Informatīvais ziņojumspar Pasākumu plāna valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai īstenošanas gaitu, galvenajām problēmām un to iespējamiem risinājumiem

Informatīvais ziņojums ir sagatavots, lai izpildītu Ministru kabineta 2009.gada 22.jūlija rīkojuma Nr.483 "Par Pasākumu plānu valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai" (turpmāk – Plāns) 2.punktā uzdoto. Ievērojot 2009.gada valsts budžeta grozījumos noteikto valsts budžeta samazinājumu, ir veikti papildu pasākumi valsts pārvaldes iestāžu un nodarbināto skaita samazināšanai, kas tieši nav tikuši paredzēti plānā, bet ir vērsti uz plāna mērķu sasniegšanu.

Ministru prezidents ar 2009.gada 24.augusta rezolūciju Nr.111-1/136 ir lūdzis finanšu ministru, ekonomikas ministru, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru, tieslietu ministru un Valsts kancelejas direktori sniegt informāciju par Plānā noteikto uzdevumu izpildi. Informācija par Plāna izpildes gaitu ir sniegta 1.pielikumā, informatīvajā ziņojumā iekļaujot pārskatu par galvenajiem sasniegtajiem rezultātiem, problēmām un turpmāko rīcību to risināšanai. Pārskats par Ministru kabineta 2009.gada 24.aprīļa sēdes protokola Nr.26 1.§ un 4.§ doto uzdevumu izpildi ir sniegta 2.pielikumā.

1. Strukturālo reformu definīcijaPlāna mērķis ir maza, profesionāla un uz iedzīvotājiem orientēta valsts

pārvalde, kas strādā visas sabiedrības labā.Plānā paredzētie pasākumi ir vērsti uz strukturālo reformu īstenošanu

valsts pārvaldē, nodrošinot Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānā paredzēto mērķu un rezultātu sasniegšanu. Neskatoties uz kopumā pozitīvu atbalstu Plānā paredzētajiem mērķiem un pasākumiem, gan sabiedriskās apspriešanas gaitā, gan pēc Plāna apstiprināšanas pastāv neskaidrība attiecībā uz to, kuri no paredzētajiem pasākumiem ir uzskatāmi par strukturālām reformām valsts pārvaldē un kuri nē. Piemēram, atkārtoti tiek izteikts viedoklis par to, ka ievērojamie valsts pārvaldes izdevumu, nodarbināto skaita un institūciju samazinājumi, kas ir īstenoti ekonomiskās krīzes apstākļos, nav uzskatāmi par strukturālām reformām, lai gan tie ir tieši vērsti uz pārvaldes darbības efektivitātes paaugstināšanu. Ievērojot minēto, ir svarīgi panākt kopīgu izpratni par strukturālo reformu jēdziena saturu un kritērijiem, kas ļautu novērtēt, vai veiktie pārkārtojumi atbilst kopējiem attīstības mērķiem un vai tie ir uzskatāmi par strukturālām reformām.

Pēc diskusijām ar sociālajiem partneriem un Reformu vadības grupas dalībniekiem tiek piedāvāts definēt strukturālo reformu jēdzienu:

Strukturālās reformas ir savstarpēji saskaņotas, plānveidīgas, finansiāli,sociāli un politiski izvērtētas, kā arī ar ieinteresētajām pusēm un sabiedrību izdiskutētas izmaiņas noteiktās valsts politikas jomās, kas ir vērstas uz to, lai

kāpinātu valsts konkurētspēju un nodrošinātu valsts attīstības mērķu sekmīgāku sasniegšanu.

Tādējādi strukturālas reformas vienlaikus ietver attīstības vīzijas un mērķu pārskatīšanu, to sasniegšanas veidu pārskatīšanu, kā arī izpildstruktūras (institucionālās struktūras) un darbības veida (procesu) pārskatīšanu.

