Šis projekts tiek līdzfinansēts no:

IKŠĶILES NOVADA ILGTSPĒJĪGAS ENERĢIJAS

RĪCĪBAS PLĀNS 2013.–2020.GADAM

1.redakcija

2

Saturs Saturs ...................................................................................................................................................... 2

Ievads ...................................................................................................................................................... 3

1. Esošā situācija ................................................................................................................................. 4

1.1. Enerģijas ražošana .................................................................................................................. 5

1.2. Enerģijas gala patēriņš .......................................................................................................... 10

1.3. Esošā organizatoriskā struktūra ............................................................................................ 13

2. CO2 emisiju aprēķins Ikšķiles novadam ........................................................................................ 14

2.1. Emisiju aprēķina metodika .................................................................................................... 14

2.2. Izejas dati emisiju aprēķinam ................................................................................................ 14

2.3. CO2 emisijas Ikšķiles novadā ................................................................................................ 15

3. Plānotās aktivitātes un pasākumi līdz 2020.gadam ...................................................................... 17

3.1. Vīzija un ilgtermiņa stratēģija ................................................................................................ 17

3.2. Augstas prioritātes pasākumi ................................................................................................ 18

3.3. Vidējas prioritātes pasākumi ................................................................................................. 25

3.4. Ilgtermiņa prioritātes pasākumi līdz 2030.gadam .................................................................. 27

3.5. Ieviesto pasākumu samazinājums ........................................................................................ 28

4. Organizatoriskie un finanšu aspekti .............................................................................................. 29

4.1. Koordinēšana un atbildīgās organizatoriskās struktūras....................................................... 29

4.2. Iedzīvotāju un ieinteresēto pušu iesaiste .............................................................................. 29

4.3. Budžets un paredzamie finansējuma avoti investīcijām........................................................ 30

4.4. Plānotais monitorings un aktivitātes pēc projekta īstenošanas ............................................. 31

1.pielikums. Bāzes emisiju uzskaite ...................................................................................................... 34

2.pielikums. Pasākumu ieviešanas plāns .............................................................................................. 37

3

Ievads Eiropas Savienībā (ES) viena no prioritātēm ir ietekmes uz klimata pārmaiņas mazināšana. Tādējādi

ES un tās dalībvalstīs tiek atbalstīti dažādi pasākumi energoefektivitātes veicināšanai, vietējo un

atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanai, kā arī vides

apziņas celšanai. Šādi pasākumi tiek veikti, lai nodrošinātu ES

kopīgo mērķu sasniegšanu, kā arī ilgtspējīgu attīstību un

ekonomisko izaugsmi, bet, galvenokārt, lai pašvaldības spētu

pārdomāti attīstīties un saviem iedzīvotājiem nodrošināt

kvalitatīvu dzīves vidi.

ES kopīgie mērķi līdz 2020.gadam ir:

par 20% samazināt CO2 emisijas attiecībā uz 1990.gadu,

par 20% paaugstināt energoefektivitāti un

par 20% palielināt AER īpatsvaru kopējā patērētajā

enerģijā.

Šie mērķi ir sasniedzami, kopīgi sadarbojoties. Vietējām

pašvaldībām un novadiem ir izšķiroša loma ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai, jo 80% no enerģijas

patēriņa un CO2 emisiju ir cieši saistīti ar pilsētu darbību. Tāpēc, pēc ES Klimata un enerģētikas

tiesību akta kopuma pieņemšanas 2008. gadā, Eiropas Komisija izveidoja Pilsētu mēru pakta

iniciatīvu, lai apstiprinātu un atbalstītu vietējo pašvaldību centienus ilgtspējīgas enerģētikas politikas

īstenošanā.

Pilsētu mēru pakts šobrīd ir vienīgā kustība, kas apvieno vietējus un reģionālus dalībniekus ES mērķu

sasniegšanai. Ikšķiles novads šai iniciatīvai pievienojās 2011. gada 30. novembrī un apņēmās

sasniegt 20% CO2 emisiju samazinājumu līdz 2020. gadam.

Ilgtspējīgas enerģijas rīcības plāna (IERP) Ikšķiles novadam 1.nodaļā ir dots esošās situācijas

apraksts un apkopoti izejas dati par pašvaldības, daudzdzīvokļu un terciārā sektora ēkām, enerģijas

avotiem un transporta sektoru. Nākamā nodaļā ir noteiktas kopējās CO2 emisijas, kā arī no katra

sektora atsevišķi. 3.nodaļā ir dota vīzija un mērķi Ikšķiles novadam, kas balstīti uz Ikšķiles novada

Attīstības stratēģijas vīziju, kā arī tajā ir apkopotas idejas dažādām rīcībām, kurām būtu jāseko, lai

sasniegtu izvirzīto vīziju un mērķus. Rīcības ir iedalītas prioritātēs: augsta, vidēja un zema. Savukārt

4.nodaļa sniedz ieskatu par funkcionālas organizatoriskās shēmas izveidi. Šajā nodaļā ir arī piedāvāti

iespējamie finansējuma avoti un monitoringa plāns.

Plāna izstrādē tika iesaistīti arī Ikšķiles novada iedzīvotāji, nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji un

uzņēmēji. Plāna izstrādes laikā tika rīkots Enerģijas forums, kura laikā dalībnieki aktīvi dalījās ar

dažādām idejām, kā risināt esošo situāciju un kādu Ikšķiles novadu viņi vēlas redzēt nākotnē.

Vairākas no Enerģijas forumā minētajām idejām ir iekļautas arī šajā dokumentā.

Šis dokuments ir viens no pieciem Latvijas ilgtspējīgas enerģijas rīcības plāniem, kas izstrādāti

Eiropas Komisijas programmas „Intelligent Energy Europe” projekta „Conurbant” ietvaros ar mērķi

veicināt pārdomātu pašvaldību izaugsmi, izpratni par kvalitatīvu un tīru apkārtējo vidi, ilgtspējīgu un

energoefektīvu attīstību. Plašāka informācija par projektu un projekta partneriem pieejama mājas lapā

www.conurbant.eu.

Autori ir pilnībā atbildīgi par dokumenta saturu. Tas obligāti neatspoguļo Eiropas Savienības viedokli.

Ne EACI, ne Eiropas Komisija nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā iekļautās informācijas tālāku

izmantošanu.

Pilsētu mēru pakts ir plaša

Eiropas kustība, kurā iesaistītas

vietējās un reģionālās

pašvaldības, kas savās

teritorijās brīvprātīgi apņemas

palielināt energoefektivitāti un

izmantot atjaunojamus enerģijas

avotus. Pakta parakstītāji

apņēmušies ievērot un

pārsniegt Eiropas Savienības

mērķi samazināt CO2 emisijas

līdz 2020.gadam par 20%.

4

1. Esošā situācija

Ikšķiles novadam administratīvais centrs ir Ikšķiles pilsēta, kas atrodas Daugavas upes labajā krastā,

28 km no Rīgas un 7 km no Ogres. Novads robežojas ar Ogres, Ropažu un Salaspils novadu, kā arī

otrpus Daugavai ar Ķekavas novada Daugmales pagastu (skat. 1.attēlu).

1. att. Ikšķiles novada karte

Ikšķiles novadā ir divi apdzīvoti centri, kuros atrodas pašvaldības un daudzdzīvokļu ēkas, kā arī

terciārā sektora ēkas (piemēram, tirdzniecības vietas):

Ikšķile (3799 iedzīvotāji)1;

Tīnūžu pagasts (4999 iedzīvotāji).

Balstoties uz LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem, iedzīvotāju skaits no 2000.gada līdz

2012.gadamnovadā ir pieaudzis (skat. 2.attēlu). Iedzīvotāju pieaugums saistīts ar ģeogrāfiski izdevīgo

atrašanās vietu Pierīgā. Kopējais iedzīvotāju skaits novadā 2011. gada martā bija ir 8798.

2. att. Iedzīvotāju skaita izmaiņas Ikšķiles novadā 2000 – 2012. gadā2

Novada kopējā platība ir 13400 ha, no kuriem Ikšķiles pilsēta aizņem 2200 ha. Novadā ir salīdzinoši

augsts mežainums, jo meži aizņem apmēram 44,7% no novada kopējās teritorijas – 5984 ha.3

1Centrālā statistikas pārvalde csb.gov.lv – 2011. gada tautas skaitīšanas rezultāti

2Centrālā statistikas pārvalde csb.gov.lv

3Ikšķiles novada attīstības programma 2011-2017, Ikšķile, 52 lpp. - 2011

0

1000

2000

3000

4000

5000

6000

7000

8000

9000

10000

Ied

zīvo

tāji

5

Ikšķiles novadā 2011. gadā aktīvi darbojās 2392 pašnodarbinātās personas, 29 individuālie

komersanti, 300 komercsabiedrības, 37 zemnieku saimniecības, 28 fondi, nodibinājumi un biedrības,

2 valsts budžeta iestādes un 3 pašvaldības budžeta iestādes.

Lielākie uzņēmumi4 pēc apgrozījuma 2012.gadā bija SIA „MRK” (cauruļvadu, apkures un gaisa

kondicionēšanas iekārtu uzstādīšana), SIA „Jēkaba aģentūra” (ceļojumu biroju pakalpojumi), SIA

„Beauty World” (arhitektūras pakalpojumi, vairumtirdzniecības starpnieku darbība un

mazumtirdzniecība), SIA „Dižozols plus” (citu mēbeļu ražošana), SIA „Eiropas partneri” (kravu

pārvadājumi), SIA „Ringla plus” (nespecializētā vairumtirdzniecība),SIA „Fittero” (metālapstrāde,

metālizstrādājumu ražošana), SIA „Eiva stils” (tekstilizstrādājumu ražošana),AS „Ceļu inženieri”

(inženierdarbības, tehniskās konsultācijas), SIA „Ikšķiles olis” (grants un smilts karjeru izstrāde).

Novadā ir attīstīta kokapstrādes nozare, kur uzņēmēji ir kvalificējušies mēbeļu un granulu ražošanā,

kā arī galdniecībā. Papildus novadā darbojas divi karjeri un būvniecības nozares uzņēmumi.

1.1. Enerģijas raţošana

Ikšķiles novadā tiek ražota gan siltumenerģija, gan elektroenerģija (skat. 3.attēlu). Saražotā

elektroenerģija tiek nodota valsts kopējā elektroenerģijas tīklā, bet saražotā siltumenerģija tiek

piegādāta patērētājiem pilsētas teritorijā. Ārpus pilsētas siltumenerģija tiek ražota lokāli (individuālās

apkures iekārtās).

3. att. Saraţotais enerģijas daudzums Ikšķiles novadā 2006.-2011.gadā, GWh

Saražotās siltumenerģijas daudzuma izmaiņas pa gadiem ir mazas. Jāņem vērā, ka 2010.gads ir bijis

viens no aukstākajiem gadiem, tādēļ šajā gadā saražotais siltumenerģijas daudzums ir vislielākais

(datiem nav veikta klimata korekcija).

1.1.1. Elektroenerģijas raţošana

Ikšķiles novadā koģenerācijas stacijas nav uzstādītas, bet elektroenerģija tiek ražota

hidroelektrostacijā (HES), kas atrodas Tīnūžu pagasta Dobelniekos(1.tabula). HES izveidots uz Mazās

Juglas, kur sateces baseins ir 492 km2.

1. tabula

Vietēji saražota elektroenerģija, kas nodota kopējā elektroenerģijas tīklā Ikšķiles novadā5

Operators Atrašanās vieta Ražošana Uzstādītā jauda, MW

Saražotā elektroenerģija 2012.gadā, GWh

SIA „Mazā Jugla Hidro”

"Dobelnieki", Tīnūžu pag., Ikšķiles nov.

HES 0,300 1,25

4Lursoft datu bāze https://www.lursoft.lv/estadistic?act=UR_STAT&novads=100015428&id=391

5 Ekonomikas ministrija; Komersantiem obligātā iepirkuma ietvaros 2012.gadā izmaksātās elektroenerģijas apjomi, iepirkums

6

Mazā HES uzstādītā jauda ir 300 kW, kritums - 6,4 m. Uz upes izveidotais uzstādinājums HES

vajadzībām ir neliels, ūdenskrātuves laukums ir 0,6 ha ar vidējo dziļumu 1,5 m.6

1.1.2. Centralizētā siltumapgādes raţošana Siltumenerģijas ražošanai novadā tiek izmantots fosilais kurināmais - dabasgāze. Lielākie

siltumenerģijas ražotāji iekļauti Ilgtspējīgas enerģijas rīcības plānā un apkopoti 2. tabulā.

2. tabula

Siltumapgādes katlu māju parametri 2009. un 2011.gadā Ikšķiles novadā

Nr.

