Jūrmalas Valsts ģimnāzijas

avīze

13. izdevums

21. 10. 15

Basketbola svētki Latvijā!

Turpinās sadarbība ar Olštinas ģimnāziju Polijā!

Žanna Kļava: “..svarīga ir kustī-

ba un tās nozīme, tas ir visa dzīvā

pamatā.. ”

Dzejas dienas!

Tu esi pamanīts!

Redaktora sleja

Septembrī, kādā literatūras stundā,

runājām par to, kas ir laimīgs cilvēks. At-

bildes izskanēja visdažādākās. Kāds tie-

cās apgalvot, ka laimīgs cilvēks ir tāds,

kuram ir mērķis, kāds atkal sacīja, ka lai-

mīgs cilvēks savu mērķi ir sasniedzis,

kāds toties -, ka laimīgs ir tas, kuram ir

ģimene, bērni, liela māja, veiksmīgs

darbs.

Šajā brīdī atskārtu, cik laime ir neap-

tverams jēdziens, cik dažāda spēj būt lai-

me, un katram tā ir sava.

Stundas beigās nonācām pie atziņas,

ka laimīgs cilvēks ir saskaņā ar sevi. Ap

viņu valda harmonija un miers.

Vai rudens nav īstais laiks, kad rast

mieru un harmoniju sevī pēc vētrainas,

piedzīvojumiem un pamācībām pilnas

vasaras? Vai rudens nav burvīgs laiks,

kad pie karstas tējas krūzes pārdomāt sa-

vus mērķus un to, kur tverama mūsu pašu

laime? Taču… Kur lai cilvēks vispārējās

veiksmes teoriju un laimes vizualizēšanas

noskaņās liek savu sāpi un bēdu? Ak, jā -

"zem akmeņa!"

Bēdu zem akmens un pakaļ savam

"laimīgajam cilvēkam"!

Mieru un harmoniju savas laimes

meklējumos vēlot,

Megija Mētra

23.10 10.klašu iesvētības

24.10-

2.11 Brīvlaiks

2.11-

11.11

Prezidenta vēlēšanu kampa-

ņa

7.11 JVĢ 70 gadu jubileja, sali-

dojums.

11.11 Lāčplēša dienas lāpu gājiens

12.11 Prezidenta vēlēšanu diena

17.11 Valsts svētku koncerts

18.11 Brīvdiena

25.11-

26.11 ZPD izstrādes dienas

16.12 Ziemassvētku svinības 7.-

8.kl.

17.12 “Gada Balva” 9.-12.kl.

18.12 Svētrīts

Plānotie pasākumi

B grupā

Meitenēm:

1 vieta Hannai Evalīnai Neilandei (9.a)

2. vieta Martai Ančerevičai (8.c)

3. vieta Annai Eihlerei (9.b)

Zēniem:

1. vieta Eduardam Brūnam (9.a)

2. vieta Valteram Emīlam Burtniekam

(9.b)

A grupā

Meitenēm:

2. vieta Amandai Švedenbergai (10.m)

Zēniem:

1. Kristapam Startam (11.m)!

Mūsu sportistiem panākumi Jūrmalas pilsētas sacensībās krosā!

Panākumi 17. Vides pētnieku konkursā!

24. septembrī 17. Vides pētnieku konkursā piedalījās 8.a klases komanda:

Rūta Aizupiete, Laura Malēja, Patricija Mikele, Patrīcija Peimane, Sintija Zukule.

Desmit Jūrmalas skolu konkurencē mūsu komanda ieguva 2. vietu, saņēma diplomu un balvas, kā

arī iespēju braukt ekskursijā un pavadīt dienu Ķemeru Nacionālajā parkā ar reindžeru.

Paldies skolotājai Irēnai Petrovskai!

Panākumi Egona Līva literārajā konkursā!

Sveicam 11.a klases skolnieci Patrīciju Kuzminu par iegūto 1. vietu rakst-

nieka Egona Līva 5. literārās prēmijas radošo darbu konkursā

„Krasta ļaudis”.

Konkursu rīkoja Latvijas Rakstnieku savienība, Liepājas pilsētas Kultūras pārvalde,

Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācija.

Konsultante skolotāja Smaidīte Egle.

Sveicam Jūrmalas Valsts ģimnāzijas skatuves runas konkursa uzvarētājus!

7.klašu grupā:

1. vieta Patriks Jasinovičs 7.b

2. vieta Rihards Gutbergs 7.a

2. vieta Emīlija Miteniece 7.b

3. vieta Krišjānis Strautiņš 7.b

8. – 9. klašu grupā:

1. vieta Adriana Asača 8.b

1. vieta Eduards Brūns 9.a

2. vieta Reinis Muižnieks 8.b

2. vieta Markuss Škerba 8.b

3. vieta Elia Lasmane 9.b

Atzinība Anna Eihlere 9.b

10. – 12. klašu grupā

1. vieta Karolīna Aleksejeva

11.m

1. vieta Katrīna Ruzaiķe 10.m

2. vieta Marta Muižniece 11.m

2. vieta Linda Aušte 12.m

3. vieta Madara Viļčuka 11.m

3. vieta Kristiāns Ķikuts 10.m

Atzinība Megija Grata Mētra

12.m

Paula Zilberte 11.m

Megija Muižniece 11.v

Paldies skolotājai Ludmilai Butānei par skolēnu augstajiem sasniegumiem

sportā!

Aktualitātes

Velta: Iesaku baudīt rudeni, prie-

cāties par to, cik krāšņi rudens ir

izkrāsojis Latviju. Kļūt pašam par

krāšņu rudens apgleznotu koku.

Linda: Apstāties, ievērot, izbaudīt! Es

iesaku ikvienam uz mirkli nolikt malā

ikdienas darbus un izbaudīt krāsaino

lapu gadalaiku – rudeni. Doties uz kā-

du jaunu teātra izrādi, apmeklēt kādu

koncertu vai apceļot Latvijas skaistās

pilsētas un nomales, kad tās rotā krāš-

ņās lapas, vai vienkārši uzvārīt iemīļo-

to tēju un pabūt mierā... Izbaudīt!

