā. Tas attiecas uz vi-sām ES valstīm, tomēr tajās valstīs, kurās kā valūtu kopīgi izmanto euro, ir sperts solis tālāk.
Jaunais koordinācijas satvars ir vērsts uz profilaksi. Pastāvīgi tiek veikta pārraudzība, lai pēc iespējas drīz konstatētu trauksmes signālus. Visa minētā mērķis ir nostiprināt EMS un padarīt to stabilāku, lai ar tās palīdzību dalībvalstīs varētu nodrošināt stabilāku un ilgtspējīgāku budžeta izstrādi, spēcīgu ekonomikas izaugsmi un vairāk darbvietu Eiropas iedzīvotājiem.
Stabili budžetiStabilitātes un izaugsmes pakts (SIP) ir budžeta politikas koordinēšanas stūrak-mens. Tas tika izveidots, lai nodrošinātu publisko finanšu stabilitāti visā EMS un budže-ta politikas saskaņotību valstīs, kuru valūta ir euro. Tajā ir noteiktas atsauces vērtības, kuras dalībvalstīm ir jāievēro, proti, valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3 % no IKP, un valsts parāds nedrīkst pārsniegt 60 % no IKP. Pakts tika pastiprināts 2011. gadā, kad spēkā stājās “sešnieks” – sešu tiesību aktu kopums, ar kuru tika nostiprināta ES ekonomikas pārvaldība.
SIP veido divas daļas – preventīvā un korektīvā daļa.
2017. gada oktobris | LV | KaS iR EKonoMiSKā Un MonETāRā SaViEnīBa 15
Preventīvā daļaPreventīvajā daļā galvenā uzmanība ir pievērsta tam, lai novērtētu valstu budžeta plā-nus nākamajam gadam un budžeta politiku turpmākajiem trim gadiem. Mērķis ir no-vērst pārmērīga budžeta deficīta veidošanos. Valstu budžeta plāni rāda, kā dalībvalstis plāno nodrošināt stabilu budžeta politiku, ievērojot minētos kritērijus. Eurozonas da-lībvalstīm var tikt piemērotas finanšu sankcijas depozītu veidā, kas jāiemaksā Komisijai. Tā ir procesa, kas pazīstams kā Eiropas pusgads, neatņemama sastāvdaļa.
Korektīvā daļaKorektīvā daļa tiek aktivizēta tad, ja valstij ir pārmērīgi liels parāds vai pārāk augsts budžeta deficīta līmenis. Ja eurozonas dalībvalsts neveic vajadzīgos pasākumus, lai to novērstu, var tikt piemērotas finanšu sankcijas – sākotnēji depozītu veidā, kas jāiemak-sā Komisijai, un pēc tam kā naudas sods.
Elastība noteikumu piemērošanāPiemērojot minētos noteikumus, tiek ņemti vērā dažādi ārkārtas apstākļi, kurus val-dības nevar ietekmēt un kuri ietekmē valstu budžetus, tādi kā ekonomikas recesija, ārkārtas izdevumi terorisma apkarošanai vai bēgļu krīzes izmaksu segšana.
Var arī apsvērt to, vai būtu jātērē līdzekļi stratēģiskām investīcijām un strukturālām reformām, kuru mērķis ir uzlabot budžeta bilanci ilgtermiņā un veicināt izaugsmi.
Lielāka koordinācija eurozonāBudžeta stabilitāte vēl vairāk tika nostiprināta ar divu tiesību aktu kopumu, lai uzla-botu ekonomikas un finanšu uzraudzību eurozonā. Saistībā ar Eiropas pusgadu euro-zonas dalībvalstis iesniedz izvērtēšanai Eiropas Komisijā budžeta projektus, pirms tos pieņem valstu parlamenti.
Ja dalībvalsts saskaras ar nopietnām finansiālām grūtībām vai nestabilitāti, Komisija tai var piemērot pastiprinātu uzraudzību. Tā ietver lielāku Eiropas Komisijas un Pado-mes īstenoto pārraudzību, pārsniedzot parasto ekonomikas politikas koordinēšanu, kas attiecas uz visām valstīm.
Stabilas publiskās finanses – fiskālais paktsLīgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību (LSKP, fiskālais pakts) balstās uz Stabilitātes un izaugsmes paktā ietvertajiem budžeta noteikumiem un tos papildina. Tajā paredzēts, ka eurozonas dalībvalstīm savos tiesību aktos, vēlams konstitūcijā, ir jāīsteno vienoti un pastāvīgi saistoši budžeta noteikumi.
