~~------------------------------------------------------

Jubileju svin skumja noskal}a Sandra Petersone

-~;:::;",:,=:,~=~:-=-------::--::--:--:::>I Cer uz Domes godapratu

LNS prezidents Arnolds Pavlins, kurs arT bija viesu vidO, par pilsetas Domes planiem uzzinaja, tikai ierodoties Smiltene uz biedrTbas 55 gadu jubilejas pasakumu. Vi~a domas:

,,~oti ceru, ka vietejai varai bOs tik daudz godaprata un

"""~IP"I sirdsapzi~as, lai nedzirdTgos It:.FIll"llllElJJ vispar neizmestu uz ielas. Smil

~~Z!ll!.....;~~..b....Ll..a.J..s.....E:.m::~1i!I tene ir viens no nedzirdTgo dzT

«Mums svetku reize sodien ir sapiga. No vienas puses ir jaraud, no otras - jasmejas. Jaraud tapec, ka mums bus jaatstaj si maja. Jasmejas no prieka, ka esam kopa,» sestdien 55. jubi/ejas svinibas viesus uzrunaja LNS Smiltenes regionalas biedribas priekssedetaja Dzintra Herbste.

Eka plano iekartot viesnicu un restoranu

Smiltenes biedrTba no vietejas pasvaldTbas noma eku Tepera ezera krasta. Tada ir Smiltenes Domes iecere attiecTba uz mineto ipasumu. Intervija laikrakstam Domes priekssEidetajs Ainars Mezulis stastTja par kopeju projektu ar italiem.

Projekts varetu Tstenoties ka liela atpOtas kompleksa izveidosana pie Tepera ezera teritorija, kur savulaik atradas NedzirdTgo biedrTbas darbnicas. Seit nakotne varetu bOt viesnTca un restorans ar italu virtuvi, informeja A.Mezul is.

"Saja maja esam nodzTvojusi 55 gadus. Sodien jubilejas reize te varbot esam sapulcejusies pedejo reizi . Nakotne so

C_____I_sz--:.ilJ_as____)

tNS valdes sede Magdalena Paulena

18. augusta notika LNS valdes sede. Uz sedi bija ieradusies visi valdes 10cek/i, un taja tika izskatiti cetri jautajumi.

Saska~a ar jauno Komerclikumu, 130gad javeic uz~emumu un bezpe!~as organizaciju parregistracija. Tas attiecas arT uz LNS struktOrvienTbam. leprieksejas sedes jau izskatTja RTgas un Daugavpils MRU parregistraciju. Saja sede lema par Komunikaciju, ZTmju valodas un Surdotehniskas

telpu mums vairs nebOs. Kur bOs jauna vieta, tas vel nay zinams. ~oti zel. Te ir pierasts atnakt uz savu klubu," atzina DZ.Herbste. Vienu mirkli vi~ai turpinat runu nelava asaras.

yes centriem visa Latvija. Mums te ir biedrTba, klubs. Te algojam cilveku. BOtu zel to visu zaude!. Ja nedzirdTgajiem nebOs savu telpu , vi~iem nebOs vietas, kur pulceties ...

LNS vairakas reizes IOgusi Smiltenes Domei aqauju so eku privatize!. "Mums teica "ne... Bet, ja tas nay mOsu ipasums, nevaram ieguldTt taja naudu. Rezultata maja ir diezgan slikta stavoklT. Ja mes botu te ielikusi naudu, ta nebOtu," skaidro LNS prezidents.

Kops Smiltenes biedrTbai pilseta vairs nay savu razot~u, eka Tepera ezera krasta ir gandrTz neapdzTvota. To atzTst arT Dz.Herbste. Tomer vi~a raizejas par nakotni, jo bez savam telpam regionala biedrTba Smiltene pastavet nevar.

Jaizraujas no vientulibas caulas

Smiltenes biedrTba sobrTd apvieno 104 biedrus. Ir piecas grupas - AIOksne, Balvos, Gulbene, jaunpiebalga un Smiltene.

NedzirdTgajiem ir loti svarTgi tikties citam ar citu, uzsver A.Pavlins.

,dkdiena nedzirdTgie 24 stundas ir sava

palTdzTbas centru parregistraciju. Komunikaciju centra direktors E.Vorslovs un ZTmju valodas centra direktore L.Jansevska zi~oja par nepieciesamTbu sTs bezpe!~as organizaciju parveidot par komercsabiedrTbam.

Valde nolema to ieteikt izskatTt LNS Domei, parveidojot sTs sabiedrTbas par pel~as sabiedrTbam, un ierakstTt tas komercregistra, ka arT izteikt so SIA StatOtus jauna redakcija atbilstosi Komerclikuma normam.

Valde noklausTjas LNS prezidentu A.Pavlinu par to, ka nepieciesams veikt arT SPC reorganizaciju par SIA, izskatTja tas StatOtu projektu un nolema iesniegt dokumentus Uz~emumu registra SPC parregistracijai .

caula. Vi~iem nay ar ko kontakteties. Nav ka dzirdTgajiem, ku riem diena ir daudz zvanu, sarunu, kaut vai calu ITmenT radio un uz ielas. NedzirdTgajiem ir svarigs personTgs , individuals kontakts ar sev ITdzTgiem cilvekiem, jo ta ir iespeja izrauties no vientulTbas. NedzirdTgie ir diezgan norobezota sabiedrTbas da!a, un starp vi~iem ir laba nozTme specTgas korporatTvas saites. vini cits citu loti atbalsta, " skaidro LNS prezidents.

No laikraksta "Zieme/latvija"

Pateiciba Paldies par atbalstu ikdiena Val·

kas rajona padomei, Smiltenes pilsetas Domei un LNS.

Pateicos par palldzTbu 55 gadu jllbilejas rikosana sponsoriem: SIA "Rozite - "", SIA "Draugs.. , SIA "SmiItenes koks .. , SIA "Mild Land .. , veil~aliem "Cesu darznieks.., "Palma.., AS "Smiltenes piens .. , SIA "Smiltenes gramata .., SIA "SiI· vans .. , SIA "KamaIda .. darzniecibai.

Paldies par apsveilmmiem, labiem vardiem, bet it ipasi par biedribll uznacienll ar melodel~lamacijll "Kopa mes spejam, kopa mes varam".

Un paldies visiem maniem paligiem dalldzu gadu gaita: Anitai Sprudzanei. Antonija Pakalnietei, Lidai un Andrim Silinskiem. Sofijai un Andrejam CiruJiem, Martai J"ebedevai, Ligai Kalnitei ar meitam, Vladimiram Utreckim, Ritmai Eg· lei, bijusajam tulkam Ritai Dze· nitei, I~as tomer sabiedriska I~arta vel joprojam biedriem neatsal~a palidzibu, un ilggadigai biedribas valdes sekretarei Dacei Z1verei.

Ozintra Herbste

Sedes dalTbniekus intereseja jautajums ari par KC "RTtausma" parregistraciju. Direktore M.Piterniece paskaidroja, ka StatOtu projekts tiek izstradats, ir pat vairaki varianti , un kada no nakosam sedem tiks izskatits jautajums arT par KC parregistraciju.

Valde izskatTja zemesgabala Tpasnieces A.Alksnes piedavajumu atpirkt tai piederoso zemesgabalu RTga, Kandavas iela 27, uz kuras atrodas "RTtausma", par 150000 Ls. Valdes lemums bija pozitTvs, un ta nolema ieteikt LNS Domei (saska~a ar LNS StatOtu 6.6.10. punktu) izskatft jautajumu par zemesgabala atpirksanu. +

------------------------------------------------------------QU

pec, ka nedzirdibu vares noverst ar kohle- Neaz/-,' d/lO'OBudieta groZIJumos /lze Kopmane

... iebalsots arT da/ejs trOkstosais finansejums laikraksta "Kopso/f" izdosanai 2004. gada.

