Naukšēnunovada pašvaldības informatīvs izdevums

Mēnešraksts katram ķonietim, kārķēnietim un naukšēnietim.Reizi mēnesī bez maksas Tavā pastkastītē!

2011.gada marts (21)

Armīns Seņkāns

Daudzdzīvokļu mājai top jauns «kažoks»Laba ziemas kažoka cena var

sasniegt pat 2000 latu, un tādu var atļauties tikai retais. Ar mājas «kažokiem» ir savādāk – tas ne-pieciešams ne tik daudz skaistu-mam un pašapziņai, kā naudas taupīšanai un mājas mūža pa-garināšanai.

Dzīvokļu kooperatīvās sabied-rības projekts par daudzdzīvokļu mājas «Ievas 24» renovāciju tika atbalstīts iepriekšējā gada rudenī. Projekta kopējās izmaksas – 44 lati uz kvadrātmetru. «Kažoku šūdina» Rīgas fi rma SIA «Āboltiņš AG», kurai ir laba pieredze māju renovācijā. Mājas fasādes silti-nāšana rit pilnā sparā, vēlāk plā-nots siltināt arī jumtu un pama-tus. Dzīvokļu īpašnieki par re-zultātiem varēs spriest tikai jaunajā apkures sezonā – salīdzi-not maksu par apkuri aukstajos mēnešos pirms un pēc renovācijas.

Statistikas dati par līdz šim re-novētajām daudzdzīvokļu mājām Latvijā liecina, ka siltumenerģijas ietaupījums svārstās no 25 – 60%.

Cerēsim, ka pārējie daudz-dzīvokļu māju īpašnieki arī vē-lēsies iegādāties mājai siltu «kažoku» ar 50-60% Eiropas nau-das piemaksu un spēs atrast ri-sinājumu parādu un organiza-toriskajām problēmām. Senais tei-ciens – «kadri izšķir visu» ir bijis spēkā vienmēr, vienkārši jāatrod uzņēmīgi dzīvokļu īpašnieki. Racionāli rīkojoties, projektu var sagatavot pat trijos mēnešos, vēl divi, trīs mēneši jāgaida uz pro-jekta vērtēšanas rezultātu, un, ja projekts ir atbalstīts, tad var mek-lēt izdevīgāko kredītiestādi un būvnieku. Andrim Ziemanim ir laba pieredze sākot no idejas līdz pat projekta atskaitēm, kas jā-sniedz Latvijas investīciju un at-tīstības aģentūrai. NCvCv

Liega Puķulauka

Sociālās mājas «Aldari» pārvērtībasDomājams, ka Naukšēnu

iedzīvotāji būs jau pama-nījuši «Aldaru» mājas pār-vērtības pēdējo mēnešu lai-kā. Ēkā tiek īstenots ERAF projekts «Siltumnoturības uz-labošanas pasākumi Nauk-šēnu novada sociālajā dzī-vojamā mājā «Aldari»».

Sociālās dzīvojamās mājas statuss «Aldariem» tika pie-šķirts 2010.gada martā. Ēkā ir 8 dzīvokļi, 6 no tiem apdzīvo personas, kam ar pašvaldības lēmumu pie-šķirtas tiesības saņemt paš-valdības palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā. So-ciālie dzīvokļi tiek izīrēti uz laiku līdz 6 mēnešiem

«Aldaru» māja ir «cienīja-mos gados», būvēta 1911.ga-dā ar tā laika būvniecībai raksturīgo pamatīgumu, vē-lākos laikos, protams, pie-redzējusi dažādus remon-tus, tomēr šobrīd, pēc 100

gadu pastāvēšanas, reno-vācija atkal bija ļoti nepie-ciešama – jumta segums bija vietām caurs, spāru gali bo-jāti, skursteņi nodrupuši, krāsnis nolietojušās, koplie-tošanas virtuvēs grīdu sedza izdrupis ķieģeļu klons. Tā-pēc pašvaldība izmantoja ie-spēju piedalīties ERAF pro-jektu konkursā, lai uzlabotu ēkas siltumnoturību un līdz ar to – ēkas iedzīvotāju dzī-ves apstākļus.Ēkas renovāciju veic ap-

vienība SIA «Inova» un SIA «DV Serviss». Lai neiekavētu projekta termiņus, darbi tika uzsākti februārī un notika par spīti ilgstošajam aukstu-mam. Šajā ziņā var tikai apbrīnot būvnieku izturību, mainot jumtu temperatūrā, kas zemāka par 200 C. Tiesa, dažus darbus neparedzēti aukstie laika apstākļi tomēr spieda pārcelt uz vēlāku lai-ku.

Līdz šim ir paveikta ēkas jumta nomaiņa, bēniņu pār-seguma siltināšana, skur-steņu un daļēja krāšņu pār-mūrēšana, ieejas durvju no-maiņa, grīdas siltināšana koplietošanas telpās. Šiem darbiem sekos veco logu no-maiņa, elektroinstalāciju no-maiņa, zibensaizsardzības un ugunsdzēsības signa-lizācijas ierīkošana. Bet kad būs nokusis sniegs – pamatu pastiprināšana, jo pagājušā gadsimta sākumā celtās ēkas pamati vietām ir ieplaisā-juši.

Kaut arī renovācijas laikā jāpacieš neērtības, daži mā-jas iedzīvotāji atz īst, ka jau tagad – pēc jumta nomaiņas un bēniņu siltināšanas – tel-pās esot kļuvis siltāk.

Projekta izmaksas ir 28 963 LVL, no tiem 75 % ERAF līdzfi nansējums. NCvCv

9.aprīlī notiks tradi-cionālā Naukšēnu no-vada balvas izcīņa vo-lejbolā. Spēles noritēs Naukšēnu, Rencēnu un Kārķu sporta zālēs. Piedalīsies vīriešu un sieviešu komandas no Latvijas un Igaunijas.

Naukšēnu kultūras nams aicina apmeklēt un orga-nizē kopīgu braucienu 15.aprīlī plkst.18.30 uz Valmieras drāmas teāt-rī izrādi «Krustmāte no Brazīlijas» (Cena Ls 5,40 + ceļa izdevumi). Pieteik-ties un samaksāt iespē-jams līdz 4.aprīlim Nauk-šēnu kultūras namā, tel. 29438652.

Nākošās «NAUKŠĒNU CILVĒKVĒSTIS» iznāks 29.aprīlī

Lieldienu ticējumiKad vardes pa Lieldienām iet pāri par lielce-

ļu, tad sagaidāma lietaina vasara.Lietus pirmā Lieldienā norāda, ka līdz vasa-

ras svētkiem katra svētdiena būs lietaina.Cik rasas priekš lieldienas, tikpat rasas arī

augustā.Lieldienas rītā nedrīkst istabā uguni kurt,

lai pērkons neiespertu.Lieldienas nakti, pulksten divpadsmitos jā-

šauj ar plinti, tad būs laba vasara. Kad pāriet lieldienas, tad iesākas silts

laiks.

Naukšēnu Cilvēkvēstis Cilvēkvēstis 2011.gada marts (21)

2

Kaspars Roķis

Kā pareizi būvēt ceļu Naukšēnu novadā

Strauji tuvojas pavasaris, un aktīvāk sāksim izmantot esošo autoceļu tīklu. Daudz-viet nepieciešama ceļu rekons-trukcija un pat jaunu ceļu būvniecība. Lai to droši varētu darīt, jāievēro Latvijas Re-publikas likumdošanā ie-strādātie nosacījumi.

Māju un komersantu ceļu būvniecību, rekonstrukciju un uzturēšanu pārrauga valsts akciju sabiedrība «Lat-vijas Valsts ceļi» saskaņā ar 08.01.2008. MK noteiku-miem. Nr.10 «Kārtība, kādā tiek pārraudzīta pašvaldību ceļu, komersantu ceļu un māju ceļu būvniecība, rekon-strukcija un uzturēšana». VAS «Latvijas Valsts ceļi» veic tehnisko revīziju, sastāda re-vīzijas aktu, ierakstot tajā ziņas par ceļa īpašnieku, par komersantu, kas izpildījis autoceļu darbus, to izpildes adresi, autoceļu darbu tāmi, fi nansēšanas avotus, konsta-tētos tehnisko noteikumu, standartu un būvnoteikumu pārkāpumus un termiņu to novēršanai. Aktu izsniedz att iecīgajam māju vai komer-santa ceļa īpašniekam, ko-mersantam, kas veic autoceļu darbus, un pašvaldībai. Reizi gadā VAS «Latvijas Valsts ceļi» veic ar ikdienas uztu-rēšanu saistīto darbu pārrau-dzību. Māju vai komersanta ceļa īpašnieka pienākums ir uzrādīt nepieciešamos auto-ceļu darbu dokumentus; no-teiktajā termiņā novērst aktā norādītos pārkāpumus, kā arī saskaņā ar VAS «Latvijas Valsts ceļi» lēmumu pārtraukt autoceļu darbus.

Atbilstoši LR likumam «Par autoceļiem», lai nodrošinātu autoceļu saglabāšanu, ir aiz-liegts veikt darbības, kuru rezultātā var tikt bojāti vai iznīcināti ceļa elementi, pie-gružota, piesārņota vai aiz-sprostota ceļa braucamā daļa, nomales, ceļu zemes noda-lījuma josla utt . Uz māju ceļiem rīkot sporta sacensības, treniņus, masu pasākumus, mašīnu vai mehānismu iz-mēģinājumus drīkst tikai ar ceļa īpašnieka atļauju. Ceļu īpašniekam, ja viņš redz ap-stākļus, kas apdraud sa-tiksmes drošību vai ceļa sa-glabāšanu, nekavējoties par to jāziņo VAS «Latvijas Valsts ceļi», pašvaldības vai ceļu policijas iestādēm, kā arī jā-veic pasākumi, lai brīdinātu pārējos satiksmes dalībniekus un, ja iespējams, novērstu nevēlamos apstākļus.

Izbūvējot māju ceļu, ir jā-rēķinās, ka tā būvniecība, re-konstrukcija un uzturēšanas darbi nedrīkst traucēt ceļam blakus esošo un ceļu šķēr-sojošo melioratīvo sistēmu un būvju funkcionēšanu. Visāda veida komunikāciju izvie-tošana, pārvietošana vai re-konstrukcija ceļu zemes no-dalījuma joslā nedrīkst pa-sliktināt autoceļa drošību. Komunikācijas, kuras atrodas ceļu zemes nodalījuma joslā un nav saistītas ar ceļu lie-tošanu, jāuztur kārtībā un ceļu rekonstrukcijas gadījumā, ja to pieprasa VAS «Latvijas Valsts ceļi», to īpašniekiem jā-pārbūvē par saviem līdzek-ļiem.

Pašvaldību, komersantu un māju ceļu pievienošana valsts autoceļiem veicama saskaņā

ar 07.07.2008. MK noteiku-miem Nr.505 «Noteikumi pa pašvaldību, komersantu un māju ceļu pievienošanu valsts autoceļiem». Patvaļīga ceļu pievienošana valsts au-toceļiem ir aizliegta.

Ja transportlīdzekļi bojā, piesārņo vai piegružo ceļu, ja to svars un gabarīti neatbilst noteiktajām normām vai aiz-kavē kustību, par to jāziņo VAS «Latvijas Valsts ceļi», kas kopā ar ceļu policijas dar-biniekiem var aizturēt ceļa bojātāju, piesārņotāju vai pie-gružotāju, sastādīt admini-stratīvo pārkāpumu protoko-lu, kā arī pieprasīt aizvākt no ceļa klātnes pamestos trans-portlīdzekļus un kravas priekš-metus, kas apdraud satiksmes drošību.

Māju un komersantu ceļu īpašniekam ir pienākums sav-laicīgi veikt ceļu uzturēšanas darbus satiksmes drošības ga-rantēšanai, norobežot un no-rādīt ar ceļa zīmēm satiksmei bīstamās vietas, pētīt satiks-mes negadījumu cēloņus un veikt nepieciešamos pasāku-mus to novēršanai. Gadīju-mos, kad ceļu izmanto satiks-mei uz servitūta pamata, ceļa uzturēšanas pienākums ir servitūta lietotājam.

Ja vēlaties izbūvēt jaunu ceļu, tas nav tik vienkārši, kā saaicināt strādniekus ar lāp-stām, atsaukt greideri un pēc nedēļas braukt ar Pobedu vai Lexus pie kaimiņa. Māju ceļu būvniecība (rekonstrukcija) vei-cama saskaņā ar projektu, kas izstrādājams un saskaņojams būvnoteikumos un būvnor-matīvos paredzētajā kārtībā. Izgatavotā tehniskā doku-mentācija tiek pakļauta valsts ekspertīzei. Turklāt autoceļa īpašniekam ir jārēķinās ar to, ka ceļam tiek noteikta ceļu zemes nodalījuma josla. Valsts, pašvaldību un komer-santu autoceļu ceļu zemes nodalījuma joslas minimālais platums no autoceļa ass uz katru pusi ir:1) 25 metri — divu brauktuv-

ju autoceļam ar sadalošo joslu līdz 10 metriem;

2) 15,5 metri — vienas brauk-tuves autoceļam ar klātnes platumu no 12,5 metriem līdz 20 metriem;

3) 13,5 metri — vienas brauk-tuves autoceļam ar klātnes platumu no 10,5 metriem līdz 12 metriem;

4) 11 metru — vienas brauk-tuves autoceļam ar klātnes platumu no 8,5 metriem līdz 10 metriem;

5) 9,5 metri — vienas brauk-tuves autoceļam ar klātnes platumu līdz 8 metriem.

Māju ceļiem zemes noda-lījuma josla ir ceļa zemes klātnes platumā.