Lai tiktu izpildīts noteikums par līdzsvarotu budžetu, valdības gada strukturālais defi-cīts, proti, deficīts, ko izraisa valsts ieņēmumu un izdevumu pastāvīga nelīdzsvarotība, nedrīkst pārsniegt 0,5 % no IKP. Ja minētā robežvērtība tiek pārsniegta, darbības ar
16 KaS iR EKonoMiSKā Un MonETāRā SaViEnīBa | LV | 2017. gada oktobris
mērķi samazināt šo budžeta deficītu ir jāaktivizē automātiski. Ja noteikumi netiek ievē-roti, var tikt celta prasība Eiropas Savienības Tiesā.
Valstis, kuras piedalās LSKP, iepriekš informē cita citu, Padomi un Eiropas Komisiju kat-ru reizi, kad tās plāno emitēt jaunus parāda vērtspapīrus. Tās arī apspriežas par visiem plāniem, kas saistīti ar nozīmīgām ekonomikas politikas reformām.
19 eurozonas dalībvalstis (Austrija, Beļģija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, So-mija, Spānija un Vācija) un sešas dalībvalstis, kas nav eurozonas dalībnieces (Bulgārija, Dānija, Polija, Rumānija, Ungārija un Zviedrija), minēto līgumu jau ir parakstījušas. Tas stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī.
Eiropas Komisija
Padome
Eiropas Parlaments
Eiropadome
Eurogrupa
nāk klajā ar gada izaugsmes pētījumu
debatē par gada izaugsmes pētījumu
debatē par gada izaugsmes pētījumu
nosaka ekonomikas prioritātes
Eiropas pusgads – dalībvalstu budžeta un ekonomikas politikas koordinēšana, janvāris–jūnijs
Dalībvalstisiesniedz valsts budžeta plānus un informē par ekonomikas politiku
2017. gada oktobris | LV | KaS iR EKonoMiSKā Un MonETāRā SaViEnīBa 17
Eiropas Fiskālā padomeKomisija 2015. gada oktobrī pieņēma lēmumu, ar ko izveido Eiropas Fiskālo padomi, kas Komisijai sniegs konsultācijas un novērtējumu par fiskālās politikas vispārējo virzī-bu eurozonā. Šī neatkarīgā struktūra sastāv no pieciem starptautiskiem ekspertiem, kuru darba rezultāti tiek ņemti vērā Komisijas darbā saistībā ar Stabilitātes un izaug-smes pakta uzraudzību un īstenošanu.
Ekonomikas politikas koordinēšana – Eiropas pusgadsEiropas pusgads ir ekonomikas un fiskālās politikas koordinācijas cikls Eiropas Savie-nībā. Dalībvalstīm tiek sniegtas pamatnostādnes un ieteikumi, ko tās ņem vērā, saga-tavojot savus valsts budžeta plānus.
pieņem konkrētām valstīm adresētus
ieteikumus
apstiprina konkrētām valstīm adresētus
ieteikumus
ierosina konkrētām valstīm adresētus
ieteikumus
vienojas par konkrētām valstīm adresētiem
ieteikumiem
sniedz atzinumus par eurozonas dalībvalstu budžeta projektiem
apspriež eurozonas dalībvalstu budžeta projektus
Eiropas pusgads – dalībvalstu budžeta un ekonomikas politikas koordinēšana, janvāris–jūnijs
pieņem valsts budžetu
iesniedz budžeta projektus (tikai eurozona)
© Eiropas Savienība, 2017
18 KaS iR EKonoMiSKā Un MonETāRā SaViEnīBa | LV | 2017. gada oktobris
Process aptver sešu mēnešu laikposmu no katra gada sākuma – tāpēc to sauc par “pusgadu”. Eiropas pusgada laikā dalībvalstis pieskaņo savu budžeta un ekonomikas politiku mērķiem un noteikumiem, par ko panākta vienošanās ES līmenī. Tādējādi pus-gada mērķis ir:
• nodrošināt stabilas publiskās finanses,• veicināt ekonomikas izaugsmi,• novērst pārmērīgu makroekonomikas nelīdzsvarotību Eiropas Savienībā.
Eiropas pusgada process tiek sākts novembrī, publicējot Komisijas gada izaugsmes pētījumu (GIP). Pētījumā analizē ekonomikas stāvokli ES un nosaka ekonomikas poli-tikas vispārīgas prioritātes nākamajam gadam, tostarp fiskālās politikas prioritātes un stabilitātei un izaugsmei nepieciešamās reformas.
Janvārī un februārī dalībvalstis šīs prioritātes apspriež ar saviem ES partneriem Padomē.
Vienlaikus pētījumu apspriež arī Eiropas Parlamentā, kas sniedz atzinumu par izaug-smes pētījumā iekļautajām nodarbinātības pamatnostādnēm.
Ņemot vērā šīs apspriedes, ES vadītāji Eiropadomes pavasara sanāksmē martā nosaka politikas ievirzes konkrētajam gadam.
