Izmaksas uzņēmējdarbībā

8. Lekcija

Izmantotie informācijas avoti: Nešpors V. Mikroekonomikas teorijas pamati. – Rīga: Viktors Nešpors, 2010. – 254 lpp.

© n.balabka 2011./12.m.g. 2

�  DEF: Izmaksas ir ražošanas faktoru patēriņa daudzums, kas reizināts ar vienas ražošanas faktora vienības cenu.

© n.balabka 2011./12.m.g. 3

IzejvielasPusfabrikātiPalīgmateriāliLaika darba alga un/vai gabaldarba algaAtvaļinājuma naudaDarba devēja nodevaSociālās un citas personāla izmaksasEkspluatācijas materiāliEnerģijas izmaksasRemonta un uzturēšanas izmaksasTelpu izmaksasDarbarīki, inventārs, kas nav ieskaitāmi aktīvosMašīnu, iekārtu un inventāra nomaKancelejas precesTelefona, faksa, pasta pakalpojumu izmaksasElektronisko datu apstrādes izmaksasNoieta un reklāmas izmaksasKomandējumu, ēdināšanas, mašīnas izmaksasCitas izmaksasBiedra naudas iemaksasApdrošināšanasLineāro amortizācijas atskaitījumu aprēķinu metodeiesaka lietot iekšējos grāmatvedības pārskatosSaldo metode ir noteikta uzņēmuma grāmatvedības pārskatos, kas attiecas uz (Procentu ienākumi)(Ieguvumi valūtas maiņas rezultātā)Procentu izmaksasIzmaksas par banku pakalpojumiemZaudējumi valūtas maiņas rezultātā

Materiālu izmaksas

Darba izmaksas

Citas ekspluatācijas izmaksas

Pārdošanas un administrācijas izmaksas

Amortizācijas atskaitījumi

Finansu posteņi

Uzņēmējdarbībā izmaksas grupē:

Uzņēmējdarbībā izšķir: �  tiešās; �  netiešās izmaksas.

�  Ar tiešajām izmaksām saprot izmaksas, kas aizņem nozīmīgu daļu no visu izmaksu kopuma un ir tieši saistītas ar konkrētās preces ražošanu.

�  Tiešās izmaksas teorētiski var uzskatīt par mainīgajām izmaksām.

Tiešas izmaksas tiek dalītas divās grupās:

1.  Ražošanas materiāli – izejvielu vai pusfabrikātu izmaksas, kas veido nozīmīgu daļu no gatavās produkcijas.

2.  Tiešā alga - tās atalgojuma izmaksas, kas tieši saistītas ar ražojamās preces izgatavošanu un apstrādi.

© n.balabka 2011./12.m.g. 4

�  Netiešās izmaksas ir visas pārējās izmaksas ražošanas nodaļās, kas nav tieši saistītas ar produkciju vai arī kas prasītu pārāk lielas izmaksas, lai tās varētu reģistrēt detalizēti.

Pie šīm izmaksām ir pieskaitāmas divas pamatgrupas: 1.  Palīgmateriāli – līme, naglas, metināšanas stieple u.c. 2.  Ražošanas materiāli – smērvielas, smilšpapīrs, spuldzes u.c.

�  Kopējais šim grupām ir tas, ka tos ir grūti uzskaitīt un saistīt ar katru atsevišķu ražojamo preci!

© n.balabka 2011./12.m.g. 5

MAINĪGĀS UN PASTĀVĪGĀS IZMAKSAS

�  DEF. Izmaksas, kas mainās līdz ar aktivitātes līmeni uzņēmumā, sauc par mainīgām izmaksām, bet izmaksas, kas ir pastāvīgas noteiktas ražošanas jaudas robežās, sauc par pastāvīgām izmaksām.

© n.balabka 2011./12.m.g. 6

�  Par uzņēmuma aktivitātes līmeni var spriest pēc saražotajām vienībām.

Piemēram, pēc: a)  pārdoto preču skaita, b)  aizņemto gultu skaitu (viesnīcā vai slimnīcā), c)  nostrādāto stundu skaitu u.t.t.

