Pasūtītāja līguma Nr. VVD/CS/2018/2

PAKALPOJUMA LĪGUMS

Rīgā 2018. gada 16. janvāris

Valsts vides dienests, vienotais reģ. Nr. 90000017078, juridiskā adrese: Rūpniecības iela 23, Rīga, LV-1045, ģenerāldirektores Ingas Koļegovas personā, kas rīkojas pamatojoties uz Ministru kabineta 2004. gada 23. novembra noteikumiem Nr. 962 „Valsts vides dienesta nolikums” (turpmāk – Pasūtītājs), no vienas puses,un

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Intergeo Baltic”, vienotais reģ. Nr.40103884728, juridiskā adrese: Katrīnas dambis 14 - 302, Rīga, LV-1045, kuru saskaņā ar Statūtiem un pilnvaru pārstāv paraksttiesīgā persona Raivo Nikolajevs (turpmāk – Izpildītājs), no otras puses, katrs atsevišķi saukti Puse vai abi kopā – Puses,

ievērojot iepirkuma procedūras ar identifikācijas Nr. VVD/2017/27/CS „Individuālā projekta CH05 “Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija-Sarkandaugavas teritorijā” pēcsanācijas monitoringa veikšana” nolikumu, rezultātu un iesniegto piedāvājumu, noslēdz šādu līgumu (turpmāk – Līgums):

1. Līguma priekšmets

Saskaņā ar Līguma noteikumiem Pasūtītājs uzdod un Izpildītājs apņemas nodrošināt virszemes un pazemes ūdens monitoringa pakalpojumu individuālā projekta CH05 “Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija-Sarkandaugavas teritorijā” pēcsanācijas monitoringa veikšanai (turpmāk – Pakalpojums), atbilstoši tehniskajai specifikācijai (1. pielikums), Izpildītāja piedāvājumam (2. pielikums), kā arī atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

2. Līguma summa un darbības termiņš

2.1. Līgumcena bez pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) ir EUR 17 001,00 (septiņpadsmit tūkstoši viens euro, 00 centi). PVN 21 % ir EUR 3 570,21 (trīs tūkstoši pieci simti septiņdesmit euro, 21 cents). Līguma summa ieskaitot PVN ir EUR 20 571,21 (divdesmit tūkstoši pieci simti septiņdesmit viens euro, 21 cents). 2.2. Avansa maksājums 10 % (desmit procenti) no Līguma summas, ir EUR 2057,12 (divi tūkstoši piecdesmit septiņi euro, 12 centi). 2.3. Avansa summa tiek dzēsta proporcionāli Pasūtītāja pieņemtā Pakalpojuma vērtībai, ieturot 10 % (desmit procentus) no noslēguma maksājuma. 2.4. Līgums stājas spēkā ar abu Pušu Līguma parakstīšanas brīdi un ir spēkā līdz Pušu saistību pilnīgai un pienācīgai izpildei.2.5. Pakalpojuma izpildes termiņš ir 2020. gada 31. decembris.

1

3. Norēķinu kārtība

3.1. Pasūtītājs norēķinās ar Izpildītāju par Pakalpojumu, veicot norēķinus Līgumā noteiktajā kārtībā un termiņā.3.2. Pasūtītājs norēķinās ar Izpildītāju 15 (piecpadsmit) dienu laikā, pēc Izpildītāja rēķina saņemšanas dienas. Rēķinā iekļauti visi attiecināmie nodokļi un nodevas. Nekādi papildu maksājumi Izpildītājam netiek maksāti.3.3. Pasūtītājs maksājumu veic euro bezskaidras naudas norēķinu veidā uz Izpildītāja rēķinā norādīto norēķinu kontu.3.4. Par samaksas dienu tiek uzskatīta diena, kurā Pasūtītājs veicis bankas pārskaitījumu par Pakalpojumu uz Izpildītāja rēķinā norādīto norēķinu kontu.

4. Līguma izpildes kārtība

4.1. Izpildītājs nodrošina savlaicīgu un kvalitatīvu Pakalpojuma sniegšanu saskaņā ar Līguma noteikumiem. 4.2. Izpildītājs Pakalpojuma sniegšanai apņemas nodrošināt kvalificētu personālu. Izpildītājam nav tiesību pieprasīt papildu izmaksu segšanu, kas saistīta ar Piedāvājumā norādītā personāla aizstāšanu ar citu.

5. Nodevumi un autortiesības

5.1. Līgumā paredzētos Pakalpojuma izpildes rezultātus (turpmāk – Nodevumi) Izpildītājs iesniedz Pasūtītājam rakstveidā 2 (divos) eksemplāros, kā arī elektroniski MS Office lasāmā formātā, nosūtot uz Pasūtītāja norādīto e-pasta adresi vai elektroniski MS Office lasāmā formātā datu nesējā (CD, DVD vai USB), pēc Pasūtītāja izvēles. 5.2. Nodevumus Izpildītājs iesniedz Pasūtītājam kopā ar attiecīgā Nodevuma parakstītu pieņemšanas - nodošanas aktu 2 (divos) eksemplāros.5.3. Katrs Nodevums, kuru Izpildītājs iesniedz Pasūtītājam, ir uzskatāms par pieņemtu tikai ar brīdi, kad Pasūtītājs Nodevumu pārbaudījis, pieņēmis un parakstījis attiecīgo pieņemšanas - nodošanas aktu.5.4. Pasūtītājs Nodevumu izvērtē 10 (desmit) darba dienu laikā no Nodevuma saņemšanas brīža un šajā termiņā Pasūtītājs var izteikt pamatotus iebildumus par Nodevumiem, rakstveidā informējot Izpildītāju. Ja Pasūtītājs minētajā termiņā iebildumus nav izteicis, iesniegtie Nodevumi uzskatāmi par pieņemtiem bez iebildumiem. 5.5. Pēc Pasūtītāja pamatotu iebildumu saņemšanas par Nodevumiem Izpildītājs novērš Pasūtītāja norādītos trūkumus 10 (desmit) darba dienu laikā no iebildumu saņemšanas brīža un iesniedz Nodevumus kopā ar jaunu Nodevuma pieņemšanas – nodošanas aktu, kurā norādīti novērstie trūkumi. Atkārtoti iesniegtos Nodevumus Pasūtītājs izvērtē tādā pašā kārtībā kā sākotnēji sagatavotos Nodevumus.