Pamatojoties uz minētajām pamatnostādnēm, dalībvalstis izklāsta, kā tās ir paredzē-jušas īstenot ievirzes, izmantojot savus budžetus un ekonomikas politiku. Aprīlī dalīb-valstis nāk klajā ar saviem vidējā termiņa budžeta plāniem (stabilitātes programmām eurozonas dalībvalstīm un konverģences plāniem dalībvalstīm, kas nav eurozonas da-lībnieces) un valsts ekonomikas plāniem (valsts reformu programmām).
Maijā Komisija ierosina katrai ES valstij adresētus konkrētus ieteikumus – konkrētām valstīm adresētus ieteikumus (KVAI). Šie ieteikumi ir atbilstīgi vajadzībām izstrādāti politikas padomi dalībvalstīm.
Jūnijā Padome apspriežas un vienojas par konkrētām valstīm adresētiem ieteiku-miem. Jūnijā šos ieteikumus apstiprina Eiropadome, un pēc tam – jūlijā – tos pieņem Padome.
Turpmāko sešu mēnešu laikposmu dažkārt dēvē par “valstu pusgadu”. Dalībvalstis pa-beidz nākamā gada valsts budžeta izstrādi, ņemot vērā konkrētām valstīm adresētos ieteikumus. Eurozonas dalībvalstīm budžeta projekti līdz oktobra vidum ir jāiesniedz Komisijai. Eurogrupa apspriež tos, pamatojoties uz Komisijas novērtējumu.
2017. gada oktobris | LV | KaS iR EKonoMiSKā Un MonETāRā SaViEnīBa 19
Ņemot vērā šo novērtējumu, dalībvalstis līdz gada beigām pieņem savu valsts bu-džetu, un Komisija, publicējot gada izaugsmes pētījumu nākamajam gadam, uzsāk nākamo Eiropas pusgada ciklu, ņemot vērā to, cik lielā mērā dalībvalstis ir ievērojušas minētos ieteikumus.
Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršana un koriģēšanaLai novērstu nelīdzsvarotību atsevišķu valstu un visas ES ekonomikā kopumā, ir ievies-ta makroekonomikas nelīdzsvarotības agrīnās brīdināšanas sistēma. Lai atklātu iespējamu nelīdzsvarotību, dalībvalstis tiek pārbaudītas, izmantojot rezultātu pārskatu par dažādiem rādītājiem, tostarp bezdarba līmeni, darbaspēka izmaksām, importa un eksporta apjoma starpību un mājokļa cenu tendencēm, tādējādi cenšoties izprast, kā ekonomika laika gaitā attīstās.
Mehānisms tiek iedarbināts, ja konkrētu rādītāju vērtības pārsniedz robežvērtības, par kurām panākta vienošanās. Komisija izstrādā ikgadēju novērtējumu un iepriekšēji ap-zina iespējamās problēmas. Pamatojoties uz šādu novērtējumu, Komisija nāk klajā ar konkrētām dalībvalstīm adresētiem ieteikumiem, kuri parasti ir integrēti Eiropas pus-gada procedūrā.
Ja eurozonas dalībvalsts regulāri neievēro ieteikumus, tai var piemērot sankcijas.
Valstu produktivitātes padomesLai izsekotu eurozonas valstu produktivitātes un konkurētspējas rādītājiem, Padome tām ir ieteikusi izveidot valstu produktivitātes padomes. Šīs neatkarīgās struktūras analizēs attīstības tendences un politikas problēmas produktivitātes un konkurētspē-jas jomā. Papildus koordinācijas atbalstīšanai un paraugprakses apmaiņai starp euro-zonas valstīm ar analīzi, ko veic padomes, vajadzētu palīdzēt uzlabot spēju piesaistīt investīcijas un rast risinājumu faktoriem, kas var ietekmēt preču un pakalpojumu ce-nas un kvalitātes saturu.
Gada ziņojumus varētu izmantot saistībā ar Eiropas pusgada procedūrām. Citas ES dalībvalstis tiek aicinātas izveidot līdzīgas struktūras. 2018. gada sākumā valstu pro-duktivitātes padomēm vajadzētu būt izveidotām un sākt darboties.
izaugsmes veicināšanaEkonomikas krīze izraisīja recesiju daudzās ES valstīs. Izaugsme strauji samazinājās, palielinājās bezdarba līmenis, un samazinājās konkurētspēja. Papildus stabilām pub-liskajām finansēm un finanšu sektora regulējuma un uzraudzības uzlabošanai ES ir vajadzīga arī dinamiska izaugsmes stratēģija.