Mainīgās izmaksas uzņēmumā bieži vien tiek pielīdzināts izejmateriālu patēriņam, kas mainās proporcionāli saražotās produkcijas apjomam.

© n.balabka 2011./12.m.g. 7

Mainīgās izmaksas

Pastāvīgās izmaksas �  Pastāvīgās izmaksas paliek nemainīgas noteiktās uzņēmuma darbības jaudas robežās.

�  Piemēram, tādas ir izmaksas, ko veido: a)  telpu apgaismojums, b)  telpu īres maksas u.t.t.

�  Ir jāņem vērā, ka pastāvīgās izmaksas paliek pastāvīgas noteiktās robežās.

�  Pārsniedzot šo robežo tās krasi pieaug, bet pēc tam atkal noteiktā laika periodā un ražošanas jaudas robežās paliek nemainīgas.

�  Tātad pastāvīgās izmaksas mainās pakāpienu veidā.

© n.balabka 2011./12.m.g. 8

Pašizmaksa. Galvenās pašizmaksas kalkulēšanas metodes

DEF. Produkcijas pašizmaksa ir visu izmaksu kopsumma noteikta produkcijas veida ražošanai noteiktā laika periodā.

�  Pašizmaksas samazināšana, nekaitējot produkcijas kvalitātei, ir svarīgs nosacījums produkcijas konkurētspējas nodrošināšanai tirgū.

© n.balabka 2011./12.m.g. 9

Ražošanas pašizmaksu aprēķina:

�  Saskaitot izejvielu, pamatmateriālu un palīgmateriālu izlietojumu atbilstoši iegādes izmaksām un blakus izmaksām, kas tieši saistītas tieši ar ražošanu.

�  Pie ražošanas izmaksām var pieskaitīt arī attiecīgu daļu izmaksu, kas nav tieši saistītas ar ražojumu izgatavošanu, ja vien šīs izmaksas ir attiecināmas uz to pašu laika posmu.

�  Pārdošanas izmaksas nav atļauts iekļaut ražošanas izmaksās.

© n.balabka 2011./12.m.g. 10

�  Produkcijas pašizmaksā ir koncentrēti uzņēmējdarbības izdevumi, kas saistīti ar produkcijas ražošanu un tās realizāciju.

�  Produkcijas pašizmaksas aprēķini neaprobežojas tikai ar pilnās ražošanas pašizmaksas noteikšanas, kas parāda pabeigtā pārskata periodā notikušās izmaksas, bet tā kalpo arī par pamatu:

1.  produkcijas cenu veidošanai; 2.  peļņas vai atdeves aprēķināšanai; 3.  rentabilitātes aprēķināšanai.

© n.balabka 2011./12.m.g. 11

�  Pašizmaksu aprēķinos izmaksu lielāko daļu veido pamatizmaksas, kuras ir vienādas ar attiecīgo izdevumu veidiem uzņēmuma finansu grāmatvedībā.

© n.balabka 2011./12.m.g. 12

Pašizmaksas

Tiešās izmaksas

Materiālu izmaksas

Darba izmaksas

Citas tiešās izmaksas

Pašizmaksas kalkulācija �  Vienas izmaksu objekta vienības pašizmaksas noteikšanu

sauc par pašizmaksas kalkulāciju.

�  Atkarībā no tā, kā paredzēts izmantot aprēķina rezultātus, tiek sastādīti šādi kalkulācijas veidi:

1.  mainīgo izmaksu pašizmaksas kalkulācija; 2.  pilnā ražošanas pašizmaksas kalkulācija; 3.  pārdotās produkcijas pašizmaksa jeb komerciālā pašizmaksa.