2

5.6. Pasūtītājam pieder visas autora mantiskās tiesības uz Nodevumiem, ko Izpildītājs nodevis, pildot Līgumu. Visi Nodevumu darbības rezultātā iegūtie dati jebkuros formātos ir Pasūtītāja īpašums.5.7. Autora mantiskās tiesības uz katru Līguma izpildes ietvaros izstrādāto un Pasūtītājam piegādāto Nodevumu pāriet Pasūtītājam ar brīdi, kad Nodevums ir pilnībā piegādāts Pasūtītājam un Pasūtītājs ir pilnībā norēķinājies ar Izpildītāju par Nodevumu saskaņā Līguma nosacījumiem.5.8. Izpildītājs garantē, ka sniegtā Pakalpojuma un piegādātā Nodevuma izstrādē nav pieļauti nekādi autortiesību pārkāpumi.

6. Garantija

6.1. Pakalpojuma garantijas termiņš ir 12 (divpadsmit) mēneši, skaitot no Pakalpojuma gala pieņemšanas – nodošanas akta divpusējas parakstīšanas.6.2. Ja Pasūtītājs garantijas laikā konstatē defektus vai trūkumus, Pasūtītājs par to paziņo Izpildītājam, norādot vietu un laiku, kad Izpildītājam jāierodas sastādīt aktu par konstatētajiem defektiem vai trūkumiem. 6.3. Pasūtītāja noteiktais termiņš nedrīkst būt mazāks par 2 (divām) darba dienām, izņemot gadījumus, kad ir noticis ārkārtējs gadījums. Ārkārtējā gadījumā Izpildītājam jāierodas nekavējoties. 6.4. Izpildītāja neierašanās nekavē akta sastādīšanu, un uzskatāms, ka Izpildītājs piekrīt aktā konstatētajam. Puses akta sastādīšanai ir tiesīgas pieaicināt ekspertus un speciālistus.6.5. Izdevumus par ekspertu un speciālistu sniegtajiem pakalpojumiem apmaksā Puse, kas ir atbildīga par konstatētajiem defektiem vai trūkumiem.6.6. Izpildītājs apņemas par saviem līdzekļiem Pasūtītājam pieņemamā termiņā novērst garantijas laikā konstatētos Pakalpojuma defektus vai trūkumus.

7. Pušu pienākumi un tiesības

7.1. Izpildītājs ievēro darba aizsardzības noteikumus, ugunsdrošības noteikumus un citas Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības, ciktāl tās ir piemērojamas Pakalpojuma izpildei.7.2. Izpildītājs apņemas nodrošināt Pakalpojuma izpildei nepieciešamo resursu atbilstību Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. 7.3. Ja Līguma izpildes laikā no Izpildītāja neatkarīgu apstākļu dēļ nepieciešams aizvietot kādu no sākotnēji piedāvātajiem speciālistiem, Izpildītājs apņemas nodrošināt ne zemākas kvalifikācijas speciālistu iesaisti, iepriekš to rakstveidā saskaņojot ar Pasūtītāju.7.4. Ja Pasūtītājs, pamatojoties uz konstatētajām kļūdām, kuras norāda uz nepietiekamu speciālista kvalifikāciju, pieprasa nomainīt speciālistu, Izpildītājam ir pienākums veikt šādu nomaiņu 10 (desmit) darba dienu laikā.

3

7.5. Izpildītājs nekavējoties, bet ne vēlāk kā 1 (vienas) darba dienas laikā no attiecīgo apstākļu konstatācijas brīža, ziņo Pasūtītājam par visiem apstākļiem, kas traucē vai varētu traucēt Līgumā noteikto saistību savlaicīgu un kvalitatīvu izpildi.7.6. Pasūtītājs iesniedz Izpildītājam Pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus, kas ir Pasūtītāja rīcībā vai kurus Pasūtītājs ir apņēmies iesniegt Izpildītājam. Ne vēlāk kā Pakalpojuma sniegšanas termiņā vai Līguma izbeigšanas dienā Izpildītājs šos dokumentus atdod Pasūtītājam.7.7. Izpildītājs uzņemas neizpaust informāciju, nepaturēt un nenodot trešajām personām dokumentus vai to kopijas, kas Izpildītājam ir nodoti Pakalpojuma sniegšanai.7.8. Pasūtītājs apņemas savlaicīgi veikt Izpildītāja Pakalpojuma pieņemšanu, ja Pakalpojums tiek sniegts atbilstoši Līguma nosacījumiem.7.9. Pasūtītājs apņemas savlaicīgi samaksāt par Pakalpojumu saskaņā ar Līguma 2. un 3. punktu.7.10. Pasūtītājam ir tiesības par saviem līdzekļiem kontrolēt Līguma izpildi, pieaicinot speciālistus un ekspertus. Par pieaicināto speciālistu un ekspertu pakalpojumiem maksā vainīgā Puse.

