2015, vol. 10, no. 2

The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering, 2015, vol. 10, no. 2

The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering, 2015, vol. 10, no. 2

The papers published in The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering are indexed/abstracted by:

• ScienceCitationIndexExpanded(ISIWebofScience),• INSPEC(DatabaseofInstitutionofEngineeringandTechnology),• CurrentAbstracts,TOCPremier(EBSCOPublishing),• TRIS(TransportationResearchInformationServices),• VINITI(All-RussianScientificandTechnicalInformationInstitute

ofRussianAcademyofSciences),• SCOPUS(ElsevierBibliographicDatabase),• ICONDA(TheInternationalConstructionDatabase),• UlrichswebTM,• IndexCopernicus.

9 7 7 1 8 2 2 4 2 7 0 0 9

ISSN 1822 -427XISSN 1822-427X

ISSN 1822-427XeISSN 1822-4288

ISSN 1822-427XeISSN 1822-4288

ContentsAndrius KučasGRAPH-BASEDMULTI-ATTRIBUTEDECISIONMAKING:IMPACTOFROAD FENCINGONECOLOGICALNETWORK 105

Viktors HaritonovsevALUATIONOFPOLYAMINOAMIDEASASURFACTANTADDITIVEINHOTMIXASPHALT 112

Meng-Gang Yang, Chun-Sheng Cai, Biao WeiACOMBINEDCONTROLSTRATEGYFORVIBRATIONMITIGATIONSOFASUSPENSION BRIDGEINDUCEDBYVEHICLEBRAKINGFORCE 118

Janusz Pokorski, Andrzej Reński, Hubert SarSYSTEMFORINVESTIGATIONOFFRICTIONPROPERTIESOFTHEROADSURFACE 126

Luis Amador-Jimenez, Amir Pooyan AfghariROADSAFETYANDPAVEMENTMANAGEMENT:ACASESTUDYOFTANzANIA 132

Antonino Recupero, Michele Fabio GranataAMIXEDAPPROACHFORDETERMINATIONOFINITIALCABLEFORCES INCABLE-STAYEDBRIDGESANDTHEPARAMETERSVARIABILITY 141

Birutė Ruzgienė, Česlovas Aksamitauskas, Ignas Daugėla, Šarūnas Prokopimas, Virgaudas Puodžiukas, Donatas RekusUAVPHOTOGRAMMETRYFORROADSURFACEMODELLING 151

Wojciech Siekierski ANALYSISOFRIGIDFLANGEOFBRIDGETRUSSGIRDER 159

Henrikas Sivilevičius, Gražvydas Paliulis, Antanas Klibavičius†, Vytautas PalevičiusRESEARCHONTHEOPERATIONOFROUNDABOUTSBASEDONTHESUSTAINABLE DEVELOPMENTPRINCIPLES 166

Nur Izzi Md. Yusoff, Sentot Hardwiyono, Norfarah Nadia Ismail, Mohd Raihan Taha, Sri Atmaja P. Roshidi, Khairul Anuar Mohd NayanMEASUREMENTSOFTHEELASTICMODULUSOFPAVEMENTSUBGRADELAYERS USINGTHESASWANDFWDTESTMETHODS 174

Ena E. Orugbo, Babakalli M. Alkali, Anjali DeSilva, David K. HarrisonRCMANDAHPHYBRIDMODELFORROADNETWORKMAINTENANCEPRIORITIzATION 182

Tomas Januševičius, Rasa AkelaitytėSPEEDBUMPSIMPACTONMOTORTRANSPORTNOISE 191

ABSTRACTSINLITHUANIAN I

ABSTRACTSINLATVIAN II

ABSTRACTSINESTONIAN III

– road and bridge research and design,– road construction materials and technologies,– bridge construction materials and technologies,– road and bridge repair,– road and bridge maintenance,– roadtrafficsafety,– road and bridge information technologies,– environmental issues,– roadclimatology,– low-volume roads,– normative documentation,– qualitymanagementandassurance,– road infrastructure and its assessment,– assets management,– roadandbridgeconstructionfinancing,– specialist pre-service and in-service training;

besides, it publishes:advertising materials, reviews and bibliography, abstracts of PhD thesis, reports on conferences and workshops

THE JOURNAL IS DESIGNED FOR PUBLISHING PAPERS CONCERNING THE FOLLOWING AREAS OF RESEARCH:

ThepaperspublishedinTheBalticJournalofRoadandBridgeEngineeringareindexed/abstractedby:

Science Citation Index Expanded (ISI Web of Science)

Thomson Scientific

INSPEC Database of Institution of Engineering and Technology

Current Abstracts, TOC Premier EBSCO Publishing

TRIS Online Transportation Research Information Services (TRIS) Bibliographic Database

VINITI Database of All-Russian Scientific and Technical Information Institute of Russian Academy of Sciences

SCOPUS Elsevier Bibliographic Database

ICONDA The International Construction Database

UlrichswebTM UlrichswebTM

IndexCopernicus IndexCopernicus

201510(2)

Editor-in-Chief Donatas ČYGAS

Vilnius Gediminas Technical University

Riga Technical University

Tallinn University of Technology

Baltic Road Association

Vilnius TECHNIKA 2015

ISSN 1822-427XeISSN 1822-4288

THE BALTIC JOURNAL OF ROAD AND BRIDGE ENGINEERING http://www.bjrbe.vgtu.lt

2015, vol. 10, no. 2

International Research Journal of Vilnius Gediminas Technical University, Riga Technical University, Tallinn University of Technology, Baltic Road Association

EDITORIAL CORRESPONDENCE including manuscripts for submission should be addressed to Prof. Dr D. Čygas, Editor-in-Chief, Prof. Dr D. Žilionienė, Managing Editor of “The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering”, Dept of Roads, Vilnius Gediminas Technical University, Saulėtekio al. 11, 10223 Vilnius, Lithuania. Tel.: +370 5 274 5011, 274 4708; Fax: +370 5 274 4731. E-mail: bjrbe@vgtu.lt

All papers published in Journal “The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering” are peer-reviewed by members of Editorial Board or by its appointed experts.

© Vilnius Gediminas Technical University, 2015

Journal Cover Designer Donaldas Andziulis

15 June 2015. Printer’s sheets 14,5. Circulation 190 copies.Vilnius Gediminas Technical University Publishing House “Technika”,Saulėtekio al. 11, 10223 Vilnius, Lithuania, http://leidykla.vgtu.lt

Editor-in-ChiefProf. Dr Donatas ČYGAS

Vilnius Gediminas Technical University, Saulėtekio al. 11, 10223 Vilnius, Lithuania (Civil Engineering, 02T)

EDITORIAL BOARD

INTERNATIONAL EDITORIAL BOARD

Prof. Dr Hojjat ADELI, Ohio State University, 470 Hitchcock Hall, 2070 Neil Avenue, Columbus, OH 43210, USA (Civil Engineering, 02T)

Prof. Dr Dago ANTOV, Tallinn University of Technology, Ehitajate tee 5, 19086 Tallinn, Estonia (Geography, 06P)

Dr Halil CEYLAN, Center for Transportation Research and Education (CTRE), 482B Town Engineering Bldg., Iowa State University, Ames, IA 50011-3232, USA (Civil Engineering, 02T)

Dr Mindaugas DIMAITIS, PE “Road and Transport Research Institute”, I. Kanto g. 23, P.O. Box 2082, 44009 Kaunas, Lithuania (Transport Engineering, 03T)

Dr Arvydas DOMATAS, JSC “Kelprojekas”, I. Kanto g. 25, 44296 Kaunas, Lithuania (Informatics Engineering, 07T)

Prof. Dr Alfredo Garcia GARCIA, Polytechnic University of Valencia, Camino de Vera, s/n; 46071 Valencia, Spain (Transport Engineering, 03T)

Dr Inge HOFF, Research Institute “SINTEF”, Hogskoleringen 7, 7465 Trondheim, Norway (Civil Engineering, 02T)

Prof. Dr Siim IDNURM, Tallinn University of Technology, Ehitajate tee 5, 19086 Tallinn, Estonia (Civil Engineering, 02T)

Prof. Dr Jozef JUDYCKI, Technical University of Gdansk, 11/12 Narutowicza St., 80-952 Gdansk, Poland (Civil Engineering, 02T)

Prof. Dr Habil Gintaris KAKLAUSKAS, Vilnius Gediminas Technical University, Saulėtekio al. 11, 10223 Vilnius, Lithuania (Civil Engineering, 02T)

Prof. Dr John Mungai KINUTHIA, School of Technology, Division of Civil Engineering, Pontypridd CF37 1 DL, UK (Civil Engineering, 02T)

Prof. Dr Habil Ivan LEONOVICH, Byelorussian State Technical University, Pr. Niezavisimosti 65, 220027 Minsk, Byelorussia (Civil Engineering, 02T)

Assoc. Prof. Dr Dainius MIŠKINIS, LRA under the Ministry of Transport and Communications of the Republic of Lithuania, J. Basanavičiaus g. 36/2, 03109 Vilnius, Lithuania (Transport Engineering, 03T)

Prof. Dr Juris R. NAUDŽUNS, Riga Technical University, Azenes str. 20, 1048 Riga, Latvia (Transport Engineering, 03T)

Dr Algis PAKALNIS, PE “Road and Transport Research Institute”, I. Kanto g. 23, P.O. Box 2082, 44009 Kaunas, Lithuania (Transport Engineering, 03T)

Managing EditorProf. Dr Daiva ŽILIONIENĖ

Vilnius Gediminas Technical University, Saulėtekio al. 11, 10223 Vilnius, Lithuania (Civil Engineering, 02T)

Assoc. Prof. Dr Ainars PAEGLITISRiga Technical University,

Azenes str. 20, 1048 Riga, Latvia(Civil Engineering, 02T)

Prof. Dr Andrus AAVIKTallinn University of Technology,

Ehitajate tee 5, 19086 Tallinn, Estonia (Civil Engineering, 02T)

Prof. Dr Alfredas LAURINAVIČIUSVilnius Gediminas Technical University,

Saulėtekio al. 11, 10223 Vilnius, Lithuania(Civil Engineering, 02T)

Editors

Assoc. Prof. Dr Filippo Giammaria PRATICÒ, University Mediterranea of Reggio Calabria, Via Graziella-Feo di Vito, 89100 Reggio Calabria, Italy (Civil Engineering, 02T)

Assoc. Prof. Dr Virgaudas PUODŽIUKAS, Vilnius Gediminas Technical University, Saulėtekio al. 11, 10223 Vilnius, Lithuania (Civil Engineering, 02T)

Prof. Dr Habil Piotr RADZISZEWSKI, Warsaw University of Technology, al. Armii Ludowej 16, office 544, 00-637 Warsaw, Poland (Civil Engineering, 02T)

Prof. Dr Habil Valentin SILJANOV, Moscow State Technical University, Leningradskij av. 64, 125319 Moscow, Russia (Transport Engineering, 03T)

Prof. Dr Habil Henrikas SIVILEVIČIUS, Vilnius Gediminas Technical University, Saulėtekio al. 11, 10223 Vilnius, Lithuania (Civil Engineering, 02T)

Prof. Miroslaw J. SKIBNIEWSKI, University of Maryland, College Park, MD 20742-3021, USA (Civil Engineering, 02T)

Assoc. Prof. Dr Juris SMIRNOVS, Riga Technical University, Azenes str. 20, 1048 Riga, Latvia (Civil Engineering, 02T)

Prof. Dr Habil Dariusz SYBILSKI, Road and Bridge Research Institute, Jagiellonska str. 80, Warszawa, Poland (Civil Engineering, 02T)

Prof. Dr Andras VARHELYI, Lund University, P.O. Box 118, 22100 Lund, Sweden (Civil Engineering, 02T)

Assoc. Prof. Dr Janis VARNA, Riga Technical University, Azenes str. 20, 1048 Riga, Latvia (Transport Engineering, 03T)

Assoc. Prof. Dr Atis ZARINŠ, Riga Technical University, Kaļķu str. 1, 1658 Riga, Latvia (Civil Engineering, 02T)

Prof. Dr Habil Edmundas K. ZAVADSKAS, Vilnius Gediminas Technical University, Saulėtekio al. 11, 10223 Vilnius, Lithuania (Civil Engineering, 02T)

Copyright © 2015 Vilnius Gediminas Technical University (VGTU) Press Technika

http://www.bjrbe.vgtu.lt

THE BALTIC JOURNAL OF ROAD AND BRIDGE ENGINEERING

ISSN 1822-427X / eISSN 1822-4288 2015 Volume 10(2): 151–158

doi:10.3846/bjrbe.2015.19

1. Introduction

From about 2007 and up to now, the collection of carto-graphic data from images taken by sensor (digital camera) integrated in a platform named Unmanned Aerial Vehi-cle/System (UAV/UAS) has increased significantly. The interest of UAV great potential for various applications as well as for road conditions and parameters determination is increasing in many countries, in Lithuania also.

UAS aerial imaging solutions are being used to per-form boundary and topographic surveys, site and route planning, progress monitoring, and build process ins-pection, volume determination, vegetation health and di-saster analysis, with employed new technologies as laser scanning (Mill et al. 2011, 2014).

The UAV describes a platform, which operates re-motely controlled, semiautonomous or full autonomously without a pilot sitting in the vehicle. It is a modern and

low-cost application compared to the piloted aerial pho-togrammetry. Various types, classes and categories of UAVs are used for cartographic data collection. With the UAV, due to its small size, can be taken photography very close to an object of very small space; territories that are shielded by trees or water bodies, narrow city streets, road network, etc. (Eisenbeiss 2009; Neitzel, Klonowski 2011; Verhoeven 2009).

The use of professional digital photogrammetric ca-meras demonstrates the benefits of digital image recording for terrain data generation. Digital photogrammetry met-hods are applied for processing images. Software packa-ges used in Digital Photogrammetry can process the UAV images. The data gained from UAS are characterized by narrow frame, large distortions, irregular array and broad rotating angle. Because of such features the software for UAV image processing adopts advanced image matching

UAV PHOTOGRAMMETRY FOR ROAD SURFACE MODELLING

Birutė Ruzgienė1, Česlovas Aksamitauskas2, Ignas Daugėla3, Šarūnas Prokopimas4, Virgaudas Puodžiukas5, Donatas Rekus6

1, 2, 5Vilnius Gediminas Technical University, Saulėtekio al. 11, 10223 Vilnius, Lithuania1Klaipėda State College, Jaunystės g. 1, 91274 Klaipėda, Lithuania

3, 4UAB InfoEra, S. Žukausko g. 17, 08234 Vilnius, Lithuania6Kaunas University of Technology, K. Donelaičio g. 73, 94424 Kaunas, Lithuania

E-mails: 1 birute.ruzgiene@vgtu.lt; 2 ceslovas.aksamitauskas@vgtu.lt; 3 ignas@infoera.lt; 4 sarunas@infoera.lt; 5

virgaudas.puodziukas@vgtu.lt; 6 donatas.rekus@ktu.lt

Abstract. Recently, the interest of Unmanned Aerial Vehicle application in photogrammetric environment for roads observation and monitoring has increased in many countries, in Lithuania as well. The experimental object for dem-onstration of capability and efficiency of aerial vehicle-based remote sensing technology for road data collection was a western bypass of Vilnius. The platform of the model UX5 Trimble with mounted camera Sony NEX-5R was applied for gaining images. The implemented means are mobile and not expensive. Photogrammetric technique with software package Business Center Photogrammetry Module was applied for the modelling of images. The correctness of digital surface model generally depends on camera resolution, flight height and accuracy of ground control points. The coor-dinates of control points were determined using Global Positioning System Trimble R4. Paper demonstrates results of a new technology application possibilities for linear object (road) mapping and accuracy evaluation of spatial models. The road points positioning accuracy investigation was carried out in consideration with geodetic control measure-ments. The average root mean square error for the points coordinates is 2.94 cm, and standard deviations – 2.78 cm. Analyzing coincidence or mismatches of Vilnius western bypass project data with photogrammetric product, not sig-nificant discrepancies of road section features were determined. The cost consideration of Unmanned Aerial Vehicle in conjunction with photogrammetry employment at experimental object is presented.