Atrašanās vieta

Kurinā-mais

Kurināmā patēriņš, tūkst.m

3

Saraţotā enerģija, MWh

Lietderības koeficients

Nodotā enerģija, MWh

Siltuma zudumi, %

2009 2011 2009 2011 2009 2011 2009 2011 2009 2011

1. Dainu iela

4a Dabas gāze

792 697 6394 6233 86% 96% 5621 5132 12% 18%

2. Birzes iela

33 Dabas gāze

192 146 1639 1282 91% 94% 1323 971 19% 24%

3. Rīgas iela 2 Dabas gāze

26 24 2157 202

7 90% 90% 142 137 34%

8 32%

8

4. Stadiona

iela 5 Dabas gāze

21 19 161 163 81% 89% 161 163 - -

5. Ikšķiles

tautas nams Dabas gāze

16 16 1529 154

9 - - 152

9 154

9 - -

6. Tīnūžu

pamatskola Dabas gāze

45 55 4199 516

9 - - 419

9 516

9 - -

Kopējā uzstādītā jauda Ikšķiles pilsētas katlu mājās Dainu ielā 4a, Birzes ielā 33, Rīgas ielā 2 un

Stadiona ielā 5 ir 6,41 MW un tās apsaimnieko Ikšķiles novada pašvaldības (INP) SIA „Ikšķiles māja”.

Lielākās katlu mājas ir Dainu ielā 4a un Birzes ielā 33. Pārējās katlu mājas Ikšķiles pilsētā ir izveidotas

lokālai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsildei. Visos apskatītajos objektos kā kurināmais tiek

izmantota dabasgāze. Vairākās ēkās, kurās ir centralizētā siltumapgāde, ir uzstādītas autonomas

siltumapgādes sistēmas (skat. 4. attēlu pa kreisi), no kurām degšanas produkti tiek izvadīti caur

ārsienām, tās bojājot. Dabas gāzes degšanas produktos ir slāpekļa oksīdi, kuri nonāk cilvēku

elpošanas ceļos un izraisa elpošanas ceļu saslimšanu tiem, kuri dzīvo to tuvumā.

4. att. Autonomas un individuālas siltumapgādes sistēmas dūmgāzu izvadi

6Ikšķiles novada teritorijas plānojuma grozījumi 2006-2010

7 Aprēķinātā saražotā siltumenerģija, pieņemot, ka lietderības koeficients ir 90%

8 Katls novietots konteinerā pie ēkas, bet skaitītājs ir uzstādīts pagrabstāvā mājas otrā galā. Saražotais siltumenerģijas

daudzums aprēķināts 9 Ievadītā siltumenerģija ar kurināmo, nav uzstādīti siltumenerģijas skaitītāji

7

Pagastos nav uzstādīta centralizētā siltumapgādes sistēma, tāpēc siltumenerģija daudzdzīvokļu ēkās

tiek ražota vietēji vai individuāli (skat. 4. attēlu pa labi).

Lielākā katlu māja Ikšķilē ir Dainu ielas 4a katlu māja (2011.gadā nodrošināja 80% no kopējā INP SIA

„Ikšķiles māja” saražotā siltumenerģijas daudzuma). Siltumenerģijas ražošanas apjomi Ikšķiles novada

katlu mājās doti 5. attēlā.

5. att. Saraţotais siltumenerģijas daudzums Ikšķiles novada katlu mājās2006.-2011.gadā10

Katlu mājās saražoto siltumenerģijas apjomu ietekmē siltumenerģijas patēriņš, kurš ir atkarīgs no āra

gaisa temperatūras un apkures dienu skaita gadā. 5.attēlā parādītajiem datiem nav veikta klimata

korekcija, tāpēc arī novērojamas svārstības saražotajam siltumenerģijas daudzumam. Nākamajās

apakšnodaļās ir dots katras katlu mājas neliels apraksts.

Katlu māja Dainu ielā 4a

Dainu ielas 4a katlu mājā 2010.gadā veikta rekonstrukcija, nomainot vecos dabas gāzes katlus uz

jauniem un uzstādot eknomaizerus (skat. 6. attēlu). Uzstādītā jauda katlu mājā pēc rekonstrukcijas ir

palielinājusies no 3,58 MW līdz 4,48. Kopējais katlu mājas lietderības koeficients palielinājies no vidēji

87% (2006.-2009.gadā) līdz 96% (2011.gadā).

6. att. Iekārtas Dainu ielas katlu mājā

Palielinot katlu lietderības koeficientu, ievērojami samazināts dabasgāzes patēriņš un izmaksas par

ievadīto kurināmo. Katlu mājas patērētāji doti 7.attēlā.

10Dati par saražoto siltumenerģiju Ikšķiles tautas nama „Kraujas” un Tīnūžu pamatskolas apkures iekārtās līdz 2008.gadam

(ieskaitot) nav pieejami

8

7. att. Ar sarkanu Dainu ielas katlu māja, ar zilu katlu mājas patērētāji

7.attēlā var redzēt, ka patērētāji izvietoti katlu mājas tuvumā. Dainu ielas katlu mājas siltumtrašu

kopējais garums ir 1700 m. Lai arī trase ir salīdzinoši īsa, siltumenerģijas zudumi ik gadu procentuāli

palielinās. Siltumtīkli pakāpeniski tiek renovēti kopš 2010.gada. 2013.gada vasarā plānots nomainīt

atlikušos siltumtīklu posmus.

Katlu māja Birzes ielā 33

Birzes ielas 33 katlu mājas uzstādītā jauda ir 1,03 MW. Katlu mājā ir uzstādīti divi gāzes katli apkures

slodžu segšanai un viens gāzes katls ar mazu jaudu karstā ūdens sagatavošanai vasarā (skat. 8.

attēlu).

8. att. Iekārtas Birzes ielas katlu mājā

Katlu māja darbojas ar augstu efektivitāti, sasniedzot vidēji 95% (2006.-2011.gadā). Katlu māja ar

siltumenerģiju apgādā vienu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un vairākas institūcijas, tai skaitā Ikšķiles

vidusskolu (skat. 9.attēlu).

9

9. att. Ar sarkanu Birzes ielas katlu māja, ar zilu katlu mājas patērētāji

Birzes ielas katlu mājas siltumtrašu kopējais garums ir 430 m. Lielākie patērētāji izvietoti katlu mājas

tuvumā. Pašvaldības ēka un trīs privātmājas atrodas vistālāk. Birzes ielas katlu mājas siltumtrašu

zudumi vidēji ir 24% (2006.-2011.gadā).

Katlu māja Rīgas ielā 2

Katlu mājas Rīgas ielā 2 uzstādītā jauda ir 440 kW. Dabas gāzes katls ir izvietots konteinerā un

apkurina tikai blakus esošo ēku (skat. 10. attēlu).

10.att. Rīgas ielas 2 katlumāja un patērētājs

Aprēķini rāda, ka ēkā ir augsti siltumenerģijas zudumi. 2011.gadā tiek sasnieguši 32%. Ņemot vērā,

ka tas ir netipiski, ēkā pēc iespējas ātrāk būtu jāveic mērierīču pārbaude, kā arī energoaudits, lai

pārliecinātos, vai kurināmā un siltumenerģijas uzskaite ir precīza. Siltumenerģijas skaitītājs ir uzstādīts

ēkas pagraba otrā galā un siltumenerģijas pārvadei tiek izmantoti neizolēti siltumapgādes cauruļvadi.

Apkures iekārtas pašvaldības iestādēs

Individuālās apkures iekārtas uzstādītas daļā no pašvaldības ēkām. Patērētā kurināmā dati (skat.

2.tabulu) pieejami par Ikšķiles tautas nama „Kraujas” un Tīnūžu pamatskolas apkures iekārtām, kurās

tiek izmantota dabas gāze. Saražotā siltumenerģija tiek aprēķināta no ievadītā kurināmā daudzuma, jo

siltumenerģijas skaitītāji šeit nav uzstādīti.

10

1.2. Enerģijas gala patēriņš

Ikšķiles novadā tiek patērēta elektroenerģija, siltumenerģija, kā arī autotransporta degviela. Enerģijas

gala patēriņš Ikšķiles novadā attēlots 11.attēlā.

11. att. Enerģijas gala patēriņš Ikšķiles novadā 2006.-2011.gadā, GWh

Kā 11.attēlā redzams, lielākais enerģijas gala patēriņš ir bijis 2009.gadā – 24,4 GWh. Pēdējos divos

gados tas ir samazinājies līdz 18,9 GWh. Kopējais enerģijas gala patēriņa samazinājums kopš

2009.gada ir saistīts ar samazināto enerģijas patēriņu transporta sektorā.

Turpmāk apakšnodaļās sniegta informācija par enerģijas patēriņu sektoros.

1.2.1. Siltumenerģijas gala patēriņš Ikšķiles novadā centralizētās siltumapgādes sistēmas un individuālos pašvaldības siltumenerģijas

patērētājus (skat. 12.attēlu) var iedalīt trīs grupās:

dzīvojamās ēkas, kas ir pieslēgtas centralizētajai siltumapgādei,

pašvaldības ēkas un

terciārās (nepašvaldības) ēkas.

12. att. Siltumenerģijas patēriņš Ikšķiles novadā 2006.-2011.gadā, GWh11

Galvenais siltumenerģijas patērētājs novadā ir dzīvojamās ēkas Ikšķilē, kurās vidēji patērē 67% no

kopējā siltumenerģijas patēriņa. Novadā esošajās pašvaldību ēkās tiek patērēti vidēji 29% no kopējā

siltumenerģijas patēriņa. Apkures tarifi Ikšķilē ir uzrādīti 3.tabulā.

11Ikšķiles tautas namā „Kraujas” un Tīnūžu pamatskolā nav uzstādīti siltumenerģijas skaitītāji un dati par saražoto siltumenerģiju

līdz 2008.gadam (ieskaitot) nav pieejami

11

3. tabula

Apkures tarifa izmaiņas Ikšķiles pilsētā 2010.-2012.gadā

Apdzīvota vieta 2010.gads 2011.gads 2012.gads

Ikšķile 47,52 Ls/MWh 57,42 Ls/MWh 52,74 Ls/MWh

Ikšķilē, salīdzinot ar citiem siltumenerģijas ražotājiem Latvijā, tarifs ir augsts. Ikšķiles novadā

siltumenerģija tiek izmantota gan apkurei, gan karstā ūdens sagatavošanai. Ikšķiles pilsētas vidējais

dzīvojamo māju12

īpatnējais siltumenerģijas patēriņš ir 143 kWh/m2 (skat. 13.attēlu).

13.att. Īpatnējais siltumenerģijas patēriņš Ikšķiles pilsētā 2011.gadā

Lielākais īpatnējais siltumenerģijas patēriņš ir Stacijas ielas 27 ēkā abos korpusos (attiecīgi 198 un

185 kWh/m2), bet mazākais Dainu ielas 1 daudzdzīvokļu dzīvojamajā ēkā (97 kWh/m

2). Tajās ēkās,

kur īpatnējais siltumenerģijas patēriņš pārsniedz 100 kWh/m2, iespējams veikt renovāciju un patēriņu

samazināt vismaz līdz 100 kWh/m2.

Novadā esošās ēkas ir apmierinošā stāvoklī (skat. 14. attēlu), bet jāplāno to renovācija.

14. att. Daudzdzīvokļu ēkas Ikšķilē

Ārpus Ikšķiles pilsētas siltumenerģija dažviet tiek ražota vietēji, bet lielākajā daļā ēku tas tiek darīts

individuāli katrā dzīvoklī (skat. 15. attēlu un 4.attēlu pa labi). Tīnūžos daļa iedzīvotāju ir uzstādījuši

individuālos dabas gāzes katlus, bet šo ēku enerģijas patēriņš IERP nav iekļauts.

12Aprēķinā izmantotas tās ēkas, kurām sniegta informācija par apkurināmo platību

12

15. att. Daudzdzīvokļu ēkas Ikšķiles novadā

1.2.2. Elektroenerģijas gala patēriņš Elektroenerģijas patēriņa dati sniegti tikai par pašvaldības ēkām (skat. 11.attēlu). Dati par terciāro

(nepašvaldības) un dzīvojamo sektoru, kā arī par pašvaldības sabiedrisko apgaismojumu nav sniegti.

Ielu apgaismojums ir Ikšķilē un Tīnūžos, kur uzstādīti gan dzīvsudraba, gan arī nātrija gaismekļi.

1.2.3. Transports Ikšķiles novada transporta tīklojums ietver:

dzelzceļu un

autoceļus.

