Ikšėiles novada teritorijas plānojums 2011.-2023...Salaspils novada dome 14.09.2009. 1. Plānojot perspektīvos pašvaldības ceĜus jaunizstrādājamajā Ikšėiles novada teritorijas

Ikšėiles novada teritorijas plānojums 2011.-2023.gadam

Ikšėiles novada pašvaldība 81

4.1. KaimiĦu pašvaldību sniegtā informācija un/vai nosacījumi, t.sk. Ikšėiles novada domes pieprasījuma vēstules 4.1.1. Ėeguma novada dome



4.1.2. Ogres novada pašvaldība



4.1.3. Salaspils novada dome



4.1.4. Ėekavas novada pašvaldība



4.1.5. Ropažu novada pašvaldība



4.2. ZiĦojums par institūciju nosacījumu ievērošanu

Tabulā ir apkopoti institūciju un uzĦēmumu izvirzītie nosacījumi Ikšėiles novada teritorijas plānojuma 2011.–2023.gadam izstrādei. SaskaĦā ar 06.10.2009. MK noteikumu Nr.1148 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” 13.punktu un Ikšėiles novada domes 2009.gada 18.augusta lēmumu „Par Ikšėiles novada teritorijas plānojuma nosaukuma precizēšanu, darba uzdevuma grozījumiem un izstrādes laika grafika apstiprināšanu”, Ikšėiles novada dome pieprasījusi nosacījumus 14 institūcijām un visām 5 kaimiĦu pašvaldībām (LR Valsts zemes dienesta nosacījumi teritorijas plānojuma izstrādei ir publicēti mājas lapās www.vzd.gov.lv). Atbildi nav sniegusi pašvaldības aăentūra „Līvi”. SaskaĦā ar 06.10.2009. MK noteikumu Nr.1148 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” 15.punktu, jāuzskata, ka Ikšėiles novada teritorijā nav publisko interešu, kuras aizstāv PA „Līvi”.

Nr. p.k.

Institūcija SaĦemšanas

laiks Nosacījumi (tabulā nav atspoguĜota sniegtā informācija par esošo situāciju) Nosacījumu ievērošana

1. Ėekavas novada pašvaldība

12.08.2010. 1. Ėekavas novadam ar Ikšėiles novadu kopīgās interešu teritorijas ir Daugavas upe, pa kurieni iet abu novadu kopīgā robeža. Izstrādājot Ikšėiles novada teritorijas plānojumu lūdzam Ħemt vērā, ka Daugavas upes krastam pieguĜošās teritorijas Ėekavas novadā iepretim Ikšėiles novadam ir paredzētas dzīvojamai apbūvei un rekreācijai, tādēĜ nebūtu pieĜaujama tādas saimnieciskās darbības atĜaušana Ikšėiles novadā tuvu Daugavas upes krastam, kura palielinātu vides piesārĦojumu un degradētu esošās ainavas.

2. Par iespējamo informāciju, kas būtu nepieciešama Ikšėiles novada teritorijas plānojuma izstrādei tā izstrādes gaitā, lūdzam interesēties Ėekavas novada pašvaldības Teritorijas plānošanas daĜā, kontaktpersona teritorijas plānotājs Andris Lācis.

ĥemts vērā.

2. Ėeguma novada dome

13.08.2010. SaskaĦā ar MK noteikumiem „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” Nr.1184. 18.punkta prasībām par teritorijas plānojuma izstrādi pašavaldībai, kas ietekmē citas pašvaldības, kuru administratīvās teritorijas robežojas ar attiecīgā plānojuma teritoriju, Ėeguma novada būvvalde atzīmē, ka pašvaldības teritorija robežojas ar Ikšėiles novada pa valsts upi Daugavu. Izstrādājot attiecīgo teritorijas plānojumu, būvvaldes teritorijas plānotāja devusi norādījumus – ierosinājumus savstarpējo plānojumu saskaĦošanai un attīstības stratēăijai, kas nav mainījušies ar teritorijas reformas īstenošanu valstī. Izstrādājot Ėeguma novada teritorijas plānojuma grozījumus, kas stājās spēkā 2009.gada 18.decembrī, ir ievērota savstarpējo plānojumu sasaiste. Ėeguma novada būvvaldei nav īpašu nosacījumu Ikšėiles novada teritorijas plānojuma izstrādei.

PieĦemts zināšanai.



3. Salaspils novada dome

14.09.2009. 1. Plānojot perspektīvos pašvaldības ceĜus jaunizstrādājamajā Ikšėiles novada teritorijas plānojumā, aicinām izvērtēt iespēju pieslēgt Salaspils novada pašvaldības ceĜu C-11 – „ApvedčaĜš-d/s Salenieki-Tīnūži” Ikšėiles novada publiskas lietošanas ceĜam (šobrīd ceĜš noved līdz Ikšėiles novada robežai un atduras pret vasarnīcu un dārzu māju (DzV) teritoriju).

2. ĥemot vērā, ka perspektīvās E22 trases (t.s. Latgales ceĜš) varianti šėērso Salapils un Ikšėiles novadus, savukārt 2009.gada grozījumos Salaspils novada Teritorijas plānojumā minēto izpētes teritoriju trases jau noteiktas un apstiprinātas, kā dēĜ, koriăējot turpmākās izpētes trašu izvietojumu Ikšėiles novada teritorijā, jārespektē to pieslēguma vietas Salaspils novada teritorijai.

3. Salaspils novada dārzkopības teritorijas d/s „Upeslīči” pieslēgums valsts autoceĜa, P5 tiek nodrošināts, šėērsojot mežu Ikšėiles novada teritorijā.

4. Salaspils novada pašvaldības ceĜš C16 „Bajāri-GausiĦi-Saulkalnes stacija” Salaspils novada robežās beidzas pie Ikšėiles novada robežas; ceĜa trase tiek virzīta caur Ikšėiles novada teritoriju, kas, izstrādājot Ikšėiles novada teritorijas plānojumu, ir ievērtējama un respektējama.

5. Salaspils novada Teritorijas plānojumā ir noteikta perspektīvā autoceĜa A6 paralēlā pašvaldības ceĜa trase vietējo pieslēgumu nodrošināšanai, kas izvietota starp autoceĜu A6 un Daugavas upi no „autoceĜa A6/A7 ceĜumezgla” Salaspils pilsētas teritorijā (ielu I-72 „Zviedru iela”) līdz Saulkalnei (pašvaldības ceĜš C-10 „Daugavpils šoseja - Saulkalne”), noslēdzas pie Ikšėiles novada robežas. Minētā ceĜa trase ar pieslēgumu plānotam divlīmeĦu „A6 ceĜumezglam Saulkalnē”, kā arī plānotais minētā ceĜu mezgla pieslēgums dzelzceĜa Rīga-Daugavpils pārbrauktuvei pie Ikšėiles novada robežas, kura savukārt saistīta ar piebrauktuves nodrošināšanu dzelzceĜa stacijai „Saulkalne” pa pašvaldības C-9 „ApvedceĜš – st. „Saulkalne”, respektējamas, izstrādājot Ikšėiles novada transporta struktūru.

Ievērots.

4. Ogres novada pašvaldība

25.09.2009. 1. Saglabāt jau saskaĦoto apvedceĜa izbūves iespēju ap Ogres pilsētas centru, savienojot Mednieku ielu ar autoceĜu P5 un paredzot lokveida kustību Mežezera ielas – Mālkalnes prospekta – Jaunatnes ielas – Tīnūžu ielas krustojumā (skat. Pielikumu Nr.1).

2. VeloceliĦš gar Daugavu pa Ogres salas aizsargdambi, ar iespēju to turpināt tālāk Ikšėiles novadā pa veco (Ikšėiles) šoseju.

Ievērots, izĦemot priekšlikumu attiecībā uz jaunu kapu izveidošanu. Pamatojoties uz 15.06.2011. Ikšėiles novada domes Tautsaimniecības komitejas viedokli, teritorijas plānojuma 1.redakcijā kapsētas



3. Teritorijā starp Ogres pilsētas attīrīšanas iekārtām un autoceĜiem Rīga - Daugavpils saglabāt atĜauto un plānoto izmantošanu – jauktas darījumu iestāžu un ražošanas teritorija, ar perspektīvu šajā teritorijā izvietot jaunas notekūdeĦu attīrīšanas iekārtas.

4. Saglabāt Valsts ăeoloăijas dienesta un SIA „Aqua Brambis” noteikto Ogres pilsētas ūdensapgādes urbumu ėīmisko aizsargjoslu, kas tiek attēlota jau iepriekš, izstrādājot Ikšėiles novada teritorijas plānojuma grozījumus.

5. ĥemt vērā AS „Rīgas meži” priekšlikumu par jaunu kapu teritoriju izveidošanu tai piederošajās mežu platībās Ikšėiles novadā.

teritorija nav plānota. Deputātu viedoklis tika pamatots ar to, ka kapsēta nepieciešama ne Ikšėiles, bet gan Ogres novada pašvaldības vajadzībām, faktoru, ka līdz ar kapsētas izveidi Ikšėiles novada zemes īpašnieki tiek apgrūtināti ar sanitāro aizsargjoslu 300 metru platumā atbilstoši 29.12.1998. MK noteikumiem Nr.502 „Aizsargjoslu ap kapsētām noteikšanas metodika”, kā arī vēlmi šīs teritorijas apkārtnē perspektīvē attīstīt rekreācijas teritorijas.

5. Ropažu novada pašvaldība

23.08.2010. Ropažu novada pašvaldība, izskatot Jūsu vēstuli, paskaidro, ka Ropažu novada teritorijas daĜa, kas robežojas ar Ikšėiles novadu ir plānota kā meža un perspektīvās dolomīta karjeru ieguves teritorija, līdz ar to Ropažu novada pašvaldībai nav īpašu interešu un nosacījumu, kas būtu jāievēro Ikšėiles novada teritorijas plānojuma izstrādes gaitā, ja vien pierobežā nav plānota kāda šobrīd nezināma kaitīga, piesārĦojoša vai Ĝoti plašu apkārtni ietekmējoša darbība.

PieĦemts zināšanai.

6. Rīgas plānošanas reăions

04.10.2010. 1. Izstrādājot teritorijas plānojumu, jāievēro RPR telpiskais (teritorijas) plānojums un tā vadlīnijas. Ikšėiles novada situācijā īpaša uzmanība jāvelta jaunā plānojuma atbilstībai sekojošiem vadlīniju punktiem:

- Apdzīvojuma plānošana veicama saskaĦā ar pieprasījuma pēc jauniem mājokĜiem izvērtējuma, kā to nosaka 1.2.2.nodaĜas 15.apakšpunkts, ievērojot vispārējos apdzīvojuma veidošanas principus, kas noteikti 1.2.1.nodaĜas 3., 4., 5., 6.apakšpunktos;

- Plānojot apdzīvojuma struktūru, jāĦem vērā teritorijas atrašanās Pierīgas areālā un prasības, kas noteiktas 1.2.3. nodaĜas 1., 2., 3., 4., 5., 6. apakšpunktos;

- JāĦem vērā Ikšėiles novada teritorijas loma un atrašanās Rīgas zaĜā loka vides aizsardzības un rekreācijas telpā, respektējot 1.4.4.2.nodaĜas 1. un 4.apakšpunktu prasības;

- Pašreiz spēkā esošie teritorijas plānojums pietiekami nenosaka prasības

ĥemts vērā.



zaĜo buferjoslu veidošanai, ja līdzās tiek plānota dzīvojamā, rekreācijas apbūve un rūpniecības zona, kā tas noteikts vadlīniju 1.2.2.nodaĜas 7.punktā.