Uz strukturālajām reformām ir attiecināmi vispārējie valsts politikas veidošanas kritēriji. Tām ir jābūt:

ar skaidri definētiem mērķiem un prioritātēm; savstarpēji saskaņotām (tās nedrīkst būt pretrunīgas); plānveidīgām; finansiāli, sociāli un politiski izvērtētām; ar valdības partneriem izdiskutētām; atklātām, sabiedrībai saprotamām.

2. Svarīgākās valdības iniciatīvas valsts pārvaldes strukturālo reformu ieviešanā

2.1. Ministriju padotības iestāžu skaita optimizācijaIzpildot Ministru kabineta 2009.gada 14.jūnija sēdes protokollēmuma

(prot. Nr.41 38.§) "Priekšlikumi likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2009.gadam"" izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā" 12.punktā dotos uzdevumus, Ministru kabinets šā gada 14.jūlija sēdē (prot. Nr.48  52.§) apstiprināja informatīvo ziņojumu "Par Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas priekšlikumiem ministriju centrālajos aparātos nodarbināto skaita samazinājumam un valsts aģentūru skaita samazinājumam", kurā iekļauta informācija par valsts aģentūru skaita samazināšanu par 50 % salīdzinājumā ar 2009.gada sākumu. Uzsākot padotības iestāžu sistēmas izvērtēšanu, ir rastas papildu optimizācijas iespējas un aģentūru skaits ir samazināts no 76 aģentūrām (2009.gada sākumā) līdz 25 valsts aģentūrām (līdz gada beigām), kas nodrošina 67 % samazinājumu.

2.2. Nodarbināto skaita samazināšanaIzpildot Ministru kabineta 2009.gada 14.jūnija sēdes protokollēmuma

(prot. Nr.41  38.§) "Priekšlikumi likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts budžetu 2009.gadam"" izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā" 12.punktā dotos uzdevumus, ir veikta nodarbināto skaita samazināšana ministriju centrālajos aparātos vidēji par 30 %. Šobrīd amata vietu skaits salīdzinājumā ar 2008.gada 1.jūliju ir samazināts par 29,41 %. Sākot ar 2010.g. 1.janvāri, kad atbilstoši ministriju pieņemtajiem lēmumiem būs īstenotas visas ministriju iecerētās reformas, nodarbināto skaita samazinājums centrālajos aparātos pārsniegs 30 %. Kopējais nodarbināto skaita samazinājums budžeta iestādēs salīdzinājumā ar 2008.gadu 2009.gada jūlijā bija 11,7 %.

document.doc

2

2.3. Atalgojuma samazināšana valsts tiešās pārvaldes iestādēsŠā gada 30.jūnijā valdība pieņēma grozījumus Ministru kabineta

2005.gada 20.decembra noteikumos Nr.995 "Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju", samazinot algu grupu augšējās robežas par 20 %. Līdz ar to ir veikts pirmais pasākums algu grupu intervāla samazināšanai, kas ir pamatnosacījums darba samaksas diferenču izlīdzināšanai starp tiešās pārvaldes iestādēm un nodrošina virzību uz "caurspīdīgāku" un taisnīgāku atalgojuma sistēmu. Salīdzinājumā ar 2008.gada vidējo rādītāju vidējā darba samaksa valsts budžeta iestādēs 2009.gada jūlijā ir samazinājusies no Ls 585 līdz Ls 517, jeb par 12 %. Kopējais valsts budžeta izdevumu samazinājums atlīdzībai salīdzinājumā ar 2008.gadu ir 296,7 miljoni latu.

Vienlaikus jāatzīmē, ka atalgojumu statistika valsts budžeta iestādēs var uzrādīt vidējās darba samaksas palielinājumu, kas ir saistīts ar nodarbināto skaita samazinājumu, jo, atlaižot darbiniekus, tiek izmaksāta kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu. Bez tam atlaisto darbinieku skaitā vairumā gadījumu ir darbinieki ar zemāku kvalifikāciju, rezultātā vidējais darba samaksas līmenis gan iestādē, gan noteiktā amatu saimē var paaugstināties.