8. Pušu atbildība

8.1. Puses savstarpēji ir atbildīgas par otrai Pusei nodarītajiem zaudējumiem, ja tie radušies vienas Puses vai tās darbinieku, kā arī šīs Puses Līguma izpildē iesaistīto trešo personu darbības vai bezdarbības, kā arī rupjas neuzmanības, ļaunā nolūkā izdarīto darbību vai nolaidības rezultātā.8.2. Pasūtītājs nav atbildīgs par savu saistību neizpildi norunātajā termiņā, ja Izpildītājs nepilda savas saistības, t.i., neveic Pakalpojuma sniegšanu atbilstoši Līguma noteikumiem vai citādi izvairās no savu saistību izpildes.8.3. Pasūtītājs, par to paziņojot Izpildītājam, var apturēt maksājuma izpildi, ja Izpildītājs nepilda no Līguma izrietošās saistības vai, ja pastāv jebkāds cits apstāklis, par kuru saskaņā ar Līgumu ir atbildīgs Izpildītājs un, kas traucē vai var traucēt Pakalpojuma sniegšanu.8.4. Izpildītājs ir atbildīgs par Līgumā un normatīvajos aktos noteikto Pakalpojuma sniegšanas kvalitātes prasību ievērošanu un par šo prasību neievērošanu atbild Līgumā un normatīvajos aktos paredzētā kārtībā.8.5. Ja vienas Puses saistību izpildes nokavējums, kas ietekmē otras Puses spējas izpildīt savas saistības, liedz otrai Pusei veikt savlaicīgu saistību izpildi, tā izpilde tiek pagarināta par pirmās Puses nokavēto laika posmu. Šādos gadījumos par to tiek informēta otra Puse. Pusei, kur prasa, lai minēto apstākļu dēļ tiktu pagarināts saistību izpildes termiņš, ir pienākums iesniegt pierādījumus, kuri apliecina otras Puses saistību izpildes nokavējuma faktu.8.6. Ja Pasūtītājs nokavē kādu no Līgumā noteiktajiem maksājuma veikšanas termiņiem, tas maksā pēc Izpildītāja pieprasījuma Izpildītājam līgumsodu 0,1 % (nulle komats viens procents) apmērā no nokavētās maksājuma summas par katru nokavēto dienu, bet ne vairāk kā 10% no Līguma summas. Ja maksājums nav veikts noteiktajā

4

termiņā, Izpildītājs ne vēlāk kā 1 (viena) mēneša laikā no maksājuma nokavējuma var prasīt līgumsoda samaksu.8.7. Par Pakalpojuma izpildes nokavējumu Izpildītājs Pasūtītājam pēc Pasūtītāja pieprasījuma maksā līgumsodu 0,1 % (nulle komats viens procents) apmērā no termiņā neizpildītā Pakalpojuma summas par katru nokavēto dienu, bet ne vairāk kā 10% no Līguma summas.8.8. Līgumsodu Puses maksā, attiecīgo summu ieskaitot otras Puses norēķina kontā, kas norādīts Līgumā.8.9. Līgumsodu nomaksa neatbrīvo Puses no Līguma saistību izpildes pienākuma.8.10. Ja līgumsoda summa sasniedz 10% no Līguma summas, Pasūtītājs, neierobežojot savas tiesības uz līgumsodu, var vienpusēji atkāpties no Līguma un nesniegtā Pakalpojuma vai tā daļas sniegšanai pieaicināt trešo personu. Izpildītājs ir atbildīgs par visām ar to saistītajām papildu izmaksām.

9. Nepārvarama vara

9.1. Puses tiek atbrīvotas no atbildības par Līguma pilnīgu vai daļēju neizpildi, ja šāda neizpilde radusies nepārvaramas varas apstākļu rezultātā, kuru darbība sākusies pēc Līguma noslēgšanas un kurus nevarēja iepriekš ne paredzēt, ne novērst. Pie nepārvaramas varas un ārkārtēja rakstura apstākļiem ir pieskaitāmi: stihiskas nelaimes, avārijas, katastrofas, epidēmijas, epizootijas un kara darbība, nemieri, blokādes, valsts varas un pārvaldes institūciju lēmumi.9.2. Puse, kura nevar izpildīt savas Līgumā noteiktās saistības nepārvaramu apstākļu dēļ, 5 (piecu) darba dienu laikā informē par tiem otru Pusi. Ziņojumā jānorāda, kādā termiņā, pēc tās uzskata, ir iespējama un paredzama Līgumā paredzēto saistību izpilde, un, pēc otras Puses pieprasījuma, šādam ziņojumam ir jāpievieno izziņa, kuru izsniegusi kompetenta institūcija un kura satur minēto ārkārtējo apstākļu darbības apstiprinājumu un to raksturojumu. Ja netiek izpildītas minētās prasības, attiecīgā Puse nevar atsaukties uz nepārvaramas varas apstākļiem kā savu Līguma saistību nepienācīgas izpildes pamatu.9.3. Ja nepārvaramas varas apstākļu un to seku dēļ nav iespējams izpildīt Līgumā paredzētās saistības ilgāk nekā 1 (vienu) mēnesi, Puses pēc iespējas drīzāk sāk sarunas par Līguma izpildes citiem variantiem, kuri ir pieņemami abām Pusēm, un veic grozījumus Līgumā vai sastāda jaunu Līgumu, vai arī izbeidz Līgumu.