Novadu šķērso valsts nozīmes galvenais autoceļš Rīga – Daugavpils (A6), kas pilsētu teritorijas ziņā

sadala divās daļās. Novadā atrodas trīs valsts reģionālās nozīmes ceļi: Ulbroka – Ogre, Inčukalns –

Ropaži – Ikšķile un Tīnūži – Koknese. Vēl novadā atrodas divi valsts vietējās nozīmes ceļi:

Kaparāmuri – Dobelnieki un Ogre – Jugla. Novada kopējais pašvaldības ceļu garums ir 118 km, bet

pašvaldības ielu garums 35,5 km.13

Ikšķilē izbūvēti arī veloceliņi (gājēju/riteņbraucēju dalītais celiņš),

kuru kopgarums pārsniedz 10 km. Novadā izveidoti arī vairāki velomaršruti.

Novadu šķērso valsts nozīmes dzelzceļa līnija „Rīga – Daugavpils”, pa kuru var nokļūt tuvumā

esošajās pilsētās. Novada teritorijā atrodas stacija „Ikšķile”. Brauciens ar vilcienu no Ikšķiles līdz Rīgai

ilgst aptuveni 35 minūtes, līdz Ogrei un līdz Salaspilij – 8 minūtes. Dzelzceļa līniju Ikšķilē šķērso viena

pārbrauktuve (skat. 16.attēlu).13

16. att. Dzelzceļa pārbrauktuve Ikšķilē

13Ikšķiles novada attīstības programma 2011-2017, Ikšķile, 52 lpp. - 2011

13

Sabiedriskais transports tiek nodrošināts arī ar autobusiem. Ar autobusu līdz Rīgai var nokļūt aptuveni

35 minūšu laikā un līdz Ogrei aptuveni 15 minūšu laikā.13

Izmantojot autotransportu, brauciens no Ikšķiles uz Rīgu ilgst aptuveni 30 minūtes, uz Ogri – aptuveni

10 minūtes un uz Salaspili –15 minūtes. Transportlīdzekļu skaits ir iegūts no CSDD statistikas par

Ikšķiles novadā reģistrētiem transportlīdzekļiem, kas izgājuši tehnisko apskati, kā arī no pašvaldības.

CO2 emisiju aprēķinā no transporta sektora tika pieņemts, ka:

50% no attiecīgajā gadā reģistrētajiem vieglajiem transporta līdzekļiem Ikšķiles novadā

nobrauc 35 km/dienā;

20% no attiecīgajā gadā reģistrētajiem kravas transporta līdzekļiem Ikšķiles novadā nobrauc

60 km/dienā;

20% no attiecīgajā gadā reģistrētajiem autobusiem Ikšķiles novadā nobrauc 30 km/dienā;

30% no attiecīgajā gadā reģistrētajiem motocikliem Ikšķiles novadā nobrauc 20 km/dienā.

1.3. Esošā organizatoriskā struktūra

Ikšķiles novadā nav atsevišķa atbildīgā struktūra par jautājumiem, kuri saistīti ar enerģētikas sektoru

un tā attīstību novadā. Esošā organizatoriskā shēma ir attēlota 17.attēlā.

Ikšķiles dome

(15 deputāti)

Izpilddirektors

INP SIA „Ikšķiles māja”

Attīstības nodaļa

Finanšu un

grāmatvedības nodaļa

Tīnūžu pagasta

pārvalde

Saimniecības nodaļas

elektroapgaismes

inženieris

Izpilddirektora

vietnieks

Priekšsēdētājs

17. att. Esošā organizatoriskā struktūra plānā iekļautajiem sektoriem

Šobrīd novada domes Attīstības plānošanas un projektu vadīšanas nodaļa ir atbildīga par novada

attīstību, savukārt INP SIA „Ikšķiles māja” ir atbildīga par siltumenerģijas ražošanu, siltumapgādi,

enerģijas patēriņu pašvaldības ēkās un ēku apsaimniekošanu Ikšķilē. Domes Finanšu un

grāmatvedības nodaļa ir atbildīga par rēķiniem un samaksu par patērēto enerģiju, tai skaitā arī par

patērēto degvielu pašvaldības transportam. Izpilddirektora vietnieka pārraudzībā atrodas Tīnūžu

pagasta pārvalde un Saimniecības nodaļa. Tīnūžu pagasta pārvalde ir atbildīga par siltumapgādi

pagastā un enerģijas patēriņu Tīnūžu pagasta pašvaldības ēkās. Jautājumus, kas saistās ar ielu

apgaismojumu, risina Saimniecības nodaļas elektroapgādes inženieris. Domes atbildīgās nodaļas ir

pakļautas izpilddirektoram, kurš savukārt atskaitās Ikšķiles domei.

14

2. CO2 emisiju aprēķins Ikšķiles novadam

2.1. Emisiju aprēķina metodika

Bāzes emisiju uzskaite ir kvantitatīvs rādītājs, ar kuru nosaka to CO2 emisiju daudzumu, ko bāzes

gada laikā izraisījis enerģijas patēriņš Ikšķiles novadā. Rādītājs ļauj noteikt galvenos CO2 emisiju

avotus un to samazināšanas iespējas. Siltumnīcefekta gāzu emisiju noteikšanai ir izmantota Pilsētu

mēra pakta izstrādātā metodika no vadlīnijām „IERP ceļvedis”.

Emisiju mērvienība ir tonnas CO2 emisiju, un tās tiek aprēķinātas, balstoties uz apkopotajiem enerģijas

patēriņa datiem. Siltumenerģijas gadījumā emisijas tiek noteiktas, izmantojot datus par patērēto

kurināmā daudzumu siltumenerģijas ražošanai (skat.2.2.apakšnodaļā).

Emisiju aprēķināšanai no patērētā kurināmā apjoma (siltumapgādes un transporta sektoriem) ir

izmantots vienādojums zemāk:

𝐶𝑂2 = 𝐵 ∗ 𝑄𝑑𝑧 ∗ 𝐸𝐹, 𝑡𝐶𝑂2/𝑔𝑎𝑑ā (1)

𝐶𝑂2 – radītais CO2 emisiju daudzums, tCO2/gadā

𝐵 – patērētais kurināmā daudzums, 1000 m3/gadā(vai t/gadā)

𝑄𝑑𝑧 – kurināmā zemākais sadegšanas siltums, MWh/1000 m

3 (vai MWh/t)

𝐸𝐹 – kurināmā emisijas faktors, tCO2/MWh.

Emisijas no patērētās elektroenerģijas aprēķina pēc vienādojuma:

𝐶𝑂2 = 𝐸𝑝𝑎𝑡 ∗ 𝐸𝐹, 𝑡𝐶𝑂2/𝑔𝑎𝑑ā (2)

𝐸𝑝𝑎𝑡 – patērētais elektroenerģijas daudzums, MWh/gadā.

2.2. nodaļā sniegta informācija par izmantotajiem datiem un emisiju faktoriem katram sektoram.

2.2. Izejas dati emisiju aprēķinam

CO2 emisijas Ikšķiles novadam ir aprēķinātas trīs sektoriem:

siltumapgādei,

elektroapgādei un

transporta sektoram.

Zemāk ir apkopoti galvenie pieņēmumi CO2 emisiju aprēķinam katram sektoram.

2.2.1. Siltumapgāde

CO2emisijas no INP SIA „Ikšķiles māja” katlu mājām un pašvaldības ēku individuālajām apkures

iekārtām aprēķinātas pēc patērētā kurināmā daudzuma, izmantojot formulu (1). Emisiju noteikšanai

izmantoti IPCC standarta emisiju faktori, kas uzskaitīti 4.tabulā.

4.tabula

Aprēķinos izmantotie izejas dati, emisijas faktori un piemērotās aprēķina formulas

Siltumenerģijas raţotājs

Izejas dati Izmantotā formula

Emisijas faktors, tCO2/MWh

INP SIA „Ikšķiles māja”

Ievadītais dabasgāzes daudzums, zemākais sadegšanas siltums dabasgāzei (9,35 MWh/1000 m

3)

(1) 0,202

Ikšķiles tautas nams Ievadītais dabasgāzes daudzums, (1) 0,202

15

Siltumenerģijas raţotājs

Izejas dati Izmantotā formula

Emisijas faktors, tCO2/MWh

„Kraujas” zemākais sadegšanas siltums dabasgāzei (9,35 MWh/1000 m

3)

Tīnūžu pamatskola Ievadītais dabasgāzes daudzums, zemākais sadegšanas siltums dabasgāzei (9,35 MWh/1000 m

3)

(1) 0,202

2.2.2. Elektroapgāde

Dati par patērēto elektroenerģiju pašvaldības ēku sektorā iegūti no Ikšķiles novadadomes.CO2 emisiju

aprēķinam izmantotie izejas dati un emisijas faktori attēloti 5.tabulā.

5.tabula

CO2 emisiju aprēķins elektroenerģijas sektorā

Izejas dati Izmantotā formula Emisijas faktors, tCO2/MWh

Patērētais elektroenerģijas daudzums pašvaldības ēkās

(2) 0,109

2.2.3. Transporta sektors

Dati transporta sektora emisiju aprēķinam ņemti no CSDD datu bāzes un novada pašvaldības.

Aprēķinā iekļauti tie privātā sektora transportlīdzekļi, kuri ir reģistrēti Ikšķiles novadā un ir izgājuši

tehnisko apskati. Dati pieejami par laika periodu no 2006.gada līdz 2011.gadam. 1.2.3. nodaļā sniegta

papildu informācija par veiktajiem pieņēmumiem, lai noteiktu patērētās degvielas apjomus novada

teritorijā.

Degvielas patēriņus 2006.-2011.gadā pašvaldības autoparka vajadzībām sniedza Ikšķiles novada

pašvaldība. Izejas datus un piemērotos emisijas faktorus skatīt 6.tabulā.

6. tabula

Izejas dati, emisijas faktori un aprēķina formulas transporta sektorā

Degvielas veids

Izejas dati Izmantotā formula

Emisijas faktors, tCO2/MWh

Dīzeļdegviela Patērētais degvielas daudzums, zemākais sadegšanas siltums dīzeļdegvielai (11,8 MWh/t)

(1) 0,267

Benzīns Patērētais degvielas daudzums, zemākais sadegšanas siltums benzīnam (12,21 MWh/t)

(1) 0,249

2.3. CO2 emisijas Ikšķiles novadā

Lielākais CO2 emisiju avots Ikšķiles novadā pēdējos sešos gadus ir transporta sektors. Otrs lielākais

emisiju avots ir siltumenerģijas ražošana. Šajā periodā siltumenerģijas ražošanai tiek izmantots

fosilais kurināmais – dabasgāze. Kopējās Ikšķiles novada CO2 emisijas ir apkopotas 18.attēlā.

16

18. att. Ikgadējais CO2 emisiju apjoms Ikšķiles novadā no 2006. līdz 2011.gadam

Kā redzams 18.attēlā, kopējais emisiju daudzums ir stabils, tomēr 2011.gadā tas samazinās.

2006.gadā emisiju daudzums no transporta sektora sastādīja 67% no kopējām emisijām, savukārt

2011.gadā tie bija 61%. Siltumenerģijas ražošanas sektors 2011.gadā sastādīja vienu trešdaļu (36%)

no kopējām emisijām.

17

3. Plānotās aktivitātes un pasākumi līdz 2020.gadam

3.1. Vīzija un ilgtermiņa stratēģija

Pievienojoties Pilsētu mēra pakta iniciatīvai, Ikšķiles novads ir apņēmies samazināt CO2 emisijas par

20% līdz 2020.gadam, salīdzinot ar 2009.gada emisiju līmeni. Ikšķiles novada attīstības vīzija līdz

2030.gadam ir:

Saliedēta iedzīvotāju kopiena, kas atbildīgi piedalās lēmumu pieņemšanā par publiskās

ārtelpas un kultūrvides veidošanu, veido kopējas tradīcijas un videi draudzīgā veidā

apsaimnieko savu īpašumu, tādējādi nodrošinot esošām un nākamām paaudzēm augstu

vides kvalitāti.

Ikšķiles novads ir kļuvis par ekskluzīvu vietu dzīvei netālu no galvaspilsētas Rīgas un piedāvā

aktīvās atpūtas iespējas iedzīvotājiem un novada viesiem.

Rūpējoties par dzīves vides kvalitāti, pašvaldība uztur un pilnveido esošo publisko

infrastruktūru visā novadā, kā arī nodrošina pašvaldības pakalpojumu kvalitāti un plašāku

pieejamību.14

Novads ir izvirzījis arī šādas ilgtermiņa prioritātes:

1. Iedzīvotāju labklājība, nodrošinot jaunas darbavietas dzīvesvietu tuvumā un iedzīvotāju dzīves

vides kvalitāti, kā arī uzlabojot novada pieejamību un sasniedzamību.

2. Stipra kopiena labi pārvaldītā novadā, veidojot efektīvu pārvaldi un veicinot kopienas identitāti

un sabiedrības aktivitāti.