Keywords: Unmanned Aerial Vehicle, photogrammetry, image processing, orthophoto, accuracy, road observation.

152 B. Ruzgienė et al. UAV Photogrammetry for Road Surface Modelling

techniques for automatic aerial triangulation. By applying advances matching and filtering technique, Digital Surface Model (DSM) and Digital Elevation Model (DEM) can be produced rapidly. Elevation data are important for genera-ting and updating terrain models (Haala et al. 2010; Kraus 2007). It is extremely important that the digital terrain model of the surface is created in required quality (Har-vin, Lucieer 2012; Nurminen et al. 2013; Ruzgienė 2010).

The application of UAV when processing images by Photogrammetry techniques is up-to-date technology and can be applicable for road investigation. Road network is the lifeline of human activities, therefore, road data is very important in transportation management and leads to traffic safety as well. At present, information about the existence, locations, dimensions and condition of roads is usually collected in not fast, may be dangerous, and more expensive processes. As well, the importance of timely identification of road deformation cannot be neglected.

Image processing algorithms analyze the acquired images, perform image orientation, and generate 3D mo-dels and orthophoto of appropriate surface images. Such products allow to measure the road surface distresses (potholes, ruts, etc.) in more detail. The generated 3D road images permit better visualization and inspection of road features. The data can be easily integrated as video pro-ducts for road virtual representation (Zhang 2010).

The goal of this research is to demonstrate the capabi-lity and efficiency of UAV-based remote sensing technolo-gy for road data collection, to evaluate the quality of gene-rated products, to estimate the labour costs.

2. Technological features

The use of UAV system for mapping of linear objects such as roads leads to a new level of surveying technol-ogy. The technical means of UAS Trimble UX5 turns to a new standard in mapping combining a robust and high-ly user-friendly system with a custom-designed camera. The Trimble UX5 operates productively all day long and helps for all who require the highest accuracy and more efficiently work. Trimble UAS Aerial Imaging solution is designed for the reduction of time and cost collecting the aerial data as well guarantees the reliability of mapping product (Trimble 2014).

Through one UAV flight, the digital camera can gather a large number (hundreds) of images. The came-ra mounted at UX5 has the imaging sensor that captures very sharp, color-rich images. The Trimble Access Aerial Imaging application operates the Trimble UX5 and is the software for planning aerial flight missions, performing pre-flight checks. Many of the Trimble UX5 checks are au-tomatically verified by the software. The Trimble UX5 can be ready to fly in approx 5 min.

During UAV take-offs, the risk elements should be clarified: obstacles, wind speed (maximum 65 km/h), etc.

The UX5 climbs in a straight line until the appointed flight height is reached, navigation will start towards the flight area waypoints. Maximal roll angle is 40o.

When the flight is finished UX5 will automatically start the landing sequences. When UAV flight mission is finished, the collected photos are verified by loading ima-ges from camera’s card into computer. These actions are proceeded on the field in real time. For image data acqui-sition the following general workflow is applied: definition of the project, flight planning, independent photogram-metric flight mission and checking of the image data qua-lity (Haala et al. 2011; Rudinskas 2011).

After capturing the images, using different platforms and sensors, the main photogrammetric procedures are as follows: aerial triangulation, images orientation, creation of surface models, orthophoto generation and vector data collection for GIS or cartographic needs. The coordinates of ground control point are usually measured using Glo-bal Positioning System (GPS) when it is needed to esta-blish the relation between images and object coordinates (McGlone 2004; Rock et al. 2011).

Trimble offers UAS image data processing software with modern computer-vision algorithms combined with proven state-of-the-art photogrammetric techniques to pro-duce deliverables with the highest accuracy, with minimal manual interaction. The Trimble Business Center (TBC) Ae-rial Photogrammetry Module was developed for professional land surveyors working with small UAS from Trimble.

Aerial images are imported to TBC Photogrammetry Module in consideration with their locations, orientations, and camera calibrations parameters. The use of photo-grammetric methods allows correction of the image orien-tations. The TBC Photogrammetry Module at first performs the adjustment with photo tie points – the software auto-matically finds tie points in all images. Matched photo tie points are usually distributed densely, even in challenging low of terrain texture.

The aerial triangulation technique is applied for adjus-tment of the aerial photo stations. At first, traditional aerial triangulation algorithms based on bundle block adjustment is used. The collinearity equations are used in constructing the observation equations. The observation equations with the stochastic constraints are expressed as (Choi, Lee 2013):

, (1)

where e1, p1 – parameter vectors (for exterior orienta-tion and ground points); y11 – observation vector (for tie points); Ae11, Ap11 – matrices derived from differen-tiation of the collinearity equations (corresponding to the tie points); z1 – observation vector of the exterior orienta-tion parameters; K1 – matrix associated constraints; ey11, ez1 – error vectors; – unknown variance component;

– cofactor matrix of ey11; – cofactor matrix of ez1, reflecting precision of the GPS.

The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering, 2015, 10(2): 151–158 153

The observation equations are:

, , (2)

where ,

.

Applying the least squares adjustment method, the normal equation is derived:

, (3)

where , , .

Representing the sub-block of the normal matrix, the normal equation are rewritten:

, (4)

where ,

.

The inverse of the normal matrix is represented:

, (5)

where , ,

, .For this computation it is necessary to calculate the

inverses of the matrices Np11 and Nr1. The estimation parameters are computed as:

(6)

Aerial images are used for creation digital surface mo-dels, for orthophotography and 3D point clouds. TBC Pho-togrammetry Modules’ point cloud generation algorithms are based on more than 30 years technology evolution using matching and DTM generation algorithms. The fully automatic process guarantees precision, providing accura-te results at a speed of about 3 s per image. This software package is designed for surveyors employing Trimble UAS

and delivers such products: high resolution orthomosaic, point cloud, results of volume calculations, etc.

3. Experimental procedures

The fly of UAV with mounted digital camera was per-formed by the Joint-Stock Company (UAB) InfoEra – the leader of engineering IT solutions in Lithuania. The stand-ard requirements for flight planning and realization were used. The aim was to perform short flights and acquire im-age data of linear object – bypass. The dependence on good meteorological conditions and appropriate flying height are very important when executing the flight.

The flight was executed over the Lazdynai area, a regi-on of Vilnius. The experimental object –3 km road section (about 60 ha) of the western bypass was chosen advisably (Fig. 1). The site for experimental flight was of equal geo-morphologic landforms, the main focus was on capturing image data suitable for photogrammetric processing. The site was the newly built road section – the human-created object and surroundings. The mean altitude (elevation) of area is about 145 m, maximal height difference – approx 30 m. The flight mission was executed at the end of Sep-tember 2014, on good meteorology.

3.1. Image data acquisition The fixed-wing UAV, model UX5 Trimble (Fig. 2) with mounted professional camera Sony NEX-5R was applied for the image acquisition.

The fixed-wing UX5 is low cost and weight UAV platform with foam construction. A wingspan is of 1.0 m and the weight is 2.5 kg. Dimensions of UAV are

Fig. 1. Experimental area in Google Earth application – the section of Vilnius western bypass (Source: https://earth.google.com/)

154 B. Ruzgienė et al. UAV Photogrammetry for Road Surface Modelling

100×65×10 cm. The UAV cruise speed is 80 km/h (about 22 m/s) and endurance to fly up to 50 min on low wind and light rain. A flight range is approx 60 km, adding some for launch and landing. The maximal communication and control range is up to 5 km.

The Aerial Ground Level (AGL) – the possible flight height during images acquisition ranges from 75 m to 750 m, depending on the required images resolution. The Ground Sample Distance (GSD) – resolution is 2.4 cm to 24 cm.

The guidance of UAV platform can be full automatic, semi-manual or manual. The take-off of platform, flight and landing on the surface can be executed in an automa-tic or manual mode. The flight planning programme Trim-ble Aerial Imaging allows optimal guidance of the flight.

The images over the area were taken using a high-re-solution professional camera Sony NEX-5R with fixed-op-tics Voigtlander lens.

Main camera’s features are: a focal length is of 15 mm; APS-C sensor, incorporated with 16.1 Mega pixels (full

frame size of image is 4912×3264 pixels); sensor’s area 365.04 mm² (23.40×15.60 mm); pixel size 4.8×4.8 µm. Fixed-optics Voigtlander lens increase the stability of the camera’s internal geometry.

Such small pixel size determines the light sensitivity – sharp images can be acquired in all weather conditions between sunrise and sunset, and a higher shutter speed is used to eliminate motion blur. Even at slower flying speeds, a wind gust resulting in roll or a small change in pitch, longer exposure times can lead to motion blur. Image blur causes the radius of uncertainty in tie point matching to increase by a factor of 4, which has a direct effect on the resulting vertical accuracy in the point cloud and DSM.

Integrated GPS module allows to determine geodetic coordinates of each image projection center during the flight.

Prior to a flight camera is turned on, ISO is determined to auto mode, F-value 4.5, the camera’s focus is fixed and shutter speed is regulated depending on weather conditions and terrain features. The Trimble Aerial Imaging operates not only UAV, but also manages camera exposition. There-fore, the image collection becomes fully automatically.

After the check of the fixed-wing UAV parameters, the flight mode was shifted to the automated flying. When UAV achieves the appointed high, the process of taking pictures starts.

The flight’s height was approx 75 m above the ground, because there was a requirement to collect images at a GSD of up to 3 cm. GSD is determined using the following formula:

, (7)

where p – CCD pixel size, µm; AGL – aerial ground level, m; c – camera focal length, mm.

The two flights were generated – two paths involve 7 strips (Fig. 3). One path (road section) with 596 images, one photogrammetric block covers 291 722.5 m2 and ot-her (in succession) – 594 images covers 290 876.5 m2. One image model covers the area of 4845 m2 on the ground.

The overlap of images is important for getting a high-quality mapping product. When the number of overlapped images is only two or three it can lead to poor quality of generated product. Best results can be obtained when over 5 images are overlapped. It is recommended 70% or 80% overlaps of images because of UAVs instability and depen-dency on wind speed (Luhmann et al. 2006).

Approx 90% of the test area images are overlapped of 3–4 images and that is acceptable. The side overlaps of images are about 80%.

3.2. Images processing and analysis of results

The high-resolution images obtained from UAV system were used for processing in a photogrammetry application (Fig. 4). Concerning the effectiveness of image processing, cartographic data collection and experimental investiga-tions, all images (in total 1190) have been applied for pho-togrammetric mapping.

Fig. 2. UAV used as platform for taking images over area

Fig. 3. Aerial imaging of bypass: flight strips numbered from 1 to 7

Fig. 4. High resolution image over model area

The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering, 2015, 10(2): 151–158 155

The main characteristics of images are as follows: original (current size) – 4912×3264 pixels; resolution – 350×350 dpi; image pixel size (from dpi) – 72.57 µm; ima-ge print size (frame) – 35.6×23.7 cm; image size on the ground 106.8×71.1 m; original (current) color – 24 bits, memory size 5–7 Mb. The scale of images is 1:300–400 de-termined from relation of GSD and image pixel size.

Geodetic control network used for exterior images orientation was created by two ways: arranging signalized points (targets) and selecting natural ground points (e.g. pavement’s slabs corners, centers of well covers, poles, etc.) clearly identified in the images.

The targets were arranged by the sheets of size 40×40 cm made from corrugated plastic. The signals were set up in such a way: having selected some places on the road’s hard cover, the chess pattern of size 20×20 cm was painted using purple Soppec Fluo TP paintings; screwing of plastic nails with the hole in the middle for pole centering over the target.

Ground control points (GCP) (in total 42 including 9 signalized) were distributed in various heights and parts of the experimental model/ territory. Such amount of GCP’s was applied in order to produce the road’s mapping product of the highest quality; traditionally the minimum number of GCPs is 5, spread at corners and in the middle (one point) of test area. The distribution of GCPs is presented in Fig. 5.

Ground control points were coordinated using GPS Trimble R4 model 3 (GLONASS enabled) with Trimble Slate controller and Trimble Access software. The ellipsoi-dal height of GPS points is determined with the accuracy up to ± 30 mm. The average accuracy of ground control point positioning by the GPS (determining of planime-tric coordinates) is about 15 mm. Images from UAV are significantly under tilt. Therefore, seeking to increase the accuracy of images transformation, recommendation is to apply appropriate number of ground control points, i.e., to use more points than traditionally is required.

Photogrammetric image processing. The photo-grammetric software package TBC Photogrammetry Mo-dule was used for experimental images processing. This package is a professional processing software, developed at TRIMBLE Geospatial Division, Westminster, Colorado, USA and can be applied for converting thousands of aeri-al images, taken by lightweight unmanned aerial vehicle into geo-referenced surface models. The newly released TBC Photogrammetry Module is compatible with the mo-dern Trimble UX5 Aerial Imaging Solution. Such means allows to process aerial images accurately using collected ground survey data in an integrated workflow. The deli-verables include: dense point cloud, digital surface model, orthophoto generation and an orthomosaic. This module is successfully applied for surface analyses: for contour ge-neration, profiling, volume calculation, etc.

Using the package TBC Photogrammetry Module all images from UAV were processed. DSM from point cloud and orthophoto map were generated.

Compiling orthophoto map for the section of bypass at experimental area, not all determined control points were

involved in the process of UAV images transformation in order to investigate the quality of the mapping results. The demand of such investigations arises because the UAV flight has significant dependence on weather conditions and UAV is under the considerable tilt because of its light weight.

Images rectification for orthophotos generation was carried out using 17 ground control points the coordina-tes of which were determined by GPS in the investigated road environment. Fig. 6 shows the fragment of generated orthophotos.

Evaluation of results. The research was performed in the following aspects:

– determining the accuracy of generated mapping products for road section;

– fixing coincidence or mismatches of bypass project data with generated orthophotomaps from UAV images.

Fig. 5. Distribution of GCPs (marked by white triangles – signalized points, green – check points, red – control points) on the test area

Fig. 6. The fragment of generated orthophoto at experimental area

156 B. Ruzgienė et al. UAV Photogrammetry for Road Surface Modelling

At first, the quality (accuracy) of generated data set was investigated evaluating absolute accuracy that expres-ses the position error of a reference GCPs and its corres-ponding coordinates in the 3D model. For this task, 25 points were checked, whose coordinates are known from GPS measurements, but not involved in image transfor-mation. The residuals in x and y at every check points as well as the resulting standard deviation do not exceed the half of image pixel size, i.e. – 0.036 mm and 13 mm on the ground. Fig. 7 visually shows such minor (negligible) check point position discrepancy.

For the next step, investigation of the terrain points, selected at generated orthophotomaps from UAV image-ry, positioning accuracy in consideration with geodetic control measurements was performed – checking the exte-rior accuracy.

On the images of the test area 68 well-seen points has been selected and coordinates of these points were measured on the site using GPS. The coordinate differences (orthopho-to – GPS) have been calculated and point’s position accuracy

was evaluated determining the estimators: Root Mean Squa-re Error (RMSE) and Standard Deviation StD (σ).

The measurements in images was performed with the accuracy up to 0.05 mm (15 mm on the ground – test site). The determined average RMS for the point’s planimetric coordinates is 2.66 cm, and StD value – 2.50 cm.

The accuracy of the point’s height differences has been calculated using the following formula (8).

, (8)

where ∆Z = Zimg – Zgeod, m; – mean of deviations; n – number of checked points.

The determined RMS for the point’s heights differen-ces is 3.23 cm, and standard deviations value – 3.06 cm.

For the evaluation of results the following rule of thumb has been appointed – accuracy is in order of twice the GSD in x and y direction and three times GSD in the altitude. Moreover, the Trimble Corporation declares such UAS data accuracy evaluation results (GSD = 2.4 cm): the average and max errors in x and y directions are – 2.4 cm and 3.8 cm (one and 1.6 times GSD) respectively; in z di-rection – 3.8 cm and 6.0 cm (1.6 and 2.5 times GSD).

