7/30/2019 Izgltba&Kultra: Mazs skolas apvieno spkus, lai
strdtu msdiengi
1/4
Skola - kopienasattstbas resurss
Laikraksta Izgltba un Kultra Nr. 14 specilizdevums sadarbb ar
Sorosa fondaLatvijainiciatvas Prmaiu iespja skolm 2. krtu Skola k
kopienas attstbas resurss
2013. gada 29. augusts
Mazs skolas apvieno spkus, lai strdtu msdiengi
No 19. ldz 22. augus-
tam Brocnu novadaSmuku mui vasaras nomet-n tiks 79 to skolu,
pavald-bu un sabiedrisko organizcijuprstvji, kas steno
SorosafondaLatvija (SFL) iniciatvasPrmaiu iespja skolm ak-
tivittes. Viiem t bija iespjakop ar ekspertiem ststt
parpaveikto: k skola ar nelieluskolnu skaitu var kt par vie-
tu, kur mcs ne tikai brni,bet ar viu tti, mammas, vec-vecki un
jebkur tuvks ap-krtnes cilvks, k viens otruvar iedvesmot, lai apgtu
jau-nas prasmes, kas noder mazbiznesa uzskanai. Ieskatoties
projekta atskaits, prezentci-js, nav iesp jams atras t
divasldzgas aktivittes, jo katr vie-t ir atirgi cilvkresursi,
va-
jadzbas un iespjas un atbilsto-i tiek veidoti unikli paskumi,kas
bagtina gan pedagogus,gan vietjos cilvkus un paaug-stina viu
paapziu. Visas saktivittes cilvkus mudina ktpar savas dzves
saimniekiem
un izrauties no apburt loka,kur visu laiku esi atkargs nocitu
labvlbas. Paskumus sa-viem vienaudiem un ar vecka
gadagjuma cilvkiem organizjauniei, tdjdi visi kst paraktviem
dalbniekiem, nevispasviem vrotjiem.
Vasaras skolas dalbniekiemir desmitiem ideju, k skola
daudzfunkcionls centrs va-
rtu darboties ilgtermi.Redzot o cilvku apmbu,rodas prliecba, ka
viiemvisiem kop izdosies prva-
rt jebkurus rus, lai laukineaizaugtu krmiem, bet turziedtu pues,
nektru vktubites, augtu drzei, ienktosaugi un 1. septembr
skolasdurvis vrtu smaidgi, veselgiun dzvespriecgi brni
Foto:Andris Brzi
Vasaras skol SFL iniciatvas Prmaiu iespja skolm dalbnieki no
dadiem Latvijas novadiem daljs savos pieredzes ststos par paveikto
un diskutja par savu skolu kdaudzfunkcionlu centru ilgtspju
turpmkajos piecos gados.
Daiga Kanska
7/30/2019 Izgltba&Kultra: Mazs skolas apvieno spkus, lai
strdtu msdiengi
3/4
Skola - kopienasattstbas resurss 3
T ir iespja paiem uz sevipaskatties citm acm, apzinties,ko pai
varam izdart ka varammct ne tikai brnus, bet arvisus prjos. Varam
izdart to,par ko iepriek tikai sapojm.
Maz lauku skola var uzdrkst-ties kaut ko vairk nopirkt, kautkur
aizbraukt, t par SFL pro-jekta Prmaiu iespja skolmatbalstu ststa
Brieuciema pa-matskolas skumskolas skolotjaSilvija Lomele,
piebilstot, ka iz-veidojusies lieliska sasaiste: sko-la pagasta
prvalde vietjsbiedrbas zemnieki. SFL rkotieseminri nodergi ar
personbaspilnveidoanai, profesionalittes,paapzias paaugstinanai
unsniedz redzjumu uz notiekoono putna lidojuma.
