Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai Projekta Nr. 8.3.2.2/16/I/001

Individuāla pieeja katram skolēnam vispārējās izglītības iestādēs

Ieteikumi izglītojamo individuālo kompetenču atbalsta pasākumu plāna izstrādei

1.0.

Rīga, 2017

2

ANOTĀCIJA

Ieteikumi izglītojamo individuālo kompetenču atbalsta pasākumu plāna izstrādei ir Valsts izglītības satura centra izstrādāts metodiskais materiāls projekta “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” (Nr. 8.3.2.2./16/I/001) sadarbības partneriem.

Šī materiāla mērķis ir papildināt sadarbības partneru izpratni par ilgtspējīgas un mērķtiecīgas individuālās pieejas veidošanas iespējām vispārējās izglītības iestādēs, nodrošinot ilgtermiņā izglītības pakalpojuma daudzveidību un piemērotību izglītojamā vajadzībām un iespējām. Projekta ieviešanas rezultātā plānots nodrošināt, ka Latvijā 253 (2721) izglītības iestādēs ir attīstītas nepieciešamās kompetences (t.sk., nodrošinot pedagogu profesionālā pilnveidi), kas nepieciešama konkrētās pašvaldības vispārējās izglītības piedāvājuma atbilstībai mūsdienu izglītojamo vajadzībām. Ieteikumos ir apkopota informācija par pedagoģiskās intervences un pedagoģisko inovāciju attīstību izglītojamo sasniegumu veicināšanai, iekļaujošas izglītības pamatprincipi mūsdienu Latvijas izglītības iestādē, kā arī metodika izglītojamo individuālo kompetenču atbalsta pasākumu plāna izstrādei.

Ieteikumos ir ietverts informācijas kopums par iekļaujošas izglītības veidošanu sinerģijā ar pedagoģiskajām inovācijām, kas balstītas uz 2007.-2013.gadu plānošanas periodā izstrādātiem materiāliem un jaunas atziņas, kas gūtas 2014. – 2020.gadu plānošanas periodu īstenoto projektu ieviešanas gaitā.

Ieteikumi ir izmantojami vispārējās izglītības iestādes individuālās pieejas attīstībai izglītības speciālistiem.

Materiāls ir tapis ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu projekta ““Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” (Nr. 8.3.2.2./16/I/001) ietvaros. Par materiāla saturu atbild Valsts izglītības satura centrs.

1 Izglītības iestāžu skaits, kas plānots pēc projekta ieviešanas pārvērtēšanas 2018.gadā

3

Satura rādītājs I daļa “Ieteikumi individuālās pieejas veidošanā projekta ietvaros” ..................................................................5

INDIVIDUĀLĀS PIEEJAS ATTĪSTĪBA ..........................................................................................................6

JAUNU MĀCĪBU ORGANIZĀCIJAS FORMU IEVIEŠANA .............................................................................8

PRAKTISKI IETEIKUMI IZGLĪTOJAMO INDIVIDUĀLO KOMPETENČU ATBALSTA PASĀKUMU PLĀNA

IZSTRĀDEI ............................................................................................................................................ 13

Vispārīgā informācija .......................................................................................................................... 13

Esošās situācijas analīze .................................................................................................................... 16

Projekta atbalsta pasākumi un metodoloģija .......................................................................................... 18

Vispārējās izglītības iestādes un mērķa grupa ....................................................................................... 23

Budžets ............................................................................................................................................. 25

Apliecinājums ...................................................................................................................................... 27

Plānu izvērtēšanas kvalitātes un ieviešanas kritēriji................................................................................ 28

II daļa “Individuālas pieejas veidošanas vispārējie aspekti” ......................................................................... 29

IEKĻAUJOŠA IZGLĪTĪBA, IZGLĪTOJAMIE AR SPECIĀLĀM VAJADZĪBĀM UN RISINĀJUMI ATBALSTA

PASĀKUMU IETVAROS .......................................................................................................................... 30

Definīcijas un skaidrojumi .................................................................................................................... 30

Statistikas dati par iekļaujošu izglītību Latvijā ........................................................................................ 33

Biežāk sastopamie traucējumu veidi ..................................................................................................... 34

Atbalsta nodrošināšana izglītības iestādē ............................................................................................. 36

Speciālo vajadzību diagnostikas instrumenti ......................................................................................... 38

Mācību līdzekļi ................................................................................................................................... 39

INDIVIDUĀLĀ PIEEJA UN IZGLĪTOJAMO TALANTU ATTĪSTĪBA ................................................................ 42

4

“Ir 2081. gads, un visi beidzot ir vienlīdzīgi. Viņi nav vienlīdzīgi tikai Dieva un likuma priekšā, visādi

citādi viņi tādi ir. Neviens nav gudrāks par citiem. Neviens neizskatās labāk par pārējiem. Džordžam,

kura intelekts ir krietni virs vidējā, ausī ir mazs metāla uztvērējs. Ar likumu ir noteikts, ka viņam tas ir

jāvalkā visu laiku. Uztvērējs ir noregulēts uz valdības raidītāja viļņa. Apmēram pēc katrām 20

sekundēm raidītājs atskaņo īpašu troksni, lai atturētu tādus cilvēkus kā Džordžs izvairīties no

negodīgām priekšrocībām, ko viņiem sniedz labāk attīstītās smadzenes.”

K. Vonnegūts

5

I daļa “Ieteikumi individuālās pieejas veidošanā projekta ietvaros”

6

INDIVIDUĀLĀS PIEEJAS ATTĪSTĪBA

Individuāla pieeja izglītojamā kompetenču attīstībai ir nozīmīgs didaktiski psiholoģiski

pedagoģisks princips, kas nosaka, ka mācību un audzināšanas darbā jāievēro katra

izglītojamā individuālās īpatnības, intereses un vajadzības2.

Projekts “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” (Nr. 8.3.2.2./16/I/001) risina Latvijas

izglītības sistēmai būtiskas pārmaiņas laikā, kad notiek gan izglītības satura izmaiņas (kompetencēs

balstīta mācību satura izstrāde), gan skolu tīkla optimizācija un vienlaikus ir aktualizēts jautājums par

pedagoga lomu un vietu šajā sistēmā. Katrai no šīm pārmaiņām ir būtiska loma, lai vispārējo izglītību

padarītu katram izglītojamajam pieejamu.

Tomēr bez satura un infrastruktūras izmaiņām jāatzīst, ka izglītības pievienoto vērtību veido pašu skolu

gatavība pārmaiņām. Aizvien biežāk skolu kolektīvi norāda uz straujām izmaiņām izglītojamo spējās un

vajadzībās un skolas nespēju veikt krasas pārmaiņas, lai ikviens izglītojamais klasē spēj saņemt viņa

spējām un vajadzībām pielāgotu saturu. Tas nozīmē, ka pedagogam ne tikai jāspēj atrast tos

pedagoģiskos paņēmienus, kas piemēroti izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem, ar mācību

grūtībām, ar vispārējiem vai augstiem sasniegumiem mācību stundās – viņiem jāvada arī pārmaiņas,

kas nereti nozīmē neformālās (interešu) izglītības mācību organizācijas formas jau formālās izglītības

ieguves vidē. Šādu pieeju attīsta vairākas valstis Eiropā, kuru izglītojamie uzrāda OECD PISA

pētījumos augstākos rezultātus un projekts “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” ir

vērsts uz jaunu pedagoģisko risinājumu meklēšanu, lai skolās ieviestu alternatīvas mācību

organizācijas formas, kas papildina formālās izglītības ieguves mācības formas (mācību stundas),

pilnveidojot izglītības pakalpojumu un nostiprinot skolu kolektīvu gatavību risināt izglītojamo vajadzības

un paaugstinot viņu sasniegumus.

Individuālo pieeju veido vispārējās izglītības iestādes kolektīvs, nodrošinot, ka mācību procesā tiek

ievērotas dažādu izglītojamo spējas un vajadzības un mērķtiecīgi tiek kompensētas tās vajadzības,

kuras izglītojamajiem traucē sasniegt augstākus mācību rezultātus. Katrai skolai šāda pieeja ir citāda,

piemēram, skolās, kurās ir izglītojamie ar mācīšanās traucējumiem, tiek mērķtiecīgi palielināts papildu

individuālo nodarbību klāsts, vai izglītojamiem ar augstiem sasniegumiem – tematiskas nometnes

dabas zinībās, utt. Lai to nodrošinātu, ir nepieciešama ne tikai pedagoga piesaiste, bet arī mērķtiecīga

pašvaldības un skolu stratēģija par atbalsta pasākumiem, kas veido individuālo pieeju. Projekta

ietvaros skolas nodrošina šādu pasākumu eksperimentālu ieviešanu, tādējādi nodrošinot papildu

iespējas tām izglītojamo mērķa grupām skolā, kuras skola uzskata šobrīd par nelabvēlīgākā situācijā

esošām.

2 Logopēdijas terminu skaidrojošā vārdnīca. Lūse J., Miltiņa I., Tūbele S. Rīga: RaKa, 2012.

7

Individuālās pieejas pamatā ir iekļaujošas izglītības modelis, kur katrs izglītojamais jūtas kā pilnvērtīgs

mācību procesa dalībnieks. Tas nozīmē, ka viņi ne tikai tiecas pēc individuāliem sasniegumiem, bet

mācās strādāt grupās un sadarboties, un izglītojamie ar augstākiem sasniegumiem palīdz attīstīties

tiem izglītojamiem, kuru sasniegumi nav tik augsti. Tāpat nozīmīga daļa individuālās pieejas attīstībā ir

pedagoģiskā un atbalsta personāla esamība un sadarbība, kas agrīni var noteikt tās prasmes,

kompetences vai vajadzības, kuru kompensācijas rezultātā iespējams panākt izglītojamā ātrāku

attīstību. Agrīnajā mācību procesā (1. – 6.klase), kad izglītojamais tikai apgūst mācīšanās prasmes, ir

būtiski nodrošināt pedagoģiskās intervences pasākumus, jo bieži vien pedagogs ir pirmā persona, kas

šādu vajadzību esamību var diagnosticēt. Lai risinātu pedagogu gatavību pārmaiņām, projekta ietvaros

paredzēts nodrošināt ne tikai vispārēju mācību pieejamību pedagogiem skolas vidē, bet arī pedagogu

un atbalsta personāla mācības tādu diagnostikas un monitoringa rīku kā DIBELS Next, Vekslera

intelekta tests un latviešu valodas un matemātikas sasniegumu testa apguvē un ieviešanā skolās, kas

īsteno individuālās pieejas attīstību.

Paredzēts, ka projekta īstenošanas gaitā visā Latvijā vismaz 253 izglītības iestādes spēs attīstīt un

ieviest to darbībā ilgtspējīgu individuālās pieejas mācību procesu un nodrošinās uz izglītojamā

vajadzībām vērstu mācību organizāciju formu pieejamību pašās izglītības iestādēs.

8

JAUNU MĀCĪBU ORGANIZĀCIJAS FORMU IEVIEŠANA

Viens no svarīgākajiem jautājumiem ir mācīšanas un mācīšanās procesa veids. Viens un tas pats

jautājums, pasniegts vienā veidā, būs garlaicīgs, neefektīvs, bet citā veidā kļūs praktisks, aizraujošs, ar

emocionālu līdzpārdzīvojumu. Izglītības iestādei un pedagogam, domājot par jaunām mācību

organizācijas formām un pieejām, jāmeklē un jārealizē tādas, kas atbilst šodienas skolēnu attīstībai,

spējām, uztverei, arī vēlmēm.

Jaunās mācību organizācijas formas noteikti ir interaktīvas. Tas nozīmē, ka projektā ieplānotajos

mācību pasākumos ir jābūt apzinātai, mērķtiecīgai un aktīvai visu iesaistīto pušu mijiedarbībai,

piemēram, mācību procesā katra un visu skolēnu kopā aktīva līdzdarbošanās un savstarpēja

mijiedarbība un arī skolotāja mijiedarbība ar katru un visu skolēnu grupu kopā. Interaktīvā mācīšana ir

šodienas un nākotnes izglītības priekšnosacījums. Tas ir izaicinājums gan skolēniem, gan skolotājam –

mācīties prieks un gandarījums par izdarīto, nemitīga satura attīstība, lielas improvizācijas iespējas.

Skolotājam jābūt atvērtam, ieinteresētam un atbildīgam, viņam jāspēj radīt priekšnosacījumus ne tikai

interesantam mācīšanās procesam, bet arī jārosina mācību dalībnieki radošai pieejai, jāliek domāt,

analizēt iegūto informāciju, apjēgt to, salīdzināt ar savu personisko pieredzi un jāaicina to lietot praksē.

Interaktīvas mācīšanās mērķu ir daudz – veicināt domāšanas un vērtēšanas (it īpaši pašvērtēšanas)

iemaņu attīstību skolēnos, pilnveidot prasmi loģiski sakārtot savas domas, tās formulēt un argumentēt,

veicināt produktīvas sadarbības iemaņu attīstību, kas ietver: spēju uzklausīt un saprast citu cilvēku

viedokļus, attīstīt prasmi pašizglītoties, izkopt toleranci u.c.

Aktīvās mācības metodes ietver sevī: diskusiju, kooperatīvo mācīšanos, situāciju analīzi, lomu spēles,

komandu darbu, “mācīšanos darot”, projektu darbu u.c. mācību organizācijas formas.

Viena no šādām iespējām ir nodarbības individualizētam mācību atbalstam pēc mācību stundām.