Concerning accuracy data mentioned above and accepting as limitations, in this particular case, when UAV Trimble UX with mounted camera Sony NEX-5R flew over experimental area at a height of 75 m, the accuracy requi-rements would be applicable: in x and y direction – 4.0 cm and in z – 6.5 cm.

Finally, the available project data of Vilnius western bypass was compared with generated orthophoto and ana-lyzed. Fragment of the generated orthophoto from UAV images with road (bypass) project data overlaid is presen-ted in Fig. 8. The comparative analysis of these two pro-ducts was carried out evaluating the relative accuracy. The maximal features discrepancy of project realization has been detected – it is up to 5 cm.

The quality of mapping products (orthophotomaps) derived from images mainly depends on the quality of cre-ated Digital Terrain Model (DTM). DTM, generated by image matching technique, depends on the quality of the images, image orientations, the correlation limits, interpo-lation parameters, terrain features, etc. and significantly influences to the objects position on the orthophotomaps. The errors distributions can be unequal in the whole areas of orthophoto. Modelling the particular structures such as roads with viaducts, bridges, etc., the correctness of DTM, as well orthophotomaps are very important. The investiga-tion of the aspects mentioned above is an outcome of this research and should be performed in future.

Cost consideration. At the time when various tech-nologies are available for the image acquisition, mana-gement and processing, it is important to consider cost aspects for a certain application. In general, the price of the product is composed of an actual expenses plus over-heads. Overheads vary greatly with salary structure of

Fig. 7. Discrepancy of check point position (original and zoomed)

Fig. 8. Fragment of generated orthophoto with road (bypass) project data overlaid

The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering, 2015, 10(2): 151–158 157

administrative services and the amount of taxes to be paid (Konecny 2003).

The example of cost strategy is presented, based on the executed UAV flight mission over Vilnius western bypass and construction of mapping product.

The area, covered by images in the flights, relation with height of flight is one of important factors for the UAV mission duration and project cost evaluation. Table 1 presents data of imaging area regarding the different GSD.

Before the UAV flight mission the preparation wor-ks are as follows: reconnaissance of territory, planning of GCPs, marking of GCP on the area, determination of si-gnalized and natural (features) point’s coordinates using geodetic techniques. The works efficiency for the UAV flight mission is presented in Table 2.

The performance details of photogrammetric model with 596 images (one path) for aerial triangulation (AT), DEM generation, digital orthophoto modeling (DOM) are listed in Table 3.

Concerning data mentioned above, the aerial photo-graphy costs consist of a base cost for preparation works (transportation and overheads as well) plus a charge for the image area.

Table 4 shows the price-list in consideration of mapping area.

The generation of mapping production (automated processes) is based on costs per image (0.5 €) plus labour (manual) costs per hour (5 €) – total 340 € for processing of 600 images.

The average total costs for UAV (one path) execu-ting over Vilnius western bypass and image processing is 2340 €.

The costs variation for UAV Photogrammetry (aerial mapping) application depends on product providers cal-culations concerning special employment as well.

4. Conclusions

1. The interest of Unmanned Aerial Vehicle’s great potential for the determination of road condition and parameters is rising in many countries, also in Lithuania. Unmanned Aerial Vehicle in conjunction with photogrammetry pro-vides low cost, small area, prompt data collection used for image processing.

2. The technical means such as the fixed-wing Un-manned Aerial Vehicle platform of model UX5 Trimble and camera Sony NEX-5R with fixed-optics lens Voigtlan-der used for executing the flight mission over western Vil-nius bypass test area demonstrates modern technology employed for road and environment imaging.

3. The software Trimble Business Center Photogram-metry Module, used for creation of photogrammetric deliverables (point clouds, orthomosaics, and elevation models, etc.), operates two-four times faster due to the advance algorithm. The system allows quantitative measu-rements (collection of road condition data) from elabora-ted images obtained from Unmanned Aerial Vehicle, does not requiring field work. It enables more quickly, efficiently

Table 1. Imaging area regarding GSD and AGL (UX5 Trimble, camera with Voigtlander lens)

GSD, cm AGL, m Image size on ground, m2.4 75.0 117.8×78.33.0 93.7 147.3×97.95.0 154.2 245.6×163.2

10.0 312.5 491.2×326.420.0 625.0 982.4×652.824.0 750.0 1178.9×783.4

Table 2. Efficiency for the UAV flight mission

Stages Efficiency, hReconnaissance 1GCP projecting* 1Signal preparation and marking** 1.5Coordination of GCP’s* 1UAV flight mission (one path), 2 executers 2Total 6.5Note: * – the number of GCP – 47; ** – signals – 9.

Table 3. Images processing details

Process OperationPerformance duration, h

Auto Manual

AT

Data preparation – 0.5Tie-point matching 4GCP measuring – 1.5Block adjustment 1

DEM

Matching 3Filtering 0.5Post-processing 0.5Editing – 2

DOM

Ortho rectification 2Color adjustment 1Mosaicking 3Line editing – 4

Total 15 8

Table 4. Price-list for aerial mapping

Area, haUAV aerial photography cost, €

GSD 3 cm 5 cm 10 cmup to 2 570 340 280

2–5 740 400 2805–10 970 450 400

10–15 1430 510 57015–25 2000 860 680

50–100 3400 1400 800

158 B. Ruzgienė et al. UAV Photogrammetry for Road Surface Modelling

and safely to collect data needed for road surface positio-ning. The road data are saved as digital images, therefore, re-measurements are possible whenever it is necessary.

4. The images of bypass have been acquired with ground resolution of 2.5 cm (image resolution is 0.073  mm). Such resolution allows the identification of road surface details with high accuracy. Therefore, a semi-automated measurement approach allows accurate deter-mination distresses of surface, such as potholes, ruts, etc. The measurement in images can be performed with accu-racy up to 0.05 mm (15 mm on the ground).

5. The points positioning accuracy investigation in consideration with geodetic control measurements is de-termined. The average RMS for the points planimetric co-ordinates is 2.66 cm, and standard deviations – 2.50 cm; for the point’s heights – 3.23 cm, 3.06 cm, respectively.

6. Fixing coincidence or mismatches of Vilnius wes-tern bypass project data with generated orthophoto using images from Unmanned Aerial Vehicle, the evaluation of relative accuracy shows not significant features discrepan-cies (the maximum – up to 5 cm).

7. The cost consideration of Unmanned Aerial Ve-hicle in conjunction with photogrammetry employment at experimental object is presented.

References

Choi, K.; Lee, I. 2013. A Sequential Aerial Triangulation Algo-rithm for Real-Time Georeferencing of Image Sequences Ac-quired by an Airborne Multi-Sensor System, Remote Sensing 5(1): 57–82. http://dx.doi.org/10.3390/rs5010057

Eisenbeiss, H. 2009. UAV Photogrammetry: Dissertation, Federal Institute of Technology (ETH), Institute of Geodesy and Pho-togrammetry, Zurich. 235 p. Available from Internet: http://www.igp-data.ethz.ch/berichte/blaue_berichte_pdf/105.pdf

Haala, N.; Cramer, M.; Weimer, F.; Trittler, M. 2011. Performance Test on UAV-Based Photogrammetric Data Collection, Inter-national Archives of the Photogrammetry, Remote Sensing and Spatial Information Sciences 38-1/C22: 7–12.

http://dx.doi.org/10.5194/isprsarchives-XXXVIII-1-C22-7-2011Haala, N.; Hastedt, H.; Wolf, K.; Ressl, C.; Baltrusch, S. 2010.

Digital Photogrammetric Camera Evaluation ‒ Generation of Digital Elevation Models, Photogrammetrie‒Fernerkundung‒Geoinformation (2): 99–115.

http://dx.doi.org/10.1127/1432-8364/2010/0043Harvin, S.; Lucieer, A. 2012. Accessing the Accuracy of Georefer-

enced Point Clouds Produced via Multi-View Stereopsis from Unmanned Aerial Vehicle (UAV) Imagery, Remote Sensing 4(6): 1573–1599. http://dx.doi.org/10.3390/rs4061573

Konecny, G. 2003. Geoinformation: Remote Sensing, Photogram-metry and Geographic Information System. Taylor and Fran-cis. 248 p. http://dx.doi.org/10.4324/9780203469644

Kraus, K. 2007. Photogrammetry: Geometry from Images and La-ser Scans. Berlin: Walter de Gruyter. 459 p.

http://dx.doi.org/10.1515/9783110892871Luhmann, T.; Robson, S.; Kyle, S.; Harley, I. 2006. Close Range

Photogrametry. Principles, Methods and Applications. Scot-land, Dunbeath: Whittles Publishing. 510 p.

Mill, T.; Ellmann, A.; Aavik, A.; Horemuz, M.; Sillamäe, S. 2014. Determining Ranges and Spatial Distribution of Road Frost Heave by Terrestrial Laser Scanning, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 9(3): 225–234.

http://dx.doi.org/10.3846/bjrbe.2014.28Mill, T.; Ellmann, A.; Uuekula, K.; Joala, V. 2011. Road Surface

Surveying Using Terrestrial Laser Scanner and Total Station Technologies, in Proc. of 8th International Conference “Envi-ronmental Engineering”: selected papers, vol. 3. Ed. by Čygas, D.; Froehner, K. D., 19–20 May, 2011, Vilnius, Lithuania. Vil-nius: Technika, 1142–1147.

McGlone, J. C. 2004. Manual of Photogrammetry. American So-ciety for Photogrammetry and Remote Sensing, Maryland, USA. 1151 p.

Neitzel, F.; Klonowski, J. 2011. Mobile Mapping with Low-Cost UAV System, International Archives of the Photogrammetry, Remote Sensing and Spatial Information Sciences 38-1/C22: 1–6. Available from Internet: http://www.geometh.ethz.ch/uav_g/proceedings/neitzel

Nurminen, K.; Karjalainen, M.; Yu, X.; Hyyppä, J.; Honkavaara, E. 2013. Performance of Dense Digital Surface Models Based on Image Matching in the Estimation of Plot-Level Forest Vari-ables, ISPRS Journal of Photogrammetry and Remote Sensing 83: 104–115. http://dx.doi.org/10.1016/j.isprsjprs.2013.06.00

Rock, G.; Ries, J. B.; Udelhoven, T. 2011. Sensitivity Analysis of UAV-Photogrammetry for Creating Digital Elevation Mod-els (DEM), International Archives of the Photogrammetry, Re-mote Sensing and Spatial Information Sciences 38-1/C22: 1–5. Available from Internet: http://www.geometh.ethz.ch/uav_g/proceedings/rock

Rudinskas, D. 2011. Bepiločių orlaivių skrydžio parametrų matavimų duomenų perdavimo saugos metodikos sukūrimas: Daktaro disertacija. Vilniaus Gedimino technikos universite-tetas. Vilnius: Technika. 85 p. (in Lithuanian). Available from Internet: http://dspace.vgtu.lt/bitstream/1/928/3/1975_Ru-dinskas_Disertacija_WEB.pdf

Ruzgienė, B. 2010. Skaitmeninio reljefo modelio kūrimo meto-dai ir tikslumo tyrimas, taikant skaitmeninės fotogrametrijos technologiją, Geodezija ir Kartografija 36(2): 57–62 (in Lithu-anian). http://dx.doi.org/10.3846/gc.2010.09

Trimble. 2014. UX5. Available from Internet: http://uas.trimble.com/ux5

Verhoeven, G. J. 2009. Providing an Archeological Bird’s-Eye View – an Overall Picture of Ground-Based Means to Exe-cute Low-Altitude Aerial Photography (LAAP) in Archeol-ogy, Archeological Prospection 16(4): 233–243.

http://dx.doi.org/10.1002/arp.354Zhang, C. 2010. Monitoring the Condition of Unpaved Roads

with Remote Sensing and Other Technology. Final Report for US DOT DTPH56 -06-BAA-0002. Geographic Informa-tion Science Center of Excellence, South Dakota State Uni-versity. 53 p. Available from Internet: http://ntl.bts.gov/lib/42000/42300/42378/FinalReport.pdf

Received 31 October 2014; accepted 17 April 2015

THE BALTIC JOURNAL OF ROAD AND BRIDGE ENGINEERING

ISSN 1822-427X / eISSN 1822-4288 2015 Volume 10(2): I a–I d

Copyright © 2015 Vilnius Gediminas Technical University (VGTU) Press Technika

http://www.bjrbe.vgtu.lt

ABSTRACTS IN LITHUANIAN

Andrius Kučas. 2015. Daugiatikslis erdvinių sprendimų priėmimas naudojant grafus: kelių užtvarų įtaka ekologiniam tinklui, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 10(2): 105–111.

Santrauka. Gamtosaugininkai ir transporto sprendimų priėmėjai turi įvertinti daug prieštaringų kriterijų, kad nustatytų optimalias buveines, geriausiai nusakančias organizmų galimybes sėkmingai judėti kraštovaizdžiu. Taigi yra iškeliami interesai, susiję su buveinių elementų prioretizavimu bendrų kraštovaizdžio sąryšių kontek-ste. Yra daug indeksų, kurie gali būti naudojami struktūrinio ir funkcinio kraštovaizdžio sąryšių analizei. Tačiau įprastiniai kraštovaizdžio sąryšio indeksai ne visada aiškiai nusako gamtosaugos prioritetus buveinių elementams. Šioje studijoje prioriteto įverčiai kiekvienam buveinės elementui buvo suskaičiuoti GIS kartografavimo aplinkoje naudojant daugiatiksles erdvinių sprendimų paramos sistemas. Kaip kriterijai prioretizavimui buvo pasirinktos erdvinės grafo elementų savybės (buveinės elemento dydis, koridorių, sujungtų su buveinės elementu, skaičius ir t. t.), nustatytos kiekvienam buveinės elementui. Kiekvienam jų kraštovaizdyje buvo nustatytos ir pritaikytos grafu paremtos sąryšio taisyklės (didžiausias buveinės elementas, didžiausias trumpiausių koridorių skaičius, jungiantis buveinių elementus ir t. t.). Buvo suskaičiuoti kriterijų reikšmingumai. Kriterijais, išskirtais pagal Grafo elemen-tus, grindžiamas buveinių elementų prioretizavimas kur kas geriau už įprastinius kraštovaizdžio sąryšio indek-sus parodė konkrečius kritinius buveinių elementus, ypač tais atvejais, kai tinkle vyksta pokyčiai. Barjerų (kelių aptvėrimai nuo gyvūnų) įtakos imitavimas Lietuvos atveju parodė, kad barjerai, nesant gyvūnams tinkamų perėjų, pergrupuoja ekologinio tinklo kompleksus, sumažindami šalia esančių ir padidindami nutolusių buveinių elementų svarbą. Nutolę buveinių elementai gali tapti pagrindiniais, o kartais net ir vieninteliais elementais, išlaikančiais pergrupuotą ekologinio tinklo kompleksą.

Reikšminiai žodžiai: kraštovaizdžio sąryšiai, buveinių elementai, grafo elementai, daugiatiksliai kriterijai, MC-SDSS, svertiniai metodai, vietovės prioretizavimas, kelių aptvėrimai, ekologinis tinklas.

Viktors Haritonovs. 2015. Poliaminoamidas kaip karštojo asfalto mišinių paviršinio aktyvumo priedas, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 10(2): 112–117.