2. Lai nodrošinātu Teritorijas plānošanas likuma 6.panta 7.daĜā un 7.panta 4.daĜas 6.apkšpunkta noteikto, un aktualizētu vietējo pašvaldību teritorijas plānojumus saskaĦā ar 2007.gada 2.februārī apstiprināto RPR telpisko (teritorijas) plānojumu, RPR speciālisti ir gatavi sniegt konsultācijas un ieteikumus Ikšėiles novada teritorijas plānojuma izstrādei.

7. Veselības inspekcija

27.09.2010. 1. Projektēšanas darbu veikt atbilstoši Teritorijas plānošanas likumam, 2009.gada 06.oktobra MK noteikumiem Nr.1148 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi”.

2. Teritorijas plānojumu izstrādāt, ievērojot Aizsargjoslu likumu, paredzot aizsargjoslas ap ūdens Ħemšanas vietām, gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem, ap kapsētām, atkritumu izgāztuvēm, notekūdeĦu attīrīšanas iekārtām, ūdenstilpēm un ūdenstecēm, ap inženierkomunikācijām un būvēm, autoceĜiem, dzelzceĜiem, meliorācijas būvēm.

3. Noteikt teritorijas ar appludinājuma varbūtību Ikšėiles novadā.

4. Objektu izvietojumu, inženierkomunikāciju tīklu iekārtojumu – atbilstoši spēkā esošajiem būvnormatīviem un Aizsargjoslu likumiem.

5. Centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu attīstību un pasākumus dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošanai un atbilstoši 2003.gada 29.aprīĜa MK noteikumiem Nr.235 „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”; paredzēt aizsargjoslas ap ūdensapgādes avotiem atbilstoši 2004.gada 20.janvāra MK noteikumiem Nr.43 „Aizsargjoslu ap ūdens Ħemšanas vietām noteikšanas metodika”.

6. Inženierkomunikācijas shēmu izstrādāšanu atbilstoši spēkā esošajiem būvniecības normatīvie, Aizsargjoslu likumam un 2004.gada 28.decembra MK noteikumiem Nr.1069 „Noteikumi par ārējo inženierkomunikāciju izvietojumu pilsētās, ciemos un lauku teritorijās”.

7. Teritoriālplānojumā uzstādīt trokšĦa zonas; trokšĦa mazināšanai veikt trokšĦa stratēăiskās kartes un rīcības plāna izstrādi, saskaĦā ar likumu „Par piesārĦojumu”.

Ievērots.



8. Pasākumus ražošanas teritorijas kaitīgās ietekmes novēršanai uz cilvēka dzīves apstākĜiem un apkārtējo vidi.

9. Pasākumus gaisa kvalitātes uzlabošanai, 03.11.2009., MK noteikumu Nr.1290 „Noteikumi par gaisa kvalitāti” ievērošanas nodrošināšanai.

10. Autostāvvietu, garāžu degvielas uzpildes stacijas ierīkošanu, transporta shēmu un piebraukšanas iespējas plānojumu, ievērojot spēkā esošos būvnormatīvus, Aizsargjoslu likumu, paredzot pasākumus kaitīgās ietekmes uz cilvēka dzīves apstākĜiem un apkārtējo vidi novēršanai.

11. Uzrādīt visas piesārĦotas teritorijas un to perspektīvo izmantošanu pēc sanācijas pasākumu izpildes.

12. Iedzīvotāju rekreācijas vietu iekārtošanu, ievērojot spēkā esošos būvnormatīvus.

13. Velotransporta attīstību.

14. Teritorijas plānojums jāizvērtē Veselības inspekcijas Rīgas reăiona higiēnas novērtēšanas un monitoringa nodaĜā.

8. Valsts vides dienesta Lielrīgas reăiona vides pārvalde

04.10.2010. Izpildot projektēšanas darbus, ievērot sekojošus noteikumus: 1. Projektēšanas darbus veikt atbilstoši 2009.gada 6.oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr. 1148 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” (turpmāk MK noteikumi Nr. 1148.) II NodaĜas 4., 26., 27. un 28.punkta prasībām:

- Izstrādāt teritorijas maăistrālo inženierkomunikācijas shēmu; - Uzrādīt vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas, noteikt

aprobežojumus tjās, atbilstoši Aizsargjoslu likuma prasībām (ūdensgūtĦu ėīmiskās aizsargjoslas, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas, kapu aizsargjoslas u.c.);

- Izstrādāt transporta kustības shēmu; - Zemes dzīĜu nogabalus un derīgo izrakteĦu atradĦu teritorijas; - Riska teritorijas; - Teritorijas kurām izstrādāti detālplānojumi un teritorijas kurām tie jāizstrādā.

2. Atbilstoši 2009.gada 6.oktobra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1148 4.5.punktam, lai noteiktu īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, mikroliegumus un saudzējamās ainaviskās teritorijas, veikt atbilstoši 2000.gada 14.novembra Ministru

Ievērots.



kabineta noteikumos Nr.396 „Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu” iekĜaujot īpaši aizsargājamo sugu un 2000.gada 5.decembra Ministra kabineta noteikumos Nr.421 „Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu” iekĜaujot īpaši aizsargājamo biotopu izpēti un iezīmēt īpaši aizsargājamo sugu un biotopu atradnes, ja tādas teritorijā atrodas. Nepieciešamības gadījumā paredzēt mikroliegumu veidošanu.

3. Uzrādīt teritorijas, kurām paredzēta zemes transformācija.

4. Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslām jābūt bez būvēm un žogiem, brīvi pieejamām, atbilstoši Aizsargjoslu likuma 37. panta 5.apakšpunkta prasībām.

5. Noteikt virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas, atbilstoši 2008.gada 3.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.406 „Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika” prasībām un aprobežojumus tajās, atbilstoši „Aizsargjoslu likuma” 37.panta prasībām.

6. Atbilstoši 2009.gada 6.oktobra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1148 „Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi” III daĜas 37.2.punktam pieprasīt atzinumu VVD LRVP par šo nosacījumu ievērošanu.

7. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 79.panta 1.punktam šos nosacījumus mēneša laikā, no to spēkā stāšanās dienas, var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā, Rūpniecības ielā 23, Rīgā. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 70.panta 2.punktam nosacījumi stājas spēkā septītajā dienā pēc to nodošanas pastā. VVD LRVP Jūs informē, ka VVD pārraudzībā ir laivu novietne „Imanti” ēka zemes gabalā Peldu ielā 2 (kad. Nr. 74940110062), Tīnūžos, Ikšėiles novadā.

9. SIA „Lattelecom” 06.10.2010. Jāievēro šādi nosacījumi: 1. Visi būvniecības darbi jāveic atbilstoši spēkā esošajiem būvnormatīviem, kā arī ievērojot LT „Aizsargjoslu likuma” 14.panta (Aizsargjoslas gar elektronisko sakaru tīkliem), 35.panta (Vispārīgie aprobežojumi aizsargjoslās) un 43.panta (Aprobežojumi aizsargjoslās gar elektronisko sakuru tīkliem) noteiktās prasības.

2. Teritorijas aizsargjoslu plānā jābūt atzīmētām elektronisko sakaru tīklu un objektu aizsargjoslām.

3. Privātiem elektronisko sakaru tīkliem, kurus paredzēts pieslēgt SIA „Lattelecom”

Ievērots.



vai jebkuram citam publiskajam elektronisko sakaru tīklam, jāatbilst Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātajiem „Noteikumiem par privātā elektronisko sakaru tīkla pieslēgšanu publiskajam elektronisko sakaru tīklam” (SPPK 18.05.2005. Padomes sēdes lēmums Nr.111, protokols Nr.24(233) p.9).

4. Ja ar privāta tīkla īpašnieku noslēgts līgums „Par elektronisko sakaru tīkla robežu”, tad iekšējie telpu un teritoriju telefonizācijas darbi jāveic ēkas vai teritorijas saimniekam saskaĦā ar šo noslēgto robežlīgumu.

5. Lielos uzĦēmumos būtu jānodrošina atsevišėa telpa telekomunikāciju iekārtām, atsevišėā gadījumā ar līniju ievadiem.

6. Privātie un publiskie elektronisko sakaru tīkli jāierīko un jāizbūvē atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajiem „Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtība” (MK noteikumi Nr.256) un „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 262-05 „Elektronisko sakaru tīkli” (MK noteikumi Nr.257).

7. Lai veiktu elektronisko sakaru tīkla infrastruktūras attīstības plānošanu un pakalpojumu nodrošināšanu, vēlams savlaicīgi informēt SIA „Lattelecom” par novada attīstības plānā iekĜauto jauno dzīvojamo māju un uzĦēmējdarbības objektu celtniecību.

8. Katra kalendārā gada beigās vēlams informēt SIA „Lattelecom” par nākamajā gadā plānoto ielu un teritorijas rekonstrukciju.

9. Novada teritoriju un detālplānojumu izstrādes jautājumos, kā arī, ja nepieciešama informācija par elektronisko sakaru tīkla līnijām, lūdzu, sazināties ar SIA „Citrus Solutions” Rietumlatvijas reăiona Tīklu uzturēšanas nodaĜas līniju uzraudzības inspektoru Alfrēdu Valeini, tālr. 65044155, mob. 26563892.

10. Lai saskaĦā ar Ministru kabineta apstiprinātajiem noteikumiem Nr.1148 („Vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma noteikumi”) Jūs saĦemtu atzinumu no SIA „Lattelecom” par izstrādāto teritoriālo plānojumu, materiālus, lūdzu, iesniegt SIA „Lattelecom” Komercdienesta Optikas tehnoloăiju biznesa daĜas direktoram Raivim Mackevičam Rīgā, Dzirnavu ielā 105, LV-1011.

11. Ja tiek vai tiks plānota Ikšėiles novada teritoriju infrastruktūras attīstība, Ħemot vērā elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamību un nepieciešamību, SIA



„Lattelecom” ir vienmēr gatavs piedāvāt savu līdzdalību šo projektu realizācijas apspriešanā un vērtēšanā. Par teritorijas attīstības plānā iekĜauto jauno dzīvojamo māju un uzĦēmējdarbības objektu celtniecību, lūdzam Jūs sazināties ar SIA „Lattelecom” Optikas tehnoloăiju biznesa daĜas Līniju risinājumu attīstības nodaĜas vadītāju Jāni Zemnieku, tālr. 67055647, e-pasts: [email protected] Tāpat kā vienu no iespējamajiem risinājumiem, lai īstenotu infrastruktūras attīstības pasākumus, iesakām izvērtēt iespējas piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu.