Uzņēmumi, organizācijas un fi ziskās personas, kas nodarījuši kaitējumu auto-ceļam, ceļu inženierbūvēm, tos bojājot, iznīcinot, atlīdzina ceļa īpašniekam, t. sk., fi -ziskajām personām nodarītos materiālos zaudējumus.

Juridiskās un fi ziskās perso-nas, kas veikušas patvaļīgu būvniecību ceļu zemes no-dalījuma joslā vai citus pret-tiesiskus darbus tajā, pēc autoceļa īpašnieka vai tā piln-varotas personas pieprasījuma nodrošina uzcelto būvju no-jaukšanu un ceļu zemes no-dalījuma joslas sakārtošanu, att iecīgos izdevumus sedzot no saviem līdzekļiem. NCvCv

LAD informācija lauksaimniekiemLauku atbalsta dienests (LAD) informē, ka

atbalsta pretendenti, kuri apsaimnieko lauk-saimniecībā izmantojamo zemi (LIZ) un ir re-ģistrējušies kā LAD Elektroniskās pieteik-šanās sistēmas (EPS) lietotāji, no šī gada 22.marta, var pieteikties platību maksāju-miem 2011.gadam, izmantojot EPS. Tā galve-nās priekšrocības Platību maksājumu iesnie-guma sagatavošanā ir iespēja taupīt laiku un izvairīties no neprecizitātēm tā aizpildīšanā. Pie tam EPS lietotāji var izmantot arī citas šīs sistēmas priekšrocības, piemēram, sekot līdzi iesnieguma administrēšanas virzībai, redzēt kārtējā un iepriekšējo gadu izmaksāto atbal-stu, kā arī izmantot sadaļas «Bezakcīzes deg-viela lauksaimniekiem» un «Projektveidīgie pasākumi», ja tās saistītas ar EPS lietotāja ak-tivitātēm.

Lai kļūtu par EPS lietotāju, jābūt reģistrē-tam LAD klientu reģistrā, jāizveido personīgā e-pasta adrese un jānoslēdz līgums «Par Lau-ku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikša-nās sistēmas pakalpojumu izmantošanu».

Līgums pieejams LAD interneta mājas la-pas www.lad.gov.lv sadaļā «Elektroniskā pie-teikšanās sistēma / Kā kļūt par EPS lietotāju».

Tiem, kuri vēl nav reģistrējušies par EDS lietotājiem, platību maksājumu iesniegumus LAD varēs saņemt no 4.aprīļa un sākt iesniegt LADā no 11.aprīļa līdz 16.maijam. Visi, kas vēlas, lai atved platību maksājumu pieteiku-mus, zvaniet lauku att īstības speciālistei un nosauciet LAD klienta numuru. Pieteikumus var saņemt visu aprīļa mēnesi.

1.martā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabine-ta (MK) noteikumus «Grozījumi Ministru ka-bineta 2010.gada 23.marta noteikumos Nr.295 «Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības lauku att īstības atbalsta piešķiršanu, adminis-trēšanu un uzraudzību vides un lauku aina-vas uzlabošanai»», kas arī turpmāk nodroši-nās iespēju lauksaimniekiem saņemt valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu par lauk-saimniecībā izmantojamās zemes apsaimnie-košanu, gan arī saimnieciskās darbības iero-bežojumiem Natura 2000 teritorijās, tai skaitā par meža zemes apsaimniekošanas ierobežo-jumiem. Grozījumi paredz, ka turpmāk, ne ti-kai apakšpasākumos «Bioloģiskās lauksaim-niecības att īstībā» (BLA) vai «Integrētās dārz-kopības ieviešanā un veicināšanā» (IDIV), bet arī piesakoties uz atbalstu apakšpasākumos «Bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai zālā-jos» (BDUZ) vai «Rugāju laukam ziemas pe-riodā» (RLZP), atbalsta pretendentam ir jāiz-veido un jāuztur lauku vēsture par katru at-balstt iesīgo saimniecības lauku. Ja atbalsta pretendents nebūs izveidojis un nepildīs lau-ku vēsturi, tam tiks piemērota sankcija – at-balsta summas samazinājums kārtējā gadā par 1%.

Tāpat noteikumi paredz, ka atsevišķos ag-rovides maksājumu apakšpasākumos, sākot ar 2011.gadu, atbalstam var pieteikt arī to lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kura nav bijusi labā lauksaimniecības stāvoklī 2003.ga-da 30.jūnijā un par kuru nav tiesības saņemt vienoto platības maksājumu, bet šobrīd tā ir labā lauksaimniecības stāvoklī un tiek izman-tota lauksaimniecībā, kā arī produkcijas iegū-šanā. Lai šādas platības pieteiktu atbalstam, līdz kārtējā gada 1.maijam atbalsta preten-dentam ir personiski jāiesniedz Lauku atbal-sta dienesta (LAD) Reģionālajā lauksaimnie-cības pārvaldē (RLP) iesniegums par lauk-saimniecībā izmantojamās zemes kartes pre-cizēšanu un karti. Noteikumi arī paredz, kādi nosacījumi ir jāizpilda katrā no atbalsta vei-

diem, lai pretendents varētu uzņemties jau-nas piecu gadu saistības 2011.gadā. Tāpat ir noteikti jauni kritēriji att iecībā uz atbalsta sa-ņemšanu pasākumā «Maksājumi lauksaim-niekiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem teritorijās, kas nav kalnu teritorijas» (MLA). Gadījumos, ja atbalsta pretendents vēlas sa-ņemt atbalstu par pastāvīgajām pļavām un ganībām vai aramzemē sētiem ilggadīgajiem zālājiem vai nektāraugiem un, ja viņš ir biško-pis, kuram nav citi lauksaimniecības dzīvnie-ki, kā tikai bites, tad atbalsta pretendentam līdz kārtējā gada 1.jūlijam ir reģistrējas Pārti-kas un veterinārā dienesta (PVD) uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā kā biškopības produktu primārajam ražotājam vai medus iepakošanas uzņēmumam. Tāpat atbalsta pre-tendentam jānodrošina vismaz viena bišu sai-me uz trim hektāriem atbalstt iesīgās platības, kā arī jānodrošina, lai bišu saimju skaits ir ne-mainīgs laika posmā no kārtējā gada 15.maija līdz 30.septembrim atbilstoši Lauksaimniecī-bas datu centra (LDC) datiem pēc stāvokļa saimniecībā kārtējā gada 1.jūlijā. Līdzīga pra-sība par minimālo bišu saimju skaitu ir jāievē-ro, piesakoties arī uz agrovides apakšpasāku-mu BLA.

1.martā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumus Nr.173 «Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības at-balsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shē-mās», kas aizstās šobrīd spēkā esošos Minis-tru kabineta (MK) 2007.gada 17aprīļa notei-kumus Nr.269 «Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauk-saimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros».

Jaunie noteikumi paredz kārtību jaunajam atdalītajam papildu valsts tiešajam maksāju-mam (PVTM) par liellopiem, sākot no 2011.gada. Šobrīd Latvijā atdalīto PVTM par no-kautiem vai eksportētiem liellopiem maksā par liellopu skaitu jeb 2006. gada references dzīvniekiem. Zemkopības ministrija ir kon-sultējusies ar Eiropas Komisiju par iespēju uzlabot situāciju liellopu nozarē un vienoju-sies, ka atdalītais PVTM par nokautiem vai eksportētiem liellopiem no 2011.gada tiks aizstāts ar jaunu atdalītā PVTM shēmu liel-lopu sektorā.

Sākot ar šo gadu, lauksaimnieki, kas no-darbojas ar kaņepju audzēšanu, arī varēs pretendēt uz vienoto platības maksājumu (VPM). Tā kā VPM atbalstu par kaņepju platī-bām var saņemt tikai, ja kaņepju audzēšanā izmanto sertifi cētas kaņepju sēklas un audzē-tajās kaņepēs tetrahidrokanabinola (THC) sa-turs nepārsniedz 0,2%, tad uz VPM varēs pre-tendēt tie lauksaimnieki, kas piedalās kaņep-ju THC monitoringā, bet par dalību būs jāveic ikgadēju dalības maksu saskaņā ar Valsts au-gu aizsardzības dienesta (VAAD) sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.

2011. adā, pretendējot uz atbalstu, lauk-saimniekam arī jāņem vērā, ka noteikumos ir precizēta redakcija dažiem spēkā esošiem la-ba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacī-jumiem, piemēram, lauksaimniecībā izman-tojamās zemes apstrādi būs jāveic ar augsnes mitruma režīmam atbilstošu lauksaimniecī-bas tehniku, nodrošinot, ka lauksaimniecības tehnikas riepu dziļums nepārsniedz 30 cm un to nospiedumu garums vienlaidus nepār-sniedz 40 metru. Tāpat ir aizliegta rugaines vai sausās zāles dedzināšana uz lauka. Papil-dus informācija: htt p://www.likumi.lv/doc.php?id=207288 htt p://www.vestnesis.lv/in-dex.php?menu=doc&id=227324&laidiens_id=10032 NCvCv

Lauku atbalsta dienests izsludina atklāta konkursa projektu iesniegumu pieņemšanu Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku att īstībai (ELFLA) un Lauku att īstības programmas (LAP) pasākumam «Atbalsts uzņēmuma radīšanai un att īstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)» saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 9.februāra noteikumiem Nr.132 «Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam «Atbalsts uzņēmumu radīšanai un att īstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)»». Projektu iesniegu-mu pieņemšana 7.kārtai pasākumā «Atbalsts uzņēmuma radīšanai un att īstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)»» notiks no 2011.gada 26.aprīļa līdz 2011.gada 27.maijam ar kopējo pieejamo publisko fi nansējumu:

• aktivitātei, kas saistīta ar kurināmā ražošanu no lauksaimniecības un mežsaim-

niecības produktiem 2 000 000 LVL apmērā; • pārējām aktivitātēm 8 000 000 LVL ap-

mērā. Pasākuma projektu īstenošanas beigu da-

tums, ja tiek veiktas investīcijas ražošanas pamatlīdzekļu iegādei, ir viens gads, ja tiek veikta būvniecība un rekonstrukcija – divi gadi no Lauku atbalsta dienesta lēmuma pieņemšanas par projektu iesniegumu ap-stiprināšanu.

Projektu iesniegumi jāiesniedz Lauku at-balsta dienesta reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs vai centrālā aparāta Klientu ap-kalpošanas daļā (308.kab.). Projekta iesnie-guma veidlapa un metodiskie norādījumi tās aizpildīšanai ir atrodami mājaslapā www.lad.gov.lv, sadaļā «ES atbalsts / Lauku att īs-tības programmas pasākumi». Centrālā apa-rāta un reģionālo lauksaimniecības pārvalžu adreses ir uzrādītas mājaslapā www.lad.gov.lv.

Informāciju sagatavoja lauku att īstības spe-ciāliste Naukšēnu novadā Antra Krievāne, tel. 29497504. NCvCv

3

2011.gada marts (21) Naukšēnu Cilvēkvēstis Cilvēkvēstis

Domes sēdēs

• Apstiprināja saistošos noteikumus Nr.2 «Grozījumi 2009.gada 1.decembra saistošajos noteikumos Nr.10 «Par sociālās palīdzības pabalstiem Naukšēnu novada pašvaldībā»». Saistošie noteikumi nosūtīti Vides reģionālās att īstības un pašvaldību lietu ministrijai atz inu-ma sniegšanai, tie stāsies spēkā pēc publicēša-nas informatīvajā izdevumā «Naukšēnu Cil-vēkvēstis».• Apstiprināja nekustamā īpašuma speciālistu Kasparu Roķi par atbildīgo personu par Naukšēnu novada att īstības programmas 2012. – 2018.gadam izstrādi, izveidoja vadības komi-siju (J.Zuments, L.Puķulauka, K.Roķis) att īstī-bas programmas izstrādes uzraudzībai un kon-trolei un izveidoja darba grupu (K.Roķis, E.Tenters, A.Krievāne, A.Stiere, V.Berkolde, D.Ozols, A.Dulbergs, I.Kamzols, D.Kiresārs, M.Krastiņa, A.Ozoliņš).• Nolēma lūgt izvērtēt un dot atļauju aiz-ņēmuma Ls 35 850 ņemšanai no Valsts kases projekta «Apkārtnes labiekārtošana pie Nauk-šēnu novada sporta halles» realizācijai.• Apstiprināja malkas cenu Ls 15.50 pie katlu mājas – iedzīvotājiem, piegādājot malku ap-kurei.• Atļāva SIA «Lejasķērzēni» ražot vīnu, rau-dzētos dzērienus un pārējos alkoholiskos dzērienus no savā īpašumā esošajos dārzos un dravās iegūtajiem produktiem un savvaļā augošiem augiem.• Atbalstīja Rūjienas mežu īpašnieku biedrības izstrādātā projekta «Zivju audzēšanai labvēlīgas vides un vietējiem iedzīvotājiem pieejamu makšķerēšanas un atpūtas vietu izvietošana Eriņu dīķa teritorijā» iesniegšanu ESZF ak-tivitātē, projekta atbalstīšanas gadījumā pare-dzot līdzfi nansējumu Ls 1000.• Nolēma slēgt nomas līgumu ar Rūjienas meža īpašnieku biedrību par pašvaldības īpašuma Ķoņu pagasta «Bangas» daļas iznomāšanu.• Nolēma slēgt nomas līgumu ar SIA «Delta Zaļā Enerģija» par pašvaldības zemes lietoju-ma Naukšēnu pagasta «Kūtiņplacis» daļas iznomāšanu.• Nolēma slēgt nomas līgumus par zemes īpašuma Naukšēnu pagasta «Pirmsdārznieki» un Ķoņu pagasta «Vizuļi» un «Ceļtekas» iz-nomāšanu.• Nolēma lauzt līgumu par zemes lietojuma Naukšēnu pagasta «Ausekļi» iznomāšanu.• Atļāva veikt saimniecības ēkas rekonstrukci-jas darbus īpašumos Naukšēnu pagasta «Up-maļos» un «Gāgaros», meliorācijas sistēmas re-konstrukciju īpašumos Ķoņu pagasta «Māl-kalnos» un «Eglainēs».• Nolēma veikt nekustamā īpašuma nodokļa pārrēķinu par Naukšēnu pagasta «Senči» zemi, ņemot vērā uz tā esošo apgrūtinājumu.• Atļāva domes priekšsēdētājam J.Zumentam doties komandējumā uz Spāniju no 2011.gada 16. – 19.martam Vidzemes plānošanas reģiona Att īstības padomes sastāvā.