Santrauka. Reiškinys, kai prarandamas sukibimas tarp užpildo ir bitumo, vadinamas medžiagų atsis-kyrimu. Asfalto plėvelės atsiskyrimas nuo užpildo dalelių paviršiaus sukelia pirmalaikį asfalto dangos irimą. Tai susilpnina dangos atsparumą provėžų susidarymui ir nuovargiui. Be to, drėgmės poveikis didina dangos jautrumą įslūgiams, t. y. defektams, dėl kurių prarandamas kelio dangos atsparumas slydimui ir kurie sukelia dangos dėvėjimąsi. Paviršinio aktyvumo ar sukibimą gerinantis priedas pakeičia (sumažina) akmens medžiagų paviršiaus įtempimą. Paviršinio aktyvumo priedai leidžia padidinti bitumo ir akmens medžiagų paviršiaus sukimbamąjį stiprį, užkerta kelią medžiagų atsiskyrimui visą asfaltbetonio naudojimo laiką. Poliaminoamidas – organinis vandenyje tirpus junginys, izoliuojantis mineralinių medžiagų paviršių ir veikiantis kaip sukibimą su bitumu gerinantis priedas. Šio tyrimo tikslas – išnagrinėti poliaminoamido poveikį mineralinių medžiagų ir bitumo atsiskyrimui asfaltbetonio mišiniuose, taip pat jo poveikį asfaltbetonio atsparumui drėgmei, provėžų susidarymui ir nuovargiui. Tyrimo metu atliktas verdančio vandens bandymas, siekiant nustatyti atsiskyrusios mineralinės medžiagos kiekį po užvirimo. Asfalto mišinių atsparumas drėgmei nustatytas atlikus Maršalo sta-bilumo bandymą. Rato pėdsako bandymo metu nustatytas asfaltbetonio atsparumas provėžų susidarymui. Kon-troliniu mišiniu pasirinktas asfaltbetonis su dažniausiai naudojamais mineraliniais milteliais. Nustatyta, kad sukibimą gerinantis priedas ne tik pagerina atsparumą užpildų ir bitumo atsiskyrimui, bet ir šiek tiek pagerina asfaltbetonio atsparumą provėžų susidarymui.

Reikšminiai žodžiai: poliaminoamidas, asfaltbetonis, atsparumas drėgmei, atsparumas vandeniui, atsparumas provėžų susidarymui.

202I b

Meng-Gang Yang, Chun-Sheng Cai, Biao Wei. 2015. Kombinuotosios kontrolės strategija mažinant kabamųjų tiltų vibracijas, sukeltas automobilių stabdymo jėgos, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 10(2): 118–125.

Santrauka. Norint sumažinti pernelyg didelį kabamųjų tiltų sijų išilginių poslinkių poveikį, sukeltą automobilių stabdymo jėgos, kaip vienos iš galimų dinaminių apkrovų, šiame straipsnyje aprašyta kombinuotosios kontrolės strate-gija, naudojant klampiuosius slopintuvus ir frikcines svyruojančiąsias atramas. Pirmiausia, remiantis eismo tyrimų ir bandymų rezultatais sukurti Pingsheng tilto transporto priemonių sudėties ir stabdymo jėgos modeliai. Po to, taikant baigtinių elementų modelį MIDAS, atlikta tilto, veikiamo automobilių stabdymo jėgos, atsako į vibracijas analizė. Be to, norint sumažinti tilto atsaką į vibracijas, atskirai panaudoti klampieji slopintuvai ir frikcinės svyruojančiosios atramos. Pirmą kartą taikytas poveikio matricos metodas, kurį taikant nustatyti optimalūs klampiųjų slopintuvų parametrai. Ga-liausiai ištirtas kombinuotosios vibracijų kontrolės strategijos efektyvumas. Skaitmeninės analizės rezultatai parodė, kad poveikio matricos metodo taikymas klampiųjų slopintuvų parametrams optimizuoti yra pagrįstas ir efektyvus. Taip pat nustatyta, kad išilginių poslinkių poveikis gali būti veiksmingai sumažintas naudojant klampiuosius slopintuvus, frikcines svyruojančiąsias atramas arba taikant kombinuotąją vibracijų poveikio kontrolę, kai naudojami abu minėti įrenginiai.

Reikšminiai žodžiai: kabamasis tiltas, automobilio stabdymo jėga, klampusis slopintuvas, frikcinė svyruojančioji atrama, kombinuotoji kontrolė, vibracijų mažinimas.

Janusz Pokorski, Andrzej Reński, Hubert Sar. 2015. Kelio paviršiaus trinties savybių tyrimo sistema, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 10(2): 126–131.

Santrauka. Kelio paviršiaus trinties savybės turi didelę įtaką saugiam automobilių judėjimui. Šias savybes apibūdina rato padangos ir kelio sukibimo koeficientas, kuris matuojamas kelio einamojo patikrinimo ar priėmimo metu. Šiame straipsnyje pateiktas minėto koeficiento nustatymo metodas. Sukurta speciali rato padangos ir kelio sukibimo koefi-ciento matavimo sistema. Pagrindinė šios sistemos dalis – dinamometro priekaba, kuri leidžia išmatuoti trinties jėgą tarp rato padangos ir kelio paviršiaus. Išmatuotas sukibimo koeficientas – tai santykis tarp trinties jėgos ir vertika-liosios apkrovos. Be to, sistema leidžia nubraižyti sukibimo koeficiento grafiką kaip ratų slydimo santykio funkciją. Straipsnyje pateiktas matavimo sistemos aprašymas ir jos veikimo principas. Pateikti rato padangos ir kelio sukibimo koeficientų matavimo pavyzdžiai skirtinguose keliuose. Rezultatai rodo didelius koeficientų skirtumus, atsižvelgiant į dangos viršutinio sluoksnio įrengimo technologiją, nusidėvėjimo laipsnį, oro sąlygas, slydimo greitį ir kt. Sistema gali būti taikoma ir plačiau, pavyzdžiui, automobilių ekspertams tiriant padangas ar priimant teismo sprendimus.

Reikšminiai žodžiai: rato padangos ir kelio sukibimas, atsparumo slydimui matavimo įrenginys, saugus eismas, avarijos atkūrimas.

Luis Amador-Jimenez, Amir Pooyan Afghari. 2015. Eismo sauga ir dangų valdymas: Tanzanijos pavyzdys, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 10(2): 132–140.

Santrauka. Dangų valdymo sistemoje eismo sauga, rodos, yra ignoruojama, nes daugiausia dėmesio skiriama infrastruktūros būklei. Eismo saugos valdymas kaip dangų valdymo dalis turėtų atsižvelgti į įvairius eismo įvykių skaičiaus mažinimo būdus ir priemones, mažinant eismo įvykių pasekmes ir tikimybę. Tačiau įprasta, kad nepa-kankama eismo įvykių apskaita ir eismo įvykius veikiančių veiksnių nebuvimas sutrukdo įtraukti eismo saugą į dangų valdymo sistemą. Šiame straipsnyje pateiktas Tanzanijos pavyzdys, kaip buvo sukurta dangų valdymo sistema, api-manti 3000 km valstybinių Tanzanijos kelių. Šioje sistemoje įvertinti eismo saugos ir kelio būklės rodikliai, pagal kuriuos nustatomos korekcinės priemonės. Taikyta modifikuota Pareto analizė, kuri leidžia įvertinti metines charak-teristikas ir balansinius išteklius, siekiant geros dangų būklės ir aukšto eismo saugos lygio. Atlikta kompromisinė (angl. Tradeoff) analizė parodė, kad pagal svarbą 30 % turi būti skirta kelio būklei, o 70 % – eismo saugai. Eismo saugos ir kelio būklės trūkumai buvo ištaisyti per 5 metus, pritaikius daugybę inžinerinių eismo gerinimo priemonių. Turint pakankamai finansinių galimybių, antraisiais ir trečiaisiais metais daugiau lėšų būtų skirta kelio geometrijai tobulinti.

Reikšminiai žodžiai: eismo sauga, dangų valdymas, optimizavimas, valdymas.

Antonino Recupero, Michele Fabio Granata. 2015. Vantinių tiltų lynų pradinių jėgų ir parametrų kintamumo nustatymo metodas, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 10(2): 141–150.

Santrauka. Vantinių tiltų lynų pradinių jėgų nustatymas – pirmasis svarbus žingsnis rengiant statinio, veikiamo išorinių apkrovų, projektą ir atliekant analizę. Statybos metu dažnai tenka koreguoti vantų jėgas, tai užtikrina reikiamą tilto elgseną galutinės geografinės konfigūracijos ir vidinių jėgų pasiskirstymo atžvilgiu. Tikslus vantų įtempimo sis-temos įvertinimas leidžia projektuotojams gauti gerą statybos rezultatą. Faktinės apkrovos ir jų pokyčiai turi būti nagrinėjami stochastiniu požiūriu, suteikiančiu naudingų žinių apie parametrų kintamumo įtaką, ypač todėl, kad vantų pailgėjimo faktinių reikšmių nustatymas statybos vietoje dažnai yra klaidingas, o išankstinio įtempimo jėgų ir darbo aikštelės apkrovų faktinių reikšmių pokyčiai kelia daugybę abejonių. Šiame darbe aprašyta procedūra, kuri leidžia įvertinti tikimybinius vantų pailgėjimo pokyčius ir su tuo susijusias abejones. Pasiūlytasis metodas nerei-

The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering, 2015, 10(2) 203I c

kalauja sudėtingų skaičiavimų ar didelės kompiuterinės atminties. Aproksimuojant kintamųjų tikimybės tankio pasiskirstymą pagal Gauso kreivę, pateikiama uždaroji vantų pailgėjimo ir jo kitimo išraiška statybos metu. Pagrin-dinis tikslas – sudaryti tikslią prognozę apie skirtumus tarp determinuotųjų dydžių, nustatytų projektinės analizės metu, ir tilto įtempių bei deformacijų faktinių reikšmių statant metalinius vantinius tiltus.

Reikšminiai žodžiai: vantinis tiltas, vantas, tikimybė, pakopinis surinkimas, parametrų kintamumas.

Birutė Ruzgienė, Česlovas Aksamitauskas, Ignas Daugėla, Šarūnas Prokopimas, Virgaudas Puodžiukas, Donatas Rekus. 2015. UAV fotogrametrijos taikymas kelio paviršiui modeliuoti, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 10(2): 151–158.

Santrauka. Pastaruoju metu susidomėjimas bepiločių skraidymo priemonių ir fotogrametrijos metodų taikymu kelių padėties stebėsenai bei monitoringui išaugo daugelyje šalių, taip pat ir Lietuvoje. Atlikus eksperimentinio objek-to – Vilniaus miesto vakarinio aplinkkelio aerokartografavimą, tiriamos bepiločių skraidymo priemonių ir nuotolinių tyrimų technologijų taikymo duomenims apie kelius surinkti galimybės ir efektyvumas. Kelio ruožo fotografiniai vaizdai gauti skaitmenine fotokamera Sony NEX-5R, įmontuota į skraidymo priemonę UX5 Trimble. Ši naudota įranga yra mobilioji ir nebrangi. Taikant fotogrametrijos metodus, fotografiniai vaizdai apdoroti ir paviršius sumodeliuotas programine sistema Business Center Photogrammetry. Skaitmeninio paviršiaus modelio tikslumas priklauso nuo fotokameros skiriamosios gebos, skrydžio aukščio ir vietovės atraminių taškų tikslumo. Atraminių taškų koordinatės nustatytos globaline padėčių nustatymo sistema Trimble R4. Straipsnyje pateikta minėtosios šiuolaikinės tech-nologijos taikymo galimybės linijiniams objektams (keliams) kartografuoti ir sukurtų erdvinių modelių tikslumo įvertinimo rezultatai. Pavienių kelio paviršiaus taškų aerokartografinėje medžiagoje tikslumas nustatytas, palyginus fotogrametrinių matavimų rezultatus su geodeziniais kontrolinių matavimų vietovėje rezultatais. Eksperimentiniame modelyje taškų koordinačių vidutinė kvadratinė paklaida gauta 2,94 cm, o standartinis nuokrypis – 2,78 cm. Anali-zuojant situacijos sutapimus ar neatitikimus, Vilniaus vakarinio aplinkkelio projekto duomenys sutapdinti su fotografinių vaizdų fotogrametrinio apdorojimo rezultatais. Nustatyta, kad gautieji kelio ribų nesutapimai yra nereikšmingi. Straipsnyje pateikta darbų eksperimentiniame objekte, taikant nepilotuojamą skraidymo priemonę ir fotografinių vaizdų fotogrametrinio apdorojimo technologiją, sąnaudų ir kainos įvertinimas.

Reikšminiai žodžiai: bepilotė skraidymo priemonė, fotogrametrija, vaizdų apdorojimas, ortofotografinė nuotrauka, tikslumas, kelio padėties įvertinimas.

Wojciech Siekierski. 2015. Santvarinio tilto apatinės juostos tyrimas, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 10(2): 159–165.

Santrauka. Šiuolaikinės tiltų santvarinės sijos dažniausiai turi W formos ryšių sistemą, o tarpas tarp skersinių sijų yra mažesnis nei tarpas tarp santvaros mazgų. Santvaros apatinė juosta pakloto lygyje yra apkraunama ties jos mazgais ir tarp jų. Ji veikia kaip santvaros elementas ir kaip sija vienu metu. Straipsnyje pateiktas santvarinio tilto apatinės juostos tyrimas, atliktas dviem etapais. Pirmajame etape apskaičiuotos ašinės jėgos. Tam taikytas Riterio metodas. Antrajame etape apskaičiuoti lenkimo momentai. Priimta, kad apatinė santvaros juosta yra nekarpytoji sija ant tampriųjų atramų, turinčių nuosėdžius. Šiame etape taip pat nagrinėtas papildomas santvarinės sijos kaip laisvai paremtosios sijos modelis. Pateiktas atliktosios analizės taikymo pavyzdys. Analizuojami du apatinės juos-tos skaičiavimo modeliai: apatinės juostos kaip santvarinės sijos elemento modelis ir pavienės apatinės juostos kaip ištisinės sijos modelis. Duomenys, užrašyti dviejų santvarinio tilto tarpatramių bandymo apkrova metu, panaudoti rezultatams verifikuoti.

Reikšminiai žodžiai: tilto santvarinė sija, santvarinio tilto apatinė juosta, standumo sija, ribinės sąlygos, ban-dymas apkrova.

Henrikas Sivilevičius, Gražvydas Paliulis, Antanas Klibavičius†, Vytautas Palevičius. 2015. Žiedinių sankryžų funkcionavimo tyrimas remiantis darnumo principais, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 10(2): 166–173.

Santrauka. Žiedinės sankryžos, kaip sudėtinė transporto infrastruktūros dalis, kurios buvo suprojektuotos dar 1970–1980 m., gerai funkcionavo, kai automobilizacijos lygis buvo 180–200 aut./1000 gyv. Nuo 2013 m., kai auto-mobilizacijos lygis siekia 520–560 aut./1000 gyv. žiedinės nereguliuojamos sankryžos veikia „persotintų transporto srautų“ režimu. Vilniaus Gedimino technikos universitete ir kituose universitetuose atlikti srautų tyrimų ir sankryžų funkcionavimo rezultatai parodė, kad, projektuojant naujas ar rekonstruojant esamas sankryžas, turėtų būti verti-nami teritorijų planavimo, transporto planavimo, aplinkos apsaugos, eismo saugumo rodikliai. Kaip bendras rodik-lis, įvertinant visus minėtus rodiklius, turėtų būti naudojamas jų piniginis vertinimas (monetarizacija). Rengiant sankryžų rekonstrukcijos projektus, sankryžų funkcionavimui analizuoti ir vertinti rekomenduojama taikyti naują metodą, grindžiamą miesto transporto infrastruktūros darniosios plėtros principais.

204I d

Reikšminiai žodžiai: transporto infrastruktūra, teritorijų planavimas, transportiniai, ekologiniai, saugaus ei-smo, rekreaciniai rodikliai, rodiklių monetarizavimas.

Nur Izzi Md. Yusoff, Sentot Hardwiyono, Norfarah Nadia Ismail, Mohd Raihan Taha, Sri Atmaja P. Roshidi, Khairul Anuar Mohd Nayan. 2015. Žemės sankasos sluoksnių tamprumo modulio nustatymas, taikant paviršiaus bangų spektro analizę ir krintančio svorio deflektometrą, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 10(2): 174–181.