2.4. Vienotas valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzības sistēmas izstrāde

Finanšu ministrija atbilstoši likuma "Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā" pārejas noteikumu 3.punktam ir izstrādājusi likumprojektu "Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu " (turpmāk – likumprojekts). Likumprojekts ir izsludināts 11.jūlija Valsts sekretāru sanāksmē. Šobrīd likumprojekts tiek precizēts atbilstoši institūciju izteiktajiem iebildumiem un priekšlikumiem. Likumprojektu plānots iesniegt Valsts kancelejā līdz 2009.gada 15.oktobrim.

Likumprojekts "Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu" izstrādāts, lai samazinātu dažādo atalgojuma sistēmu skaitu valsts sektorā un noteiktu vienotus principus darba samaksai, nodrošinot tās caurskatāmību un vienkāršošanu. Likums attiecas uz tiešās pārvaldes iestādēm, Ministru kabinetu, Valsts prezidenta kanceleju, Saeimu, Valsts kontroli, Centrālo zemes komisiju, Centrālo vēlēšanu komisiju, Tiesībsarga biroju, prokuratūru, tiesām, pastarpinātās pārvaldes iestādēm un atvasinātām publiskām personām (pašvaldībām un to izveidotām iestādēm, valsts augstskolām un to izveidotām iestādēm, zinātniskiem institūtiem un to izveidotām iestādēm, plānošanas reģioniem), publiskiem nodibinājumiem, Nacionālo radio un televīzijas padomi, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju. Likums attiecas arī uz valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību, privāto

document.doc

3

kapitālsabiedrību, kurās simt procentu kapitāla daļu vai balsstiesīgo akciju kopā pieder vairākām pašvaldībām vai valstij un pašvaldībai vai vairākām pašvaldībām, valdes un padomes locekļiem, ostu valdes locekļiem un ostu pārvaldniekiem.

Likumprojekts nosaka darba samaksas – mēnešalgas, piemaksu un prēmiju – izmaksāšanas nosacījumus, kā arī paredz vienotus kritērijus sociālo garantiju – pabalstu, kompensāciju un apdrošināšanas – nodrošināšanai.

2.5. Ministriju iekšējās struktūras optimizācijaVeicot ministriju centrālo aparātu optimizāciju, ir būtiski samazināts

vadītāju un vadītāju vietnieku skaits, veidojot lielākas struktūrvienības (labās prakses piemēri – Ekonomikas ministrija, Zemkopības ministrija). Tomēr atsevišķās ministrijās ir saglabājusies struktūras sadrumstalotība. Turpinot optimizācijas pasākumus, iespējams, ir jānosaka unificēta ministriju iekšējā struktūra, atgriežoties arī pie iepriekš noraidītās idejas par darbinieku skaita normēšanu.

2.6. Funkciju auditiLai nodrošinātu padziļinātu valsts pārvaldes funkciju izvērtēšanu, Valsts

kancelejā Ministru kabineta 2009.gada 27.janvāra instrukcijā Nr.3 "Kārtība, kādā plāno un veic valsts pārvaldes funkciju auditu un ievieš funkciju audita ieteikumus" noteiktajā kārtībā un atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajam plānam ir sagatavoti funkciju audita grupu ziņojumi šādās jomās: funkciju audits Valsts ieņēmumu dienestā un funkcionāli saistītās iestādēs,

ziņojums apstiprināts Funkciju audita komisijā un izskatīts Ministru kabineta sēdē;

funkciju audits Valsts arhīvu ģenerāldirekcijā un funkcionāli saistītās iestādēs, ziņojums apstiprināts Funkciju audita komisijā;

funkciju audits Valsts tiesu ekspertīžu birojā un funkcionāli saistītās iestādēs, ziņojums apstiprināts Funkciju audita komisijā;

funkciju audits valsts akciju sabiedrībā "Ceļu satiksmes drošības direkcija" un funkcionāli saistītās iestādēs", ziņojums apstiprināts Funkciju audita komisijā.