Ka katru gadu, ari saja gada LabklajTbas ministrija nedzirdigo laikraksta «Kopsoli» izdosanai nepieciesamos ITdzeklus neiek!ava sava pieprasijuma valsts budtetam. Redakcija sa~ema paskaidrojumu, ka tas nay iespejams stingras lidzek!u tau pTSanas de!. Sekoja piebilde : nu, jus jau varat atkal paprasit Saeimai!

Ta arT darijam, un ari soreiz starp daudziem iesniegumiem deputati tomer saskatTja nedzirdTgo cilveku vajadzTbu sa~emt informaciju sava laikraksta «Kopsoli» un pies~ira nelielu papildus finansejumu vel sim gadam. Atbalstu sa~ema arT LNS iesniegums par lidzek!u pies~irsanu Zimju valodas centram.

No vairak neka 1000 iesniegtiem priekslikumiem tika atbalstiti 280. Ta kapaldies visiem deputatiem, kas nospieda pogu «par» - par mums.

Par Rigas nedzirdigo skolu

RIgas iedzTvotaji sabiedriskaja apspriesana pozitTvi izteikusies par ieeeri Murjar;/U iela pie Juglas ezera bOvet nedzirdTgo bernu internatskolu, zit;/Oja BNS.

RTgas Domes Pilsetas attTstTbas departamenta deta!planojumu noda!as vaditajs Gvido Princis stastlja, ka sabiedriskas ap spriesanas laika sa~emtas tris rakstiskas atsauksmes no iedzivotajiem, bet daudz biezak izteikusies macibu iestades darbinieki.

G.Princis sacTja, ka nay sa~emts neviens negatTvs vestTjums, vienTgi ierosinajums - «kaut atrak skolu uzceltu». Pilsetnieki sabiedriskas apspriesanas nosleguma sanaksme bijusi vienispratis, ka skolas uzcelsana !aus sakartot Murja~u ielas apkartni, kur paslaik atrodas vienigi purvs, nelielas kapas un nekopti krOmi.

Pie Juglas ezera paredzets bOvet jaunu skolas eku , stadionu, rota!u laukumu, pastaigas un atpOtas zonas.

Redakeijas piezTme: Esam saQemusi socialas darbinieces I. Jefimo vas, ari mamiQas, ves/uli ar apsverumiem, kapec nevajadzetu celt so skolu. ViQas priekslikums - integret nedzirdigos bemus masu skolas, veidojot fur specialas klases.

I.Jefimova uzska/a, ka nakotne nedzirdigo skolenu skaits samazinasies ari ta

aro implantaciju u.c. veida. . '. , I" . 6 Si vestule nosutita ari Rigas Domei, Iz- ' - -" , d

glitibas un zinatnes ministrijai, partijai ' JaunIeSUIena s "Jaunais Laiks.., Rigas skolai u.c. , """'- 2004 Rainiesi Vermanlt(1Raina vakarskola. ,Ivars Kalnins . .

' ,

Nevalst;ska organizacija «Jaunatne :; Dtrdlen 21.09. pret AIDS" organizeja pasakumu "lem j Tema: Nedzirdigo kultiira (ieeja briva). viena jumta" RTgas Domes atbalstTtaja ' pI. 16 «Nedzirdigo jaunidu dienu projekta. '. 2004» atklahna.

Tas notika 1.septembrT Vermanes dar- , pI. 16.05 - 17.05 Zimju valodas nodarza. Saja pasakuma uzstajas ari nedzirdTgie biba. Vada ZVC direktore Lilita lansevska.

jau~i~~i no Rai~a va~arskolas . MOseiiem :' pI. 19 - 19.30 Filma «Nedzirdigo kultiira

atveleja 20 - 25 minutes. Grupa «Alias» ' - skats no malas•.

iesaka ar melodeklamaciju «Vai tu mani

dzirdi». Publika ar ieplestam acTm raudzT- Tresdien, 22.09.

jas uz skatuvi, un, liekas, visiem bija liels • Tema: Bernudienas (ieeja ar ieliigumiem).

brTnums, ka nedzirdTgie arT dzied, tiesa :; pI. 16 - 16.40 Uzvedums «Sniegbaltite un

gan, savadak. : septiQi rii~i~ilO.Uzstajas Rai~a vakarskolas

Pee tam uzstajas teatra trupa ar kus- ' kustibu teatra grupa. tTbu etTdi «Gadalaiki» . SkatTtaji to uzmanTgi . pI. 16.40 - 17.40 Nodarbibas berniem. veroja ,un beigas ~e.skop~ja~ ar ska!i~~ ! Vada teatra grupas audzek~i. Nedzirdigo aplausl~m . Savd~b~ga~s pneks~esu.ms blja pantomlma "Satlksanas», kura aktleru 10mas iejutas Alise un Peters no Siovakijas. Nobeiguma grupa "Alias» izpildTja melodziesmu "Tikai ta».

Publiku aieinajam dziedat ITdzi zTmju valoda, ieprieks pamaeot zTmes piedziedajumam. Skatitaji sastajas ciesi pie skatu

: bernu vecaku tiksanas. Organize Dace Uzo-re (informacija pa tel. 9118976).

, . ,Ceturtdlen, 23.09. Tema: Nedzirdigie latvija un pasaule (ieeja

: briva). ' pl. 16. - 16.40 Siovakija. Starptautiskais " nedzirdigo kulturas festivals un nedzirdigo

yes malas un, aktTvi kustoties, dziedaja :' jauniesu sabiedriskas darbibas pieredze

ITdzi. Pee publikas IOguma dziesmu atkar- ; Siovakija .

tOjam, saQemot milzTgas ovaeijas, - gluzi pi 1640 - 17 40 0_.. N d . d- .

ta, ka tas verojams citos dzirdigo koneertos. . n'I'es'u's b'l d . 'k- danlbJ~b' e ~Ir dlgO JDa~-

Jauniesu forums Ivars Kalnins

Sogad Eiropas NedzirdTgo jauniesu forums norisinajas 26. - 29. augusta Danijas galvas~ils~ta Ko~enhag~na.. _'

Uz forumu blja leradusles 55 jaunlesl no 17 Eiropas valstTm, tostarp arT 4 jauniesi

a e rIS as ar I as plere ze a': nija.

pl.18 -18.40 latvija. Nedzirdigo jauniesu un vi~u draugu organizacijas «Efraims»

< aktivitates. " Piektdien, 24.09. • Nedzirdigo jauniesu dienu - 2004 nosle

'! gums (KC «Ritausma). ' " . .

no Latvijas - Ivars Kalnins un Tatjana i P~. 11. - .18 Vlde~mat~nah. Atskats uz Osetrova no NedzirdTgo ja~niesu un vinu : alzvadlto dlenu pasakumlem. draugu organizaeijas "Efraims», Vida Mei- pI. 18 - 19.30 Nosleguma koncerts, uzveja un Rita Fedotova no Latvijas NedzirdTgo 1 dums «The Creation» ( (Pasaules radTSasavienTbas. ' na»).

Foruma programma bija katras valsts f pl. 19.30 - 20 Sarunas ar uzveduma jauniesu organiz3cijas prezentaeijas, lek- :1 veidotajiem. eijas par saistosam temam, piemeram, par ;' pI. 20.30 - 23 Balle. leeja: NJVDO «Ef· nedzirdTbu un psihologiju, nedzirdTbu un " raims» biedriem 1 ls, parejiem 1,50 ls, genetiku u.e., brivas diskusijas ut\. Nosle· " Pasakumus organize Rigas Raina 8. vaguma notika Eiropas nedzirdTgo jauniesu , kara (mai~u) vidusskola sadarbib~ ar NesavienTbas' yenerala asambleja. NedzirdT· : dzirdigo jauniesu un vinu draugu organigo jauniesu un vi~u draugu organizaciju :l zaciju «Efraims». Finansiali atbalsta Rigas "Efraims» uZQema saja savieniba, un nu " domes Izglitibas, jaunatnes un sparta deesam balsstiesTgi biedri. : partaments, Eiropas Savienibas program-

Par visu notikuso, redzeto, izbaudTlo un : rna

~-----------------------------------------------------

Oeju nometne Dana Kalpina

• ZIEME\..U MINISTRU l'ADOMf INFORMACI]AS B1RO)S

Pateieoties Zieme!u Ministru Padomes informaeijas biroja gadibai, mOsu nedzirdigo jauniesu deju kolektTvam bija iespeja vasara piedalities nometne, kas noriteja Limbazu rajona Salaegriva no 13. lidz 22. augustam.