Marta: Šajā mēnesī iesaku produktī-

vi pavadīt visas brīvās dienas. Izbau-

dīt Latvijas rudeni, apmeklēt daudz-

veidīgus pasākumus, izlasīt jau sen

interesējošu rakstu vai pavadīt laiku

ar tuvajiem. Vislielākais ieguvums un

vienlaikus spēcinošākā atpūta ir neiz-

niekots laiks. Megija: Likt lietā vasarā uzņemto

saules enerģiju un darīt tik daudz,

cik ir mūsu spēkos!

Rebeka: Iesaku dienišķās kolas

bundžas vietā izdzert kādu tasi

tējas. Vēderā ieplūdīs siltums un

miers, būs vieglāk koncentrēties

Žurnālisti iesaka

Rūta: Tagad, kad sākas auk-

stais laiks, iesaku uzkurināt

milzīgu ugunskuru, kur pa-

baudīt siltumu un uzcept de-

siņas, lai nepazūd vasarīgās

sajūtas.

Krišs: Iesaku ģimnāzistiem, īpaši vidussko-

las klašu skolēniem, izvērtēt savas stiprās un

vājās puses mācību priekšmetos un saprast,

ko jūs savā dzīvē vēlaties sasniegt. Tāpat arī

aicinu vairāk laika veltīt tiem priekšmetiem,

kuri varētu būt nepieciešami jūsu nākotnes

sfērā.

Dāvis: Ikvienam iesaku no-

skatīties Jāņa Dombura un

Antras Cilinskas dokumentā-

lo filmu “4.Maija Republi-

ka”. Manuprāt šī filma ir la-

bākais materiāls par Latvijas

jaunāko laiku vēsturi. Tā

aicina saprast atsevišķu cil-

vēku un visas tautas kopējo

atbildību pret valsti.

Žurnālisti iesaka

Diāna: Iesaku saplānot brīvlaiku jau tagad,

lai atliek laika gan mācībām, gan draugiem

un atpūtai.

Paula: Izgulēties!

Madara: Ja tev stundas sākas 8:00, tad iesa-

ku, izejot no mājām, pievērs uzmanību debe-

sīm, jo ap šo laiku aust saule!

Šī gada skatuves konkursā lielu ie-

spaidu ne tikai uz žūriju, bet arī uz

skatītājiem atstāja 11.m klases

skolniece Karolīna Aleksejeva.

Kādēļ izvēlējies tieši šo fragmentu skatuves

runas konkursam?

Skolotāja Anžela Šustiņa vasarā uzdeva izlasīt 2

no 12 darbiem. No visiem man iepatikās Kris-

tīnes Želves „Meitene, kas nogrieza man

matus”. Lasot to, man prāta palika viens citāts,

kurš man ļoti uzrunāja, tāpēc vēlējos to mazliet

atstāstīt. Un tā arī radās šis fragments.

Kā tu pārvari uztraukumu, uzstājoties

auditorijas priekšā?

Parasti es cenšos neklausīties citos cilvēkos, kas

paši tūlīt uzstāsies uz skatuves.

Viņi simtreiz atkārto savu dzejoli, ļoti nervozē,

un tieši no tā man rodas uztraukums.

Es vienkārši koncentrējos tajā brīdī uz sevi: man

ir savs darbs, esmu pārliecināta, ka to zinu un

nepārņemšu viņu uztraukumu uz sevi.

Vai tu nebaidījies, ka šis fragments tev

beigu beigās varētu „nepiestāvēt”?

Nē, es šo fragmentu pilnībā izjutu, es iejutos

tajā tēlā un, tā teikt, mierīgi tecēju pa straumi.

Kā tu vērtē šo mūsu skolas tradīciju –

skatuves runas konkursu?

Sāksim ar to, ka Dzejas dienas ir viens ļoti

brīnišķīgs pasākums. Tā pat ir nedēļa. Tāpēc, ka

visā skolā ir tāda brīnišķīga atmosfēra, kad

dzeja visur skan un mīlestība un emocijas, un

viss vienkārši pludo gaiteņiem cauri.Es varētu

novēlēt ģimnāzijai, lai Dzejas dienas turpinās

vēl vairākus gadus – ilgi, ilgi, tāpēc ka tas ir

viens no galvenajiem septembra pasākumiem.

Tu esi pamanīts! Ir iesācies jauns mācību gads. Mūsu skolā jau esam katrs ievērojuši kādu

jaunu seju vai arī kāds, kurš jau ir mācījies Jūrmalas Valsts ģimnāzijā, šogad

ir īpaši ar kaut ko izcēlies. Centāmies noskaidrot, kā izdodas būt pamanītam

un kā saglabāt oriģinalitāti.

Avīze lasāma arī

www.jvg.lv

Ekspresintervijas

Viens no septembra ievērotākajiem skolēniem

ir 11.a klases skolniece

Patrīcija Kuzmina,

jo ieguvusi 1. vietu rakstnieka Egona Līva 5.

literārās prēmijas radošo darbu konkursā

„Krasta ļaudis”. Lai arī Patrīcija ir centīga 11.

klases skolniece un ģimnāziste, kura ārēji ne-

atšķiras no citiem skolēniem, tomēr Patrīcijas

radošums un dvēsele runā pati par sevi.

Pēdējā laikā esi piedalījusies un ieguvusi

godalgotas vietas dažādos dzejas un skatuves

runas konkursos. Kāpēc tieši dzeja ? Hmm... diemžēl vai par laimi nekad neesmu

ieguvusi nevienu godalgotu vietu skatuves runas

konkursos. Arī dzeju es nerakstu, lai gan manā

īpašumā ir viens dzejolis ar tieši šādu nosauku-

mu „Es nerakstu dzeju”. Mana stiprā puse ir

miniatūras/epifānijas, tiesa, es spēju saņemties

un uzrakstīt arī kaut ko garāku.

Kas ir tas, par ko Tavas miniatūras/

epifānijas visbiežāk vēsta? Tā noteikti nebūs kārtējā pusaudžu mīlestība

vai dzīves netaisnība. Es aprakstu to, kas man ir

apkārt (laikapstākļi, mans suns, citi ikdienas

piedzīvojumi), kā arī dažādas bērnības atmiņas.

