Līgojati, līgojati, (līgo, līgo, Jānīt!)Nav vairs tālu Jāņa diena —

Šī dieniņa, rītdieniņa,Parīt pati Jāņa diena.

Kas tos Jāņus ielīgoja?Mūsu pašu ciema ļaudis!

Pirmie gani, pēc arāji,Visupēci jaunas meitas.

Sanākati, Jāņa bērni,Saņemati Jāņa dienu.Jāņa diena lepni nāca

Ugunīs vizēdama.

Visu gadu dziesmas krāju, Jāņu dienu gaidīdama.Nu atnāca Jāņu diena,

Nu dziesmiņas jāizdzieda.

Jānīts nāca pār gadskārtuSavus bērnus apraudzīt(i).Vai tie ēda, vai tie dzēra,

Vai Jānīti daudzināja.

Jāņa māte sieru sējaDeviņiem(i) stūrīšiem(i);Šim stūrītis, tam stūrītis,

Jānīšam(i) viducītis.

Jāņa tēvs alu dara,Biti bāza kabatā(i).

Lai dzied alus dzērājiņiKā bitītes stropiņā(i).

-- Aplīgošanai ciemos --

Labvakar, Jāņa māte,Būsi mūsu gaidījusi,

Būsi savus pagalmiņusAr slotiņu slaucījusi,Ar slotiņu slaucījusi,Ziediņiem kaisījusi?

Labvakar, Jāņa tēvs,Vai gaidīji Jāņa bērnus?Ja gaidīji Jāņa bērnus,

Atver logus, atver durvis;Ja negaidi, tad atsaki,

Iesim projām līgodami.

Tur man tika Jāņos iet,Kur lustīga Jāņu māte:Kur lustīga Jāņu māte,Tur lustīga līgošana.

Ko mēs labu vēlēsim(i)Jāņa mātei šovakar(i)?Ilgu mūžu, labu laimiNo Dieviņa veselību.

Ko mēs labu vēlēsim(i)Jāņa tēvam šovakar(i)?

Pilnu klēti rudzu, miežu,Stallī labus kumeliņus.

Projām jāiet, projām jāiet,Es nevaru šeit palikt.

Paliek mani brūni svārki,Kā tie šūti, nevalkāt'.

Projām jāiet, projām jāiet,Es nevaru šeit palikt.

Paliek mani rudzi, mieži,Kā apsēti, nenopļaut'.

Projām jāiet, projām jāiet,Es nevaru šeit palikt.

Paliek manis kumeliņisKā izaudzis, neiebraukts.

Projām jāiet, projām jāiet,Es nevaru šeit palikt.Paliek mana līgaviņa,Saderēta, nepaņemt'.

Jāņa nakti nepazinu

Jāņu nakti nepazinu, Kura sieva, kura meita,Visiem labi, i meitām Zaļš ozola vainadziņš.

Puiši, puiši, Jāņa diena, Jāsim meitu raudzīties!Kurš tālāk’u aizjāsim, Tas skaistāku dabūsim!

Jāņu nakti raudzījos’i, Kur vakara zvaigzne lēca;Kur vakara zvaigzne lēca,

Tur aug mana līgaviņ’.

Sijā auzas, tautu meita,Dod manam(i) kumeļam.

Nesijāšu, ne es došu,Netīk manam prātiņam!

Tam sijāšu, tam es došu,Kas tīk manam prātiņam.Kas tecēja manis dēļ(i)

Lielu ceļa gabaliņ’.

Tautiet’s lūdza, bāliņš lūdza,Abi lūdza kamanās.

Abiem diviem sirmi zirgi,Izrakstītas kamanas.

Stundu stāvu domādama,Kam lai sēžu kamanās?Vai lai sēžu pie tautieša,

Vai pie sava bāleliņ’.

Labāk sēžu pie tautieša,Ne pie sava bāleliņ’.

Tautiet’s vedīs visu mūžu,Bāliņš - mazu gabaliņ’.

Izstaigāju mežu mežus,Buldurjāņa meklēdama;Buldurjānis paslēpiesi

Zem sudraba čakārnīša.

Izstaigāju pļavu pļavas,Buldurjāņa meklēdama;Kad atradu buldurjāni,Tad saviju vainadziņu.

Visa zeme, zāle zieda,Buldurjānis neziedāja.

Tas ziedēja kalniņāiSidrabiņa ziediņiemi.

Re, kā dzīvo saimnieka dēli, kam nav rentes jāmaksā. Šlipse priekšā, papirosi zobos, staigā tā kā ķēniņdēls. Pliks un nabadzīgs, pliks un nabadzīgs krogū sēdēj`

muzikants.Piedz.- Ai, nabadzība, nabadzība, iepūt man, kad nav ne graša kabatā/Ai, nabadzība, nabadzība, iepūt man, kad nav

ne graša kabatā!

Augsi liela, būsi mana, tava nauda nezudīs.Es pie tavām siltām krūtīm visu mūžu sildīšos.

Pliks un nabadzīgs, pliks un nabadzīgs krogū sēdēj` muzikants.- Piedz.-

Plaši lauki, lielas mājas, caurvējš svilpo kabatā.Uzdzersim un uzdziedāsim, nez cik ilgi dzīvosim!

Pliks un nabadzīgs, pliks un nabadzīgs krogū sēdēj` muzikants.- Piedz.-

Nav vairs sievas, nav vairs sievasmātes, nu ir jālaiž dibenā. Opsā lillā, abi gali pillā. Sukā, runcīt, kažokā.

Pliks un nabadzīgs, pliks un nabadzīgs krogū sēdēj` muzikants.

Ai, nabadzība, nabadzība, iepūt man, kad nav ne graša kabatā/Ai, nabadzība, nabadzība, iepūt man, un iepūt

manam draugam ar'!