Ierodas un rodassavi specilistiKop iesaistans iniciatv
Prmaiu iespja skolm jautrs gadus sarkotas vasaras no-metnes;
vasars, kad papildu fi-nansjuma nav bijis, nometnesrkotas pau
spkiem, ar mini-mlu pavaldbas atbalstu. Tajspiedals dadu vecumu
brni unjauniei, kuri var apgt daudzvei-dgas amata prasmes aust,
ceptmaizi, siet jusieru, iepazt zutjas. ovasar septius ldz
div-padsmit gadus veci brni atkl-jui krsu pasauli, dekupjot
unapgleznojot gan sienas, gan ap-
rbu. Daudzkrsu Varavksneiezaigojusies ar tpc, ka skolaiir brniga
nometu vadtjaInese Ozolia un brvprtgie jauniei, kas paldz izgudrot
inte-resantus nometnes paskumus.
Brieuciema projekta vad-tja S. Lomele ststa, ka pasprieks esot
par Pepijas Garze-es vasaras skolu pirmsskolasun skumskolas brniem,
jo di-vas reizes ned brni kop arveckiem gan vroja, k strdpedagogs,
gan pai iesaistjsdads rados un attstos
nodarbbs. Pulcjuies vidjiseptii ldz divpadsmit brnietru ldz
desmit gadu vecum.
Pateicoties SFL materilajamatbalstam, jau gadu skol ir logo-pds,
ar korijo vingroana.Tik mazai skolai k ms tikai56 izgltojamie
logopds patnepienkas, bet oti daudziembrniem ir vajadzga
specilis-ta paldzba, tpat ir problmas
ar stju, izliektajiem mugurkau-liem, atzst S. Lomele.Via ststa,
ka sts atradums
esot vietj jauniete SandraPakalnte, kura nesen uzsku-si tlmcbas
studijas LatvijasBiznesa koledas kultras me-nedera specialitt, bet
nol-musi apgt ar korijos vin-groanas prasmes, lai paldztu
Brieuciema brniem. Kur vllabks risinjums, ja paiembs savs
vietjais specilists?!priecgi ststa Silvija.
Nojk robeasun vecumiSFL projekts sav zi veici-
njis prnovadu sadraudzbu, joBrieuciema jauniei nolmuirkot kopgu
velobraucienu arsportiskkajiem Baltinavas do-mubiedriem.
Ms dzvojam Balvu novad,bet tikai apmram piecu kilomet-ru attlum
ir Baltinavas novads,t ka tepat, kaimios, visu laikudzvojam. Sandra
velobraucienuorganiz no msu puses, bet noBaltinavas viu vidusskolas
di-rektors un eogrfijas skolotjsImants Slins, skaidro S. Lo-mele.
Velobrauciens par goduBrieuciemam, Baltinavai unvietjiem Balkanu
kalniem no-saukts par BBB.
Nesen ar msu senioriemkrustu rsu izbraucm bijuoBalvu rajonu.
Visiem oti pati-ka, ststa Silvija un atgdina ar tas liel mr ir SFL
pro-jekta nopelns, ka saros juiesun iesaists visi mazi un
lieli,veci un jauni. Aktvi notiek pie-auguo neforml
izgltoana,senioriem rkoti datorkursi.
Skolas sol sstas ar tvi.Skol izveidota kokapstrdesdarbnca, kur
amata prasmesmcs astoi vri gan skolasbrnu tvi, gan tie, kuru
brnipamatskolas gaitas jau beigu-i. Ir jauki redzt, k vii piedatora
kop ar skolotju vis-pirms gudro idejas, k pc tam
apsprieas pie kafijas tases. Tasjau ar attai sno un iedzv inamsu
virsprojekta Brieucie-
ma pamatskolas k daudzfunk-cionla resursu centra atts-tba btbu,
atzst prmaiukoordinatore.
Ar SFL materilu atbalstu topar mjaslapa jeb
internetveikalsvietjo amatnieku izstrdjumuprdoanai un
popularizanai,jo dadu amata meistaru Brie-uciem neesot mazums. Ar
ideja tiek realizta kop ar Balti-navas novadu.
Uz vaicjumu, kas ir galve-nie ideju eneratori un dartji,S.