10. Dabas aizsardzības pārvaldes Gaujas nacionālā parka administrācija

07.10.2010. 1. Izstrādājot teritorijas plānojumu jāĦem vērā vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanu reglamentējošo normatīvo aktu prasības. Galvenie saistošie tiesību akti ir:

- likums „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”; - MK 31.03.2010. noteikumi Nr.264 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju

vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”; - „Aizsargjoslu likums” un tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi.

2. SaskaĦā ar likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 43.panta ceturto daĜu, kurā teikts, ka „Paredzētajai darbībai vai plānošanas dokumentam (izĦemot dabas aizsardzības plānu un tajos paredzētās darbības), kas atsevišėi vai kopā ar citu paredzēto darbību vai plānošanas dokumentu var būtiski ietekmēt Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000), veic ietekmes uz vidi novērtējumu”, gadījumā, ja plānotajai darbībai ir iespējama ietekme uz Natura 2000 teritoriju, ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, turklāt tas jādara neatkarīgi no tā, vai darbības plānots veikt īpaši aizsargājamā teritorijā vai ārpus tās.

3. Uz dabas parkiem, kuriem nav izstrādāti un apstiprināti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi attiecas likums „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijā” 21.pants, kas nosaka, ka „veicot tautsaimniecības un teritoriālo plānošanu, zemes ierīcību un meža apsaimniekošanu un visa veida projektēšanas darbus, jāievēro aizsargājamās teritorijas izvietojums, tās aizsardzības un izmantošanas noteikumi, kā arī aizsardzības plāns”.

4. Visās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās aizsardzības un izmantošanas kartību regulē MK 2010.gada 31.maija noteikumi Nr.264 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”. Šajos noteikumos tiek minēti pieĜaujamo un aizliegto darbību veidi attiecībā uz īpaši aizsargājamām teritorijām.

Ievērots.

Vides pārraudzības valsts birojs (turpmāk tekstā – VPVB) 28.09.2009. pieĦēma lēmumu Nr.35 „Par stratēăiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu”.



5. Ministra kabineta 2010.gada 30.janvāra noteikumi Nr.45 „Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi” 35.pants nosaka, ka „veicot teritoriālo plānošanu, zemes ierīcību, meža inventarizāciju un visa veida projektēšanas darbus, jāievēro mikroliegumu teritoriju izvietojums un to aizsardzības prasības”.

6. Administrācija informē, ka Jūsu novada esošās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas – dabas parks „Ogres Zilie kalni”, ir izstrādāts un apstiprināts dabas aizsardzības plāns, bet nav izstrādāti individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Izstrādājot Ikšėiles novada teritorijas plānojumu jāĦem vēra īpaši aizsargājamas teritorijas – dabas parka ”Ogres Zilie kalni”, dabas aizsardzības plāna aktuālā redakcija. Dabas parkam „Ogres Zilie kalni” patreiz tiek aktualizēta jauna dabas aizsardzības plāna redakcija, jo plāna derīguma termiĦš beidzas 2010.gadā. Dabas aizsardzības plāna pasūtītājs ir Ogres novada pašvaldība, bet plāna izstrādi vada eksperte Sniedze LaiviĦa (tālr.26587812, 67949847, e-pasts [email protected]). Dabas aizsardzības plāna izstrādes uzraudzības darba grupā Ikšėiles novadu pārstāv izpilddirektors Guntars Kurmis.

11. VSIA „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”

08.10.2010. 1. Veicot Ikšėiles novada teritorijas plānojuma izstrādi, jāievēro sekojoši nosacījumi: - Jānodrošina meliorācijas sistēmu saglabāšana, ekspluatācija, uzturēšana,

tām jākalpo sākotnēji paredzētajam mērėim – optimāla mitruma režīma nodrošināšanai augsnē, liekā ūdens aizvadīšanai.

- Teritorijas plānojuma plānā iezīmējams ekspluatācijas aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm.

- Teritorijas plānojumā paredzama ūdensnoteku pārtīrīšana reizi 10 gados. - Plānojot jebkādu būvniecību meliorētā zemē, jāizĦem tehniskie noteikumi

ZMNĪ.

2. Lai nodrošinātu iepriekšminēto, ievērojami sekojoši likumdošanas akti: - 2010.gada 14.janvārī pieĦemtais „Meliorācijas likums”; - 2010.gada 16.marta MK noteikumi Nr.261 „Meliorācijas sistēmu un

hidrotehnisko būvju būvniecības kārtība”; - 2010.gada 3.augusta MK noteikumi Nr.714 „Meliorācijas sistēmas

ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi”; - 2003.gada 13.maija MK noteikumi Nr.258 „Noteikumi par ekspluatācijas

Ievērots.



aizsargjoslām ap meliorācijas būvēm un ierīcēm noteikšanas metodiku lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un meža zemēs”;

- 2010.gada 13.jūlijā MK noteikumi Nr. 623 „Meliorācijas kadastra noteikumi”; - 2010.gada 6.jūlijā MK noteikumi Nr.612 „Kārtība kādā nosakāmi un

atlīdzināmi zaudējumi, kas saistīti ar meliorācijas sistēmu bojāšanu, iznīcināšanu vai izmantošanas tiesību ierobežošanu”;

- 2010.gada 10.augusta MK noteikumi Nr.755 „Koplietošanas meliorācijas sistēmu būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksu aprēėināšana, to sadale un norēėinu kārtība”;

- 2005.gada 23.augusta MK noteikumi Nr.631 „Par Latvijas būvnormatīvu LBN 224-05 „Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves”.

12. AS „Latvijas Gāze”

15.10.20010. 1. SaskaĦā ar Aizsargjoslu likuma 22.pantu (2) 1) c) gāzesvadu ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem ekspluatācijas aizsargjosla ir 15 m uz katru pusi no gāzesvada ass, ap gāzes regulēšanas stacijām – 6m, pretkorozijas elektroėīmiskās aizsardzības iekārtu anodu zemējumiem – 4m zemējuma kontūra, anoda elektrotīklu un sakaru kabeĜu līnijām – 2,5m.

2. Veicot ēku un inženierkomunikāciju projektēšanu un celtniecību jāievēro Aizsargjoslu likuma 322 pantu(2) 1), kur noteikts, ka drošības aizsargjoslas ap gāzesvadiem ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, gāzes regulēšanas stacijām – zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas katrā pusē no gāzesvada ass vai nosacītas vertikālas virsmas ārpus šo objektu būvju ārsienām, iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām, gāzesvadam ar diametru:

a) līdz 300mm – 75 metru attālumā; b) no 300mm – 600mm – 125 metru attālumā; c) no 600mm līdz 800mm – 150 metru attālumā.

3. Gāzesvadu ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, gāzes regulēšanas staciju, krānu laukumu, anodu zemējumu, anodu kabeĜiem un sakaru kabeĜu novietnēm Ikšėiles novada teritorijā var saĦemt Sabiedrības Ekspluatācijas iecirknī „Gāzes transports” Rīgā, Biėernieku ielā 111 (tālrunis 67819033). Informāciju par esošo gāzesvadu ar spiedienu zem 0,6 megapaskāliem un to iekārtu novietnēm Ikšėiles novada teritorijā var saĦemt Sabiedrības Ogres iecirknī Ogrē, Stirnu ielā 6 (tālrunis 65049160). Darām zināmu, ka Sabiedrības Perspektīvās attīstības daĜa izstrādājusi Ikšėiles

Izpildīts.



novada perspektīvās gāzes apgādes plānojumu (shēmu), ko lūdzam pieĦemt zināšanai un ievērtēt teritorijas plānojuma grozījumu izstrādē.

4. Izstrādājot Ikšėiles novada teritorijas plānojuma grozījumu inženierkomunikāciju sadaĜu – gāzes apgāde, lūdzam:

- atspoguĜot esošo gāzesvadu ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem, gāzes regulēšanas staciju novietnes un uzrādīt ekspluatācijas un drošības aizsargjoslas;

- atspoguĜot esošo gāzesvadu ar spiedienu zem 06, megapaskāliem un to iekārtu (skapjveida gāzes regulēšanas punktu (SGRP), gāzes regulēšanas punktu (GRP)) novietnes un uzrādīt ekspluatācijas aizsargjoslas;

- Ikšėiles novada teritorijas plānojuma grozījumu teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteikt prasības: • esošo gāzesvadu ar spiedienu virs 1,6 megapaskāli gāzesvadu un

gāzes regulēšanas staciju ekspluatācijas un drošības aizsargjoslās; • esošo un plānojamo gāzesvadu ar spiedienu zem 0,6 megapaskāliem

un to iekārtu (skapjveida gāzes regulēšanas punktu (SGRP), gāzes regulēšanas punktu (GRP)) ekspluatācijas aizsargjoslās.

5. Lai nodrošinātu gāzes apgādi perspektīvajiem dabasgāzes patērētājiem Ikšėiles novada teritorijā, veidot autoceĜu un ielu rekonstrukcijas, plānojot un projektējot jaunus autoceĜus un ielas, kā arī esošo valsts autoceĜu un pašvaldības autoceĜu nodalījumu joslās un esošo ielu sarkanajās līnijās, lūdzam paredzēt iespējamā gāzesvada ar spiedienu zem 0,6 megapaskāliem novietnes autoceĜu nodalījuma joslās un ielu sarkanajās līnijās, atbilstoši MK noteikumiem Nr.1096 „Noteikumi par ārējo inženierkomunikāciju izvietojumu pilsētās, ciemos un lauku teritorijās un spēkā esošajam „Aizsargjoslu likumam”.

6. Konkrētu esošo un perspektīvo gāzesvadu ar spiedienu virs 1,6 megapaskāliem un gāzesvadu ar spiedienu zem 0,6 megapaskāliem, to iekārtu un būvju ekspluatācijas un drošības aizsargjoslu novietĦu precīzu atspoguĜošanu paredzēt izstrādājot nekustamo īpašumu detālplānojumus, veicot topogrāfisko plānu izstrādi.

7. Izstrādātos Ikšėiles novada teritorijas plānojuma grozījumus: - SaskaĦot ar Sabiedrības Ekspluatācijas iecirkni „Gāzes transports”; - Izdrukas veidā vai CD formātā iesniegt Sabiedrības Perspektīvās attīstības daĜā



atzinuma saĦemšanai.

8. Ja ir vajadzīga papildus informācija sakarā ar šiem nosacījumiem, mēs katrā laikā esam Jūsu rīcībā (kontaktpersona – Perspektīvās attīstības daĜas vadītājs Māris KrastiĦš, tālrunis 67041787, mobilais tālrunis 26384172).