SeptiQiem deju kolektTva dalibniekiem

( Izglifiba )

Sl/eika~ miisu skola! Mara Sadovska

Ar smaidiem, sirsnfgiem apsveicinasanas vardiem un velmi daudz jauna uzzinat sacies macfbu gads Rigas nedzirdfgo bernu internatpamatskolas 189 audzekniem.

Starp viQiem ir 12 pirmklasnieki, kuri savu ee!u skola uzsakusi ar lielu apQemibu un eentibu augt lieliem un gudriem. Mazos un ari jau lielakos skolas bernus 1.septembri sveiea skolas direktore Vija KaniQa un skolotaji. Ari veeaki saQema velejumu - ciesak sadarboties ar skolotajiem un atbalstit savus bernus zinibu apgOsanas ee!a.

Notikumiem un parsteigumiem bagata ir bijusi pagajusi vasara. Zviedrijas Rotari klubs sadarbTba ar PestTsanas armiju Zviedrija skolai uzdavinajis divas jaunas modernas "Elektrolux» ve!asmasinas. Pirmaja septembrT visi mOsu skoleni saQema ipasi viQiem sarOpetas davanas - skaistus, jaunus peldhalatus (attela leja) un gardas konfektes. ArT sis veltes mOsu skolai bija sarOpetas ar Eises Andersones kundzes gadibu no Pestisanas Armijas.

dzekQi ir guvusi labus panakumus un atzinibu . Ta, piemeram, 9. un 10 septembri Valsts Jaunatnes iniciatTvu centrs Rigas Nedzirdigo bernu internatskolas audzekQUs ir uzaicinajis uz bernu un jauniesu kluba "Labie draugi» salidojumu Jelgava. Tur bOs piedzivojumu un notikumu pilna pieQemsana pie Meza karalienes.

Ari tas ir pieradijums tam, ka Rigas nedzirdigo bernu skola dzive ir interesanta un

. darbTga. Tadu to veido skolas pedagogi, pasi skoleni un viQu vecaki. Lai jaunaja macibu gada ikviens no viQiem ar lepnumu varetu ar teikt - ta ir mOsu skola!

bija pilniba apmaksati transporta pakalpojumi, uzturesanas, edinasana, apmaeiba dazadas deju tehnikas, makslinieeiskaja darbniea, ka ari eiti organizetie pasakumi.

Nometne vel piedalijas Zieme!valstu gimnazijas deju studijas "DeKa»audzekQi, Irdz ar to tika nodrosinata ciesa sadarbiba starp dzirdigo un nedzirdigo kultoram. Jaatzist, ka savstarpejie kontakti tapa atsaueiga un draudziga gaisotne.

Nometnes laika saQemam uzaieinajumu dejot Salaegrivas pilsetas svetkos, kur koneertprogramma piedalijamies ar dejam un melodeklamacijam. Otrs koneerts notika

Nometne Neilgi pirms jauna maei

bu gada sakuma mOsu jaunako klasu skoleniem un viQu mamiQam pirmo reizi bija iespeja piedalTties kopTga nometne Prieku!os. Nometne berni atpOtas, bet vecaki apguva zTmju valodu un eitas zinibas, lai labak varetu komunicet ar berniem zTmju valoda. Paldies Eisei Andersonei par atbalstu, paldies skolotajai ZigrTdai Zagurilo par pro- ........-'-'-jekta koordinaciju. Vislielakais paldies skolotajiem Skaidritei Pliskai un Uldim Ozolam par projekta realizaciju!

Taja pasa laika mOsu skolotaja Inga Butenaite piedalijas Dzirdes centra rTkotaja nometne, kura bija aicinati berni ar kohlearajiem implantiem. Taja piedalijas arT bernu vecaki , kur viQi vareja vairak uzzinat gan par zTmju valodas apguvi, gan iespeju izveleties implantesanas ce!u.

Lai skola uz 1. septembri bOtu saposta, daudz stradajusi gan skolas pedagogi, gan tehniskie darbinieki. SirsnTgs paldies ari visiem vecakiem, kas palTdzeja remontet klases un internata tel pas!

Jaunais macTbu gads ir iesacies darbTgs un interesants. Sakara ar piedalTSanos dazados pasakumos un tajos sniegtajiem brTnis~Tgajiem prieksnesumiem, Rigas nedzirdTgo bernu internatpamatskolas au

nometnes nosleguma diena, kur ar entuziasmu piedalijas visi nometnieki un pedagogi. Koncerta radTjam visu desmit dienu laika apgOto (melodeklamaeijas, dejas, teatralus uzvedumus u.e.), kas vel vairak vairoja patikamo gaisotni, kada viss ieprieks minetais tika radits .

Bet si projekta Tstais noslegums bOs pee NedzirdTgo dienas koneerta 3. oktobrT Rigas Kongresu nama, kur deju grupas dalibnieki uzstasies ar jauniem koneerta prieksnesumiem, turklat par projekta naudu jauniegadatos terpos.•

lIalmieras skola jaunumi

Jaunaja macfbu gada Valmieras skola turpinasies darbs uz ieprieksejo iestraiu pamata.

lepriekseja maeibu gada lieeneetas 2 arodizglitTbas programmas, un skoleni tagad var apgOt suvejas paliga un galdnieka paliga iemaQas. Vasara 10. klases skoleni sekmigi stradaja prakse dazados Latvijas sOsanas un galdniecibas uZQemumos.

Saja gada skola saka stradat dezurants, kas kontrole cilveku ienaksanu un sniedz informaeiju. Skolenu edinasanu veie SIA "Salvis », kas izveleta konkursa kartiba. Veikti arT remontdarbi: vairakas vietas nomainita grida, durvis, parbOveti maeibu kabineti. Veikta beniQu siltinasana, jumta nomaiQa, kosmetiskie remonti dusas telpas, tualetes utt.

PerspektTva paredzets siltumtikla remonts (projekts jau izstradats) . 2005. gada turpinasies skolas renovacija ar valsts un pasvaldibas finansejumu (attieeigi 149 000 un 40 000 LVL apmera), vien jagaida budzetu apstiprinsana.

Septembri maeibas skola uzsaka 166 skoleni, no kuriem 1. klases - 16.

Pec skolas direktora Andra TauriQa sniegtam ziQam

--------------------------------------------------------------~~ Specialais pielikums

«Eiropa musu majas» (Nr.6)

Manas domas )

Janis Clrulis, Valmiera Balsosana par iestasanos ES nepiedali

jos, jo nebiju izlemis, kas butu nepieciesamaks Latvijai. Velreiz pardomajot nolikumus, lomer sapratu, ka cita cela mums navspiediens no Krievijas puses ir parak specigs un joprojam nerimstas. Tapec nepieciesams Eiropas atbalsts un aizsardziba.

Joprojam baidos par to, lai mes nepazaudelu savu latviskumu, izejot pasaules plasumos. Ari musu naudas zet. Lasu informaciju, ka pareja uz eiro citas valstis izraisijusi taulas neapmierinajumu, aug cenas, pasliktinas dzives limenis. Ka bus pie mums?

Stradaju mebelu firma, kas gatavoto produkciju suta uz daudzam pasaules valstim. Razosana ir modernizela par "Eiropas naudu». Darba algas mums maksa regulari, ar visiem nodokliem. Sai ziQa esmu apmierinats, tomer par nakotni istas skaidribas nav. Ka Latvijai klasies jaunaja savieniba?

