Upload
others
View
1
Download
0
Embed Size (px)
Citation preview
FITOREMEDIĀCIJAKĀ BŪTISKS UN ŠODIENNENOVNENOVNENOVNENOVĒRTRTRTRTĒTS TS TS TS
DEGRADĒTO TERITORIJU ATTĪSTĪBAS INSTRUMENTS
INTEGRĒTĀ PILSĒTPLĀNOŠANĀ
LU Ăeogrāfijas un zemes zinātĦu fakultātemaăistra studiju programma „Telpiskās attīstības plānošana” ainavu arhitekte Ilze Rukšāne SIA “apdALPS”
FITOREMEDIĀCIJAno grieėu val.: φυτο (phyto) – augs
no latīĦu val. remedium – līdzeklis, zāles, dziedniecisks līdzeklis, balansa atjaunošana
EKOLOĂISKĀ ATJAUNOTNE
EKONOMISKĀ ATJAUNOTNE
SOCIĀLĀ ATJAUNOTNE
veicinās pilsētu ekoloăisko atjaunotni, uzlabos urbānāsekosistēmas bioloăisko daudzveidību
paplašinās publiski izmantojamo pilsēttelpu esošās teritorijas robežās
ilgtermiĦā būtiski ietekmēs iedzīvotāju ekoloăisko apziĦu, attieksmi
FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas ekoloăiskās atjaunotnes instruments
FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas ekoloăiskās atjaunotnes instruments
FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas ekoloăiskās atjaunotnes instruments
FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas ekoloăiskās atjaunotnes instruments
TRADICIONĀLĀS SANĀCIJAS METODES
SKALOŠANA
MAZGĀŠANA
STABILIZĀCIJA
SEPERĀCIJA
ĖĪMISKA APSTRĀDE
BARJERU VEIDOŠANA
U.C.
FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas ekoloăiskās atjaunotnes instruments
FITOREMEDIĀCIJA10-20%
Fitoremediācija, kā metode, pasaulē jau vairāk kā 10 gadus veiksmīgi tiek izmantota
vēsturisko industriālo, lauksaimniecisko, mežsaimniecisko, militāro, degvielas uzpildes un glabāšanas piesārĦoto vietu sanācijai
FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas ekoloăiskās atjaunotnes instruments
IBA Emsher park
Landwehr upe pirms un pēc
FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas ekoloăiskās atjaunotnes instruments
Houton park, Šanhaja
FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas ekoloăiskās atjaunotnes instruments
Houton park, Šanhaja
FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas ekoloăiskās atjaunotnes instruments
Houton park, Šanhaja
FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas ekoloăiskās atjaunotnes instruments
Houton park, Šanhaja
FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas ekoloăiskās atjaunotnes instruments
Gowanus sponge park, ĥujorka
FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas ekoloăiskās atjaunotnes instruments
Gowanus sponge park, ĥujorka
Latvijas dabā sastopamās augu sugas + sezonalitāte + sadarbība ar biologiem, bioėīmiėiem novērošanā un analīzē
Daudzveidīgas augu sabiedrības degradētajās teritorijās pakāpeniski atjaunos arī citu sugu dzīvotnes degradētajās teritorijās un kĜūs par acīm redzamu faktoru pozitīvu pārmaiĦu virzienā - pilsētas ekosistēmas uzlabošanā un bioloăiskās daudzveidības palielināšanā.