Santrauka. Dangų valdymo sistemose įlinkio duburio matavimas, pavyzdžiui, krintančio svorio deflektometru, yra plačiai paplitęs metodas, o paviršiaus bangų matavimas, t. y. paviršiaus bangų spektro analizės metodas, šiuo metu taikomas kaip alternatyvus būdas atliekant dangų vertinimą ir stebėseną. Šiame straipsnyje aprašytas abiejų minėtų dinaminių neardomųjų tyrimo metodų poveikis žemės sankasos tyrimams. Paviršiuje sklindančios bangos tarp tam tikro skaičiaus imtuvų buvo transformuotos į dažnio domeną taikant sparčiosios Furjė transformacijos metodą, tuomet gautas fazių spektras ir išmatuotas laiko vėlavimas tarp imtuvų. Taikant fazių skirtumo metodą, sudaryta eksperimentinė dispersijos kreivė. 3D standumo matricos metodu atlikta inversinė analizė, kurios metu sudarytas šlyties bangos greičio profilis. Pagal tamprumo teoriją apskaičiuotas dangos sluoksnių tamprumo modulis. Atliekant bandymą krintančio svorio deflektometru panaudoti septyni geofonai, kuriuos pasitelkus surinkti natūriniai įlinkių duomenys. Taikant perskaičiavimo procedūrą, ELMOD programinė įranga leidžia gauti kiekvieno nestandžiojo dan-gos sluoksnio tamprumo modulį. Abu metodai yra tinkami esamos žemės sankasos tamprumo moduliui nustatyti neardant dangos. Rezultatai parodė, kad atitikimas tarp žemės sankasos tamprumo modulio, nustatyto krintančio svorio deflektometru, ir paviršiaus bangų spektro analizės metodu, yra geras. Taip pat pateikta abiem metodais nus-tatyto tamprumo modulio koreliacija.

Reikšminiai žodžiai: danga, tamprumo modulis, paviršiaus bangų spektro analizė ir krintančio svorio deflek-tometras.

Ena E. Orugbo, Babakalli M. Alkali, Anjali DeSilva, David K. Harrison. 2015. Kelių tinklo priežiūros darbų prioretizavimo sudėtinis modelis, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 10(2): 182–190.

Santrauka. Pirmosios kategorijos defektai, tokie kaip duobės, labai pagreitina kelio konstrukcijos nusidėvėjimą ir kelia didelį pavojų magistralinių kelių tinklui. Dažnai pasitaikantys pirmosios kategorijos defektai mažina magistralinių kelių tinklo kokybę. Kelių priežiūros įmonėms būtina efektyviai prioretizuoti pirmosios kategorijos defektų priežiūros darbus. Tačiau dabartiniai kelių priežiūros darbų prioretizavimo metodai, tokie kaip funkcinė vertės analizė ar tradicinis ekspertų vertinimas, turi apribojimų. Funkcinė vertės analizė reikalauja daug išteklių ir laiko, todėl tinkamiausia prioretizavimui projektiniu lygmeniu, o tradicinis ekspertų vertinimas yra subjektyvus ir sunkiai įvertinamas auditorių. Šiame darbe pristatytas patikimumu pagrįstos kelių priežiūros (angl. Reliability Cen-tered Maintenance) ir hierarchinės analizės (angl. Analytical Hierarchy) sudėtinis modelis magistraliniams kelių tinklo priežiūros darbams prioretizuoti. Pasiūlytas sudėtinis modelis taikytas kuriant materialiojo turto pažeidimų diagnostiką ir daugiakriterį vertinimą. Sudėtinis modelis išbandytas Didžiosios Britanijos magistralinių kelių tin-kle. Informacija apie pirmosios kategorijos defektų sukeltus materialiojo turto pažeidimus gaunama iš duomenų bazių, taip pat šią informaciją pateikia kelių priežiūros ekspertai. Atliktos kritiškumo analizės rezultatai rodo pir-mosios kategorijos defektų sukeltų materialiojo turto pažeidimų rizikos prioritetus, pasiūlyti rentabilūs prevencinės priežiūros darbai. Kompleksiniam prioretizavimui taikytas hierarchinės analizės metodas. Pasiūlytas modelis palengvina sistemingą didelio kiekio magistralinių kelių tinklo pirmosios kategorijos defektų sukeltų materialiojo turto pažeidimų priežiūros darbų prioretizavimą.

Reikšminiai žodžiai: magistralinių kelių tinklas, pirmosios kategorijos defektai, patikimumu pagrįsta kelių priežiūra, daugiakriteris vertinimas, hierarchinės analizės metodas.

Tomas Januševičius, Rasa Akelaitytė. 2015. Greitį mažinančių kalnelių įtaka transporto keliamam triukšmui, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 10(2): 191–199.

Santrauka. Daugiausia eismo įvykių keliuose įvyksta dėl didelio greičio arba agresyvaus vairuotojų elgesio kelyje. Viena populiariausių greičio reguliavimo priemonių yra greičio mažinimo kalneliai. Tačiau, įrengus greičio mažinimo kalneliu, kyla triukšmo problema. Yra pastebėta, kad triukšmo mažinimo kalneliai padidina transporto priemonės skleidžiamą triukšmą. Šiame straipsnyje aprašytas tyrimas, kaip greičio mažinimo kalneliai gali padidinti transporto priemonių skleidžiamą triukšmą. Tyrimai buvo atlikti Klaipėdos ir Vilniaus gatvėse skirtingu metų ir dienos laiku. At-liekant tyrimus buvo matuojamas triukšmas, susidarantis transporto priemonėms važiuojant per skirtingų tipų greičio mažinimo kalnelius. Tyrimams buvo naudojami „Brüel&Kjær“ triukšmo lygio matuokliai 2260 ir 2270.

Reikšminiai žodžiai: greičio mažinimo kalneliai, triukšmas, eismas, triukšmo lygio limitas, triukšmo mažinimo sienelė, greičio mažinimas, greičio mažinimo salelė.

THE BALTIC JOURNAL OF ROAD AND BRIDGE ENGINEERING

ISSN 1822-427X / eISSN 1822-4288 2015 Volume 10(2): II a–II d

Copyright © 2015 Vilnius Gediminas Technical University (VGTU) Press Technika

http://www.bjrbe.vgtu.lt

ABSTRACTS IN LATVIAN

Andrius Kučas. 2015. Grafās balstīta daudzkritēriju lēmumu pieņemšana: Autoceļu žogu ietekme uz ekoloģisko vides teritoriju, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 10(2): 105–111.

Kopsavilkums. Domājot par dabas teritoriju sasaisti, ar nolūku maksimalizēt organismu spēju veiksmīgi apdzīvot transporta fragmentēto vidi, lēmumu pieņēmējiem transporta jomā jāievērtē vairāki savstarpēji konkurējoši kritēriji. Līdz ar to pastāv pieaugoša interese par to, kā prioritizēt fragmentētos vides nogabalus par kritēriju izvēloties to devumu ainavas kopējā savienošanā. Ainavas savstarpējo strukturālo un funkcionālo veselumu var rak-sturot ar daudziem kvantitatīviem rādītājiem. Jāatzīmē gan, ka vieni paši ainavas vienotības raksturlielumi skaidri nedefinē fragmentētās vides nogabalu saglabāšanas prioritātes. Dotajā pētījumā katru fragmentētās vides nogabalu raksturojošo prioritāšu skaitliskās vērtības aprēķinātas ar daudzkritēriju telpisko lēmumu atbalsta metodi. Par katra fragmentētās vides nogabala proritizācijas kritēriju izmantotas grafās balstītu elementu īpašības (fragmentētās vides nogabala platība, koridoru skaits, kas nogabalu savieno ar citiem nogabaliem u.c. ). Katram fragmentētās ainavas vides nogabalam definēti un izmantoti grafās balstītas nogabalu sasaistes likumsakarības ( saistībā ar vides nogabalu platību, sasaistošo koridoru maksimālais skaits un īsākais to garums u.c.). Tika novērtēts katra kritērija nozīmīgums. Ar kritēriju palīdzību noteiktais fragmentēto vides nogabalu rangs grafā, salīdzinot ar sasaistes indeksu, precīzāk norādīja kritiskos vides nogabalus, it sevišķi situācijās, kad fragmentēto nogabalu ainavā parādās izmaiņas. Lietuvas apstākļu modelēšana parādīja, ka barjeras (žogi gar ceļiem, kas neļauj dzīvniekiem šķērsot ceļus) bez atbilstošiem ekotiltiem, var pazemināt blakusesošo nogabalu nozīmību, bet paaugstināt attālāku nogabalu nozīmību. Attālāki nogabali var kļūt nozīmīgi un dažreiz pat kļūt par vienīgajām nesadalītas ekoloģiskās vides teritorijām.

Atslēgvārdi: ainavu vienotība, sadalītas vides nogabali, grafu elementi, daudzkritēriju lēmumu pieņemšana, ekoloģiskās vides tīkls.

Viktors Haritonovs. 2015. Virsmas aktīvās vielas uz poliamīnamīda bāzes ietekmes uz asfaltbetona īpašībām novērtējums, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 10(2): 112–117.

Kopsavilkums. Adhēzijas saišu, kuras veidojas starp minerālmateriālu un bitumenu, pārrāvums veicina šķembu daļiņu atdalīšanos no asfaltbetona seguma virmas. Šī parādība izraisa asfaltbetona priekšlaicīgu bojāšanos, jo samazinās seguma noturība pret noguruma plaisu un risu veidošanos. Svarīgi atzīmēt, ka lietus ūdens paātrina daļu atdalīšanos no asfaltbetona seguma, kā arī pazemina seguma virsmas slīdes pretestību. Virsmas aktīvas vielas jeb adhēzijas piedevas ir vielas, kuras izmaina (samazina) minerālmateriālu virsmas spriegumus. Šo vielu ievadīšana asfaltbetonā veicina stiprās adhēzijas saites starp bitumenu un minerālmateriālu veidošanos, kā rezultātā samazinās šķembu atdalīšanās ūdens un transporta slodzes ietekmē. Poliamīnamīds ir organiska ūdenī šķīstošā virmas aktīvā viela, kura uzlabo bitumena un minerālmateriāla salipšanu. Pētījuma mērķis ir noteikt virsmas aktīvo vielu uz poliamīnamīda un polifosforskābes bāzes ietekmi uz asfaltbetona adhēzijas īpašībām, kā arī risu un noguruma plaisu noturību. Bitumena un minerālmateriāla adhēzija tika noteikta ar ūdens atvārīšanas metodi. Ūdensjūtības tests, nosakot paliekošo netiešās stiepes stiprību ar ūdeni piesātinātiem Maršala paraugiem, izmantots lai noteiktu adhēzijas īpašības sablīvētiem asfaltbetona paraugiem. Risu noturība noteikta izmantojot riteņu sliežu veidošanās testu. Noturība pret noguruma plaisu veidošanos noteikta izmantojot četru punktu lieces testēšanas metodi. Refer-ences maisījumam tika veikta pasīvā virsmas aktīvizācija izmantojot minerālo aizpildītāju (dolomīta milti). Noteikts, ka adhēzijas piedevas uz poliamīnamīda un polifosforskābes bāzes uzlabo ne tikai adhēzijas īpašības, bet arī risu un noguruma plaisu noturību.

Atslēgvārdi: poliamīnamīds, asfalts, ūdensjūtība, ūdens noturība, risu noturība.

206II b

Meng-Gang Yang, Chun-Sheng Cai, Biao Wei. 2015. Bremzēšanas spēku radīto vibrāciju slāpēšanas kombinētās kontroles stratēģija iekārtajam tiltam, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 10(2): 118–125.

Kopsavilkums. Šajā rakstā ir aprakstīta vibrāciju slāpēšanas kontroles stratēģija, kas, lai samazinātu bremzēšanas slodzes, kā vienas no iespējamās dinamiskās slodzes, izraisītu iekārto tiltu stinguma siju pārmērīgu pārvietojumu garenvirzienā, izmanto viskozos svārstību slāpētājus un svārsta veida balstīklas. Izmantojot satiksmes skaitīšanas datus un inspekcijas rezultātus, Pingsheng tiltam vispirms tika izstrādāts satiksmes sastāva un bremzēšanas spēku modelis. Pēc tam veikta bremzēšanas slodzes izraisītu tilta vibrāciju analīze, izmantojot MIDAS galīgo elementu modeli. Tālāk, lai samazinātu vibrācijas, tika atsevišķi pievienots viskozais svārstību slāpētājs un svārsta veida balstīklas. Viskozā svārstību slāpētāja optimālo parametru noteikšanai pirmo reizi tika pielietota ietekmes matricas metode. Visbeidzot tika pētīta vibrāciju slāpēšanas kombinētās kontroles stratēģijas ietekme. Skaitliskā analīze parādīja, ka ietekmes matricas metodes pielietošana viskozo vibrāciju slāpētāja parametru optimizācijai ir iespējama un efektīva. Tāpat ir redzams, ka garenvirziena pārvietojuma reakciju Pingsheng tiltam, kas pakļauts transportlīdzekļu bremzēšanas slodzei var efektīvi samazināt ar viskozu svārstību slāpētāju, svārstveida berzes balstīklām vai kombinētā kontrole ar optimizētiem parametriem.

Atslēgvārdi: iekārtas sistēmas tilts, bremzēšanas slodze, viskozais svārstību slāpētājs, svārstveida berzes balstīkla, kombinētā kontrole, vibrāciju slāpēšana.

Janusz Pokorski, Andrzej Reński, Hubert Sar. 2015. Seguma saķeres īpašību izpētes sistēma, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 10(2): 126–131.

Kopsavilkums. Seguma saķeres īpašības lielā mērā ietekmē autosatiksmes drošību. Šīs īpašības raksturo ar rie-pas – seguma saķeres koeficientu, ko nosaka, nododot ceļus ekspluatācijā un arī ikdienā. Rakstā apskatīta minētā koe-ficienta noteikšanas metode. Ar nolūku izpētīt riepas-seguma saķeres koeficientu tika izstrādāta speciāla mērīšanas sistēma. Galvenā sistēmas sastāvdaļa ir dinamometra piekabe, ar kuras palīdzību mēra saķeres spēkus starp riepu un ceļa virsmu. Saķeres koeficienta mērījumu rezultāts ir berzes spēka un vertikālas slodzes attiecība. Bez tam sistēma ļauj iegūt saķeres koeficienta grafiku kā riteņa izslīdēšanas koeficienta funkciju. Rakstā dots mērījumu sistēmas un tās darbības principu apraksts, kā arī dažādos ceļos veikto saķeres koeficienta mērījumos iegūto rezultātu piemēri. Rezultāti norāda, ka koeficientu ietekmē seguma tehnoloģija, seguma nodiluma pakāpe, klimatiskie apstākļi, riteņa slīdēšanas ātrums u.c. Sistēmu, kura projektēta saķeres koeficienta parametru noteikšanai, var izmantot daudz plašākiem mērķiem, piemēram, pētot riepas, automobiļu ekspertu vajadzībām, ekspertīzēs u.c.

Atslēgvārdi: riepas-seguma saķere, saķeres koeficients, berzes mērītājs, satiksmes drošība, ceļu satiksmes negadījumu rekonstrukcija.

Luis Amador-Jimenez, Amir Pooyan Afghari. 2015. Autoceļu satiksmes drošība un seguma vadības sistēma: Tanzānijas pieredze, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 10(2): 132–140.