Šādu nodarbību mērķis ir valsts izglītības standartos noteikto kompetenču papildinoša (padziļināta)

apguve skolēnu – interesentu grupām. Šādām grupām vajadzētu būt skaitliski nelielām, tām jābūt

mērķtiecīgi vadītām ar mācību satura apguvi saistītu tēmu padziļinātai izpētei, analīzei, iepazīšanai,

interpretācijai. Nodarbības pēc tematikas var būt ļoti dažādas - skolēnu vispārējās attīstības

veicinošas un vienlaikus uz kompetenču apguvi fokusētas mācību nodarbības. Nodarbības

individualizētam mācību atbalstam ir izglītības iestādes piedāvātas un skolēnu (skolēnu vecāku)

brīvprātīgi izvēlētas, apjoma ziņā ne garākas par 40 minūtēm. Šīs nodarbības netiek iekļautas obligāti

apmeklējamo mācību stundu kopumā, bet organizējamas skolotāja individuālā darba (konsultāciju) ar

skolēniem laikā, nodrošinot skolotāja un skolēna sadarbošanos mācību procesā iegūto zināšanu

nostiprināšanai, praktizēšanai, konkrētas mācību procesā apgūtas tēmas interesantai dziļākai izpētei,

padarot skolēnu brīvo laiku jēgpilnu, nodrošinot individualizētu, tematiski virzītu turpinājumu tam, kas

darīts mācību stundās.

Ir jāatceras, ka mācības ietver ne tikai akadēmisko procesu. Mācību rezultāti kļūst augstāki, ja bērniem

dod iespēju patstāvīgi pētīt, eksperimentēt konkrētajā mācību vielā. Praktiskās nodarbības jeb

praktiska darbošanās grupās un pasaules iepazīšana ar eksperimentu palīdzību ir labākais, ko varam

dot bērniem un jauniešiem no pirmās līdz divpadsmitajai klasei, neatkarīgi no viņu spējām, zināšanu

9

līmeņa. Tā ir iespēja aktīvi darboties, izzināt pasauli pašam, nevis pieņemt gatavu modeli. Tā ir iespēja

būt pasaules pētniekam, kurš pats atrod pasaules kopsakarības. Tādēļ praktiskās nodarbības ir

nozīmīgs rīks ne vien bērnu zināšanu līmeņa paaugstināšanai, bet arī emocionālās labsajūtas

veicināšanai skolā. Pedagogam jāveido tāda mācību vide un tādi uzdevumi, lai skolēniem rastos

iespēja piedzīvot dabas zinātnes praktiski - iepazīstot, pētot un veidojot savu pasaules skatījumu,

tādējādi bērnos attīstot zinātkāri. Praktiskām izzinošām nodarbībām ir liela nozīme arī bērnu

savstarpējo attiecību veidošanā. Visa kopīgā darbošanās, kur bērni sanāk kopā, komunicē un kopīgi

darbojas, veido viņu savstarpējās attiecības. Turklāt, ja darbošanās notiek ar konkrētu mērķi, tas palīdz

mācīties respektēt vienam otru, ievērot grupas noteikumus, attīsta empātiju. Darbojoties grupā, tiek

attīstītas dažādas prasmes, piemēram, valodas lietošana. Šāda veida nodarbībās bērniem ir iespēja

celt savu pašapziņu un, iespējams, ielūkoties savā nākotnes profesijā, iedvesmoties saistīt savu dzīvi

ar tik aizraujošām zinātnēm kā fizika, ķīmija, bioloģija.

Dalība diskusiju klubos ir lielisks veids, kā uzzināt vairāk par pasauli sev apkārt, iemācīties uzstāties

publikas priekšā, kā arī attīstīt kritisko domāšanu un spēju argumentēt. Regulārās nodarbībās notiek

gatavošanās diskusijām, turnīriem, apspriežot kādu aspektu konkrētā mācību priekšmetā vai aktuālāko

skolā, apkārtējā kopienā, valstī, arī pasaulē, pētot un mācoties izteikt viedokli par to, kas skolēnus

interesē, uztrauc. Šī ir iespēja parādīt skolēniem ceļu no pasīvas attieksmes pret notiekošo uz aktīvu

iesaistīšanos sabiedriskajos procesos, palīdzot attīstīt skolēnu spējas un uzlabot to nākotnes izredzes.

Nodarbības un to cikli ir jāizstrādā tā, lai, izmantojot alternatīvu pieeju, tiktu nodrošināts atbalsts

ikvienam dalībniekam konkrētu zināšanu apguvei atbilstoši viņa vispārējai attīstībai. Par konkrētām

tēmām, piemēram, veselīgs dzīvesveids, pirmās palīdzības sniegšanas prasmes, mediju lietotprasme,

cilvēkdrošības jautājumi, organizē nodarbību ciklus, katrā nodarbībā paredzot laiku gan konkrētās

tēmas teorētiskai informācijai, gan praktiskiem darbiem.

Aktuāls ir jautājums par interesentu grupas komplektēšanu. Nodarbībās ieteicams apvienot dažāda

vecuma bērnus, piemēram, vienlaicīgi kopā mācās bērni no pirmās līdz ceturtajai vai no piektās līdz

devītajai klasei. Šādi organizējot nodarbības, vienlaikus notiek vairāki procesi: pirmkārt, jaunākie bērni

mācās, vērojot vecākos, bet visi mācās, sekojot skolotājam. Otrkārt, veidojas pozitīvas, izpalīdzīgas

savstarpējās attiecības. Tiek radīta vide, kurās zinošākie (ne vienmēr vecākie) top par “skolotāju

palīgiem”. Tāda kārtība bērnam aktīvā veidā rada iespēju atkārtot reiz mācīto un reizē padziļina apgūtā

izpratni, jo vislabāk var saprast materiālu, to mācot citam. Šī mācību organizācijas forma bērnam ļauj

dziļāk apzināties savu varēšanu, raisot prieku par to, kas savukārt stimulē motivāciju. Diskusijas, kuras

rodas skolniekiem sadarbojoties savā starpā un ar skolotāju, veido gaisotni, kurā skolēni mācās ne

tikai no skolotāja, bet arī cits no cita.

Ļoti svarīgs faktors, organizējot nodarbības, ir laiks. Bērniem nereti vajag savu laika „rāmi”, it īpaši

nodarbību cikla sākumā, kad veidojas daudzi šķēršļi, kurus skolotājs var pat nepamanīt. Nereti,

sasniedzot pirmos pozitīvos rezultātus, skolēna darba temps pieaug pats no sevis.

Vēl viens būtisks faktors, kas ļauj skolotājam organizēt mērķtiecīgas nodarbības – skolēnu izvēle. Dot

iespēju skolēniem pēc iespējas vairāk izvēlēties pašam – nodarbību tematiku, mācību materiālu,

izpildes laiku, vietu, veidu un tml. Izdarot izvēli, skolēns uzņemas arī atbildību par veicamo uzdevumu.

10

Mācību vizītes ir mērķtiecīgi praktisko zināšanu ieguves pasākumi zinātnes parkos, zinātniskajos

institūtos, laboratorijās, uzņēmumos, u.c. iestādēs Baltijas valstu ietvaros, kas vērstas prioritāri uz

radošuma un tehniskās jaunrades kompetenču attīstību, kā arī izglītības, zinātnes un kultūras

pasākumu (piem., izstādes, teātra izrādes, tehnisko muzeju ekspozījumas, u.c.) apmeklējumi valsts

ietvaros, ja tie tiek īstenoti atbilstoši izvēlētai pedagoģiskai metodei.

Mācību vizītes organizēšanas mērķis – radīt interesi, motivāciju, paplašināt skolēna un bieži arī

skolotāja redzesloku. Vizīte ir saistīta ne tikai ar kādu konkrētu mācību priekšmetu, bet tā ir iespēja tos

integrēt, parādīt skolēniem vajadzību pēc daudzpusīgām zināšanām un prasmēm. Šādās vizītēs

skolēni ierauga stundās iegūto zināšanu un prasmju pielietojumu reālās dzīves situācijās, iepazīst

dabaszinātņu un matemātikas nozares, šo nozaru nepieciešamību cilvēkiem būtisku problēmu

risināšanā. Šī darba forma ļauj pedagogam mainīt ierasto mācību vidi, palīdzēt skolēniem izprast

parādības un procesus, ko klasē nevar novērot. Skolēniem tā ir iespēja darboties, lai izpētītu un

izzinātu, lai novērotu un veiktu secinājumus, lai atklātu un saprastu, kā arī eksperimentētu.

Individuālās pedagoga un pedagoga palīga konsultācijas tiek organizētas mācību sasniegumu

paaugstināšanai atbilstoši izglītojamo vajadzībām un ņemot vērā skolēnu individuālās īpatnības.

Konsultācijās pedagogi nodrošina individuālu pieeju ikvienam izglītojamam. Individuālās konsultācijas

ir atbalsta nodrošinājums mācību darba diferenciācijai, tādējādi tiek veicināta gan talantīgo skolēnu

izaugsme, gan sniegta palīdzība skolēniem, kuriem ir mācīšanās grūtības vai kuri ilgstoši nav

apmeklējuši skolu.

Tematiskās nometnes

Organizējot tematiskās nometnes, izglītojamiem tiek dota iespēja:

- gūt jaunas zināšanas un prasmes, pieredzi;

- pilnveidot konkrētās mācību jomas zināšanas neformālā vidē,

- pilnveidot sevi fiziski un emocionāli,

- gūt prieku un lieliskus piedzīvojumus,

- iepazīties ar jauniem draugiem.

Nometnes organizēšanā lieliski noder projektu darbs un dažādas spēles.

Projekta darbs skolā nav svešs, bet šīs formas pielietojums var būt daudz plašāks un arī dziļāks.

Projekta darba rezultātā skolēni apgūst jaunas darba iemaņas; jaunas zināšanas, pilnveido dažāda

veida prasmes - izteikt savu viedokli, respektē citādas domas un uzskatus; izvērtēt savu un citu darbu,

aizstāvēt savu viedokli, orientēties informācijas avotos, analizēt un strukturēt tos, pieņemt lēmumu,

uzņemties atbildību, u.c. Strādājot pie projektiem, tiek attīstīta skolēnu mācīšanās kompetence, šī

darba forma ļauj padziļināt un nostiprināt skolēnu zināšanas viņus interesējošā jomā, attīstīt viņu radošā

darba spējas. Savukārt skolotājiem projektu darbs ļauj izmantot integrētu mācību saturu, iekļaut vairāk

praktisku darbību, panākt , ka skolēni kļūst patstāvīgāki, mācās darot, kā arī skolēni paši izvēlas

informāciju, paši plāno darba etapus, paši sadala pienākumus un uzņemas atbildību.

Spēle – tā ir brīvprātīga, neuzspiesta darbība, kas notiek atbilstoši brīvi izvēlētiem, bet obligāti

nepieciešamiem noteikumiem. Tā ir iespēja realizēt neparastas ieceres, iejusties dažādās situācijās,

veikt praktiskas darbības. Viens no spēles pamatelementiem ir sadarbība, bez kuras nevar nonākt līdz

izvirzītajam mērķim. Būtiski, ka šai mācību organizācijas formai piemīt arī atpūtas elements, kas padara

šo darbības veidu skolēniem par īpaši tīkamu. Spēles kā formas nozīme mācību procesā ir liela. To

11

izmantojot, pieaug skolēnu aktivitāte, skolēniem par stundu, kurā ir spēles elementi, ir lielāka interese.

Palielinās arī interese par mācību priekšmetu. Skolotājam ar spēli ir vieglāk nostiprināt, vispārināt un

integrēt mācību vielu. Pilnveidojas skolēnu saskarsmes un sadarbības prasmes. Mainās skolotāja un

skolēnu savstarpējās attiecības, kas pamatojas uz uzticēšanos, izpratni, drošības izjūtu

Lomu spēles palīdz skolēniem „nonākt” reālās dzīves situācijās, meklēt risinājumus aktuālām

problēmām.

Festivāli ir organizēti noteiktas jomas sasniegumu svētki. Visbiežāk tie ir mūzikas, dejas, mākslas, kultūras festivāli, bet var rīkot, piemēram, arī zināšanu, sarunu festivālus. Svarīgs ir festivāla saturs, mērķis. Šādā pasākumā var izmantot ļoti dažādas darba formas: konkursus, lekcijas, treniņus, darbnīcas, meistarklases, koncertus. Svarīgi, lai festivāla saturs un darba formas neatstāj vienaldzīgus tā dalībniekus, lai tie patiešām būtu svētki un sevis pilnveidošana vienlaicīgi. Mērķtiecīgs un skolēnus motivējošs ārpusstundu pasākumu veids ir konkursi. Šāda darba forma ļauj pilnveidot visdažādākās skolēnu prasmes, arī zināšanas un kompetences. Konkurss ietver sevī sacensību elementus, kurus izmantojot, var būtiski pieaugt bērnu un jauniešu ieinteresētība. Konkursus var rīkot dažādos veidos:

individuālie, komandu, klašu, skolu;

klātienes, neklātienes, tiešsaistes;

praktiski, radoši, kombinēti un tml. Svarīgi ir precīzi norādīt plānotā konkursa mērķus un uzdevumus. Piemēram: veicināt skolēnu interesi par dabaszinātnēm, pilnveidot skolēnu pētnieciskās prasmes, attīstīt radošo domāšanu, pilnveidot prasmi strādāt komandā, veicināt skolēnu pašiniciatīvu, pašapziņu u.c. Veidojot konkursa nolikumu, jānorāda mērķauditorija, konkursa norise, arī vērtēšanas un apbalvošanas kārtība.