Indra Pormeistare, no Smiltenes

Tas ir loti labi, ka esam ES valsls, jo tas paaugstinas dzives kvalitati, prasibas visas jomas. Pati to izjGtu sava zemnieku saimnieciba. Mums ir zeme 8 ha, ari mezs, 6 govis, 2 cukas, 25 vistas uti. Pienu nododam Valmieras pienotava, tur prasibas stingras. Ceru daudz ko uzlabot sava saimnieciba varbul par Eiropas naudu. Par darbu nesudzos - ta ir pietiekami. Man bija iespeja strada! valsts subsideta invalida darbavieta. Bez tam darzs, lopi, maja. Man loti palik, ka apkarf zied pu~es. Bet bez darba nekas nerodas, ari ziedi prasa daudz rupju un milestibas.

Valters Garnis, Mareks Jansons, Kuldlga

Sogad beidzam arodvidusskolu. Viens no . mums - Mareks jau pabijis Eiropa - Vacija, kur pastradajis moderna kokapstrades uZQemuma. Tas bija neaizmirstamas dienas - . darbs augsta tehniska nodrosinajuma apstaklos, procesi automatizeti. Varbut ta kadreiz bus ari Latvija?

Ari Valters ir bijis ES valsti - Zviedrija, kur guvis daudz spilgtu iespaidu. Bet varbut nakotne bus vel iespeja pastradat kaut kur . arzemes? Tam gan bGtu nepieciesams svesvalodu zinasanas.. .

ES jaunumi: Vasara maztiet bija pieklususas ES zilJas tiesi no pasas , Briseles - art tur atva/inajumu lalks. Viscaklak stradajusi Eiropas Komisija ar jaunieveleto prezidentu toze Manuelu Durau - Barrozu (Portugale) vadiba. If sadaliti . amati un darbibas jomas visiem 25 komisariem.

Latvijas parstavei Ingridai Udrei uzticeta nodok/u un muitas fietu parzinasana.. LOk, daias no parejam jomam!

4 EK viceprezidenti: reformas; komunikacija - M. Vaistrema, l.viedrija; bizness, ' riipnieciba - G.Ferhoigens, Vacija; transports - 1. Baro, Francija; kontrole, : korupcijas apkarosana - S.Ka/ass, Igaunija; ties/ietas, iekslietas - R.BlItiglione, [ IWija. eiti komisari: informacija, mediji - V.Redinga, Luksemburga; ekonomika, . monetara politika - H.Almunija, Spanija; budiets - D.,CTibauskaite, Lietl/va; : lauksaimnieciba - M.FiSere Bela, Danija; energetika- L.Kovacs, Ungarija; regionu • lietas - D.Hibnere, Polija; zvejnieciba - Ot,Borgs, Malta, utt.

Jasaka, ka komisari nay delegeti aizstavet savas valsts intereses, be.t domaf, ka . labak Tisinat jautajumus visas ES intereses, un tada gadijuma var pat rasties' pretrunas. Ta, piemeram, ES ir ieintereseta vienadot nodok/u lielumu, bet katrai va/stij ir sa va, vienigi tai piemerota sistema. Ko ierosinas miisu komisare? '.

1, novembri EK komisariem biis jaiztur eksamens ES par/amenta - jasniedz savas darb/bas plans un jaatbild uz depulaflI jautajumiem, /ai tiktu apstiprinati saja amata.

Komisari veido savus birojus un darbinieku komandu: 3 citveki no savas valsfs, 3 : , - no citam ES va/stim.

Prognozes un realitate Katru dienu pavid zi~as par cenu

kapumu tai vai cita nozare, un tas nebOt nav tik pakapenisks un neliels, ka sakuma prognozeja mOsu ekonomisti un politi~i. Tas pats attiecas uz minejumu, kada laika Latvija varetu sasniegt ES attistHo val stu limeni, tagad bOdama viena no pedejam vietam parejo vidO.

Sakotnejie 10 - 15 gadi tagad jau pastiepusies lidz realakam variantam: 25 30 gadi. Tas mOsdienas nav pievilcigs termi~s, tapec prognozetaji tomer pie!auj ari atrakus attistlbas tempus, sevis~i, ja pratisim lietderigi izmantot no ES fondiem sa~emto finansejumu, Tas ir, visi pies~irtie li

( lOs jautajat )

Par darbu arzemes Atbildam uz musu lasItaju jautaju

miem, Kadas firmas Latvija griezties par darbu Eiropa?

Kur griezties Licence darbiekartosanai arzemes iz

sniegta firmam: «Acorns» (ASV, Lielbritanija), «AMG Vollars» (Irija),« Arviteks Baltic» (Lielbritanija), «BBD,LV» (Lielbritanija, Irija), «Brivmezs 1» (Lielbritanija, Kipra), «Eirotors» (Lielbritanija), «Eirotors» Liepajas filiale (lrija), «Evrokontakts» (Austrija),

dzek!i javirza uz ekonomisko attistlbu jaunu uz~emumu un darbavietu radiSanu, vides sakopsanu, infrastruktoras uzlabosanu, izglHotu kadru sagatavosanu utI.

Latvijas uz~emeji un zemnieki atri aptvera, apguva un izmantoja sis iespejas pieprasH finansejumu sava darba izversanai. Tik atri, ka vairakos virzienos jau partraukta projektu pie~emsana, Jacer, ka no ES tiks sa~emts papildfinansejums,

Tuvakie darbi rudeni - jaunas ES Konstitocijas pie~emsana un parlamenta darba atsaksana: sedes, komitejas, frakcijas, Novelesim, lai jaunaja vide un darba labi, veicas ES komisarei un ES parlamentariesiem no Latvijas! •

f"!lai~as fonds» (Lielbritanija, Irija), «LRT» (Irija), «Options Employment Baltic» (Lielbritanija),«Salamandra TOre» (Lielbritanija, Kipra), "Starptautiskais centrs» (Sveice, Vacija),

Zinasanai Sikaku informaciju par firmam, kuram ir

izsniegtas licences, var sa~emt, zvanot pa talruni 7021776 vai uz jebkuru Nodarbinatlbas valsts agentOras filiali, ka arT ielOkojoties majaslapa interneta: www.nva,lv sada!a "Darba iekartosanas biroji».

Ko piedava atseviskas ES valstis? '

Galvenas prasibas kadas izvirza ar«HR LV SO» (Lielbritanija), "Kultoras ap- zemju darba deveji, skar cilveka veselibas..

www.nva,lv

~~------------------------------------------------------, stavokli - nedrTkst bOt hronisku slimTbu un

( Manas domas) kaitTgu ieradumu, jabOt laba fiziska lorma, · veeuma amplitOda nay ierobezota, bet perLTga Landrate, Valmiera

Esmu beigusi Alsvi~u arodapmacibas cen- '. sonai gan ir jabOt piingadTgai - vismaz 18 Iru un ieguvusi majsaimnieces kvalifikaciju plus gadu vecai . Svesvalodu zinasanas navobsuvejas prasmi. Paslaik esmu bezdarbniece. ligatas, tomer - velamas, tada gadTjuma Grilli alrasl darbu, kas biltu kaul cik piemerols ( tiek piedavats augstak apmaksats darbs. manam prasmem un spejam. Piemeram, lab- . Visvairak pieprasTti celtnieki, kravas pral slrfidalu bernudarza, jo pirms macibam jau automobi!u vadTtaji, elektroiekartu monteta~aslr~daju par dienas auklili Valmieras skola. ; ji, supermarketu apkopeji, auklTtes, majkal,as blJa Jauk!. _. . b . t -d . k' .

v_, -, -/ I d-I '-,- db' ' potajas,lsta enes,Vlrtuves s ra nle I, maize es ve e os sue socia a ar aspecla- . k' 'Id .. -I liIale, piemeram, augs/skola "Allisliba", bel ari . nle I, autouzp~ es staclju pers?n~~. lam nepieciesama liela nauda. Vai Eiropas Sa- _LlELB~I~ANIJA~ Izpe!~~ vl~~eja ~pkal-vieniba man palidzes ar finansem? posanas slera augstaka neka cltas Elropas

. valstTs - videji 1000 USD menesT puspan· sijas apstak!os. Jauzkopj numuri, hailes,

Gatis Valenieks, ~ apkarteja teritorija, palTgdarbi virtuve vai ventspilnieks tTras ve!as izvadasana pa staviem.