10. Līguma izmaiņas un izbeigšana

10.1. Pusēm ir aizliegts veikt būtiskus grozījumus (Publisko iepirkumu likuma 61. pantā paredzētie gadījumi) Līgumā. Puses var veikt nebūtiskus Līguma grozījumus un papildinājumus. 10.2. Līguma grozījumi ir spēkā tikai tad, ja tie noformēti rakstveidā un ir Pušu parakstīti. Šādi Līguma grozījumi ar to abpusējas parakstīšanas brīdi kļūst par Līguma neatņemamu sastāvdaļu un pievienojami Līgumam kā pielikumi.10.3. Puses var izbeigt Līgumu pirms termiņa šādos gadījumos:

5

10.3.1. ja viena no Pusēm nepilda Līguma nosacījumus un Līgumā noteiktajā termiņā nav novērsusi konstatētos pārkāpumus;10.3.2. saskaņā ar Pušu vienošanos;10.3.3. saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.10.4. Pasūtītājs ir tiesīgs vienpusējā kārtā izbeigt Līgumu, par to informējot Izpildītāju 2 (divas) dienas iepriekš, Līguma 8.10. apakšpunktā minētajā gadījumā.10.5. Pasūtītājs pēc Līguma izbeigšanas, pieaicinot Izpildītāju, sastāda aktu, nosakot Izpildītāja izpildītās un Pasūtītāja pieņemtās Pakalpojuma daļas vērtību un Izpildītājam pienākošās naudas summas. Izpildītājam pienākošos naudas summas maksājumus Pasūtītājs veic 15 (piecpadsmit) dienu laikā no Pakalpojuma saņemšanas. No naudas summām, kas pienākas Izpildītājam, Pasūtītājs var ieturēt ar nesniegtā Pakalpojuma vai ar tā daļas sniegšanu saistītās papildu izmaksas.

11. Strīdu izšķiršana

11.1. Līguma izpildes laikā radušos strīdus puses risina vienojoties vai, ja vienošanās nav iespējama, strīdu izskata tiesā Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.11.2. Pusei ir jāatbild uz otras puses piedāvāto strīda risinājuma priekšlikumu 5 (piecu) darba dienu laikā no tā saņemšanas dienas. Ja strīda risinājumu neizdodas panākt 5 (piecu) darba dienu laikā no strīda risinājuma priekšlikuma saņemšanas dienas, puses strīdu var nodot izšķiršanai tiesā Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

12. Noslēguma noteikumi

12.1. Līgums atceļ visas iepriekšējās Pušu mutiskās un rakstiskās vienošanās, kas attiecas uz Līgumu un tā izpildi.12.2. Līgums ir saistošs Pasūtītājam un Izpildītājam, to tiesību un saistību pārņēmējiem.12.3. Mainot savu nosaukumu, adresi vai citus rekvizītus, tai skaitā, ja tiek mainīti Pušu pilnvarotie pārstāvji, to telefona numurs, faksa numurs vai e-pasta adrese, katra Puse apņemas 5 (piecu) darba dienu laikā paziņot otrai Pusei par izmaiņām. Puses ir savstarpēji materiāli atbildīgas par visiem zaudējumiem, kuri var tikt nodarīti, otrai Pusei nepildot šī apakšpunkta noteikumus. 12.4. Izpildītājs garantē konfidencialitātes principa ievērošanu un apņemas nenodot trešajām personām Pakalpojuma veikšanas gaitā iegūto informāciju par Pasūtītāju, pasūtījuma saturu un apjomu, izņemot Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.12.5. Līgumā izveidotais noteikumu sadalījums punktos ar tiem piešķirtajiem nosaukumiem ir izmantojams tikai un vienīgi atsaucēm un nekādā gadījumā nevar tikt izmantots vai ietekmēt Līguma noteikumu tulkošanu.12.6. Ja kāds no Līguma noteikumiem zaudē savu juridisko spēku, tas neietekmē pārējo Līguma noteikumu spēkā esamību.

6

12.7. Pasūtītājs par pilnvaroto pārstāvi Līguma darbības laikā nozīmē: projekta vadītāju Annu Pinku, t. 26403464, e-pasts anna.pinka@vvd.gov.lv. 12.8. Izpildītājs par pilnvaroto pārstāvi Līguma darbības laikā nozīmē: projekta vadītāju/ pilnvaroto personu Raivo Nikolajevu, t. +37122070046, e-pasts raivo.nikolajevs@intergeo.com .12.9. Līgums sastādīts latviešu valodā 2 (divos) eksemplāros un uz 7 (septiņām) lapām, kuru saturs ir identisks ar vienādu juridisku spēku. Viens eksemplārs glabājas pie Pasūtītāja, viens pie Izpildītāja.12.10. Līgumam ir divi pielikumi: 12.10.1. Tehniskā specifikācija - uz 17 (septiņpadsmit) lp.; 12.10.2. Izpildītāja piedāvājums - uz 31 (trīsdesmit vienas) lp.