Izstāde ir publiski rīkota prezentācija un konkrētu priekšmetu, darbu izrādīšana, tās var būt par konkrētu jomu vai saturiski ļoti plašas. Visbiežāk notiek mākslas izstādes, bet skolēniem mērķtiecīgas būtu arī izglītojošās izstādes. Piedaloties izstādē, bērns ne tikai gūst gandarījumu, bet pilnveido savu pašvērtējumu. Šī darba forma ļauj skolas darba procesā iesaistīt vecākus, apkārtējo sabiedrību. Radošās darbnīcās var attīstīt bērnu un jauniešu spējas un talantus; nodrošināt iespējas realizēt radošu pašizpausmi, attīstīt individualitāti, tā ir lieliska iespēja skolēnam lietderīgi pavadīt brīvo laiku. Darbnīcu programmu pamatā ir interesantas idejas un aktivitātes, kuras organizē vadītājs ar atbilstošajām praktiskajām prasmēm, kā arī ar augstām komunikācijas spējām. Darbnīcas vadītājs, piemēram, var būt kādas radošās profesijas pārstāvis, ar kuru kopā veido gleznu, mākslas darbu, mūziku, recepti, filmu, foto, ritmu u.c. Radošās darbnīcas iespējams organizēt gan tematiskās un mākslas vidi rosinošās vietās, gan pilnīgi pretēji – jebkurās telpās, un ārpus tām. Skolēniem parasti nav nepieciešamas specifiskas dalībnieku prasmes vai zināšanas, tās tiek veidotas darbnīcas laikā. Aktivitātes mērķis ir iesaistīt visus pasākuma dalībniekus kopīgā, pozitīvām emocijām piepildītā procesā. Bieži darbnīcas dod ne tikai individuālos, bet arī kolektīvos ieguvumus:

kopīgi veidojot kādu mākslas darbu, dalībnieki ciešāk iepazīst viens otru, uzlabojot savstarpējo komunikāciju,

dalībnieki tiek rosināti padomāt par sevi, saviem biedriem, kā arī par savām un komandas vērtībām. Veiksmīga rezultāta sasniegšanai, skolēniem ir jāprot savstarpēji ieklausīties, izprast otra idejas un domas, un, apkopojot tās, nonākt pie kopīga gala rezultāta.

Tehniskās dienas ir izglītojošs un atraktīvs pasākums bērniem un jauniešiem, lai gudri izklaidētos, veidotu komandas garu, attīstītu sacensību prieku un kopumā veicinātu interesi par tehniskajām

12

jomām, kas mūsdienās viennozīmīgi ir perspektīvas - automodelisms, kuģu modelisms, raķešu modelisms, elektronika, datorapmācība un programmēšana, foto un video, multiplikācija u.c Inovatīvas interešu izglītības programmas Interešu izglītība ir skolēna individuālo izglītības vajadzību un vēlmju īstenošana neatkarīgi no vecuma un iepriekš iegūtās izglītības, kā arī saturīga brīvā laika ārpus formālās izglītības pavadīšanas iespēja, kuras laikā katrs pilnveido savas intereses - mācās dejot, dziedāt, spēlēt kādu mūzikas instrumentu, gleznot, nodarbojas ar sportu, vides pētniecību, tehnisko jaunradi vai ko citu, tā attīstot savus talantus, vai arī tieši otrādi - atklājot savus talantus. Programmas darba organizācijas formas var būt dažādas:

- nodarbība, kas sastāv no teorētiskās un praktiskās daļas; - pārgājiens, pieredzes apmaiņas ; - konkurss, sacensības, skate; - koncerts, izstāde u.c.

Interešu izglītībai ir būtiska nozīme izaugsmē un sevis pilnveidošanā, tā ir jaunrades uzturēšana sevī, komunikācija un pilnvērtīgas attiecības sabiedrībā. Tā ir unikāla iespēja, reizēm pat bez maksas vai nelielu samaksu, katram skolēnam ārpus obligātā mācību procesa pilnveidoties dažādās jomās. Projekta ietvaros tiek definēts, ka inovatīvas interešu izglītības programmas ir tāds piedāvājums, kas iepriekš skolēniem šajā pašvaldībā nav bijis pieejams, tādējādi stiprinot arī pedagoģisko jaunradi un iestrādes interešu izglītības jomā.

13

PRAKTISKI IETEIKUMI IZGLĪTOJAMO INDIVIDUĀLO KOMPETENČU

ATBALSTA PASĀKUMU PLĀNA IZSTRĀDEI

Izglītojamo individuālo kompetenču atbalsta pasākumu plāna (turpmāk – plāns) ir sadarbības partnera izstrādāts dokuments, kas atspoguļo esošās situācijas izvērtējumu un piedāvātos risinājumus individuālās pieejas attīstībai partneru teritorijā esošajās vispārējās izglītības iestādēs.

Vispārīgā informācija

Vispārīgās informācijas datu ievade ļauj nodrošināt pamatinformāciju par sadarbības partneri, lai izvērtētu partnera iesniegtā plāna atbilstību normatīvajiem aktiem3, kas regulē partnera plāna atbilstību.

Vispārējās informācijas ievadē partneris sadaļā “Pašvaldība” izvēlas savas pašvaldības nosaukumu un sadaļā “Ieviešanas periods” attiecīgo plāna ieviešanas periodu (2017.gadā – norādot piedāvāto izvēlni “2017-2018”).

Sadaļā “Vispārējās izglītības iestādes” partneris sniedz informāciju par tā teritorijā esošajām vispārējās izglītības iestādēm, kuras reģistrētas un darbojas plāna iesniegšanas brīdī (2016./2017.mācību gads).

3 30.08.2016. MK noteikumi Nr. 589 “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.3.2. specifiskā

atbalsta mērķa "Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču

attīstībai" 8.3.2.2. pasākuma "Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai" īstenošanas

noteikumi”

14

“Kopējais vispārējās izglītības iestāžu skaits pašvaldībā” – norādot visas pašvaldībā esošās vispārējās izglītības iestādes, t.sk., privātās izglītības iestādes.

“tai skaitā vispārējās izglītības iestādes, kurās īsteno speciālās izglītības programmas” – norādot vispārējās izglītības iestāžu skaitu, kurās tiek īstenotas speciālās izglītības programmas.

“tai skaitā vispārējās izglītības iestādes, kurās ir izglītojamie ar mācību grūtībām” – norādot vispārējās izglītības iestāžu skaitu, kurās ir izglītojamie ar mācību grūtībām. Par mācību grūtībām projekta ietvaros tiek uzskatīts nepietiekams izglītojamā mācību sasniegumu vērtējums (aprakstošajā vērtēšanas sistēmā „vēl jāmācās”, ballu sistēmā - mazāk par 4 ballēm) un apstāklis, ka izglītojamam nav diagnosticēti mācīšanās traucējumi kā speciālās vajadzības.

“APP ieviešanā iesaistītās vispārējās izglītības iestādes” – vispārējās izglītības iestāžu skaits, kas tiks iesaistītas projektā paredzēto atbalsta pasākumu ieviešanā un nodrošināšanā. Plāna ieviešanā pašvaldības iesaista vispārējās izglītības iestādes šādā kārtībā:

- Pašvaldības, kurās ir tikai viena vispārējās izglītības iestāde – iesaista 1 vispārējās izglītības iestādi;

- Pašvaldības, kurās ir divas vai vairāk vispārējās izglītības iestādes – iesaista vismaz 2 vispārējās izglītības iestādes;

- Republikas nozīmes pilsētās plānā ieviešanā tiek iesaistītas vismaz 7 vispārējās izglītības iestādes vai visas, ja to skaits ir 7 vai mazāk;

- Rīgas pilsētā plāna ieviešanā tiek iesaistītas vismaz 15 vispārējās izglītības iestādes.

“tai skaitā vispārējās izglītības iestādes, kurās īsteno speciālās izglītības programmas” – norādīts tiek plāna ieviešanā iesaistīto vispārējās izglītības iestāžu skaits, kurās tiek īstenotas speciālās

15

izglītības programmas. Izglītības iestādes, kas īsteno šādas programmas, ir prioritāri iesaistāmas plāna ieviešanā, vienlaikus vērtējot arī objektīvus apstākļus un nepieciešamību ir pieļaujama arī izglītības iestāžu iesaiste, pat ja tās neīsteno speciālās izglītības programmas.

“tai skaitā vispārējās izglītības iestādes, kurās ir izglītojamie ar mācību grūtībām” – norādīts tiek plāna ieviešanā iesaistīto vispārējās izglītības iestāžu skaits, kurās ir izglītojamie ar mācību grūtībām. Izglītības iestādes, kurās ir šāda izglītojamo mērķa grupa, ir prioritāri iesaistāmas plāna ieviešanā, vienlaikus vērtējot arī objektīvus apstākļus un nepieciešamību ir pieļaujama arī izglītības iestāžu iesaiste, pat ja tajās nav šādas izglītojamo mērķa grupas.

Sadaļa “Finansējums” ir ierobežotas pieejas lauki, kuros dati tiek atspoguļoti automātiski.

“Maksimālais pieejamais finansējums” – lauks aizpildās automātiski, ievadot pašvaldības nosaukumu lapas 1.rindā. Finansējums atspoguļo visu maksimāli pašvaldībai pieejamo finansējumu plāna īstenošanas 1.kārtai, ietverot atlīdzības, pakalpojumus un piegādes, transporta izmaksas un netiešās izmaksas (ja attiecināms). Finansējums aprēķināts proporcionāli pašvaldības vispārējās izglītības iestādes reģistrētajam izglītojamo skaitam (1.-9.klasē) 2016./2017.gada 1.septembrī pret valstī kopējo šīs mērķa grupas skaitu.

“Pieteiktais finansējums” – lauks aizpildās automātiski pēc plāna sadaļas “Budžets” aizpildīšanas, pārnesot kopējo plānoto budžeta kopsummu uz šo lauku. “Pieteiktais finansējums” lauka vērtība nedrīkst pārsniegt lauka “Maksimālais pieejamais finansējums” vērtību.

Sadaļā “Kontaktpersona” tiek norādīta pašvaldības deleģētā pārstāvja plāna ieviešanas jautājumos kontaktinformācija.

16

Esošās situācijas analīze

Sadaļas “Esošās situācijas analīze” mērķis ir identificēt sadarbības partnera esošos sasniegumus individuālās pieejas veidošanā vispārējās izglītības iestādēs un noteikt tos apstākļus, kas šobrīd kavē pilnvērtīgu individuālās pieejas nodrošināšanu izglītības iestādēs. Esošās situācijas analīzes veikšanai izmantojami pēdējo trīs noslēgto mācību gadu dati. Esošās situācijas izvērtēšanai ir sagatavoti jautājumi, kas sniedz iespēju noteikt gan sadarbības partnera vispārējās izglītības piedāvājuma stiprās, gan vājās puses:

Jautājumi Skaidrojumi

Kādi pasākumi (rīcības) ir īstenoti pašvaldībā izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai pēdējo trīs mācību gadu laikā? Kādiem pasākumiem resursi nav bijuši pietiekami individuālās pieejas veidošanas jomā?

Pašvaldības esošā vispārējās izglītības piedāvājuma analīze – kādi pasākumi tiek īstenoti, lai nodrošinātu izglītības pieejamību atbilstoši izglītojamā vajadzībām, pašvaldības piedāvājuma stiprās un vājās puses.

Informācija par izglītojamo sekmēm (mācību vērtējumu), sekmju dinamiku pēdējo 3 gadu laikā

Pieļaujama gan mācību sekmju vērtēšana, izmantojot centralizēto eksāmenu rezultātu dinamikā, gan – iespēju robežās gada mācību vērtējumu ietvaros. Galvenie secinājumi, kas būtiski, lai izstrādātu plānu atbilstoši problēmām:

- Sekmības dinamika (pozitīva / negatīva); - Sekmība salīdzinājumā pa mācību

priekšmetu grupām (dabaszinības / humanitārās zinātnes / sociālās zinātnes);

- Nepietiekams vērtējums (izglītojamo ar mācību grūtībām noteikšanai kopējā izglītojamo mērķa grupā);

- Citi secinājumi.

Informācija par izglītojamo ar mācīšanās traucējumiem un izglītojamo ar mācību grūtībām (procentuālais apmērs no izglītojamo kopskaita vispārējās izglītības iestādēs pašvaldībā)

Analizējams gan kopējais izglītojamo ar mācīšanās traucējumiem skaits pret kopējo izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaitu, mērķa grupas skaitliskais lielums dažādos vecumposmos, mērķa grupas ar mācību grūtībām skaitliskais lielums pret kopējo izglītojamo skaitu u.c.

Informācija par izglītojamiem ar speciālām vajadzībām un viņiem pieejamiem atbalsta pasākumiem vispārējās izglītības iestādēs un pašvaldībā, ja iespējams, informāciju norādot speciālo vajadzību griezumā

Analizējami esošie atbalsta pasākumi izglītojamiem ar speciālām vajadzībām un trūkstošie resursi, lai pilnvērtīgi nodrošinātu atbalsta personāla pieejamību mērķa grupai. Pieejamie rīki, materiāltehniskā bāze (piemēram, asistīvās tehnoloģijas). Var sniegt vispārēju skaidrojumu, kādi ir vispārējās izglītības iestādes jau nodrošinātie atbalsta pasākumi izglītības vidē atbilstoši individuālajiem plāniem.