ES nodarbinātības un izaugsmes stratēģijā “Eiropa 2020” ir apzināta virkne prioritāšu, lai veicinātu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomiku. Stratēģijā ir izvirzīti kopīgi
20 KaS iR EKonoMiSKā Un MonETāRā SaViEnīBa | LV | 2017. gada oktobris
mērķi tādās jomās kā nodarbinātība, izglītība, pētniecība un inovācija, sociālā iekļau-šana un nabadzības mazināšana, klimats un enerģētika. Eiropas pusgada procesa sa-stāvdaļa ir pārraudzība attiecībā uz dalībvalstu progresu šo mērķu sasniegšanā. Pašlaik stratēģijas “Eiropa 2020” galvenās prioritātes ir digitālā vienotā tirgus un iekšējā ener-ģijas tirgus izveide.
Viena no lielākajām problēmām ir lielais gados jaunu bezdarbnieku skaits Eiropā. Sais-tībā ar Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu tiks izmantots līdz 8 miljardiem EUR liels finansējums, lai radītu darbvietas jauniešiem.
Ir izveidots investīciju plāns Eiropai, lai palīdzētu atjaunot ekonomikas kreditēšanu. Tiek izmantoti ES budžeta un Eiropas Investīciju bankas līdzekļi, lai atbalstītu dzīvot-spējīgus investīciju projektus, kurus nevarētu finansēt no citiem avotiem. Tas bieži vien attiecas uz maziem un vidējiem uzņēmumiem. Turklāt papildu ES finansējums veicina privāto finansējuma avotu mobilizēšanu šādiem projektiem. Papildus finansējumam šī iniciatīva nodrošina tehnisko palīdzību investīciju projektiem, un tās nolūks ir konsta-tēt, kā varētu novērst konkrētas šaurās vietas, kas kavē investīcijas.
Garantijas jauniešiem shēma paredz, ka visiem jauniešiem, kas jaunāki par 25 gadiem, četru mēnešu laikā pēc kļūšanas par bezdarbniekiem vai pēc formālās izglītības beigšanas jāsaņem kvalitatīvs darba, turpmākas izglītības, māceklības vai prakses piedāvājums. © goodluz – Fotolia.com
2017. gada oktobris | LV | KaS iR EKonoMiSKā Un MonETāRā SaViEnīBa 21
EIB atbalstīto projektu starpā banka palīdzēja finansēt automaģistrāles rekonstrukciju posmā starp Viļņu un Utenu Lietuvā; jaunu un cenas ziņā pieņemamu īres sociālo mājokļu celtniecību Londonā, Anglijā; atjaunojamo energoresursu ieguves projektus trijos reģionos Itālijā (Sardīnijā, Sicīlijā, Apūlijā). Banka atbalsta arī mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), jaunuzņēmumus un mikrouzņēmējus.
EIB atbalsta MVU izveidi, piemēram, kādu uzņēmumu, kas specializējas inovatīvajā medicīniskajā diagnostikā. Cita starpā minētais uzņēmums ir izstrādājis procesu, kas ārstiem dažu minūšu laikā no vienas vienīgas asins lāses ļauj iegūt asins analīžu rezultātus – tieši aprūpes centrā. © Eiropas Investīciju banka, 2017
22 KaS iR EKonoMiSKā Un MonETāRā SaViEnīBa | LV | 2017. gada oktobris
2. FINANŠU STABILITĀTE – BANKU SAVIENĪBAS IZVEIDE
Finanšu uzraudzībaKrīze atklāja nopietnus finanšu sektora trūkumus. Lai no bankrota paglābtu vairākas bankas, nācās iesaistīties valdībām.
Lai novērstu līdzīgas situācijas atkārtošanos nākotnē un lai uzlabotu finanšu sektora uzraudzības koordināciju starp dalībvalstīm, ES ir izveidojusi jaunas finanšu iestāžu uzraudzības struktūras.
• Eiropas Banku iestādes (EBI), kas atrodas Londonā, redzeslokā ir banku sektors;
• Eiropas apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes (EAAPI), kas atrodas Frankfurtē pie Mainas, redzeslokā ir apdrošināšanas un pensiju shēmas;
• Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI), kas atrodas Parīzē, redzeslokā ir finanšu tirgu darbība;
• Eiropas Sistēmisko risku kolēģija nodrošina finanšu sistēmas makroekonomisko uzraudzību kopumā; tā atrodas Eiropas Centrālās bankas paspārnē un saņem tās atbalstu.