13. VAS „Latvijas Valsts ceĜi”

18.10.2010. 1. Iestrādāt perspektīvā autoceĜa E22 posma „Kranciema karjers – Slāvu aplis” būvniecības izpētes un ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātā akceptēto (Ikšėiles novada domes 2010.gada 22.septembra lēmums) 3. trases variants, kas iekĜauts Satiksmes ministrijas nacionālās nozīmes transporta infrastruktūras attīstībai nepieciešamo teritoriju darba materiālā. Lūdzam skatīt pielikumā nacionālas nozīmes transporta infrastruktūras attīstībai nepieciešamo teritoriju vektordatus (CD AutoceĜa E22 posma „Kranciema karjers – Slāvu aplis” perspektīvā trase Ikšėiles novadā/ Perspektīvās trases teritorijas plānojumā iesakām izdalīt kā atsevišėu datu slāni.

2. Plānojot teritorijas apbūves attīstību, jāĦem vērā demogrāfisko situāciju Latvijā (iedzīvotāju skaita samazināšanās un aprūpējamo cilvēku īpatsvara palielināšanās), kas nosaka nepieciešamību vispirms rekonstruēt esošās blīvāk apdzīvotās, tās labiekārtojot un paplašinot, nevis izveidojot jaunas apbūves teritorijas. Šāda pieeja Ĝautu koncentrētāk izmantot sabiedrības radītā kopprodukta līdzekĜus vairākuma iedzīvotāju interesēs labākas sadzīves vides izveidošanai un tās kvalitatīvai uzturēšanai.

3. Apbūves teritoriju (jauno vai rekonstruējamo un paplašināmo esošo) sasaisti ar valsts autoceĜu tīklu veikt, ievērojot „pakāpeniskuma” principu, tas ir, to tiešo pieslēgumu paredzēt pie pašvaldību (galvenokārt) vai valsts vietējiem autoceĜiem, orientējoties uz pieslēgumu kopīgā skaita samazināšanu un savstarpējo attālināšanu perspektīvā, kas uzlabotu satiksmes drošības apstākĜus. Jaunu pieslēgumu plānošana valsts galvenajiem autoceĜiem nav pieĜaujama, bet reăionālajiem tikai izĦēmuma gadījumos, ja tas ir saistīts ar esošo transporta tīkla pārplānošanu plašākā apkārtnē.

4. Nosakot teritorijas, kam obligāti jāizstrādā detālie plānojumi, ir jāĦem vērā princips, ka, ja nav nodrošināta piekĜūšana kādam atsevišėam zemes īpašumam vai arī uzsākot, vai paplašinot uzĦēmējdarbību, vai attīstot apdzīvojamo apbūvi uz esošajiem zemju īpašumiem, kā arī veidot to sadali vairākos, pašvaldībai saskaĦā ar LR MK noteikumiem Nr.881 (19.10.2004.) 6., 7., 8. un 9.punktu šiem īpašumiem ir jāierosina detālplānojuma izstrāde. Tajā pilnībā jāatrisina piekĜūšanas katrai zemes

Izpildīts.



vienībai, ievērojot „pakāpeniskuma” principu teritoriju pieslēgšanai valsts autoceĜu tīklam (skat. iepriekšējo punktu). Katrā konkrētā gadījumā jāizskata nepieciešamība vienlaicīgi izstrādāt detālplānojumus arī blakus īpašumiem kopēja iekšējo ceĜu tīkla izveidošanai teritorijām pie valsts autoceĜiem starp jau esošajiem jebkuras piederības publisko autoceĜu pieslēgumiem valsts autoceĜam, pēc iespējas samazinot jau esošo atsevišėo īpašumu pieslēgumu skaitu.

5. Teritorijas plānojuma saturā jābūt perspektīvai Ikšėiles novada transporta shēmai (ietverot plānotās jaunās apbūves teritorijas), kuras atspoguĜotu piekĜūšanas iespēju nodrošināšanu ikvienam īpašumam (arī pa atsevišėiem gājēju un veloceliĦiem), ar akcentētām vietējā ceĜu (ielu) tīkla pieslēgšanās vietām valsts autoceĜu tīklam.

6. Teritorijas plānojumā īpaši (ar noteiktu apzīmējumu grafiskajā daĜā un attiecīgu skaidrojumu tekstā) ir jāatzīmē teritorijas tieši blakus valsts galvenajiem un reăionālajiem autoceĜiem, kurām (kopumā vai atsevišėiem zemes īpašumiem) nav un nevar tikt plānotas piekĜūšanas iespējas no tiem, ja izstrādātā plānojuma ietvaros nav atrisināta piekĜūšana no pašvaldību vai valsts vietējiem autoceĜiem.

7. Dzīvojamās un publiskās apbūves teritorijas plānot tādā attālumā no valsts autoceĜiem, lai būtu nodrošināti apstākĜi, kas neprasa papildus pasākumus aizsardzībai pret autotransporta radīto troksni. Izstrādājot teritorijas plānojumu, jāĦem vērā 2004.gada 13.jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr.597 „Vides trokšĦa novērtēšanas kārtība” un noteikumu Nr.598 „Noteikumi par akustiskā trokšĦa normatīviem dzīvojamo un publisko ēku telpās” 2.pielikuma 3.punkta prasības.

8. Servisa objektus plānot tikai apdzīvoto vietu robežās, kur atĜautais braukšanas ātrums ir ne lielāks par 70 km stundā, bet teritorijās ārpus apdzīvotām vietām servisa objektu izvietojumu, kuru iespējamās (atĜautās) vietas pie valsts galvenajiem un reăionālajiem autoceĜiem atbilstoši normatīvajiem dokumentiem plāno Satiksmes ministrija, saskaĦot individuāli.

9. Teritorijas plānojumā ietilpstošajiem apbūves saistošajos noteikumos jāietver nosacījumi, kuri nodrošina LR „Aizsargjoslu likumā” noteikto valsts autoceĜu aizsargjoslu skarošo nekustamo īpašumu zemju izmantošanu autoceĜu rekonstrukcijai un reglamentē vienošanās noslēgšanas procedūras ar īpašniekiem par zemes izmantošanu.



10. Atzinumu par izstrādāto teritorijas plānojumu (pozitīvs atzinums uzskatāms par LVC saskaĦojumu) jāsaĦem LVC CeĜu tīkla daĜā 156. kab., GogoĜa iela 3, Rīga, tālr. 67028166.

11. Pēc plānojuma apstiprināšanas, lūdzam plānojuma grafisko daĜu iesniegt VAS „Latvijas Valsts ceĜi” gan rastru, gan vektordatu failu formāta.

14. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

15. 10. 2010. 1. Veidojot perspektīvo ceĜu un ielu shēmu, paredzēt piebrauktuves un caurbrauktuves ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai, lai veiktu ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbus (LBN 201-07 „Būvju ugunsdrošība” 6.nodaĜas un citu piemērojamo normatīvo aktu prasībām).

2. Teritorijā paredzēt ārējās ugunsdzēsības ūdensapgādes nodrošinājumu saskaĦā ar LBN 222-99 „Ūdensapgādes ārējie tīkli un būves”.

3. Paredzēt ugunsdrošības atstarpes starp perspektīvām ēkām atbilstoši Civillikuma trešās daĜas, LBN 201-07 „Būvju ugunsdrošība” 3.daĜas 12.nodaĜai „Ugunsdrošības attālumi” un citu piemērojamo normatīvo aktu prasībām.

4. Paredzēt inženierkomunikāciju izvietojumu atbilstoši 28.12.2004. MK noteikumu Nr.1069 „Noteikumi par ārējo inženierkomunikāciju izvietojumu pilsētās, ciemos un lauku teritorijās” prasībām.

Ievērots.

15. Valsts meža dienesta Rīgas reăionālā virsmežniecība

22.10.2010. SaskaĦā ar „Meža likumu” (spēkā no 17.03.2000.) un tā saistošajiem normatīvajiem aktiem 1. Meža apsaimniekošanas juridiskais pamats ir meža apsaimniekošanas un izmantošanas regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības. Meža Valsts reăistra uzturēšanai, mežsaimnieciskās darbības plānošanai un kontrolei konkrētā īpašumā veic mežu inventarizāciju. Tai ir informatīvs un rekomendējošs raksturs.

a. Ievērojot „Meža likuma” 29. panta 2., 3.daĜas prasības – reizi 10 gados veikt meža inventarizāciju un tās materiālus iesniegt Valsts Meža dienestam un par iesniedzamās informācijas patiesumu ir atbildīgs meža īpašnieks, gadījumos, ja īpašumā nav veikta meža zemju inventarizācija, uzsākot detālplānojuma izstrādi veikt meža zemju inventarizāciju;

b. Pamatojoties uz LR MK noteikumu Nr. 590 „Meža inventarizācijas un Meža valsts reăistra informācijas aprites noteikumi” 4.punkta prasībām, zemes vienībām, kurām Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā piešėirts kadastra apzīmējums pēc zemes gabala atdalīšanas, meža zemēs

Ievērots.



jāveic meža inventarizācija un dati jāiesniedz Valsts Meža dienesta reăionālā virsmežniecībā Meža Valsts reăistra datu uzturēšanai.

2. Meža likuma (pieĦemts 24.02.2000.) 35.panta 1.punktā noteikts, ka pašvaldību attīstības plānos jāparedz meža apsaimniekošanas un izmantošanas mērėi, tajā skaitā jānodrošina meža bioloăiskās daudzveidības saglabāšana, spēja pasargāt augsni no erozijas un aizsargāt virszemes un pazemes ūdeĦus no piesārĦošanas.

3. Vietējas dabas aizsardzības prasības mežu apsaimniekošanā reglamentē LR MK noteikumi Nr.189 „Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā” (08.05.2001.): saimnieciskās darbības ierobežojumus meža un meža zemēs virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās, aizsargājamās zonās gar mitrzemēm un ūdeĦiem, mikroliegumu buferzonās, mežos pilsētu administratīvajās teritorijās, purvu un ezeru salās, meža puduros, ka arī nosaka saimnieciskās darbības ierobežojumus dzīvnieku vairošanas sezonas laikā.

4. Meža ieaudzēšanas nosacījumus nemeža zemēs nosaka LR MK noteikumi Nr.108 „Meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi” (spēka no 06.03.2001.). Plantāciju mežu ieaudzē zemēs, kur normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var transformēt meža zemē. Plantāciju mežus neierīko īpaši aizsargājamās teritorijās, ūdensteču un ūdenstilpju aizsargjoslās, mikroliegumos, Lauku apvidos sliktās ekonomiskās situācijās rezultātā lauksaimniecībai izmantojamās zemēs mežu dabiska ieaugšanās notikusi strauji un lielās platībās. Priekšlikums teritorijas plānojumā noteikt aizliegumu meliorētās un nemeliorētās augstvērtīgās lauksaimniecībā izmantojamās zemēs ieaudzēt plantāciju mežus.