Ar domes sēžu lēmumu pilnu tekstu var iepazīties Naukšēnu novada pašvaldībā un mājas lapā www.naukseni.lv.

Nākošā novada domes sēde 13.aprīlī. NCvCv

Naukšēnu novada domes sēdē 2011.gada 9.martā

VSIA «Sertifi kācijas un testēšanas centrs» 100 gadu un V/A «Valsts tehnikās uzraudzības aģentūras» 50 gadu ietvaros tiek organizēts jubilejas pasākums «Lauksaimnieku un teh-nikas svētki Priekuļos». Pasākuma laikā tiek organizēts gadatirgus, kas stilistiski ataino vēsturisko tematiku (20 gs. sākums), att iecīgi atlasot tirgū piedāvāto produkciju, lai tā at-bilstu atainotajam laika posmam. Kā jau lauku gadatirgū paralēli notiks jautras iz-darības, sacensības un rotaļas.

Dalībnieki. Tirgoties aicināti lauksaimnie-ki un amatnieki ar savu produkciju.

Pasākuma norises laiks. 3. –4.jūnijs.Stilistika. Gadatirgus ieturēts 20 gs. div-

desmito gadu stilistikā, tāpēc tirgotājiem, kas piedalās gadatirgū, tiek lūgts, gan savas produkcijas noformējumu, gan arī pārdevēju apģērbu pieskaņot šai stilistikai.

Pieteikšanās. Lai pieteiktos dalībai ga-datirgū, zvaniet – 27839729 (Zane) vai sūtiet pieteikumu: zane.rubika@stc.lv, norādot preču piedāvājumu. Pieteikšanās līdz 10.maijam.

Uz tikšanos «Lauksaimnieku un tehni-kas svētkos Priekuļos»!

Ņina Krastiņa

Kā dzīvot tīrā un sakoptā vidē?Viena no izglītotas un kul-

turālas sabiedrības pazīmēm ir rūpes par tīru un sakoptu vidi. Kopš Latvijas brīvvalsts pirmsā-kumiem notiek konsekvents un neatlaidīgs sabiedrības izglītoša-nas darbs, ko veic masu saziņas lī-dzekļi, kā arī att iecīgās orga-nizācijas, kas savāc, šķiro un pārstrādā gan sadzīves, gan rūp-nieciskos atkritumus. Arī Nauk-šēnu novads nav nekāds iz-ņēmums. 2009.gada 11.novembrī ar Naukšēnu novada domes sēdes lēmumu tika apstiprināti «Saistošie noteikumi nr. 6» par sadzīves at-kritumu apsaimniekošanu. Šo no-teikumu mērķis ir nodrošināt pašvaldības autonomās funkcijas – atkritumu apsaimniekošanas or-ganizēšana pašvaldības iedzīvo-tāju interesēs, izpildi kā arī noteikt atkritumu apsaimniekošanas kār-tību. Visa Naukšēnu novada ad-ministratīvā teritorija veido vienu sadzīves atkritumu apsaimnieko-šanas zonu, kuru apkalpo ZAAO – mūsdienīgs uzņēmums, kas strā-

dā ar jaunākajām tehnoloģijām, ir draudzīgs klientiem, ar izaugsmes perspektīvām. Šī organizācija at-kritumus savāc, šķiro un pārstrādā. Kādi ir mūsu – atkritumu radītāju pienākumi? Nekustamā īpašuma lietotāja, valdītāja, īpašnieka vai apsaimniekotāja pienākumos ie-tilpst slēgt līgumus par katrā nekustamajā īpašumā radīto sa-dzīves atkritumu apsaimniekoša-nu ar atkritumu apsaimniekotāju, nodrošinot regulāru atkritumu izvešanu, ņemot vērā īpašumā radīto atkritumu daudzumu. Ar sadzīves atkritumu apsaimnie-košanas noteikumiem detalizētāk var iepazīties www.naukseni.lv (saistošie noteikumi). Ar šī raksta palīdzību gribam lūgt iedzīvotājus nopietni padomāt par to, kur liekam savus atkritumus, vai ne-piegružojam pagalmus, grāvjus, apkārtējās ūdenstilpnes un me-žus.

Ja Naukšēnu novada centrā un biežāk apdzīvotās vietās šī lieta ir sakārtota, tad lauku viensētās daudzviet šis jautājums prasa ri-

sinājumu. Mūsdienu iepakojamais materiāls pārsvarā ir no plastma-sas, kura nesadalās gadiem. Vai mūsu bērni būs priecīgi par šādu kultūras mantojumu? Lai šīs vēs-turiskās pseidovērtības nepār-plu-dinātu mūsu zaļo novadu, aicinu iedzīvotājus sadarboties ar Nauk-šēnu novada atkritumu apsai-m-niekotāju, izvēlēties sev izde-vīgāko atkritumu savākšanas un nodošanas veidu. Tuvākajos mē-nešos kopā ar ZAAO atbildī-gajiem darbiniekiem plānojam veikt nelielas pārbaudes ar mērķi noskaidrot, kuri nekustamo īpa-šumu lietotāji, valdītāji un īpa-šnieki godprātīgi izturas pret pienākumiem uzturēt tīru un sa-koptu vidi, un precizēt to personu loku, kam šī lieta ir vienaldzīga. Informācija www.naukseni.lv, www.zaao, uz Jums interesējo-šiem jautājumiem vienmēr laipni atbildēs novada saimniecības va-dītāja Ņina Krastiņa mob. tel. 28697796, kā arī ŠASDV Ginta Gailuma mob.tel. – 26132288. NCvCv

Daudzi Rūjienas un Naukšēnu novada iedzīvotāji noteikti ir ie-vērojuši, ka Rūjienā, Ternejas ielā 12 ir izveidots un tiek uzturēts EKO laukums. Rūjienā, Brīvības ielā 7, Liepu ielā 8 un 11, Pentes ielā 2a, Viestura ielā 13, Rīgas ielā 17 un 61 ir uzstādīti konteineri šķirotu atkritumu savākšanai, bet Brīvības ielā 5, Rīgas ielā 30, 42 un 57, Raiņa ielā 10, Lāčplēša ielā 23, Valdemāra 23a,9, Skolas ielā 6 un Jeru pagastā, Endzelē laukumā pie veikala un Naukšēnos pie mājas «Zvejnieki» ir uzstādīti PET dzē-rienu pudeļu uzkrāšanas kontein-eri, kurus SIA «Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas or-ganizācija»(ZAAO) iztukšo bez maksas. Gan EKO punkts, gan EKO laukums ir vietas, kas pa-redzētas šķirotu atkritumu sa-vākšanai un uzglabāšanai. Šeit ik-viens iedzīvotājs kā arī juridiska persona, bez maksas var atvest un salikt konteineros tos atkritumu veidus, kurus var nodot tālāk pārstrādāt jaunās izejvielās vai jaunos produktos. ZAAO Zie-meļvidzemē ir izveidojis atkritu-mu apsaimniekošanas sistēmu, kurā ir noteikts, kādi atkritumu veidi kādos konteineros ir jāliek. Tā piemēram, vienā konteinerā kopā varam likt tādus šķirotos at-kritumus kā papīrs, polietilēns, PET dzērienu pudeles un metāls. Vienā konteinerā tos liek, jo šie at-kritumi, kopā sajaucoties, viens otru nesabojā un tie tāpat ir jāpāršķiro. Tādā veidā apsaim-niekotājs ietaupa degvielas resur-

sus, ieguldāmās investīcijas un lai-ku, kas būtu jāpatērē, katru atkri-tumu veidu savācot atsevišķi un tālāk vedot pāršķirošanai uz šķirošanas līniju poligona «Daibe» teritorijā, Pārgaujas novadā. Sva-rīgi ir zināt, ka pudeļu un burku stiklu jāšķiro un jāliek vienā konteinerā, bet logu stiklu jāved uz EKO laukumiem un jāliek atsevišķā konteinerā.

Lai nerastos pārpratumi un nepatīkamas situācijas ne ZAAO darbiniekiem, ne arī pašiem ie-dzīvotājiem, ZAAO atgādina, kā pareizi jāsašķiro atkritumi EKO punktā un EKO laukumā izvieto-tajos konteineros:

Konteiners pudeļu stiklam: drīkst mest kopā pudeles un bur-kas. Stikls nav jāšķiro pa krāsām, bet tam ir jābūt tīram, bez pārtikas atlikumiem. Pirms izmešanas kon-teinerā burkām jānoņem vāciņi, bet nav jātīra nost etiķetes, folija , kā arī metāla gredzeni un korķi var palikt.

Pudeļu stikla konteinerā NE-DRĪKST mest fajansa, porcelāna traukus, spoguļus, lampu kupo-lus, keramikas izstrādājumus (bal-zāma pudeles), automašīnu, pa-kešu logu un logu stiklu.

Konteiners logu stiklam: stik-lam jābūt tīram, bez citu materiālu (metāls, koks, logu tepe) piejauku-miem.

Konteinerā logu stiklam NE-DRĪKST mest fajansa, porcelāna traukus, spoguļstiklu, automašīnu un pakešu logu stiklu, keramikas izstrādājumus, pudeļu, burku stiklu. Šie atkritumi ir jāmet savā

sadzīves atkritumu konteinerā.Konteiners makulatūrai, PET

pudelēm, polietilēnam, metālam: drīkst mest avīzes, grāmatas, žur-nālus, kartona iepakojumu, piena, sulu, kefīra paku iepakojumu, visa veida un krāsu izlietotas plast-masas pārtikas, dzērienu pudeles un polietilēna plēves, sadzīves ķīmijas un kosmētikas izlietoto iepakojumu, tam ir jābūt tīram, bez organisku materiālu (ēdiena atlikumi, eļļas u.c.) piejauku-miem.

Pirms ievietošanas konteinerā kartona kastes un PET pudeles ir jāsaplacina.

NEDRĪKST mest vienreizējās lietošanas papīra un plastmasas traukus, papīra dvieļus, folija papīrus, līmpapīrus, plēves, kas izmantotas skābbarības sagatavo-šanai, putuplastu, krējuma, mar-garīna trauciņus, pamperus, un citus polistirola izstrādājumus, kā arī jebkurus citus cietās plastma-sas izstrādājumus.

Atsevišķi konteineri sadzīves bīstamiem atkritumiem: akumu-latoriem, baterijām, luminiscentām lampām.

NEDRĪKST mest mehāniski bojātas lampas un nekādas ķī-miskas vielas (pesticīdi, mine-rālmēsli, eļļas, u.c. nezināmas iz-celsmes šķidrumi).

Konteiners sadzīves elektris-kiem un elektroniskiem atkritu-miem jeb nolietotai sadzīves elek-trotehnikai – tie ir televizori, ra-dio, datori, ledusskapji, veļas ma-šīnas u.tml. Elektrotehnika NE-DRĪKST būt izjaukta. NCvCv

Kā pareizi šķirot?

Sveicam apaļajās jubilejās ĶOŅOS!

Lai ir kāda zeltaina kļava arvien, Kam galotnē sirdi Tu rudeņos sien,Un pāri takām kad sniegpārslas krīt, Lai ir kāda roze, kas dvēselē mīt.Aija Pavlova – 50Aivars Kaucis – 55Māris Rušiņš – 55Osvalds Praudiņš – 60Juris Ozols – 60Rasma Ape – 70Edmunds Zariņš – 70Milda Leikarte – 80Zelma Londe - 85

Pasākumi aprīlī ĶOŅOS12.aprīlī plkst. 16.00

Kosmonautikas dienai veltīta pārruna «Kosmonautikas pirmsākumi. Suņi kosmosā» Ķoņu bibliotēkā.

***25.aprīlī plkst. 12.00

Lieldienu zaķis aicina uz Lieldienu svinēšanu

Ķoņu pagastmājā.***

29.aprīlī plkst.16.00 Pārruna – konkurss «Mēs dzīvojam

Eiropas Savienībā» Ķoņu bibliotēkā.***

30.aprīlī Lielā talka. Pulcēšanās plkst.9.00 pie Ķoņu

pagastmājas.

Divpadsmito Žetonvakars12.klase. Svarīgs un atbil-

dības pilns gads katram 12.klases skolēnam, sākot ar pirmklasnieku ievešanu skolas saimē 1.septembrī, beidzot ar eksāmeniem un izlaidu-mu. Un pa vidu – Žetonvakars. Sko-lēni saņem skolas žetonu, kas ir skolas piederības zīme. Vakars at-šķiras no citiem skolas vakariem ar skaistu teātra izrādi.

