Click here to load reader
Upload
fonds-dots
View
33
Download
1
Embed Size (px)
DESCRIPTION
4. diskusija par dzīves kvalitāti Latvijā "Latvijas uzņēmējdarbības vide - batuts vai skrejceļš" - 2014. gada 27. februārisDiskusijas programma: http://ej.uz/SFLdiskusija4-programmaDiskusijas dokuments: http://ej.uz/SFLdiskusija4-dokVideo ieraksts: http://www.youtube.com/playlist?list=PLwJP9oSD0KbgdHrEa2RDKP3YHCTVJkJHH Diskusijas mērķis bija noskaidrot, cik veicinoša jaunu uzņēmumu veidošanai un esošo uzņēmumu izaugsmei ir Latvijas uzņēmējdarbības vide, un kā to ietekmē valsts makroekonomiskie rādītāji, nodokļu politika un sabiedrības attieksme. Uzņēmējdarbības gars un iniciatīvas ir Latvijas nākamā attīstības posma lielākais uzdevums un izaicinājums. Uzņēmēju pieredze, kuru dzirdēsim diskusijā, palīdzēs izdarīt secinājumus par iespējām Latvijas uzņēmējiem attīstīt savus talantus, radīt pievienoto vērtību un celt dzīves kvalitāti Latvijā.Diskusiju ciklu par dzīves kvalitāti Latvijā Sorosa fonds – Latvija uzsāka 2013.gada rudenī. Šis diskusiju cikls ir iecerēts kā sarunu platforma par aktuālajiem Latvijas attīstības jautājumiem, lai rosinātu diskusiju un izvirzītu piedāvājumus ilgtspējīgai un harmoniskai Latvijas attīstībai, iesaistot lēmumu pieņēmējus, politiķus, pilsonisko sabiedrību, uzņēmējus. Diskusijas norisinās aptuveni reizi divos mēnešos.
Citation preview
Ko GCR 2013.-2014. liecina par Latvijas uzmjiem
Krlis KrsliVentspils Augstskolas mcbu prorektors
2014.g. 27. februr
CV kopsavilkums Doktora grds informcijas zintn, Lafboro universitte (Loughborough University), Apvienot Karaliste, 1997. Maistra grds informcijas zintn, Lafboro universitte, (AK), 1992. SSE Riga pasniedzjs, bakalaura darbu konsultants (1997.-2005.), Augstk lmea vadtju maistrantras (Executive MBA) programmas direktors (2005.-2013.). Ventspils Augstskolas mcbu prorektors (2013.-). Lattelecom SIA Padomes loceklis (2002.-2013.).
GCR struktra 12 plri 1. plrs - Institcijas 2. plrs - Infrastruktra 3. plrs Makroekonomisk vide 4. plrs Veselba un pamatizgltbaEkonomika, kuru vada faktori
GCR struktra 12 plri 5. plrs Augstk izgltba un apmcbas 6. plrs Preu tirgus efektivitte 7. plrs Darba tirgus efektivitte 8. plrs Finanu tirgus attstba 9. plrs Tehnoloisk gatavba 10. plrs Tirgus lielums
Ekonomika, kuru vada efektivitte
GCR struktra 12 plri 11. plrs Biznesa attstba (sophistication) 12. plrs Inovcijas
Ekonomika, kuru vada inovcijas
12 plru ss raksturojums (I) 1. plrs institciju kvalitte, birokrtija, korupcija, caurspdgums 2. plrs infrastruktras efektivitte, transporta un sakaru tkls 3. plrs makroekonomisk vides stabilitte, konkurtspja 4. plrs veselgs darbaspks un kvalitatva pamatizgltba 5. plrs augstks izgltbas un tlkapmcbas kvalitte
12 plru ss raksturojums (II) 6. plrs preu tirgus efektivitte, veselga konkurence, rvalstu investcijas 7. plrs darba tirgus efektivitte un elastba, bezdarbs jaunieu vid 8. plrs efektvs finanu sektors, investcijas 9. plrs aktva IKT izmantoana, jaunkie IKT produkti, to lietoana 10. plrs tirgus lielums, konkurtspja