Tu iedvesmo cilvēkus atklāt savus talantus

un nebaidīties, ka tiksi kritizēts un izsmiets.

Kur pati smelies

iedvesmu ? Paldies par laipnajiem vārdiem. Man pēc ie-

dvesmas nav jāsmeļas, tā pati pie manis atnāk. It

īpaši ap to laiku, kad skolotāja Smaidīte Egle

atkal piedāvā piedalīties un attīstīt sevi kādā

jaunā konkursā.

Viena no ievērojamākajām ģimnā-

zijas sportistēm ir Latvijas U16

izlases sastāva spēlētāja

Amanda Švedenberga.

Kad un kas Tevi pamudināja pievērsties

basketbolam?

Ar basketbolu sāku nodarboties 2010.gadā. Uz

pirmo treniņu mani pasauca draudzene, tad tā

arī viss aizgāja, jau 5.gadu spēlēju basketbolu.

Pārstāvēt Latvijas valsti starptautiskās sa-

censībās vienmēr ir liels gods un atbildība.

Kādas bija Tavas izjūtas, ar Latvijas jaunie-

šu izlasi piedaloties Eiropas čempionātā?

Pārstāvēt Latviju EČ bija neaprakstāmi. Visu

laiku bija apziņa, ka mājās visi uz tevi paļaujas,

un ir jāizdara viss, lai neliktu vilties un pārstāvē-

tu ar godu savu valsti.

Kā Tu vērtē savu un komandas sniegumu

šajā čempionātā?

Komandas sasniegums ir ļoti augsts un vienno-

zīmīgi pozitīvs. Izcīnījām 5.vietu Eiropā un ceļa

zīmi uz Pasaules čempionātu, kas norisināsies

2017.gadā Spānijā.

Kādi ir tavi nākotnes plāni saistībā ar bas-

ketbolu? Pagaidām man vēl nav nākotnes plānu, bet nu ir

sākusies sezona un ar savu komandu startējam

dažādos turnīros.

Ekspresintervijas

Jau otro gadu Jūrmalas Valsts ģimnāzijas

tautas deju kolektīvu vada dejotāja un horeogrā-

fe ar lielu pieredzi – Žanna Kļava. Viņa ir ne

vien apbrīnojama deju trenere (JVĢ jaunizvei-

dotais kolektīvs jau pirmajā gadā guva panāku-

mus dažādos koncertos), bet arī interesants cil-

vēks, kura vārdos der ieklausīties. Ikvienā deju

mēģinājumā Žanna sniedz padomus gan dejoša-

nai, gan dzīvei.

Pēc deju mēģinājuma Žanna labprāt piekrīt in-

tervijai, neskatoties uz to, ka novadījusi 3 deju

nodarbības pēc kārtas. Vienmēr enerģijas pilna

– vārdi, kas vislabāk raksturo Žannu.

Kā jūs definētu jēdzienu tautas dejas? Katram reģionam ir raksturīga sava mūzika, de-

ju soļi. Ir etnogrāfiskā deja un skatuviskā deja.

Šīs skolas deju kolektīvā mēs dejojam skatuvis-

ko deju.

Kurā brīdī sapratāt, ka dzīvi vēlaties veltīt

dejām? Dejoju jau no bērnības. 2000.gadā radās iespēja

vadīt jauniešu deju kolektīvu, un no tā brīža

dejoju pati un mācu to citiem.

Vai tautas dejas var pielīdzināt sporta vei-

dam? Tautas dejas (un arī citas dejas) var salīdzināt ar

sportu, jo dejotāji daudz laika velta treniņiem, ir

liela fiziska slodze. Deju skatēs tiek vērtēta de-

jotprasme, attieksme, skatuves un tautas tērpu

valkāšanas kultūra. Deju kolektīvs ir komanda,

kurā visiem dalībniekiem jābūt spara pilniem

strādāt ar atdevi un aizstāvēt „komandas” godu,

un tikai kopā var sasniegt labus rezultātus.

Uz skatuves dejotāja kustības ir uzreiz pama-

nāmas. Ar ko var atšķirt dejotāju ikdienā?

Dejošana iemāca ne tikai kustību, bet arī ļauj

cilvēkam kļūt atvērtākam. Dejošana sastāv ne

tikai no smagiem mēģinājumiem. Kolektīvi pie-

dalās dažādos pasākumos, kuriem bieži seko

sadraudzības vakari – tas viss paplašina redzes-

loku un ļauj rīkoties atbilstoši dažādām situāci-

jām.

Ikvienu deju veido ne vien dejotāji, kas atro-

das uz skatuves, bet arī horeogrāfs, kurš pie-

meklējis pareizās kustības mūzikai (vai otrā-

di). Kam pievēršat īpašu uzmanību veidojot

horeogrāfiju no jauna, kā arī uzvedot to jau

zināmām dejām? Ļoti svarīga dejošanā ir attieksme, kuru dejotājs

parāda ar kustības palīdzību. Nozīme ir arī mū-

zikai, kas dejai piešķir noskaņu un ļauj labāk

izprast horeogrāfijas vēstījumu.

Deja - tā ir valoda. Žanna Kļava.

Mēneša intervija

Dejotājiem parasti ir stalta stāja,

viņi ir radoši, jautri un atraisīti,

kā arī zina, kā uzvesties publikas

priekšā.

Taču katram kolektīvam ir sava „seja” , no kuras

ir atkarīgs dejas iznākums. Pat vienādu deju divi

kolektīvi nenodejos pilnīgi vienādi – kustības tās

pašas, bet dejotāji pavisam citi, katrs ar indivi-

duālām īpašībām.

jo nav akmenī iecirsta dejas doma - dejotājam

kā jebkuram māksliniekam pašām tā jāatšķetina.

Ar ko nodarbojaties ārpus dejošanas? Šobrīd daudz laika veltu studijām Bulduru medi-

cīnas koledžā. Mācoties medicīnu, ir iespēja iz-

prast cilvēka ķermeni no cita skatu punkta. Strā-

dāju un mācos, esmu kopā ar mīļiem cilvēkiem.