3. Novada ilgtspējīga attīstība, veicinot cilvēkkapitāla attīstību un izaugsmi, kā arī efektīvu

novada resursu izmantošanas attīstību.

Izvirzītās prioritātes ir cieši saistītas ar enerģētikas un transporta sektoru, kas tiek adresēti šī plāna

ietvaros.

Ikšķiles novads īsteno jau šobrīd virkni pasākumu, kas nodrošinās siltumenerģijas un elektroenerģijas,

kā arī degvielas patēriņa samazinājumu. Tie ir energoefektivitātes pasākumi pašvaldības ēkās, kā arī

veloceliņu un ar to saistītās infrastruktūras izveide.

Tomēr Ikšķiles novadā ir jāīsteno virkne pasākumu, lai samazinātu novadā radušās emisijas un

nodrošinātu modernu un veselīgu dzīves telpu novada iedzīvotājiem. Daļa pasākumu ir jāievieš

nekavējoties, bet citus iespējams īstenot ilgtermiņā. Lielākajai daļai augstas prioritātes pasākumu pat

nav nepieciešamas lielas investīcijas un var tikt ieviestas īsā laika termiņā. Zemāk rīcības ir iedalītas

trīs prioritāšu grupās:

1. augstas prioritātes pasākumi, kas jāīsteno nekavējoties 2 gadu laikā;

2. vidējas prioritātes pasākumi, kuru īstenošana ir nozīmīga, bet tām ir nepieciešamas lielas

investīcijas;

3. ilgtermiņa pasākumi, kuru plānošana jāuzsāk laicīgi, bet īstenošana ir jāveic pēc citu prioritāro

pasākumu īstenošanas līdz 2030.gadam.

14Ikšķiles novada ilgtermiņa attīstības stratēģija 2011.-2030.gadam, Ikšķile, 17 lpp. - 2011

18

3.2. Augstas prioritātes pasākumi

3.2.1. Organizatoriskas un administratīvas izmaiņas

Lai visā novadā panāktu izmaiņas, ir nepieciešams izveidot darba grupu, kas apvienotu pārstāvjus no

SIA „Ikšķiles māja”, Attīstības nodaļas, grāmatvedības un citām novada domes struktūrām. Darba

grupa būs atbildīga par plāna ieviešanu, kā arī nodrošinās, ka novada izpilddirektors un dome ir

informēti par pasākumu ieviešanas gaitu siltumapgādes, elektroapgādes un transporta sektorā.

Vismaz 1-2 darba grupas dalībniekiem jāiziet speciāla ilgtspējīgas enerģētikas sektora

apsaimniekošanas apmācības programma (ja šāda apmācība nav jau izieta). Plašāk par darba grupu

aprakstīts 4.1.nodaļā. Pasākuma ieviešana sniegs 1% samazinājumu no enerģijas gala patēriņa,

attiecīgi tas sniegs arī 1% samazinājumu no kopējā emisiju apjoma.

3.2.2. Energoresursu kvalitāte katlu mājās un individuālās apkures iekārtās

Ikšķiles novada centralizētājās, kā arī individuālajās katlu mājās tiek izmantota dabas gāze. Svarīgi ir

sastādīt plānu, kā aizvietot dabas gāzes izmantošanu ar enerģētisko koksni, kas nākotnē būtu arī

jāīsteno. Izvēloties enerģētisko koksni kā kurināmo katlu mājās, jānodrošina šī kurināmā kvalitāte.

Dedzinot zaļu malku, ir vairāki aspekti, kas negatīvi ietekmē siltumapgādes sistēmas darbību:

tehnoloģiskais aspekts – mitrums malkā pazemina degšanas procesa temperatūru, un veidojas labvēlīga vide darvas veidošanās procesam. Darva nosēžas uz virsmām, un pasliktinās siltumapmaiņa, kas samazina katla lietderības koeficientu;

vides aspekts – kurtuvē veidojas kancerogēnais benzopirēns, kas nonāk cilvēku elpošanas ceļos gan miglas laikā, gan gadījumos, kad skurstenis ir ar pārāk lielu diametru (nenotiek gāzu izkliede atmosfēras augšējos slāņos);

ekonomiskais aspekts – viss mitrums, kas ir kurināmajā, ir jāiztvaicē: katrs kg ūdens

tvaika saņem 2500 kJ/kg siltuma, kas tiek aizvadīts skurstenī. Lai iztvaicētu, vajag tērēt papildus kurināmo, kas maksā naudu.

Tāpēc kvalitātes prasību noteikšana energoresursiem ir nozīmīgākais raksturlielums siltumenerģijas

ražošanā, īpaši no AER. Energoresursu kvalitāte ir obligāti jānorāda biomasas (malkai, šķeldai un

granulām) iepirkumos, jo no tā ir atkarīgs attiecīgā resursa patēriņš.

Piemēram, minimālie granulu kvalitātes rādītāji ir šādi:

pelnu saturs ne augstāks par 3 %;

mitruma saturs ne augstāks par 12%;

smalknes daudzums zem 1%.

Galvenais malkas kvalitātes rādītājs ir tās mitruma saturs. Jo sausāka ir malka, jo vairāk siltuma tā

dod. Tas ir tāpēc, ka mazāk ir jātērē enerģijas, lai iztvaicētu lieko ūdeni no tās. Tādējādi ļoti svarīgi

nodrošināt arī biomasas pareizu uzglabāšanu.

Kaut arī šobrīd Ikšķiles novadā enerģētiskā koksne centralizētajā siltumapgādē netiek izmantota,

novadā ir jāizstrādā saistošie noteikumi, kuri nosaka prasības ne tikai centralizētajā, bet arī

individuālajā siltumapgādē izmantot kvalitatīvu kurināmo. Noteikumos jānorāda ierobežojošie

parametri kurināmajam. Šis pasākums attiecas uz biomasas lietojumu, tāpēc tūlītējs enerģijas patēriņa

un emisiju samazinājums netiks panākts tiem sektoriem, kuri iekļauti plānā, tomēr noteikumu

izveidošana nodrošinās, ka nākotnē tiks izmantots tikai kvalitatīvs biomasas kurināmais.

3.2.3. Energopārvaldība novada līmenī

Energopārvaldība ir nepieciešama, lai atbildīgās personas varētu novērtēt esošo situāciju novadā.

Vienlaicīgi tā ļauj izveidot optimālu sistēmu datu uzskaitei, kā arī nodrošina datu analizēšanu. Šobrīd

novadā visi dati netiek centralizēti apkopoti, tomēr dati pa sektoriem daļēji tiek apkopti – SIA „Ikšķiles

māja” apkopo datus par centralizēto siltumapgādi novadā un par pašvaldības ēkām, Saimniecības

19

nodaļa apkopo datus par ielu apgaismojumu, tāpat daļu datu apkopo grāmatvedība. Visi dati kopumā

netiek analizēti.

Tādējādi viens no augstas prioritātes pasākumiem ir enerģijas ražošanas un patēriņa uzskaite,

sakārtojot uzskaiti transporta sektorā, enerģijas ražošanā, tāpat arī Tīnūžu pagastā, kur nav uzstādīti

siltumenerģijas skaitītāji. Viens siltuma skaitītājs izmaksā aptuveni 400-600 Ls (ieskaitot uzstādīšanu),

un, kā viens no energopārvaldības galvenajiem elementiem, tas var sniegt ekonomiju līdz pat 10%, jo

siltuma uzskaites dati mudina enerģijas patērētājus būt taupīgākiem.

Vienkāršotās energopārvaldības četri galvenie posmi ir šādi:

1) sistēmas izveide

Pastāv vairākas iespējas, kas un kā veic datu uzskaiti. Ir jāatrod tāds optimāls risinājums, kas sniedz

rezultātu. Dati var tikt apkopoti tā, kā tas notiek šobrīd (liela daļa datu šobrīd nonāk pie grāmatvedēm

Ikšķiles novada domē), lai gan atbildīgajai personai būtu jāizveido tāda sistēma, kurai ir nepieciešams

minimāls ieguldījums un kurā tiktu apkopoti dati par visiem plānā iekļautajiem sektoriem.

2) datu apkopošana

Atbildīgajai personai ir jābūt skaidrai idejai un izpratnei, kādus datus ir nepieciešams apkopot.

Uzstādot siltuma skaitītājus un nodrošinot patērētās enerģijas uzskaiti pašvaldības ēkās, tiks apkopoti

dati par katras ēkas reālo patēriņu (kWh/mēnesī), kurināmā patēriņu, katlu lietderību un citiem

svarīgiem jautājumiem, kas ļaus veikt pilnvērtīgu datu analīzi, izvirzīt secinājumus un plānot

nepieciešamo rīcību. Arī elektroenerģijas patēriņa dati regulāri (ikgadēji) jāpieprasa AS „Sadales tīkli”

un jāapkopo vienotā sistēmā.

3) datu analīze

Kā rāda esošās situācijas analīze, daudzās ēkās ir augsts siltumenerģijas patēriņš, kuru iespējams

samazināt. Šādiem datiem ir jāveic analīze un jānodrošina, ka par esošo situāciju ir informētas

atbildīgās personas. Pēc datu uzskaites veikt analīzi un salīdzinājumu ir vienlīdz svarīgi.

4) secinājumu izdarīšana un rīcības maiņa

Atkarībā no datu analīzes, atbildīgā persona vai rīcības plāna darba grupa var izdarīt secinājumus un

plānot attiecīgo rīcību. Pēc datu uzskaites izveides Ikšķiles novada dome varēs noteikt prioritārās

ēkas, kurās jāveic energoefektivitātes pasākumi. Darba grupai ir jāizlemj, kāda ir vislabākā metode

energopārvaldības ieviešanai un uzturēšanai.

Pašvaldības ēku centralizēta monitoringa un energopārvaldības īstenošanas

piemērs

Ēku enerģijas patēriņa samazināšana un līdzekļu ekonomija ir iespējama, ja pašvaldībā tiek realizēts

centralizēts monitorings par ēku enerģijas patēriņu diennaktī, nedēļā, mēnesī un gadā.

Energopārvaldības finansējuma un līgumattiecību shēmas viens no variantiem pašvaldības ēku

sakārtošanai ilustrēts 19.attēlā.

20

19. att. Energopārvaldības finansējuma un līgumattiecību shēma pašvaldības ēku sakārtošanai

Kā redzams 19.attēlā, šis variants paredz izveidot energopārvaldes nodaļu, kurā sākotnēji varētu

darboties nodaļas vadītājs, kuram ir pakļauti katlu māju kurinātāji un pašvaldības ēku administratīvie

darbinieki, kuri ir atbildīgi arī par energosaimniecību ēkā. Energopārvaldes daļas galvenais uzdevums

ir plānot un sasniegt enerģijas ietaupījumus, un regulāri atskaitīties novada domei par sasniegto.

Monitoringa un energopārvaldības izdevumu segšana notiek no ietaupītās enerģijas, nemainot kopējo

maksu par enerģiju un neprasot papildus līdzekļus no novada budžeta:

M = 𝑀𝑝𝑎𝑡 + ∆Mk

4

𝑘=1

kur

ΔM – ietaupījums, Ls/gadā;

ΔM1 – apmācību kursu un sistēmas izveide, Ls/gadā;

ΔM2 – iepirkumu sistēmas izveide, Ls/gadā;

ΔM3 – energopārvaldes daļas uzturēšana, Ls/gadā;

ΔM4 – līdzfinansēšana energoefektivitātes pasākumiem, Ls/gadā;

ΔM5 – energopārvaldes daļas izdevumi, Ls/gadā;

M – kopējā maksa par enerģiju šobrīd, Ls/gadā;

Mpat – maksa par patērēto enerģiju, Ls/gadā.

Energopārvaldības ieviešana var sniegt tūlītēju 5-10% samazinājumu no siltumenerģijas patēriņa un

3-5% samazinājumu no elektroenerģijas patēriņa.

21

3.2.4. Enerģijas lietotāju iesaistīšanas pasākumi visā Ikšķiles novadā

Pašvaldību ēku energoefektivitātes pasākumi

Novadā ir iespējams veikt virkni energoefektivitātes pasākumu ar minimālām izmaksām. Dome var

ieviest nekavējoties:

visu pašvaldības īpašumā esošo ēku ārdurvju sakārtošanu (jāieliek atsperes);

dežūrapsildes iestādīšana pašvaldības ēkās sestdienās un svētdienās dos enerģijas ietaupījumu 10-20% apmērā;

jāatbīda šķēršļi no apkures elementiem, piemēram, skapji, rakstāmgaldi un citas mēbeles, kā arī radiatori un konvektori ir jāatbrīvo no speciāliem norobežojumiem (dizaina elementiem telpās);

pilnībā ieviest energoefektīvu spuldžu lietošanu pašvaldības iestādēs;

citi ātri realizējami pasākumi telpu siltumapmaiņas procesu uzlabošanai un siltuma zudumu novēršanai no ēkas ārējām konstrukcijām.