Vienots noteikumu kopumsIr ieviesti jauni noteikumi, lai mazinātu riskus, ko grūtībās nonākušas bankas rada eko-nomikai un nodokļu maksātājiem. Daži no šādu noteikumu svarīgākajiem elementiem:
• kapitāla prasību noteikumu kopums, kas nodrošina to, ka bankām ir pietiekami līdzekļi, lai tās jebkurā laikā varētu reaģēt uz iespējamiem zaudējumiem;
• saskaņotas noguldījumu garantiju sistēmas, kas aizsargā iedzīvotāju noguldījumus līdz 100 000 EUR. Šīs sistēmas finansē bankas;
• skaidri noteikumi par rīcību gadījumā, ja bankas nonāk grūtībās. Tās nodrošina, lai atveseļošanas un noregulējuma process tiktu sākts savlaicīgi, proti, tiklīdz uzraugs ir atklājis, ka pastāv risks – bankas pastāvēšana var būt apdraudēta. Tādā veidā banku bankrota izmaksas segs finanšu nozare, nevis nodokļu maksātāji.
Šie noteikumi ir piemērojami visām ES dalībvalstīm, jo uz tām attiecas iekšējā tirgus tiesiskais regulējums. Tomēr eurozona iet vēl tālāk – tā veido banku savienību ar vie-notu uzraudzību un vienotu noregulējuma mehānismu. Arī dalībvalstis, kas nav euro-zonas dalībnieces, ja vēlas, var pievienoties banku savienībai.
2017. gada oktobris | LV | KaS iR EKonoMiSKā Un MonETāRā SaViEnīBa 23
Kopēja banku uzraudzībaieviešot vienoto uzraudzības mehānismu (VUM), atbildību par banku uzraudzību eurozonā no valstu iestādēm ir pārņēmusi ECB.
ECB un valstu uzraudzības iestādes kopīgi pārrauga bankas eurozonā, kā arī dalībval-stīs, kas nav eurozonas dalībnieces, taču ir izvēlējušās piedalīties šajā mehānismā. Tas pavērs iespējas banku sektora saskaņotākai uzraudzībai un ātrai rīcībai gadījumos, kad tiks atklāti trūkumi.
Lielākās bankas, kuras, ņemot vērā to lielumu, to nozīmi tādas bankas ekonomikā, kura piedalās banku savienībā, vai visas Savienības ekonomikā un to pārrobežu darbību nozīmīgumu, uzskatāmas par apdraudējumu visai finanšu sistēmai, ir pakļautas ECB tiešai uzraudzībai. Valstu uzraudzības iestādes turpina veikt mazāku banku uzraudzī-bu ciešā sadarbībā ar ECB.
NOGULDĪJUMU GARANTIJU SISTĒMAS
GRŪTĪBĀS NONĀKUŠU BANKU ATVESEĻOŠANA UN
NOREGULĒJUMS
BANKU KAPITĀLA PRASĪBAS
VIENOTS NOTEIKUMU
KOPUMS
ATTIECAS UZ VISĀM ES DALĪBVALSTĪM
© Ei
ropa
s Sav
ienība
, 201
7
VIENOTAIS UZRAUDZĪBAS MEHĀNISMS
TIEŠA UZRAUDZĪBA NETIEŠA UZRAUDZĪBA
EIROPAS CENTRĀLĀ BANKA
ECB veic uzraudzību sadarbībā ar valstu
iestādēm
Valstu iestādes veic uzraudzību
sadarbībā ar ECB
LIELĀS BANKAS129 nozīmīgas bankas
CITAS BANKASAptuveni 3500 mazāk nozīmīgu banku
© Ei
ropa
s Sav
ienība
, 201
7
2017. gada oktobris | LV | KaS iR EKonoMiSKā Un MonETāRā SaViEnīBa 25
Banku noregulējuma mehānismsAr vienoto noregulējuma mehānismu (VNM) reglamentē tādu banku noregulē-jumu, kuru pastāvēšana ir apdraudēta. Tas sastāv no Vienotās noregulējuma valdes (VNV) un vienotā noregulējuma fonda (VNF). Tādējādi banku pārstrukturēšanu un noregulējumu turpmāk īstenos ES, nevis valstu līmenī. Ja pastāvēs risks, ka eurozonas bankas pastāvēšana varētu būt apdraudēta, par tās noregulējumu atbildīga būs vie-notā noregulējuma iestāde.
Ir izveidots vienots noregulējuma fonds, kas aizvieto visu valstu atsevišķos noregu-lējuma fondus. Fondu finansē visi banku savienības banku sektora dalībnieki, un tā līdzekļus var izmantot jebkuras bankas noregulējumam minētajā savienībā.
Pašlaik tiek apspriesta Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma. Nolūks ir pakāpe-niski izveidot pārapdrošināšanu un kopapdrošināšanu valstu noguldījumu garantiju sistēmām sākumposmos un pēc tam pāriet uz kopējo noguldījumu garantiju fondu.
noturīgas kredītiestādesŠobrīd norit darbs pie cita banku savienības struktūras elementa – kredītiestāžu no-turības. Mērķis ir novērst katastrofālu domino efektu attiecībā uz ES finanšu sistēmu, ko izraisa lielu, savstarpēji saistītu kredītiestāžu bankrots. Ar jaunajiem noteikumiem tiktu ieviests pienākums nodalīt bankas augsta riska darbības no tās pamatdarbības, piemēram, noguldījumu pieņemšanas vai mazummaksājumu pakalpojumiem.