Pirmais, kas jāizdara – jāizvēlas luga, kuru spēlēt. «Lugu izvēlēties bija grūti, jo gribējām, lai katram ir loma, un gribējām interesantu ko-mēdiju, kuras sižets kaut kādā vei-dā sasaucas ar mūsdienām,» saka 12.klases skolniece Ieva. Uz jautā-jumu, kā skolēni sadalīja lomas, Ieva atbildēja :«Lomas dalījām it kā citiem, jo mūsu klasē katram bija savs viedoklis par to, kuram kuru lomu jāspēlē, bet pārsvarā izvēlējā-mies paši ar konkursu palīdzību. Tas viss notika salīdzinoši mierīgā ceļā.» Brīnišķīgā kārtā klases au-dzinātāja Līga Ziemane ir latviešu valodas skolotāja, kuras sirdslieta ir teātris. Viņas atbalsts un spēja

pielāgot tekstus lieti noderēja. Dažiem 12.klases skolēniem uz-

devām jautājumu, ar ko viņiem saistās Žetonvakars, un viņi atbil-dēja, ka galvenokārt ar Žetona sa-ņemšanu un teātra izrādi. Visi skolēni piekrita, ka darbs pie ie-studējuma ir bijis smags un pasā-kuma plānošana, tērpu un rekvi-zītu sagādāšana prasījušas lielu atbildību. Divpadsmitie atklāj, ka tas ir pasākums, kas notiek reizi mūžā, un ka tas ir patīkamu emo-ciju, prieka un reizēm arī asaru pilns notikums. Mēģinājumi bija gari un nogurdinoši, bet tajā pašā laikā jautri un interesanti, kuros atklājās klasesbiedru raksturi un spējas. Kā katru gadu gatavošanās pasākumam un Žetonvakara no-rise satuvināja klasesbiedrus.

Ar panākumiem tika nospēlēta J.Akuratera luga «Bezdarbnieki». Žetons rotā svārku atloku, bet galvā rosās domas par nākošo lielo pārbaudījumu – valsts pārbaudes darbiem. Novēlu tos nokārtot tik-pat spoži, kā izspēlēt lugas varoņu piedzīvojumus uz skatuves. NCvCv

Janete, 11.klases skolniece

Kas not iek Naukšēnu novada vidusskolāGaidot pavasari, Naukšēnu no-

vada vidusskolai darba pilnas rokas. 18.martā Vidzemes zonas skolu pū-tēju orķestri Smiltenē rādīja savu prasmi orķestra skaņdarbu izpildē un defi lē programmā. Lai gan pro-gramma bija sarežģīta, Naukšēnu novada vidusskola orķestra skaņ-darbu izpildījumā «C» grupā ieguva 2.pakāpes diplomu, par ko prieks diriģentam Gvido Brenčevam un, protams, visam orķestra sastāvam.

Šajā pašā laikā Naukšēnu skola gaidīja ciemiņus no Ērģemes, Kār-ķiem, Jeriem un Ķoņiem. Skola pa-rādīja savas telpas, specializēto da-bas mācības kabinetu, skolēni paēda pusdienas un tikās ar naukšēniešu 9.klases skolēniem. Šī iepazīšanās ar skolu un skolēniem mudinās jauniešus no citām skolām izvēlēties savu nākamo mācību iestādi, un varbūt tā varētu būt Naukšēnu no-vada vidusskola.

Līdz ar 5.martu pagājis skolas že-tonu vakars, skaistākais pasākums skolas pasākumu klāstā. Skatoties izradi «Bezdarbinieki», savus div-padsmitos ieraudzījām pavisam citādus kā ikdienā – brīvus un at-raisītus, ar labām aktieriskām dotī-bām. Izrādes iestudējums bija arī projektu nedēļas 12.klases projekta galarezultāts, ko varēja baudīt visa skola un apkārtējā sabiedrība.

Taču projektu nedēļas noslēgu-mā ne visas klases varēja parādīt projekta galarezultātu. 8.klases skolēni bija apņēmušies fi lmēt sko-las ikdienu un darbību projekta nedēļā, bet jaunās tehnoloģijas, lai gan šķietami vieglas un ērtas, ir to-mēr pietiekami sarežģītas, lai iz-veidotu fi lmu, par ko pārliecinājās skolēni. Lai gan fi lma netapa, sko-lēni saprata, kā tas darāms, un mā-cās jau arī no kļūdām.

Skaistu, tamborējumos veidotu, 6.klases meitenes bija izveidojušas

kaķa fi gūru par godu kaķa gadam, bet puiši bija izgatavojuši svečturi 9 svecēm. Šie dekori noderēs skolas telpu noformēšanai. Projektu ne-dēļas laikā čakli strādāja sākum-skolas skolēni. 4.klases skolēni iesaistījās makulatūras vākšanas kampaņā un cer vēl šo darbu tur-pināt. 3.klases skolēni izgatavoja rotaļlietas pirmsskolas skolēniem. Rotaļlietas ir videi draudzīgas, jo gatavotas no koka.

Projekta nedēļā skolēni varēja parādīt savas prasmes strādāt ko-mandā, intervēt un savāktos ma-teriālus apkopot, kā to darīja 11.klases skolēni, veidojot skolas avīzīti «Lapelīte».

Pašreiz skolēni ir brīvdienās un atpūšas, lai pēc tam turpinātu dar-bu, un pirmais pasākums pēc brīvdienām 1.aprīlī būs tikšanās ar skolas absolventiem, lai dalītos pieredzē par pavadīto skolas laku un studijām tagad. NCvCv

Ingrīda Bērziņa

Ķoņu, Kārķu un Ērģemes 9.klases skolēni Naukšēnos 11.martā

3.klases skolēni izgatavoja rotaļlietas pirmsskolas skolēniemRotaļlietas ir videi draudzīgas, jo gatavotas no koka

4

Gandrīz katra cilvēka iemīļotais pavasara mēnesis – marts, ir klāt. Arī mūsu, Naukšēnu novada vidusskolā, šis ir gaidīts mēnesis, jo savas dzim-šanas dienas svin vairāki kolēģi. Šķiet, kas tur īpašs – dzimšanas die-nas taču ir katram. Jā, patiesi, taču reizēm tās ir īpašas.

Marts ir nozīmīgs mēnesis arī mūsu skolotājam Ivaram Ansonam, jo var svinēt ne tikai savu vārda dienu 1.mar-tā, bet arī dzimšanas dienu, kas šo-reiz ir īpaša un liek atskatīties uz dzī-vi, kas, kā jau skolotājam, saistīta ar skolu.

Zinātkāre jau no bērnības ir bijusi skolotāja raksturīgākā īpašība, un tā ļāvusi viņam kļūt par tādu cilvēku, kāds viņš ir – gudrs, radošs un sa-protošs pedagogs, atsaucīgs kolēģis un vienkārši interesants sarunu biedrs.

Aizsākums alkām pēc zināšanām ir meklējams jau bērnībā, kad viņš, vēl sešgadīgs bērns būdams, tikai intere-ses vadīts, gandrīz patstāvīgi iemā-cījies lasīt un, skolā nonācis, jau bija izlasījis kaudzi grāmatu. Šķiet, tad arī likti pamati skolotāja labajai valodas izjūtai, kam nenoliedzami ir liela no-zīme, kaut skolotāja aicinājums ir bi-jis pavisam cits - fi zika.

Mācības skolā vedās viegli, taču pa-matskolas gados īpaši ieinteresējusi matemātika, ķīmija un fi zika. Nez vai mūsdienu skolēnam viegli saprast, kā var vienā rāvienā izlasīt ķīmijas un fi zikas mācību grāmatas kā visaiz-raujošāko literatūru, taču interese ir bijusi tik liela, ka tas nav sagādājis ne mazāko grūtību, un, pirms skolotājs stundu pa stundai pacietīgi mācījis kārtējo vielu, zinātkārais skolēns jau visu bija apguvis pats. Protams, arī ķīmijas un fi zikas skolotāju nozīme nav noliedzama, un drīz no aptiekā nopirktajām vielām mājās tapusi paša veidota ķīmijas «laboratorija». Ļoti in-teresantas šķitušas fi zikas stundas, tajās bieži tika izmantoti dažādi teh-niskie līdzekļi, un pamazām sākusi rasties nojausma, ka šis varētu būt tas priekšmets, ar ko saistīt savu dzīvi.

Šaubu par to vairs nav bijis, kad tika gūtas uzvaras fi zikas, ķīmijas un matemātikas valsts olimpiādēs Rīgā 8. un 9.klasē, un arī vēlāk - vidus-skolas gados. Laikam tāpēc pašsa-protamas likās fi zikas studijas LVU, kur mācības pagāja ātri, un, vēl stu-dentam esot, tika saņemts piedā-vājums strādāt Naukšēnu profesionāli tehniskajā skolā.

Sākums bijis grūts, taču gribējies kļūt par labu fi zikas skolotāju, entu-ziasms arī nav trūcis, tāpēc tika darīts viss, lai skolēni fi ziku varētu apgūt viegli un interesanti. «Stundās vaja-dzīgs «šovs»», vēl tagad ar smaidu atzīst skolotājs, «un fi zika tam ir pa-teicīgs priekšmets.» Skolēniem pali-

kušas atmiņā ne tikai šādi veidotas stundas, bet arī skolas talantu vakari, kuros aizraujoši ir bijis skatīties tieši fi zikas eksperimentus.

Pēc daudziem Naukšēnu profesio-nāli tehniskajā skolā nostrādātajiem gadiem gan skolotāja, gan arī direk-tora amatā pēc skolas likvidēšanas Ivars Ansons nu jau trīspadsmito ga-du strādā Naukšēnu vidusskolā, un mēs lepojamies ar to. Skolēni atzīst, ka skolotājs prot labi iemācīt šo grūto priekšmetu, stundās ir stingrs, tomēr nekad nezaudē humora izjūtu, ir as-prātīgs, interesants, saprotošs un ga-tavs runāt ne tikai par fi ziku vien. Skolotājs ir gatavs palīdzēt arī tad, ja redz, ka vecākiem tam pietrūkst gribas un iespēju. Reizēm gan skolēni to nevis novērtē, bet gan izmanto, taču skolotājs ir gudrs un zina, ka skolēni izaugs un novērtējums nāks ar laiku.

Interesi par savu priekšmetu sko-lotājs Ivars Ansons prot radīt arī sko-lēnos, par to liecina parasti labie sa-sniegumi fi zikas olimpiādēs. Daudzi Naukšēnu vidusskolu beigušie skolēni atzīst, ka skolā ir ielikti labi pamati fi zikā un studiju gados fi zika grūtības nesagādā.

Skolotāja darbu augsti novērtē arī skolas mācību pārzine: «Neesmu re-dzējusi nevienu skolotāju strādājam ar tādu pacietību, cilvēkmīlestību un dāsnumu, kāds piemīt skolotājam Ansonam. Viņš ierodas skolā ātrāk par visiem, ir gatavs atlikt savus dar-bus un strādāt ar jebkuru skolēnu, un nekad netaupa savu laiku, lai iemā-cītu. Skolotājs efektīgi apgūst jaunās tehnoloģijas un tas palīdz vadīt me-todiski daudzveidīgas stundas. Visi izdales materiāli skolotājam vienmēr ir perfektā kārtībā un arī estētiski noformēti.»

Mācību pārzines teiktajam varam piekrist, jo, skolā ienākot jaunajām informācijas tehnoloģijām, skolotājs Ivars bija tas, kurš varēja skolā pava-dīt ne tikai darba dienas vakarus vien, bet arī vasaras atvaļinājumu, reizēm palīdzot tikt galā ar kopsavilkumiem, tabulām un citām atskaitēm arī kolēģiem.

Arī apkārtējā vide, kurā uzturas skolotājs, parasti ir sakopta. Un to var teikt ne tikai par klasi vien, bet arī par vecāku mājām, uz kurām skolotājs labprāt aicina savus skolēnus. Tur paveras skaists skats uz gandrīz paša izrakto dīķīti un sakopto birztaliņu, kas ir iecienīta Jāņu svinēšanas vieta arī vietējiem iedzīvotājiem.

Var droši teikt - skolotājs māca ne tikai fi ziku, kas izskaidro to, kas ap mums notiek, bet māca dzīvot skaisti - sakopt savu dzīves un darba vietu, sakopt sevi, nezaudēt zinātkāri, braukt ekskursijās, skatīties teātri, jo to viņš dara arī pats. Tāda ir viņa, skolotāja, dzīve - skolai un skolēniem atdota. NCvCv 5

Skolai atdot s mūžs Naukšēnu novada vidusskolas skolotāja Dzintra Sietniece

www.vidusskola.naukseni.lv

Martā, starp februāra puteņiem un aprīļa cīruļu treļļiem, kad diena un nakts gandrīz vienādā garumā, savu dzimšanas dienu svin Naukšēnu novada vidusskolas direktora vietniece izglītības jomā, skolotāja Ingrīda Bērziņa.

Ingrīdas mūžs ir raibs. Tas nozīmē, ka ir bijušas baltas un melnas dienas, sarkanās ar mīlestību pilnas, dzeltenās ar vil-tību un sirsnību un, protams, zilās cerību dienas.

Saulaino bērnību un trauksmainos skolas gadus aizvadījusi Rūjienas priekšpilsētā – Kalnakrogā. Ģimenē aug trīs meitas, Ingrīda tā vecākā un žiperīgākā. Kopā ar puikām iemācās uzrāpties kokos, skaļi nosvilpties, iebāžot divus pirkstus mutē (ko prot vēl tagad), Ingrīda pat braukusi uz ledus gabala pa Rūjas upi ,par ko saņemts kārtīgs pēriens no tēva. Skolas ga-dos enerģiska, apķērīga un talantīga un ļoti laba sportiste, čempione vieglatlētikā, vingrošanā izmest salto ir bijis tīrais nieks.

No 1969.gada uzsākusi darba gaitas kā skolotāja. Vispirms Ķoņu skolā, tad pārcelta par vēstures skolotāju Rūjienas vi-dusskolā un vēlāk iecelta par mācību daļas vadītāju.

Tad straujš pagrieziens dzīves ritumā ,un Ingrīda kļūst par direktora vietnieci mācību darbā un biznesa un ekonomikas pamatu skolotāju Naukšēnu skolā.

Darbā sevi parāda kā labu organizatori. Viņa dara visu no sirds, racionāli pētnieciska un visos pārbaudījuma brīžos zina, kā rīkoties. Nemitīgi papildina savas zināšanas kursos un se-mināros. Jaunākās atziņas un sasniegumus ievieš skolas dzī-vē. Ikdienas darbā plaši izmanto informācijas tehnoloģijas un uz to aicina arī kolēģus.