Informācija par izglītojamo dalību valsts un Analizējams kopējais interešu izglītības

17

pašvaldību finansētās interešu izglītības programmās izglītības iestādēs (kvalitāte, salīdzinājums pa jomām - STEM un vide, valodas, kultūrizglītība un radošās industrijas, multidisciplinārā joma, sports, u.c. skaitliskā un procentuālā izteiksmē), cik kopumā iesaistīti, cik nav iesaistīti nevienā programmā

piedāvājums (programmas, norises vietas, pieejamība izglītojamajiem). Pēdējo trīs gadu statistikas dinamika interešu izglītības pasākumu apmeklējumā (tendences atbilstoši dalījumam pa jomām, prioritārās programmas analizējot pa vecumposmiem). Norādāms, cik liels ir izglītojamo skaits, kas nav iesaistīts interešu izglītībā un kas ir galvenie cēloņi šai neiesaistei.

Pamatojumu, kāpēc tieši izvēlētās vispārējās izglītības iestādes tiks iesaistītas projektā.

Vispārējs skaidrojums par pašvaldības apsvērumiem iesaistīt plāna ieviešanā konkrētās vispārējās izglītības iestādes.

Esošās situācijas izvērtēšana ir priekšnoteikums plānā izstrādājamo un ieviešamo atbalsta pasākumu saturiskai izstrādei, jo tas ļauj veidot piedāvājumu konkrētām izglītojamo mērķa grupām un konkrētās jomās. Pēc esošās situācijas izvērtēšanas, sadarbības partneris norāda galvenās identificētās problēmas (skat., zemāk tabulā, sadarbības partneris modificē tabulu atbilstoši vajadzībām) un apraksta, kādus risinājumus plānots ieviest, lai būtiski mainītu konkrētu izglītojamo mērķa grupas stāvokli vai izglītības iestādes kopējo kompetenci (personāla profesionālā pilnveide, personāla pieejamība).

18

Projekta atbalsta pasākumi un metodoloģija

Plāna sadaļa “Projekta atbalsta pasākumi un metodoloģija” ir paredzēta, lai detalizēti norādītu plāna ieviešanas gaitā īstenojamos pasākumus. Pasākumi tiek norādīti divās grupās – “Mācību saturs” un “Ārpusstundu pasākumi”.

Pasākumu grupa “Mācību saturs” ietver tos pasākumus, kas ir tieši saistīti ar vispārējās izglītības iestādē apgūstamo formālās izglītības saturu. Pasākumu grupa “Ārpusstundu pasākumi” ir neformālās izglītības piedāvājums, kas papildina formālās izglītības iespējas, mērķtiecīgi veicinot izglītojamo sasniegumu attīstību. Abu pasākumu grupās papildu var ietvert nepieciešamā atbalsta personāla plānojumu (psihologs, logopēds, surdotulks, pedagoga palīgs), lai nodrošinātu izglītojamo ar mācīšanās traucējumiem iesaisti plānotajos pasākumos.

1. Pasākumu definēšana un metodoloģijas apraksts

Pasākuma nosaukums ir īss veicamās darbības apraksts, kas ļauj identificēt pasākuma būtību. Tabulā ir sniegts paraugs pasākuma identificēšanai.

ĀR

PU

SSTUN

DU

DA

RB

S

19

Lai sniegtu metodoloģijas aprakstu, nepieciešams noteikt pasākuma ieviešanas formu un mērķi, piemēram, 5 dienu tematiskā nometne izglītojamiem ar augstiem sasniegumiem ķīmijā, lai nodrošinātu viņu sagatavošanos valsts olimpiādēs pasākumiem. Pasākumu formas ir definētas, taču netiek izslēgta arī saturiski citu pasākumu iekļaušana plāna ietvaros, vienlaikus nodrošinot, ka tie nepārklājas ar citiem valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības līdzfinansētiem pasākumiem.

2. Joma

Šajā sadaļā sadarbības partneris norāda konkrētu jomu, kurai atbilst pasākuma būtība, izvēloties vienu no piecām (tabulā pieejama izvēlne) atbalsta jomām: STEM un vides joma; valodu joma; kultūrizglītības un radošanās industrijas joma; multidisciplinārā joma; sporta (t.sk., veselīga dzīvesveida) joma.

STEM un vides joma ietver pasākumus, kas vērsti zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas, tai skaitā tehniskās jaunrades, kā arī vides izglītības piedāvājuma attīstībai un pilnveidei. Šī ir plāna prioritārā joma, jo saskaņā ar OECD PISA pētījumu rezultātiem un datiem par izglītojamo interešu izglītības piedāvājumu kopumā valstī, šajā jomā ir ļoti ierobežots piedāvājums, ko pamatā veidā tehniskās jaunrades interešu izglītības programmas. Pēdējos gados novērotā zemā sekmība šajās zinātnēs pierāda, ka ir nepieciešams risināt problēmas ar formālās izglītības satura apguves zemo sekmību. Šīs jomas ietvaros par atbalstāmiem pasākumiem var būt gan robotikas pulciņu izveide, gan zinātņu (t.sk., vides) tematisko nometņu ieviešana, gan padziļinātas nodarbības pēc mācību stundām eksperimentu vai novērojumu formā. Kopumā plānā vismaz 40% no pasākumiem (rēķinot no kopējām sadarbības partnera attiecināmajā izmaksām) jābūt paredzētām šajā jomā.

Valodas jomas pasākumi ietver divas pasākuma grupas – svešvalodu apguvi un valsts valodas apguvi cittautiešiem. Plāna pasākumi nevar pārklāties ar esošo izglītības iestādes piedāvājumu, taču var risināt gan reemigrantu, gan imigrantu izglītojamo vajadzību mērķtiecīgu apmierināšanu, gan arī izglītojamo specifisku valodu prasmju attīstību (piemēram, nodarbību cikls kvalitatīvai zinātniski pētnieciskā darba izstrādei svešvalodā).

Kultūrizglītības un radošās industrijas jomas ietver visus pasākumus, kas saistīti ar deju, mākslu, mūziku, u.c. radošajām darbībām. Ņemot vērā, ka šajā jomā ir visplašākais piedāvājums interešu izglītībā, pasākumi šajā jomā nevar pārsniegt 25% no visiem plānotajiem pasākumiem (no kopējām attiecināmām izmaksām).

Multidisciplinārā joma ietver visus pasākumus, kuros ir integrēts jeb starpjomu saturs, piemēram, sporta un tautas deju konkursa organizēšana, teātra izrādes apmeklējums latviešu valodas apguves nodarbību ietvaros cittautiešiem.

20

Sporta (tai skaitā veselīga dzīvesveida) joma ietver tādus pasākumus, kam nav šobrīd alternatīva finansējuma valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības līdzfinansētu pasākumu formā. Piemēram, šādi pasākumi varētu būt pārkūra nodarbības, pirmās palīdzības un drošas skolu gaitas uzsākšanas nodarbības pirmklasniekiem, u.c.

3. Plānotie rezultāti

Plānoto rezultātu ietvaros tiek norādīti sasniedzamie kvantitatīvie rādītāji un kvalitatīvie rādītāji.

Kvantitatīvais rādītājs ir izglītojamo skaits, kas piedalās konkrētajā pasākumā. Kopumā plānu ieviešanas rezultātā ir sagaidāms, ka plāna ietvaros ieviestajos pasākumos piedalīsies aptuveni 35 – 40% no visiem pašvaldības vispārējās izglītības iestādēs izglītojamiem.

Kvalitatīvie rādītāji raksturo tās izmaiņas, ko radīs pasākuma ieviešana vispārējās izglītības vai pašvaldības mērogā izglītojamo sasniegumu jomā.

4. Individuālās pieejas attīstība

Šajā laukā sadarbības partneris norāda, kā pasākums iekļaujas kopējā individuālās pieejas attīstībā un kāpēc tas ir nozīmīgs, lai attīstītu šo individuālo pieeju vispārējās izglītības iestādē. Pamatojums sasaista problēmu, risinājumu un pasākuma plānoto ietekmi uz izglītojamo sasniegumiem ilgtermiņā.

5. Budžets

21

Laukā “Budžets” tiek norādītas konkrētās budžeta pozīcijas (piemēram, 1.1.1.) no sadaļas “Budžets”, lai ļautu novērtēt pasākuma satura un finanšu sasaisti.

Pēc pasākumu identificēšanas un detalizēta apraksta, sadarbības partneris identificē tās jomas, kurās konkrētajām plāna ieviešanā iesaistītajām izglītības iestādēs nepieciešama pedagogu profesionālā pilnveide. Dati tiek apkopoti tabulā, norādot gan dalībnieku skaitu, gan pamatojumu, kāpēc skolas kolektīvam tieši šīs mācības ir būtiskas.

Ņemot vērā, ka mācības tiks organizētas visam skolas kolektīvam skolas vidē (katrā modulī paredzot 6 – 8 stundu mācības), tiek plānots, ka sadarbības partneris identificēs 3 – 5 būtiskākās kompetences, kuru apguve ļautu skolas kolektīvam attīstīt kopējās prasmes individuālās pieejas veidošanā.

Sadaļas noslēgumā sadarbības partneris sniedz skaidrojumu šādos jautājumos:

22

Šajā sadaļā sadarbības partneris apraksta, kuri stratēģiskie partneri tiks piesaistīti vispārējās izglītības iestādes individuālās pieejas attīstībai, piemēram, publisko iepirkumu formā.

Stratēģiskie partneri plāna izpratnē ir tās juridiskās personas, kurām piemīt tādi resursi (kompetence, infrastruktūra), kas ir būtiska pasākuma kvalitātes nodrošināšanai. Piemēram, tiks piesaistīts interešu izglītības centrs, kas nodrošinās robotikas pulciņa darbību 1.-3.klasei savā aprīkotā telpā vai tiks piesaistīta jauniešu organizācija, kas organizēs sacensības pārkūra sportistiem.

Šajā sadaļā sadarbības partneris apraksta, kā pēc plāna ieviešanas tiks nodrošināta individuālās pieejas ilgtspēja, t.i., šajā sadaļā netiek analizēta iespēja nodrošināt konkrētos pasākumus pēc plāna ieviešanas, bet raksturots, kā pasākumu ieviešana nodrošinās individuālās pieejas ilgtspēju, piemēram, robotikas pulciņa izveide un izglītojamo sasniegumu attīstība ļauj attīstīt pedagoģiskos pasākumus mācību stundās apgūstot mācību saturu, tādējādi integrējot veiksmīgākās pieejas pedagoģiskajā darbā.

23

Vispārējās izglītības iestādes un mērķa grupa

Šajā sadaļā sadarbības partneris norāda statistiskos un kvalitatīvos datus par plāna ieviešanā iesaistītajām vispārējās izglītības iestādēs.

Tabulā sadarbības partneris norāda visas plāna ieviešanā iesaistītās vispārējās izglītības iestādes, to izglītojamo skaitu un izglītojamo raksturojumu pēc mērķa grupu pazīmēm.

Mērķa grupas pazīme “MT” ir izmantojama, ja izglītojamam ir noteikti mācīšanās traucējumi kā speciālās vajadzības. Visos pārējos gadījumos izmantotās pazīmes ir izglītības iestādes subjektīvs vērtējums iespēju robežās, taču tam ir nozīmīga loma, lai pamatotu plānoto pasākumu nozīmību mērķa grupas kontekstā.

Atsevišķi iespēju robežās tiek norādīti dati par 1-6.klases izglītojamiem.

Papildu šajā sadaļā sadarbības partneris skaidrojumus uz mērķa grupas iesaistes pamatojumu un veidiem:

Sadarbības partneris identificē pasākumus un veidus, kā plāna ieviešanā prioritāri iespējams iesaistīt 1.-6.klases izglītojamos. Agrīna pedagoģiskā intervence sniedz augstākus rezultātus gan pedagoģiskajā korekcijā, gan agrīnā talantu identificēšanā un attīstībā, līdz ar to tiek pieņemts, ka mērķtiecīga pasākumu plānošana agrīna vecumposma izglītojamiem ļaus efektīvāk veicināt izglītojamo sasniegumu paaugstināšanos.

Sadarbības partneris pamato katras individuālās izglītības iestādes iesaistes mērķi, tās resursus un problēmas, kā arī darbību kopumu, kas ļaus attīstīt skolas izglītības pakalpojuma daudzveidību.

24

Sadarbības partneris identificē pasākumus, kuros varēs iesaistīties arī citas plāna ieviešanā neiesaistītās vispārējās izglītības iestādes un apraksta veidus, kā tās tiks informētas un iesaistītas šo pasākumu norisē.

25

Budžets

Sadaļā budžets sadarbības partneris norāda izmaksas, kas saistītas ar plāna ieviešanu.

Budžeta veidlapā ir aizpildāmas tikai ailes baltā krāsā, jo zilajos laukos tiek summētas starpvērtības un budžeta sadalījuma pa jomām.

Sadarbības partneris budžetu plāno trīs budžeta pozīcijās:

1. Personāla (pedagoģiskā un atbalsta personāla atalgojums). Šī pozīcija ietver visas izmaksas, kas saistītas ar atalgojumu (t.sk., VSAOI, normatīvos aktos noteiktās kompensācijas) un šajā pozīcijā ietverams atalgojums darbiniekam, kas tiek nodarbināts vismaz vienu mēnesi un kura slodze plāna pasākumos veido vismaz 0,3 slodzes. Personāls tiek plānots katrā no mācību jomām, lai nodrošinātu iespēju summāri noteikt katras jomas izmaksas.

2. Transporta izmaksas ir paredzētas izglītojamo dalības nodrošināšanai dažādos plāna pasākumos, t.sk., mācību vizīšu autobusu izmaksām, sabiedriskā transporta biļešu izmaksas, u.c.