Tautas dejas tiek dejotas tautiskajā apģērbā,

arī deju soļi ir raksturīgi tieši mūsu tautai.

Cik liela nozīme ir latviskumam, dejojot tau-

tas dejas? Tautas dejas var dejot ikviens, kurš to vēlas. Arī

atšķirīgas kultūras pārstāvis, piemēram, gruzīns,

var nodejot latviešu deju, tāpat arī latvietis gru-

zīnu deju, ja izprot, ko ar kustību vēlamies pa-

teikt. Atšķirība ir temperamentā, -latvietim gru-

zīnu deja šķitīs par strauju un prasīs ilgāku laiku

to apgūt (un otrādi). Dzīvojot vienā kultūras vi-

dē, mēs glabājam sevī šai videi raksturīgo. Šo-

dien populāras ir Latīņamerikas dejas, no Aus-

trumiem ienākušas vēderdejas,- tās visas šodien

dejo dažādās deju studijās.

Kā zināms, dejotāja ikdiena sastāv ne vien no

krāšņiem koncertiem un staltas tautastērpa

valkāšanas, bet arī grūtiem mēģinājumiem.

Vai, šos ilgos gadus nodarbojoties ar dejoša-

nu, esat saskatījusi arī negatīvās puses? Dejošanai nav nekā negatīva, ja vien pašu attiek-

sme ir veselīga. Viss, protams, atkarīgs no tā, ko

saprot ar vārdu „negatīvs”. Dejošanā, gluži tāpat

kā citās dzīves jomās, ja nav pārmērīgu ambīci-

ju un iegribu, cilvēks nodarbojas ar to, kas sagā-

dā prieku un patīk, tad arī rodas pozitīvas emo-

cijas.

Marta Muižniece

Mēneša intervija

Liela nozīme ir tam, kā dejotājs

izjūt deju, ..

Nav tik svarīgi, kāda stila deja de-

jota, svarīga ir kustība un tās nozī-

me, tas ir visa dzīvā pamatā –

kustība rada prieku, tā ir valoda.

Dziesmu svētki. „Ļaujiet taču gulēt, velns

parāvis!” bija pirmais, ko pateicu pirmajā Latvi-

jas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rītā.

Un katru nākamo rītu atkārtoju šo frāzi kā man-

tru. Lai gan rīti bija mazs haoss, mēģinājumi

bija mazs haoss, un dzīvošana Tehnikuma telpās

bija neliels haoss, es vēl joprojām vēlos atgriez-

ties.

Būtu gan laikam jāsāk no sākuma. Izmitināja

mūs Rīgas Valsts tehnikumā. Katrs ar savām

piecām paunām sasēdāmies autobusā un aiz-

braucām. Kad visi bija izpakojušies un iekārto-

jušies, devāmies gulēt, jo jāceļas bija agri. Nāka-

mais rīts pienāca ātri (pat pārlieku ātri, ja jautā

man). Saģērbāmies, paēdām putru un sasēdā-

mies autobusā. Estrādē mūs visiem bija jāstājas

garās rindās, kas bija nepieciešams grandiozai

uziešanai. Tajā mirklī sākās pirmais haoss. Un

kā gan citādi- 13000 jauniešu bariem vien cen-

šas atrast savu rindu. Tā vien likās, ka kāds

brangāks eksemplārs tevi samīdīs.

Sekoja četras stundas ilgs mēģinājums, ko gan

labāk neiztirzāt. Ik pa laikam līņāja, un es, lai-

mīgā, bez plašķīša līdz mēģinājuma beigām biju

paspējusi trīsreiz izmērcēties un izžūt. Tā kā

mums nebija laika braukt atpakaļ uz tehnikumu

pusdienot, ēdām sviestmaizes ar gurķīšiem tur-

pat autobusā. Dažiem laimīgajiem vecāki bija

iedevuši naudiņu, un tad nu viņi kārdināja pārē-

jos ar kartupeli uz kociņa. Varbūt izklausās no-

žēlojami, bet tas bija labākais, ko tad vispār va-

rēja dabūt. Pēc pārtraukuma sekoja vēl viens

četras stundas ilgs mēģinājums, kur beigās mēs

visi bijām kā „izžņaugtas lupatas”. Un tā katru

dienu. Protams, tehnikuma telpās norisinājās

visādi nedarbi un izdarības, bet nevēloties nodot

savus līdzzinātājus, arī to šeit nepieminēšu.

Laikam daudzi no jums nezina, kas tas par kār-

tēju mazo haosu ap puisi vārdā Justs Celms.

Viss aizsākās ar to, ka pirmajā balsī pāris meite-

nes tvīka un ģība pēc mūsu „kustinatora” Justa

(ko viena no galvenajām dāmām mīļi saukāja

par Justiņu), un katrreiz, kad viņš nāca mūs kus-

tināt, meitenes sauca: ”Just, Just, Just!” (starp

citu, šī informācija ir zināma vien dažiem, jūs

drīkstat justies pagodināti). Drīz vien viss koris

pārņēma šo Justisko „epidēmiju”.

Bet noslēguma koncerts! Tas bija kā atrasties

tūkstoš balsu jūrā,

Tādā mirklī tu jūties kā daļa no kaut kā grandi-

oza, pagodināts ka tev ir iespēja šeit atrasties.

Tajā vienā skaistajā brīdī tu saproti, ka visi tie

rīti bija to vērti un es to nebūtu mainījusi ne pret

ko.

Rebeka Megne

Redzeslokā

Dziesmas, dejas un neliels haoss

..kopības sajūta cēla spārnos la-

bāk kā „Red bull”!