12 plru ss raksturojums (III) 11. plrs biznesa tkli, attsttas uzmumu stratijas, attstti raoanas procesi 12. plrs inovcijas jaunas tehnoloiskas un ne tehnoloiskas zinanas (prasmes, know-how), tehnoloisks inovcijas
Visi plri ir savstarpji saistti un viens otru papildinoi
Katras attstbas grupas valstis 1. grupa faktoru vadta ekonomika 38 valstis (Kamboda, Jemena, Kirgzija, Zimbabve) 2. grupa preja no 1. uz 2. posmu 20 valstis (Moldova, Venecula, Botsvna, Filipnas) 3. grupa efektivittes vadta ekonomika 31 valsts (na, Jordna, Rumnija, Ukraina) 4. grupa preja no 2. uz 3. posmu 22 valstis (le, Igaunija, Latvija, Krievija) 5. grupa inovciju vadta ekonomika 37 valstis (Kipra, Jaunzlande, Spnija, Apvienotie Emirti)
GCR metodoloija 60% - kvantitatvie dati (CSP) + 40% dati no aptaujm (uzmumu vadtji vai 5 no vadbas lmea) Uzmumu atlase pc IKP struktras (4,1% - lauksaimniecba, 21,8 rpniecba, 74,1 pakalpojumi) Viends proporcijs MVU un lielie uzmumi 50% jauni uzmumi (izvlas nejaui, pc formulas) un 50% no iepriekj gada GCR Uzmumu izlasei ldzsvaroti jatspoguo reioni
GCR anketa struktra (I) I Informcija par uzmumu II Visprjais viedoklis par savas valsts ekonomiku III Infrastruktra (7 jautjumi, vien par autoceiem) IV Inovcijas un tehnoloija V Finanu vide VI rj tirdzniecba un investcijas VII Vietj konkurence VIII Uzmumu darbba un stratija
GCR anketa struktra (II) IX Valdba un valsts institcijas X Izgltba un cilvku kapitls XI Korupcija, tika un socil atbildba XII Ceoana un trisms XIII Vide XIV Veselba
Latvija 148 valstu vid 2013./2014.g. rdtji (I) Pamatprasbas (institcijas, infrastruktra, makrovide) 40/148 Efektivittes dzinui - 41/148 (augstk izgltba 40.) Inovcijas faktori 68/148 Problemtiskie faktori biznesa attstbai valdbas birokrtija (15,7 no 30), nodoku likmes (14,3/30), piekuve finansjumam (13,9/30), nodoku regulas (10,5/30) un korupcija (10,1/30)
Latvija 148 valstu vid 2013./2014.g. rdtji (II) 1. plrs terorisma draudi uzmjdarbbai (33/148), efektva juridisk struktra strdu noregulanai (117/148) 2. plrs dzelzcea, ostu infrastruktras kvalitte (32/37 no 148), autoceu kvalitte (110/148) 3. plrs inflcija, ikgadjs % izmaias (1/148), kopjais valsts pards, % IKP (58/148) 4. plrs malrijas ietekme uz uzmjdarbbu (1/148), pamatizgltbas kvalitte (34/148), ma ilgums gados (73/148)
Latvija 148 valstu vid 2013./2014.g. rdtji (III) 5. plrs interneta piekuve skolm (27/148, matemtikas un dabaszintu izgltba 33/148, izgltbas sistmas kvalitte 68/148) 6. plrs tirdzniecbas tarifi, muita, % (4/148), darbbu skaits biznesa uzskanai (20/148), vietjs konkurences intensitte (34/148), kopj nodoku likme % (69/148) 7. plrs sievieu nodarbintba darba tirg (17/148), valsts spja talantu piesaist (112/148)
Latvija 148 valstu vid 2013./2014.g. rdtji (IV) 8. plrs juridisko tiesbu indekss (1/148), piekuves vienkrba aizdevumiem (96/148) 9. plrs mobilo sakaru platjoslas abonementi (29/148), FDI un tehnoloiju prnese (85/148) 10. plrs eksports procentuli no IKP (29/148), vietj tirgus lieluma indekss (98/148) 11. plrs vietj piegdtja kvalitte (53/148), vietj piegdtja kvantitte (114/148) 12. plrs patenti (34/148), zintnieku un inenieru pieejamba (105/148)
****************