3. Pakalpojumu izmaksas ietver visus pakalpojumu sniedzējus, piemēram,

- pedagoga piesaisti nometnes nodarbību vadībai (uzņēmuma līgums); - tematiskās nometnes norisei nepieciešamo telpu un ēdināšanas piegādātāja pakalpojuma līgums; - interešu izglītības centra piesaiste robotikas pulciņa nodrošināšanai. Netiešās izmaksas ir sadarbības partnera atbalsta pasākumiem paredzētais finansējums (15% apmērā no personāla atalgojuma) un izmantojamas koordinēšanas, grāmatvedības, u.c. atbalsta darbību nodrošināšanai. Budžeta sadaļā ir iekļauta arī tabula, kas automātiski nosaka, vai visi ierobežojumi budžeta ietvaros ir ievēroti un izmantojama kontroles funkcijai.

26

27

Apliecinājums

Apliecinājums ietver sadarbības partnera apliecinājumu par ierobežojumu, kas ievērojami plāna ieviešanai, ievērošanā.

28

Plānu izvērtēšanas kvalitātes un ieviešanas kritēriji

Plānu iesniegšanas termiņš tiek noteikts 6 nedēļu laikā pēc sadarbības partnera deleģētā pārstāvja dalības tālākizglītības pasākumā “Individuāla pieeja katram skolēnam vispārējās izglītības iestādēs”. Termiņš var tikt pagarināts, pašvaldībai iesniedzot pieteikumu termiņa pagarināšanai.

Pēc plāna iesniegšanas tā apstiprināšanai tiek veikta plāna izvērtēšana, izmantojot šādus kritērijus:

Kritērijs Vērtējums (atbilst / neatbilst)

Esošās situācijas izvērtējums ir veikts kvalitatīvi un identificētas vispārējās izglītības iestāžu problēmas individuālās pieejas nodrošinājumā izglītojamiem

Plānā piedāvātie risinājumi ir tieši saistīti ar mērķa grupas vajadzībām un sniedz ieguldījumu individuālās pieejas attīstībā

Paredzētie pasākumi ir loģiski, pamatoti un atbilst projekta ieviešanas nosacījumiem un dažādo izglītības pakalpojumu, kā arī to rezultāti ir izmērāmi

Paredzēto izglītības iestāžu iesaiste ir pamatota, loģiska un atbilst projekta ieviešanas nosacījumiem

Plānā paredzēta prioritāri 1.-6.klašu izglītojamo iesaiste, tā ir sasaistīta ar konkrētā vecumposma izglītojamo vajadzībām un spējām

Plānā ir identificētas pedagogu tālākizglītības vajadzības un tās izriet no esošās situācijas analīzes

Paredzēto pasākumu izglītības jomas atbilst MK noteikumu ierobežojumiem

Budžets ir sastādīts aritmētiski pareizi, ir samērīgs un sasaistīts ar plānoto darbību ieviešanu. Budžeta pozīcijas plānotas atbilstoši MK noteikumiem

Plāna izvērtēšanas procesā paredzētas konsultācijas ar sadarbības partneri par plānoto risinājumu efektivitāti un ieviešanu, lai nodrošinātu, ka plāna ieviešana nodrošina projekta mērķa sasniegšanu.

Pēc plāna saskaņošanas, sadarbības partneris – pašvaldība – pieņem lēmumu par tā apstiprināšanu un tiek slēgts sadarbības līgums ar partneri par plāna ieviešanu.

Pēc plānu apstiprināšanas tiek nodrošināts atbalsts plānu ieviešanai un pārraudzība. Pārraudzības nolūkiem tiek veikta uzraudzība izmantojot ieviešanas kritērijus4.

Kritērijs Vērtējums (Jā / Nē)

Plānā paredzēto pasākumu ieviešana ir uzsākta / proporcionāla ieviešanas periodam

Plānā paredzēto rezultātu sasniegšana ir proporcionāla ieviešanas periodam

Plāna ietvaros notikusi profesionālās pilnveides pasākumi plāna ieviešanas kvalitātes nodrošinājumam

Plāna ieviešanai tiek deklarētas attiecināmās izmaksas, tās atbilst normatīvajiem regulējumiem un ierobežojumiem un finanšu izlietojums atbilst apstiprinātajam plānam

Plānā īstenoto pasākumu saturs un piedāvājums nepārklājas ar skolas, pašvaldības vai valsts līdzfinansētu pasākumu saturu

Plāna īstenošanā nodrošināta pārbaudāma dokumentācija par īstenoto pasākumu saturu un dalībniekiem

4 Projekts, detalizēta ieviešanas vērtēšanas veidlapa tiks izstrādāta pēc plānu apstiprināšanas sadarbībā ar

Centrālo finanšu un līgumu aģentūru.

29

II daļa “Individuālas pieejas veidošanas vispārējie aspekti”

30

IEKĻAUJOŠA IZGLĪTĪBA, IZGLĪTOJAMIE AR SPECIĀLĀM VAJADZĪBĀM

UN RISINĀJUMI ATBALSTA PASĀKUMU IETVAROS

Definīcijas un skaidrojumi

Iekļaujoša izglītība nav vide, kas tiek veidota konkrētai mērķa grupai, piemēram, izglītojamiem

ar speciālām vajadzībām – iekļaujoša izglītība ir sistēmiska pieeja, kur katram izglītojamam ir

paredzēta iespēja saņemt kvalitatīvu izglītības pakalpojumu, respektējot viņa vajadzības un spējas.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (turpmāk tekstā - IAP) apraksta

iekļaujošu izglītību kā procesu, kurā tiek nodrošinātas atbilstošas visu izglītojamo daudzveidīgās

vajadzības, palielinot ikviena izglītojamā līdzdalības iespējas mācību procesā, kultūrā un dažādās

kopienās un samazinot izslēgšanas iespējas no izglītības un izglītības ieguves procesa.5

Citiem vārdiem, iekļaujošas izglītības galvenais uzdevums ir nodrošināt visiem bērniem un

jauniešiem iespēju mācīties atbilstoši viņu spējām un vajadzībām visos izglītības līmeņos neatkarīgi no

viņu materiālā stāvokļa vai etniskās piederības.

IAP iekļaujošas izglītības kontekstā akcentē nepieciešamību, nodrošināt agrīnu speciālo

izglītības vajadzību diagnostiku, lai sniegtu savlaicīgu atbalstu izglītojamam, viņa ģimenei, skolotājiem

un izglītības iestādei kopumā, tādējādi sekmējot maksimāli efektīva mācību procesa īstenošanu.

IAP arī uzsver nepieciešamību reaģēt uz dažādību un nodrošināt visu izglītojamo sekmīgu

iekļaušanu izglītības sistēmā, jo izglītojamiem ar speciālām vajadzībām joprojām netiek nodrošināts

pietiekams atbalsts izglītības iegūšanas procesā.

Iekļaujošās izglītības būtību raksturo arī vairākas Izglītības likumā ietvertās normas,

piemēram, ikvienam ir tiesības iegūt izglītību neatkarīgi no mantiskā un sociālā stāvokļa, rases,

tautības, etniskās piederības, dzimuma, reliģiskās un politiskās pārliecības, veselības stāvokļa,

nodarbošanās un dzīvesvietas; vecākiem ir tiesības izvēlēties izglītības iestādi, kurā bērns iegūst

izglītību6.

5 https://m.likumi.lv/doc.php?id=266406 6 https://likumi.lv/doc.php?id=50759

31

Eiropas un starptautiskā kontekstā iekļaujoša izglītība definēta un aprakstīta vairākos

dokumentos.

Iekļaujošas izglītības veicināšanā Eiropā nozīmīga loma ir Eiropas Speciālās un iekļaujošās

izglītības aģentūrai (turpmāk tekstā – Aģentūra), kurā Latvija ir dalībvalsts, apņemoties veicināt un

pilnveidot izglītojamo ar speciālām vajadzībām iekļaušanu izglītības sistēmā7;

Aģentūra ir izstrādājusi galvenos principus iekļaujošas prakses veicināšanai:

1. Izglītojamo viedokļu uzklausīšana

. Izglītojamiem ir jābūt tiesībām piedalīties lēmumu, kuri ietekmē viņu izglītības procesu,

pieņemšanā:

vērtēšanā – izvēloties dažādus veidus, kā parādīt to, ko viņi zina, saprot un var izdarīt,

iesaistoties diskusijās par vērtēšanas informāciju un kā tā var atbalstīt turpmāku mācīšanos;

mācību procesā – dažādu veidu pieeja informācijai, padarot to jēgpilnu un izsakot savas

domas;

plānojot savu mācīšanos, ņemot vērā personiskos faktorus;

atbalsta nodrošināšanā, lai pārvarētu šķēršļus mācīšanās procesā

2. Izglītojamo aktīva līdzdalība

Visiem izglītojamiem ir tiesības aktīvi piedalīties skolas un sabiedrības dzīvē. Visiem

izglītojamiem jājūtas kā daļai no savas klases/skolas, jābūt novērtētiem par savu individuālo

ieguldījumu sabiedriskajā dzīvē. Izglītojamie jākonsultē par jebkādu nepieciešamo papildu atbalstu, lai

palīdzētu viņiem piedalīties visās aktivitātēs un piedāvātajā pieredzē izglītojamiem.

3. Pozitīva skolotāju attieksme

Visiem skolotājiem ir jābūt pozitīvai attieksmei pret visiem izglītojamiem un ir jāvēlas strādāt

sadarbībā ar kolēģiem. Visiem skolotājiem daudzveidība ir jāuztver kā stimuls viņu pašu turpmākai

izglītībai. Sākotnējā izglītībā un profesionālajā pilnveidē skolotājiem nepieciešama pieredze, kura

veidos pozitīvu attieksmi un vērtības, kā arī iedrošinās viņus pētīt, pārdomāt un rast inovatīvus

risinājumus jauniem izaicinājumiem, kurus radīs izglītojamo dažādība. Skolotājiem jāpieņem atbalsts

no kolēģiem, kuriem ir kompetences dažādās jomās, un jāstrādā kopā, lai pārietu no individuālas uz

kolektīvu pieeju darbam.

4. Efektīvas skolotāju prasmes

Visiem skolotājiem jāapgūst prasmes risināt visu izglītojamo daudzveidīgās vajadzības.

Sākotnējā izglītībā un profesionālajā pilnveidē skolotāji ir jānodrošina ar prasmēm, zināšanām un

7 https://www.european-agency.org/

32

izpratni, kas viņiem dos pārliecību efektīvi strādāt ar daudzām izglītojamo vajadzībām. Skolotājiem ir

jāizstrādā virkni vērtēšanas un mācīšanas pieeju, lai nodrošinātu to elastīgu izmantošanu mācīšanās

šķēršļu samazināšanai un līdzdalības un mācību sasniegumu nodrošināšanai. Skolotājiem jāizstrādā

skaidrs loģisks pamats šo pieeju izmantošanai, atpazīstot un pārdomājot faktorus, kuri var ietekmēt

mācīšanos un iespējamos šķēršļus.

5. Mērķtiecīga skolas vadība

Skolas vadībai jāciena personāla daudzveidība tāpat, kā izglītojamo daudzveidība, jāiedrošina

koleģialitāte un jāatbalsta inovācijas. Efektīvai iekļaujošai praksei nepieciešama atbalstoša vadība

visos līmeņos, kura demonstrē iekļaujošas vērtības un veido pozitīvu mācību vidi, kas ir pamatā

kvalitaīvai izglītībai. Iekļaujošām vērtībām ir jāparādās visos skolā pieņemtajos normatīvajos

dokumentos un attīstības plānos, un tām jāparādās skolas vadības, personāla un izglītojamo

abpusējās, atbalstošās darba attiecībās un praksē.

6. Saskaņoti starpnozaru pakalpojumi

Katrai skolai ir jābūt pieejai starpnozaru pašvaldības atbalsta pakalpojumiem. Bērniem un

jauniešiem neveiksies izglītības procesā, ja netiks risinātas viņu pamata vajadzības - veselības,

sociālās un emocionālas. Tam nepieciešams nodrošināt atbalstu ģimenēm un pašvaldībām, kā arī

veselības aprūpes, sociālās palīdzības un pakalpojumu sniedzējiem jāsadarbojas un jānodrošina

holistiska pieeja.8

UNESCO Politikas vadlīnijas par iekļaušanu izglītībā (2009) apraksta iekļaujošu izglītību kā

procesu, kas stiprina izglītības sistēmas kapacitāti, lai sasniegtu visus izglītojamos, piebilstot, ka

iekļaujošu izglītības sistēmu var izveidot tikai tad, ja parastās skolas kļūst iekļaujošas – citiem vārdiem,

ja tās labāk izglīto visus savas pašvaldības bērnus.