Redzeslokā

Var jau būt, ka tas bija ļoti spontāns lēmums,

jo iepriekš nebiju nekāda lielā fane, bet 4 dienas

pirms koncerta sapratu, ka vēlos biļeti. Vispār jau es

neticēju, ka tās vēl būs pārdošanā, taču RE! Vēl pat

nav mežonīgi dārgi! Vēl tik jāsameklē kāda sen nere-

dzēta draudzene, un gatavs ir, dodamies uz koncertu,

Ierodamies pusstundu vēlāk, kad koncerta teritorijā

sāk laist iekšā cilvēkus. Vispirms paspējam vēl

benzīntankā nopirkt ūdeni. Esam pie ieejas . Tur bla-

kus ir kādas 10 zonas, kur var tikt iekšā, un pie kat-

ras stāv pa apsargam, kurš pārbauda mantas. Ar

draudzeni smejamies un pašas apskatāmies, kas tad

stāv mūsu somās un kabatās. Kad viss pārbaudīts,

dodamies pretī liktenim.. un:

To es nebiju gaidījusi. Ja es izdzeršu tagad, man visu

koncertu būs jāpavada tualetē, bet tikko nopirktu ārā

jau nemetīs. Izlemju atstāt to pie kāda nožogojuma

sutra, cerot, ka pēc koncerta tas vēl tur būs.

Nu tad iekšā esam! Neesam vienīgās, bet neteikšu,

ka būtu pārpildīts. Tad nopērkam divus saldējumus

par viena cenu, saņemam „Premium” magnētiņus un

vēl tiekam pie lukturīšpiekariņiem. Izstaigājam apli,

aplūkojam visu iespējamo un pasmejamies par

rūķīšu mājiņām, kas beigās izrādījās pisuāri. :D Tad

dodamies uz skatuves pusi. Izspraucamies cauri

pēkšņi nez no kurienes radušā pūļa, tiekam pāris

metrus no skatuves un apsēžamies, kā to šeit dara

visi normāli cilvēki. Pēc kāda laika, kad cilvēki sāk

celties kājās un spraukties uz priekšu, nonākam aiz

ļoti gara puiša. Bet šai pasaulē dzīvo arī cilvēki, kam

ir laba sirds, un šis izrādījās viens no tās „bandas”,

un palaida mūs pa priekšu. Vēl kādu stundiņu pa-

gaidām, un tad jau nāk iesildītājgrupa „Carnival

Youth” . Jau viņu dēļ vien bija vērts nākt! Taču es

esmu atnākusi uz „Prāta vētru” un jūtu, ka apkārt

man stāv tik tiešām lieli fani, kas jau ir bijuši arī uz

iepriekšējiem koncertiem. Nu tad viss sākas ar

dziesmu „7 soļi svaiga gaisa” , pārsteidzoša salūta un

atskārsmes, ka vārdus dziesmām zini tikai

piedziedājumiem.

Bet turpinājums ir lielisks. Koncerta laikā uz

skatuves pat paspēja paviesoties Dons un Gustavo

(jo es vēl joprojām viņu tā saucu).

Taču ir viens BET... ļoti daudz cilvēku ( ar mani tai

skaitā) vēlējās dzirdēt dziemu „Kur ir mana lid-

mašīna” un dziesmu starplaikos ( un pat dziesmu

laikā) varēja dzirdēt, kā ik pa laikam noskan tādi

aicinājumi. Kādā intervijā dzirdēju, ka pašiem puiši-

em šī dziesma ir jau diezgan apnikusi.

Taču kopumā šis koncerts bija brīnišķīgs. Un tas ir

apbrīnojami, kā no mazās Latvijas var savākties tik

daudz cilvēku, lai vienkārši "dzīvajā" dzirdētu „7

soļus svaiga gaisa”.

Bet tas nav viss. Kad pēc koncerta beigām gāju

skatīties, kur ir mana ūdens pudele, laikam daži bija

padomājuši, ka šī ir tā vieta, kur jāliek visas

neatļautās lietas, ap to bija paprāva kaudzīte ar

dažnedažādākajām pudelēm. :D

Rūta Aizupiete

"Prāta Vētra"

Kad Kaupers izpildīja „Manu

dziesmu”, tai brīdī ar visu sirdi jutu,

cik vienoti mēs varam būt, cik vienoti

mēs visi (gandrīz 100 tūkstoši) esam,

dziedot šo dziesmu.

„Es atvainojos, bet šis ūdens būs

jāizdzer vai jāmet laukā!”

Par tikšanos. Par maģisku divu latviešu

dižgaru – Raiņa un I.Ziedoņa - tikšanos man

vēstīja 23.septembra vakars mājīgajā Dubultu

stacijas ēkā ar grāmatas I.Ziedonis „Mūžības

temperaments. Laiks Rainim.” un I.Ziedoņa

fonda „Viegli” domu, vārdu un dziesmu lidoju-

mu gaisā. Pasākums par godu Raiņa 150 gadu

jubilejai.

Vispirms jāatzīmē pati Dubultu stacijas ēka, ku-

rā atrados pirmo reizi. Neticamas pārmaiņas un,

manuprāt, ļoti lietderīgas. Baltās sienas zilo

gaismu rotaļā un skatuve, kas rotāta ar neskaitā-

mām lampiņām, kas spulgoja gluži kā zvaig-

znes, piedeva vakaram gaisīgu un brīnumainu

noskaņu. Protams, pasākuma laikā vilciena reizi

netika atcelti, un bieži bija dzirdama vilciena

vagonu dipoņa, taču tas nemaz netraucēja.

Cilvēku čalas, vīna glāžu šķindoņa, fotoaparātu

klikšķi, viegls satraukums un maza nepacietība,

līdz beidzot ar skanīgu dziesmu no I.Ziedoņa

fonda „Viegli” izdotā albuma tika atklāts pasā-

kums. Ar savu klātbūtni bija pagodinājuši grā-

matas veidotāji, atbalstītāji, fonda „Viegli” da-

lībnieki. Skanēja pateicības vārdi, citāti, atmiņu

stāsti un ik palaikam arī kāds joks vakara vadītā-

ja Goran Goras izpildījumā.

Pēc oficiālās grāmatas atklāšanas sekoja mana

mīļākā vakara daļa – muzikāls vakars ar dzies-

mām no fonda „Viegli” izdotajiem albumiem,

kuru pamatā ir I.Ziedoņa dzejas teksti. Bija dzir-

dami tādi mūziķi kā Renārs Kaupers, Māra Up-

mane-Holšteina, Goran Gora un citi.