Ir jāorganizē informatīvie pasākumi par iespējamiem energoefektivitātes paaugstināšanas

pasākumiem ar vienkāršiem paņēmieniem un enerģijas patēriņa samazināšanu. Šī pasākumu kopuma

ieviešana samazinātu siltumenerģijas patēriņu pašvaldības ēkās par 5%.

Analizējot katras pašvaldības ēkas enerģijas patēriņa datus, darba grupa var jau plānot pāreju no

dabas gāzes apkures sistēmas uz biomasu (koksni).

Daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes pasākumi

Ikšķiles novada pašvaldība var īstenot šādus energoefektivitātes pasākumus daudzdzīvokļu ēkās:

izstrādāt, izveidot un izvietot uz daudzdzīvokļu ēku sienām plāksnītes ar ēku enerģijas patēriņa marķējumu;

izstrādāt nosacījumus par iedzīvotāju pienākumiem, atbildību ēkas uzturēšanā un optimālā siltumenerģijas patēriņa saglabāšanā.

Līgumi par finansējuma piešķiršanu no Domes budžeta būtu jāslēdz ar nosacījumu, ka pašvaldība

finansē daļēji energoaudita izmaksas, ja ēka apņemas realizēt vismaz vienu vai divus

energoefektivitātes pasākumus, kuri ir atrodami energoaudita atskaitē. Šo pasākumu ieviešana

sniegtu 3% samazinājumu no kopējā siltumenerģijas patēriņa daudzdzīvokļu ēkās.

Plānojot, ka daudzdzīvokļu ēkas pakāpeniski arvien vairāk tiks siltinātas, Ikšķiles novada dome var jau

savlaicīgi domāt par tās teritorijas jaunas identitātes veidošanu. Tā kā ēku fasādes pēc siltumizolācijas

materiālu uzlikšanas tiek krāsotas, novada dome var noteikt novada teritorijā atjaunotajām ēkām tās

krāsot noteiktā motīvā, piemēram, balstoties uz Ikšķiles novada identitāti un vēsturi. Tas vienlaicīgi

atsvaidzinātu šos apdzīvotos rajonus, veicinātu tūristu piesaisti un arī celtu sabiedrisko apziņu.

Individuālās apkures dzīvokļos reorganizācija

Šobrīd esošā situācija rāda, ka Tīnūžos un citviet daudzdzīvokļu ēkās apkure dzīvokļos tiek

nodrošināta individuāli. Ikšķiles novada domes būvvalde šobrīd neuzmana nelegālo skursteņu

ierīkošanu šādu ēku dzīvokļos. Ņemot vērā, ka viena no Ikšķiles novada prioritātēm ir iedzīvotāju

labklājība un novada ilgtspējīga attīstība, tad šis prioritārais pasākums ir ļoti nozīmīgs un nekavējoties

jārisina.

Ikšķiles novada pašvaldība izstrādās saistošos noteikumus par dzīvojamā fonda drošības un

energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu. Šī pasākuma ietvaros ir jārisina tekstā

tālāk uzskaitītie jautājumi.

Daudzdzīvokļu ēku individuālās apkures tehnoloģisko risinājumu ierobežojumi no veselības un ugunsdrošības nosacījumu ievērošanas viedokļa.

22

Jautājums lielākoties svarīgs no iedzīvotāju drošības un veselības viedokļa, tomēr svarīga ir arī pašas

ēkas ugunsdrošība. Ja jautājums netiek risināts, tad:

- tiek paaugstināta šādu ēku bīstamība; - izplūdes gāzes negatīvi ietekmē iedzīvotāju veselību, gaisā var nonākt vēzi izraisošas

(kancerogēnas) vielas.

Daudzdzīvokļu ēku individuālās apkures tehnoloģisko risinājumu ierobežojumi no ēku konstrukciju deformācijas iespēju izslēgšanas viedokļa.

Šis jautājums ir svarīgs arī no daudzdzīvokļu ēku ilgtspējības aspekta. Ja šobrīd ēku iemītnieki

apsildes jautājumus risina pašu spēkiem, tad tas ved uz mājas konstrukciju deformāciju vairāku

iemeslu dēļ:

- uzstādot krāsni istabas vidū tiek izmainīta slodze uz ēkas nesošajām sienām un pamatiem, kas nenovēršami deformē ēkas konstrukcijas;

- izvadot dūmvadus ventilācijas kanālos vai citādi, karstās dūmgāzes uzkarsē dūmvadus un dedzina norobežojošās konstrukcijas, kas ne tikai palielina siltuma zudumus no ēku sienām, bet arī mazina ēku sienu materiālu stiprību.

Energoefektivitātes pasākumu īstenošanas prasības un nosacījumi ēkās ar individuālu apkuri, kurās nelietderīgi tiek izmantoti energoresursi.

Jautājums jārisina gan kopā ar iedzīvotājiem, gan arī politiskā līmenī. Esošā situācija ir jāskaidro un

jāizvirza prasības (noteikumi), kādi jāsasniedz ēkās:

- pašvaldība var uzsākt saistošo dokumentu izstrādi, kas nosaka drošības pasākumu ievērošanu ēkās un energoefektivitātes pasākumu realizācijas nosacījumu izpildi;

- pašvaldība var sniegt sociālo atbalstu iedzīvotājiem, kuri ievēro izvirzītās pašvaldības prasības;

- Ekonomikas ministrija šobrīd meklē risinājumus par papildus pienākumu un arī maksu par dzīvojamo ēku nelietderīgu enerģijas patēriņu.

Nenoliedzami noteikumu un prasību izvirzīšana izsauks iedzīvotāju pretreakciju, kas domei būs

intensīvi jāskaidro. Viena no iespējām ir noteiktā laika termiņā ļaut iedzīvotājiem iesniegt dokumentus

saskaņošanai par skursteņa izbūvi, kas atbilstu visiem drošības un tehniskajiem noteikumiem, bet

šāda individuāla apkures nodrošināšana jebkurā gadījumā nav labākais risinājums.

Iepriekš teiktais ļauj izdarīt secinājumus, ka siltumapgādes jautājumu risināšana ir iedzīvotāju

drošības un dzīves kvalitātes jautājums, kura risināšana ietilpst pašvaldības atbildības jomā.

Risinājuma izstrādei var aktīvi piesaistīt SIA „Ikšķiles māja” un Tīnūžu pagasta pārvaldi, piemēram,

vienoties, ka siltumapgādes uzņēmums uzstāda apkures katlu pie šādām daudzdzīvokļu ēkām.

Lai gan pasākums ir augstas prioritātes, plānotais CO2 emisijas samazinājums no šī pasākuma nav

nosakāms, jo vēsturiskās CO2 emisijas no šāda veida ēkām nav iekļautas IERP.

Informatīvi pasākumi enerģijas lietotājiem

Viena trešdaļa CO2 emisiju Ikšķiles novadā tiek radītas siltumapgādes sektorā, kur lielākais

siltumenerģijas patērētājs ir dzīvojamais sektors. Viens no veidiem, kā uzlabot situāciju šajā sektorā, ir

samazināt siltumenerģijas patēriņu, tāpēc vēl joprojām ir nepieciešams novada iedzīvotājus informēt

un izglītot par dažādiem energoefektivitātes pasākumiem.

Ikšķiles novada izpilddirekcija sadarbībā ar SIA „Ikšķiles māja” pašvaldības portālā vai citviet izveidos

Energoefektivitātes sadaļu, kas ietvers vismaz šādu informāciju:

informācija par Ikšķiles novada pašvaldības aktivitātēm enerģijas patēriņa samazināšanai, siltumenerģijas tarifu noteikšanu, maksas par siltumu samazināšanas pasākumiem utt.;

Ikšķiles novada enerģijas lietotāji un enerģijas patēriņa samazinājums vai pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu;

23

jautājumu un atbilžu lapa, kurā katrs enerģijas lietotājs var komentēt un uzdot jautājumus par energoefektivitātes pasākumiem un to ekonomisko lietderību;

konkurss par atjautīgāko energoefektivitātes pasākumu iepriekšējā gadā ar uzvarētāja pasludināšanu un apbalvošanas ceremonijas ilustrāciju.

Informācijas izvietošana uz enerģijas patēriņa rēķiniem

Brīdis starp enerģijas (siltumenerģijas vai elektroenerģijas) rēķinu saņemšanu un to apmaksu ir tas

laiks, kad iedzīvotāji aizdomājas par enerģijas patēriņu un it īpaši izmaksām, kas ar to saistītas. Tieši

šī iemesla dēļ informācijas izvietošana par energoefektivitātes pasākumiem uz rēķina ir ļoti svarīga.

Uz komunālo maksājumu rēķina ir iespējams izvietot informāciju, kurā būtu parādīts, cik šobrīd

iedzīvotājs maksā par apkuri un cik viņš varētu maksāt, ja ēka būtu siltināta. Uz rēķina jāraksta arī

praktiski padomi, kas ļauj samazināt, piemēram, elektroenerģijas patēriņu. Var norādīt informāciju,

kādu izmaksu un enerģijas patēriņa samazinājumu var iegūt, ja nomaina iekštelpu apgaismojumu uz

ekonomiskajām vai LED spuldzēm, kāpņu telpās uzstāda apgaismojumu ar sensoriem. Iedzīvotājus

var arī informēt, kā atpazīt energoefektīvas iekārtas (energomarķējums), kā atšķirt kvalitatīvu

produktu, lai neiegādātos slikta ražojuma spuldzes vai iekārtas.

Darba grupa sadarbībā ar namsaimniekiem var atrast labāko risinājumu par minimālās informācijas

iekļaušanu ikmēneša rēķinā.

Energokomandas un cita veida sacensības

Energotaupības pasākumu ieviešana saistās ar uzvedības maiņu, bet ne vienmēr mainīt uzvedību un

ierastos paradumus ir vienkārši. Viens no veidiem, kā palīdzēt iedzīvotājiem mainīt esošos

paradumus, ir veidot sacensības. Lai piedalītos sacensībās, māju iedzīvotāji izveido energokomandas,

kuras sacenšas par vērtīgām balvām. Sacensību ietvaros iedzīvotāji ne tikai sacenšas par labākās

komandas statusu, bet arī iegūst jaunu informāciju par veidiem, kā iespējams mainīt savu uzvedību,

lai panāktu enerģijas patēriņa samazinājumu. Vidēji ar šī pasākuma palīdzību var samazināt 15-20%

no esošā elektroenerģijas patēriņa. Reālais samazinājums atkarīgs no tā, kāda ir iedzīvotāju

motivācija un balva uzvarētājiem. Ja sacensībās piedalās visa daudzdzīvokļu ēka, tad rezultāti var būt

vēl labāki, jo tad var kopīgi arī optimizēt apkures sistēmu.

Galvenais vērtēšanas kritērijs sacensību ietvaros – pēc iespējas lielāks enerģijas patēriņa

samazinājums komandas mājsaimniecībās. Darba grupai jāizvērtē, kādas tieši balvas visvairāk

stimulētu iedzīvotājus piedalīties šādās sacensībās.

Ēku energosertificēšana

Ēku energosertificēšana ļauj gan iedzīvotājiem, gan arī pašvaldībai vieglāk salīdzināt novadā esošās

ēkas, to siltumenerģijas īpatnējos patēriņus un citus svarīgus parametrus. Sertificēšana ļauj noteikt,

kuras ēkas ir kritiskā stāvoklī un kurās ēkas renovāciju un siltināšanu nepieciešams veikt jau tagad.

Tas arī sniedz papildu stimulu ēku iedzīvotājiem tiekties uz pēc iespējas labāka mājokļa

nodrošināšanu sev un savai ģimenei.

Stimulu noteikšana

Šī pasākuma ietvaros darba grupas uzdevums ir noteikt, kuri stimuli, informācijas kampaņas,

pašvaldības atbalsts Ikšķiles novadā strādā vislabāk. Nepieciešams noskaidrot, kas iedzīvotājus

uzrunā visvairāk un tieši kāds atbalsts ir vajadzīgs no pašvaldības puses, lai uzlabotu

energoefektivitāti ēkās (veiktu daudzdzīvokļu ēku renovāciju un siltināšanu), palīdzētu mainīt

pārvietošanās ieradumus uz videi draudzīgākiem. Iegūtie rezultāti jāizmanto, kad tiek ieviesti vidējas

prioritātes un ilgtermiņa pasākumi.

Ikšķiles novada pašvaldība rīkos konkursus par atjautīgāko energoefektivitātes pasākumu realizētāju

novadā. Konkursa uzvarētāja apbalvošana var tikt, piemēram, organizēta novada svētku laikā.

Tādējādi arī konkursa uzvarētāja pieredze var tikt izplatīta tālāk plašsaziņu līdzekļos.