Kopsavilkums. Šķiet, ka seguma vadības sistēma ignorē satiksmes drošību, jo galvenā tās uzmanība pievērsta infrastruktūras stāvoklim. Drošības vadības sistēmai segumu vadības sistēmas ietvaros jānorāda uz dažādiem pasākumiem, kas ļautu samazināt negadījumu skaitu, to notikšanas varbūtību un seku smagumu. Bieži vien tas, ka negadījumi netiek reģistrēti kā arī nav ziņu par negadījumus veicinošajiem faktoriem, traucē iekļaut drošības apsvērumus segumu vadības sistēmā. Dotajā rakstā sniegta Tanzānijas pieredze par seguma vadības sistēmas izstrādi, kas ievērtē datu apjomu 3000 km garajam Tanzānijas nacionālo ceļu tīklam. Koriģējošos pasākumus nosaka ar veiktspējas optimizāciju, ko veic izmantojot drošības un seguma stāvokļa rādītājus. Ikgadējās veiktspējas, drošas satiksmes un laba seguma stāvokļa nodrošināšanai nepieciešamo resursu balanss aprēķināts ar modificētās Pareto analīzes metodes palīdzību. Tanzānijas situācijas analīze parādīja, ka 30% resursu jāpiešķir segas saglabāšanai un 70% satiksmes drošības pilnveidošanas vajadzībām. Seguma bojājumus un trūkumus satiksmes drošības jomā koriģēja 5 gadu garā laika periodā, galveno uzmanību pievēršot seguma uzlabošanai un ģeometrisko ceļa raksturlielumu kore-kcijai. Analizējamā laika perioda otrajā un trešajā gadā, kad bija pieejami lielāki finansiālie resursi, tika novēroti lieli ieguldījumi ģeometrisko parametru korekcijā

Atslēgvārdi: autoceļu satiksmes drošība seguma vadības sistēma, optimizācija, pārvaldība.

Antonino Recupero, Michele Fabio Granata. 2015. Jauktā pieeja sākotnējo spēku noteikšanai vanšu tiltu vantīs un parametru mainīgums, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 10(2): 141–150.

Kopsavilkums. Pirmais svarīgais solis, projektējot un aprēķinot vanšu tilta konstrukcijas, ir sākotnējo piepūļu sadalījuma noteikšana vantīs no ārējo slodzēm. Piepūļu sadalījums vantīs ir svarīgs, lai būvniecības procesa laikā nodrošinātu tilta ģeometriskos parametru ievērošanu un projektā paredzēto iekšējo spēku sadalījumu konstrukcijās. Precīza vanšu saspriegšanas sistēma atļauj projektētājam sasniegt labus rezultātus būvniecības beigās. To var sas-niegt, ņemot vērā noteiktos parametrus un nodrošinot pielaižu ievērošanu montāžas procesā. Faktiskā slodze un tās

The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering, 2015, 10(2) 207II c

variācijas, pretēji stohastiskajai pieejai, var dot noderīgu informāciju par parametru variāciju efektu. Īpaši svarīgi ir tas, ka būvlaukumā veikti vanšu pagarinājuma mērījumi satur kļūdas un sasprieguma spēka faktiskās vērtības un slodzes ir noteiktas ar nezināmu precizitāti. Šajā rakstā ir izstrādāta procedūra, kas ņem vērā vanšu pagarinājumu stohastiskās variācijas un saistītās nenoteiktības. Piedāvātā metode neprasa lielu skaitļošanas apjomu vai datora atmiņu. Aproksimējot mainīgo lielumu varbūtību blīvuma sadalījumu pēc Gausa sadalījuma līknes, iegūta slēgtas formas izteiksme vanšu pagarinājuma lieluma un tā variāciju noteikšanai tilta konstrukciju montāžas laikā. Galve-nais mērķis ir iegūt precīzu analītisku metodi deformāciju un spriegumu vērtību noteikšanai, tērauda vanšu tiltu konstrukcijās to montāžas laikā.

Atslēgvārdi: vanšu tilti, vantis varbūtība, būvniecība pa posmiem, parametru variācijas.

Birutė Ruzgienė, Česlovas Aksamitauskas, Ignas Daugėla, Šarūnas Prokopimas, Virgaudas Puodžiukas, Donatas Rekus. 2015. Ceļa virsmas fotogrammetriska modelēšana ar bezpilota lidaparātu, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 10(2): 151–158.

Kopsavilkums. Šobrīd vairākās valstīs, tai skaitā arī Lietuvā, pieaugusi interese par bezpilota lidaparātu izmantošanu fotogrammetrijā ar nolūku novērot un apsekot autoceļus. Eksperimentālais objekts, kurā tika demonstrētas bezpilota lidaparātā ievietotās attālās uzrādes tehnoloģiju spējas un efektivitāte autoceļus raksturojošu datu ieguvē, bija Viļņas rietumu apeja. Attēlu ieguvei izmantoja UX5 Trimble platformu, uz kuras bija uzmontēta Sony NEX-5R fotokamera. Izmantotās iekārtas ir mobilas un nav dārgas. Attēlu modelēšanai izmantoja fotogram-metrijas metodes ar Business Center Photogrammetry Module programmatūru. Digitālā virsmas modeļa pareizība, galvenokārt, ir atkarīga no kaneras izšķirtspējas, lidojuma augstuma un virszemes kontrolpunktu precizitātes. Kon-trolpunktu koordinātes tika noteiktas ar GPS Trimble 4 palīdzību. Rakstā doti rezultāti par jaunās lineāro objektu (ceļu) kartēšanas tehnoloģijas iespējām un telpisko modeļu novērtēšanas precizitāti. Autoceļa punktu pozicionēšanas precizitātes izvērtējumu veica ģeodēzisko kontroles mērījumu gaitā. Vidējā kvadrātiskā punktu koordināšu noteikšanas kļūda ir 2.94 cm un vidējā novirze – 2.78 cm. Analizējot Viļņas rietumu apejas ceļa posma projekta datu sakritību ar fotogrammetriskajā uzmērīšanā iegūtajiem, noskaidrots, ka atšķirības nav būtiskas. Rakstā dotas arī eksperimentālajā posmā izmantoto bezpilota lidaparāta un fotogrammetriskā aprīkojuma izmaksas.

Atslēgvārdi: bezpilota lidaparāts, fotogrammetrija, attēla apstrāde, ortofoto, autoceļa novērošana.

Wojciech Siekierski. 2015. Tilta kopņu stingo joslu analīze, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 10(2): 159–165.

Kopsavilkums. Mūsdienu tiltu kopņu režģotās šķērssaites parasti nav nostiprinātas kopnes savienojuma mezg-los. Tad kopnes apakšējā josla brauktuves līmenī tiek slogota gan savienojuma mezglos, gan starp tiem. Tad šķerssaite vienlaikus strādā kā kopnes elements un sija. Rakstā ir dots stingās joslas aprēķins divās stadijās. Pirmās aprēķina stadi-ja ietver aksiālo spēku aprēķinu. Ekvivalentā slodze tiek pielikta kopnes mezgliem, kas tiek pieņemti kā locīklas. Lai noteiktu ass spēku stingās joslas elementos, ir pielietota Rittera metode. Otrajā stadijā tiek aprēķināts lieces moments. Kopnes apakšējā josla tiek pieņemta kā nepārtraukta sija uz elastīgiem balstiem. Šajā stadijā kopne tiek apskatīta arī, kā divbalstu sija ar ekvivalentu inerces momentu. Rakstā ir dots piemērs izstrādātās metodes pielietošanai. Rakstā ir analizēti divi stingās joslas aprēķina modeļi: stingās joslas, kā kopnes elementa modelis, un stingās joslas, kā atsevišķas nepārtrauktas sijas modelis. Modeļu pārbaudei tika pielietoti divu kopnes laidumu slogošanas testu rezultāti. Iegūtie rezultāti parādīja, piepūles un pārvietojumus stingajā kopnes joslā, izmantojot stingas nepārtrauktas sijas modeli, var iegūt ar tādu pat precizitāti, kā plakanas kopnes aprēķinā.

Atslēgvārdi: tiltu kopne, stinga kopnes josla, šķērssavienojuma sija, robežnosacījumi, pārbaudes slodze.

Henrikas Sivilevičius, Gražvydas Paliulis, Antanas Klibavičius†, Vytautas Palevičius. 2015. Uz ilgtspējīgas attīstības principiem balstīta lokveida ceļa mezglu darbības anlīze, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 10(2): 166–173.

Kopsavilkums. Galvenie pilsētvides transporta infrastruktūras elementi ir ielu tīkls ar ceļu mezgliem, tiltiem, pārvadiem un transporta tuneļiem. Neregulējami vienlīmeņa ceļu mezgli ar četriem ievadiem un lokveida ceļu mezg-li ir ielu tīkla elementi ar “piesātinātāko transporta plūsmu”. Lokveida ceļa mezgli, kas projektēti 1970. – 1980. gados, labi funkcionēja apstākļos, kamēr automobilizācijas līmenis nepārsniedza 180–200 trl./1000 iedzīvotājiem. Šobrīd, kad automobilizācijas līmenis ir 520–560 trl./1000 iedzīvotājiem, neregulējamie ceļu mezgli strādā ar pārslodzi. Viļņas Gedimina tehniskās universitātes un citu universitāšu pētījumu rezultāti norāda, ka, projektējot jaunus vai rekonstruējot eksistējošos ceļu mezglus, jāņem vērā teritorijas plānošanas, transporta plānošanas, apkārtējās vides aizsardzības un autoceļu satiksmes drošības indikatori. Par kopējo indikatoru, kas ļauj naudas izteiksmē izvērtēt pārējos indikatorus, jāizmanto monetārais rādītājs. Autori rekomendē, izstrādājot ceļu mezglu rekonstrukcijas projek-

208II d

tus, izmantot jaunu ceļu mezglu analīzes un novērtējuma metodi, kas balstīta uz pilsētvides transporta infrastruktūras ilgtspējīgas attīstības principiem.

Atslēgvārdi: teritoriālā plānošana, lokveida ceļu mezgli, ekoloģisks, autoceļu satiksmes drošība, rekreatīvie in-dikatori, indikatoru monetarizācija.

Nur Izzi Md. Yusoff, Sentot Hardwiyono, Norfarah Nadia Ismail, Mohd Raihan Taha, Sri Atmaja P. Roshidi, Khairul Anuar Mohd Nayan. 2015. Segas pamata slāņu elastības moduļa mērījumi ar krītošā svara deflektometru un virsmas viļņu spektrālās analīzes metodēm, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 10(2): 174–181.

Kopsavilkums. Seguma vadības sistēmās plaši tiek izmantoti tādi virsmas ielieces baseina testi kā krītošā svara deflektometra tests, kamēr virsmas viļnu testu, t.i., virsmas viļņu spektrālās analīzes testu pēdējā laikā lieto kā alternatīvu metodi novērtējot un monitorējot segas. Dotajā rakstā aprakstīts abu segas apakšējo slāņu izpētes nesagraujošo testēšanas metožu lietojums. Virsmas viļņu izplatīšanos starp uztvērējiem ar ātro Furjē transformācijas metodi transformēja frekvencē un pēc tam to sadalīja fāžu spektrā, lai varētu izmērīt signāla aizkavēšanos starp uztvērējiem. Ar fāzu diferenču metodi ieguva eksperimentālu sadalījuma līkni. Bīdes viļņu ātruma profils iegūts ar 3-D stinguma matricas metodē balstīto inversijas analīzes metodi. Segas slāņu elastības moduli aprēķināja ar lineārās elasticitātes teorijas palīdzību. Veicot eksperimentus dabā ar krītošā svara deflektometru, datus par ielieci ieguva ar septiņiem ģeofoniem. Katra elastīgā segas slāņa elastības moduli var noteikt ar ELMOD programmatūru. Abas me-todes ļauj nesagraujot vispusīgi izpētīt eksistējošas segas apakšējo slāņu elastības moduļus. Starp elastības moduļa skaitlisko vērtību rezultātiem, kas iegūti ar krītošā svara deflektometra metodi un virsmas viļņu spektrālās analīzes metodi, vērojama laba sakritība. Rakstā dota arī ar abām metodēm iegūto segas slāņu elastības moduļu skaitlisko vērtību korelācija.

Atslēgvārdi: sega, elastības modulis, virsmas viļņu spektrālā analīze un krītošā svara deflektometrs.

Ena E. Orugbo, Babakalli M. Alkali, Anjali DeSilva, David K. Harrison. 2015. Uz uzticamību centrētas uzturēšanas un analītiska hierarhijas procesa hibrīdmodelis autoceļu tīkla uzturēšanas prioritizācijai, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 10(2): 182–190.

Kopsavilkums. Tādi 1.kategorijas defekti kā bedres būtiski paātrina strukturālo noārdīšanos un rada bīstamību maģistrālo ceļu tīklā. Bieži novērojamie 1.kategorijas defekti palielinājuši maģistrālo ceļu tīkla darbspējas atteikumu skaitu. Autoceļu uzturēšanas kompānijas ir spiestas efektīvi prioritizēt uzturēšanas darbus, kas novērš 1.kategori-jas defektus. Jāatzīmē, ka tādām eksistējošajām ceļu uzturēšanas darbu prioritizācijas metodēm kā tradicionālais ekspertu vērtējums un vērtību inženierija pastāv ierobežojumi. Vērtību inženierija ir resursu un darbietilpīga un līdz ar to vairāk piemērota projektēšanas līmeņa prioritizācijai, savukārt tradicionālais ekspertu vērtējums ir subjektīvs un tam trūkst audita. Ar nolūku novērst augstākminēto metožu trūkumus, autori piedāvā uz uzticamību centrētas uzturēšanas un analītiska hierarhijas procesa hibrīdmodeli autoceļu tīkla uzturēšanas prioritizācijai. Piedāvātajā hibrīdmodelī izmanto daudzkritēriju lēmumu pieņemšanas metodi un atteikumu diagnosticēšanu. Hibrīdmodelis aprobēts Apvienotās Karalistes maģistrālo ceļu tīklā. Informācija par nozīmīgiem 1.kategorijas defektiem uz maģistrālajiem ceļiem iegūta no datu bāzēm un būtiska informācija iegūta arī no uzturēšanas darbu ekspertiem. Analīzes gaitā iegūtie rezultāti norāda uz 1.kategorijas izraisīto defektu atteikumu riska prioritātes rangu un iesaka efektīvus preventīvos uzturēšanas pasākumus. Analītiskās hierarhijas procesa rezultātus izmanto veidojot komplek-su prioritizācijas procesu. Piedāvātais hibrīdmodelis nodrošina nepārtrauktu maģistrālo ceļu 1.kategorijas defektu novēršanas aktivitāšu sistemātisku prioritizāciju.

Atslēgvārdi: maģistrālo ceļu tīkls, 1.kategorijas defekti, uz uzticamību centrēta uzturēšana, daudzkritēriju lēmumu pieņemšanas metode, analītiskās hierarhijas process.

Tomas Januševičius, Rasa Akelaitytė. 2015. Ātrumsliekšņu ietekme uz transporta troksni, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 10(2): 191–199.

Kopsavilkums. Daudzu ceļa satiksmes negadījumu cēlonis ir atļautā ātruma parsniegšana vai agresīva transportlīdzekļu vadītāju uzvedība. Viens no populārākajiem ātruma regulēšanas tehnisko līdzekļu veidi-em ir ātrumsliekšņi. Lai gan arī ātrumsliekšņi rada dažas problēmas – ir novērots, ka ātrumsliekšņi palielina transportlīdzekļu motora troksni. Rakstā sniegti pētījumu rezultāti par ātrumsliekšņu ietekmi uz transportlīdzekļu radīto troksni. Petījumi vairākus gadus veikti Klaipēdas un Viļņas ielās dažādos diennakts laika periodos. Troksni, ko radīja tranportlīdzekļi uz dažādu tipu ātrumsliekšņiem, fiksēja ar Brüel&Kjær trokšņa mērītājiem (merītāju tipi 2260 un 2270).

Atslēgvārdi: ātrumsliekšņi, troksnis, satiksme, trokšņa līmeņa normas, prettrokšna barjeras, ātruma samazinājums, spilvenveida ātrumslieksnis, „galda“ tipa ātrumslieksnis.

THE BALTIC JOURNAL OF ROAD AND BRIDGE ENGINEERING

ISSN 1822-427X / eISSN 1822-4288 2015 Volume 10(2): III a–III d

Copyright © 2015 Vilnius Gediminas Technical University (VGTU) Press Technika

http://www.bjrbe.vgtu.lt

ABSTRACTS IN ESTONIAN

Andrius Kučas. 2015. Graafiline mitmekriteeriumiline otsustus: teeäärsete loomakaitsetarade mõju ökoloogilisele võrgustikule, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 10(2): 105–111.