Par to stradniekiem liek piedavali 5- 8 USD slunda (aslo~u slundu darba diena,

Pallaban esmu bezdarbnieks. un las nav brTvdiena sesldiena, svetdiena).Edinasana uz vielas viesnica uz darbanekas labs, lapec mekleju darbu. Pec Rigas ne- _

dzirdigo skolas beigsanas 3 menesu kursos , deveja re~ina .

apguvu namdara amalu, lacu nedzirdigos darbfl ,\ Par dzTvosanu slradnieki maksa pasi,

Qem nelabpral. neliela dzivok!a ire Londonas nomale mak-

Balsoju par ES ar ceribu, ka kadreiz dosos • sas 40 - 50 USD nedela (dzivok!a iziretaju slradal uz arzemem un lur man ari pienacigi . darba devejs atradTs jau pirms slradnieka maksas par darbu. . ierasanas). Anglija ir paaugstinats pie-Inese Rieba, Valmiera prasijums pec lauksaimniecibas stradnie-

Ta vien s~iet, ka mums nevajadzeja slalies kiem (800 _ 1200 USD menesT). ES, jo dzive lagad ar kalru dienu klilsl arvien iRIJA. Vispieprasitakas nozares saisdargaka, darbu atrasl arvien grillak. Ko las dod,

ja cels uz arzemem vala? Celosanai naudas mas ar lauksaimnieeibu. Stradnieki, kuri

nav, bet slradat lur nevelos, labflk savas majas audze, novae, parstrada un iesai~o senes,

Latvija. vienmer var re~inaties ar mini malo (pec iri-

Bezdarbniekiem organizelos kursos iz- jas likumdosanas) algu - ap 6 USD stunmacijos par pavari. Pec lam paslradaju sub- . da. LTdzTgi arT galas vai piena parstrades sidefa darbaviela, bel nu alkal esmu bez- stradnieki (ga!as, eisi~u, sarde!u, rostbilu darbniece. Majas dzivol bez darba fOli grilli. un piena produktu parstrade un iesai~o-fapec labral naku uz savu klubu, piedalos sana) un konditorejas uz~emumu stradniepasdarbibas grupas meginajumos. Tas padaradzivi interesanlaku. ki. Dzivosana un edinasana izmaksas ap

80 - 120 USD nede!a, plus komunalie pa-

Alberts Kokins, no Ventspils .: Projekts beidzas,

.zilJas turpinasies Mans mazdels pallaban slrada Norvegija.

Ta las ir, ka daudziem jamekle darbs cilur, sava . va/sls 10 nenodrosina. Jaunajiem ir lada iespeja ; kaul kur aizbraukt, bet ko lai daram mes, vecakas paaudzes cilveki? Kad domaju par ES, lad vispirms nak praia - nomainis lalu prel eir~. Vai no fa bils kads labums? Vai varbiH liesi otradi? Ta ar saubam un neziQu cin~s, lidz dodos uz baznicu. Tur gilslu dveseles mieru un saskaQu ar sevi. Bez la billu gruli dzivof.

Specialais pielilwms _ "Eiropa - musu majas" _ sagatavots ar ES

finansialu atbalstu. Par ta saturu piinTba atbild laikraksta

"Kopson" redakcija, un tas nekada zir;1a neatspogulo ES viedokli.

.

IIze Kopmane Septembn nosledzas ES PHARE fi

nansetais projekts "Sadzirdet Eiropu arT klusuma", kuru c

--------------------------------------------------------------.~«Kurzemnieks» pirmaja ievielolaja sludina

(________ · ______~) juma nebija ievietota zi~a par kursu norises~_U_Z_U_d._Z_l_~_o_,_m_u_-z_-u__ln_a_-C_'_e_S

Apgils reiijas makslu IIze Kopmane

RaiQa skolas skolotaja Marika Antonova 26. septembrf dosies macfties uz arzemem. Vina apgOs nedzirdfgo teatra rezijas makslu Brno (Cehija) MOzikas un makslas augstskola.

Marikai jau ir pieredze saja makslas zanra - jo liesi vi~a pirms daziem gadiem nodibinaja nedzirdfgo jauniesu kuslibu leatra trupu Rai~a skola, kura jau vairakkart uzslajusies dazados pasakumos, tostarp - ari dzirdfgo publikai.

Marika Cehija macfsies vienu gadu kopfgi ar loposajiem nedzirdfgajiem rezisoriem apgOs praktisko rezijas kursu "Tealris izglflfba». Macfbas noliks cehu zfmju valoda, bet tas vi~u nebaida. Marika uzskata, ka ar zfmju mfmikas palfdzfbu ie

, ........

( Tas noder's )

Var sanemt, alimentus no valsts

No 2. augusta sakusi darboties jauna valsts iestade - Uzturlfdzek/u garantijas fonds, kas maksas alimentus vientu/iem vecakiem neapzinfgo tevu un ma5U vieta (tadu Latvija ir vairak neka 6000).

Lai tos sa~emtu, jagriezas saja fonda personiski vai pa paslu, atsOtol nepieciesamos dokumenlus (skat. beigas) .

Ja tevs no mazu!a atteicies un dokumentos nay ierakstfts, vispirms janosaka paternitale. Ja vi~s miris, alimentus berns nesa~ems . Sogad valsls atvelejusi sfm vajadzfbam 2,5 miljonus latu, bet izmaksalas summas tiks piedzftas no neapzinfgajiem vecakiem visa mOza garuma.

Jiisu zinasanai » Berns I1dz 7 gadu vecumam me

nesI sanems Ls 20. » Berns no 7 I1dz 18 gadu vecumam

menesI sanems Ls 24. » Uzturl1dzeklus valsts nodrosinas:, - ja tiesu izpildftajs atzinis par neie

spejamu izpildit tiesas spriedumu par uzturlfdzek!u piedzi~u ,

- ja vecaks, kuram noleikts pienakums maksat uzturlfdzek!us, to dara mazaka apjoma neka valdfbas noteiktais minimums.

spejams saprasties jebkura valslf, il ipasi ar kolegiem vi~as izveletaja studiju joma,

Albalsis

limju valodas kursi Kuldiga Zanete Skapare

Sovasar Kuldfga katru svetdienu notika ES finansetie zfmju valodas minimuma apguves kursi. Sadus kursus vadfju pirmo reizi.

Pirmaja diena biju uztraukusies, jo domaju, ka neviens nealnaks. Tacu alMca 6 kursanti un mans uztraukums izgaisa. Visi bija jauki un atsaucfgi. Cftfgi veroja kalru manu roku kustfbu un atkartoja lidzi manis radflas zimes. Otraja diena kursantu pulci~ s jau bija lielaks - piebiedrojas vel Iris kundzfles, (Noskaidroju, ka laikraksla

vielu, lidz ar 10 pirmo kursa dienu sis kundziles neapmekleja, jo nezinaja, kurp dolies.).

Ta, man par parsleigumu, kupla skaita aizvadijam visas piecas sveldienas. Macibu laika nekadu sarezgijumu ar kursanliem neradas. Tikai viena mami~a, kura audzina divus berni~us ar dzirdes Iraucejumiem, noradija, ka zimes, kuras allelolas zimju valodas gramata, nealbilsl lam, ko maca vi~as berniem nedzirdigo bernudarza.

Kursu laika luvak iepazinos ar katru kursanlu. Inleresanli bija uzzinat iemeslus, kapec vi~i izvelejusies apgOI zfmju valodu . Lielaka da!a to apguva tapec, ka vi~u berni vai mazberni ir dzirdes invalfdi. Cili lapec, ka dzirdes invalfdi ir vi~u pazi~as vai darba kolegi. Visi bija vienispralis, ka sadi kursi jaorganize biezak, vairak nepieciesama informacija vielejos laikrakslos, kas skar dzirdes invalfdus, jaulaja par iespejam iegadalies zfmju valodas apguves gramalas un videokaseles, kuras pasreiz nekur nay pieejamas. +

" .