Diemžēl mijiedarbība starp urbānās attīstības modeli, ekosistēmas dinamiku un ekoloăisko vērtību un procesu integrēšanu vēl joprojām ir nabadzīgi izprasta (fitoremediācija tradicionāli aplūko tikai sekas un piedāvā lokālus fiziskus risinājumus), un netiek izmantota integrētā pilsētplānošanā (Alberti, 2005)
FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas ekoloăiskās atjaunotnes instruments
FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas ekonomiskās atjaunotnes instruments
FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas ekonomiskās atjaunotnes instruments
FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas ekonomiskās atjaunotnes instruments
FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas ekonomiskās atjaunotnes instruments
TRADICIONĀLĀS SANĀCIJAS METODES
FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas ekonomiskās atjaunotnes instruments
Fitoremediāciju, kā salīdzinoši lētu un mūsdienīgu ekoloăisku metodi teritoriju atjaunotnē var izmantot, lai veicinātu vietas pilnveidošanu
Telpas nākotnes EKONOMISKĀS ATTĪSTĪBAS IZVĒRTĒŠANAI viens no scenārijiem –PARKS KĀ PAGAIDU IZMANTOŠANA –balstīts uz PUBLISKĀS PRIVĀTĀS PARTNERĪBAS PROJEKTUīstenošanu pašvaldībai sadarbojoties ar privātīpašniekiem
Fitoremediācijas metodes izmantošana degradēto teritoriju attīstībā sekmēs iedzīvotājos pozitīvu attieksmi pret investoriem, stimulējot ekonomisko izaugsmi, ko pierādījuši tādi projekti kā EcoViiki un Arabianranta Helsinkos (Somija)
FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas ekonomiskās atjaunotnes instruments
FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas ekonomiskās atjaunotnes instruments
300m=5min
ŠĀDS ATTĪSTĪBAS MODELIS PALĪDZĒS VEIDOT PILSĒTAINAVU, KAS IR VIENOTA EKOLOĂISKA – EKONOMISKA – SOCIĀLA SISTĒMA
FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas sociālās atjaunotnes instruments
FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas sociālās atjaunotnes instruments
ARHITEKTS
KOPIENA
AINAVU ARHITEKTS
VIDES PLĀNOTĀJS
EKONOMISKĀS ATTĪSTĪBAS PLĀNOTĀJS
ATTĪSTĪTĀJS
ARHITEKTS
KOPIENA
AINAVU ARHITEKTS
VIDES PLĀNOTĀJS
EKONOMISKĀS ATTĪSTĪBAS PLĀNOTĀJS
ATTĪSTĪTĀJS
„Pilnvērtīgi aplūkojot ilgtspējības principu projektiem, vienlaicīgi un vienādā mērā pozitīviir jādod ieguldījumu visām projekta dimensijām –
fiziskajai UN sociālajai, UN ekonomiskajai” (Schreurs, 2011)
FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas sociālās atjaunotnes instruments
21.gs. = EKOLOĂISKA DOMĀŠANA = DZĪVESVEIDS
KOPIENU INICIATĪVAS ���� KĀ SĀKUMS
PAGAIDU IZMANTOŠANA ���� KĀ KOPRADE
JAUNĀ TELPA ���� KĀ DEMO / IZGLĪTĪBAS LAUKS
IEDZĪVOTĀJI ���� REKOMENDĀCIJAS NĀKOTNES SCENĀRIJIEM
IEDZĪVOTĀJS ���� KĀ LĪDZAUTORS
LĪDZATBILDĪBA, EKOLOĂISKĀ APZIĥA, ATTIEKSME
FITOREMEDIĀCIJA kā pilsētas sociālās atjaunotnes instruments
FITOREMEDIĀCIJA = BŪTISKS TERITORIJU ATTĪSTĪBAS
INSTRUMENTS INTEGRĒTĀ PILSĒTPLĀNOŠANĀ
STRATĒĂIJĀiekĜaujot vīziju, instrumentus un mehānismus, kas veicina
KOMPAKTU, EKOLOĂISKI UN SOCIĀLI DOMĀJOŠU PILSĒTU VEIDOŠANOS, izmantojot esošās degradētās un piesārĦotās pilsēttelpas,