Kokkuvõte. Optimaalse elualade ühenduse leidmiseks eksisteerib palju konkureerivaid kriteeriume, mille seast tuleb leida optimaalne, mis võimaldaks elusorganismidel ületada maastikku probleemideta. Seetõttu eksisteerib kasvav huvi elualade prioritiseerimise vastu lähtudes nende mõjust üldisele maastiku ühendatusele. Struktuurse ja funktsionaalse maastikuühendatuse kvantitatiivseks väljendamiseks võib kasutada paljusid erinevaid näitajaid. Si-iski, maastikuühendatuse näitajad üksi ei määratle elualade konserveerimise prioriteete. Käesolevas uuringus arvu-tati igale võimalikule elualale prioriteediväärtused, kasutades mitme kriteeriumiga ruumilise otsutustoetuse meeto-deid. Prioritiseerimise kriteeriumina kirjeldati igale elualale ruumilise elemendi omadused ( eluala suurus, elualaga ühendatud koridoride arve jne.). Defineeriti ja kasutati iga eluala graafilisi ühendusseadusi (ühenduses suurima elualaga, lühima pikkusega eluala ühendusteede maksimaalne arv jne.). Hinnati iga kriteeriumi tähtsust. Elualade kriteeriumipõhine liigitamine graafiku sees määratles paremini kriitilised elualad, kui seda oleks teinud ainult ühen-dusindeks, eriti siis, kui ilmnevad muutused võrgustikus. Leedu juhtumiuuringu simulatsioon näitas, et loomakait-setarad tee ääres ilma loomadele ületuskohtade kohest rajamist võib lõhkuda ökoloogilise võrgustiku, vähendades lähedal asuvate ja suurendades kaugemal asuvate elualade mõju. Need kaugemad elualad võivad muutuda oluliseks ja vahel olla ainukeseks elemendiks, mis säilitab lõhutud ökoloogilise võrgustiku.

Võtmesõnad: maastiku ühendatus, eluala, graafilised elemendid, mitmekriteeriumiline otsustusprotsess, ökoloogiline võrgustik.

Viktors Haritonovs. 2015. Polüaminoamiidi, kui kuuma asfaltbetooni pindaktiivse lisandi hindamine, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 10(2): 112–117.

Kokkuvõte. Kivimaterjali ja bituumeni vahelise sideme kadumise ilming on tuntud kui vähene nake kivi ja bituumeni vahel. Asfaldikile eraldumine mineraalmaterjali terade pinnalt põhjustab asfaltkatete enneaegset lagune-mist. See põhjustab katete vastupidavuse vähenemist väsimisele ja roobaste tekkele. Lisaks muutub katte vastuvõt-likumaks niiskuskahjustustele. Pindaktiivne lisand või adhesiiv muudab (vähendab) kivimaterjali pinna pindpine-vust. Pindaktiivse lisandi kasutamine suurendab naket bituumeni ja kivimaterjali pinna vahel ja väldib asfaltkatte murenemist tema tööea jooksul. Polüaminoamiid on orgaaniline vees lahustuv ühend, mis võimaldab muuta min-eraalmaterjali osakeste pinna veekindlaks ja töötab bituumeniga nagu siduv toimeaine. Käesoleva uuringu eesmär-giks on uurida polüaminoamiidi mõju asfaltbetooni nakkele, niiskustundlikkusele, roobaste tekkele ja väsimusele, põhinedes fosforhappepõhistel vedelatel lisanditel. Nakke määramiseks kasutati bituumeniga kaetud kivi vees keet-mist, hindamaks kivi paljastunud pinna protsent. Niiskustundlikust hinnati vees hoitud asfaltbetooni proovikehade mitteotsese tõmbekatsega kasutades Marshali stabiilsuse katsemeetodit. Roobaste tekkele vastupidavust katsetati roopakatse seadmega. Võrdlusseguks valiti asfaltbetoon koos tavaliselt kasutatava mineraalfilleriga. Leiti, et pindak-tiivne lisand mitte ainult ei paranda naket kivimaterjali ja bituumeni vahel, vaid ka väheke parandab katte roobaste tekkele vastupidavust.

Võtmesõnad: polüaminiamiid, asfalt, niiskustundlikkus, veele vastupidavus, roobaste tekkele vastupidavus.

Meng-Gang Yang, Chun-Sheng Cai, Biao Wei. 2015. Sõidukite pidurdusjõududest tekkinud vibratsiooni mõju vähendamise ühendatud kontrollistrateegia rippsildadele, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 10(2): 118–125.

Kokkuvõte. Selleks, et vähendada sõidukite pidurdusjõududest, kui ühest dünaamilisest koormusliigist, põhjus-tatud rippsilla peatalade pikisuunalisi siirdeid, on selleks käesolevas artiklis arendatud ühendatud kontrollstrateegia, mis koosneb viskoossetest summutitest ja hõõrdependel-kanduritest. Esiteks koguti andmed Pingsheng silla liikluse

210Ш b

koosseisu ja pidurdusmudelite kohta, kasutades selleks vastavalt liiklusuuringut ja katsetulemusi. Seejärel, kasutades MIDAS lõplike elementide meetodit, teostati pidurdusjõust põhjustatud silla vibratsioonile reageerimise analüüs. Seejärel, kasutati eraldi viskoosseid summuteid ja hõõrdependel-kandureid vibratsioonireakstsiooni vähendamiseks. Viskoossete summutite optimaalsete parameetrite määramiseks kasutati esiteks mõjumaatriksi meetodit. Lõpuks uuriti ühendatud kontrollistrateegiat vibratsiooni vähendamiseks. Arvanalüüsi tulemused näitasid, et mõjumaatriksi meetodi kasutamine viskoossete summutite parameetrite optimeerimiseks mõjukas ja efektiivne. On samuti näida-tud, et pidurdusjõududest tekkivat siirdereaktsiooni Pingsheng’i sillal saab efektiivselt vähendada viskoossete sum-mutitega, hõõrdependel-kanduritega või optimeeritud parameetritega ühendatud kontrollsüsteemiga, mis on parem, kui viskoossed summutid või hõõrdependel-kandurid eraldi võttes.

Võtmesõnad: rippsild, sõiduki pidurdusjõud, viskoosne summuti, hõõrdependel-kandur, ühendatud kontroll, vibratsiooni vähendamine.

Janusz Pokorski, Andrzej Reński, Hubert Sar. 2015. Teekatte haardeliste omaduste hindamise süsteem, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 10(2): 126–131.

Kokkuvõte. Teekatte haardelistel omadustel on suur mõju liiklusohutusele. Neid omadusi iseloomustatakse teepinna ja rehvi vahelise haardeteguriga, mida mõõdetakse teekatete vastuvõtmisel ja rutiinsel kontrollil. Käesolevas artiklis on esitatud selle teguri mõõtmismeetod. Selleks arendati vastav mõõtesüsteem, mille põhiosaks on rehvi ja teepinna vahelist hõõrdejõudu mõõtev dünamooter-treiler. Haardetegur, mis on mõõtmistulemuseks, on hõõrdejõu ja vertikaalkoormuse jagatis. Lisaks võimaldab süsteem määrata haardeteguri rehvi libisemistaseme funktsioonina. Artiklis on esitatud mõõtesüsteemi kirjeldus ja toimimispõhimõte. Samuti on esitatud mõõdetud haardetegurite väärtused erinevatel teedel, mis näitavad suuri erinevusi sõltuvalt katte ehitustehnoloogiast, kulumisastmest ilmasti-kutingimustest, libisemiskiirusest jm. Algselt teede haardeliste omaduste mõõtmiseks arendatud süsteem võib omada palju laiemat kasutust, näiteks rehvide omaduste uuringud jmt.

Võtmesõnad: rehvi ja teepinna vaheline haardumine, haardetegur, liiklusohutus, õnnetuse rekonstruktsioon.

Luis Amador-Jimenez, Amir Pooyan Afghari. 2015. Liiklusohutus ja katete korrashoiu süsteem: Tansaania juhtumiuuring, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 10(2): 132–140.

Kokkuvõte. Katete korrashoiu süsteemi rakendamine, mille fookus on põhiliselt taristu seisukorral, tundub ig-noreerivat liiklusohutust. Ohutuse juhtimine, kui osa katete korrashoiu süsteemist, peaks arvestama erinevaid õnne-tuste sageduse vähendamise meetmeid tuvastades õnnetuste toimumiskohad, põhjused ja nendest lähtudes vajalikud meetmed õnnetuste tekkimise tõenäosuse vähendamiseks. Siiski on tavaline, et õnnetuste registreerimise puudulik-kus ja põhjuste vähene analüüs takistab liiklusohutuse lisamist katete korrashoiu süsteemi. Käesolev uuring käsitleb juhtumianalüüsi 3000 km Tansaania riikliku teedevõrgu katete korrashoiu süsteemi arendamisest, mis arvestab ka limiteeritud õnnetusjuhtumite andmetega. Käitumispõhine optimeerimine kasutab liiklusohutuse ja katte seisukorra andmeid, et määrata vastavad korrektiivsed meetmed. Rakendati modifitseeritud Pareto analüüsi, mis on võimeline arvestama ressursside planeerimisel nii katete seisukorra hea taseme saavutamisega kui ka liiklusohutuse parandam-isega. Analüüs näitas vajadus panustada 30% katte seisukorra parendamisse ja 70% liiklusohutuse parendamisse. Liiklusohutuse ja katete seisukorra näitajaid korrigeeriti 5 aasta sees lähtudes teostatud katte remonttöödest ja mõnest geomeetrilisest korrektuurist. Geomeetriliste probleemide lahendamise suured investeeringud ilmnesid teisel ja kol-mandal aastal, kui rohkem raha oli saadaval.

Võtmesõnad: liiklusohutus, katete korrashoiu süsteem, optimeerimine, juhtimine.

Antonino Recupero, Michele Fabio Granata. 2015. Rippsilla algsete kaablijõudude määramise metoodika ja parameetrite varaiatsioon, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 10(2): 141–150.

Kokkuvõte. Rippsilla kaabli algjõudude määramine määramine on esimene oluline etapp välisjõudude all oleva konstruktsiooni projekteerimisel ja analüüsil. Sageli on vajalik jäävjõudude täpsustamine ehituse faasis sell-eks, et tagada silla nõutud käitumine lähtudes lõplikust geomeetrilisest konfiguratsioonist ja sisejõudude jaotusest. Jäävpingestuse süsteemi täpne hindamine võimaldab projekteerijal saavutada ehituse lõpus hea tulemuse, võttes arvesse ette antud füüsikalisi suuruseid ja kindlustades ehitustolerantside jälgimise tööde teostamise ajal. Tegeli-kud koormused ja nende muutused vajavad aga stohhastilist lähenemist, mis võib anda kasulikku infot paramee-trite muutuse mõjust. Iseäranis sisaldavad vigasid objektil mõõdetud jäävpikenemised ning eelpinge jõud ning koor-mused objektil on allutatud teadmata variatsioonile. Käesolevas artiklis on arendatud meetod, mis võtab arvesse jäävpikenemise stohhastilise variatsiooni ja seotud ebamäärasused. Esitatud meetod ei nõua suurt arvutusvõimsust ja arvuti mälu. Gaussi kõveras kaasatud muutujate tõenäosustiheduse jaotuse lähendamisega antakse suletud vormi väljendus rakendatud pikenemistele ja nende variatsioonidele ehitamise ajal. Peamiseks eesmärgiks on saada õige

The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering, 2015, 10(2) 211III c

prognoos erinevustele projekteerimisanalüüside käigus leitud määratud väärtuste ja ehitamise käigus tekkivate tege-like deki deformatsioonide ja pingete vahel.

Võtmesõnad: rippsild, sild, tõmmits, tõenäosus, astmeline ehitamine, parameetrite variatsioon.

Birutė Ruzgienė, Česlovas Aksamitauskas, Ignas Daugėla, Šarūnas Prokopimas, Virgaudas Puodžiukas, Donatas Rekus. 2015. Drooniga fotogrammeetria kasutamine teepinna modelleerimisel, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 10(2): 151–158.

Kokkuvõte. Viimasel ajal on mitmetes maades kasvanud huvi mehitamata õhusõidukite (droonide) fotogram-meetrilise keskkonna rakenduste kasutamiseks teede jälgimisel, seda ka Leedus. Droonile paigaldatud teedega seotud andmete kogumise süsteemi võimekuse ja efektiivsuse demonstratsiooni eksperimentaalseks objektiks oli Vilniuse läänepoolne ümbersõidutee. Kujutiste kogumiseks kasutati mudeli UX5 Trimble platvormi koos sellele paigaldatud kaameraga Sony NEX-5R. Kasutatud vahendid on mobiilsed ja mitte kallid. Kujutiste modelleerimiseks kasutati tark-varapaketi Business Center Photogrammetry Module fotogrammeetrilist meetodit. Digitaalse pinnamudeli korrektsus sõltub kaamera resolutsioonist, lennukõrgusest ja maapealsete kontrollpunktide täpsusest. Kontrollpunktide koor-dinaadid määrati kasutades globaalset positsioneerimissüsteemi Trimble R4. Artikkel esitleb uue tehnoloogilise rak-enduse võimalusi joonobjekti (tee) kaardistamiseks ja ruumiliste mudelite täpsuse hindamiseks. Tee punktide posit-sioneerimise täpsust hinnati geodeetiliste kontrollmõõtmistega. Punkti koordinaatide ruutkeskmine viga on 2.94 cm ja standardhälve – 2.78 cm. Analüüsides Vilniuse läänepoolse ümbersõidutee projektandmete ja fotogrammeetrilise toote kokkulangevusi ja mittevastavusi, suuri lahknevusi neis ei avastatud. Esitatud on katsetöö drooniga kaardista-mise kogumaksumuse arvutus.

Võtmesõnad: droon, fotogrammeetria, kujutise töötlemine, ortofoto, täpsus, tee jälgimine.

Wojciech Siekierski. 2015. Silla sõrestiktala jäiga ääriku analüüs, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 10(2): 159–165.

Kokkuvõte. Ajutise silla sõrestiktala on tavaliselt „W“-kujulise sõrestikuga ja vahetalade vahe on väiksem kui sõrestikusõlmede vahe. Äärik deki tasandil on koormatud nii sõlmedes kui ka nende vahel. Ta töötab korraga nii sõrestiku elemendina kui ka talana. Esitatud on jäiga äärise analüüsi kaks taset. Esimese analüüsitaseme eesmärgiks on aksiaaljõudude arvutamine. Eeldatakse sõrestiku sõlmedele ja sõrestiku šarniirliigendite ekvivalentset koorma-tust. Jäiga äärise elementide aksiaaljõudude arvutamiseks kasutatakse Ritter’i meetodit. Teise analüüsitaseme eesmär-giks on paindemomentide arvutamine. Eeldatakse jäiga äärise mudelit jätkuvtalana määratud vajumitega elastsetel tugedel. Sellel tasemel arvestatakse samuti täiendava sõrestiktala mudeliga kui ekvivalentse inertsmomendiga lihtsalt toetatud tala. Analüüsitud on jäiga äärise kahte arvutusmudelit: jäiga äärisemudel kui sõrestiktala osa ja isoleeritud jäik ääris kui jätkuvtala. Tulemuste võrdluseks on kasutatud kahe sõrestiksilla ava katsekoormamise tulemusi. Jäiga äärise modelleerimine jätkuvtalana ja klassikaline sõrestiktala modelleerimine puhta raamina annavad sarnase täp-susega jäiga äärise sisejõudude ja vertikaalpaigutiste jaotuse.

Võtmesõnad: silla sõrestiktala, sõrestiku jäik ääris, kinnitatud tala, ääretingimused, katsekoormamine.

Henrikas Sivilevičius, Gražvydas Paliulis, Antanas Klibavičius†, Vytautas Palevičius. 2015. Jätkusuutliku arengu põhimõtetel baseeruv ringristmike uuring, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 10(2): 166–173.