Ievērojot līdzšinējo pieredzi, Funkciju audita komisijā ir apstiprināti līdz 2009.gada 31.decembrim veicamie auditi, lai: izvērtētu valsts tiešās pārvaldes un, ja nepieciešams, arī pašvaldību iestāžu

īstenotās kontroles, uzraudzības, pārbaudes, sertifikācijas un akreditācijas funkcijas komersantu un izglītības iestāžu uzraudzības jomā, palielinot Latvijas ekonomikas salīdzinošo konkurētspēju un samazinot administratīvos šķēršļus un barjeras, kas traucē uzņēmējdarbības attīstību;

izvērtētu valsts pārvaldes iestāžu vestos reģistrus un uzturētās informācijas sistēmas, palielinot sistēmu sadarbspēju, lai atvieglotu informācijas apriti un samazinātu informācijas sistēmu uzturēšanas izdevumus;

document.doc

4

izvērtētu valsts pārvaldes institūcijās īstenotās atbalsta (administratīvās) funkcijas (personāla uzskaite, grāmatvedība, finanšu pārvalde, transporta pakalpojumi un cita saimnieciskā darbība), izvērtējot iespējamo centralizāciju un nodošanu privātajam sektoram jomās, kurās to pieļauj nacionālās drošības un valsts aizsardzības intereses, veicot valsts ekonomiskā izdevīguma aprēķinu.

2.7. Valsts funkciju inventarizācija un izvērtēšana 2010.gada valsts budžeta izstrādes ietvaros

Valsts kanceleja sadarbībā ar ministrijām ir veikusi visu šobrīd īstenoto valsts funkciju inventarizāciju (1005 funkcijas) un izveidojusi funkciju analīzes un novērtēšanas informācijas sistēmu. Šobrīd novērtējumu jau ir veikuši visi sociālie un valdības partneri, kā arī Finanšu ministrija.

Funkciju novērtēšanā šobrīd tiek iesaistīta arī sabiedrība. Valsts kancelejas mājaslapā ir atvērta tīmekļa vietne – valsts pārvaldes reformu dienasgrāmata "Piedalies reformā! Ieliec ministrijai atzīmi" (piedaliesreforma.blogspot.com), kurā ikviens iedzīvotājs var balsojuma veidā izteikt viedokli par to, kuras funkcijas valstij būtu vai nebūtu jāfinansē.

Iedzīvotāji funkciju novērtējumu var veikt pēc identiskiem aprakstiem, iepazīstoties ar funkcijas būtību, pakalpojuma saņēmējiem, cilvēku skaitu, kas nodarbināti funkcijas veikšanai, finansējuma apjomu, kā arī ministriju definētajiem riskiem – kas, viņuprāt, notiktu, ja funkciju samazinātu vai likvidētu pilnībā.

2.8. Administratīvā sloga mazināšana valsts pārvaldēValsts pārvaldes iestādes, apzinoties nepieciešamību samazināt

administratīvo slogu gan valsts pārvaldes ietvaros, gan attiecībā uz privātpersonām, ir veikušas izvērtējumu un īstenojušas virkni pasākumu, lai atvieglotu nosacījumus dažādu pakalpojumu sniegšanā.

Lai samazinātu administratīvo slogu komersantiem, ir veikti grozījumi vairākos normatīvajos aktos, piemēram, atvieglota atskaitīšanās kārtība par akcīzes nodokļa piemērošanu, samazināts iesniedzamo dokumentu apjoms dažādu atļauju un sertifikātu iegūšanai, tai skaitā Valsts ieņēmumu dienestam, vienas pieturas aģentūras principa piemērošana gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu iesniegšanai, vienkāršotas tehniskās prasības kases aparātu reģistrācijai. Lai veicinātu uzņēmējdarbību, tiek plānots ieviest jaunu komercsabiedrību kategoriju – mikrouzņēmumus, apstiprinot mikrouzņēmumu atbalsta programmu. Tāpat ir vienkāršota atskaitīšanās procedūra ES fondu apguves jomā.