Daži apmeklētāji mīņājās uz vietas, kāds kautrī-

gi dziedāja līdzi, bet atradās arī tādi, kuri ļāvās

dejai. Daudzi izmantoja arī iespēju iegadāties

jaunās grāmatas izdevumu, nofotografēties ar

mūziķiem un iegūt autogrāfus. Piepildījās arī

viens no maniem mazajiem sapņiem. Pēc trim

neveiksmīgiem mēģinājumiem, satiekot Renāru

Kauperu gan Jūrmalas smiltīs, gan pieturā, gan

braucot man garām uz velosipēda, es beidzot

ieguvu savā īpašumā foto ar viņu. Protams, arī

grāmatas izdevumu.

Patiesībā es pasākumā nokļuvu ļoti nejauši, jo

biļeti saņēmu no Jūrmalas Jauniešu domes par

aktīvu dalību tajā, taču tās negaidītās lietas un

notikumi vienmēr ir izdevušies. Nezinu kā citi,

bet

un pēc pasākuma manā sejā vēl ilgi rotājās

smaids. Iesaku arī jums nepalaist garām dzīves

sniegtās iespējas, jo pat visvienkāršākās lietas

var sniegt tik daudz pozitīvu emociju un varbūt

pat vēl kaut ko vairāk.

Velta Purviņa

“Mūžības temperaments”

Redzeslokā

“Noslēpumainie viļņu raksti vietā,

kur jūra teikas ar krastu, nekad ne-

atkārtojas. Tikpat maģiska ir divu

lielu personību sastapšanās tad, kad

tas notiek patiesā velmē atklāt un

saprast”.

..es sajutos kā daļiņa no lieliem

svētkiem,..

Jaunā mācību gada sākumā, laikā no 21. –

25. septembrim, skolā viesojās Olštinas ģimnā-

zijas skolnieces kopā ar skolotājiem un tuvāk

iepazina mūsu skolu un valsti. Poļu viesi apmek-

lēja mācību stundas, vēroja mācību procesu un

arī paši piedalījās stundās, lai gan visas stundas

esot bijušas gana interesantas, poļiem īpaši esot

patikušas krievu valodas stundas kopā ar skolo-

tāju Tatjanu Razživinu un 11m klasi, kurā skolo-

tāja ļoti uzskatāmi parādīja krievu un poļu valo-

das neapšaubāmās līdzības, kā arī pati iejutās

pārdevējas lomā un iemācīja poļu viesiem iepir-

kties, izmantojot krievu valodu.

Tomēr pats svarīgākais šajā sadraudzības pro-

jektā ir mūsu skolas un valsts prezentēšana, ko

mēs veiksmīgi realizējām ne tikai ar aizraujošām

mācību stundām, bet arī ar kopīgu atpūtas vaka-

ru skolā, kurā apguvām dažus poļu vārdus, kā

arī poļu viesi mācījās latviešu valodu un pat ie-

mācījās dažus vienkāršus latviešu tautas deju

soļus.

Lai plašāk izzinātu mūsu valsti, skola organizēja

arī ekskursijas – vakaru Vecrīgā, apskatot ievē-

rojamākās vietas, kā arī ekskursiju uz Ventspili,

par kuru poļu viesi bija sajūsmā, it īpaši meite-

nēm patika pavadīt laiku Ventspils piedzīvoju-

mu parkā un izbaudīt aktīvu atpūtu.

Kopumā poļu meitenes vērtēja šo sadraudzības

pasākumu ļoti pozitīvi, protams, tika pārrunāta

visa Latvijā pavadītā nedēļa un tas, ko mēs varē-

tu uzlabot, lai nākamgad uzņemtu viesus no Ol-

štinas ģimnāzijas atkal.

Diāna Sloboda

Turpinās sadarbība ar Olštinas

ģimnāziju Polijā!

Redzeslokā

Šogad, kā jau katru gadu, otrajā

septembra nedēļā mūsu skolā norisinājās

Dzejas dienas. Tās ietvaros JVĢ skolēni

rakstīja dzeju uz trotuāra un piedalījās

dzejas lasījumos.

Kā vienmēr speciāli Dzejas dienām

skola tika īpaši noformēta, taču noformē-

jums nebija ierasts. Katrā skolas stāvā ti-

ka izvietotas “Dzejas pieturas”, kurās

skolēni varēja izpausties. Kādā pieturā

skanēja mūzika, kurā saklausāmas visiem

pazīstamu latviešu dzejnieku dzejas rin-

das, kādā skolēni brīvi varēja rakstīt sevis

iemīļotu vai pašsacerētu dzeju, citās sko-

lēni varēja salikt puzli un izlasīt kādu īpa-

šu dzejoli. Šīs pieturas uz pāris dienām

ieviesa dzejas dienu garu ne tikai skolas

telpās , bet arī skolēnu sirdīs.

Dzejas lasījumos aktu zālē piedalī-

jās skolēni no katras klases. Viņi lasīja

visiem pazīstamu dzeju, prozu un pat

pašsacerētus dzejoļus. Lai gan aiz aktu

zāles loga kādu brīdi varēja sadzirdēt

celtnieku instrumentu trokšņus, tas ne-

traucēja visiem, kas šajā pēcpusdienā pul-

cējušies aktu zālē, iedziļināties vai pat

pasmieties par kādas prozas vai dzejas

rindām. Klausoties manos skolas biedros,

sapratu, ka mācos kopā ar ļoti talantīgiem

cilvēkiem, kuri mani nepārstāj pārsteigt.

Viena iemesla dēļ šīs Dzejas dienas neat-

šķīrās no citām: katru gadu pārliecinos,

ka šī skolas tradīcija ar katru gadu paliek

krāšņāka un interesantāka.

Madara Viļčuka

Dzejas dienas

Redzeslokā

Sākoties rudenim, ir atsākusies arī

teātru sezona, un 11.oktobrī Jūrmalas te-

ātrī notika oficiālā sezonas atklāšana ar

pirmizrādi “Kropļi ieies pirmie”, kura ti-

ka veidota pēc Flenerijas O’Koneres stās-

ta motīviem un nav ieteicama cilvēkiem,

kas jaunāki par 16 gadiem.