Saskarsmē ar kolēģiem un skolēniem sirsnīga un atvērta. Sarunās ar vecākiem draudzīga, bet prasīga.

Ingrīda parasti ir labā noskaņojumā un liela optimiste. Ne jau vienmēr viss izdodas kā paredzēts un tad viņa saka: «Tas nekas! Tas jau nav pasaules gals!» Viņai vienmēr būs aiz-ķērusies kāda laba anekdote, kāds interesants atgadījums no dzīves vai interesants raksts avīzē, lai uzmundrinātu kolēģus. Svētku reizēs būs atrastas piemērotas dzejas rindas vai trāpīgs izteiciens.

Ingrīda ir ļoti sabiedriska. Viņa piedalīsies visos iespējamos un neiespējamos pasākumos.Ja nevarēs pati, tad atbalstīs ci-tus. Vienmēr ir gatava kaut ko jaunu iemācīties un izmēģināt, piemēram, jaunas salātu receptes, pērlīšu rotas.

Sirdsmieru un spēku jaunai darba dienai viņa smeļas savās mājās «Ciltvairos».

Šeit ir viņas puķu valstība. Pavisam drīz te uzziedēs snieg-pulkstenītes, narcises, dažādās krāsās tulpes, daudzveidīgie īrisi, smaržīgās hiacintes, karaliskās lilijas un tā visu vasaru līdz vēlam rudenim. Katru gadu tiek iestādīta kāda jauna puķe vai dekoratīvs krūms. Ar mīlestību ikvienam tiek dāvāts stāds, gums vai puķu sīpols, lai citiem arī tiek skaitums. Vasarā In-grīda auj kājas un dodas uz Latvijas puķu draugu saietiem, lai apskatītu Latvijas skaistākos dārzus un atvestu kaut ko jaunu ne tikai savam dārzam, bet jaunas idejas citiem. Tiek domāts arī par sakņu dārzu, jo pašas audzētais ir vislabākais gan svaigā veidā, gan dažādos salātos ziemai. Lauku darbi viņai zināmi: ganītas un slauktas govis, audzētas aitas, vairākus gadus kopusi biešu laukus, lai tiktu pie kārotās automašīnas. Tagad lopkopību uzticējusi mājas saimniekam.

Un tad vēl Ingrīdai ir ļoti liela pildspalvu kolekcija, pastmar-ku kolekcija un krūzīšu kolekcija.

Visbeidzot Ingrīda ir mīļa un gādīga vecmāmiņa trijiem mazbērniem, joprojām mēdz pamācīt dēlu, labs dzīves draugs un laba meita saviem vecākiem un gudrā, lielā māsa.

Viņas mīļākā krāsa – zila. Tā simbolizē mieru, atklātību, sadarbību un, protams, cerību krāsa.

Lai tev nekad nepietrūkst darāmā darba, lai nepietrūkst iespēju, draugu tuvuma, mīlestības un sirdsmiera. Skaties nākotnē ar cerību, drosmi un apņēmību, ar sparu un līksmu prātu. Jo šīs ir trīs lietas, no kurām var veidot dzīvi, kādu patiešām vērts dzīvot. NCvCv

Kolēģi Naukšēnu novada vidusskolā

Starp skolēniem un puķēm

Baiba Purmale

www.vidusskola.naukseni.lv

Ķoņu skolas jaunumiFebruāris un marts skolā ir bijuši

sevišķi darbīgi mēneši. Notikušas mācību priekšmetu olimpiādes skolā, starpnovadu olimpiādes Valmierā, Rūjienā, dažādas stundu un ārpus-stundu aktivitātes skolēniem un sko-lotājiem.

9.martā uz 1.- 4.klašu olimpiādi Rūjienā devās Paula Laizāne, Krists Renāts Mucenieks un Rūdis Rūdolfs Linmeijers, bet 17.martā vizuālās mākslas olimpiādē Valmierā skolu pārstāvēja Marta Reiziņa, Rūdis Rū-dolfs Linmeijers, Jēkabs Jānis Linmei-jers, Zeltīte Jonāne, Dagnis Belousovs, Toms Zolmanis un Zane Zolmane.Ķoņu skolā marta sākumā brīvajos

brīžos, sporta stundās un klases stundu laikā notika gatavošanās kā-dam ļoti sen (vismaz 20 gadus) nebi-jušam pasākumam - klašu ierindas skatei. Ideja atjaunot tradīciju pieder skolotājai Ingai Mednei. Jāteic, pati skate radīja gana pacilātu noska-ņojumu, jo tajā, svinīgi saposusies, piedalījās teju visa skolas saime - skolēni no 2.līdz 8.klasei. Bija sava žūrijas komisija ar instruktoru Gati Ceriņu priekšgalā, piedalījās arī viesis no Naukšēnu skolas - jaunsargs Kris-taps Lukjaņenoks, bija lieliski ko-mandieri - Marta Reiziņa, Gunārs Krieviņš, Iļja Kvaks, Sabīne Graudi-ņa, Paula Laizāne. Klātesošie varēja pārliecināties, cik organizēti rīkojās klases kolektīvi, kā dzirdēja un izpil-dīja komandas, cik braši un saskaņoti dziedāja. Varētu domāt- nu kam tas 21.gs.vajadzīgs? Un tomēr ir skaidrs - mūsdienās skolēniem ir diezgan grūti mobilizēties, saskaņot viedok-ļus, organizēti kaut ko darīt, un ierin-das skate uzrādīja gan stiprās, gan arī vājās vietas klases kā kolektīva raksturā. Pirmās atjaunotās ierindas skates uzvarētāji- 5./6.klase! Tas ir visai likumsakarīgi, jo šī klase (audzi-nātāja Inga Medne) jau divus gadus piedalās dažādos konkursos, prot sa-darboties, tai ir labs klases kodols.

Skolā, kur lielākā skolēnu daļa ir zēni, protams, svarīgas ir sportiskās aktivitātes. Un tā visu marta mēnesi notika skolēnu pašpārvaldes rīkotais fl orbola turnīrs. Par tā vadīšanu vis-lielākais paldies 7.klases skolēnam Kasparam Mednim!

Sestdien,12.martā, skolotāja Inga visus sportot gribētājus kopā ar ģi-menēm aicināja uz Sporta dienu Naukšēnu sporta hallē, un šoreiz piedalījās 45 dalībnieki! Paldies priekšsēdētājam Jānim Zumentam par trenera pienākumu pildīšanu!

Neilgu brīdi pirms brīvdienām vēl pēdējā stingrā sniega sega Ķoņos izturēja Slēpošanas dienu.

Savukārt 18.martā uz Talantu va-karu un diskotēku Naukšēnu skolā devās krietns pulciņš mūsējo, bet naukšēnieši saņems ielūgumu ieras-ties uz līdzīga rakstura pasākumu Ķoņos.

Skolēnu brīvdienās skolā pulcējās skolēnu pašpārvaldes dalībnieki, lai pienācīgi sagatavotos 25.martam - represēto piemiņas brīdim - tas tiks atzīmēts pēc brīvlaika 28.martā. Jāteic, ka par šo tradīciju jau 10 ga-dus atbild skolēnu pašpārvalde.

Vai skolotāji bijuši mazāk aktīvi? Nu nē! Garā ziema viņos nav sasaldējusi vēlmi darboties, piedalīties, redzēt, piedzīvot, izjust. Un tā 4.marta rītā pedagogi devās uz tradicionālajām izstādēm «Skola – 2011» un «Grā-mata – 2011» Rīgā, vakarā dungoja līdzi iemīļotām melodijām R.Paula koncertā Nacionālajā teātrī, bet daļa palīdzēja ķert sirdszagļus R.Blaumaņa komēdijā «Zagļi» Dailes teātrī.

Savējo pulciņš 5.martā kopā ar di-rektori Aigu Stieri devās uz Skrīve-riem, kur notika Sieviešu tiesību institūta gada balvas pasniegšanas ceremonija. Un, lai arī pati galvenā balva tika citai kandidātei, esam lepni par to, ka novērtēta mūsu Aigas aktī-vā darbošanās nevalstiskajā organi-zācijā «Ķoņu kalna dzīves skola» daudzu gadu garumā.Ķoņu skolotāju ansamblis uz mirkli

bija ieguvis nosaukumu «Kavkazskije pļeņņici» un kuplināja Vīriešu dienai veltīto pasākumu Cilvēkmuzejā, bet 11.martā pārtapa balles muzikantos un kopā ar pārējiem vietējiem muzikālajiem talantiem aicināja uz deju soli Naukšēnu kultūras namā.

Nevar nepieminēt, ka daļa mūsu sievišķīgā arsenāla atsaucās kārķē-niešu aicinājumam piedalīties tradi-cionālajā Sieviešu dienai veltītajā tau-tasbumbas turnīrā, ievērību gūstot ar visnotaļ graciozo vizuālo veidolu un maigo spēles stilu. Liels paldies sko-lotājai Sarmītei Praudiņai, uz kuras pleciem, šķiet, gūlās komandas sa-vākšanas un noformēšanas smagums!

Daļa skolotāju vēl kursos papil-dināja zināšanas par to, kā strādāt ar bērniem, kuriem ir speciālās va-jadzības. Šīs zināšanas ar katru gadu nākas izmantot aizvien vairāk.

Tāds, lūk, ir bijis marts! Priekšā vēl divi mācību gada mēneši, kas prasīs vēl vairāk spēka un enerģijas kā no skolēniem, tā skolotājiem. Lai Dievs un saule mums visiem palīdz! NCvCv

Agrita Gruzdiņa

Arī 2011.gadā Sabiedrība par atklātību «Delna» aicina jaunatnes organizācijas iesniegt pieteikumus projektu konkursam «Jaunieši var!». Pieteikties var gan formālas, gan neformālas jauniešu organizācijas, kas vēlas attīstīt jauniešu sadarbību ar pašvaldību, līdzdalību jau-natnei aktuālu lēmumu pieņemšanas

procesos, pašorganizēšanos vietējo problēmu risināšanā.

Pretendentu pieteikumus (aizpildītas pieteikumu anketas) aicinām iesniegt līdz 2011.gada 15.aprīlim. Plašāka informācija, projekta nolikums un pi-eteikuma veidlapa pieejama Delnas mājas lapā: http://www.delna.lv.

Delna izsludina projektu konkursu jaunatnes organizācijām «Jaunieši var!»

Komanda tradicionālajā Sieviešu dienai veltītajā tautasbumbas turnīrā Kārķos

Ierindas skatē

6

Tie, kuri lieto e-klasi, noteik-ti ir pamanījuši tajā piedāvāto konkursu «Zvaigžņu klase». Jau no janvāra šajā konkursā sacen-šas klašu komandas no visas Latvijas divās klašu grupās: 5.- 6.kl. un 7.- 8.klase. Katrs mē-nesis veltīts kādam mācību priekš-metam. Janvāris bija veltīts lat-viešu valodai, februāris - mate-mātikai, marts- svešvalodai. Klase ne tikai atbild uz jautā-jumiem, bet arī veido video-

materiālu par konkrētu tēmu. Ļoti daudz atkarīgs no skolotāja radošās izdomas, tehniskās va-rēšanas un skolēnu gribas un atraktivitātes. Un mūsējiem ir visi trīs priekšnoteikumi, jo pir-majā kārtā viņi no 294 koman-dām bija 7.vietā, bet otrajā kārtā - no 236 komandām - 17. Tas ir ļoti labs vērtējums, un turēsim īkšķus, lai viņi pakāptos vēl augstāk! Paldies skolotājām In-gai Mednei un Evitai Rakeckai! NCvCv

Turam īkšķus - ķoniešu «Zvaigžņu klase»!

Savējo pulciņš 5.martā kopā ar direktori Aigu Stieri devās uz Skrīveriem, kur notika Sieviešu tiesību institūta gada balvas pasniegšanas ceremonija

Kā visur Latvijā, arī Nauk-šēnos cilvēki ir izbraukuši strādāt uz ārvalstīm un daži uz dzīvi tur ir pārcēlušies pa-visam. Inga Pētersone, bei-dzot vidusskolu, «padzīvoju-sies» pa Rīgu, pēkšņi nav Naukšēnos vairs manāma. Iz-rādās – izlidojusi uz Zviedriju.

Inga, kāpēc esi Zviedrijā un cik ilgi jau?

– Zviedrijā esmu tāpēc, ka iepazinos ar vīrieti, kuru sauc Joacim – viņš ir zviedrs. Tas nu arī bija iemesls, kāpēc aiz-braucu no Latvijas. Ne darba meklējumos, bet puisim līdz. Dzīvojam pilsētā, kura saucas Vasteras un atrodas 100 km no Stokholmas. Vasteras ir piektā lielākā pilsēta Zviedrijā. Mū-su mērķis ir nākotnē pārcel-ties uz Stokholmu.

Kā tev ar zviedru valodu?– Zviedru valodā runāju brī-

vi, pateicoties ļoti labām sko-

lām, kuras ir domātas tieši ie-braucējiem no citām valstīm. Esmu pabeigusi mācības zviedru skolā ar matemātikas, politikas un angļu valodas no-virzienu. Šīs mācības man ir vajadzīgas, lai iestātos augst-skolā. Un, ja gribi strādāt kā-dā zviedru uzņēmumā, tad zviedru valodu zināt ir nepie-ciešams labā līmenī.

Kā jūties tur – svešzemē?– Dzīve šeit man ļoti patīk,

jūtos brīva un laimīga. Satie-kos ar cilvēkiem no Latvijas, kuri arī dzīvo šeit pat, Vaste-ras. Mana labākā draudzene šeit arī ir latviete un dzīvo gandrīz kaimiņos. Tad nu ej-am kopīgās pastaigās ar su-ņiem un darām visādas meite-ņu lietas, kamēr mūsu vīrieši (kuri arī ir labākie draugi) strādā.