SaskaĦā ar „Aizsargjoslu likumu” (spēkā no 11.03.1997.) un ar to saistošiem noteikumiem Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas nosaka gar visām ūdenstilpēm, ūdenstecēm un mākslīgiem ūdensobjektiem, lai samazinātu piesārĦojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību, ierobežotu saimniecisko darbību applūstošajās teritorijās, ka arī saglabātu apvidum raksturīgo ainavu. ĥemot vērā aizsargjoslu iezīmēšanas tehniskās īpatnības kartēs un salīdzinošo situāciju dabā – krastu krantis, palienes, kas ir aizsargjoslu platumu noteicošie rādītāji, tās nav precīzi attēlojamas shematiski.



Priekšlikumi:

1. Nosakot ūdensobjektu aizsargjoslas tekstā iekĜaut „minimālie aizsargjoslas platumi... ne mazāki kā...”.

2. IekĜaut piezīmi „objektiem, kuriem aizsargjoslas teritorijas plānojumā nav iespējams parādīt dotajā mērogā, tās tiek noteiktas atbilstoši „Aizsargjoslu likumam” un MK noteiktajām metodikām – mežos grāvjiem, strautiem, īsajām upītēm, kā arī citiem objektiem saskaĦā ar likumu.

3. NepieĜaut upju palieĦu apbūvi, jo upes ir bioloăiskās daudzveidības izplatības koridors – krastos, nogāzēs un palienēs sastopams liels īpatsvars īpaši aizsargājamo augu sugas; palienes raksturojas ar paaugstinātu mitruma režīmu, ko nosaka pazemes ūdeĦi, gruntsūdeĦu mainīgais lielums, tās pakĜautas straujiem erozijas procesiem. Izvērtējot teritorijas plānojumā norādītos upju garumus, vēršam uzmanību informācijas izcelsmei, jo vērojamas būtiskas atšėirības dažādu dienestu sniegtajiem datiem. Koku ciršanas kārtība, teritoriju apsaimniekošana: 1. Aizsargājamo koku nociršanas (novākšanas) kārtību meža zemēs nosaka Valsts meža dienests pēc saskaĦošanas ar Dabas aizsardzības pārvaldi, nemeža zemēs – vietējā pašvaldība pēc saskaĦošanas ar Dabas aizsardzības pārvaldi.

2. Atsevišėu koku ciršana nemeža zemēs saskaĦā ar LR MK noteikumiem Nr.717 „Kārtība koku ciršanai ārpus meža zemes” (spēkā no 02.09.2006.).

3. Koku ciršanas kārtību meža zemēs nosaka „Meža likums” un ar to saistītie normatīvie akti.

4. Koku ciršanas ierobežojumus un izmantošanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (Ikšėiles novada – dabas parks „Ogres ieleja”) nosaka LR MK noteikumi Nr.246 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (spēkā no 31.03.2010.) vai arī individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, teritorijām, kurām tādi izstrādāti.

5. Mikroliegumos aizsardzību un apsaimniekošanu regulē LR MK noteikumi Nr.45 „Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi” (spēkā no 03.02.2001.). Darām zināmu, ka Ikšėiles novada teritorijā nav izdalīti neviens mikroliegums.



6. Īpaši aizsargājamos meža iecirkĦos saimnieciskā darbība notiek saskaĦā ar „Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā”.

7. Koku ciršana pirms meža zemju transformācijas, ko veic saskaĦā ar LR MK 2004.gada 28.septembra noteikumiem Nr.806 „Meža zemes transformācijas noteikumi” atbilstošā uzraugāmās teritorijas mežniecībā saĦem ciršanas apliecinājumu.

Vides un ainavisko vērtību saglabāšana apbūves noteikumos: 1. Lauku apvidū un meža zemēs apbūves objektiem novietojumu izkārtot, lai saglabātu vērtīgos kokus un esošo ainavu, apstādījumus veidot ainavas bagātināšanai.

2. Ēkas un būves neprojektēt tuvāk kā pieauguša koku vainaga projekcijas attālumā (ieteikums – kokiem ne mazāk kā 5 m, krūmiem ~ 1-1,5 m no stumbra(u) vai sakĦu kakla. Klajumā augošiem kokiem – 10m).

3. Lai saglabātu lauku ainavu un nesadrumstalotu mežus, kas apgrūtina to apsaimniekošanu, lauku apvidū meža zemes nav ieteicams sadalīt mazākās kadastra vienībās par 2 ha.

4. Ievērojot teritorijas īpatnības, kas raksturojas ar lielas dimensijas bioloăiski veciem kokiem upju, vecupju krastos, apstādījumos apdzīvotās vietās, bijušajās mājvietās (arī meža zemēs ieskaitīti nogabali) un dabiskās vidē, novērotas vairākas īpaši aizsargājamas ėērpju sugas, kā arī reti sastopamas un īpaši aizsargājamas kukaiĦu sugas, kuru eksistence saistīta ar tiem. Priekšlikums: ievietot prasību nemeža zemēs pirms koku ciršanas (atmirušu un augošu) un novākšanas izvērtēt bioloăiski vecos lapu kokus, kas pārsniedz diametrā 80-100 cm un/vai ir dobumaini, piesaistot ekspertu. Ainaviski nozīmīgo teritoriju apzināšana: 1. Bioloăiski vecie koki rindās, alejās grupās un atsevišėi augoši; upju stāvās nogāzes, terases, palienes, iežu atsegumu, avoti u.c. uzskatāmi par saudzējamiem un kultūrvidi papildinošiem, izglītojošiem elementiem un to lietderība tūrisma objektu izveidei ir būtiska.



2. Lai nodrošinātu ainavisko vērtību, bioloăiskās daudzveidības saglabāšanu un rekreācijai izmantojamu objektu saglabāšanu, ieteicams izdalīt dabas pamatnes teritorijas, kur iekĜaujamas šādas platības: upju palieĦu ainaviskie posmi, nogāzes, gravas, nelielas koku – platlapju grupas vai puduri, birzis u.c. Priekšlikums: apzināt tos un kartēt; iespēju robežās noteikt šīm teritorijām aizliegumu – zemes lietošanas veida maiĦu (transformāciju), izĦemot – valsts nozīmes objektu būvniecību. Meža zemju iedalījums (priekšlikums): 1. Saimnieciskie meži – meža teritorijas, kuru saskaĦa ar normatīviem aktiem nav noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi (šeit iekĜaujami arī dabiska meža biotopi (turpmāk tekstā (P)DMB), kuros konstatētas reti sastopamas un īpaši aizsargājamas sugas, jo AS „LVM” deklarējusi apĦemšanos (P)DMB saudzēt, līdz ar to Meža Valsts reăistrā šie objekti ir fiksēti, taču tiem nav aizsardzības pazīmes).

2. Aizsargājamie meži – mežu teritorijas, kur saskaĦā ar normatīvajiem aktiem noteikti saimnieciskās darbības aizliegumi vai ierobežojumi (īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, mikroliegumi, īpaši aizsargājamie meža iecirkĦi, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas, purva aizsargjoslas un aizsargjoslas ap pilsētu, meži pilsētas administratīvajā teritorijā).

3. Saudzējamie meži – mežu teritorijas, kur saskaĦā ar normatīvajiem aktiem nav noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi, taču būtiski bioloăiskās daudzveidības, ainavisko vērtību, saglabāšanai, neapzinātas kapsētas, senkapi, kapu kalniĦi, nozīmīgas vietas rekreācijai un citas teritorijas ar kultūrvēsturisku nozīmi.

Īpaši aizsargājamā dabas teritorija dabas parks „Ogres Zilie kalni”: Teritorijas labiekārtošanas un interešu grupu vēlmju realizēšanas nolūkos tiek izstrādāts jauns teritorijas apsaimniekošanas plāns. ĥemot vērā parka teritorijas lielo noslogojumu, kā rezultātā novērota augsnes erozija un būtiska antropogēnā ietekme, kā rezultātā ir apdraudēta tur reti sastopamo īpaši aizsargājamo sugu eksistence, aicinām rekreācijas vajadzībām izdalīt papildus teritorijas aktīvā sporta vajadzībām pie dabas parka „Ogres Zilie kalni”, lai nodrošinātu dažādo trašu izvietojumu atšėirīga vecuma grupu interesēm blīvi apdzīvotas pilsētas daĜas tuvumā. Ieteicams noteikt aktīvā sporta vajadzībām šādas teritorijas arī pie Ikšėiles, lai mazinātu nekontrolētu



transporta līdzekĜu pārvietošanos pa mežu. 16. VAS „Latvijas

DzelzceĜš” 25.10.2010. 1. Ikšėiles novada teritorijā ir izvietota stratēăiskās (valsts) nozīmes I kategorijas

dzelzceĜa iecirknis Rīga - Krustpils. Līdz ar to teritorijas plānojuma grozījumu izstrādē ir jāievēro normatīvo aktu prasības, kas nosaka dzelzceĜa zemes nodalījuma joslas, dzelzceĜa ekspluatācijas aizsargjoslas un drošības aizsargjoslas gar dzelzceĜiem pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ėīmiskas vielas un produktus, prasības.

2. Izstrādāt aizsargjoslu plānu, norādot dzelzceĜa ekspluatācijas un drošības aizsargjoslas atbilstoši Aizsargjoslu likuma prasībām, apdzīvotās vietās ekspluatācijas aizsargjoslas platumu noteikt 50 m no malējā ceĜa sliedes, bet ne mazāk kā dzelzceĜa zemes nodalījuma joslas platums attiecīgajā pusē, drošības aizsargjoslu 25 m, bet ārpus apdzīvotām vietām ekspluatācijas aizsargjoslu noteikt 100 m no malējā ceĜa sliedes, drošības aizsargjoslu 50 m.

3. Publiskās lietošanas dzelzceĜa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā neplānot jaunas būves, t.sk. ielas, inženierkomunikācijas, ietves, veloceliĦus.

4. Ievērot DzelzceĜa likuma 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21. un 22. panta prasības.

5. Ievērot 1998.gada 15.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.457 „DzelzceĜa aizsargjoslas noteikšanas metodika” prasības.

6. Ievērot 2006.gada 18.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.599 „Metodika drošības aizsargjoslu noteikšanai gar dzelzceĜiem, pa kuriem pārvadā naftu, naftas produktus, bīstamas ėīmiskās vielas un produktus” prasības.

7. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu izstrādē Ħemt vērā 2005. gada 1.februāra Ministru kabineta noteikumus Nr.79 „DzelzceĜa zemes nodalījuma joslas ekspluatācijas noteikumi” prasības.

8. Zemes gabaliem ar kadastra Nr.7490120700 un Nr.74940120691 noteikt izmantošanu – tehniskās apbūves teritorijas un tos iekĜaut dzelzceĜa zemes nodalījuma joslā.

9. Teritorijas plānojuma 1.redakciju iesniegt izskatīšanai valsts akciju sabiedrībā „Latvijas dzelzceĜš” Nekustamā īpašuma direkcijā (kontaktpersona Nekustamā īpašuma reăistrācijas daĜas vadītāja vietniece E. Kalvina, tālrunis 67234866).

Izpildīts.