Dodoties uz pirmizrādi, radās svētku no-

skaņojums, jo bija zināms, ka ar šo izrādi

oficiāli tiks atklāta teātra sezona un pati

pirmizrāde jau ir lieli svētki vien!

Īsti nezināju, ko gaidīt no izrādes, jo ie-

priekš nebiju lasījusi šo darbu, bet pirms

vairākiem gadiem, biju redzējusi filmu,

kas balstīta uz šī paša stāsta motīviem.

Protams, filmu ar izrādi pēc būtības salī-

dzināt nevar, jo tās ir divas atšķirīgas lie-

tas, bet viennozīmīgi varu teikt, ka izrāde

man patika labāk un tā atstāja tā saucamo

“pēcgaršu”.

Režisors ir ieguldījis lielu darbu, un ak-

tieri šo izrādi skatītājiem ir snieguši ļoti

augstā līmenī, jo ikviens no viņiem sevi

ir parādījis citādākā gaismā. Kad man pēc

izrādes pienāca klāt un pajautāja, kā man

patika izrāde, bija grūti atbildēt, jo tā rai-

sīja daudz pārdomu, un varēju vien pa-

teikt, ka patika.

Manuprāt, nav noteikta viedokļa, par ko

īsti bija šī izrāde, jo katrs to var uztvert

citādāk, tāpēc iesaku katram personīgi šo

izrādi noskatīties un es domāju, ka ik-

viens, kurš apmeklēs šo izrādi, nepaliks

vienaldzīgs un ieslīgs pārdomās, kas liks

skatīties uz dzīves situācijām citādāk.

Pašlaik zināms, ka tuvākajā laikā Jūrma-

las teātra repertuārā nav plānota šī izrāde,

bet ikviens var droši ielūkoties mājaslapā

www.jurmalasteatris.lv , kurā, iespējams,

atradīs sev piemērotu izrādi. Uz tikšanos

Jūrmalas teātrī!

Linda Aušte

Izrāde "Kropļi ieies pirmie.." Jūrmalas teātrī

Redzeslokā

Sveču liesmas, raganu ķērcieni, uba-

gi, galma dāmas un āksti, zīlnieces vēstī-

jumi un svētība – tas viss bija sagaidāms

mūsu ģimnāzijas karaļvalstī, kad tika

sveikti un godināti mūsu karaļvalsts gal-

venie iedzīvotāji – skolotāji!

Kā jau zināms, katru gadu gan plašajā pa-

saulē, gan mūsu skolā, it īpaši, tiek atzī-

mēta Skolotāju diena. Šoreiz skolotāji ti-

ka sagaidīti viduslaiku noskaņās. Skolo-

tāji pārbaudīja savu šaušanas prasmi mēr-

ķī ar kaķeni, kā arī pie noslēpumainās zīl-

nieces noskaidroja, vai tie tiks iecelti āk-

stu, raganu vai bruņinieku kārtā un to,

kādi notikumi viņus sagaida šajā svētku

dienā.

Dienas noslēgumā skolotājiem tika pa-

sniegta vislielākā dāvana – ģimnāzistu

apsveikuma koncerts, kurā skolēni parā-

dīja sevi un no sirds centās ar dziesmām,

dejām un jokiem iepriecināt mūsu skolas

skolotājus, lai viņiem šie diena būtu pa-

tiesi izdevusies!

Lai jums tikpat krāsains un priecīgs šis

turpmākais mācību gads!

Linda Aušte

Skolotāju diena !

Aktualitātes

Jūrmalas Valsts ģimnāzija aicina Slokas vidusskolas, Jūr-

malas 1. vidusskolas, Jūrmalas 1. ģimnāzijas un Jūrmalas

Valsts ģimnāzijas absolventus, pedagogus un darbiniekus uz

skolas 70 gadu jubilejas salidojumu

š.g. 7.novembrī Raiņa ielā 55.

Pedagogus un darbiniekus aicinām plkst. 1400, absolventus

plkst. 1800.

Dalības maksa iepriekš piesakoties un iemaksājot līdz

4.novembrim Atbalsta biedrības kontā vai lietvedībā

(Lietvede—tālr. 67735842), - 7€, pasākuma dienā—10€.

Absolventus lūdzam ņemt līdzi groziņus.

70. gadu jubilejas norise:

1330 - skolotāju un viesu reģistrācija.

1400 - svinīgais pasākums skolotājiem,

darbiniekiem, viesiem.

1500 - 1700 atmiņu brīdis pie kafijas tases.

1700 - absolventu reģistrācija.

1800 - svinīgā pasākuma turpinājums

kopā ar absolventiem.

2000 - saviesīgā daļa.

Redzeslokā

Salidojums!

Sporta lapa

No 5. – 10. septembrim Latviju pilnībā

bija pārņēmis basketbola drudzis. Rīgā norisinā-

jās Eiropas čempionāta D apakšgrupas spēles,

kas noteikti uzskatāms par pēdējo gadu lielāko

un nozīmīgāko sporta notikumu Latvijā. Es kā

liels sporta fans šo notikumu gribēju izbaudīt

pilnībā, un to vislabāk varēja veikt, apmeklējot

spēles klātienē. Par to parūpējos jau iepriekšējā

gada decembrī, kad tirdzniecībā parādījās pir-

mās biļetes.

Basketbola atmosfēra bija sajūtama jau Rīgas

centrā, tika izveidotas speciālas fanu teltis igau-

ņu un lietuviešu atbalstītājiem. Latviešu fanu

teltis, visdažādākā fanu atribūtika, kā arī lielie

ekrāni atradās pie Brīvības pieminekļa. Visu ne-

dēļu Rīgas ielās varēja sastapt ļoti daudz fanu,

tērpušos savas komandas krāsās, tas, protams,

radīja papildus sajūtu basketbola svētkiem, taču

galvenie notikumi norisinājās Arēnā Rīga.