Pasūtītājs: Izpildītājs:Valsts vides dienests Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

“Intergeo Baltic”,Reģ. Nr.: LV90000017078 Reģ. Nr.: Nr.40103884728Rūpniecības ielā 23, Rīga, LV-1045 Katrīnas dambis 14 - 302, Rīga, LV-1045Norēķinu konts:LV17TREL2210507047000

Norēķinu konts: LV25HABA0551039863851

Bankas rekvizīti: Bankas rekvizīti:Valsts kaseKods: TRELLV22

AS "Swedbank"HABALV22

________________________

Ģenerāldirektore Inga Koļegova

________________________

Paraksttiesīgā persona Raivo Nikolajevs

7

1. pielikums2018. gada 16. janvāraPakalpojuma līgumam

Pasūtītāja līguma Nr. VVD/CS/2018/2

Tehniskā specifikācija„Individuālais projekta CH05

“Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija-Sarkandaugavas teritorijā” pēcsanācijas monitoringa veikšana”

VVD/2017/27/CS

1. Pakalpojuma mērķis

Virszemes un pazemes ūdens monitoringa pakalpojumu nodrošināšana individuālā projekta CH05 “Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija-Sarkandaugavas teritorijā” pēcsanācijas monitoringa veikšanai.

2. Pakalpojuma sniegšanas vietas

Pakalpojumu sniegšanas vieta sastāv divām teritorijām:

1) Sarkandaugavas vēsturiski piesārņotās teritorijas ar kadastra Nr. 01000682098 (3,9 ha; adrese: Tvaika iela 68, Rīga, LV-1034) un Nr. 01000680299 (13,3 ha; adrese: Tvaika iela 37a, Tvaika iela 39, Tvaika 39a, Tvaika iela 68b Rīga, LV-1034), kas veido kopējo platību 17,2 ha, no kuriem vēsturiski piesārņoti ar bīstamiem atkritumiem (naftas produktu atkritumiem un to blakus produktiem) ir indikatīvi 5,5 ha, kur veikta projektēšana un sanācijas darbi (turpmāk – Sanācijas darbi). Teritorijas atrodas Rīgas pilsētas ziemeļu daļā, to no rietumiem un ziemeļrietumiem norobežo Sarkandaugavas un Mīlgrāvja attekas. Tā ir Rīgas Brīvostas valdījumā esoša teritorija, kas apbūvēta ar rūpnieciskiem objektiem, kuru darbība iepriekšējos gados un šobrīd ir saistīta ar naftas produktu uzglabāšanu un transportēšanu.

2) Sarkandaugavas vēsturiski piesārņotās teritorijas ar kadastra Nr. 01000680129 un Nr. 01000682088 (adrese: Tvaika iela 35, Rīga, LV-1034), kas kopā veido 5,1 ha, kuru saimnieciskai darbībai nomā SIA “OVI Rīga”. Teritorija ir reģistrēta LR piesārņoto vietu reģistrā ar Nr. 01964/614 un ir bijusī Rīgas eļļu un smērvielu ražotne. Teritorijas pieder Latvijas Republikas Satiksmes Ministrijai un Rīgas domei, un ir nodotas Rīgas Brīvostai valdījumā.

3. Darba uzdevums

Veikt ”Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija-Sarkandaugavas teritorijā” pēcsanācijas monitoringu atbilstoši PĒCSANĀCIJAS MONITORINGA PROGRAMMAI (skatīt Tehniskās specifikācijas 1.pielikumu) un Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām. Kā arī nodrošināt projekta gaitā izveidotās infrastruktūras apsekošanu projekta teritorijā, tai skaitā, SIA “VL Bunkerings” teritorijā izveidotās pasīvās drenāžas sistēmas apsekošanu.

Pretendenta rīcībā pakalpojuma izpildei jābūt visam nepieciešamajam tehniskajam nodrošinājumam un aprīkojumam (speciāli sertificēti mēraparāti), jānodrošina pieredzējušu speciālistu komanda, kas būs atbildīga par vides stāvokļa monitoringa veikšanu Teritorijās.

8

Pretendents ir atbildīgs par darba aizsardzības organizācijas pasākumu nodrošināšanu pakalpojuma izpildē. Pretendents savam personālam nodrošina tādu aprīkojumu, komplektāciju izmantošanu un uzturēšanu, lai nodarbinātie varētu veikt darba pienākumus, neapdraudot savu vai citu nodarbināto drošību un veselību, kā arī nepieļaut vides piesārņošanu.

Pēc laboratorijas analīžu rezultātu saņemšanas, testēšanas pārskatus, kā arī ar analīžu rezultātu interpretāciju, sagatavo un iesniedz Pasūtītājam saskaņā ar Prasībām darbu izpildei.

3.1. Paliekošās infrastruktūras apsekošana

Līguma ietvaros tikusi izbūvēta paliekošā sanācijas infrastruktūra sanācijas mērķu ilgtspējas nodrošināšanai, kā, piemēram, krasta norobežojošā rievsiena, monitoringa urbumi, drenāžas sistēma. Lai arī sanācijas mērķis Projekta ietvaros ir sasniegts, teritorijā saglabājies salīdzinoši liels piesārņojuma līmenis, ko nav bijis iespējams attīrīt, sakarā ar Projekta izpildes ierobežoto laika termiņu un finanšu pieejamību. Tāpat arī jāmin fakts, ka teritorijā notiek saimnieciskā darbība, kas saistīta ar naftas produktu pārkraušanu, ražošanu un tirdzniecību, un, kas var radīt jaunus piesārņojuma noplūžu riskus.