» Lai sa~emtu uzturl1dzek!us, ne- , Paldies ziedotajiempieciesams:

_ konls banka vai pasla nore~inu Rigas biedrfba izsaka pateicfbu saviem sislema, ' ziedotajiem. Tie ir: Biruta un GotfrIds

_ tiesas nolemuma noraksts par uzlur- Briezi (katrs 2,50 Ls), Raisa un Anatolijs •Suharevi , Lilija Feldberga, Janis Pliska ,

lidzeklu pieskirsanu, A S' .y M C 1- ' tiesu i~pildftaja izzina (deriga 1 me- : nnya ImanOVlca, arta .ep Ite: Irma

nesi), ' , Dar~~le (katrs 2 Ls), Ga!lna ~Isova, _ berna dzimsanas apliecfbas kopija '; Va~~hJs Besarabovs, Inna FJo?~rova, In

un originals. Fonds dokumenlus izskata desmit die-

nu laika, lemumu pazi~o rakstiski. Fonds atrodas Riga, p, Brieza iela 15,

LV 1010, telefons 7356489, 7356497. Velams pieleikties ieprieks.

-A.tceItI ierobeiojuml autolladl-ta'il-e.m VI J

2004. gada 6. jOlija pienemti Ministru

: ta S~mkuse (k~trs 1,50 Ls), Fehclta Baue;; re, Adol~s Bross, Inese Za~e (k~lrs 1 Ls),

: Izire , [zireju ist~bu tuvu centram

stradajosai sievietei vai studentei pie klusiem un kartIgiem cilvekiem. Tel. 7621526 .

;i '--.-. .- ....::. - '.-.. - . _.....- -""" -./"~~~-===~~""""""~~ f· Iepazishnies!

Ja esi vientujs, velies nopi etnas atti eclbas un esi vecuma

' IIdz 60 - 65 gadiem, tavu Kabineta Noteikumi Nr: 582 ,;Noteikumi par : vestuli gaidIs [rena (65 , 161) . veselibas parbaudem transportlidzeklu " Vestule jasuta uz redakciju ar vaditajiem un personam, kuras velas iegDt ;' noradi: [renai. transportlfdzeklu vaditaju kvalifikaciju, ka . ~","",,,,",,,,,,",,,,",,,,,"""'''''''''''''''',",,,,,;;;;;;;;;;......=_=.iiiiiifI/ ar; par veselibas pirmstermiQa parbaudes :' : •••••••••••••••••••••••• '. izdevumusegsanaskartibu», ar kuriem at- " Uz koncertu! . ~elli i~r~b~zoj~mi~ kuri lied~a_ .ne?zi~diga- , : 25. septembri pl. 13 . jlem cllveklem legut .aulovadltaJ~ ~I~sl~a_s. . : KC "Rltausma" pasdarbnieki . . ~~~ad, pa~el~otl~.s LN~ g!U~1 Izclnltal '} : koncertes Arodapmacibas lespejal, nedZlrdlgaJlem cllveklem atkal ' . un rehabilitacijas centra ir aytJauts ie~O! . ga.n ~otocikla , .gan auto~ ;1 : "Alsvi~". Laipni lugti visi, masmas vadltaja tleslbas. Ar pllnu Notel- ': : visi, kuri velas noskatIties so • kumu tekslu varal iepazfties majaslapa t. : koncertu, skola vietas pietiks. www.lns.lv. ~, ' •••••••••••••••••••••••••

http:www.lns.lv

~~-----------------------------------------------------------( Sparta dzive )

lielals sparta n'otikums IIze Kopmane

Eiropas Nedzirdrgo cempionats orientesanas sporta tika svinigi atkJats 23. augusta pirmdiena Cesis, Piparir;lOs. Tas bija ruprgi sagatavots iesakums Iielakajam notikumam Iidzsineja LNSF vesture Latvija.

PIIvoja karogi, un paradei laukuma pul cejas 17 valstu sportisti un komandu parstavji. Kaut arI gar pamali staigaja draudosi tumsi zili makoQu vali un sad tad rasinaja ari lietus, tomer pI. 18 ka uz pasOUjumu laipni uzspIdeja saule, apstarojot garo sportistu virkni, kas pa valstu grupam ar saviem karogiem un simboliku tautumeitu vadIba uzso!oja parade apmekletaju un sveiceju prieksa.

Apsveikuma runas sportistiem teica un sekmIgus startus veleja LNSF prezidents Varis StrazdiQs, EDSO, Latvijas Sporta lederacijas, Paralimpiskas komitejas, LNS valdes, Cesu pilsetas Domes parstavji u.c.

Atklasanas ceremoniju vadIja valmieriete Iveta Lace - MiezHe. ViQa lieliski iejutas senas viduslaiku pi Is Damas loma, aicinot sev talka bruQiniekus no pils ordeQa. ViQi demonstreja bruQinieku cIQas. lespejams, tas vairak bOtu iederejusas uz Cesu pils mOru lona, ka tas bija sakotneji iecerets, bet zinamu vizualo papJldinajumu atklasanas ceremonijai tas sniedza.

Pec tam masta tika uzvilkts sacensIbu gerbonis un EDSO karogs. Skaisti izskaneja Latvijas himna U.Ozola un I.Kramas izpildIjuma. LOk, dazas intervijas ar sI pasakuma dalibniekiem!

Nisims Kakuns, Izraela Esmu pirmoreiz Latvija. Mani seit val

dzina skaista, za/a daba. Tas nekas, ka list. Distance mums treniQa nesagadaja grOtibas, kaut ari pietiekami grDta - neesam pieradusi skriet pa krOmiem un meklet konIrolpunklus, kas pa gabalu nav redzami.

Olga Dula, Krievija Esam mOsu grupa 11 cilveki, sportisti

un parstavji. Apmierina gan uZQemsana, gan trase. Orientieristi nav izveligi, pieradusi bOt daba, ertibas nemekle. 5eit ir visi nosacijumi sekmigiem startiem, un mes ceram saQemt ari meda/as.

Andris Beikmanis, Cesu Dome Ceram, ka arzemnieki neapmaldisies

Cesu pakalnos, teicami startes, jauki pa

vadis brivo laiku un iegOs labus iespaidus par mOsu pilsetu un Latviju.

Mes esam pagodinati ar sim sacensibam Eiropas limeni. Kaut ari materiali, ar naudu palidzet nevarejam, tomer morali un visa cila veida tas atbalstijam.

Andris KalniQs, Latvijas Sporta federacija Tas bija loti drosmigs solis, kuru spera

LNSF prezidents Varis StrazdiQs, uZQemoties so saeensibu saimnieka lomu. Lidz sim viQs ar to teieami ticis gala, un es domaju, ka ari sacensibas norites laba limeni. Novelu sekmes, jaunus panakumus LNSF darba. Es tieu, ka nedzirdigo sportam, lapat ka vispar sportam, ir nakotne. Tikai mums par to jarDpejas, ieinteresejot jauniesus, meklejot jaunus celus, tapat ka tas ir visas dzives jomas.

Norvegijas grupa (2 cilveki) Mums patika atklasanas eeremonija ar

sirsnigam uzrunam, bet ta isti nesapratam uzvedumu ar ciQam - varbDt vajadzeja pirms ta paskaidrot, ko tur radis.

Esam priecigi bOt seit un iegOt jaunus draugus. Startesim, cik labi spesim, bet ne jau rezultati tik svarigi - galvenais ir piedalities, vai ne?

italijas grupas vadltajs Esam parsteigti par mazas Latvijas

skaistumu - viss tik zals, tirs, sakopts, laipna uZl/emsana, draudzigi cilveki. Uzvares labakie, bet visiem paliks jaukas atmil/as.

Vladimirs Aristovs, Krievijas komandas treneris Liktenis mani ir savedis kopa ar ne

dzirdigajiem orientieristiem, kurus treneju. MOsu komandas sastava par pa 1 - 2 cilvekiem no visdaiadakam Krievijas vietam - Maskavas, Celabinskas, Jekaterinburgas, Peterburgas uti. Krievijas cempionata atlasijam labakos, tad tiem sarikojam

nometni Viborga pie Peterburgas ar intensiviem treniQiem. Ceram uz labiem rezultatiem.