26 KaS iR EKonoMiSKā Un MonETāRā SaViEnīBa | LV | 2017. gada oktobris
BANKU SAVIENĪBA
ATTIECAS UZ VISĀM EUROZONAS VALSTĪM
UN IR ATVĒRTA VALSTĪM, KAS NAV EUROZONAS
DALĪBNIECES, LAI PIEVIENOTOS TAI
VIENOTS NOTEIKUMU KOPUMS
Vienotais uzraudzības mehānisms
VIENOTAIS
NOREGULĒJUMA MEHĀNISMS
Attiecas uz visām ES dalībvalstīm
EUROZONAS BANKU SEKTORA
PASTIPRINĀTA UZRAUDZĪBA
NOLŪKĀ ATKLĀT TRŪKUMUS UN VEIKT
PASĀKUMUS TO NOVĒRŠANAI
Nodrošina grūtībās nonākušu banku
pienācīgu noregulējumu ar minimālām izmaksām nodokļu maksātājiem un
reālajai ekonomikai
© Ei
ropa
s Sav
ienība
, 201
7
2017. gada oktobris | LV | KaS iR EKonoMiSKā Un MonETāRā SaViEnīBa 27
3. STABILIZĀCIJAS MEHĀNISMI
Kopš 2010. gada dažām eurozonas valstīm ir radušās grūtības finansēt savus parādus. Aizņemoties finanšu tirgos, to procentu likmes ir kļuvušas pārāk augstas, lai šīs valstis kopējo valsts parādu spētu saglabāt ilgtspējīgā līmenī, ko tās varētu atļauties finansēt.
Tāpēc tika ieviesti pagaidu mehānismi, lai ātri atjaunotu stabilitāti eurozonā.
Grieķija, Īrija un Portugāle ir saņēmušas palīdzību no pagaidu glābšanas paketes, tur-pretim Spānija, Kipra un (pavisam nesen) Grieķija ir saņēmušas atbalstu no ESM.
Šos pagaidu mehānismus 2012. gada oktobrī aizstāja ar pastāvīgo Eiropas Stabilizā-cijas mehānismu (ESM), kas ir Eiropas aizsargmehānisma stūrakmens. ESM ir euro-zonas dalībvalstu izveidota starptautiska finanšu iestāde, kas ir galvenais instruments palīdzības sniegšanai finanšu grūtībās nonākušām eurozonas dalībvalstīm.
ESM maksimālā aizdevumspēja ir 500 miljardi EUR. Aizdevumus finansē ar ESM aiz-ņēmumiem finanšu tirgos. Līdz 60 miljardiem EUR no aizdošanas spējām var izmantot banku tiešai rekapitalizācijai.
Katru aizdevuma daļu valstij, kam piešķirta palīdzība, izmaksā tikai tad, ja tā izpilda nosacījumus ilgtspējīgu publisko finanšu atjaunošanai un ekonomikas reformēšanai, par ko iepriekš panākta vienošanās. Īstenošanu pārrauga Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka. Kad vien iespējams, tiek iesaistīts Starptautiskais Valūtas fonds.
Visas eurozonas dalībvalstis ir ESM dalībnieces. ESM galvenā mītne atrodas Luksemburgā.
atbalsta saņemšanas nosacījumiFinansiālais atbalsts vienmēr tiek piešķirts saskaņā ar stingriem nosacījumiem, par ko vienojas aizdevēji un aizņēmējvalsts. Valstīm ir jāapņemas sasniegt konkrētus mēr-ķus, kas var būt saistīti ar fiskālo korekciju (efektīvāka nodokļu iekasēšana, valdības līdzekļu ilgtspējīgāka izmantošana, publiskās pārvaldes reformēšana, publisko pakal-pojumu vai uzņēmumu privatizācija, valdības īpašumu pārdošana), ar banku sektora restrukturizāciju (rekapitalizācija, stingrāks regulējums un uzraudzība, maksātspējīgu banku glābšana un banku, kuru pastāvēšana ir apdraudēta, slēgšana) vai ar darba tir-gus reformām. Šie nosacījumi valstij, kas saņem atbalstu, palīdzēs reformēt tās eko-nomiku un atjaunot noturīgu un ilgtspējīgu izaugsmi un publisko finanšu stabilitāti.