3.2. Pasīvās drenāžas sistēmas apsekošana

SIA “VL Bunkerings” piekrastes zonā Projekta ietvaros tika izbūvēta aptuveni 110 m gara drenāžas sistēma ar naftas produktu bloķēšanas funkciju (vertikāla HDPE ģeomembrāna), kas nodrošina Daugavas aizsardzību pret atlikušo, peldošo naftas produktu, kas atrodas SIA “VL Bunkerings” teritorijā, ieplūdi Mīlgrāvja kanālā. Hidroģeoloģisko apstākļu rezultātā, apstādinot Projekta ietvaros ekspluatētās sanācijas sistēmas, atlikušie, gruntsūdenī peldošie naftas produkti lēnām migrēs Mīlgrāvja kanāla virzienā. Drenāžas sistēmai rekomendējama regulāra apsekošana ne retāk kā reizi mēnesī, pārbaudot drenāžas skataku (drenāžas sistēmā ir 9 skatakas) stāvokli un tajās esošo (ja tādi tiek konstatēti) naftas produktu biezumu. Ja naftas produktu peldošais slānis tiek konstatēts, nepieciešams organizēt to atsūknēšanu no visām akām. Naftas/ūdens emulsijas atsūknētais apjoms no katras akas varētu sastādīt aptuveni 1.0-1.5 m3.

Atsūknēšanas pasākumu organizēšana ir svarīga, lai nodrošinātu, ka peldošais naftas produktu slānis neapiet izbūvēto drenāžas sistēmu t.sk. membrānas barjeru. Atsūknēšana nepieciešama tikai tādā gadījumā, ja akās ir uzkrājušies peldošie naftas produkti, ko var kontrolēt ar, piemēram, Solinst Interface vai līdzvērtīgu aprīkojumu. Uz doto mirkli nav iespējams precīzi noteikt, cik bieži un kādu naftas produktu apjomu būs jāatsūknē. Jāparedz aku un drenāžas sistēmas periodiskus tīrīšanas darbus no smilšu nosēdumiem, aptuveni vienu reizi gadā.

3.3. Gruntsūdenī peldošo naftas produktu sanācijas infrastruktūras apsekošana

Sanācijas projekta ietvaros I un II iecirknī izbūvēta pazemes un virszemes sanācijas infrastruktūra vieglo, gruntsūdenī peldošo naftas produktu atsūknēšanai. Sanācijas infrastruktūra sastāv no šādām galvenajām komponentēm:

9

25 atsūknēšanas urbumi (urbumi 1-I, 2-I, 3-I, 4-I, 5-I, 6-I, 7-I, 8-I, 9-I, 10-I, 11-I, 12-I, 13-II, 14-II, 15-II, 16-II, 17-II, 18-II, 19-II, 20-II, 21-II, 22-II, 23-II, 24-II, 25-II), dziļumā līdz 14 m, urbumu kolonnas diametrs DN200 - DN280;

Pazemes savienojošie inženiertīkli (spiedvadi, elektroenerģijas spēka kabeļa aizsargčaulas un vājstrāvas kabeļa aizsargčaulas) sanācijas iekārtu darbības nodrošināšanai no katra sanā5-II šie ir virszemes);

Pazemes un virszemes attīrīto gruntsūdeņu izlaides spiedvadi no katra gruntsūdens attīrīšanas iekārtām (GAI) līdz atbilstošam ūdens uztvērējam;

Infiltrācijas lauks; Pazemes elektroenerģijas kabelis un aizsargčaula no katra GAI līdz

savienotajam elektroenerģijas sadales skapim; Elektroenerģijas sadales, ar atsevišķām kontroles uzskaitēm.

Paliekošajai sanācijas sistēmai speciāla, sarežģīta un laikietilpīga apkalpošana nebūs nepieciešama līdz sistēmas atkārtotai iedarbināšanai. Rekomendējams reizi ceturksnī veikt sistēmas apsekošanu, lai novērtētu, vai trešo personu darbības rezultātā sistēma nav bojāta. Apsekošanas laikā jāatver katra sanācijas urbuma aka, kā arī gruntsūdeņu attīrīšanas iekārtas aka, lai novērtētu to tehnisko stāvokli. Tāpat nepieciešams apsekot elektroenerģijas sadalņu faktisko stāvokli. Katrā apsekojuma reizē jāveic foto fiksācijas

4. Prasības darbu izpildei

4.1. Paraugi noņemami saskaņā ar normatīvo aktu prasībām. Pirms pazemes ūdeņu paraugu noņemšanas jāizmēra statiskā ūdens līmeņa dziļums urbumā un urbumu dziļums. Visiem paraugiem pēc to noņemšanas jānodrošina atbilstoša uzglabāšanas temperatūra un jānogādā akreditētā laboratorijā to noņemšanas dienā.

4.2. Visas laboratorijas analīzes veicamas tikai akreditētās laboratorijās (atskaitei jāpievieno akreditācijas raksta kopija). Analizējamie parametri noteikti Pēcsanācijas monitoringa programmā.

4.3. SIA Ovi Riga teritorijā esošās aktīvās drenāžas sistēmas notekūdeņu paraugošanas rezultātus Pasūtītājs iesniegs Izpildītājam reizi mēnesī.