Ārpus arēnas bija izveidota fanu zona - teltis ar

lielajiem ekrāniem, ēdienu un dzērienu zonas,

lielā skatuve, kur uzstājās pazīstami mākslinieki

no dažādām valstīm, kā arī norisinājās dažādi

konkursi un atrakcijas. Šajā fanu zonā līdzjutēji

varēja gan pavadīt laiku pirms un pēc savas ko-

mandas spēlēm, gan palikt vērot citu valstsvienī-

bu spēles.

Atmosfēra arēnā bija fantastiska. Atbalsts mūsu

komandai nerima ne mirkli, neskatoties uz to,

kāds bija rezultāts. Brīdī, kad desmit tūkstoši

līdzjutēju vienojas kopējiem saukļiem un dzies-

mām, sajūtas ir pat ļoti patriotiskas un pacilājo-

šas. Spēlēs mūsējiem gāja kā pa kalniem, taču

kopumā labi un diezgan pārliecinoši izkļuvām

no grupas, tas līdzjutējus iepriecināja vēl vairāk.

Atmiņā iespiedušies daži spilgtākie brīži no šī

čempionāta. Mirklis, kad pēc uzvaras pār Beļģi-

ju, iznākot no arēnas, pretī,

Brīdis, kad pirms Latvijas un Lietuvas spēles

atmosfēra bija tik nokaitēta, ka 15 minūtes pirms

spēles sākuma, brīdī, kad spēlētāji vēl tikai iesil-

dījās, abu valstu fani ar milzīgu enerģiju jau sā-

ka sist bungas un izkliegt saukļus, un šis at-

balsts nezuda līdz pat spēles beigām. Un vēl mo-

ments, kad pašam nācās kāpt uz basketbola lau-

kuma grīdas.

Basketbola svētki Latvijā

..gaidot savu spēli, tūkstošiem

lietuviešu fani skandēja – Latvija,

Latvija un latvieši atbildēja ar –

Lietuva, Lietuva! Sajūtas šajā brīdī

- neaprakstāmas!

Piedalījos konkursā, kurā ar

aizsietām acīm bija jāpārdriblē pāri

laukumam. Konkursā uzvarēju,

tādējādi iegūstot 50 eiro naudas

balvu. Tas šim visam piešķīra vēl

patīkamāku sajūtu.

Sporta lapa

Iesaku ikvienam izmantot iespējas apmeklēt šā-

dus pasākumus, lai izjustu šos svētkus uz savas

ādas, gūtu visdažādākās emocijas un būtu kopā

ar savējiem. Kopumā čempionātu var uzskatīt

par izdevušos gan līdzjutējiem, gan Latvijas iz-

lasei, lai arī čempionāta noslēguma fāzē bija vi-

sas iespējas būt vēl augstāk, tomēr, tagad atska-

toties, varam būt diezgan apmierināti. Ir padarīts

labs darbs. Esam apmēram savā vietā. Emo-

cionāli apmēram tā, kā saka Janičenoks:

Dāvis Krūmiņš

Jūrmala/Fēnikss nākamās mājas spēles

Neaizmirsīsim atbalstīt arī mūsu pilsētas komandu. Dosimies fanot un būsim mūsu komandas

sestais spēlētājs, kas, lai arī atrodoties tribīnēs, ar savu atbalstu var ļoti palīdzēt. Jāpiebilst, ka vi-

sas mājas spēles notiks Lapmežciemā.

Laiks Pretinieks

17.10. 17:00 Valmiera/Ordo

28.10. 19:00 Liepāja/Triobet

04.11. 19:00 Barsy

07.11. 17:00 Barons/LDz

17.11. 19:00 Tarvas

26.11. 19:00 Barsy

28.11. 17:00 Latvijas Universitāte

05.12. 17:00 Ogre

16.12. 19:00 Jēkabpils

„Vilšanās, prieks,

lepnums, kauns.

Kaut kā tā”.

Nāc un iesaisties!

Nāc un iesaisties!

Radošā lapa Kastīte

Milzīgu telpu, ko piepildīt vajag,

Citi kā maziņu kastīti redz,

Īsto vienkārši negribas rādīt -

Spoguļi kastītes sienas sedz.

Pa telpu plūst lokiem veidota upe,

Kurā peldos tikai es,

Ja kāds cits pa to airēties sāks,

Uzzinās, kādas vētras tā nes.

Saplosīs visu, kas tuvu un tālu,

Viesulī ieraus un izmetīs laukā,

Saplosīs telpu un airētāju,

Izdzers kā ūdeni, ielietu traukā.

Iestāsies miers, un uzausīs saule,

No gruvešiem uzcelsim pasauli

jaunu.

Viss it kā beigsies, bet jautājums

Paliks -

Vai šī telpa par skarbu, par ļaunu?

/Madara Viļčuka/

Jūrmala Tā vairāk kā trīsdesmit kilometru

gara,

To sargā zilās jūras mala.

Te plašu, zaļu mežu daudz,

Diendienā ar tiem kopā audz.

Vasarā te cilvēku pilnas ielas,

No karstuma kūst saldējums vien.

Ziemā tā ar baltu segu klāta,

Tāpēc klusāka, bet reizē svēta.

Cilvēki šeit dzīvo stāvos -

Kā augstākos, tā arī zemos.

Baložu, kaiju un vārnu čalas -

Ar tām arī ir pilnas ielu malas.

Ik rītu pār koku galotnēm raugos,

Karstu tējas tasi baudot,

Ik vakaru viļņu šalkās klausos,

Zvaigžņotajās debesīs ar acīm taus-

tos.

Sirds mana šeit kā ziedā,

Jo ir tik labi dzīvot vietā,

Kur saule aust un saule riet,

Un tas skaistums nekad nepāriet!

/Linda Aušte/

Radošā lapa

Fotogrāfiju autore Angelīna Čigaka

Redakcijas sastāvs: Megija Mētra, Velta Purviņa, Linda Aušte, Madara Viļčuka, Rūta Aizupiete,

Marta Muižniece, Rebeka Megne, Diāna Sloboda, Krišs Perunovs, Dāvis Krūmiņš, Paula Tāre

Konsultante: Andžela Šustiņa

Logo autore: Signe Reide

Paldies par atbalstu ģimnāzijas administrācijai, personīgi Liānai Annuškānei un Dacei Dumbarei!