Lomele atbild, ka simtpro-centgi iesaists pamatskolasskolotji. Nav,
kur likties, visiem jdara, un visi labprtar darbojas, smaidot
ststaprojekta vadtja.
Vlos dart vl un vlGads paskrjis nemanot,
jo viens notikums sekoj is ot-ram. Manuprt, tiei skotiesSFL
projektam, viss ska straujiattstties, pirms tam dzveritja klusi,
klusi. Tagad saldzi-nu un saprotu, ka projekts bijisatspriena
punkts, kas ar turp-mk neaus nkt bezdarbb, bs iekja vlans dart vlun
vl, ststa S. Pakalnte. Viaatzst, ka visas idejas nkot noS. Lomeles,
bet via paldzotts realizt.
Sandra ar prieku atceraslasanas konkursu Lasu, lasugrmatiu, kur
1.5. klasesbrni tika mudinti last pasa-kas, piedzvojumu un
spokuststus. Viena brna rekordsbija divdesmit piecas
izlastasgrmatas seos mneos, betkop vairk nek divsimt gr-matu.
Brniem ita saisto-
i, ka es, tikko pati no skolassola (nevis skolotji!), ststupar
izlastajm grmatm, ka
klad pierakstu, ko esmu izla-sjusi. Kad kdam pajautju, vaiir ko
jaunu lasjis, tas sakautr-jies solj a: Sandra, es noteiktiizlasu ar
smaidu ststajauniete un pieb ilst, ka daudzasidejas jau neprasa
nekdus l-dzekus, tikai vlmi dart.
Kad no Balviem atbraukusikorijos vingroanas speci-liste, via
iedvesmojusi domt, kturpmk paai apgt o prasmi,lai paldztu saviem
cilvkiem.
Atbildot uz jautjumu, k-pc jauniei nolmui dotiesvelotr pa tuvko
apkrtni,Sandra atklj, ka paai oti patkvelosports. Daudz jau
Brie-uciem neesam palikui, betkdus piecus ldz desmit jau-nieus,
manuprt, izdosies sa-saukt, lai apceotu dzimto pusikop ar
baltinavieiem, jo nopaiem liel mr atkargs, cikpiepildta bs msu
ikdiena,secina S. Pakalnte.
Maz lauku skola notic sev un uzdrkstas
Skolas sol sstas ar tvi. Skol izveidota kokapstrdes darbnca, kur
amata prasmes mcs astoi vri gan skolas brnu tvi, gan tie, kuru brni
pamatskolas gaitas jau beigui.
Ilze Brinkmane
Izveidojusieslieliska sasaiste:skola pagasta
prvalde vietjsbiedrbas zemnieki.
Tas lielmr ir SFLprojekta nopelns,ka sarosjuiesun iesaists visi
mazi un lieli, veci un
jauni. Aktvi notiekpieauguo neformlizgltoana, senioriemrkoti
datorkursi.
Aija Tna:opavasar, kad Latvij uzvirmoja krtj disku-
sija, cik patstvgas ir (var bt, jbt?) msu skolas,burvgu atbildi
sniedza Silvija Lomele no Brieucie-ma, sakot, ka patiesb msdienu
skolai ir ja ne ju-ridiskas, tad vismaz morlas panoteikans
tiesbasun pat pienkums uzkrjot prasmes un stiprinotvlmi dart visu,
lai btu, lai pastvtu un lai pa-stvana btu jgpilna un kvalitatva.
Brieuciema
skolas kolektvs iemcjies saskatt iespjas, atrastdomubiedrus, tad
darbojas un gst no t prieku; nu,piemram, k opavasar, sarkojot
tikanos ar Balvumotoklubu. Silvija smaidot teic, ka t ir krtj
ma-zas skolas priekrocba nepilnas stundas laik arsupergiem un oti
stilgiem moiem viens motoklubsvar izvizint visu skolu!