28 KaS iR EKonoMiSKā Un MonETāRā SaViEnīBa | LV | 2017. gada oktobris
nosacījumu īstenošanas pārraudzībaEiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka, (attiecīgā gadījumā) ESM un Starptautiskais Valūtas fonds regulāri pārbauda, vai tiek ievēroti nosacījumi, par kuriem panākta vie-nošanās. Pozitīvs novērtējums ir nosacījums tam, lai saņemtu katru finansiālā atbalsta maksājumu.
Pirmie pozitīvie rezultāti jau ir iegūti. Īrija savu programmu sekmīgi noslēdza 2013. gada decembrī un atguva piekļuvi finanšu tirgiem. Spānija finanšu sektora programmu pa-beidza 2014. gada janvārī pēc tam, kad bija veikusi savu banku apjomīgu restrukturizā-ciju. Portugāle ekonomikas korekciju programmu, kas ietvēra arī reformu programmu ekonomikas izaugsmes atjaunošanai, pabeidza 2014. gada jūnijā. Kipra ekonomikas korekciju programmu pabeidza 2016. gada martā pēc tam, kad bija nostiprinājusi sava finanšu sektora stabilitāti un uzlabojusi publiskās finanses. Ekonomikas izaugsme un nodarbinātība ir atjaunojusies arī Grieķijā, kas ir vienīgā valsts, kurā programmas īste-nošana turpinās.
2017. gada oktobris | LV | KaS iR EKonoMiSKā Un MonETāRā SaViEnīBa 29
GRAFIKS – EKONOMISKĀS UN MONETĀRĀS SAVIENĪBAS NOSTIPRINĀŠANA
2009. GADSRudens Grieķija paziņo par valsts budžeta deficītu, kas sasniedzis 12,7 %
no IKP, un par parādu 113 % apjomā no IKP.
2010. GADS11. februāris ES vadītāji pauž gatavību rīkoties saistībā ar Grieķijas parādu, un šī
gatavība tiek apstiprināta martā notikušajā Eiropadomes pavasara sanāksmē. Pieaug bažas par parāda līmeni Portugālē, Īrijā un Spānijā. Euro vērtība samazinās.
23. aprīlis Grieķija pieprasa finansiālu atbalstu.
2. maijs Eurozonas vadītāji un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) vienojas par glābšanas paketi Grieķijai. Procentu likmes aizdevumiem Portugālei, Īrijai un Spānijai sasniedz dramatisku līmeni. Euro vērtība turpina samazināties.
9. maijs Ecofin padomes ministri apstiprina Eiropas glābšanas paketi 500 miljardu EUR apmērā, kas aptver Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentu (EFSI) un Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (EFSM).
18. maijs Grieķija saņem tai paredzētā aizdevuma pirmo daļu.
17. jūnijs ES vadītāji pieņem izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju “Eiropa 2020” un vienojas par Eiropas pusgadu.
12. septembris Banku uzraugi vienojas par stingrākiem kapitāla noteikumiem banku nozarei.
19. oktobris Ecofin padome pieņem stingrākus noteikumus riska ieguldījumu fondiem.
21. novembris Īrija pieprasa finansiālu atbalstu.
30 KaS iR EKonoMiSKā Un MonETāRā SaViEnīBa | LV | 2017. gada oktobris
2011. GADS1. janvāris Igaunija pievienojas eurozonai.
Janvāris Darbu uzsāk trīs uzraudzības struktūras, kuru darbība attiecas uz bankām, biržām un apdrošināšanas sabiedrībām. Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) nodrošina finanšu sistēmas makroekonomisko uzraudzību kopumā. Tiek uzsākts pirmā Eiropas pusgada process, aptverot valstu budžeta plānošanu 2012. gadā.
12. janvāris Īrija saņem tai paredzētā aizdevuma pirmo daļu.
24. un 25. marts ES vadītāji vienojas izveidot Eiropas Stabilizācijas mehānismu (ESM) un noslēgt fiskālā pakta līgumu.
7. aprīlis Portugāle pieprasa finansiālu atbalstu.
Jūnijs Portugāle saņem tai paredzētā aizdevuma pirmo daļu.
26. oktobris Europadome nolemj, ka bankām jāpalielina pamatkapitāls.
13. decembris Spēkā stājas sešu tiesību aktu kopums par ekonomikas un fiskālo koordināciju un pārvaldību ES.
2012. GADS2. februāris Eurozonas vadītāji paraksta Eiropas Stabilizācijas mehānisma
(ESM) līgumu, ar ko ievieš glābšanas mehānismus finanšu grūtībās nonākušām valstīm.
1. un 2. marts Divdesmit piecu ES valstu vadītāji paraksta fiskālā pakta līgumu (Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību EMS, LSKP).
25. jūnijs Spānija pieprasa finansiālu atbalstu.