Jums ir sunenīte?– Jā, nesen mūsu sunenītei

(šicū šķirnes) Alisei, kurai ir

četri gadi, piedzima pieci kucēni, tāpēc visu šo laiku vairāk vai mazāk esmu dzī-vojusi pa māju un rūpējusies par visiem suņukiem. Par šicū saglabājušās daudzas inte-resantas leģendas, piemēram, lauva reiz iemīlējies pērtiķī, taču abu jūtas nav varējušas gūt piepildījumu, jo augumā dzīvnieki bijuši atšķirīgi. Red-zot, kā mīlnieki skumst, Buda nolēmis palīdzēt – uz kādu laiku lauvam piešķīris minia-tūru ķermeni. Tā radies lau-vas un pērtiķa pēctecis – šicū.

Alisei tā jau ir otrā reize, kad viņai piedzimst kucēni. Pirmie kucēni bija 11 mēnešu vecumā! Tas mums bija liels pārsteigums, jo tas nebija plā-nots un 2 mēnešus pirms dzemdībām uzzinājām, ka vi-ņa gaida mazuļus. Domājām, ka viņa paliek tikai apaļa. Tie viņai bija mīlestības bērni ar kaimiņu suņuku.

Nesen pārdevām četrus no pēdējiem kucēniem un vienu paturējām sev. Tā mūsu mājā tagad skraida divi dzīves prie-cīgi sunīši.

Vai vēlies mācīties?– Mans mērķis bija atsākt

mācības ar tūrisma novirzie-nu, kuru esmu arī realizējusi un drīzumā atsākšu skolas gaitas.

Ko darāt brīvajā laikā?– Mēs trenējamies sporta zā-

lē, pa ziemu slēpojam, pa va-saru spēlējam golfu un mak-šķerējam. Šīs vasaras jaunā nodarbe būs ūdenssports, pie-mēram, ūdensslēpes.

Kāda ir Zviedrijas daba?

– Šajos četros gados Joacim ir izrādījis daļu no šejienes pil-sētām. Šeit ļoti interesanti ir vērot dabas pārmaiņas, jo Zviedrija ir ļoti gara valsts – lai tiktu no ziemeļiem uz dien-vidiem, vajag nobraukt 1572 km. Kad brauc uz ziemeļu pu-si, tad viss ir vairāk vai mazāk kalnains un klinšains un re-tiem kokiem ceļa malās, bet, kad brauc uz dienvidu pusi, tad viss ir ļoti zaļš, ar maziem pauguriņiem. Lieta, kas ir ļoti dominējoša, ir ūdens. Jo, kur tik vien brauc, tev apkārt ir ūdens – dabas skati šeit ir ļoti iespaidīgi. Bet man ļoti pie-trūkst jūras ar smilšu plud-malēm. Lai aizbrauktu līdz tuvākajai pludmalei, mums vajag četras stundas, un tad vēl to nevar salīdzināt ar Lat-vijas skaistajām smilšu plud-malēm!

Vai nepietrūkst dzimte-nes ?

– Šeit dzīvojot, man nemaz neliekas, ka esmu tālu pro-jām! Tikai stundas lidojums un esmu Rīgā! Kā saka mans tētis – «Man uz Zviedriju vieg-lāk aizbraukt kā uz Ventspi-li!»

Mana ģimene ir bijusi cie-mos, kā arī daži no maniem latviešu draugiem ir ciemoju-šies vairākas reizes.

Kā ar ēšanas paradumiem?– Kad sāku dzīvot Zviedrijā,

man bija daudz pārsteigumu, kā viņi ēd! Kā piemēru varu minēt kotletes, kuras zviedri ēd ar ābolu biezeni un dzērve-ņu zapti. Arī Ziemassvētku galds ir ļoti atšķirīgs no latvie-šiem. Uz viņu galda galvenā sastāvdaļa ir auksts šķiņķis un gaļas bumbiņas.

Paši mēs ēdam ļoti interna-

cionāli, jo gatavoju gan latvie-šu, gan zviedru, gan arī citu valstu ēdienus.

Manam draugam ļoti garšo latviešu ēdieni - zupiņas un salāti, kas šeit nav tik izplatī-ti.

Vai vari pastāstīt naukšē-niešiem kādu zviedru recep-ti?

– Jā. Zviedru tradicionālais ēdiens no septiņdesmitajiem gadiem.

Saucas Lidojošais Jakobs (4 porcijas)

Nepieciešams: 1 grillēta vi-stiņa, 1 tējk. sviesta, 120g. be-kona, 200g. gabaliņos sagriez-ti šampinjoni, 2 gabaliņos sa-griezti banāni, 1 vidēji liela glāze salda krējuma, 0,5 glāze čilli mērce, sāls un pipari, sālī-ti zemesrieksti.

Uzsilda krāsni uz 225 grā-diem. Atbrīvo vistiņu no kau-liem, sadala to mazākos gaba-liņos un ieliek to ietaukotā karstumizturīgā formā.

Sagrieztu bekonu apcep kraukšķīgu. Apcep arī šam-pinjonus. Visu, arī banānus, pārliek pāri vistiņai un cep krāsnī 20 min.

Kad ēdiens gatavs, to pār-kaisa ar riekstiem. Pasniedz ar rīsiem un zaļumiem. NCvCv

P.S. Biju Zviedrijā aizpagāju-šā vasarā un man bija žēl, ka ar laika apstākļiem nepaveicās - bi-ja vēss, lietains… Bija jābrauc garš ceļš, apkārt vieni vienīgi ezeri. Pie viena no tiem arī pik-nikojām. Braucot uz galapunk-tu, pabraucām garām ceļa zīmei – Vasteras, un tad es iedomājos par Ingu, kā gan viņai tur iet. Diāna.

Numura intervija / Diāna Glušonoka

Dzīve Zviedrijā

Alise ar savu mazuli

Inga Zviedrijā

Pasākumi aprīlī Naukšēnu kultūras namā2.aprīlī plkst.19.00 Koncerts «JOKO PA JOKAM»Aicināti piedalīties Kauguru dejotāji, VPDK «Luste» no Rūjienas,

Amatas VPDK, VPDK «Līksme» no Matīšiem, Rencēnu VPDK, Pār-gaujas «Delveri» un Naukšēnu dejotāji.

*** 16.aprīlī plkst.14.00 TIKŠANĀS PAVASARĪ

Draudzīga satikšanās Rūjienas «Ievām», Ķoņu un Naukšēnu pensionāriem. Līdzi paņemt labu garastāvokli un nelielu gardumu groziņu.

***LIELDIENAS NAUKŠĒNOS

23.aprīlī plkst.15.00 Kamerkora «Kaķi» koncerts«NO VISA KĀ MAZLIET»

24.aprīlī plkst. 12.00 aiz Naukšēnu kultūras namaOLU JAMPADRACIS

Bērniem un pieaugušajiem olu ripi-nāšana, ēšana, sišana un citas šanas.....Līdzi nepiemirsti paņemt olu, labu garastāvokli un savus draugus.

27.aprīlī plkst. 17.00 rokdarbu nodarbība Naukšēnu kultūras namā «Volānšalles»

Dalības maksa viens lats. Līdzi ņemt 3.,4. izm. adāmās adatas. Sīkāka informācija pa tālr. 29189905.

Ieejas maksa Organizators1. 18.00 Absolventu vakars Naukšēnu nov. vsk.2. 19.00 Pašdarbības kolektīvu koncerts «Joko pa jokam» Naukšēnu k/n6. 17.00 Nodarbība «Želantīna ziedu gatavošana» Ls 1 Naukšēnu k/n

7./8.Projekta «Still active» ietvaros 2 dienu pieredzes apmaiņas brauciens uz Helmes pašvaldību Igaunijā. (Tiem, kam pāri 40) Sīkāka informācija pie Antras Krievānes pa tālruni 29497504.

9. Naukšēnu balvas izcīņa volejbolā. Piedalās dāmu un vīru komandas no Latvijas un Igaunijas.

Naukšēnu novada dome

9. 17.00 Kultūras akadēmijas «SŌLA» koncertsLs 0,80 pieaug., 0,20 skolēniem un pensionāriem

Cilvēkmuzejs/ Nauk-šēnu muiža

12. 18.30 DIĀNAS bļiņu «Kosmonautikas vakars»Ls 1.60 pieaug., 0.80 skoln. un pensionāriem

Cilvēkmuzejs/ Nauk-šēnu muiža

12. 16.00 Pārruna «Kosmonautikas pirmsākumi. Suņi kosmosā.» Ķoņu pagasta bibliotēka

16. 14.00 Pensionāru sadraudzības vakars (Tiekas Naukšēnu, Ķoņu un «Rūjienas Ievu» pensionāri) Naukšēnu k/n

19. 17.00Diskusija «Jaunietis Naukšēnu novadā». Aicināti visi novada jaunieši. (norises vieta – Naukšēnu pagasta nams)

Naukšēnu novada pašvaldība

21.Projekta «Still active» ietvaros Lieldienu svinēšana Helmas pašvaldībā Igaunijā =. (Tiem, kam pāri 40) Sīkāka informācija pie Antras Krievānes 29497504, vai Marutas Krastiņas 28858719.

23. 15.00 Kamerkora «Kaķi» koncerts «No visa kā mazliet» Naukšēnu k/n24. 12.00 Lieldienas Naukšēnu k/n25. 12.00 Lieldienu pasākums lieliem un maziem Ķoņu pagastamāja29. 16.00 Pārruna- konkurss «Mēs dzīvojam Eiropas Savienībā» Ķoņu pagasta bib-

liotēka30. Lielā talkas diena Naukšēnu novada

pašvaldība

Naukšēnu novada aprīļa pasākumu plāns

7

CCilvēkmuzejs ilvēkmuzejs piedāvāpiedāvā

Lūdzu, piesprādzējieties – lidmašīna sāk pacelšanos! Tā sākās pirmais Ryanair reiss jaunajā aviolīnijā Naukšēnu starptautiskā lidosta «Putniņi» - Šanonas lidosta Dublinā.

Un tā sākās Sv.Patrika dienas svinības jeb ĪRU VA-KARS Naukšēnos. Atceroties «Vod-

kas+Siļotkas» vakara pieredzi, šo vakaru no muižas zāles pārcēlām

uz kultūras namu – un ne velti. Ja alus būtu vairāk, naukšē-

nieši iesiluši, tad ar mazo placīti starp galdiņiem arī kultūras nama zālē diez vai pietiktu īru de-jām. Kaut tās dejojot, rokas esot jātur pie-spiestas pie sāniem – senāk Īrijā esot nogāzu-ši zemē šķūņa durvis

un uz tām arī dejojuši. Mēs iztikām bez šķūņa, un

Īru deju studijas audzēk-ņiem tika atvēlēta visa skatu-

ve, bet ansamblis »The Prow-ling Cats» – kaķi, kuri medī, iz-

vietojās uz skatuves kāpnītēm. Par kārtību lainerī rūpējās stjuartes Diāna un Edīte, un ievadfi lmiņā varējām redzēt, kādas ir arī pārējās apkalpes dalībnieces – ne velti Ryainair katru gadu izdot kalendāru ar stjuaršu kailfoto! Mūsējās gan līdz topless netika – aprobežojāmies ar Diānas gatavo-tas (patiesībā veselu trīs) Ginesa alus kūkas garšošanu un īpašās īru kafi jas baudīšanu. Kāpēc īpašās? Par nelielu zie-dojumu kafi jai varēja saņemt Edītes rokām «pieslauktu» viskija piedevu no muzeja Slaucampudeles un putukrēju-ma «micīti». Godīgi gan jāatz īst, kā tas Ryanair var gadīties – īru kafi jas ekstrakta pudeli steigā bijām aizmirsuši att ai-sīt un pievienot...

Pēc trīs stundu lidojuma (nelabvēlīgi laika apstākļi) bei-dzot piezemējāmies Šanonā un tad, kurš nu kur – uz Lime-riku, Korku, Temple Bar ielu Dublinā vai tepat – līdz Ķirei vai Rūjienai. Īri gan Sv.Patrika dienu svin vismaz 5 dienas, ar gājienu – mēs pieklājīgi aprobežojāmies ar vienu vaka-ru. Par lidojuma nodrošinājumu jāpateicas Naukšēnu kul-tūras nama saimniecēm Indrai un Sarmītei, skaņu vīram Jānim, un Ģirts no medījošajiem kaķiem pēcāk teica – necerē-ti labi šeit skan... NCvCv

P.S. Ryanair šefs O’Līrija kungs tradicionāli bija ne īpaši diplomātisks un, jauno maršrutu atklājot, vien noteica: «Kiss my ass!» PIlots OZZY

Visi Cilvēkmuzeja jaunumi un fotogrāfi jas: www.cilvekmuzejs.naukseni.lv

Programmā: • Maija Einfelde, Aishils – kamerora-torijas «Pie zemes tālās» II un IV daļa.• Pablo Casals – «O vos omnes».• Yosif Ketchakhmadze, Ana Kalandadze – «Lasharis gzaze».• John Bennet – «All Creatures Now».• Henry Purcell, Ps. 102:2 – «Hear my prayer, O Lord».• Giovanni Gabrieli, Ps. 66:65, Ps. 67:5, Ps. 68:19 – «Plaudite Omnis Terra» • Selga Mence, latviešu tautas dzies-mas vārdi – «Kalējs kala debesīs».• Vilnis Šmīdbergs, latviešu tautas

folkloras materiāli – «Pērkonami mel-ni zirgi».• Juris Ābols, Hugo Balls –«Kara-wane». • Vytautas Barkauskas, Romas katoļu sekvence no 13. gs. – «Stabat Mater». • Ārijs Šķepasts, latviešu tautas dziesmas apdare – «Es gulu, gulu».• Pēteris Vasks, Uldis Bērziņš – «Zī-les ziņa».