10. Vēršam uzmanību, ka izstrādājot detālplānojumu teritorijām, kas skar vai robežojas ar dzelzceĜa nodalījuma joslu, vai skar dzelzceĜa ekspluatācijas vai drošības aizsargjoslas, detālplānojums saskaĦojams ar zemes īpašnieka – Satiksmes ministrijas pilnvaroto personu valsts akcijas sabiedrībā „Latvijas DzelzceĜš” Nekustamā īpašuma direkcijas Nekustamā īpašuma reăistrācijas daĜu.

17. Valsts kultūras pieminekĜu aizsardzības inspekcija

28.10.2010. 1. Plānojot teritorijas izmantošanu vai paredzot jebkāda veida saimniecisko darbību kultūras pieminekĜos vai to aizsardzības zonās, saistoši sekojoši normatīvie akti:

- Likums „Par kultūras pieminekĜu aizsardzību:; - MK 26.08.2003. noteikumi Nr.474 „Noteikumi par kultūras pieminekĜu

aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju, valsts pirmpirkuma tiesībām un vidi degradējoša objekta statusa piešėiršanu;

- Citi normatīvie akti, kuros ietverti kultūras pieminekĜu aizsardzības jautājumi.

2. Kultūras pieminekĜu un to aizsardzības zonu teritorijās nav plānojuma tāda saimnieciskā darbība, kas var iznīcināt kultūras pieminekli vai mazināt kultūras pieminekĜu un kultūrvēsturiskās aiznavas vērtību. Tās būtu rūpnieciskas ražošanas vai jauktas darījumu apbūves teritorijas, kas saistās ar liela apjoma tipa ēku būvniecību, jaunas dzīvojamo māju apbūves teritorijas, kā arī derīgo izrakteĦu ieguves teritorijas. Saimnieciskā darbība kultūras pieminekĜu aizsardzības zonā plānojuma saglabājot kultūras piemineklim atbilstošo vidi, kā arī nodrošinot pieminekĜa vizuālo uztveri.

3. Arheoloăisko pieminekĜu teritorijās nav plānojuma jaunu objektu būvniecība un citi ar zemes reljefa pārveidojumiem saistīti darbi;

4. Teritorijas plānojuma grozījumu teksta daĜā (paskaidrojuma rakstā) ietverama informācija:

- par kultūras mantojumu Ikšėiles novadā kopumā; - par Valsts aizsargājamiem nekustamiem kultūras pieminekĜiem: to

uzskaitījums, raksturojums, informācija par pieminekĜa pašreizējo stāvokli un saglabāšanas pasājumiem. Aprakstu vēlams papildināt ar objektu raksturojošu foto attēlu.

5. Grafiskajā daĜā ar apzīmējumiem un numerāciju uzrādāmi nekustamie kultūras pieminekĜi un aizsardzības zonas ap tiem. Grafiskajam materiālam pievienojams skaidrojums (eksplikācija) ar katra pieminekĜa nosaukumu un valsts aizsardzības numuru.

Ievērots.



6. Apbūves noteikumos: - ietveramas prasības kultūras pieminekĜu aizsardzībai un izmantošanai; - norādāmi kādi aprobežojumi ievērojami kultūras pieminekĜu aizsardzības

zonās, tajā skaitā uz zemes gabalu dalīšanu – apvienošanu, būtisku kultūrvēsturiskās ainavas pārveidošanas pasākumu veikšanu;

- ietveramas prasības ēku, kuras vecākas par 50 gadiem nojaukšanai; - ietveramas prasības stādījumu, kuri vecāki par 50 gadiem

apsaimniekošanai; - atsevišėā nodaĜā ietveramas prasības kultūrvēsturiski nozīmīgo objektu

aizsardzībai un izmantošanai, ja šādi objekti ir pašvaldībā noteikti.

7. Ieteikumi: - Teritorijas plānojuma izstrādes gaitā ap kultūras pieminekĜiem var izstrādāt

individuālas aizsardzības gaitā ap kultūras pieminekĜiem var izstrādāt individuālas aizsardzības zonas, vadoties no konkrētas pieminekĜa atrašanās vietas un iespējamās ārējās vizuālās ietekmes un pieminekĜa atrašanās vietas un iespējamās ārējās vizuālās ietekmes un pieminekĜa ainaviskās uztveres, atbilstoši MK 19.07.2003. noteikumiem Nr.392 „Kultūras pieminekĜu aizsargjoslu (aizsardzības zonu) noteikšanas metodika”. Kultūras piemineklim individuāli noteikta aizsardzības zona – samazināt vai paplašināta, atbilstoši konkrētai situācijai dabā, Ĝautu racionālāk plānot teritorijas izmantošanu un precizēt ar kultūras piminekĜa aizsardzību saistītos apgrūtinājumus;

- Ieteikums apzināt un teritorijas plānojuma uzrādīt citus nozīmīgus objektus un teritorijas, kam piemīt kultūrvēsturiska vērtība – ēkas, kultūrvēsturisku norišu vietas, ainaviski vērtīgas kultūrvēsturiskās vides un dabas teritorijas, kas nav iekĜautas spēkā esošajā Valsts aizsargākamo kultūras pieminekĜu sarakstā. Tās būtu ievērojamu cilvēku dzīves vietas, atsevišėi arhitektūras objekti,muižu apbūves, kultūrvēsturiski nozīmīgi stādījumi. Ieteikums sadaĜā, kas attiecināma uz pašvaldībai kultūrvēsturiski nozīmīgajiem objektiem precizēt kārtību, kādā veidā notiek to iekĜaušana vai izslēgšana no pašvaldības saraksta, kā arī precizējumi noteikumi attiecībā uz to turpmāku apsaimniekošanu.

- Plānojot objektiem piemērotu izmantošanu, paredzēt tos iesaistīt teritorijas



kultūras potenciāla papildināšanā vai pilnveidošanā. Šādu objektu saglabāšana, aizsardzība un izmantošana regulējama pašvaldības līmenī.

8. Inspekcijas rīcībā pašreiz ir pieejami VZD kadastrālās informācijas dati. Plānojuma izstrādes gaitā sadarbībā ar Inspekcijas speciālistiem iespējams precizēt kultūras pieminekĜu robežas tiem objektiem, kuriem uz doto brīdi tās nav noteiktas. Jautājumos par kultūrvēsturiski mantojumu plānojamā teritorijā konsultēties ar Rīgas reăionalās nodaĜas vadītāju Jāni Asari (tel.67229272)

18. AS „Latvenergo” 06.12.2010. 1. Izstrādājot Ikšėiles novada teritorijas plānojumu, lūdzam ievērot LR „Aizsargjoslu likums” (1997.g.) 14., 35. un 43.pantu un LR MK noteikumu Nr.256 „Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas būvniecības kārtība” prasības, t.sk. šādas:

- Ēku un būvju, kā arī automašīmu un mehānismu stāvvietu izvietošanu paredzēt ārpus elektronisko sakaru tīklu aizsargjoslas.

2. Bez izpildāmo darbu projekta, kas rakstveidā saskaĦots ar elektronisko sakaru tīkla vadītāju aizsargjoslās gar elektronisko sakaru tīkliem aizliegts:

- veikt jebkādus celtniecības, montāžas un spridzināšanas darbus, grunts planēšanu ar tehniku, kā arī zemes darbus dziĜāk par 03, metriem, aramzemēs – dziĜāk par 0,45 metriem, autoceĜu nodalījuma joslā – dziĜāk par 0,5 metriem;

- izdarīt ăeoloăisko un ăeodēziskos izpētes darbu, kas saistīti ar urbumiem, zemes paraugu Ħemšanu un citiem līdzīgiem darbiem;

- stādīt kokus, izvietot lauka apmetnes, turēt lopus, nokraut materiālus, lopbarību un mēslojumu, kurt ugunskurus un ierīkot šautuves;

- apbērt vai salauzt mērstabiĦus un brīdinājuma zīmes, novietot uz pazemes kabeĜu līniju trasēm smagus (vairāk par 5 tonnām) priekšmetus, ierīkot trasēs skābju, sāĜu un sārmu noteikas;

- rokot zemi, lietot laužĦus, kapĜus, ėīĜus un pneimatiskos instrumentus; - apbērt ar zemi vai būvmateriāliem kabeĜu kanalizācijas kabeĜaku lūku vākus,

sadales skapjus, brīdinājuma zīmes un mērstabiĦus pazemes kabeĜu trases, kā arī pārvietot esošas sakaru tīklu līnijas un iekārtas bez iepriekšējas saskaĦošanas ar to vadītāju.

3. Projektu saskaĦošanas darbiem elektronisko sakaru tīklu aizsardzības zonā notiek AS „Latvenergo” IT un T KabeĜu dienestā 118.telpā, Dārzciema ielā 86, Rīgā, otrdienās un ceturtdienās no plkst.08.00 līdz 11.30 un trešdienās no plkst.13.00 līdz

Ievērots.



16.00, tālrunis 67725498, 67725398. Avārijas gadījumos – IT un T Monitoringa dienesta diennakts dežurants, tālr.67728333. Par sakaru kabeĜu trases plāniem grafiskā veidā atbilstoši LKS-92, kontaktēt KabeĜu dienesta telesakaru inženieri, tālrunis 67725592. Papildus informāciju par esošo pazemes sakaru kabeĜu līniju dabā var saĦemt no „IT un T” puses Jūsu reăionā kontaktpersonas – Lielvārdes kabeĜu iecirkĦa meistara VilĦa Berga, Liepu ielā 23, Lielvārdē, tel.65053901, mob.29471388. Veicot detālplānojumu Ikšėiles novada teritorijā inženierkomunikāciju izvietojumu teritorija plānot tādu, lai tas atbilstu LR Ministru kabineta 2004.gada 28.decembra noteikumiem Nr.1069 „Noteikumi par ārējo inžnierkomunikāciju izvietojumu pilsētās, ciemos un lauku teritorijās”. Plānojot jaunu pbjektu būvniecību, paredzēt vietu inženiekomunikāciju koridoriem ar pieslēgšanu pie esošajiem un jaunizveidojamajiem inženiertīkliem. No AS „Latvenergo” Ražošanas virziena (elektrostacijas) papildus nosacījumi Ikšėiles novada teritorijas plānojuma izstrādei netiek sniegti. AS „Sadales tīkls”

1. Esošie elektrotīkli (esošās 330/110/6-20 kV apakšstacijas, 20, 10, 6, 0,4 kV (gaisvadu un kabeĜu) EPL, 20/04 kV vai 10/0,4 kV transformatora punkti, sadales punkti) un citi energoapgādes objekti precīzi jāatspoguĜo teritorijas plānojumā. Teritorijas plānojumā jāattēlo esošo un plānoto elektroapgādes objektu aizsardzībai un ekspluatācijai paredzētās un noteiktās aizsargjoslas. Minēto aizsargjoslu attēlošanai izmantot attiecīgo kartes mērogu.

2. Veicot Ikšėiles novada teritorijas plānojuma izstrādi ievērot īpašuma lietošanas tiesību ierobežojumus elektroapgādes līniju (EPL) aizsargjoslās, kas noteikti ar Aizsargjoslu likuma (pieĦemts 1997.gada 5.februārī) 35. un 45.pantu, nodrošinot iespēju brīvai piekĜuvei esošo inženierkomunikāciju apkalpei un rekonstrukcijai.