Jau 2010. gad Silvija tika izvirz ta balvai Latvi-jas lepnums,
un ar katru gadu vias darbba aizvienvairk prliecina, ka via ir
savas kupls imenes,Brieuciema, Balvu novada, msu prmaiu skolu
unvisas Latvijas lepnums. No Brieuciema var mctiesikviena Latvijas
skola, jo, strdjot ar du attiek-smi, ikviena diena, vieta un visa
Latvija tiem kst
jo dienas, jo labka, un msu skols var augt lepni,akli un sirsngi
cilvki.
Foto:nopersong
arhva
7/30/2019 Izgltba&Kultra: Mazs skolas apvieno spkus, lai
strdtu msdiengi
4/4Skola - kopienasattstbas resurss4
Tiei pirms gada, iepriek-j mcbu gada skum,dzirdju du izteikumu:
Skolas irk konfektes. Ja vien btu brni,kas tajs mcs Teiktais
bijakopsavilkums par izgltbas iestugatavbu jaunajam darba clienamun
atspoguo ar joprojm iesk-stjuos uzskatus par skolu. Tau,padomjot
dzik, izrds, ka Lat-vij vislielks grtbas sagd tiei
tradicionlas visprizgltojos dienasskolas saglabana. Skolnu
skaitsds skols sark, vienlaikusdaudzviet pieaug pieprasjums
pcvakarskolas, konsultciju punkta,tlmcbas vai citm mcbu for-mm;
aizvien nopietnka uzmanba
tiek pievrsta brna attstbas no-droinanai pirmsskolas
posm,mizgltbai, tostarp profesionloiemau veidoanai, kas
cilvkiem
dad vecum autu iekauties vaiatgriezties darba tirg.
Ja noticam, ka skola nedarbo-jas tikai no 1. septembra ldz
no-
teiktam maija vai jnija datumam,ja ataujamies vabu domt, kane
tikai sdana klas garan-t augstus mcbu rezulttus, jaatceramies, ka
cilvki dzvo unstrd ilgk, un priecjamies, kamcbas atsk, turpina,
papildinautt. ikvien vecum, iznk, kaar Latvij, tpat k daudzviet
pa-saul, pieprasjums pc izgltbaspakalpojuma pieaug un pedago-giem
un izgltbas sistmai kopu-m jmains, lai nepaliktu mal.
Pieredze liecina, ka gan pai iz-gltbas darbinieki, gan
pavaldbasun sabiedrba kopum pamazmpaplainjui izpratni par
skolaslomu vietjs sabiedrbas ilgtspj-
gas attstbas nodroinan. Tau,iedzvinot o izpratni, nepieciea-ma
efektva komunikcija, cieaskolas un pavaldbas sadarbba un
izieana rpus tradicionlajiem no-zaru un darbbas virzienu
rmjiem,lai dadotu skolas k fiziska un in-telektula resursa
funkcijas vietj
sabiedrb.Galvenais jautjums ir divpu-sjs: vai pavaldba saskata
jaunsiespjas un atbalsta ts ne tikaimorli, bet ar pieemot
nepiecie-amos administratvos un finanulmumus un vai pedagogi un
sko-las vadba ir gatavi maint sava dar-ba saturu, stilu un
attieksmi.
Vai Latvijaspieredze ir pamantaun tiks izmantotapa Latvij?Tikko
notikus SFL iniciatvas
Prmaiu iespja skolm vasarasskolas saruns prieks par
uzkrtopieredzi un lepnums par paveikto
mijs ar nedrobu par tlko vaiRga, ministrija, valdba un
Saeimazina un novrt to, par ko msslav viens rzemju eksperts pc
otra. Latvijas mazs skolas kstpar inovatvu risinjumu
labora-torijm, apvienojot veselum unvajadzbs balsttu vziju,
efektvuresursu izmantoanu un vrtbas,kuru centr ir rpes par
iekaujo-u un saliedtu sabiedrbu. Tauilglaicga un fokusta attstba
pa-visam bez resursiem un politiskatbalsta ar nav iespjama,
tpciniciatvas dalbnieki kop ar do-mubiedriem sprie, k
konsolidtbalsis un sadarboties ar pc rjatbalsta beigans.