24

Ieviešot vismaz vienu no iepriekš minētajiem pasākumiem, Ikšķiles novada dome var panākt 2%

samazinājumu no kopējā siltumenerģijas patēriņa daudzdzīvokļu ēkās. Vairāku pasākumu ieviešana

sniegs papildus CO2 emisiju samazinājumu.

3.2.5. Esošā ielu apgaismojuma inventarizācija

Viens no prioritārajiem pasākumiem elektroenerģijas patēriņa samazināšanai ielu apgaismojumam ir

esošā ielu apgaismojuma pilna inventarizācija un energoaudits. Pilna inventarizācija sniegs precīzu

informāciju par esošo situāciju. Balstoties uz inventarizāciju un energoauditu, nākamais solis ir rīcības

plāna izstrāde, kurā jāiekļauj informācija par prioritārajām līnijām, kuras jāmaina vai kurās jāveic

rekonstrukcija. Plānā jāiekļauj arī rīcība attiecībā uz ilgtermiņa pasākumiem – jāietver metodika, ar

kuras palīdzību var noteikt inovāciju ietekmi, kad esošās tehnoloģijas ir izdevīgi mainīt uz jaunākām.

Esošās situācijas izpēte ļaus definēt prasības, kas jāizvirza jaunajai apgaismojuma sistēmai. Novada

teritorijā jāizdod saistošie noteikumi, kuros noteiktas minimālās prasības ielu apgaismojumam,

balstoties uz Eiropas standartu. Prasībām jānosaka gan apgaismojuma kvalitāte, gan enerģijas

patēriņa ierobežojumi. Noteikumos arī jāiekļauj robežvērtības, kad kādā ielā jāizbūvē jauna

apgaismojuma līnija.

Paralēli ir arī jāidentificē tie šķēršļi, kas līdz šim nav ļāvuši nodrošināt efektīvu ielu apgaismojumu

visās apdzīvotās vietās novadā. Pēc šķēršļu identificēšanas jāmeklē labākie risinājumi, lai nodrošinātu

ielu apgaismojumu visās novadā esošajās apdzīvotajās vietās.

Šī pasākuma īstenošana dotu salīdzinoši nelielu tūlītēju elektroenerģijas patēriņa samazinājumu (1%

no elektroenerģijas patēriņa ielu apgaismojumam), bet vēsturiskie dati par elektroenerģijas patēriņu

ielu apgaismojumam nav pieejami, tāpēc reālo enerģijas un emisiju samazinājumu varēs noteikt pēc

inventarizācijas veikšanas.

3.2.6. Mobilitātes plāns

Pārvietošanās ir ļoti svarīga katram mūsdienu iedzīvotājam, it īpaši Ikšķiles iedzīvotājiem. Daudziem

ikdienas darbs un mācības ir saistītas ar Rīgu un citām tuvumā esošajām pilsētām. Spēt ātrā un ērtā

veidā nokļūt galamērķī vēlas ikkatrs, tomēr mūsdienās tikpat svarīga ir arī videi draudzīga

pārvietošanās, īpaši Ikšķiles novadā, kur transporta emisijas sastāda gandrīz trīs trešdaļas no

kopējām plānā iekļautajām emisijām.

Veidojot mobilitātes plānu, darba grupai ir jānosaka, kuri iespējamie risinājumi ir visvairāk piemēroti

Ikšķiles novadam un tie jāiekļauj plānā. Noteiktie risinājumi ietvers īstermiņa, vidējas prioritātes un

ilgtermiņa pasākumus transporta sektorā.

Ikšķiles novads izstrādās mobilitātes plānu, kuram ir jāsniedz informācija par to, kā pašvaldība

iesaistīsies novada transporta sektora attīstībā.

1. Jāveic esošās situācijas analīze, jāietver informācija par transporta kustību un ceļu stāvokli.

2. Jāizstrādā transporta attīstības alternatīvas (vēlams vismaz trīs).

3. Jānosaka visefektīvākie pārvietošanās veidi Ikšķiles novadā.

4. Jāanalizē esošās dzelzceļa pārbrauktuves un nepieciešamības gadījumā to reorganizācijas

iespējas. Jāatrod labākais risinājums.

5. Īpaša uzmanība jāpievērš nulles emisiju transportam. Piemēram, blīvāk apdzīvotās zonās

jāturpina velotransporta attīstība un jāidentificē, kāda ir papildu nepieciešamā infrastruktūra,

lai nodrošinātu iespēju droši un ērti pārvietoties ar velotransportu. Velotransporta gadījumā ir

jānodrošina ērtas un drošas velotransporta novietnes publisko, pašvaldības un terciāro ēku

tuvumā.

Mobilitātes plānā jāiekļauj sadaļas par velotransporta attīstību, sabiedriskā transporta optimizēšanu,

jāmeklē pēc iespējas labāki risinājumi bērnu nokļūšanai izglītības iestādēs.

25

Svarīga loma Ikšķiles iedzīvotāju dzīvē ir dzelzceļam. Jārisina jautājumi, kas saistīti ar diennakts

migrāciju – jāveicina dzelzceļa transporta izmantošana uz Rīgu, šajā gadījumā nepieciešams noteikt,

vai esošā transportlīdzekļu stāvvieta pie dzelzceļa pieturas ir pietiekoši liela, vai tā ir sakārtota, vai ir

nepieciešama apsargājama autostāvvieta.

Mobilitātes plānā ir arī jāiekļauj sadaļa par dzelzceļa pārbrauktuvju reorganizāciju un sakārtošanu,

jānosaka, vai nepieciešams Ikšķilē izveidot vairāklīmeņu dzelzceļa pārbrauktuvi, kas ne tikai uzlabotu

pārvietošanos novada centrā, bet arī samazinātu CO2 emisiju daudzumu.

Mobilitātes plāna izstrāde dotu salīdzinoši nelielu CO2 emisiju samazinājumu (1% no degvielas

patēriņa transporta sektorā), lai gan iespējams, ka, izvērtējot esošo situāciju, var nekavējoties atrast

sistēmas vājos punktus un tajos samazināt patēriņu.

3.2.7. Zaļā iepirkuma izmantošana

Zaļā iepirkuma izmantošana nodrošina, ka Ikšķiles novada pašvaldība, veicot publisko iepirkumu, ņem

vērā ilgtermiņa vides aspektus. Piemēram, iepērkot jaunas elektroiekārtas, tiek ņemts vērā iekārtu

elektroenerģijas patēriņš, darba mūžs un dzīves cikla izmaksas. Vides aizsardzības un reģionālās

attīstības ministrijas mājas lapā15

ir pieejamas vadlīnijas zaļā iepirkuma ieviešanai, kas atvieglos arī

nolikuma procedūras ieviešanu pašvaldībā.

Zaļā iepirkuma izmantošana var samazināt CO2 emisiju daudzumu par 25% tajos sektoros, kur tas tiek

ieviests. Ikšķiles novadā zaļo iepirkumu var izmantot, iegādājoties pašvaldības transportu un

elektroiekārtas, ielu apgaismojumu, kā arī veicot ēku renovāciju vai būvniecību.

3.3. Vidējas prioritātes pasākumi

3.3.1. Energoefektivitātes pasākumi pašvaldības ēkās

Ikšķiles novadā tiks turpināta energoefektivitātes pasākumu ar minimālām izmaksām realizācija un citu

pasākumu ieviešana, kuru atmaksāšanās laiks ir mazāks par pieciem gadiem. Dome papildus jau

ieviestajiem pasākumiem varēs ieviest šādus:

iekštelpu apgaismes rekonstrukcija ar inovatīvām un energoefektīvām tehnoloģijām;

saules enerģijas izmantošanas iespēju analīze un inovatīvu saules siltuma un elektroiekārtu

uzstādīšana;

jaunu energoefektīvu balto un pelēko elektroierīču iegāde pašvaldību publiskajos zaļajos

iepirkumos;

ēku energopārvaldes sistēmu uzstādīšana;

citi pasākumi telpu siltumapmaiņas procesu uzlabošanai un siltuma zudumu novēršanai no

ēkas ārējām konstrukcijām.

Ir jāorganizē tehnisko darbinieku apmācība vai jāmeklē citi veidi, kā atbildīgie darbinieki iegūst

jaunākās zināšanas par iespējamiem energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem ar enerģijas

patēriņa samazināšanu.

Pasākuma ieviešana dos CO2 emisiju samazinājumu par 10% no kopējā pašvaldības ēku

siltumenerģijas patēriņa. Elektroenerģijas patēriņa samazinājumu nodrošinās zaļā iepirkuma

ieviešana.

3.3.2. Energoefektivitātes pasākumi daudzdzīvokļu ēkās

Pieaugot enerģijas izmaksām un informētībai par siltināšanas pasākumu priekšrocībām, var

prognozēt, ka vismaz 15%novada daudzdzīvokļu ēkas pakāpeniski tiks nosiltinātas līdz 2020.gadam.

Šobrīd, īstenojot energoefektivitātes pasākumus, var panākt jau siltumenerģijas patēriņa

15Par zaļo iepirkumuhttp://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/zalais_publiskais_iepirkums/

26

samazinājumu par 55%. Tas nozīmē, ka esošais dzīvojamo ēku siltumenerģijas patēriņš un CO2

emisijas Ikšķiles novadā var tikt samazināts par 8%.

3.3.3. Kurināmā maiņas projekti katlu mājās

Ikšķile

Ir jāizstrādā Ikšķiles pilsētas energoavotu attīstības koncepcija, ņemot vērā jaunus tehnoloģiskus

risinājumus un samazināto siltuma slodzi. Viens no potenciālajiem risinājumiem varētu būt granulu

apkures katlu uzstādīšana esošo katlu māju vietā vai cita veida apkures sistēmas izvēle.

Attīstības koncepcijai ir jāietver tehnoloģisko risinājumu analīze, kā arī ekonomisko un ekoloģisko

ieguvumu vērtējums.

Individuālās apkures sistēmas pašvaldības iestādēs

Šobrīd lielai daļai pašvaldības iestāžu ir uzstādītas individuālās gāzes apkures sistēmas. Šo iekārtu

pakāpeniska nomaiņa uz AER (enerģētisko koksni), sniegs nozīmīgu ieguldījumu vietējo

energoresursu lietojumā un CO2 emisiju samazinājumā (tiks samazinātas visas emisijas no

individuālajām apkures iekārtām pašvaldības ēkās).

3.3.4. Informācijas birojs

Tā kā Ikšķiles novadā šobrīd nav informatīvā biroja, kur iedzīvotāji varētu iegūt informāciju par

jautājumiem, kas skar plānā iekļautos sektorus, domes paspārnē tiks izveidots Nulles emisiju

informācijas birojs, kurā darbu turpinās arī darba grupa, kura jau ir sadalījusi un noteikusi pašvaldības

darbinieku atbildības un pienākumus. Informatīvā biroja darbībā tiks iesaistītas arī nevalstiskās

organizācijas, kas ir izveidojušas Nulles emisiju konsultatīvo padomi un aktīvi iesaistās darba grupas

aktivitātēs.

Dažas no aktivitātēm varētu būt:

līdzdalība Ikšķiles novada motīva, kuru paredzēts izmantot uz renovēto ēku sienām, izstrādē

un attīstībā;

dažādu stendu izveide, kas iedzīvotājiem var ilustratīvi demonstrēt energoefektivitātes

pasākumu ietekmi;

reizi mēnesī tiek organizētas energoefektivitātes, mobilitātes un citas dienas Ikšķilē, Tīnūžos

un ja iespējams citās apdzīvotās vietās (katru mēnesi citā vietā, lai aptvertu pēc iespējas

lielāku respondentu skaitu);

organizē ekskursijas uz siltinātām ēkām Ikšķilē, Lielvārdē, Ogrē, Salaspilī un citviet;

skolās organizē ikgadējos zīmējumu konkursus jaunāko klašu skolēniem un eseju konkursus

vecāko klašu skolēniem.

Informatīvā biroja aktivitāšu rezultātā tiek plānots siltumenerģijas samazinājums daudzdzīvokļu ēkās

par 2%.

3.3.5. Ielu apgaismojuma efektivitātes paaugstināšana

Balstoties uz inventarizācijas rezultātiem, tiks īstenoti prioritārie pasākumi. Šo pasākumu ieviešana

līdz 2020.gadam varētu dot pakāpenisku CO2 emisiju samazinājumu līdz pat 15% no kopējā emisiju

daudzuma ielu apgaismojumam (skaitlisko emisiju samazinājumu varēs noteikt pēc inventarizācijas

veikšanas un vēsturiskā enerģijas patēriņa ielu apgaismojumam noteikšanas).