3. Izstrādājot detālplānojumu, nepieciešams parādīt esošo 330/11-/6-20 kV apakšstaciju, 20, 10, 6 kV un 0,4 kV EPL (gaisvaru un kabeĜlīniju) un 20/0,4 kV vai 10/0,4 kV transformatora punktu, sadales punktu, sadalĦu, esošo un projektējamo ēku pievadu atrašanās vietas, inženierkomunikāciju koridorus ar ēkas funkcionēšanai nepieciešamajām inženierkomunikācijām.



4. Inženierkomunikāciju izvietojumu teritorijā plānot tādu, lai tas atbilstu Ministru kabineta 2004.gada 28.decembra noteikumiem Nr.1069 „Noteikumi par ārējo inženierkomunikāciju izvietojumu pilsētās, ciemos un lauku teritorijās’’. Plānojot jaunu objektu būvniecību, paredzēt vietu inženierkomunikāciju koridoriem to pieslēgšanai pie esošajiem vai jaunizveidojamajiem inženiertīkliem. Plānotot elektroapgādes objektu un elektroietaišu izvietojumu jāparedz to netraucēta apkalpošana (ārpus iežogotām teritorijām) un transporta piekĜūšanas iespējas. Nav pieĜaujama apbūve energoapgādes objektu aizsargjoslās. Elektroietaišu projektēšana un būvniecība jāveic atbilstoši 01.11.2010. MK noteikumiem Nr.1024 „Eletroenerăijas pārvades un sadales būvju būvniecības kārtība”.

5. Teritorijas plānojuma paskaidrojošā daĜā ierosinām ietvert informāciju par aprobežojumiem, kas noteikti saskaĦā ar pastāvošo likumdošanu un cilvēku drošību darbojoties elektroapgādes objektu tuvumā, par vispārīgajiem aprobežojumiem, kas noteikti Aizsargjoslu likuma (pieĦemts 1997.gada 5.februārī) 35.pantā un aprobežojumiem aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem, kas noteikti 45.pantā.

6. AS „Sadales tīkls” lūdz ietvert sekojošu informāciju par aprobežojumiem ap sekojošiem sadales tīka objektiem: 20 kV elektrolīnijas trase meža zemēs ir noteikta 13 metru plantā joslā, kas ir vienāda ar aizsargjoslas platumu ārpus pilsētām, ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās. 20 kV elektrolīnijas aizsargjosla pilsētas un ciemos ir 2,5 metru attālumā no līnijas ass. 0,4 kV elektrolīnijas trase mežu zemēs ir noteikta 5 metru platā joslā, bet 0,4 kV elektrolīnijas aizsargjosla ārpus pilsētām, ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās 6,5 metru attālumā no līnijas ass. Aizsargjosla gar elektronisko tīklu sadales iekārtām, fīderu punktiem, transformatoru apakšstacijām ir noteikta 1 metra attālumā ārpus šo iekārtu nožogojuma vai to vislabāk ārupusē izvirzīto daĜu projekcijas uz zemes vbai grīdas virsmas.

7. AS „Sadales tīkls” lūdz ietvert informāciju, ka elektronisko tīklu valdītājam, atbilstoši MK noteikumiem Nr.415 izdoti 20.10.1998., elektrolīniju trases mežos jāuztur ugunsdrošā stāvoklī un jāattīra minētās trases no krūmiem un kokiem, jāizcērt būstamie koki, kuri aug ārpus elektrolīniju trasēm, bet var krist uz to vadiem vai balstiem. Tāpat jāuztur ugunsdrošā stāvoklī un jāattīra no krūmiem un kokiem kabeĜlīniju trases 4 metrus platā joslā.



8. Jaunu elektroietaišu pieslēgšana un un atĜautās slodzes palielināšana AS „Latvenergo” tīklam notiek saskaĦā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2008.gada 20.augusta lēmumā Nr.264 apstiprinātiem „Sistēmas pieslēguma noteikumiem elektroenerăijas sistēmas dalībniekiem”, kas stājās spēkā no 2008.gada 1.septembra.

9. AS „Sadales tīkls” lūdz ietvert informāciju, ka, saskaĦā ar Enerăētikas likuma 19.panta (1) Jaunu energoapgādes komersanta objektu ierīkošanai energoapgādes komersantam ir tiesības izmantot jebkuru zemi par vienreizēju samaksu tās īpašniekam saskaĦā ar šā likuma 24.pantu.

10. (11) Energoapgādes komersantam ir pienākums saskaĦot ar zemes īpašnieku jaunu energoapgādes objektu ierīkošanas nosacījumu, kā arī tiesības saskaĦošanas procedūru aizstāt ar zemes īpašnieka informēšanu gadījumos, ja zeme tiek izmantota jaunu energoapgādes komersantu objektu – iekārtu, ierīču, ietaišu, tīklu, līniju un to piederumu ierīkošanai, ja ir iestājies vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

- energoapgādes komersanta objekta ierīkošana paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vai detālplānojumā;

- energoapgādes komersanta objekts tiek ierīkots sarkanās līnijas robežās; - vietējā pašvaldība ir atzinuma, ka sabiedrības interesēs jauna

energoapgādes komersanta objekta ierīkošana vai esošā objekta vai tā daĜas izmantošana nav iespējama bez šīs zemes izmantošanas;

- citos likumos noteiktajos gadījumos. (12) Energoapgādes komersantam ir tiesības veikt jebkura sava objekta rekonstrukciju vai modernizāciju, savlaicīgi par to informējot zemes īpašnieku. Zemes īpašniekam pienākas vienreizēja samaksa saskaĦā ar šā likuma 24.pantu, ja rekonstrukcijas rezultātā palielinās energoapgādes komersanta objekta vai aizsargjoslas ap vai gar šo objektu aizĦemtā zemes platība. (3) Energapgādes komersants par jauna objekta ierīkošanu vai esošā objekta paplašināšanu brīdina nekustamā īpašuma īpašnieku vismaz 30 dienas pirms darbu uzsākšanas. 19.1. pants (1) Energoapgādes komersantam ir nekustamā īpašuma servitūta tiesības ierīkot, attīstīt un ekspluatēt energoapgādes uzĦēmuma objektus. (2) Servitūta tiesības realizē, savstarpēji vienojoties ar nekustāmā īpašuma īpašnieku. Ja puses nevar vienoties, servitūtu nodibina ar tiesas spriedumu normatīvajos aktos



noteiktajā kārtībā.

11. AS „Sadales tīkls” lūdz ietvert informāciju par nekustamā īpašuma īpašnieka tiesībām lūgt pārvietot esošo energoapgādes uzĦēmumu objektu, kura pārvietošanas izmaksas atbilstoši enerăētikas likuma 23.panta 2.daĜai, „Esošo energoapgādes uzĦēmumu objektu pārvietošanu pēc pamatotas nekustamā īpašnieka prasības veic par viĦa līdzekĜiem”, jāsedz pārvietošanas ierosinātājam.

12. Ja novada teritorijā tiek plānoti elektroenerăijas patērētāji, kuru jauda sasniedz 5-15 MVA, nepieciešams rezervēt zemi 0,2-0,3 ha platībā, 110/20 kV apakšstacijas vai sadales punktu būvniecībai.

13. Teritorijas plāojuma paskaidrojošā daĜā papildus norādīt, ka neatkarīgi no noteiktā aizsargjoslu platuma darbs ar celšanas mehānismiem 30 m joslā no gaisvadu elektrolīnijas malējā vada pirms darba sākšanas jāsaskaĦo ar attiecīgo elektrisko tīklu vadītāju (MK 1998.g. noteikumu Nr.415 10.punkts). Veicot darbus aizsargjoslās, kuru dēĜ nepieciešams objektus augstspriegumua (330, 110 kV) EPL aizsargjoslā tie jāsaskaĦo ar AS „Augstsprieguma tīkls” Rīgā, Dārzciema ielā 86, tālrunis 7725371, bet darbu veikšana vidsprieguma (20 10 kV) un zemsprieguma (0,4 kV) EPL aizsargjoslā jāsaskaĦo ar AS „Sadales tīkls” Centrālā reăiona tehnisko vadītāju, „Līči” StopiĦu novs, tālr.7727359.

14. Teritorijas plānojuma izstrādes gaitā, radušos neskaidrību precizēšanai un nepieciešamās informācijas saĦemšanai, vērsties pie AS „Sadales tīkls” Centrālā reăiona tehniskā vadītāja.

15. Sagatavoto teritorijas plānojuma projektu, pirms atzinuma pieprasīšanas, lūdzu saskaĦot ar AS „Augstsprieguma tīkls” un AS „Augstsprieguma tīkls” un AS „Sadales tīkls” Centrālā reăiona tehnisko vadītāju, „Līči”, StopiĦu novads, tālr.67727359.

16. Lai veiksmīgāk plānotu AS „Latvenergo” elektrotīkla attīstību, būsim pateicīgi par savlaicīgi sniegtu informāciju par plānotajiem inženierkomunikāciju remonta un rekonstrukcijas darbiem vai iespējamajiem investīciju projektiem Jūsu novada teritorijā, kas varētu skart AS „Latvenergo” īpašumā esošās inženierkomunikācijas. AS „Augstsprieguma tīkls” 1. Teritorijas plānojumā lūdzam iekĜaut informāciju cilvēku drošībai un elektrolīniju



aizsardzībai: - Par būvdarbiem, kuros paredzēts izmantot celšanas mehānismus, ja tie

notiks tuvāk par 30 metriem no 110 kV un 330 kV elektrolīniju malējiem vadiem, paredzēt darbu veikšanas projekta izstrādāšanu (MK 2006.g. noteikumi Nr.982, 11.punkts);

- Par zemes īpašumu lietošanas tiesību ierobežojumiem elektrolīniju aizsargjoslās saskaĦā ar Aizsargjoslu likuma (1997.g.) 45.pantu;

- Par minimālajiem attālumiem no būvēm līdz elektrolīnijām, kā arī par attālumiem starp inženierkomunikācijām saskaĦā ar 2004.gada MK noteikumiem Nr.106 „Noteikumi par ārējo inženiekomunikāciju izvietojumu pilsētās, ciemos un lauku teritorijās” 2006.fada MK noteikumiem Nr.982 „Enerăētikas infrastruktūas objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika”, 1997.gada Aizsargjoslu likumu un elektroiekārtu būvniecības noteikumu prasībām;

- Apbūves, autoceĜu, mežizstrādes uc. Projektiem tuvāk par 30 metriem no 110 kV un 330 kV elektrolīnijām nepieciešami tehniskie noteikumi. Projekti jāsaskaĦo ar AS „Augstsprieguma tīkls” Rīgā, Dārzciema ielā 86.

2. Lūdzam Ħemt vērā 2009.gada grozījumus Aizsargjoslu likumā attiecībā uz elektrolīniju aizsargjoslu palielināšanu (likuma 16.pants).