Šis dokuments norāda, ka iekļaušana ir jāuzskata par procesu, kurā tiek nodrošinātas un

risinātas visu bērnu, jauniešu un pieaugušo daudzveidīgās vajadzības, paplašinot līdzdalības iespējas

izglītības procesā, kultūrā un sabiedriskajā dzīvē; tajā pašā laikā samazinot un, izskaužot izstumšanas

iespējas, no izglītības procesa un izglītības sistēmas. Iekļaušanas veicināšana nozīmē diskusiju

stimulēšanu, pozitīvas attieksmes veicināšanu, kā arī izglītības un sociālo struktūru uzlabošanu, lai

risinātu jaunus izaicinājumus izglītības sistēmā un tās vadībā. Tas ietver rezultātu, procesu un vides

uzlabošanu, lai sekmētu mācīšanos gan izglītojamā līmenī viņa mācību vidē, gan sistēmas līmenī, lai

atbalstītu visu mācību procesa pieredzi. 9

8 https://www.european-agency.org/country-information/latvia/publications/lv 9 http://www.unesco.org/

33

Attiecībā uz iekļaujošu izglītību UNESCO Politikas vadlīnijas akcentē šādus priekšlikumus::

1. Iekļaušana un kvalitāte ir mijatkarīgas;

2. Pieejamība un kvalitāte ir saistītas un tās abpusēji pastiprina viena otru;

3. Vissvarīgākās iekļaujošas izglītības nodrošināšanā ir kvalitāte un objektivitāte.

Apkopojot iepriekšierakstīto, var teikt, ka “iekļaujošajā izglītībā runā par izglītības iestādi, kura mainās,

kuras mācību procesā sev nepieciešamo un nozīmīgo atbalstu saņem katrs skolēns, neviens netiek

īpaši izcelts. Galvenais uzsvars iekļaujošā izglītībā ir uz skolotāju, uz izglītības iestādes kolektīva un

atbalsta speciālistu komandas darbu un kopīgu problēmu risināšanu, adaptīvu un atbalstošu klases

vidi un klasesbiedru iesaisti.”10

Statistikas dati par iekļaujošu izglītību Latvijā

Izglītības un zinātnes ministrijas statistikas dati par 2015./2016.mācību gadu liecina, ka

kopējais izglītojamo skaits vispārējās izglītības iestādēs piecu gadu laikā ir samazinājies par 8%,

savukārt izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaits tajā pašā periodā ir palielinājies par 12%. Laika no

2010.gada līdz 2016.gadam vispārizglītojošās mācību iestādēs iekļauto izglītojamo skaits ir gandrīz

dubultojies.

65% no kopējā integrēto bērnu skaita, kas apgūst speciālās izglītības programmas, ir

diagnosticēti mācīšanās traucējumi. No šiem izglītojamiem 70% mācās 1.-6.klasē, kas liecina, ka

nepieciešamo pedagoģiskās intervences pasākumu kopums visplašāko mērķa auditoriju var sasniegt

jau agrīnā izglītības ieguves procesā-pirmsskolas izglītības posmā.11

Pēc Latvijas Logopēdu asociācijas datiem (autore – logopēde G.Tomele) pirmskolas izglītības

iestādēs ap 30 – 60% bērniem ir valodas attīstības aizture, tas nozīmē, ka arī skolā šiem bērniem būs

nepieciešama palīdzība mācību satura apguvē un svarīgi šo palīdzību turpināt sniegt, uzsākot mācības

1.klasē.12

To pašu parāda Audiologopēdu asociācijas veiktie pētījuma dati (autores – audiologopēdes

I.Kalēja, K.Meinerte, I.Pļaveniece) vispārējās izglītības iestāžu 1.-2.klasēs apmēram 40% izglītojamo

nepieciešama regulāra logopēda palīdzība.13 Pētījumi pasaulē liecina, ka, neskatoties uz oficiāli

10 M.Rozenfelde. “Skolēnu ar speciālajām vajadzībām iekļaušanas vispārējās izglītības iestādēs atbalsta sistēma”. http://dspace.lu.lv/dspace/ 11 http://izm.gov.lv/lv/publikacijas-un-statistika/statistika-par-izglitibu/statistika-par-visparejo-izglitibu 12 www.logopedi.lv 13 www.audiologopedi.lv

34

apstiprinātiem datiem, vidēji 20% no visiem skolēniem ir mācīšanās traucējumi14. Japānā – vidēji 10%,

ASV – vidēji 30%.15

Viens no iemesliem izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaita pieaugumam varētu būt

saistīts ar uzlabojumiem speciālo vajadzību diagnosticēšanā. Biežāk tiek pamanīti un atpazīti

traucējumu veidi, kas agrāk netika kvalificēti kā speciālas vajadzības, piemēram, mācīšanās

traucējumi.

Izvērtējot informāciju pedagoģiski medicīnisko komisiju vienotajā datu bāzē, var secināt, ka

izglītojamiem tikai atsevišķos gadījumos ir viena diagnoze (piemēram – valodas sistēmas

nepietiekama attīstība), lielākajai daļai izglītojamo ir kompleksas speciālās vajadzības – mācīšanās

traucējumi kombinēti ar garīgās veselības traucējumiem, tajā skaitā uzvedības traucējumiem. Tādēļ

īpaši nozīmīga izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām ir kompleksa palīdzība mācību satura apguvē,

kuru var sniegt kvalificēti atbalsta komandas speciālisti – psihologs, logopēds, speciālais pedagogs,

pedagoga palīgs.

Biežāk sastopamie traucējumu veidi

Bieži dažāda veida traucējumus bērniem konstatē jau pirmsskolas izglītības iestādē un

nodrošina atbilstošus atbalsta pasākumus šo traucējumu ietekmes mazināšanai. Lai pirmsskolas

iestādē uzsāktos atbalsta pasākumus varētu turpināt arī skolā, ir jāuzlabo informācijas apmaiņa starp

šīm iestādēm. Pirmsskolas izglītības iestādei, sūtot bērnu uz skolu, vajadzētu sagatavot rakstisku

bērna attīstības izvērtējumu, kurā iekļauta arī informācija par saņemto atbalstu, kā arī ieteikumi tālākai

atbalsta pasākumu saņemšanai. Savukārt izglītības iestādes pienākums būtu nodrošināt minēto

atbalsta pasākumu turpināšanu.

1. Mācīšanās traucējumi

Mācīšanās traucējumu pamatā ir cilvēka smadzeņu darbības īpatnības, kas nosaka informācijas

uztveri un apstrādi. Mācīšanās traucējumi ir aprakstīti Pasaules Veselības organizācijas izdotajā

Starptautisko slimību klasifikatora (10.redakcija) – SSK-10 – 5.nodaļā. Tie ietver specifiskus runas un

valodas attīstības traucējumus, specifiski mācīšanās iemaņu attīstības traucējumus, specifiskus

motorisko funkciju attīstības traucējumus un jauktus specifiskus attīstības traucējumus.

14 “The Complete Learning Disabilities Handbook” Harwell J.M., Jackson R.W, 2008 15 www.ncld.org

35

Angliski runājošajās valstīs mācīšanās traucējumu apzīmēšanai izmanto terminus: disleksija

(lasīšanas traucējumi), disgrāfija (rakstīšanas traucējumi), diskalkulija (matemātisko iemaņu

traucējumi) u.c. Starptautisko slimību klasifikatorā (10.redakcija) disleksija nav minēta kā mācīšanās

traucējums, bet gan kā citur neklasificēts simboliskās uztveres traucējums. Savukārt diskalkulija un

disgrāfija šajā klasifikatorā vispār nav minētas. Šo traucējumu veidu nosaukumi bez zinātniska

pamatojuma Latvijā ir pārņemti no angļu valodas un tos pielīdzina mācīšanās traucējumiem.

Pasaulē tiek izmantotas vairākas mācīšanās traucējumu definīcijas, tomēr pamatā tiek noteikti

primārie traucējumu cēloņi un raksturotas izpausmes. Vienu no izvērstākajām definīcijām piedāvā

“Mācīšanās traucējumu enciklopēdija”: Mācīšanās traucējumi ir neirobioloģiskas izcelsmes problēma,

kuras gadījumā cilvēka smadzenes darbojas atšķirīgi vai arī to struktūra ir atšķirīga. Tas ietekmē vienu

vai vairākus pamata procesus, kas ir iesaistīti runātās vai rakstītās valodas sapratnē vai lietošanā. Šī

problēma var izpausties klausīšanās, domāšanas, runāšanas, rakstīšanas, pareizrakstības vai

aritmētikas traucējumos. Eksperti uzskata, ka bērniem ar mācīšanās traucējumiem ir problēmas ar to,

kādā veidā smadzenes apstrādā informāciju, kas savukārt rada grūtības mācību procesā16

Mācīšanās traucējumi var kombinēties ar garīgās veselības traucējumiem, tai skaitā ar

uzvedības traucējumiem.

2. Garīgās veselības traucējumi

Garīgā veselība ir labsajūtas stāvoklis, kad ikviens indivīds spēj īstenot savu potenciālu, tikt

galā ar ikdienas stresu, produktīvi strādāt un dot savu ieguldījumu sabiedrībai, kā arī spēj izveidot

ilgtermiņa attiecības ar bērniem un pieaugušajiem (Pasaules Veselības organizācijas definīcija, 2010).

3. Uzvedības traucējumi

Ar terminu uzvedības traucējumi parasti saprot grūtības audzināšanas norisēs un sociāli

pieņemto normu pārkāpšanu cilvēku attiecībās. Uzvedības traucējumiem raksturīgs atkārtots, noturīgs

asociālas, agresīvas, izaicinošas uzvedības stereotips (patstāvīgs uzvedības modelis). Uzvedības

traucējumu radītās problēmas ietekmē gan pedagoga darbības kvalitāti, gan bērnu mācību

sasniegumu rezultātus.

Medicīnā terminu uzvedības traucējumi saprot kā klīniskus stāvokļus, piemēram, hiperkinētiski

traucējumi, uzmanības deficīta sindroms, jaukti uzvedības un emociju traucējumi. To novēršanā

izmanto medicīniskus līdzekļus.

4. Mācību grūtības

16 “The Encyclopedia of Learning Disabilities”, Turkington C., Harris J., 2006

36

Mācību grūtības nav tas pats, kas mācīšanās traucējumi. Mācību grūtības ir iespējamas jebkuram

bērnam jebkurā izglītības procesa posmā. Mācību grūtību cēloņi visbiežāk saistīti ar stundu

neapmeklēšanu. Šiem stundu kavējumiem var būt dažādi iemesli - ilgstoša slimība, dalība sporta

sacensībās, ceļojumi kopā ar ģimeni, neattaisnotu iemeslu dēļ, u.c. Mācību grūtības nav neiroloģiski

traucējumi, tos iespējams pārvarēt, nodrošinot izglītojamiem nepieciešamo atbalstu – konsultācijas vai

individuālas nodarbības ar priekšmetu skolotājiem. Pētījumi par to, cik izglītojamiem Latvijā ir mācību

grūtības, nav veikti.

Atbalsta nodrošināšana izglītības iestādē

Vispārējās izglītības likuma 53.pants nosaka, ka izglītojamos ar speciālām vajadzībām var

integrēt vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādēs, kurās ir atbilstošs

nodrošinājums. Izglītības iestādes pienākums ir nodrošināt atbalsta pasākumu pieejamību

izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām, tajā skaitā izstrādāt individuālu izglītības programmas

apguves plānu.17

Lai vispārējās izglītības iestādes varētu īstenot šo prasību izpildi, izglītības iestādei

jānodrošina izglītojamiem maksimāli efektīvs atbalsts, tajā skaitā atbalsta personāls, kas lemtu par

atbilstošu atbalsta pasākumu izmantošanu un kopā ar skolotājiem izstrādātu individuālus izglītības

programmas apguves plānus izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem un/vai mācību grūtībām.

Galvenie soļi šajā darbā ir:

1. atbalsta komandas izveide un darba organizēšana izglītības iestādē;

2. atbalsta pasākumu plānošana un organizēšana;

3. individuālā izglītības programmas apguves plāna sastādīšana un īstenošana.

Lai izglītības iestāde uzsāktu kvalificēta atbalsta nodrošināšanu izglītojamajam ar speciālām

vajadzībām, tai ir nepieciešams:

psihologa atzinums ar intelektuālo spēju izvērtējumu, kur aprakstītas izglītojamā stiprās un vājās

puses, kā arī sniegtas rekomendācijas pedagoģiskā procesa organizēšanai;

logopēda izvērtējums par runas un valodas pārbaudes rezultātiem, kurā arī sniegtas

rekomendācijas pedagoģiskā procesa organizēšanai;

speciālā pedagoga izvērtējums par pamatprasmju pārbaudi, kurā sniegtas rekomendācijas

pedagoģiskā procesa organizēšanai.

17 Vispārējās izglītības likums: https://likumi.lv/doc.php?id=20243

37

Lai veiksmīgāk realizētu iekļaujošas izglītības mērķus un palīdzētu katram izglītojamam iegūt

kvalitatīvu izglītību, izglītības iestādēs jāveido atbalsta komanda. Atbalsta komanda ir speciālistu grupa

– psihologs, logopēds, speciālais pedagogs, sociālais pedagogs u.c., kas savas kompetences ietvaros

veic pedagoģiskās, psiholoģiskās un sociālās palīdzības koordinēšanu un nodrošināšanu

izglītojamiem, iesaistot viņu vecākus, pedagogus, izglītības iestādes darbiniekus. Atbalsta komanda

palīdz izvērtēt nepieciešamību pedagoģiskajā procesā izmantot atbalsta pasākumus, lai izglītojamie ar

speciālām vajadzībām veiksmīgāk iekļautos izglītības procesā un apgūtu sociālās prasmes. Atbalsta

pasākumi ietver dažāda veida pasākumus un metodes, kas palīdz skolēniem ar speciālām vajadzībām

pārvarēt veselības problēmu vai attīstības traucējumu radītos ierobežojumus mācību procesā. Atbalsta

pasākumi palīdz izglītojamiem ar speciālām vajadzībām apgūt mācību saturu, bet tie nedrīkst kļūt par

privilēģiju.

Atbalsta pasākumi mācību procesā aptver šādās jomas: mācīšanas metodes un materiāli;

mājas darbi, vērtēšana klasē; laika plānojums; mācību vides organizācija.

Atbalsta komanda sadarbībā ar skolēnu, vecākiem un skolotājiem izstrādā individuālo

izglītības programmas apguves plānu.