Kora mākslinieciskais vadītājs Kas-pras Ādamsons, diriģenti – Kaspars Vēvers un Rūdolfs Bacāns, vokālā pedagoģe Ilze Bērziņa.

Latvijas Kultūras akadēmijas jauktā kora «Sōla» koncerts «Karavāna»

CILVĒKMUZEJĀ Naukšēnu muižā 9.aprīlī plkst. 17.00

1.gl. Ginesa alus, 220 g nesālīts sviests, 2 ēdamk. kakao pulveris, 2 gl.milti, 2 gl. cukurs, 150 – 200 g tumšā šokolāde, 1 1/2 tējk. cepampulveris, 3/4 tējk. sāls, 2 lielas olas, 2/3 gl. skābais krējums.

Glazūrai: 150 – 200g tumšā šokolāde, 6 ēdamk. saldais krējums, 3/4 tējk. šķīstošā kafi ja.

Cepeškrāsni uzsilda līdz 175 grādiem. Sagatavo kūkas veidni, to ietaukojot ar sviestu un nedaudz miltiem.Katliņā izkausē sviestu un šokolādi kopā ar alu un uz lēnas uguns uzvāra. Pievieno kakao. Atdzesē.

Samaisa atsevišķā bļodā miltus, cuku-

ru, cepampulveri un sāli. Atsevišķi ar mikseri sakuļ olas ar krējumu. Pievieno olu maisījumam šokolādes un alus maisījumu, sakuļ, līdz sastāvdaļas ir samaisījušās. Ar koka karoti vienmērīgi iejauc miltu maisījumu. Mīklu lej apaļajā kūkas veidnē un liek cepeškrāsnī uz apmēram 35 minūtēm.Vēlams pārbaudīt ar koka irbulīti. Kūku atdzesē un tad izņem no veidnes, lai pārlietu ar glazūru.

Glazūra: šokolādi kopā ar saldo krējumu un kafi ju, ik pa laikam apmaisot, izkausē ūdens peldē. Masu pārlej pār atdzesētu kūku. NCvCv

IESAKA DIĀNAĪru vakara gardums: Ginesa alus-šokolādes kūka

PĒDĒJIE SARĪKOJUMI

8

24.martā Kārķu sko-las labākie sportisti saņēma īpašu brīv-laika dāvanu – ar sko-las, pašvaldības un trenera Daiņa Dukura atbalstu skolēni iz-baudīja braucienu ar vučko Siguldas kama-niņu un bobsleja tra-sē.

«Kad Martins un To-mass Dukuri viesojās Kārķu skolā, viņi uzai-cināja pavasarī bērnus uz Siguldas trasi. Tā arī bija – pasaules sla-venie sportisti turēja vārdu, un Kārķu sko-lēniem izdevās piedzī-vot vēl nebijušas sajū-tas,» stāsta sporta sko-lotājs Kārlis Pētersons. Visi bērni atz īst, ka ļoti paticis, un sākotnējais uztraukums veiksmīgi pārvarēts. Vučko brauc no kalna aptuveni ar ātrumu 70 kilometri stundā.

Sporta skolotājs Kārlis Pēter-sons aicina – nodarbosimies vairāk ar sportu un mazāk iesim pie ārstiem! Bērniem šis pasākums ļāva ziemu noķert

aiz astes, un skolotājs cer, ka tas vēl vairāk mudinās un motivēs būt aktīviem. NCvCv

Sandra Pilskalne /foto Kārlis Pētersons

Noķer ziemu aiz astes

Tuvojas Lieldienas – vieni no baznīcas gada nozīmīgākajiem svētkiem. Šobrīd ir Gavēņa laiks. Daudzi zina šo vārdu salikumu, bet vai katram ir zināma šī jēdziena būtība?

Vārda «gavēnis» izcelsmes skaidrojums

Angļu valodā Gavēņa laiks tiek saukts Lent. Mums latviski nav šāda termina, tas Latvijā ir ienācis no prūšu valodas un asociējās ar att urēšanos no ēdieniem. Angļu valodā termins ie-nācis no anglo sakšu valodas un nozīmē pavasara laiks. Ģermāņu, vācu un skandināvu valodās gavēnis saistās ar att urēšanos no ēšanas. Bet no latīņu valodas atvasinātais laika nosaukums (kvadrageisimo) nozīmē četrdesmit dienas un asociējās ar Mozus 40 dienu gavēšanu Sinaja kalnā. Tāpat arī Jēzus 40 dienu gavēni. Sākotnēji gan šis laiks nebija saistīts ar Kristus gavēšanu vai viņa gavēšanas imitāciju, bet gan ar sagatavošanos kristībām. Šādas ie-zīmes jau redzamas tālā pagātnē. Sestajā gadsimtā, pāvesta Leo I laikā, tika popularizēta doma, ka 40 dienu gavēņa laiks ir apustuļu iedibināts. Par to runā ne tikai Leo I, bet arī viens no pirmajiem baznīcas vēsturniekiem Hironīms. Agrīnajā baznīcā, kad pir-mo reizi par šīm lietām tika rakstīts, vēl nevarēja runāt par gavēņa laiku, jo baznīcas gada, tāda, kā mēs to pa-zīstam, vēl nebija. Tas viss, kas notika baznīcā, bija centrēts un riņķoja ap Lieldienām. Vēl vairāk, katra svētdiena tika uzskatīta par mazo Lieldienu. Viss notika ap Tā Kunga dienu. Tā bija diena, kad draudze pulcējās ap Dieva Vārdu un sakramentiem. Jāņa at-klāsmes grāmatā varam lasīt, ka Jānis saņēma atklāsmi Tā Kunga dienā. Un kur gan citur viņš to varēja saņemt, ja ne draudzes vidū.

Lieldienu laika noteikšana un tā saistība ar kristībām

Ceturtajā gadsimtā tiek diskutēts par to, kad tieši fi ksēt Lieldienu svētkus. Un tas arī tiek noteikts – pirmā svētdiena pēc pirmā pavasara pilnmēness pēc Jūdu Pashā svētkiem. Un, sākot ar šo brīdi, viss vai nu ir vērsts uz Lieldienām, vai projām no tām. No mazajām Lieldienām, tas ir, no katras svētdienas uz lielajām Lieldienām. Lieldienu cikls iesākas 70 dienas pirms Lieldienām. Agrīnajā

baznīcā lielākā daļa, kas tika kristīti, bija pieaugušie. Apmācības mazākais ilga gadu, bet tās varēja būt arī 2 un 3 gadus. Rietumu tradīcijā šīs sep-tiņdesmit dienas bija ar īpašu nozīmi. Katru dienu bija dievkalpojums. Trešdienās bija mācību dienas. Gavēņa laiks kļuva par salīdzināšanās un grēknožēlas laiku. Kristības notika Lieldienu nakts vigīlijā. Šeit mēs redzam, ka Lieldienu svinēšanā ļoti svarīga vieta ir kristībām. Klusajā sestdienā ar saulrietu sākās Lieldienu priekšvakars. Dievkalpojums sākas pirms pusnakts ar pravietojumu lasīšanu un lūgšanu. Tad tika svinīgi ienesta baznīcā uguns. Lieldienu sve-ces aizdegšana, kas simbolizē Kristus gaismu. Pēc tam tiek stādīti priekšā jaunie kristāmie. Šajā dievkalpojumā viņi saņēma savu pirmo svēto va-karēdienu. Vienā no senākajiem kristīgajiem darbiem – Didahē jeb div-padsmit apustuļu mācībā, kura datēta ar 95.gadu, ir minēts, ka gan kristā-mie, gan tas, kurš krista, gavē pirms kristībām. Gavēšanas prakse pirms Lieldienām ir pazīstama kopš 3.gadsimta.

Gavēšana kā garīgs ierocis un tās būtība

Bet kas tad ir gavēnis? Gavēnis ir daļa no garīguma. Pats vārds gavēnis nozīmē – «iztikt bez, iztukšot». Gavējot mēs sevi iztukšojam. Ja mēs salīdzinātu cilvēku kā trauku, tad iztukšojoties šis tukšums ar kaut ko ir arī jāpiepilda. Zinot, ka cilvēks radīts pēc Dieva tēla un līdzības, tad tēls un līdzība varētu būt tā, ka Dievs mūsos ir atstājis savu nospiedumu. Mēs esam kā forma. Lai šī līdzība būtu, tad forma ir jāpiepilda ar Dievu, ar garīgumu. Mēs iztukšojam sevi no cilvēcīgā, lai tukšumu varētu aizpildīt ar dievišķo. Palūkosimies rakstu liecībās par gavēšanu. Jau pie-minētā Mozus gavēšana Sinaja kalnā (2 Moz. 34:28). Ķēniņa Dāvida ga-vēšana, kad viņa dēls taisījās mirt (2 Samuēla 12:15 – 25). Mozus gavē, lai satiktu Dievu. Dāvids gavē grēknožēlā. Grūtos brīžos visa tauta gavējusi, lai izlūgtos Dieva labvēlību. (Lūkas 5:33 – 39) Jēzus māca, kā būs gavēt Viņa ļaudīm, viņa mācekļiem:

Bet tie Viņam sacīja: «Jāņa mācekļi bieži gavē un Dievu lūdz, tāpat arī farizeju mācekļi, bet Tavējie ēd un dzer.» Bet Jēzus tiem sacīja: «Kāzu ļaudis jūs nevarat piespiest gavēt,

kamēr līgavainis ir pie viņiem. Bet nāks dienas, kad līgavainis tiem būs atņemts, tanīs dienās tie gavēs.» Un Viņš stāstīja tiem arī līdzību: «Neviens nenoplēš ielāpu no jauna apģērba, lai to uzšūtu uz vecu apģērbu, citādi viņš tikai sagraizīs jauno, un ielāps no jaunā nepiestāvēs vecajam. Un ne-viens nelej jaunu vīnu vecos ādas trau-kos, citādi jaunais vīns pārplēsīs trau-kus un pats izlīs, un trauki ies bojā; bet jaunais vīns lejams jaunos traukos. Un neviens, kas dzēris veco, tūliņ negribēs jaunā, jo viņš sacīs: vecais ir labāks.»

Gavēšana ir garīgs ierocis(Mateja 17:21). Tas notiek starp tevi un Dievu. Tā nav izrādīšanās (Mateja 6:16 – 18). (Jesejas 58:3 –11) runā par nepareizām gavēšanas metodēm. Šodien mūsu gavēšanai ir jābūt patiesai, ar evaņ-ģēlija labo vēsti aicinātai. Luters saka – mums jau katra diena ir kā gavēnis, kuru dienu tad mēs negavēsim. Gavēņa un ciešanu laiks ir mūsu pārdomu laiks, kas jautā, vai mans garīgums ir tāds, kas patīk Debesu Tēvam? Mēs nespējam imitēt vai atdarināt ne Kristus gavēni, ne Kristus garīgumu. Mēs esam tādi, kas stāv ceļa malā un noraugāmies, kā Kristus paiet garām, lai Golgātā samaksātu par mūsu grēka parādu. Mūsu gars var uzliesmoties, stiprinoties Dieva Vārdā, atdodot savu grēku nastu Viņam, saņemot viņa miesu un asinis. Gars dod pamudinājumu prātam, gribai un jūtām, lai šajā gavēņa laikā tiem sekotu miesa. Tikai caur cieša-nām, caur tumsu ved ceļš pretī gais-mai uz Lieldienām. Lai Tas Kungs mūs svētī un pasargā, lai Viņš apgais-mo savu vaigu pār mums un ir mums žēlīgs, lai viņš paceļ savu vaigu uz mums un dod mums mieru Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā! Āmen! NCvCvKārķu draudzes mācītājs Ģirts Kalniņš

Pārdomas par gavēņa laiku

2011.gads • marts

Piedalīsies radio raidījumā28.martā Kārķu draudzes mācītājs

Ģirts Kalniņš ar dzīvesbiedri Mārīti piedalīsies radio raidījuma ierakstā «Mīlestības trīsstūris». Sekojiet Kristīgā radio programmai! Saruna ar Mārīti un Ģirtu Kalniņiem tiks pārraidīta kādā no svētdienām rai-dījuma laikā plkst.16.00, ar atkār-tojumu sestdienā plkst. 00.00.

Mazie dziedātāji tiekas Lieldienu ieskaņu koncertā26. martā Kārķu tautas namā

skaisti sapucējies Gailis un divas izveicīgas Vistiņas uz koncertu aicināja pirmsskolas vecuma dzie-dātājus, bez tam pasākumu kup-lināja Ērģemes pagasta Turnas tautas nama pirmskolas vecuma dejotāji Līgas Kramas vadībā.