Orientieristes -Eiropas medalnieces deafpepe

No 23. Iidz 29.augustam Cesu apkaime norisinajas Eiropas nedzirdrgo cempionats orientesanas sporta, kurs notiek vienu reizi cetros gados. Sacensibu centrs atradas atpatas baze "Piparit;li», apm. 7 km no Cesrm, netalu no Gauias.

Saja cempionata piedalijas orientieristi no Igaunijas, Lietuvas, Krievijas, Ukra inas, Cehijas, Ungarijas, Austrijas, Italijas, Sveices, Lielbritanijas, NIderlandes, Danijas, Norvegijas, Zvied rijas, Somijas, Izraelas un, protams, no Latvijas.

Sim cempionatam nopietni gatavojas latviesi - daudzkarteja Latvijas, PSRS, 1988.gada (Zviedrija) un 2000.gada (Budapesta, Ungarija) Eiropas cempione Agita Intsone, Eiropas cempione 1988.gada un 1992. gada (Maskava, Krievija) Mara Plaude, Eiropas cempione 1992. gada (Maskava, Krievija) IngrIda Sivko, jaunpienakusI IngOna Krama, 1988.gada Eiropas, daudzkartejs PSRS un Latvijas cempions Andis Krams , Pasaules NedzirdIgo sporta spe!u 2.vietas ieguvejs Raimonds Puksis, Raitis Ozols un jaunpienakusais Rigas NedzirdIgo skolas skolnieks Martins Puzulis. Izlasi vadIja Peteris KursHis. '

Sie orientieristi cempionatu aizvadIja godam: cetras disciplInas trIsreiz nostajas uz pjedestala - savaca 3 meda!as. II vietu sprinta un III vietu Isaja distance ieguva Agita Intsone, vel III vietu ieguva arI damu..

----------------------------------------------------------~

-------., V

~""~I

~~=

trijnieks stafete - Mara Piau de, IngrTda Sivko, IngOna Krama (atte/a).

VTriem tikai nedaudz pietrOka lidz meda!am, bet tomer arT viQi tris reizes nostajas turpat blakus goda pjedestalam. Tatad ceturtajas vietas pabija - MartiQs Puzulis (sprinta), Andis Krams (Tsaja distance) un viru trijnieks stafete - Raitis Ozols, Raimonds Puksis un Andis Krams.

Pec cetriem gadiem Eiropas cempionats notiks pie mOsu zieme!u kaimiQiem Igaunija, Tartu apkaime.

Jau tagad mOsu orientieristiem jasak gatavoties startam Nedzirdigo olimpiadei (Oeaf/ympics), kas notiks 2005. gada janvari Australijas pilseta Melburna.

Velam visiem veiksmigus turpmakos startus saja sporta veida!

Cempionata meda!u ieguveju sadal1jums pa valstlm:

1. Lietuva - 6 meda!as (4 - 1-1) 2. Krievija - 6 (1 - 3 - 2) 3. Ukraina - 4 (2 - 2- 0) 4. Somija-3 (1-1-1) 5. Latvija - 3 (0 - 1 - 2) 6. Zviedrija - 2 (0 - 0- 2) Sikaka informacija par si cempionata

rezultatiem un fotogalerija ir apskatama interneta www.lnsf.lv/- orient

Dazi fakti deafpe~ V Jaunaka dalibniece - Adrija Kulbokaite (18 gadi) no Lietuvas, viQa izcinija vienu zelIa un vienu bronzas meda!u. V Jaunakais dalibnieks - Vitauts Songinas (17), arT no Lietuvas. V Vecaka dalibniece - Mara Plaude (57), no Latvijas, viQa izcinija bronzas meda!u damu stafete. V So sacensibu triskartejais cempions -Tomass Kuzminskis (26) no Lietuvas. V Cempionatu priekslaicigi atstaja kada krievu sportiste, kurai pienaca seru vests par vira tragisko navi.

Sacensibu laika ar augstu temperatOru hospitalizeja Ukrainas komandas treneri. V Pirms stafetes Agita Intsone saslima un vinu aizvietoja IngOna Krama, kas veiksmigi pabeidza stafeti, un mOsu komanda ieguva 3. vietu. v Vislielaka komanda bija no Ukrainas - 12 personas. v Vismazaka komanda no Niderlandes - 1.

V Cempionata piedalijas dviQubra!i no Zviedrijas: viens - sportists, bet otrs - komandas vaditajs.

Pecsacensibu komentars

Par iecerem un to piepildijumu Varis StrazdiQs, LNSF prezidents

Visa ieplanota cempionata norise realizejas par 98% - tatad visuma notika ta, ka bijam iecerejusi un tapec lielu satraukumu un stresu nebija.

Neplanotas situacijas Bet tie atlikusie 2% bija dazas negaidi

tas situacijas, kad nacas nedaudz parkartoties un piemeroties apstak!iem. Nu, piemeram, da!a sportistu velejas brivdiena doties ekskursija uz Rigu. To noorganizejam. Pirmaja diena neatbrauca atras palidzibas dienests - par laimi, nekadas traumas sportistiem negadijas. Tiesnesiem radas problemas ar jaunajam datorprogrammam, kas elektroniski izdruka oficialos rezultatus. Atrisinajam ari so jautajumu.

Par naudu Ja tas bOtu vairak, daudz kas bOtu sa

vadak ari saja reize. Tad sportistiem nebOtu jadzivo tada paplukusa toristu baze. Tad ari sacensTbu starts un finiss bOtu vizuali spilgtak noformeti, ka visas komercsacensibas.

Bet sajas sacensTbas 2/3 izdevumu vajadzeja sarOpet un nodrosinat LNSF, 1/3 apmaksaja dalfbvalstis vai pasi sportisti. Ja kads meginaja kaut ko iebilst, tad ta ari pateicu - neaizmirstiet, ka Latvija ir viena no nabadzigakajam jaunajam ES valstim.

Bet visuma sportisti sap rata, kapec nedzivo luksus numuros un bija gluzi apmierinati ar uZQemsanu un sacensibu norisi (skat. intervijas ar dalibnieki).

Par citiem sportistiem Bija daudz jauniesu, bet bija ari jau

agrak redzeti, jo as sporta startet var ilgi, visu mOzu. Piemers tam ir mOsu Mara Plaude. Eiropas cempionats jau iezTmeja as ainu Olimpisko spe!u ietvaros, jo 98% Si sporta veida dalibnieku nak no Eiropas.

Citu vidO neapsaubami izcelas lietuvietis Tomass Kuzminskis - es teiktu, galvastiesu paraks par parejiem 2 - 3 min. atrak finiseja sprinta (tas ir loti daudz!) un saQema 3 zelta meda!as. Fenomens, kam sis sports patiesam ir sirdslieta. Mans sapnis, kaut tads sportists paraditos ari pie mums!!!

Par miisejiem Cereju, ka komandai veiksies labak,

gaidiju nedaudz vairak. Bet tas nenozime, ka man bOtu kauns par savejiem, - visi starteja, cik labi speja, par to prieks.

Paldies ari maniem paligiem sacensibu organizesana. Par dazlabu biju pat patikami parsteigts, ko cilveks spej paveikt, kad tas nepieciesams. Domaju, ka ari viQiem pasiem si savas varesanas apzinasanas daudz ko nozime - krajas pieredze, nostiprinas pasapziQa.

Par jaunajiem Jateic, ka mOsu komanda sastava ziQa

bija viena no vecakajiem. Nu trOkst mums to jauno! as, tapat ka citos sporta veidos, nepieciesams, lai uz to virzitu bemus jau no 12 - 13 gadu vecuma. Jaatrodas kadam fanati~im, kas to dara ar sirdi, - tad panakumi bOs. Bet paslaik dzive dikte nezeligus likumus, un mes parasti par visu prasam: cik man par to bus?