19. PA „Līvi” Nav saĦemti - - 20. LR Valsts zemes

dienests www.vzd.gov.lv 1. Teritorijas plānojuma grafisko daĜu izstrādā digitālā veidā vektordatu formā

Latvijas ăeodēzisko koordinātu sistēmā LKS-92 ar mēroga noteiktību M 1:10000. Apdzīvotas vietas teritorijas plānojuma grafisko daĜu izstrādā ar mēroga M 1:2000 vai M 1:5000 noteiktību, ja ir pieejama atbilstoša mēroga kartogrāfiskā pamatne.

2. Izstrādāto teritorijas plānojumu iesniedz attiecīgajā dienesta teritoriālajā struktūrvienībā atzinuma sniegšanai elektroniskā formā (grafiskos materiālus - digitāli vektordatu (vēlams *.dgn (MicroStation)) formā). Teritorijas plānojuma grafiskai daĜai elektroniskajā datu nesējā pievieno aizsargjoslu sadaĜā izmantotos apzīmējumus ar paskaidrojumiem.

3. Teritorijas plānojuma izstrādāšanā izmanto aktuālus dienesta teritoriālās struktūrvienības izsniegtus Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas grafiskos datus.

Izpildīts.



4. Teritorijas plānojumā nosaka un grafiskajā materiālā attēlo visas esošo objektu aizsargjoslas, t.sk., objektu, kuri izvietoti ārpus plānojuma teritorijas, aizsargjoslas, kas atrodas plānojuma teritorijas robežās.

5. Aizsargjoslu robežas grafiski attēlo kā daudzstūrus, kas saistīti ar aizsargjoslas kodu, kas ir atbilstošs Nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikācijas apakšgrupai, ja tādas nav – grupai, un aizsargjoslu robežas daudzstūri sasaistīti ar objekta, kam noteikta aizsargjosla, pilnu nosaukumu un adresi, ja tāda ir.

- Ja plānojuma grafiskā daĜa tiek gatavota MicroStation vidē vai AutoCad vidē, tad plānojuma aizsargjoslas nepieciešams attēlot tā, lai katrs plānojumā attēlotais aizsargjoslu veids būtu izvietots unikālajā līmenī.

- Ja plānojuma grafiskā daĜa tiek gatavota ArcView vidē, tad plānojuma aizsargjoslas nepieciešams attēlot tā, lai katram plānojumā attēlotajam aizsargjoslu veidam būtu piešėirts unikālas kods. Aizsargjoslu kods ir atbilstošs nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājuma kodam.

6. Teritorijas plānojuma grafiskajā materiālā attēlo ciemu robežas.

7. Apstiprinātā teritorijas plānojuma eksemplāru, kurā ietverti grafiskie materiāli, pašvaldība atbilstošajā dienesta teritoriālajā struktūrvienībā iesniedz divu nedēĜu laikā pēc teritorijas plānojuma spēkā stāšanās uz elektroniskā datu nesēja un kā iesietu dokumentu, pievienojot: pašvaldības lēmuma par teritorijas plānojuma apstiprināšanu kopiju, informāciju par pašvaldības lēmuma publicēšanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, informāciju par teritorijas plānojuma grafiskās daĜas izstrādātāju un aizsargjoslu grafisko datu sagatavošanas mēroga noteiktību.



5. ZiĦojums par teritorijas plānojuma atbilstību augstāka plānošanas līmeĦa teritorijas plānojuma prasībām

2010.gada 10.jūnijā Saeimā tika apstiprināts Latvijas ilgtermiĦa attīstības plānošanas dokuments - Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēăija līdz 2030.gadam (Latvija2030). Atbilstoši šai stratēăijai tiek izstrādāti jauni vai izvērtēti un aktualizēti jau esošie nacionāla, reăionāla un vietēja līmeĦa teritorijas attīstības, kā arī nozaru politiku plānošanas dokumenti, kas vienlaikus ir arī „Latvija2030” īstenošanas instrumenti.

„Latvija 2030” dokumentā attiecībā uz zemāku plānošanas līmeni tiek noteikts, ka:

1. Teritorijas attīstības plānošanas dokumentos ir jāiekĜauj tās teritorijas, kas nepieciešamas nacionālas nozīmes transporta infrastruktūras attīstībai, kā arī jānosaka reăionālas un vietējas nozīmes transporta infrastruktūras attīstībai rezervējamās teritorijas. /38.punkts/

2. Novada nozīmes attīstības centrus nosaka reăionālā un vietējā līmeĦa teritorijas attīstības plānošanas dokumentos („Latvija 2030” tiek noteikti nacionālas un reăionālas nozīmes attīstības centri). /330.punkts/

3. Pilsētu attīstības plānošanā ir jānovērš pilsētu turpmākās izplešanās tendences, saglabājot piepilsētas dabas resursu, kā arī piemērojot “kompaktas” pilsētas modeli ar jauktu zonējumu, dažādotu zemes izmantošanu, blīvāki apbūvi. /353.punkts/

4. Īstenojot Eiropas ainavu konvenciju, nodrošināt ainavu plānošanas un dabas aizsardzības jautājumu integrēšanu nozaru politikās, likumdošanā un teritorijas attīstības plānošanā. /420.punkts/

Vērtējot šo punktu izpildi Ikšėiles novada teritorijas plānojuma 2011.-2023.gadam izstrādē, teritorijas plānojuma teritorijas plānotās (atĜautās) izmantošanas kartē rezervēta teritorija, kas nepieciešama nacionālas nozīmes transporta infrastruktūras attīstībai - E22 automaăistāle, Austrumu ievads Rīgā (Kranciema karjers - Slāvu aplis Rīgā). Izvērtēts arī valsts un pašvaldības autoceĜu tīkls, precizējot to aizsargjoslas un apbūves līnijas, kā arī izstrādāts pilsētas un ciemu ielu sarkano līniju plāns.

Teritorijas plānojuma izstrādes ietvaros izstrādātajā Ikšėiles novada vienotās perspektīvās attīstības un apdzīvojuma struktūras koncepcijā (attīstības koncepcija) ir noteikti novada nozīmes centri, kā to paredz Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēăija – ”Latvija 2030”. Kā novada nozīmes centri Ikšėiles novada attīstības koncepcijā noteikti Ikšėiles pilsēta un Tīnūžu ciems. Ikšėiles novada teritorijas plānojums 2011.–2023.gadam Ikšėiles pilsētā un Tīnūžu ciemā nodrošina iespēju attīstīt pilnvērtīgas urbānās attīstības teritorijas un kopienas, paredzot teritorijas gan sociālo, gan izglītības un kultūras, gan inženiertehniskās apgādes objektu attīstībai.

Attiecībā uz novada nozīmes centru noteikšanu, Ikšėiles novada attīstības plānošanā ir ievērots princips, novēršot pilsētas un ciemu turpmākās izplešanās tendences, saglabājot piepilsētas dabas resursus, kā arī piemērojot “kompaktas” pilsētas modeli ar jauktu zonējumu, dažādotu zemes izmantošanu. Plānošanas procesā ir izvērtētas un grozītas iepriekšējos plānojumos noteiktās Ikšėiles pilsētas un novada ciemu robežas, piedāvājot veidot kompaktu apdzīvojuma struktūru. Uz šī principa pamata, Ikšėiles novada teritorijas plānojumā 2011.–2023.gadam tiek noteiktas Ikšėiles pilsētas un ciemu - Tīnūžu, Turkalnes, Dobelnieku, Ceplīšu, Kancersilu, Kalnāju, Aizupes un Saules dārza precīzas robežas. Ciema statuss tiek likvidēts Kranciema apdzīvotai vietai.

Ikšėiles novada teritorijas plānojumā 2011.–2023.gadam ir integrēti ainavu plānošanas un dabas aizsardzības jautājumi, par kuriem plašāk skatīt Paskaidrojuma raksta sadaĜās 2.7. „Ikšėiles novada ainavas” un 2.8. „Dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma objekti”.

Teritorijās, kurās ir izdalītas lauku telpas ar jauktu (mozaīkveida) zemes lietojumu, perspektīvē pieĜaujama daudzfunkcionāla izmantošana, un šajās vietās no jauna veidojamas zemes vienības minimālais lielums noteikts 1 ha. Sākotnēji teritorijas plānojuma izstrādes ietvaros tika noteikti un grafiski atzīmēti vērtīgo lauksaimniecības zemju areāli, tomēr pēc diskusijām ar novada lauksaimniekiem, tika rasts priekšlikums šādas vērtīgās lauksaimniecības teritorijas ar specifiskiem noteikumiem attiecībā uz zemes dalīšanu un



apbūves attīstību, nenoteikt. Līdz ar to plānojumā netiek izdalītas augstvērtīgās lauksaimniecības zemes, tā vietā izdalot tikai lauku telpas ar jauktu (mozaīkveida) zemes lietojumu.

Ar 2007.gada 02.februāra Rīgas reăiona attīstības padomes lēmumu Nr.9 „Par Rīgas plānošanas reăiona teritorijas (telpisko) plānojumu 2005.-2025.gadam” apstiprināts Rīgas plānošanas reăiona telpiskais (teritorijas) plānojums 2005.-2025.gadam.

Balstoties uz Rīgas plānošanas reăiona teritorijas (telpiskajā) plānojumā noteikto, ir izstrādāta Ikšėiles novada perspektīvā struktūra (skatīt Paskaidrojuma raksta sadaĜu 3.2.1. „Ikšėiles novada perspektīvā struktūra (attīstības koncepcija)”. Uz tās pamata tika rasti risinājumi, nosakot Ikšėiles novada plānoto (atĜauto) izmantošanu un izvirzot prasības teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos.



6. Cita informācija 6.1. Ikšėiles novada pašvaldības vēstule LR Reăionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (pēc 01.01.2011. LR Vides aizsardzības un reăionālās attīstības ministrija, turpmāk – VARAM) par dokumentu nosūtīšanu



6.2. Ikšėiles novada domes vēstule LR Vides ministrijas Vides pārraudzības valsts birojam par Ikšėiles novada teritorijas plānojuma 2010.-2022. gadam izstrādes uzsākšanu



6.3. Vides pārraudzības valsts biroja vēstule Ikšėiles novada domei par stratēăisko ietekmi uz vidi novērtējumu



6.4. Ikšėiles novada domes vēstule LR Reăionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (VARAM) par lēmuma nosūtīšanu



6.5. SIA „Metrum” komentāri un priekšlikumi par izstrādāto Ikšėiles novada ilgtermiĦa attīstības stratēăiju 2010-20130



6.6. SIA „Metrum” vēstules karjeru īpašniekiem vai to nomniekiem



6.7. SIA „Metrum” vēstule VSIA „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” par Ikšėiles novadā esošajiem polderiem

Documents

Ikšėiles novada teritorijas plānojums 2011.-2023...Salaspils novada dome 14.09.2009. 1. Plānojot perspektīvos pašvaldības ceĜus jaunizstrādājamajā Ikšėiles novada teritorijas