Funkciju optimizācijas nolūkos ir notikusi vairāku valsts pārvaldes iestāžu veikto pārbaužu savienošana, piemēram, izglītības kvalitātes kontroles jomā, kā arī atteikšanās no nelietderīgām pārbaudēm, atsevišķas no tām veicot izlases kārtībā, balstoties uz aizdomu pamata, piemēram, pārbaudot svaigpiena aprites

document.doc

5

prasību ievērošanu. Vienlaikus būtiski ir samazināts kontroļu biežums, piemēram, Pārtikas un veterinārais dienests inspekciju skaitu ir samazinājis par 30 %. Valsts darba inspekcija, samazinot apsekojumu skaitu, secina, ka tas ļauj veikt pārbaudes kvalitatīvāk, vairāk uzmanības pievēršot ne tikai dokumentu pārbaudēm, bet arī praktiskajai situācijai uzņēmumos.

Valsts pārvaldes iestādes ir veikušas ne tikai attiecīgu normatīvo aktu grozīšanu, bet arī izmantojušas citas inovatīvas metodes administratīvā sloga mazināšanai – izstrādāts vienas pieturas aģentūru ieviešanas modelis pašvaldībās, veikti pasākumi informācijas aprites veicināšanai elektroniskā formā, piemēram, informācijas aprite valsts pārvaldes ietvaros, elektroniskā pieteikšanās platību maksājumiem, elektroniskā dzīvesvietas deklarēšana. Tāpat valsts pārvaldes ietvaros tiek strādāts pie dažādu datubāzu savietošanas un datu ticamības nodrošināšanas.

2.9. Atbalsta funkciju centralizācija, panākot līdzekļu ekonomijuVeicot ministriju padotības iestāžu sistēmas optimizāciju un samazinot

valsts aģentūru skaitu, tiek veikta atbalsta funkciju centralizācija augstākajās iestādēs vai dienestu centrālajās iestādēs.

Viens no atbalsta funkciju centralizācijas pozitīvajiem piemēriem ir iniciatīva Valsts zemes dienestā (VZD) – 2008.gada beigās četru mēnešu laikā no astoņām reģionālajām nodaļām centrālajā aparātā tika konsolidētas finanšu vadības un grāmatvedības, personāla vadības, IT un iepirkumu veikšanas funkcijas. Centralizācijas process ietvēra tādas darbības kā iestādes iekšējo normatīvu sakārtošana, personāla pārkārtošana, jauno funkciju un atbildību sadale. Kā liecina VZD pieredze, tūlītēji kvalitatīvie ieguvumi no atbalsta funkciju centralizācijas izpaužas kā vienkāršota iekšējā dokumentu aprite un vizēšana, vienkāršota budžeta izpildes uzraudzība, datu kvalitāte un klientu apkalpošanas uzlabošanās, operatīvi pieejama vienota informācija par darbiniekiem un klientiem, kā arī efektīva IT resursu izmantošana un apkalpošana. Šos ieguvumus papildina arī finansiāls ietaupījums – atbalsta funkciju veikšanā iesaistīto darbinieku skaits samazināts par 34 % (no 160 līdz 105), un, atlīdzības izdevumiem pieskaitot arī citas izmaksas, kopējā līdzekļu ekonomija ir apmēram 20 % no sākotnējām atbalsta funkciju izmaksām. Nākotnē sagaidāms, ka centralizācija nodrošinās arī samazinājumu iestādes slēgto iepirkumu līgumcenās, galvenokārt pateicoties lielākiem iegāžu apjomiem un mērķtiecīgākai iepirkumu plānošanai.