kā nākotnes attīstības teritorijas
TERITORIJAS PLĀNOJUMOS, ATTĪSTĪBAS PROGRAMMĀS UN RĪCĪBĀSINTEGRĒJOT EKOLOĂISKĀS UN SOCIĀLĀS ATJAUNOTNES IDEJU,
kas uzlabo urbānās ekosistēmas bioloăisko daudzveidību un iedzīvotāju ekoloăisko apziĦu un attieksmi
JĀAPZINĀS ARĪ POTENCIĀLIE RISKI / GRŪTĪBAS:
FITOREMEDIĀCIJAS METODES MAZPAZĪSTAMĪBA �
PĀRLIECINĀŠANA, STARPDISCIPLNĀRAS KOMADAS IZVEIDOŠANA
PILOTPROJEKTA INVESTĪCIJAS = ILGTERMIĥA AUGU NOVĒROJUMI
jāparedz ekonomiskās efektivitātes pamatojumā un
komunikācijā visos līmeĦos �no politiskās gribas līdz iedzīvotājiem
PANĀKUMU atslēga šādu projektu realizācijā:
KOMPLEKSI RISINĀJUMI
pilsētas politiskā griba
+
stratēăisks projekta menedžments
+
komunikācija
+
starpdisciplināra sadarbība projekta izstrādē
Domāt ekoloăiski – nozīmē domāt kompleksi, apzinoties, ka realitāte nav izsakāma vienskaitlī un apzinoties, ka praktiski nekad nav situācijas, kad kāds process pastāv pilnīgi neatkarīgi no citiem. Pasaule ir nepārtraukti un nenoteikti mainīga un fenomens izpaužas tajā, ka vienubrīd viens aspekts ir būtiskāks par otru, bet pēc mirkĜa viss jau atkal ir kājām gaisā. Turklāt, fizisko vidi, par kuru tradicionāli mēs visvairāk rūpējamies un uztraucamies, veido tieši netveramie aspekti – procesi, funkcijas, emocijas. Redzamais reti, kad ir iegūstams vai sasniedzams. Tādējādi plānošana kĜūst par neformālu konteksta tulkošanu un saprāta kopētām sekām (Vasishth, 2008).
PALDIES
LU Ăeogrāfijas un zemes zinātĦu fakultāte
maăistra studiju programma „Telpiskās attīstības plānošana”
ainavu arhitekte Ilze Rukšāne SIA “apdALPS”
IZMANTOTO INFORMĀCIJAS AVOTU SARAKSTS
• Alberti, M. 2005. The effects of urban patterns on ecosystem function. International Regional Science Review 28, 2: 168–192
• Best, E.P.H., Zappi, M.E., Fredrickson, H.L., Sprecher, S.L., Larson, S.L., Ochman, M., 1997. Screening of aquatic andwetland plant species for phytoremediation of explosives contaminated groundwater for the Iowa Army AmmuntionPlant. Ann. New York Acad. Sci. 829, 179–194.
• Burlakovs, J. 2011. Heavy metal remediation methods and possible applications of those in Latvia Republic. Ăeogrāfijas un Zemes zinātĦu fakultāte, Latvijas Universitāte
• Campbell, S. 1996. Green Cities, Growing Cities, Just Cities? Urban Planning and the Contradictions of SustainableDevelopment. Journal of the American Planning Association
• Gaston, K.J. 2010. Integrating nature values in urban planning and design. Urban ecology. 230-260; 261-286.• LaBelle, J.M. 2001.Emsher Park, Germany – expanding the definition of a „park”. The George Wright Society• Perez-Gomez, A. 2008. Built upon love: Architectural Longing after Ethics and Aestetics. London, The MIT Press• Schreurs J., 2011. Planning for sustainable development: lost in space? Katholieke Universiteit Leuven – KUL• Susarla, S., Medina V. F., McCutcheon S. C. 2002. Phytoremediation: An ecological solution to organic chemical
contamination. Ecological Engineering. 18, 647–658.• Vasishth, A. 2008. A scale-hierarchic ecosystem approach to integrative ecological planning. Progress in Planning. 70,
99–132