Par pienemsanu, apbalvosanu

Bijam pieQ~msana pie Cesu pilsetas galvas Ginta S~endera. Delegaciju parstavji tika iepazistinati ar Cesu pilsetas vesturi un sodienu. Mes stastijam par nedzirdigo cilveku dzivi, sazinasanas iespejam, par sacensibu norisi. MOs pacienaja ar Cesu alu un sieru. Kopa nofotografejamies atminai.

Cempi'onata nosleguma ceremonija notika sviniga apbalvosana. Lidztekus medalam un diplomiem pirmo sesu vietu ieguveji majas vareja aizvest davana saQemto medusburku.

Par turpmako VisgrOtakais vienmer ir finansu nodro

sinasana sporta pasakumiem. Ja to bOtu pietiekami, labprat velreiz uZQemtos organizet kaut ko ITdzigu! Diemzel - kad tas pie mums bOs!

Tapec atliek turpmak organizet komercsacensTbas - tas ir, tadas, kur visus izdevumus sedz pasi dalibnieki. Ja bOs iespeja, to ari darisim, jo nu mums ir pieredze un parliecTba, ka to spejam izdarit labi. +

www.lnsf.lv/-orient

MU----------------------------------------------------------

un nojauksana, virves vilksana. ArT seit bija gOstol pirmo vielu. Bet es pati ieprieks es- jubileja! Novelam stipru vese- ! mu piedalTjusies sajas sacensT- libu, daudz speka' un izturibas! ' bas bernu grupa. Mamma. virs, dels. meita un mazdels

Mes esam loti apmierinati ar ~ C1 f} spe!u norisi. Viss bija tik jauki, ka ' Lai tava sirdl ir prieks. nakosgad atkal noteikli piedalTsi- Lai prieku rada ik nieks. mies. I Lai debesis liZ zemes nolaitas.

~~;.:;:~::: M t rk t- - k 1- Lai laime tava sirdi ielauias. an spor s pa I , apec s 0 a :' t MaJi sveicam

piedalTjos dazados sporta veidos 'I 45 gadu jubiJejal ~·g';;'»"l un sportosu arT turpmak. + Bralis ar sievlI un tris berniem

@@,j)Basketbo/a AIVARAM NIKLASONAM Andris Bergmanis ' , Lai sapI,1i saplaukst zilgL

Sovasar RSK basketbola ' Lai dvesele plaukst prieks.dazi "parsteigumi » - skriesana ar kajam veteranu komanda piedalTjas arT starp- : Lai v.e~eliba .turas. ilglImaisa. Tas viss raisTja lielu jaulrTbu ska

. k t - R- P' d 1-'- k Un VISI darbl - nleks.tTtajos. tautls a urn/ra Iga. Ie a IJas oman- " D d I • · (2) P I" I ,, ' au z almesArT par berniem bija padomats - sa das no Lletuvas , olJas, gaunlJas un ' dzimsanas diena!

censTbas futbola , virves vilksana, sautri Latvijas. Pec 3 dienu spelem pirmaja vieta , Lai veseliba, ~as, noskaidrojot labakos. izvirzTjas Gestas komanda no Vi!~as, talak dzivesprieks,

Pirmo vietu berniem ieguva komanda Tyla no Kau~as, bet godpilno III vietu ie- milestiba sirdil Dolari - M.Birmanis, K.Valdenovs, guva musu komanda (P.Logins, P.KursT Mara un dels Janis , M.Rusule, T.Jekabsons. tis , V.Sala, I.Skudra, S.Cakuls, V.Alps,

Pieaugusaiiem veiklakie : 1. Star - U.Are, V.Puce, H.Rencis, G.Beisons, ;: M.Birmanis). + ' SKOLOTAJAI VIJAI SIKAII.Valdmane, I.Snepsts, A.Valdmanis (visi

~ _ :; i Lai jus silda musu gaisas domas.no Liepajas); 2. - 3. vietu 'daITja: Nike AFS""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""iiiiii:i& Kad kacta diena sirdi skumjas aui..j :'

~""""""""""""""""""""""""""""""""""""""""-==:;;~ ;: iTikjautru pratu. sauli sirdi = .: -. -,' ._'" -~ , ! Un daudzus skaistus briius vel.Miisu' komanda

Spe/es «Sveiku/os»,

Andris Bergmanis

RSK sporta speles 17. - 18. jOlija notika jau sportistiem pazTstama vieta -Tukuma rajona «Sveiku/os». Piedalijas 13 komandas ar 39 dalTbniekiem. SacensTbas bija organizetas 3 dalTbnieku komandam. Komandas veidojas uz vietas stundu pirms pasakuma.

DalTbniekiem bija jaspele minifutbols, volejbols, bet speles bija ieviesti jauninajumi . Piemeram, fulbolu speleja ar bernu piepOsamo bumbu, bet volejbola tTkls bija blTvs un necaurredzams preteji parastajam. Notika arT sautrinu mesana, telts uzcelsana

mandu konkurence, un -par to liels paldies . manam tetim un draugam Imantam, kurs ,' bija musu komanda (skat. a/tela).

Mans tetis pagajusa gada starteja kopa ar Aritu un Armandu Dirneniem, arT ie

_ . .. _ . --- .-' - - - .. - ----- .-- --.-~ I Jpasie sveicieni

_ V ALENTINAI UN ZIGMONDAM

STASKEVICIEM Dzlve viegla cela nay. nedz taku. , Katram laimes graudam rugtums klat. I Tadel veju stunda ejiet ciesi blakus, ' Lai Ildz galam varat kopa nostaigat.

Sveicam jus 25 gadu kazu jubileja!

Mamma. dels. meita un mazdels @~~

V ALENTiNAI STASKEVICAI Sl diena lai Tev skaistaka par visam. Si diena til~ai reizi gada aust. Lai pietiek speka katram dzlves rHam. • Lai tie ka skaisti ziedi plaukst.

Sirsnigi sveicam skaistaja

rTdzinieki U.Stupans, D. Zari~s , G. Stupane Ipasais sveiciens! un valmieriesi Faktors- K.Unte, A.Gravitis, '

ALEKSANDKAI BALlt;!AtD.Platace.

JANIM MARTINSONAM,Uzvaretaji sa~ema balvas, ko sarOpeja INDULIM LAelM

fonds "Klusums». Paldies fonda prezidenTas nekas. ka atvasaratam G. Beisonam. Varbut noskumt Iiek.

Paldies arT visiem dalTbniekiem par ak- ' Saules dienas jaukas. siltas tivitati un disciplTnu, kas sekmeja to raitu Bus vel jasatiek. norisi . Sveicam no sirds savus

Nakamgad sacensTbas notiks lurpat, ' apaJos jubilarns bet programma bOs vel vairak dazadota. (labak velu neka nekad)!

Valmieras biedriba

leva Valdmane Atceroties so vasaru, nak prata

sporta speles (,Sveiku/os» un mOsu " komanda «Star» panakumi tajas. !

Nebija viegli, bet mes uzvarejam 13 ko- ,

- G'f/,-n- ' kl-OI.- - - NE- : BR-IG-ITA- , ..... [- ' 'ed- .IU-EKOP-MA . -Oal-crm-axe-I'- Al-oe-RSON-e ;: MaJi sveicam Tevi

55 gadu jubileja! Ligita ar deliem Sandli un Daini. meita '

Sanita. vedekla Raimonda. znots Arnis, ' mazdeli Ralfs un Alens '

" I Lai vienmer saules gaismas gana ' ! Un prieka rozes sniegi nenolaui.

1: : Sveicam 60 gadu jubileja.! : ! Velam labu veselibu, sauti sirdi

just un vel daudzus gadus nodzivot! i

:; ! 1983. gada 12.b klases absolventi I , ' ~t)(t

~. !

JANIM LIEPI~AM i Lai gadi iet. tam ta ir jabOt,'j

:i iUn lai tev nekad nay gadu iel.

I I ~; !

Redakcija: Elviras iela 19, Riga LV 1083, tel. 7471559. Indekss 1012. Licence Nr. 0420. lespiests SIA «ELPA -2", Riga, Doma laukuma 1.

~ /

t I

KS_21-22_2004_1