Kokkuvõte. Linnatranspordi taristu peamised elemendid sisaldavad: tänavavõrk koos ristmikega, sillad, viaduk-tid, estakaadid, sõidukiliikluse tunnelid. Neljakülgsed foorjuhtimiseta ristmikud ja ringristmikud kannavad suurimat tänavavõrgu „küllastunud transpordivoogu“. Aastatel 1970‒1980 projekteeritud ringristmikud töötasid hästi, kui au-tostumise tase oli 180‒200 sõidukit/1000 elaniku kohta. Täna, kui autostumise tase on 520‒560 sõidukit/1000 elaniku kohta, töötavad foorjuhtimiseta ringristmikud „üleküllastunud voo“ režiimis. Vilniuse Gediminase Tehnikaülikooli ja teiste ülikoolide uuringud näitasid, et uute ristmike projekteerimisel või vanade rekonstrueerimisel tuleb arvestada territoriaalse planeeringuga, transpordi planeeringuga, keskkonnakaitsega ja liiklusohutusega. Nagu kõigi teiste näi-tajate hindamise ühiseks indikaatoriks tuleb kasutada nende „rahaks pööramist“. Ristmiku rekonstruktsiooniprojekti ettevalmistamisel on soovitav kasutada ristmiku analüüsi uut, linnatranspordi taristu jätkusuutliku arengu printsiipi-del põhinevat meetodit ja hindamist.

Võtmesõnad: territoriaalne planeerimine, ringristmikud, ökoloogiline, liiklusohutus, taasloovad indikaatorid, rahalised indikaatorid.

212Ш d

Nur Izzi Md. Yusoff, Sentot Hardwiyono, Norfarah Nadia Ismail, Mohd Raihan Taha, Sri Atmaja P. Roshidi, Khairul Anuar Mohd Nayan. 2015. Katendi aluspinnase elastsusmooduli mõõtmine pinnalaine spektraalanalüüsi (SAWD) ja FWD katsemeetoditega, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 10(2): 174–181.

Kokkuvõte. Teekatete remondi planeerimise süsteemis on vajumikausi katsed, sellised nagu dünaamilise koor-musseadme (FWD) katse, tavalised, laialdaselt kasutatud katsed, samal ajal kui pinnalaine katse, so pinnalaine spek-traalanalüüsi katse (Spectral Analysis of Surface Wave Test), on viimasel ajal kasutusele võetud alternatiivina katendi hindamisel ja jälgimisel. Artiklis on esitatud mõlema dünaamilise katse põhimõtted. Pinnalaine tekitamine vastuvõt-jate võrgu vahel teostati sageduse määramisalas kasutades kiiret Fourier muunduri tehnoloogiat ja loodi faasispekter ajavahe (viivituse) mõõtmiseks vastuvõtjate vahel. Kasutades faasierinevuse meetodit, loodi katseline dispersioon-ikõver. Seejärel kasutati 3-D jäikusmaatriksi meetodil põhinevat inversioonanalüüsi, et luua nihkelaine kiirusprofiil. Katendikihtide elastsusmoodul arvutati kasutades lineaarset elastsusteooriat. Dünaamilise koormusseadme (FWD) katses kasutati vajumikausi määratlemiseks seitset geoandurit. ELMOD tarkvara tagasiarvutusprotseduuri kasutades arvutati iga elastse katendikihi elastsusmoodul. Mõlema meetodiga on võimalik hinnata olemasoleva katendikon-struktsiooni aluspinnase elastsusmoodulit ilma katendikonstruktsiooni avamata. Nii pinnalaine spektraalanalüüsi kui ka FWD katsetega määratud aluspinnased on heas kooskõlas. Esitatud on ka mõlema meetodiga määratud alus-pinnase elastsusmoodulite korrelatsioon.

Võtmesõnad: katend, elastsusmoodul, pinnalaine spektraalanalüüs, dünaamiline koormusseade (FWD).

Ena E. Orugbo, Babakalli M. Alkali, Anjali DeSilva, David K. Harrison. 2015. Usaldusväärse hoolde ja analüütilise hierarhia protsessi hübriidmudel teevõrgu hooldetööde prioritiseerimiseks, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 10(2): 182–190.

Kokkuvõte. Sellised esimese kategooria defektid nagu löökaugud kiirendavad märkimisväärselt teedevõrgu struktuurset lagunemist ja otsest ohtu. Esimese kategooria defektide sage ilmnemine teedevõrgul on suurendanud selle hooldetööde segipaiskamist. Teehooldeettevõtted peavad nüüd efektiivselt prioritiseerima esimese kategooria defektide hooldetööd teedevõrgul. Aga olemasolevatel teehoolde prioritiseerimise meetoditel, nagu tasuvusanalüüs ja eksperthinnangute meetod, on omad piirangud. Tasuvusanalüüs on ressursi- ja ajamahukas ja sobib paremini projektitasandi prioritiseerimisele ning traditsioonilised eksperthinnangud on subjektiivsed. Püüdes arvestada ülal-mainitud meetodite puudustega, esitab käesolev uuring usaldusväärse hoolde ja analüütilise hierarhia protsessi, mis põhineb teedevõrgu hooldetööde prioritiseerimise hübriidmudelil. Pakutud hübriidmudelit kasutatakse vastavalt lagunemise diagnoosi määramiseks ja mitmekriteeriumiliseks otsustuseks. Juhtumiuuringuna on hübriidmudelit kasutatud Ühendkuningriigi teedevõrgul. Andmebaasist on eemaldatud esimese kategooria defektidega seotud infor-matsioon teedevõrgu mitteoluliselt osalt ning on kasutatud sobivat informatsiooni teehooldeekspertidelt. Analüüsit-ulemused näitavad esimese kategooria defektidega seotud lagunemiste prioriteedinumbreid ja soovitatavaid ma-janduslikult tasuvaid ennetava hoolde tasemeid. Analüütilise hierarhia protsessi tulemusi kasutatakse komplekse prioritiseerimise protsessis. Esitatud hübriidmudel prioritiseerib süstemaatiliselt suurt hulka teedevõrgu esimese kategooria defektide hooldetöid.

Võtmesõnad: teedevõrk, esimese kategooria defektid, usaldusväärne hoole, mitmekriteeriumiline otsustusprot-sess, analüütiline hierarhia protsess.

Tomas Januševičius, Rasa Akelaitytė. 2015. Kiirustõkete mõju sõiduki poolt tekitatud mürale, The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering 10(2): 191–199.

Kokkuvõte. Enamus õnnetusi on põhjustatud kiiruse ületamisest või juhi agressiivsest käitumisest. Üheks kõige populaarsemaks kiirust piiravaks vahendiks on kiirustõkend („lamav politseinik“). Siiski on ka kiirustõkendiga mõn-ingaid probleeme – on märgatud, et kiirustõkendid võivad suurendada sõiduki poolt tekitatud müra. Käesolevas artiklis uuritakse, kuidas kiirustõkendid võivad suurendada sõiduki poolt tekitatud müra. Uuringud teostati Vilniuse ja Kaunase tänavatel erinevatel aegadel päevas ja aastaaegadel. Uuringus kasutati Brüel&Kjær 2260 ja 2270 tüüpi müramõõtureid mõõtmaks, kui palju müra tekitavad sõidukid erinevat tüüpi kiirustõkkeid ületades.

Võtmesõnad: kiirustõke, müra, liiklus, mürataseme piir, müratõke, kiiruse vähendamine, kiiruspadi, kiiruslaud.

Copyright ©2015 Vilnius Gediminas Technical University (VGTU) Press Technika

http://www.bjrbe.vgtu.lt

THE BALTIC JOURNAL OF ROAD AND BRIDGE ENGINEERING

ISSN 1822-427X / eISSN 1822-4288 2015 Volume 10(2)

TURINYS

ANDRIUS KUČASDaugiatikslis erdvinių sprendimų priėmimas naudojant grafus: kelių užtvarų įtaka ekologiniam tinklui............................................................................................................................................................ 105

VIKTORS HARITONOVSPoliaminoamidas kaip karštojo asfalto mišinių paviršinio aktyvumo priedas .......................................................... 112

MENG-GANG YANG, CHUN-SHENG CAI, BIAO WEI Kombinuotosios kontrolės strategija mažinant kabamųjų tiltų vibracijas, sukeltas automobilių stabdymo jėgos ............................................................................................................................................. 118

JANUSZ POKORSKI, ANDRZEJ REŃSKI, HUBERT SARKelio paviršiaus trinties savybių tyrimo sistema............................................................................................................ 126

LUIS AMADOR-JIMENEZ, AMIR POOYAN AFGHARIEismo sauga ir dangų valdymas: Tanzanijos pavyzdys ................................................................................................. 132

ANTONINO RECUPERO, MICHELE FABIO GRANATAVantinių tiltų lynų pradinių jėgų ir parametrų kintamumo nustatymo metodas ..................................................... 141

BIRUTĖ RUZGIENĖ, ČESLOVAS AKSAMITAUSKAS, IGNAS DAUGĖLA, ŠARŪNAS PROKOPIMAS, VIRGAUDAS PUODŽIUKAS, DONATAS REKUS

UAV fotogrametrijos taikymas kelio paviršiui modeliuoti ........................................................................................... 151

WOJCIECH SIEKIERSKISantvarinio tilto apatinės juostos tyrimas ....................................................................................................................... 159

HENRIKAS SIVILEVIČIUS, GRAŽVYDAS PALIULIS, ANTANAS KLIBAVIČIUS†, VYTAUTAS PALEVIČIUS

Žiedinių sankryžų funkcionavimo tyrimas remiantis darnumo principais ............................................................... 166

NUR IZZI MD. YUSOFF, SENTOT HARDWIYONO, NORFARAH NADIA ISMAIL, MOHD RAIHAN TAHA, SRI ATMAJA P. ROSHIDI, KHAIRUL ANUAR MOHD NAYAN

Žemės sankasos sluoksnių tamprumo modulio nustatymas, taikant paviršiaus bangų spektro analizę ir krintančio svorio deflektometrą ...................................................................................................................... 174

ENA E. ORUGBO, BABAKALLI M. ALKALI, ANJALI DESILVA, DAVID K. HARRISONKelių tinklo priežiūros darbų prioretizavimo sudėtinis modelis ................................................................................. 182

TOMAS JANUŠEVIČIUS, RASA AKELAITYTĖ Greitį mažinančių kalnelių įtaka transporto keliamam triukšmui .............................................................................. 191

SATURS

ANDRIUS KUČASGrafās balstīta daudzkritēriju lēmumu pieņemšana: Autoceļu žogu ietekme uz ekoloģisko vides teritoriju ........ 105

214

VIKTORS HARITONOVSVirsmas aktīvās vielas uz poliamīnamīda bāzes ietekmes uz asfaltbetona īpašībām novērtējums ......................... 112

MENG-GANG YANG, CHUN-SHENG CAI, BIAO WEI Bremzēšanas spēku radīto vibrāciju slāpēšanas kombinētās kontroles stratēģija iekārtajam tiltam ....................... 118

JANUSZ POKORSKI, ANDRZEJ REŃSKI, HUBERT SARSeguma saķeres īpašību izpētes sistēma .......................................................................................................................... 126

LUIS AMADOR-JIMENEZ, AMIR POOYAN AFGHARIAutoceļu satiksmes drošība un seguma vadības sistēma: Tanzānijas pieredze .......................................................... 132

ANTONINO RECUPERO, MICHELE FABIO GRANATAJauktā pieeja sākotnējo spēku noteikšanai vanšu tiltu vantīs un parametru mainīgums ......................................... 141

BIRUTĖ RUZGIENĖ, ČESLOVAS AKSAMITAUSKAS, IGNAS DAUGĖLA, ŠARŪNAS PROKOPIMAS, VIRGAUDAS PUODŽIUKAS, DONATAS REKUS

Ceļa virsmas fotogrammetriska modelēšana ar bezpilota lidaparātu ......................................................................... 151

WOJCIECH SIEKIERSKITilta kopņu stingo joslu analīze ....................................................................................................................................... 159

HENRIKAS SIVILEVIČIUS, GRAŽVYDAS PALIULIS, ANTANAS KLIBAVIČIUS†, VYTAUTAS PALEVIČIUS

Uz ilgtspējīgas attīstības principiem balstīta lokveida ceļa mezglu darbības anlīze .................................................. 166

NUR IZZI MD. YUSOFF, SENTOT HARDWIYONO, NORFARAH NADIA ISMAIL, MOHD RAIHAN TAHA, SRI ATMAJA P. ROSHIDI, KHAIRUL ANUAR MOHD NAYAN

Segas pamata slāņu elastības moduļa mērījumi ar krītošā svara deflektometru un virsmas viļņu spektrālās analīzes metodēm .................................................................................................................................. 174

ENA E. ORUGBO, BABAKALLI M. ALKALI, ANJALI DESILVA, DAVID K. HARRISONUz uzticamību centrētas uzturēšanas un analītiska hierarhijas procesa hibrīdmodelis autoceļu tīkla uzturēšanas prioritizācijai ........................................................................................................................ 182

TOMAS JANUŠEVIČIUS, RASA AKELAITYTĖ Ātrumsliekšņu ietekme uz transporta troksni ............................................................................................................... 191

SISUKORD

ANDRIUS KUČASGraafiline mitmekriteeriumiline otsustus: teeäärsete loomakaitsetarade mõju ökoloogilisele võrgustikule ............................................................................................................................................... 105

VIKTORS HARITONOVSPolüaminoamiidi, kui kuuma asfaltbetooni pindaktiivse lisandi hindamine ............................................................ 112

MENG-GANG YANG, CHUN-SHENG CAI, BIAO WEI Sõidukite pidurdusjõududest tekkinud vibratsiooni mõju vähendamise ühendatud kontrollistrateegia rippsildadele ....................................................................................................................................... 118

JANUSZ POKORSKI, ANDRZEJ REŃSKI, HUBERT SARTeekatte haardeliste omaduste hindamise süsteem ....................................................................................................... 126

LUIS AMADOR-JIMENEZ, AMIR POOYAN AFGHARILiiklusohutus ja katete korrashoiu süsteem: Tansaania juhtumiuuring ..................................................................... 132

ANTONINO RECUPERO, MICHELE FABIO GRANATARippsilla algsete kaablijõudude määramise metoodika ja parameetrite varaiatsioon .............................................. 141

The Baltic Journal of Road and Bridge Engineering, 2015, 10(2) 215

BIRUTĖ RUZGIENĖ, ČESLOVAS AKSAMITAUSKAS, IGNAS DAUGĖLA, ŠARŪNAS PROKOPIMAS, VIRGAUDAS PUODŽIUKAS, DONATAS REKUS

Drooniga fotogrammeetria kasutamine teepinna modelleerimisel ............................................................................ 151

WOJCIECH SIEKIERSKISilla sõrestiktala jäiga ääriku analüüs .............................................................................................................................. 159

HENRIKAS SIVILEVIČIUS, GRAŽVYDAS PALIULIS, ANTANAS KLIBAVIČIUS†, VYTAUTAS PALEVIČIUS

Jätkusuutliku arengu põhimõtetel baseeruv ringristmike uuring ............................................................................... 166

NUR IZZI MD. YUSOFF, SENTOT HARDWIYONO, NORFARAH NADIA ISMAIL, MOHD RAIHAN TAHA, SRI ATMAJA P. ROSHIDI, KHAIRUL ANUAR MOHD NAYAN

Katendi aluspinnase elastsusmooduli mõõtmine pinnalaine spektraalanalüüsi (SAWD) ja FWD katsemeetoditega ................................................................................................................................................. 174

ENA E. ORUGBO, BABAKALLI M. ALKALI, ANJALI DESILVA, DAVID K. HARRISONUsaldusväärse hoolde ja analüütilise hierarhia protsessi hübriidmudel teevõrgu hooldetööde prioritiseerimiseks ...................................................................................................................................... 182

TOMAS JANUŠEVIČIUS, RASA AKELAITYTĖ Kiirustõkete mõju sõiduki poolt tekitatud mürale ........................................................................................................ 191