3.3.6. Transporta infrastruktūras attīstība ar mazām investīcijām

Balstoties uz mobilitātes plāna rezultātiem, Ikšķiles novadā tiks uzsākta plānā paredzēto pasākumu

ieviešana:

jāizvēlas prioritārie pasākumi;

jānodrošina veloceliņu izbūve uz skolām, bērnudārziem un lielveikaliem;

27

jāizbūvē velosipēdu novietnes pie Ikšķiles dzelzceļa stacijas, lielveikaliem un citviet;

jāizstrādā dzelzceļa pārbrauktuvju reorganizācijas rīcības plāns saskaņā ar mobilitātes plānā

ieteiktajiem risinājumiem;

jāizstrādā dzelzceļa izmantošanas īpatsvara pieauguma stratēģija, lai samazinātu individuālo

satiksmes līdzekļu pārvietošanās intensitāti uz ielām un palielinātu iedzīvotāju skaitu, kas

pārvietojas ar sabiedrisko transportu.

Mobilitātes plānā paredzēto pasākumu ieviešana līdz 2020.gadam varētu dot pakāpenisku CO2

emisiju samazinājumu līdz pat 5%.

3.4. Ilgtermiņa prioritātes pasākumi līdz 2030.gadam

3.4.1. Energoefektivitātes pasākumi pašvaldības ēkās

Ikšķiles novadā tiks turpināta energoefektivitātes pasākumu īstenošana. Dome papildus jau

ieviestajiem pasākumiem varēs ieviest šādus:

rekonstruēt esošās ēkas, lai izveidotu dažas zema enerģijas patēriņa ēkas;

saules enerģijas izmantošanas iekārtas izvietotas uz katras pašvaldības ēkas jumta vai citām

norobežojošām konstrukcijām;

visās ēkās uzstāda energopārvaldes sistēmas;

citi inovatīvi tehnoloģiski risinājumi telpu siltumapmaiņas procesu uzlabošanai un siltuma

zudumu novēršanai no ēkas ārējām konstrukcijām.

Šī pasākuma ieviešana ir atkarīga no īstenotajiem augstas un vidējas prioritātes pasākumiem. Pirms

tiks īstenoti šie pasākumi, ir jāizvērtē to ekonomiskie un vides ieguvumi.

3.4.2. Energoefektivitātes pasākumi daudzdzīvokļu ēkās

50% Ikšķiles novada daudzdzīvokļu ēkas pakāpeniski tiks nosiltinātas līdz 2030.gadam.

Tas nozīmē, ka vēl par 25% var tikt samazināts esošais siltumenerģijas patēriņš Ikšķiles novadā, kā

arī CO2 emisiju samazinājums no siltumenerģijas patēriņa tajā daudzdzīvokļu ēkās, kas izmanto

apkuri no fosilajiem kurināmajiem.

3.4.3. Kurināmā maiņas projekti katlu mājās Ikšķilē

Ikšķiles pilsētas energoavotu rekonstrukcija, izmantojot labāko alternatīvu no attīstības koncepcijas.

Tiek realizēts laikam atbilstošs energoavota inovatīvs tehnoloģisks risinājums. Līdz 2030.gadam ir

jāplāno pilnīga atteikšanās no dabas gāzes centralizētajā un arī vietējās apkures sistēmās. Tas sniegs

100% emisiju samazinājumu no centralizētajām kaltu mājām Ikšķilē.

3.4.4. Informācijas birojs

Izveidotajā Nulles emisiju informācijas birojā darbu turpina darba grupa, kura ir paplašinājusi darbības

sfēru un pieaugusi nevalstisko organizāciju nulles emisiju konsultatīvo padomes loma.

Turpinās iepriekš aizsāktās aktivitātes, kuras tiek papildinātas ar informācijas plūsmu par jaunām

inovatīvām energoefektivitātes tehnoloģijām.

3.4.5. Transporta infrastruktūras attīstība ar lielām investīcijām

Turpinās Ikšķiles novada transporta sektoram izstrādātā pašvaldības mobilitātes plāna īstenošanas

nākamie soļi:

turpinās veloceliņu izbūve, izskatot iespēju savienot Ikšķili ar veloceliņiem uz Salaspili un Ogri;

pašvaldība piedalās videi draudzīga autotransporta nodrošināšanas programmā, izmantojot

biogāzi, bioetanolu un biodīzeļdegvielu, kā arī elektroenerģiju;

pašvaldība iniciē kaimiņu sadarbības modeli, rosinot braukt ar privātajām automašīnām

vairākiem pasažieriem vienā transportlīdzeklī;

28

ja vidējas prioritātes pasākumus ieviešot tiek nolemts, ka nepieciešams reorganizēt dzelzceļa

pārbrauktuvi Ikšķilē, tiek izstrādāts tehniskais risinājums jaunajai dzelzceļa pārbrauktuvei.

Mobilitātes plānā paredzēto pasākumu ieviešana līdz 2020.gadam varētu dot pakāpenisku CO2

emisiju samazinājumu līdz pat 15%.

3.5. Ieviesto pasākumu samazinājums

Aprēķinot iespējamo CO2 emisiju samazinājumu absolūtās vērtībās, tika pieņemts, ka visi pasākumi

pakāpeniski tiek ieviesti atbilstoši laika grafikam (skat. 1.pielikumu). CO2 emisiju samazinājums

rēķināts attiecībā uz bāzes gadu.

Aprēķini rāda, ka augstas prioritātes pasākumu ieviešana sniegs 224 tCO2 emisiju samazinājumu

(Ikšķiles novada mērķis ir samazināt CO2 emisiju daudzumu par 1192 tCO2). Visu augstas un vidējas

prioritātes pasākumu ieviešana līdz 2020.gadam dos 696 tCO2 samazinājumu, pieņemot, ka enerģijas

patēriņa samazinājums panākts robežās, kā norādīts pie katra no pasākumiem. Savukārt, īstenojot

visus IERP paredzētos pasākumus līdz 2030.gadam, potenciālais CO2 emisiju samazinājums ir

vismaz 3544 tCO2, t.i. gandrīz 60% samazinājums attiecībā pret bāzes gadu (2009.gadu). 2011.gadā

CO2 emisijas jau bija samazināts par 20,6% attiecībā pret bāzes gadu.

29

4. Organizatoriskie un finanšu aspekti

4.1. Koordinēšana un atbildīgās organizatoriskās struktūras

Lai Ikšķiles novadā īstenotu plānā paredzētos pasākumus, tiks izveidota IERP darba grupa, kura ir

atbildīga par Ilgtspējīgas enerģijas rīcības plāna ieviešanu, monitoringa nodrošināšanu un ilgtspējīgu

enerģētikas attīstību novada teritorijā. Darba grupu veido jau līdz šim iesaistītie darbinieki un

uzņēmumi (skat. 20.attēlā).

INP SIA „Ikšķiles māja”

pārstāvis

Finanšu un

grāmatvedības nodaļas

pārstāvis

Izpilddirektora

vietnieks

Ikšķiles dome

(15 deputāti)

IERP darba grupa

Izpilddirektors

Attīstības nodaļas

pārstāvis

Attīstības nodaļas

vadītāja

20. att. Rīcības plāna darba grupas struktūra

Darba grupa ir pakļauta vadībai un par sasniegtajiem rezultātiem un par rīcības plāna izpildes

progresu informē Ikšķiles novada domi (vadību).

Darba grupas vadītājs ir Domes izpilddirektors vai Attīstības daļas vadītājs. Vadītājs ir atbildīgs, ka

darba grupa veic savus pienākumus. Darba grupa kopumā pilda tās funkcijas, kuras līdz šim veikuši

iesaistītie darbinieki - nodrošina sektoru attīstību, pasākumu ieviešanu un rezultātu monitoringu.

4.2. Iedzīvotāju un ieinteresēto pušu iesaiste

Rīcības plāna darba grupa ne tikai nodrošina plāna ieviešanu, bet arī sasniegtos rezultātus publicē

Ikšķiles novada mājas lapā. Vismaz reizi pusgadā darba grupa informē vietējās NVO par paveikto.

Ieteicams arī reizi gadā rīkot Enerģijas forumu (skat. 21.attēlā), kura laikā pārrunāt gan jau izdarīto,

gan arī nākotnes plānus. Darba grupa šādā veidā vairāk var uzzināt par iedzīvotāju domām, kuras

saistītas ar IERP ieviešanu.

30

21. att. Enerģijas forums Ikšķilē, 2012.gada 29.novembrī

Ieteicams veikt arī iedzīvotāju aptaujas (piemēram, novada mājaslapā), lai uzzinātu iedzīvotāju

viedokli. Aptaujas var izmantot, lai noskaidrotu, kādas informācijas uzzināšana šobrīd ir aktuāla

iedzīvotājiem, kā arī kādas ir atsauksmes par jau ieviestajiem pasākumiem.

4.3. Budţets un paredzamie finansējuma avoti investīcijām

Finansējums zaļās izaugsmes idejām ir jāatrod no enerģijas ietaupījumiem un valsts ekonomikas

attīstības. Ņemot vērā, ka viens no prioritārajiem virzieniem NAP2020 ir valsts pāreja uz zema oglekļa

ekonomiku, liela daļa no plānotajiem pasākumiem IERP ir tieši šādu ekonomiku stimulējoši. Zaļās

izaugsmes politikas instrumentu ieviešanai nepieciešamo finansējumu iespējams iegūt no dažādiem

finansējuma avotiem:

Finansiāls atbalsts enerģijas gala lietotāju motivācijai energoefektivitātes pasākumu realizācijai.

Nodokļu atmaksai vai atlaidēm energoefektivitātes pasākumiem;

Zinātnes un pētniecības finansiālajam atbalstam;

Brīvprātīgās vienošanās – finansiāls atbalsts tiem, kas paraksta šādu vienošanos;

Subsīdijām un aizdevumiem publiskajam, mājokļu un pakalpojumu sektoram;

Izglītošanas pasākumiem publiskajā, mājokļu un pakalpojumu sektorā;

Energoauditu apmaksai rūpniecības sektoram;

Bezprocentu aizdevumiem rūpniecības uzņēmumiem;

Izglītošanas pasākumiem rūpniecības sektorā.

ESKO projektiem publiskajā, mājokļu un pakalpojumu sektorā.

Valsts garantiju programmai ESKO projektiem;

Subsīdijām publiskajam, mājokļu un pakalpojumu sektoram;

Bezprocentu aizdevumiem rūpniecības sektoram.

Eiropas Savienības fondi:

ESKO (energoservisa kompānijas) investīcijas:

Energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu rotācijas fonda līdzekļi nepieciešami:

Pašvaldības budžets:

31

Subsīdijām publiskajam, mājokļu un pakalpojumu sektoram;

Subsīdijām inovatīvu tehnoloģiju attīstībai.

Investori atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes projektu īstenošanai.

Kredīti projektu īstenošanai.

Pasākumu saraksts ar aptuveno budžetu, laika grafiku, atbildīgajiem un plānoto CO2 emisiju

samazinājumu ir dots 1.pielikumā.

4.4. Plānotais monitorings un aktivitātes pēc projekta īstenošanas

Monitorings ir ļoti svarīga sadaļa, kad tiek ieviests šāda veida plāns. Regulāra datu apkopošana un

analīze ļauj labāk sekot līdzi progresam un noteikt, vai izvirzītie mērķi tiks sasniegti laikā. Monitoringa

ieviešana arī nodrošina atgriezenisko saiti – plāna ieviesēji var novērot, vai ieviestā pasākuma

vēlamie rezultāti tiek sasniegti un ja nē, veikt preventīvās darbības.

Par kopējā monitoringa veikšanu atbildīga ir Ikšķiles novada domes Attīstības nodaļa, tomēr

monitoringu katram sektoram veic atbildīgā pašvaldības nodaļa vai uzņēmums. Atbildības parādītas

7.tabulā.