4.4. Monitoringa rezultāti jāapkopo un jāiesniedz Pasūtītājam 30 kalendāro dienu laikā pēc analīžu veikšanas. Atskaite par veiktajiem darbiem jāiesniedz Pasūtītājam rakstveidā 2 (divos) eksemplāros, kā arī elektroniski MS Office lasāmā formātā datu nesējā (CD, DVD vai USB) 1 (vienā) eksemplārā.

4.5. Atskaitei kā minimums jāietver sekojoša informācija:4.5.1. apkopojums par Pakalpojuma īstenošanas gaitā veiktajām aktivitātēm;4.5.2. dati no paraugu ņemšanas un nodošanas uzskaites rīka (piem., žurnāla

vai elektroniskā rīka – Microsoft Office Excel, Word vai citā formātā), kurā fiksē faktiski ņemto paraugu datumu, Nr., skaitu un to nosūtīšanas datumu uz laboratorijām;

4.5.3. veikto analīžu rezultātu (testēšanas pārskatu) kopijas;4.5.4. veikto analīžu rezultātu interpretācija – vides situācijas raksturojums,

aprakstot mērījumu vērtības, pieļaujamās mērījumu vērtības un vai tās ir pārsniegtas (saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 12. marta

10

noteikumu Nr. 118 „Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti” prasībām), norādot piesārņojuma parametrus un izplatību, kā arī tā attīstības tendences, salīdzinot ar iepriekš veikto analīžu rezultātiem (ja tādas veiktas). Ja tiek novēroti ūdens kvalitātes normatīvu pārsniegumi, sniegt rekomendācijas par pasākumiem, kas novērstu turpmāku ūdens kvalitātes pasliktināšanos un veicinātu tās uzlabošanos;

4.5.5. projekta I kārtas gaitā izveidotās infrastruktūras apsekošanas novērtējums;

4.5.6. SIA “VL Bunkerings” teritorijā izveidotās pasīvās drenāžas sistēmas apsekošanas novērtējums, rekomendācijas tālākai rīcībai;

4.5.7. esošā monitoringa tīkla novērtējums, rekomendācijas tā uzlabošanai;4.5.8. secinājumi un ieteikumi.

5. Pakalpojuma sniegšanas termiņš un biežums

Pakalpojuma sniegšanas termiņš ir 2020.gada 31. decembris. Monitorings veicams atbilstoši Latvijas Republikas normatīvu prasībām un saskaņā ar Tehnisko specifikāciju.

11

Tehniskās specifikācijas 1. pielikums

PĒCSANĀCIJAS MONITORINGA PROGRAMMA

Individuālais projekts CH05

“Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija-Sarkandaugavas

teritorijā”

12

Rīga,2017

SATURS

IEVADS......................................................................................................................................

1. VISPĀRĒJS MONITORINGA OBJEKTA APRAKSTS...................................................

2. PĒCSANĀCIJAS VIDES MONITORINGA SISTĒMA....................................................

3. PĒCSANĀCIJAS MONITORINGA METODIKA..........................................................

13

IEVADS

Pēc sanācijas monitoringa darbu veikšanas nepieciešamību nosaka Eiropas Savienības direktīva un Latvijas normatīvo aktu prasības. Atbilstoši Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālā projekta CH05 “Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija-Sarkandaugavas teritorijā” pieteikumam, teritorijas monitoringu pēc sanācijas darbu pabeigšanas jāveic 30 gadu gaitā.

Veicot monitoringa darbus ir jāievēro esošo LR likumdošanā noteikto normatīvo dokumentu prasības:

12.06.2012. MK noteikumi Nr.409 "Noteikumi par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām" ("LV", 102 (4705), 29.06.2012.) [stājas spēkā 30.06.2012.];

12.03.2002. MK noteikumu Nr.118 "Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti" ar grozījumiem;

22.01.2002. MK noteikumi Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" ("LV", 16 (2591), 30.01.2002.).] ar grozījumiem;

LVS EN ISO 5667 „Ūdens kvalitāte. Paraugu ņemšana”; 01.07.2001. Likumu „Par piesārņojumu” ar grozījumiem.

Monitoringa darbu izpilde jāveic komersantam, kuram ir attiecīgā Valsts vides dienesta izsniegta Zemes dzīļu izmantošanas licence (Zemes dzīļu monitoringa sistēmas izveide vai monitoringa veikšana).

Pazemes ūdens monitoringa darbos jāiekļauj gruntsūdens līmeņa un naftas produktu biezuma mērīšana novērošanas urbumos, kā arī gruntsūdens paraugu ņemšana, datu apstrādāšana un pārskata sagatavošana.

Monitoringa darbu gaitā nepieciešams noteikt gan peldošo naftas produktu areāla izplatības un naftas produktu peldošā slāņa biezumu, gan piesārņojošo vielu saturu gruntsūdeņos.

Par pēcsanācijas monitoringu atbildīgs ir projekta CH05 “Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija-Sarkandaugavas teritorijā” īstenotājs – Valsts vides dienests. Pēcsanācijas monitoringa darbu veicējs tiks atlasīts iepirkuma procedūras gaitā atbilstoši Publisko iepirkumu likuma prasībām.