© n.balabka 2011./12.m.g. 13

Pašizmaksas kalkulācijas uzdevumi �  Pašizmaksas kalkulācijas galvenie uzdevumi ir:

1.  datu sniegšana uzņēmējdarbības cenu politikā: 2.  kalkulēt izdevīgākās cenas ar maksimāli iespējamo peļņu konkurences

apstākļos; 3.  noteikt zemāko pieļaujamo cenu robežu; 4.  aprēķināt piedāvājuma cenas konkrētam pasūtījumam; 5.  dot datus par izvēli, vai atsevišķu izstrādājumu ražot vai iepirkt. 6.  datu sniegšana pašražotās produkcijas krājumu novērtēšanai gada pārskata

bilancē; 7.  datu sniegšana ražošanas un noieta plānošanai; 8.  rādītāju aprēķināšana izmaksu kontrolei; 9.  datu sniegšana uzņēmuma snieguma jeb peļņas noteikšanai.

© n.balabka 2011./12.m.g. 14

� Izšķir: 1. Pilnas ražošanas pašizmaksas kalkulācijas metode

�  Pilnas pašizmaksas kalkulācijas metodes pamatā ir: a)  vispārējo izmaksu sadale uz kalkulācijas objektiem (izmaksu rašanās vietas); b)  vispārējo izmaksu daļas iekļaušana krājumu izmaksās.

Izmantojot šo metodi aprēķinos iekļauj ražošanas izmaksas, kas sastāv no:

1)  tiešās materiālu izmaksas, 2)  Tiešās darba izmaksas, 3)  Citas tiešās izmaksas, kurām pieskaita ražošanas vispārējās izmaksas, vadības

vispārējās izmaksas un pārdošanas vispārējās izmaksas.

© n.balabka 2011./12.m.g. 15

�  Kalkulācijā iekļauj visas ražošanas izmaksas, ieskaitot vadības izmaksas un aprēķina pārskata periodā saražotās produkcijas, izpildīto darbu un pakalpojumu pašizmaksu. Šos rezultātus izmanto izstrādājumu novērtēšanai.

�  Galveno uzmanību ievērš ražošanas izmaksām.

�  Vērtējot kopējo vienību ražošanas pašizmaksu, ražošanas vispārējās izmaksās neiekļauj vadības, pārdošanas, uzglabāšana un piegādes izmaksas. Šīs izmaksas ir periodu izmaksas.

�  Vispārējās izmaksas tiek sadalītas pa kalkulācijas objektiem vai izmaksu rašanās vietām.

�  Izmaksu rašanās vieta ir struktūrvienība, objekts vai grupa, kur uzkrāj izmaksas pirms to tālākās apstrādes, analīzes.

© n.balabka 2011./12.m.g. 16

2.  Mainīgo izmaksu pašizmaksu kalkulācija.

�  Mainīgo izmaksu pašizmaksu kalkulāciju sastāda pirms ražošanas uzsākšanas, izmantojot tehnoloģiskos normatīvus un iepriekšējo periodu vidējos izmaksu rādītājus.

�  Kalkulācija ir nepieciešama uzņēmuma budžeta sastādīšanai.

�  Mainīgo izmaksu kalkulācijas uzdevums ir atrast optimālu risinājumu ekonomisko līdzekļu izlietojumam produkcijas ražošanā.

�  Kalkulācijas rezultāti ir pamats izmaksu kontrolei, jo ar mainīgo izmaksu pašizmaksu salīdzina pārskata perioda faktiskās izmaksas.

�  Kalkulācija dod informāciju vadībai plānošanai un lēmumu pieņemšanai.

© n.balabka 2011./12.m.g. 17

�  Izmantojot mainīgo izmaksu pašizmaksu kalkulāciju, izmaksas veidojas šādi:

© n.balabka 2011./12.m.g. 18

Pašizmaksa

Mainīgās izmaksas + Pastāvīgās

izmaksas

�  Mainīgo izmaksu pašizmaksas kalkulācijas mērķi ir:

1. noteikt vienas ražotās produkcijas vienības mainīgās izmaksas; 2.  aprēķināt produkta seguma summu.

�  Galvenā mainīgo izmaksu pašizmaksas kalkulācijas priekšrocība ir tā, ka peļņu ir iespējams noteikt ātrāk, nekā izmantojot pilno ražošanas pašizmaksas kalkulāciju.

© n.balabka 2011./12.m.g. 19

Paldies par uzmanību!

© 2012./13. m.g. N.Balabka