6. septembris ECB paziņo par jaunu programmu tādu obligāciju pirkšanai, ko emitējušas eurozonas dalībvalstis, kuras saņem finansiālu atbalstu no eurozonas stabilizācijas mehānismiem.
8. oktobris ESM uzsāk darbību. Tas sniegs finansiālu atbalstu saviem dalībniekiem, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti.
23. novembris Kipra pieprasa finansiālu atbalstu.
11. decembris Spānija saņem tai paredzētā aizdevuma pirmo daļu.
2017. gada oktobris | LV | KaS iR EKonoMiSKā Un MonETāRā SaViEnīBa 31
2013. GADS1. janvāris Spēkā stājas fiskālais pakts. Tas nosaka pienākumu
25 parakstītājiem savas valsts tiesību aktos īstenot budžeta/parāda noteikumus.
13. maijs Kipra saņem tai paredzētā aizdevuma pirmo daļu.
30. maijs Spēkā stājas divu tiesību aktu kopums, ar ko eurozonā nosaka stingrāku budžeta disciplīnu un ekonomikas uzraudzību.
3. novembris Spēkā stājas regula par vienoto uzraudzības mehānismu (VUM). Ar to Eiropas Centrālajai bankai piešķir jaunas pilnvaras eurozonas banku uzraudzībā.
2014. GADS1. janvāris Latvija pievienojas eurozonai.
Spēkā stājas tiesību aktu pakete par kapitāla prasībām bankām.
15. aprīlis Tiek panākta politiska vienošanās par vienoto noregulējuma mehānismu (VNM). Mehānisms nodrošina grūtībās nonākušu banku pienācīgu noregulējumu, neizmantojot nodokļu maksātāju naudu.
4. novembris Pilnībā sāk darboties VUM.
2015. GADS1. janvāris Lietuva pievienojas eurozonai.
Spēkā stājas daļa no VNM, piemēram, jaunas Vienotās noregulējuma valdes (VNV) izveide.
18. marts Spānija atmaksā Eiropas Stabilizācijas mehānismam daļu no aizdevuma pirms noteiktā termiņa.
25. jūnijs Padome pieņem Regulu par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF).
30. jūnijs Beidzas spēkā esošā EFSI programma attiecībā uz Grieķiju.
2. jūlijs Kipra saņem aizdevuma daļu no ESM.
3. jūlijs Termiņš noguldījumu garantiju sistēmas īstenošanai valstu tiesību aktos.
8. jūlijs Grieķija pieprasa papildu ESM atbalstu.
17. jūlijs Padome pieņem īstermiņa pagaidu finansējumu Grieķijai no EFSM.
32 KaS iR EKonoMiSKā Un MonETāRā SaViEnīBa | LV | 2017. gada oktobris
14. augusts Eurogrupa vienojas par trešo Grieķijai paredzēto atbalsta programmu.
1. novembris Komisijas lēmums izveidot Eiropas Fiskālo padomi.
2016. GADS1. janvāris Izveidojot vienoto noregulējuma fondu (VNF), pilnībā sāk
darboties VNM.
17. jūnijs Padome pieņem secinājumus par ceļvedi banku savienības izveides pabeigšanai.
Politiska vienošanās par valstu produktivitātes padomju izveidi.
19. oktobris Darbu sāk Eiropas Fiskālā padome.
KĀ PASŪTĪT ES IZDEVUMUS
Bezmaksas izdevumi• Viens eksemplārs:
ar EU Bookshop starpniecību (http://bookshop.europa.eu).• Vairāk nekā viens eksemplārs vai plakāti/kartes:
Eiropas Savienības pārstāvniecībās (http://ec.europa.eu/represent_lv.htm), Eiropas Savienības delegācijās valstīs, kas nav ES dalībvalstis (http://eeas.europa.eu/delegations/index_lv.htm), ar Europe Direct dienesta starpniecību (https://europa.eu/european-union/contact_lv) vai piezvanot uz tālruņa numuru 00 800 6 7 8 9 10 11 (zvanīšana bez maksas no jebkuras vietas Eiropas Savienībā) (*).
(*) Informāciju sniedz bez maksas, tāpat arī lielākā daļa zvanu ir bezmaksas (izņemot dažus operatorus, viesnīcas vai taksofonus).
Maksas izdevumi• Ar EU Bookshop starpniecību (http://bookshop.europa.eu).
Rue de la Loi/Wetstraat 1751048 Bruxelles/BrusselBELGIQUE/BELGIËTel. +32 (0)2 281 61 11www.consilium.europa.eu
Print PDFISBN 978-92-824-6087-0 ISBN 978-92-824-6094-8doi:10.2860/164246 doi:10.2860/599640QC-04-17-545-LV-C QC-04-17-545-LV-N