«Koncerts bija veltīts Kārķu pirms-skolas grupas pastāvēšanas 15.ju-bilejai. Katru gadu mēs rīkojam kon-certu «Cālis», kurā dodam iespēju dziedāt visiem bērniem, neizdalot vietas, bet ļaujoties dziedātpriekam. Interesanti, ka daudzi no mūsu kādreizējiem bērniem, kas piedalījās koncertos, tagad mācās mūzikas skolā, piedalās koncertos «Dziesma manai paaudzei» un vēl arī daudzviet citur. Šie «Cāļu» koncerti bērniem ir pirmā pieredze uzstāties un dziedāt pie mikrofona,» stāsta pirmsskolas izglītības grupas skolotāja Arta Pū-pola, kura kopā ar skolotāju Danu Zirni bija ieguldījušas lielu darbu, lai sagatavotu bērnus koncertam. Vie-nam no dalībniekam, Mārtiņam dziesmu sagatavot bija palīdzējusi Ērģemes bērnudārza muzikālā au-dzinātāja Gita Plūmīte. Protams, pal-dies arī vecākiem, kuri dzīvoja līdzi bērnu priekšnesumiem, paldies at-raktīvajam gailim Ingai Augustei, veik-lajām vistiņām Monikai Bušujevai un Karīnai Eglītei, paldies Kārķu skolai par dāvātajām spēlēm un sponsoriem SIA «Jaunrozēni» par košajiem gai-ļiem. Bērniem par dāvanām bija ne-viltota sajūsma. Ikviens mājup devās ar smaidu sejā un prieku sirdī. NCvCv

Sandra Pilskalne

Aicina pieteikties braucienam uz Rāmavu8.aprīlī Kārķu pagasta pārvalde

organizē braucienu uz Rāmavu, uz 19.starptautiskā lauksaimniecības, lopkopības, mežkopības un lauku celtniecības izstādi «PAVASARIS 2011». Izstādē apskatāma lauk-saimniecības, mežkopības, dārzu un parku kopšanas tehnika, ag-roķīmijas produkcija, lopkopības un zivsaimniecības aprīkojums, lau-ku celtniecība, sēklas, stādāmais materiāls.

Brauciena dalības maksa 3 lati. Pieteikšanās un sīkāka informācija: Sandra Pilskalne (mob.t. 26068289).

25.martā Kārķos rīts aizsākās ar piemiņas brīdi pie Pelēkā akmens. Pēc tam represētie brauca uz Rīgu, lai piedalītos gājienā pie Brīvības pieminekļa un iepazītos ar Okupācijas muzeja ekspozīciju, Melngalvja namu un Saules muzeju, kas ir vienīgais saules muzejs Eiropā. Pasākuma dalībnieki atz ina – vēl ilgi sirdī un atmiņās būs smeldzīgā un emocijām bagātā diena.

Kārķu skolas sportisti Siguldas Kamaniņu un bobsleja trasē

9

10

Naukšēnu novada pašvaldības informatīvs izdevumsBezmaksas, iznāk reizi mēnesī

Naukšēnu novada pašvaldība Reģ. Nr. 90009115247 «Pagasta nams», Naukšēnu novads LV-4244 Tālr.: pašvaldība 6 4268288, fakss 64268795

e-pasts: padome@naukseni.lv

Izdevumu sagatavoja Naukšēnu novada pašvaldības sabiedrisko

attiecību speciālists Arnis OzoliņšTālr. 29359390, e-pasts info@naukseni.lv

Datorgrafi ka: Arnis OzoliņšIespiests tipogrāfi jā «Zelta Rudens»

www.naukseni.lv

Par publikācijās paustajām domām, skaitļiem un faktiem atbild raksta autors, par sludinājumiem – to iesniedzējs.Informāciju, kuru vēlaties ievietot laikrakstā, nosūtīt nedēļu pirms laikraksta izdošanas pa e-pastu info@naukseni.lv vai ievietot pasta kastītē «Naukšēnu novada pašvaldība» pie Naukšēnu novada pašvaldības ēkas «Pagasta nams» vai Ķoņu pagasta pārvaldē «Celtnieki», nodot bibliotekārei Marutai Krastiņai. Anonīma informācija netiks publicēta.

Naukšēnu CilvēkvēstisCilvēkvēstis

Sveicam aprīļa jubilārus!Nav dzīvē nekā skaistāka par dzīvi,Un dziesma skaistākā ir tā,ko Tu šai brīdī dziedi.Un dziedādams Tu sasaucies ar biti, Kas zina, viņas darbs ir skaists ik brīdi,Tāpat kā dziesma, kuru šajā brīdī dziedi.

(M.Svīķe)

Elīnu Paulsoni 05.04.Artu Pūpolu 11.04.Jāni Jukāmu 12.04.

Pagasta pārvalde

Nu jau vairāk kā pusgadu kārķē-niete Ance Veinberga, no rīta pamostoties, pa savu «guļamistabas» logu ierauga nevis kokus, putnus un pavasari, bet gan bezgalīgu ūdens klajumu – Ance pēc atva-ļinājuma atkal atgriezusies strādāt uz kruīza kuģa, kas ceļo pa Karību jūru pie Ziemeļamerikas krastiem. Pa ceļam kuģis piestāj, lai atpūtnieki baudītu daudzo salu burvību.

«Man nav bail no nezināmā!» teic meitene, stāvot uz dzimtās puses Ķires upes tiltiņa un silti brūnām, dzirksteļojošām acīm lūkojoties tā-lumā. «Bieži vien cilvēkiem bail no pārmaiņām. Es vienmēr ceru, ka viss, kas notiek, ir uz labu. Ja arī kaut kas neizdodas veiksmīgi, arī sliktais nāk par labu.»

Ceļa somā Bībele un cerība – viss būs labi

«Pēc Kārķu pamatskolas izvēlējos mācīties Valmieras 36.arodvidus-skolā, kur apguvu viesmīlības ser-visu. Tobrīd man bija draugi, radi un paziņas, kuri uzskatīja – labāk būtu bijis mācīties ģimnāzijā, taču biju ļoti apmierināta ar skolas izvēli. Patika skola un patika mācības. 2009.gadā skolu pabeidzu un, jau mācoties pēdējā kursā, sāku strādāt Valmierā, viesnīcā «Wolmar» par viesmīli. Tad mēģināju stāties augstskolā, taču neizdevās iekļūt iecerētajā specia-litātē un, ieraugot internetā sludi-nājumu par iespēju strādāt uz kuģiem, abas ar draudzeni izlēmām izmantot šo iespēju,» stāsta Ance. Vispirms nācās iziet kursus un, veiksmīgi izturot eksāmenu, atlika gaidīt piedāvājumu doties ceļā. Vis-pirms darbu uzsāka draudzene, kura prata vācu valodu un devās uz Vāciju. Ance uz Miami lidoja viena, pietam tas viņai bija pirmais lido-jums mūžā. Meitenei somā bija Bībele un sirdī cerība – viss būs labi. Pēc tālā lidojuma Ance nokļuva uz kruīza kuģa «Carnival Victory».

Darbs kopā ar vairāk kā 20 dažādu tautību cilvēkiemUn tā veiksmīgi nonākot uz kuģa,

Ance ātri vien saprata, ka darbs būs ļoti spraigs un daudzveidīgs. Pamatā viņa veic viesmīles darbu, taču nākas piedalīties arī kuģa uzkopšanas dar-bos. «Kuģa «Carnival Victory» kruīzs ilgst 7 dienas. Tas uzņem apmēram 3000 ceļotāju, kurus apkalpo 1000 darbinieki, ļoti daudzu tautību pār-stāvji. Ancei nākas strādāt kopā ar taizemiešiem, austrāliešiem, un-

gāriem, serbiem, krieviem, ukrai-ņiem, baltkrieviem, itāļiem, čehiem, beļģiem, amerikāņiem un daudzu citu tautību cilvēkiem. «Ja tā padomā, tad var teikt – viss šis darbs ir kā teātris vai kā labs šovs cilvēkiem, kuri atbraukuši atpūsties. Var jau arī saprast – ceļotāji par kruīzu maksā aptuveni 1000 dolārus, un atpūšoties kopā ar ģimenēm un draugiem, vi-ņiem ir svarīgi, lai ikviens no kuģa personāla darbiniekiem būtu laipns un smaidīgs.»

Cenšas atcerēties kuģa pasažieru vārdus

Tas ir viens no noslēpumiem, kā veidot pozitīvu att ieksmi un kontak-tu ar ceļotājiem – censties atcerēties vārdus. Cilvēku uzrunājot vārdā, viņš jūtas īpašāk. Arī ceļojuma laikā, kad piestāts tiek krastā, ja satiekam sava kuģa pasažierus, viņi mūs atpazīst, draudzīgi aprunājas, jūtas kā satikuši savējo. Varu teikt – tur nekas nav tā kā šeit. Amerikāņi vispār vienmēr cenšas būt draudzīgi. Vienīgais – šādās situācijās grūti saprast, kurš draugs ir ar lielo burtu un kur ir tikai draudzīgas att ie-cības,» vērtē Ance. Visu šo laiku, kamēr būts projām, viņai visvairāk pietrūcis latviešu valodas, mazās krustmeitiņas Emīlijas un pārējo tu-vinieku. «Visu četru mēnešu laikā man ne reizi neiznāca satikt nevienu latvieti. Kad biju jau ceļā uz mājām,

atrakstīja kuģa darba kolēģe – «Tu visu laiku ilgojies sastapt latviešus. Šodien mums uz kuģa uzkāpa un dodas kruīzā viens latvietis!». Plā-noju slēgt vēl pāris līgumus ar šo kompāniju, bet kas būs tālāk, baidos spriest. Ļoti iespejams, ka Latvijā būšu kā viesis. Uz kuģa mums bija daži darbinieki, kuri strādā šādu darbu jau 20 gadus. Esmu Latvijas patriote un uzskatu – latviešus var izraut no Latvijas, taču latviešiem no sirds nevar izraut Latviju,» teic Ance, un ar šādām izjūtām viņa atkal pēc atvaļinājuma ir devusies atpakaļ uz Amerikas krastiem, lai sūri un grūti pelnītu naudu, būtu iztika un no-drošinājums nākotnei.

«Veiksmīgi nokļuvu līdz Miami un tālāk lidz Charlestonai Sauth Caroline, no kurienes atiet kuģis «Carnival Fantasy», uz kura tagad strādāju. Tas ir pats pirmais Carnival Cruise Lines kompānijas kuģis, būvēts 1990.gadā. Salīdzinoši tas ir vecs un reizums šķiet, ka te viss grab un klab, bet patiesībā esmu jau iedzīvojusies. Kuģojam pa Bahamu salām. Laiks ir jauks – kā laba pavasara diena Lat-vijā!», tā raksta Ance, atkal at-griežoties pēc atvaļinājuma svešumā. Atliek tikai cerēt, ka pienāks laiks – latvieši tiks sasaukti mājās. Tik daudzi devušies pasaulē ne jau vieg-lu laimi meklēt. NCvCv

Sandra Pilskalne

Meitene, kura nebaidās no nezināmāPasākumi aprīlī• 06.04. plkst. 12.00 tautas namā ka-mīnzālē ērģemietes Birutas Rukas ak-vareļu izstādes atklāšana.• 9.04. plkst. 19.00 tautas namā koncerts «Dziesma manai paaudzei»; * plkst. 22.00 Balle, spēlē grupa «Tau-riņdeja».• 10.04. plkst. 9.00 tautas namā zolītes čem-pionāta noslēgums.• 24.04. no plkst. 11.00 – «Sagaidām Lieldieniņu!» tautas namā vai Lustiņ-druvā (atkarībā no laika apstākļiem):

* izstāde «Oliņ, boliņ, groziņā» (ikviens var piedalīties izstādē ar paša krāsotu vienu vai vairākām olām Lieldienu no-formējumā);

* Lieldienu pantiņu deklamācija – kon-kurss (pieteikties var jebkurš pasākuma dienā);

* danči un atrakcijas;* «Cepu un vāru oliņu gardu» – olu ēdienu degustācija (ar savu īpašo recepti var iepazīstināt ikviens, degustētājiem – dalības maksa); * plkst. 21.00 tautas namā «Šūposimies jaunos un vecos disko ritmos» kopā ar Dj Pēteri Vaivodu.• 24.04. plkst 14.30 Kārķu baznīcā Liel-dienu dievkalpojums, pēc tā Svētdienas skolas bērnu uzvedums.• 29.04. plkst.19.00 Meža dienas. Tal-ka, izstādes, atpūtas un izklaides pa-sākumi; plkst. 19.00 tautas namā Kārķu ama-tierteātra izrāde M.Zīles luga «Trīs košas dāmas».• Līdz 1.aprīlim Rūjienā, izstāžu zālē, Upes ielā 7 (pretim kultūras namam) Ilzes Brices un Harija Bērziņa izstāde «Pavasarīgs sveiciens Rūjienai».• 3.aprīlī senioru ansambļa vīri Valkas senioru kora sastāvā piedalīsies Senioru koru skatē Mazsalacā.• 16.aprīlī V tautas muzikantu svētkos «Spēlēju, dancoju visu savu mūžu, neiet, neiet tā spēlīte pušu» Strenčos uzaicināti mūsu muzikanti – cītaras spēles pratēja Inta Engere, mutes ermoņiku spēlētājs Vilhelms Bricis, «garmoškas» spēlētājs Romāns Kuratņiks, dziesmu autors un izpildītājs Daumants Ķīkulis un grupa «Savējie». NCvCv

Kuģis «Carnival Victory» un tā komanda pirms došanās kruīzā

Ance (pirmā no labās) ar darba kolēģiem Patt irra (Taizeme) un Laszlo (Rumānija)

Kamēr saule pār abiem,-Viens otram mēs būsim arī.Lai pat košajiem pīlādžiemIr ko apskaust mūs rīt un parīt.

(M.Svīķe) Sveicam Daci Bezšapočņikovu un

Ivaru Bundzi kāzu dienā!Pagasta pārvalde

Pavasaris nāca tik gaišs un silts,Cerībām apvīdams sirdi,Bet nakts – Tavas aiziešanas nakts –Apturēja gaismas plūdus,Sajauca nodomus labos …

(G.Micāne)

Aizvadīta mūžībā Austra Bite(1937.02.05.-2011.24.02.).

Izsakām dziļu līdzjūtību piederīgajiem.

Pagasta pārvaldeKārķu pagasta pielikumu sagatavoja Kārķu pagasta pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Pilskalne, tālr. 26391447, e-pasts: sandra.pilskalne@valka.lv.

Pēc 4.aprīļa no Valmieras LAD vedīšu platību maksājumu pieteikumus un kartes. Ja vēleties, lai atvedu jūsējos, zvaniet – Sandra Pilskalne (tel. 26068289).