Jautjums par inovatvm iz-gltbas sistmas sakrtoanaspieejm ir
jautjums par attiek-smi un vrtbm: vai esam parsadarbbu vai
sacensbu, kurvienmr bs zaudtjs; vai esampar kvalitti vai kvantitti,
pro-cesu vai rezulttu. Ir jbt otidrosmgam, lai nosttos vjkpus, un
oti stipram, lai padoturoku nepopulrajam vai nelaimnonkuajam. Jbt
oti gudram,
lai prastu nesacensties (ar tovai taj jom), kur sacensba
navpamatota (atceraties dzvniekuskolu?), oti nobrieduam,
laiatteiktos no negodgas cas unnepieemtu nepelntu uzvaru.Vai pau
uzturts rezulttu unreitingu tabulas atstj vietu dzi-ko vrtbu
izkopanai, prasmeiun drosmei par galveno atskai-tes punktu izvlties
sevi pau: vaimana odienas versija ir labka parmani vakardien? Vai
skola (izglt-bas sistma) mca un mudina dal-ties ar zmuiem,
smaidiem, zina-nm, laiku, uzmanbu, skolotjiemutt. vai pieskata, lai
ir katram savs,lai netiek pikots, lai nav lieku sa-runu un vispr
lai viss notiektri, viegli prredzami un rti, ek-sea tabulis
saskaitmi.
Atbildes uz iem jautjumiem irne vien atbildes uz to, k jstrdun
cik maks skola, bet ar atbildeuz to, kdu varam sagaidt sabied-rbas
nkotni.
is brdis vasaras skolasdalbniekiem atgdinja britu iz-gltbas
eksperts Markus Orlov-skis ir tas, kas ir starp pagtniun msu nkamo
galapunktu, unno bra izvlm atkargs, kasnotiks un kur noksim. Vai
msizmantojam to, ko zina, prot unspj msu skolni? Vai mudinmvius
mcties no kdm? Vaipai esam gana drosmgi, lai pie-autu kdas, jauttu
padomu untad mctos un ietu tlk? Bsimbrvki, atvrtki, bet
saglabsimvrtbas un veidosim sistmas,kas paldz, nevis ierobeo!
Mazs skolas Latvij pardjuassevi k inovatvas izgltbas un m-
mcans resursu visas kopienasattstbai. Ja kaut kas nav
iepriekdarts, aj jom nevar bt eksper-tu ar t ir viena no M.
Orlovskaizteiktajm atzim. Mazs skolasveidojas par pieredzes
krtuvm.Atbalstot ts, paldzot tm un m-
coties no to pieredzes, ieguvji va-ram bt visi. Ja t bs msu
izvle.Laimgu jauno (mcbu) gadu!
Skola vai mcans?
Aija Tna,SFL iniciatvas Prmaiu iespja
skolm vadtja
Foto:AndrisBrzi
Foto:AndrisBrzi
Foto:AndrisBrzi
Padomdevja Ausma Pastore vasaras skolas dalbniekus vispirms
aicinja uz baltas lapas uzrakstt jau paveikt darba atzias un
ieguvumus,tad lapu saloct k lidmanu un aizstt kdam no koliem. Katrs
skai izlasja kola ieguvumus, tdjdi savstarpji bagtinoties.
Vai protam ts salikt kop 21. gadsimta kontekst?
Britu izgltbas eksperts Markus Orlovskis ar konkrtiem
piemriemdemonstrja, ka pedagogu uzdevums ir iedod brniem sprnus
ne-atkargi no t, cik liel pilst vai maz ciemati vii dzvo.
Foto:AndrisBrzi
Pedagogi, domjot par savas skolas k daudzfunkcionla centra
ilgt-spju, analizja cilvku vajadzbas, pieejamos resursus un
prvaramosrus, lai vartu uzlabot vietjo auu dzves kvalitti.