Individuālais izglītības programmas apguves plāns ir izglītojamā spējām pielāgota izglītības

procesa organizēšana, ievērojot viņa pieredzi, prasmes, izziņas procesu īpatnības un izglītības

standartā un mācību priekšmetu programmās izvirzītos mērķus un uzdevumus. Individuāla pieeja ir

svarīgs nosacījums kvalitatīvai izglītības nodrošināšanai. Individualizācija nozīmē to, ka skolotājs

realizē radošu un diferencētu pieeju mācību procesa plānošanā un īstenošanā. Ar individuālu pieeju

izglītībā tiek radīti labvēlīgi apstākļi katra izglītojamā vispusīgai attīstībai, zināšanu un prasmju apguvei.

Attīstot iekļaujošu izglītību un iekļaujot izglītojamos ar speciālām vajadzībām vispārizglītojošā

mācību vidē, daudziem izglītojamiem atsevišķās speciālo vajadzību grupās mācību satura apguvē ir

nepieciešams pedagoga palīgs. Tas ir nozīmīgi izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem,

garīgās veselības traucējumiem, izglītojamiem ar kompleksiem traucējumiem (piemēram, dzirdes

traucējumi un mācīšanās traucējumi vai uzvedības un emociju traucējumi). Arī tiem izglītojamiem,

kurus viņu izaicinošās vai agresīvās uzvedības dēļ drīkst izņemt no mācību stundas, ir nepieciešams

pedagoga palīgs individuāla mācību procesa nodrošināšanai.

38

Speciālo vajadzību diagnostikas instrumenti

Eiropas Sociālā fonda projekta „Izglītojamo ar funkcionāliem traucējumiem atbalsta sistēmas izveide”

(2011.-2013) ietvaros sadarbībā ar Latvijas Universitāti tika standartizēti un validēti pieci diagnostikas

instrumenti:

1. Vekslera bērna intelekta testu (WISC-IV);

2. Adaptīvās uzvedības novērtēšanas sistēmu (ABAS-II);

3. Ahenbaha bērna uzvedības novērtēšanas aptauju (CBCL/6-18)

4. Latviešu valodas un matemātikas sasniegumu testu (LMST-II)

5. Agrīnās lasītprasmes novērtēšanas testu (DIBELS Next, vecumposmā no sešu gadu

vecuma līdz 3.klasei).

Projekta ietvaros iesaistīto skolu personālam tiks nodrošināta iespēja piedalīties mācībās par

trijiem no šiem rīkiem, tādējādi nodrošinot ilgtspējīgu skolas rīcību agrīnas pedagoģiskās intervences

veidošanā.

Ar Vekslera intelekta testu (WISC-IV), iespējams noteikt bērna kopējo intelekta koeficientu

(IQ), kā arī novērtēt stiprākās un vājākās attīstītās bērna intelektuālo spēju jomas. Šis tests ir

paredzēts 6-16 g.v. bērnu un pusaudžu izpētei. Nepieciešamības gadījumā, izmantojot vēl citus Latvijā

adaptētos un standartizētos testus, iespējams diagnosticēt arī bērna vai pusaudža iespējamos

mācīšanās traucējumus, emocionālās un uzvedības problēmas. Izpētē iegūtie rezultāti tiek apkopoti

atzinuma formā, sniedzot arī ieteikumus bērna attīstības veicināšanai. Ar šo testēšanas metodi atļauts

strādāt profesionāļiem, kam ir maģistra grāds psiholoģijā un kuri sagatavoti darbam ar Vekslera

intelekta testu.

Agrīnās lasītprasmes novērtēšanas sistēma DIBELS Next ir Latvijas Universitātē adaptēta un

standartizēta skrīningmetode, ievērojot zinātniskās pētniecības principus (ņemot par pamatu ASV

izstrādāto testu, kurš ir adaptēts un standartizēts daudzās pasaules valstīs). Testa izstrādē

piedalījušies psiholoģijas, statistikas, audiologopēdijas un filoloģijas pētnieki.

DIBELS Next ļauj sekot bērna lasītprasmes attīstībai dinamikā (Latvijā no 6 gadu vecuma līdz

3.klasei). Bērni ar DIBELS Next testu var tikt izvērtēti trīs reizes gadā – mācību gada sākumā, vidū un

noslēgumā. Agrīnās lasītprasmes novērtēšanas tests palīdz izvērtēt bērnus, kuriem varētu būt

lasīšanas grūtību risks, lai skolotājs laicīgi var sniegt atbilstošu palīdzību. Tests ļauj noteikt grūtību

jomu un tātad arī nepieciešamās palīdzības veidus. DIBELS Next mērījumi izstrādāti, lai nodrošinātu

skolotājus (vecākus) ar informāciju, kas nepieciešama, lai sniegtu bērniem atbilstošu palīdzību un

39

uzlabotu bērnu lasītprasmi. Šo skrīninga metodi savā darbā drīkst izmantot psihologi, logopēdi un

pedagogi, kuri saņēmuši dokumentu, kas ļauj strādāt ar šo metodi.

Latviešu valodas un matemātikas sasnieguma tests (LMST-II) mēra skolēnu mācību

sasniegumus rakstīšanas, lasītprasmes un matemātikas jomā no sagatavošanas līdz 6. klasei un spēj

novērtēt skolēna snieguma līmeni standartizētās ballēs. Tāpēc tā rezultātus var izmantot kā vienu no

kritērijiem specifisko mācīšanās iemaņu traucējumu atpazīšanai atbilstoši SSK-10. Šo testu savā darbā

var izmantot psihologi un apmācīti speciālie pedagogi.

Mācību līdzekļi

Pēdējos gadu laikā Latvijā ir izstrādāti vairāki mācību līdzekļi, kurus iespējams izmantot

izglītības procesa nodrošināšanai izglītojamiem ar speciālām vajadzībām. Projekta „Izglītojamo ar

funkcionāliem traucējumiem atbalsta sistēmas izveide” ietvaros sadarbībā ar Latvijas Universitāti,

Liepājas Universitāti un Rēzeknes Tehnoloģiju Akadēmiju tika izstrādāti metodiskie materiāli

pedagogiem darbam ar izglītojamiem, kuriem ir jaukti attīstības traucējumi, mācīšanās traucējumi,

redzes traucējumi, garīgās attīstības traucējumi, uzvedības traucējumi, kohleārie implanti un autisms.

Visi minētie materiāli ir lejuplādējami Valsts izglītības satura centra tīmekļa vietnē

http://visc.gov.lv/specizglitiba/metmat_esfpr.shtml:

Metodiska materiāla nosaukums u.c. informācija Materiāla veids Datne

Autisms (Liepājas universitāte). Metodiskais materiāls pedagogiem.

Materiāls pedagogiem

PDF

Uzvedības traucējumi (Liepājas universitāte). Metodiskais materiāls pedagogiem.

Materiāls pedagogiem

PDF

Mācīšanās traucējumi un redzes traucējumi (Latvijas Universitāte). Metodiskais materiāls pedagogiem.

Materiāls pedagogiem

PDF

Jaukti attīstības traucējumi (Latvijas Universitāte). Metodiskais materiāls pedagogiem.

Materiāls pedagogiem

PDF

Garīgās attīstības traucējumi (Rēzeknes augstskola). Metodiskais materiāls pedagogiem.

Materiāls pedagogiem

PDF

Kohleārais implants (Rēzeknes augstskola). Metodiskais materiāls pedagogiem.

Materiāls pedagogiem

PDF

Aktīvās runas un lasīšanas spēju attīstīšanai izglītojamiem ar vairākiem smagiem attīstības traucējumiem (Liepājas universitāte). Interaktīvais mācību materiāls un materiāls pedagogiem darbam ar šo materiālu.

Interaktīvs materiāls HTML

Valodas un matemātikas prasmju veidošanai un attīstīšanai skolēniem ar speciālām vajadzībām (Latvijas Universitāte). Interaktīvais mācību materiāls un materiāls pedagogiem darbam ar šo materiālu.

Interaktīvs materiāls HTML

Matemātikas prasmju veidošanai un attīstīšanai skolēniem ar speciālām vajadzībām (Rēzeknes augstskola). Interaktīvais mācību materiāls un materiāls pedagogiem darbam ar šo materiālu.

Interaktīvs materiāls HTML

Par jauktiem attīstības traucējumiem un mācīšanās traucējumiem (Latvijas Universitāte). Materiāls vecākiem PDF

40

Metodiskais materiāls vecākiem.

Par bērnu ar garīgās attīstības traucējumiem ģimenē (Rēzeknes augstskola). Metodiskais materiāls vecākiem.

Materiāls vecākiem PDF

Par bērnu ar kohleāro implantu ģimenē (Rēzeknes augstskola). Metodiskais materiāls vecākiem.

Materiāls vecākiem PDF

Kas audzina bērnus ar autisma spektru (Liepājas universitāte). Metodiskais materiāls vecākiem.

Materiāls vecākiem PDF

Kas audzina bērnus ar uzvedības traucējumiem (Liepājas universitāte). Metodiskais materiāls vecākiem.

Materiāls vecākiem PDF

Valsts izglītības satura centra izstrādātie mācību līdzekļi lejuplādējami interneta vietnē

http://visc.gov.lv/specizglitiba/metmat_visc.shtml:

Metodiska materiāla nosaukums u.c. informācija Materiāla veids Datne

Atbalsta komandas darba organizācija izglītības iestādē Metodiskie ieteikumi PDF

Disciplīnas nozīme mācību un audzināšanas procesā Video materiāls Video

Ieteikumi iekļaujošai vērtēšanai izglītības iestādēs Metodiskie ieteikumi PDF

Lasīšanas traucējumi un specifiskie lasīšanas traucējumi (disleksija) Metodiskie ieteikumi PDF

Metodiskie ieteikumi atbalsta pasākumu organizēšanai izglītības iestādēs Metodiskie ieteikumi PDF

Metodiskie ieteikumi individuālā izglītības programmas apguves plāna sastādīšanai un īstenošanai Izvērsta plāna paraugs (pielikums nr.1) Plāna paraugs (pielikums nr.2). Attīstības dinamikas karte (pielikums nr.3) Kritēriju paraugi (pielikums nr.4)

Metodiskie ieteikumi PDF

Metodiskie ieteikumi speciālistu (logopēds, psihologs, speciālais pedagogs) dokumentu sagatavošanai

Metodiskie ieteikumi PDF

Metodiskās rekomendācijas pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju sēžu darba organizēšanai

Metodiskās rekomendācijas

PDF

Procesu karte izglītojamā speciālo vajadzību apzināšanai un pakalpojuma saņemšanai izglītības iestādēs (tai skaitā pirmsskolas izglītības iestādēs)

Metodiskie ieteikumi PDF

Uzvedības traucējumi. Dusmas un agresīva uzvedība Video materiāls Video

Uzvedības traucējumu izpausmes un idejas pedagoģisko attiecību veidošanai Video materiāls Video

Vadlīnijas bērnu un pusaudžu attīstības izvērtēšanai Metodiskie ieteikumi PDF

Vides organizācija un uzvedības standartu kopsakarības Video materiāls Video

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas izstrādātais Diagnosticēšanas materiāls

speciālistiem

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas diagnosticēšanas materiālu bērnu uzvedības traucējumu

un saskarsmes grūtību diagnosticēšanai speciālistiem, kas iesaistīti atbalsta sniegšanā bērniem ar

uzvedības traucējumiem un saskarsmes grūtībām izglītības iestādēs, aprūpes iestādēs, bāriņtiesās un

pašvaldību iestādēs. Materiāli lejuplādējami VBTAI mājaslapā: http://www.bti.gov.lv/lat/esf_projekts_/

Diagnosticējošais materiāls speciālistiem

Rokasgrāmata

Informatīvās lapas

Latvijas Skolu psihologu asociācija

41

Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā http://www.izm.gov.lv/lv/publikacijas-un-statistika/petijumi

iespējams lejuplādēt Latvijas Skolu psihologu asociācijas sagatavotos metodiskos ieteikumus.

Metodiskie ieteikumi darbā ar skolēniem, kuriem ir agresīva uzvedība

Mārupes novada Dome

ES Mūžizglītības programmas projekta „Ceļā uz iekļaujošu izglītību” izstrādātais buklets “Iekļaujošā izglītība mums apkārt” lejuplādējams Mārupes novada domes mājaslapā: http://www.marupe.lv/projekti/aktualie-projekti/cela-uz-ieklaujosu-izglitibu/

Lejupielādēt bukletu.pdf

Latvijas Universitātes pētījums

Latvijas Universitātes īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta „Atbalsta programmu izstrāde un

īstenošana sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveidei” ietvaros veikto

pētījumu “Skolotāju aptaujas par skolēnu mācīšanās darbību un uzvedību (SASMDU) ticamība un

kvalitāte” iespējams lejuplādēt:

http://www.atbalsts.lu.lv/lv/projekta-rezultati/visparigi/projekta-petijuma-raksts-par-sasmdu-ticamibu-un-

validitati-1

42

INDIVIDUĀLĀ PIEEJA UN IZGLĪTOJAMO TALANTU ATTĪSTĪBA

“...ikviens bērns zināmā mērā ir ģēnijs...”