7.tabula

Indikatori, lai uzraudzītu IERP ieviešanu

Indikators Datu savākšana Pozitīva tendence

Sektors: TRANSPORTS

Pasažieru skaits sabiedriskajā transportā gadā Sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošinātājs

Veloceliņu garums km Pašvaldība

Velonovietņu skaits Pašvaldība

Gājēju celiņu garums km Pašvaldība

Transportlīdzekļu skaits (intensitāte) uz atskaites ielām gadā vai mēnesī (Rīgas iela)

Uzstādīt transportlīdzekļu skaitītāju uz atskaites ielām, atsevišķi jāizdala nulles emisiju transports

Pašvaldības transporta enerģijas gala patēriņš Pašvaldība

Sastrēgumu garums km Pašvaldība

Transportlīdzekļu stāvvietu platība pie sabiedriskā transporta pieturām, m

2 Pašvaldība

Sektors: ĒKAS

Enerģijas gala patēriņš pašvaldības ēkās, MWh/gadā

„Ikšķiles māja”, atsevišķi jāizdala apkure, karstais ūdens un

Kredītresursi:

Komersantu līdzekļi:

Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļi:

32

Indikators Datu savākšana Pozitīva tendence

elektroenerģija

Īpatnējais enerģijas gala patēriņš pašvaldības ēkās, kWh/m

2 gadā

„Ikšķiles māja”, atsevišķi jāizdala apkure, karstais ūdens un elektroenerģija

Siltināto pašvaldības ēku skaits „Ikšķiles māja”

Enerģijas gala patēriņš daudzdzīvokļu ēkās, MWh/gadā

„Ikšķiles māja”, atsevišķi jāizdala apkure, karstais ūdens un elektroenerģija

Īpatnējais enerģijas gala patēriņš daudzdzīvokļu ēkās, kWh/m

2gadā

„Ikšķiles māja”, atsevišķi jāizdala apkure, karstais ūdens un elektroenerģija

Siltināto daudzdzīvokļu ēku skaits „Ikšķiles māja”

Daudzdzīvokļu ēku skaits ar sakārtotu siltumapgādi

„Ikšķiles māja”

Kopējā uzstādītā saules kolektoru platība uz ēkām „Ikšķiles māja”

Ēku skaits ar energopārvaldes sistēmu „Ikšķiles māja”

Sertificēto ēku skaits „Ikšķiles māja”, atsevišķi izdalīt A, B un C ēku skaitu

Sektors: SABIEDRĪBAS IESAISTĪŠANA

Rīkoto energoefektivitātes pasākumu skaits Pašvaldība, nulles emisiju birojs

Iedzīvotāju skaits, kuri apmeklē energoefektivitātes un citus ar plānu saistītos pasākumus

Pašvaldība

Iedzīvotāju/mājsaimniecību skaits, kuras piedalās konkursos

Pašvaldība

Sniegto konsultāciju daudzums nulles emisiju birojā

Nulles emisiju birojs

Informēto mājsaimniecību skaits, izmantojot enerģijas patēriņa rēķinus

Pašvaldība

Sektors: ZAĻAIS IEPIRKUMS

Zaļā iepirkuma īpatsvars no visiem pašvaldības iepirkumiem %

Pašvaldība

Sektors: VIETĒJI SARAŢOTA ENERĢIJA

AER īpatsvara pieaugums vietēji ražotai siltumenerģijai %

„Ikšķiles māja”

AER īpatsvara pieaugums vietēji ražotai elektroenerģijai %

„Ikšķiles māja”

Sektors: SABIEDRISKAIS APGAISMOJUMS

Enerģijas patēriņš sabiedriskajam apgaismojumam, MWh/gadā

Pašvaldība (elektroapgaismes inženieris)

Datu uzskaite jāveic vismaz reizi gadā. Atsevišķi jāizvērtē, kuri dati jāvāc biežāk. Tie varētu būt

enerģijas patēriņa un transportlīdzekļu skaita dati, lai varētu analizēt izmaiņas arī pa sezonām.

Siltumenerģijas patēriņa datiem jāveic klimata korekcija, lai datus būtu iespējams salīdzināt pa

gadiem.

33

Monitoringa datus nepieciešams publiskot Ikšķiles novada mājas lapā. Pašvaldības iestāžu patēriņa

datu monitorings jāveic un jāpublisko ik mēnesi, lai:

1. pašvaldības darbinieki tiktu vairāk motivēti pievērst uzmanību enerģijas patēriņam;

2. pašvaldība rādītu piemēru novada iedzīvotājiem.

Daudzdzīvokļu ēku, kā arī transporta sektora datus vēlams publiskot reizi gadā, lai arī novada

iedzīvotāji tiktu informēti par sasniegtajiem rezultātiem. Monitoringa datus iespējams arī izmantot, lai

noteiktu dažādu konkursu uzvarētājus.

34

1.pielikums. Bāzes emisiju uzskaite

35

A. Enerģijas galapatēriņš

Kategorija

ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅŠ [MWh/gadā]

Elektro-enerģija

Fosilie kurināmie

Kopā Dabas gāze

Dīzeļ-degviela

Benzīns

ĒKAS, APRĪKOJUMS/IEKĀRTAS UN RŪPNIECĪBAS NOZARES:

Pašvaldību ēkas, aprīkojums/iekārtas 857 2193 3050

Terciārās (nepašvaldības) ēkas, aprīkojums/iekārtas

348 348

Dzīvojamās ēkas 5267 5267

Ēkas, aprīkojums/iekārtas un rūpniecības nozares kopā

857 7807 0 0 8664

TRANSPORTS:

Pašvaldības autoparks 207 122 329

Privātais un komerciālais transports 9025 6413 15438

Transports kopā 0 0 9232 6535 15767

Kopā 857 7807 9232 6535 24431

B. CO2 emisijas

Attiecīgie CO2 emisijas faktori [t/MWh] 0,202 0,267 0,249

CO2 emisijas faktors elektroenerģijai, kas nav ražota uz vietas [t/MWh]

0,109

C. Vietējās elektroenerģijas raţošana un attiecīgās CO2 emisijas

Vietēji ražotā elektroenerģija Vietēji ražota

elektroenerģija [MWh/gadā]

CO2

emisijas [t/gadā]

Attiecīgie CO2 emisijas faktori [t/MWh]

Hidroenerģija 987 0 0

Kopā 987 0

Kategorija

CO2 emisijas [t/gadā]

Elektro-enerģija

Fosilie kurināmie

Kopā Dabas gāze

Dīzeļ-degviela

Benzīns

ĒKAS, APRĪKOJUMS/IEKĀRTAS UN RŪPNIECĪBAS NOZARES: Pašvaldību ēkas, aprīkojums/iekārtas 93 443 536

Terciārās (nepašvaldības) ēkas, aprīkojums/iekārtas

70 70

Dzīvojamās ēkas 1064 1064

Ēkas, aprīkojums/iekārtas un rūpniecības nozares kopā

93 1577 0 0 1670

TRANSPORTS: Pašvaldības autoparks 55 30 86

Privātais un komerciālais transports 2410 1597 4007

Transports kopā 0 0 2465 1627 4092

Kopā 93 1577 2465 1627 5763

36

D. Vietēja siltumenerģijas raţošana un attiecīgās CO2 emisijas

Vietēji ražota siltumenerģija

Vietēji ražota siltumenerģija [MWh/gadā]

Enerģijas nesēja pievade

[MWh/gadā]

CO2 emisijas [t/gadā]

Attiecīgie CO2 emisijas faktori

[t/MWh] Dabas gāze

Centralizētā katlu māja Ikšķilē, Dainu ielā 4a

6394 7402 1495 0,202

Centralizētā katlu māja Ikšķilē, birzes ielā 33

1639 1791 362 0,202

Centralizētā katlu māja Ikšķilē, Rīgas ielā 2

142 239 48 0,202

Centralizētā katlu māja Ikšķilē, Stadiona ielā 5

161 198 40 0,202

Katlu māja Ikšķiles tautas namā "Kraujas"

152 152 31 0,202

Katlu māja Tīnūžu pamatskolā

419 419 85 0,202

Kopā 8907 10201 2061

37

2.pielikums. Pasākumu ieviešanas plāns

NOZARES un darbības jomas

GALVENĀS darbības/pasākumi katrai darbības jomai

Atbildīgā nodaļa, persona vai uzņēmums (ja ir iesaistītas trešās

puses)

Īstenošana [sākuma un

beigu termiņš]

Paredzamās izmaksas

katrai darbībai/pasākumam

Paredzamā energo-efektivitāte katram

pasākumam [MWh]

Paredzamā atjaunojamās

enerģijas ražošana katram

pasākumam [MWh]

Paredzamais CO2

samazinājums katram

pasākumam [t]

ĒKAS, APRĪKOJUMS/IEKĀRTAS UN RŪPNIECĪBAS NOZARES:

Pašvaldību ēkas, aprīkojums/iekārtas

Pašvaldību ēku energoefektivitātes pasākumi ar minimālām izmaksām

Pašvaldība 2013.-2015. 50-1000 Ls 110

22

Energoefektivitātes pasākumi pašvaldības ēkās ar atmaksāšanās laiku mazāku par 5 gadiem

Pašvaldība 2015.-2020. 1000-10000 Ls 219

44

Dzīvojamās ēkas Augstas prioritātes daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes pasākumi

Iedzīvotāji, namu apsaimniekotāji,

investori 2013.-2015. 1000 Ls 158

32

Energoefektivitātes pasākumi 15% no Ikšķiles novada daudzdzīvokļu ēkām

Iedzīvotāji, namu apsaimniekotāji,

investori 2013.-2020.

Atkarīgs no izvēlētā finansējuma risinājuma

434

88

Energoefektivitātes pasākumi, nosiltinot 50% no daudzdzīvokļu ēkām Ikšķiles novadā

Iedzīvotāji, namu apsaimniekotāji,

investori 2020.-2030.

Atkarīgs no izvēlētā finansējuma risinājuma

1448

293

Pašvaldību sabiedriskais apgaismojums

Ielu apgaismojuma inventarizācija Pašvaldība 2013.-2014. 1500-3500 Ls -16

-16

Ielu apgaismes rīcības plāna ieviešana Pašvaldība 2014.-2030.

Atkarībā no plānā izvirzītajiem

projektiem un to risinājumiem

-16

-16

TRANSPORTS:

Privātais un komerciālais transports Mobilitātes plāna nelielu investīciju

pasākumu ieviešana Pašvaldība 2014.-2020.

Atkarībā no plānā izvirzītajiem

projektiem un to risinājumiem

788

203

Cits - lūdzu, norādiet: Viss transporta sektors Mobilitātes plānā paredzēto lielu investīciju

projektu ieviešana Pašvaldība 2014.-2030.

Atkarībā no plānā izvirzītajiem

projektiem un to risinājumiem

2365

610

16 Samazinājumu skaitliskās vērtībās nevar noteikt, jo nav pieejami vēsturiskā patēriņa dati

39

NOZARES un darbības jomas

GALVENĀS darbības/pasākumi katrai darbības jomai

Atbildīgā nodaļa, persona vai uzņēmums (ja ir iesaistītas trešās

puses)

Īstenošana [sākuma un

beigu termiņš]

Paredzamās izmaksas

katrai darbībai/pasākumam

Paredzamā energo-efektivitāte katram

pasākumam [MWh]

Paredzamā atjaunojamās

enerģijas ražošana katram

pasākumam [MWh]

Paredzamais CO2

samazinājums katram

pasākumam [t]

VIETĒJA CENTRALIZĒTA SILTUMENERĢIJA/DZESĒŠANA, KOĢENERĀCIJA:

Centralizēta siltumstacija Energoresursu kvalitāte katlu mājās un individuālās apkures iekārtās

Pašvaldība, Ikšķiles māja 2013.-2015. 50-5000 Ls -16

-16

Kurināmā maiņas projekti pašvaldības ēkās Pašvaldība 2015.-2020. Atkarīgs no izvēlētā

finansējuma risinājuma

571 115

Katlu māju Ikšķilē pārveide no dabas gāzes uz biomasu

Ikšķiles māja 2020.-2030. Atkarīgs no izvēlētā

finansējuma risinājuma

8336 1945

Cits - lūdzu, norādiet: Energoresursu kvalitāte

Veicot kurināmā iepirkumus, jānodrošina tā kvalitātes atbilstība izvirzītajiem standartiem

Pašvaldība, Ikšķiles māja 2013. un turpmāk

150 Ls -16

-16

Cits - lūdzu, norādiet: Energopārvaldība

Energopārvaldības izveide Ikšķiles novada pašvaldības ēkām

Pašvaldība 2013.-2014. 800 Ls 135

25

TERITORIĀLĀ PLĀNOŠANA:

Transporta / mobilitātes plānošana

Mobilitātes plāna izstrāde Pašvaldība 2013.-2014. 1500-3000 Ls 158

41

PRODUKTU UN PAKALPOJUMU PUBLISKAIS IEPIRKUMS:

Energoefektivitātes prasības/standarti

Zaļais iepirkums pašvaldības balto un pelēko elektroeierīču iegādei

Pašvaldība 2013.-2014. 150 Ls 214

23

DARBS AR IEDZĪVOTĀJIEM UN IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM:

Konsultācijas

Informācijas biroja izveide Pašvaldība 2014.-2020. Sākotnējās 5000 Ls;

turpmāk 10000 Ls/gadā

105

21

Informētības pasākumi un vietējā tīkla izveide

Informatīvi pasākumi enerģijas lietotājiem Pašvaldība 2013.-2015. 3600 Ls/gadā 105

21

ORGAIZATORISKĀ STRUKTŪRA

Organizatoriskas un administratīvas izmaiņas

Darba grupas izveide Pašvaldība 2013. 100 Ls 255

60