Šobrīd ir apkopota vispārējā informācija par atbalsta funkciju īstenošanai nepieciešamajiem finanšu un cilvēkresursiem no 132 tiešās pārvaldes iestādēm. Iestāžu aprēķini liecina, ka tādu atbalsta funkciju nodrošināšana kā personāla vadība, grāmatvedība un finanšu vadība, IT pakalpojumi, komunikācija un sabiedriskās attiecības, iepirkumi, transportlīdzekļu vadīšana, saimnieciskie pakalpojumi, lietvedība, iekšējais audits un kvalitātes vadība kopā izmaksā apmēram 55 miljonus latu gadā (ieskaitot izmaksas atlīdzībai, darba vietu uzturēšanai un citas izmaksas, kas saistās ar funkcijas nodrošināšanu un

document.doc

6

attīstību). Funkciju nodrošināšanā iesaistīti vairāk nekā 7500 darbinieku (apmēram 7350, mērot slodzēs), tas ir, apmēram 23 %–24 % no kopējiem cilvēkresursiem šajās iestādēs. Jāpiebilst, ka dati atspoguļo situāciju 2009.gada augusta beigās, un pašlaik gandrīz visos resoros notiek iestāžu optimizācijas procesi un (iespēju robežās) arī funkciju centralizācija, līdz ar to šīs tendences ir mainīgas.

3. Valsts pārvaldes optimizācijas galvenās problēmas

3.1. Apgrūtināts lēmumu pieņemšanas process, resoriska pieeja funkciju izvērtēšanai un padotības iestāžu optimizācijai

Bieži vien par valsts pārvaldes optimizācijas priekšlikumiem ir grūti panākt lēmumu pieņemšanu, jo katrā sektorā darbojas lobiji, interešu grupas un gandrīz katrai valsts institūcijai ir savi sadarbības partneri un klienti, kas aizstāv tās funkciju un pastāvēšanas nepieciešamību. Ja šobrīd ir samērā veiksmīgi veikta optimizācija vienas ministrijas padotības iestāžu sistēmā, tad daudz grūtāk ir panākt tādu iestāžu un funkciju pārskatīšanu, kurās iesaistītas vairākas ministrijas.

3. 2. Formālisms institucionālo pārmaiņu priekšlikumosSliktā prakse ir priekšlikumi par formālu iestāžu juridiskā statusa maiņu,

piemēram, no aģentūras uz valsts tiešās pārvaldes iestādi, nepanākot nekādu līdzekļu ietaupījumu vai citādus uzlabojumus.

3.3. Paralēlas plānošanas un atskaitīšanās iniciatīvas.Krīzes apstākļos institūcijām pastāv tendence ražot arvien jaunus krīzes

pārvarēšanas plānus, kas ne vienmēr ir racionāli pamatoti. Resursi tiek tērēti nevis nepieciešamo reformu ieviešanai, bet gan arvien jaunu papīru sacerēšanai un kompilācijai.

3.4. Apgrūtināts reformu procesa monitorings un analīze – informācijas salīdzināmība

Notiekot straujām izmaiņām pārvaldes struktūrā, informācija bieži vien kļūst nesalīdzināma pat dažu mēnešu ietvaros, jo mainās iestādes, budžeta programmas, amatpersonu amati un pienākumi.

3.5. Nepietiekama reformu procesa komunikācijaKrīzes komunikācijas vadībai ir tikusi pievērsta nepietiekama uzmanība.

Saspringtais lēmumu pieņemšanas un pārkārtojumu ieviešanas temps ir radījis tādu situāciju, ka lēmumi ir nepietiekami izskaidroti sabiedrībai, un tas rada papildu sociālo spriedzi, kā arī padziļina sabiedrības neuzticību publiskajām institūcijām.

document.doc

7

3.6. Nedisciplinētība valdības uzdevumu izpildē un reformu īstenošanā

Atsevišķos gadījumos iestāžu vadītāju rīcība attiecībā uz darba samaksas samazināšanas pasākumiem liecina par zemu pārvaldes kultūru un neizpratni par kopējo valsts ekonomisko situāciju, piemēram, pēc prēmiju izmaksu aizlieguma 2008.gada beigās atsevišķi vadītāji meklēja iespējas, kā apiet valdības lēmumu, izmaksājot prēmijas no citām budžeta pozīcijām vai veicot citus materiālās stimulēšanas pasākumus. Šādas rīcības gadījumi ir izmeklējami un atbilstoši sodāmi.