A.Šopenhauers

Somijas izglītības sistēmas attīstības pieredze nereti salīdzinājumā ar citām valstīm tiek

minēta kā paraugs, kā nodrošināt izglītojamo sasniegumu attīstību ilgtermiņā. Ir daudz analizēts, kas ir

šo sasniegumu pamatā un paši Somijas izglītības eksperti norāda, ka tā ir pedagoģiskās domāšanas

orientācijas maiņa no konkurētspējas uz sadarbību jeb atteikšanās no augstiem sasniegumiem kā

izglītojamā individuālā mērķa. Vienlaikus šī pieredze nosaka arī principu – ikvienam ir savi talanti un to

attīstība ir būtiska visas sabiedrības kopējās izglītības kvalitātes paaugstināšanai. Šajā nodaļā ir

apkopotas galvenās atziņas un piemēri izglītības iestādes un pedagoga darba īstenošanai izglītojamo

talantu attīstībai.

Viens no būtiskākajiem jautājumiem kopumā talantu agrīnā identifikācijā un attīstībā ir – kas ir

uzskatāms par izglītojamā talantu, jo Latvijā attiecībā uz sasniegumiem tiek minēti vairāki ar šo

jēdzienu saistīti termini:

Apdāvināti izglītojamie spējīgi, talantīgi skolēni, kuru spējas un sasniegumi ievērojami pārsniedz normatīvus, kas raksturīgi viņa vecumam.

Apdāvināts bērns Apdāvināts bērns = augsta kreativitāte + augsta motivācija + intelektuālās spējas virs vidējā līmeņa (Renzulli)

Apdāvinātība individuāli kognitīvs, motivēts un sociāls potenciāls, kas ļauj kompetence, mākslinieciskās, psihomotorās spējas (Leites, 1996)

Kreativitāte cilvēka spējas atteikties no domāšanas stereotipiem; sasniegt augstus rezultātus vienā vai vairākās jomās: intelekts, jaunrade, sociālā spēja redzēt priekšmetos kaut ko tādu, ko nesaskata citi;

Intelekts indivīda intelektuālās spējas, kas nodrošina problēmu risināšanas prasmi un radošu darbību, kuru atzīst un novērtē noteiktā kultūrā (Gardners, 2000)

Analizējot šos jēdzienus nereti izglītības sistēmā par talantīgiem izglītojamiem pierasts uzskatīt

tos skolēnus, kas demonstrē augstus mācību sasniegumus, taču nevar noliegt, ka maz analizēts

pedagoģiskais ceļš līdz šim iegūtajam statusam. Pedagogu diskusijas šobrīd liecina – agrīna

izglītojamā talantu identificēšana, mērķtiecīgi sadarbībā ar vecākiem virzot un vadot šī bērna

43

izglītošanās process uzrāda efektīvākus rezultātus, taču šāda rīcība prasa izglītības procesa

individualizāciju.

Individualizācija nozimē to, ka pedagogs realizē radošu un diferencētu pieeju mācibu procesa

plānošanā un īstenosanā. Individuālais darbs nozīmē pielāgotu mācību saturu konkrēta izgli tojamā

spējām (saglabājot vienu tematu visiem izglītojamiem neatkarīgi no vinu individuālajām atšķirībām).

Nereti tiek akcentēts, ka būtisks izglītojamā potenciāla attīstības priekšnoteikums ir kopus (sociālās)

mācīšanās metožu kombinēšana ar individuālās apmācības metodēm. Tas nozīmē, ka mūsdienu

Latvijas skolā tas būtu kvalitatīvs mācību stundu papildinājums ar papildu individuālājām nodarbībām,

tehniskās jaunrades pulciņa izglītības satura papildinājums ar mācību vizīti uzņēmumā temata

ietvaros, u.c.

Arī Latvijas pedagoģijas jomā ir veiksmīgas iestrādnes izglītojamo talantu attīstīšanai, kas

izmantojamas pedagoģiskā darba pārmaiņām:

Izglītojamo talantu atklāšana un spēju izkopšana

Metodiskie materiāli

http://rezeknesnovads.lv/wp-content/uploads/2014/04/spark.pdf

Metodiskie materiāli darbā ar apdāvinātajiem un talantīgajiem bērniem http://izglitiba.daugavpils.lv/Media/Default/file/=2012/Metodiskie_pasakumi/150826_Apdavinatiba_Kokina.pdf

Pētījumi liecina, ka apmēram 15 - 30% no vidusskolu nepabeigušajiem skolēniem ir

apdāvināti. (Lemov, 1979). Vairākums apdāvināto bērnu pilnībā neizmanto savu potenciālu. Viņiem ir

raksturīgas kādas no šādām pazīmēm:

1. Zems pašvērtējums. Mazvērtības izjūta var izpausties kā neuzmanība, neuzticamība, pat

naidīgums pret citiem. Ir pārliecināti, ka nevienam nepatīk. 2. Ģimenē bieži jūtas atstumti. 3. Juzdamies bezpalīdzīgi, neuzņemas atbildību par savu rīcību. 4. Izturas naidīgi pret pieaugušajiem, kam pieder vara, vai pieaugušajiem vispār. 5. Jūtas kā upuri. 6. Nepatīk skola un skolotāji, izvēlas sev sabiedrotos, kam arī ir negatīva attieksme pret skolu. 7. Vāja motivācija mācībām. 8. Pietrūkst mācīšanās prasmju. Daudzus darbus atstāj nepabeigtus. 9. Klasē turas nomaļus no pārējiem. 10. Nav līderi, vienaudžu vidū nav populāri.

44

11. Trūkst pašdisciplīnas, nevēlas darīt to, kas nešķiet patīkams. 12. Sliktas pielāgošanās spējas. Sūdzas, ka viņa rīcību ierobežo. 13. Nav hobiju, interešu, kas aizņem brīvo laiku. 14. Kontroldarbos uzrāda sliktus rezultātus. 15. Bezmērķīgi.

Šiem bērniem nereti ir nepatika pret skolu, jo stundās viņiem ir garlaicīgi, viņu aktivitāte tiek

bremzēta, ar saviem jautājumiem viņi apnīk skolotājiem, rodas uzvedības problēmas, bieži vien klasē

viņi skolotājiem ir “neērtie” bērni. Tradicionālā standarta mācību sistēma neizmanto viņu attīstības

potences un līdz ar to tiek bremzēta viņu attīstība. Viņu rotaļu intereses ir citādas nekā vienaudžiem.

Viņiem patīk sarežģītas rotaļas, dažreiz paši tās izgudro, tādēļ viņi var būt vienaudžu nesaprasti un var

nokļūt pat zināmā izolācijā.

Intelektuāli apdāvinātie bērni sliecas draudzēties ar vecākiem bērniem par sevi, meklējot sev

atbilstošu garīgo līmeni, bet bieži nonāk šo bērnu atkarībā savas fiziskās nevarības dēļ salīdzinājumā

ar vecākajiem bērniem. Tas var radīt disharmoniju bērnu personības attīstībā, radīt pazemojuma,

nevarības izjūtas u.c. Parasti šie bērni ir ļoti prasīgi pret sevi un citiem, ne vienmēr paši spēj šīs

augstās prasības izpildīt, nonāk iekšējā diskomfortā ar sevi (pat līdz mazvērtības kompleksiem), tādēļ

ir vajadzīgs uzmanīgs pieaugušā atbalsts.

Apdāvinātajiem bērniem ir raksturīga iekšējā nepieciešamība pēc pilnības, viņi nenovirzās no

iesāktā ceļa, nesasnieguši augstāko līmeni, viņi ļoti kritiski attiecas pret saviem sasniegumiem, tāpēc

bieži ir neapmierināti kā rezultātā viņos rodas personīgā neadekvātuma izjūta un zems pašvērtējums.

Apdāvinātiem bērniem dažkārt raksturīgs pārlieku liels jūtīgums, viņi ir vairāk uzņēmīgi pret sensoriem

kairinātājiem nekā parastie bērni un rezultātā ir pāraktīvi (hiperaktīvi) vai nenoturīgi, jo pastāvīgi reaģē

uz dažāda veida kairinātājiem un stimuliem. Humānu ideju piekritējs un domātājs psihologs Celvins

Teilors (Calvin W. Taylor ) uzsver, ka gandrīz katrs ir apdāvināts vai talantīgs. Autors ir izveidojis

“Daudzveidīgo talantu modeli”. Šī modeļa pamatpieņēmums ir, ka ikvienam no mums ir kādas

īpašas spējas, kas nepiemīt vairumam. (Varbūt jūs labi dziedat, spēlējat kādu mūzikas instrumentu,

spēlējat šahu, runājat spāniski, cepat kūkas, labojat velosipēdus, protat pārdot jebko?)

Bērni, kas ir spējīgi uz augstiem sasniegumiem, aptver visus, kas demonstrē sasniegumus un/

vai potenciālas spējas šādās jomās:

1. vispārējās intelektuālās spējas;

2. specifiska akadēmiskā apdāvinātība;

3. radoša domāšana;

4. līdervadības spējas;

45

5. spējas tēlotājmākslā un izpildītājmākslā.

Sportistu sagatavošanas sistēma ir gandrīz ideālas apdāvinātu bērnu programmas paraugs:

- tiek algoti speciāli skolotāji (treneri);

- tiek atvēlētas dārgas sporta zāles un inventārs;

- treniņi ir daļēji individualizēti;

- skolēni tiekas ar citiem viņiem līdzīgiem, kas rosina cits citu pēc iespējas labākiem

sasniegumiem un

- skolēni pat brauc uz citām skolām, lai tur sacenstos ar citiem bērniem vai komandām.

Atkarībā no bērna personības un viņa apdāvinātības ir iespējami dažādi spēju veicināšanas

veidi: integrēts atbalsts klasē; fakultatīvajās un individuālajās nodarbībās; jaukta vecuma atbalsta –

interešu grupas. Ja skolēni tiek atbalstīti atbilstoši viņu mācīšanās iespējām, parādās pirmie

sasniegumu rezultāti. Spējīgie un talantīgie skolēni ir vairāk jāieinteresē, viņu darbība ir jāievirza

eksperimentēšanas virzienā. Šiem skolēniem nepieciešami izaicinājumi, viņiem vajadzīgi uzdevumi,

kas veicina fantāziju un radošumu, kas paātrina viņu attīstību. Spējīgiem un talantīgiem skolēniem

nepietiekamas nodarbinātības rezultātā zūd mācību un darba motivācija.

Mēģinot atrast veiksmīgākos piemērus izglītojamo talantu attīstīšanai izglītības iestādē, ir

jāuzsver, ka rīcībai jābūt gan skolas līmenī, gan pedagoga mācību darba organizācijā.

Piemēram, Liepājas pilsētas pieredze liecina par noteiktu pasākumu kopumu pedagoģiskā

darba organizēšanā, kas ir veicinājis izglītojamo motivāciju savu spēju attīstīšanai. Lai to paveiktu,

skolas kolektīvs nodrošina:

- Mācību priekšmetu nedēļas, kurās var notikt klātienes, neklātienes konkursi noteiktos mācību

priekšmetos.

- Mācību priekšmetu nometnes skolēnu brīvlaikos. Tās var būt kā mērķtiecīgs visa gada darba

turpinājums kāda mācību priekšmeta noteiktā vecuma grupā .

- Skolas olimpiādes uzvarētāju apbalvošana.

- Konsultācijas, kuras ir mērķtiecīgi sadalītas darbam ar sekmēs vājākajiem un spējīgākajiem

skolēniem.

- Mācību ekskursijas tikai skolēniem, kuru mācību sasniegumi liecībā ir novērtēti ar 8 un virs 8.

- Skolas ieviesta nominācija – zelta, sudraba, ... liecība un citas atzinības.

- Konkursi „Erudīts”, „Ģimnāzists un ģimnāziste”, prāta spēļu klubs.

46

- Brīvais stundu apmeklējums (uz noteiktu laiku) atsevišķiem skolēniem-patstāvīgais darbs

bibliotēkās, iespēja papildināties pie augstskolu mācību spēkiem un citur.

- ”Pārlēkšana” vienai klasei.

- Talantīgo skolēnu nometnes dažādos mācību priekšmetiem katru gadu uz citas skolas bāzes,

tādā veidā nodrošinot darba formu un metožu daudzveidību.

- Talantīgo skolēnu pētnieciskās darbības pilnveide, nodrošinot skolā piemērotus apstākļus un

attiecīgas tehnoloģijas.

- Piedalīšanās dažādos internetā organizētos mācību priekšmetu konkursos.

Lai nodrošinātu mērķtiecīgu izglītības iestādes rīcību izglītojamo spēju, talantu un kompetenču

attīstībai, skola ne tikai var veikt tās SVID analīzi, bet arī nodrošināt mērķtiecīgu secīgu pasākumu

kopumu kā pedagoģiskās darbības sastāvu.

- Skolā tiek apzināti skolēni un identificētas viņu spējas, talanti un kompetences

- Par skolēnu sasniegumiem un attīstības dinamiku tiek informēti šo bērnu vecāki

- Mācību procesā pedagogi ņem vērā skolēnu intereses, piedāvājot viņiem augstākas grūtības pakāpes un viņu

interesēm atbilstošas tēmas un uzdevumus.

- Pedagogi nodrošina skolēnus ar papildnodarbībām, konsultācijām, papilduzdevumiem mācību procesa laikā,

papildmateriāliem un iespējām tālāk pilnveidoties.

- Skola piedāvā skolēniem attīstīt savas spējas dažādos interešu pulciņos un ārpusstundu nodarbībās

- Skola mērķtiecīgi un efektīgi plāno, veicina un atbalsta talantīgo skolēnu līdzdalību konkursos, skates, olimpiādes

- Skolas olimpiāžu un konkursu uzvarētāji tiek apbalvoti ar diplomiem un goda rakstiem.

- Īpaša vērība tiek pievērsta bērnu motivēšanas sistēmas izstrādei