4. Turpmākā rīcība. Valsts pārvaldes attīstība vidējā termiņāEkonomiskās krīzes apstākļi nosaka saspringtus pārmaiņu ieviešanas

tempus, koncentrējoties uz īstermiņa pasākumiem un tūlītēji ieviešamām izmaiņām. Attīstības vadlīnijas ir noteiktas Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēs 2008.–2013.gadam LABĀKA PĀRVALDĪBA: PĀRVALDES KVALITĀTE UN EFEKTIVITĀTE (atbalstītas ar Ministru kabineta 2008.gada 3.jūnija rīkojumu Nr.305). Tomēr vienlaikus ir nepieciešams skaidrs nākotnes redzējums valsts pārvaldes attīstībai, kas sasniedzams vidējā termiņā, secīgi izejot visus reformu un pārkārtojumu posmus. Minētais valsts pārvaldes modelis ietver šādus galvenos uzstādījumus:

4.1. Institucionālā struktūra1) ministriju centrālo aparātu samazināšana, nosakot vienotus principus

struktūrvienībām un minimālajam darbinieku skaitam pa galvenajiem funkciju blokiem – politikas veidošana, atbalsts, juridiskā analīze, ieviešanas kontrole, iekšējais audits;

2)politikas veidošanas funkciju centralizācija un pakalpojumu sniegšanas funkciju decentralizācija reģionālajā un vietējā līmenī;

3) kompetentas centralizētas reformu vadības un koordinācijas funkcijas stiprināšana valdības centrā;

4) atkārtota padotības iestāžu, publisko aģentūru un valsts kapitālsabiedrību izvērtēšana, nosakot, ka pamatā vienai nozares politikai ir viena ieviešanas institūcija padotības institūciju līmenī. Izņēmumi ir īpaši pamatojami. Institūciju statuss (iestāde, aģentūra, kapitālsabiedrība) ir nosakāms pēc Ministru kabineta apstiprinātiem kritērijiem.

4.2. Valsts funkciju inventarizācija, samazināšana, optimizācija1) funkciju analīze. Ir pabeidzama 2010.gada budžeta veidošanas

ietvaros uzsāktā valsts funkciju izvērtēšana, rezultātā piedāvājot optimizētu funkciju gala sarakstu ar skaidru uzstādījumu par šādām funkciju kategorijām:

– saglabājamās valsts funkcijas;– samazinātā apjomā īstenojamās funkcijas;– privātajam sektoram deleģējamās valsts funkcijas;

document.doc

8

– pārtraucamās valsts funkcijas.Pēc funkciju inventarizācijas pabeigšanas ir koriģējams pārvaldes

institucionālais modelis, nosakot, kādā pārvaldes līmenī tiek nodrošināta konkrēto funkciju īstenošana, t.sk. pakalpojumu sniegšana;

2) atbalsta funkciju centralizācija. Ir jāturpina uzsāktais atbalsta funkciju centralizācijas process, izmantojot labo praksi un panākot plašākas optimizācijas iespējas, veidojot atbalsta funkciju servisa centrus, tai skaitā reģionos. Paralēli izvērtējama iespēja nodot atbalsta funkciju nodrošināšanu ārpakalpojumā;

3) pārvaldes procedūru vienkāršošana un e-pakalpojumu attīstība. Viens no svarīgākajiem izmaksu samazināšanas un funkciju optimizācijas instrumentiem ir IKT izmantošana pārvaldes procesu nodrošināšanā un pakalpojumu sniegšanā. Ir jāturpina pilnveidot elektroniskās dokumentu aprites sistēma, elektroniska informācijas apmaiņa starp iestādēm, IT sistēmu savietošana.

Vienlaikus ir veicama pārvaldes iekšējo procedūru vienkāršošana, samazinot plānošanas iniciatīvu skaitu un sniedzamo pārskatu slogu, veicot tālāku regulāri vācamās informācijas standartizāciju.

4.3. Valsts pārvaldes cilvēkresursu vadība1) valsts pārvaldē nodarbināto skaita samazināšana. Valsts sektora

izdevumu samazināšana ir viens no svarīgākajiem strukturālo reformu uzdevumiem, kas ir tieši saistīts ar valsts veicamo funkciju apjomu un valsts sektorā nodarbināto skaitu. Vidējā termiņā ir nepieciešams panākt starptautiski salīdzināmu līmeni attiecībā uz valsts pārvaldē (gan valsts tiešajā, gan pastarpinātajā) nodarbināto skaitu īpatsvaru no kopējā iedzīvotāju skaita.1

1 Rādītājs atspoguļo vispārējās valdības sektorā nodarbināto skaita attiecību pret kopējo iedzīvotāju skaitu vidēji gadā. Saskaņā ar Institucionālo sektoru klasifikāciju ar valsts sektorā nodarbināto skaitu tiek saprasti vispārējās valdības sektorā (S.13) nodarbinātie (darbinieku skaits ar darba laika uzskaiti pamatdarbā). Latvijā kārtība, kādā tiek noteikta vienību piederība konkrētam sektoram vai apakšsektoram, kā arī pati nacionālajām vajadzībām adaptētā klasifikācija ir noteikta ar Ministru kabineta 2005.gada 25.oktobra noteikumiem Nr.810 "Noteikumi par institucionālo sektoru klasifikāciju".

document.doc

9

Īpatsvars no iedzīvotāju skaita, % (vidēji gadā)

0,5

0,5

0,6

0,7

0,8

0,6

0,6 0,6 0,6 0,6

4,2

4,3 4,4 4,4 4,3

3,3 3,4 3,5 3,6

3,4

8,7 8,8 9

,1 9,3

9,1

0,0

1,0

2,0

3,0

4,0

5,0

6,0

7,0

8,0

9,0

10,0

2005 2006 2007 2008 2009

Valsts budžeta iestādes

Pašvaldību budžetaiestādes

Pašvaldību struktūrukontrolēti un finansētikomersanti

Valsts struktūru kontrolētiun finansēti komersanti

Vispārējās valdībassektors

2) valsts civildienesta attīstība – disciplīna, politiskā neitralitāte, kompetence. Neskatoties uz nepieciešamību būtiski samazināt valsts izdevumus un valsts pārvaldē nodarbināto skaitu, vienlaikus nav pieļaujama valsts pārvaldē strādājošo kompetences un profesionalitātes pazemināšanās. Valsts civildienests ir jāpaplašina, veidojot vienotus nodarbinātības nosacījumus pārvaldē strādājošajiem, vienkāršojot un modernizējot personālvadības procedūras. Vienlaikus ir būtiski jāpastiprina pārvaldē strādājošo disciplinētība un atbildība par normatīvajos aktos un valdības lēmumos noteikto uzdevumu izpildi, vēršoties pret katru gadījumu, kad tiek konstatēta valsts interesēm un valdības un pārvaldes uzdevumiem pretēja rīcība. Ir nostiprināma ierēdniecības politiskā neitralitāte, ieviešot profesionālas atlases un novērtēšanas procedūras vismaz iestāžu vadītāju līmenī un nodrošinot vienotu cilvēkresursu vadību.

Iesniedzējs:Ministru prezidents______________________ V.Dombrovskis

Vizē:Valsts kancelejas direktore __________________ G.Veismane

2009-09-110B.Pētersone 67082906Baiba.Petersone@mk.gov.lvK.Soms 67082988Kristaps.Soms@mk.gov.lv

document.doc

10