14

1. VISPĀRĒJS MONITORINGA OBJEKTA APRAKSTS

Projekts “Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija Sarkandaugavas teritorijā” (turpmāk – “projekts”) īstenots saskaņā ar 2011. gada 17. marta Īstenošanas līgumu Nr. CH05 par individuālā projekta “Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija Sarkandaugavas teritorijā” īstenošanu un saskaņā ar 2011. gada 17. marta Projekta līgumu, kas noslēgts starp Šveices kompetentajām iestādēm un Latvijas Republikas Finanšu ministriju, par individuālā projekta “Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija – Sarkandaugavas teritorijā” īstenošanu (turpmāk – “Projekta līgums”). Projekta īstenotājs – Valsts vides dienests (turpmāk – “VVD”).Vēsturiskais piesārņojums ir konstatēts plašā Sarkandaugavas teritorijā. Ņemot vērā ierobežotos līdzekļus, Projekta ietvaros ir veikta vēsturiskā piesārņojuma ekstrakcija tikai no tām trim visvairāk piesārņotajām teritorijām Sarkandaugavā, kas varēja radīt vislielāko risku apkārtējai videi un cilvēku veselībai. Šīs teritorijas izvēlētas, ņemot vērā to tiešo tuvumu Daugavai un ar to saistītos piesārņojuma riskus, jo īpaši, - iespējamo noplūdi Sarkandaugavas attekā un tālāk Daugavā. Pārējā Sarkandaugavas teritorijā, t.sk., zemes gabalos, kas tieši robežojas ar sanētajām teritorijām, vēsturiskais piesārņojums nav likvidēts.Sanācijas teritorija:Sarkandaugavas vēsturiski piesārņotās teritorijas ar kadastra Nr. 01000682098 (3,9 ha; adrese: Tvaika iela 68, Rīga, LV-1034) un Nr. 01000680299 (13,3 ha; adrese: Tvaika iela 37a, Tvaika iela 39, Tvaika 39a, Tvaika iela 68b Rīga, LV-1034), kas veido kopējo platību 17,2 ha, no kuriem vēsturiski piesārņoti ar bīstamiem atkritumiem (naftas produktu atkritumiem un to blakus produktiem) ir indikatīvi 5,5 ha, kur veikta projektēšana un sanācijas darbi (turpmāk – Sanācijas darbi). Teritorijas atrodas Rīgas pilsētas ziemeļu daļā, to no rietumiem un ziemeļrietumiem norobežo Sarkandaugavas un Mīlgrāvja attekas. Tā ir Rīgas Brīvostas valdījumā esoša teritorija, kas apbūvēta ar rūpnieciskiem objektiem, kuru darbība iepriekšējos gados un šobrīd ir saistīta ar naftas produktu uzglabāšanu un transportēšanu.Sarkandaugavas vēsturiski piesārņotās teritorijas ar kadastra Nr. 01000680129 un Nr. 01000682088 (adrese: Tvaika iela 35, Rīga, LV-1034), kas kopā veido 5,1 ha, kuru saimnieciskai darbībai nomā SIA “OVI Rīga”. Teritorija ir reģistrēta LR piesārņoto vietu reģistrā ar Nr. 01964/614 un ir bijusī Rīgas eļļu un smērvielu ražotne. Teritorijas pieder Latvijas Republikas Satiksmes Ministrijai un Rīgas domei, un ir nodotas Rīgas Brīvostai valdījumā.Sarkandaugavas piesārņotajās vietās piesārņojuma avoti galvenokārt saistīti ar bijušo PSRS militāro naftas bāzi, Mīlgrāvja naftas bāzi “LWE”. Tagad šīs teritorijas apsaimnieko 5 uzņēmumi:

• SIA „WOODISON TERMINAL” nodarbojas ar naftas produktu saņemšanu, uzglabāšanu un pārkraušanu. Šīm darbībām ir saņemta arī B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja, kas attiecas arī uz sadzīves un bīstamo atkritumu, notekūdeņu apsaimniekošanu;

• SIA „Eko Osta” nodarbojas ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanu - bīstamo atkritumu savākšanu, atsūknēšanu, izvešanu, transportēšanu, attīrīšanu, pārstrādi, utilizāciju. Izsniegta A kategorijas piesārņojošās darbības atļauja, kas attiecas uz visām bīstamo atkritumu attīrīšanas un utilizācijas iekārtām;

15

• SIA „VL Bunkerings” nodarbojas ar naftas produktu pārkraušanu un uzglabāšanu, kam arī ir B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja;

• SIA „OVI” nodarbojas ar cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā tirdzniecību un uzglabāšanu;

• SIA „OVI Rīga” nodarbojas ar degvielas, biodegvielas un naftas produktu ieguvi, pārstrādi un naftas pārstrādes produktu ražošanu.

Ērtības labad Projekta ietvaros Sarkandaugavas vēsturiski piesārņotās teritorijas ir sadalītas divās atsevišķās, ar naftas produktiem piesārņotās teritorijās – iecirkņos:

• I iecirknis - SIA „WOODISON TERMINAL”, SIA „OVI” un SIA „Eko Osta” teritorijas;

• II iecirknis - SIA „VL Bunkerings” teritorija;• III iecirknis - SIA „OVI Rīga”.

Sanācijas projekta I un II iecirknī sākotnējais mērķis attiecībā uz gruntsūdeņu sanāciju - atsūknēts un utilizēts 900 t virs pazemes ūdeņiem peldošo naftas produktu: 380 tonnas I iecirknim un 520 tonnas II iecirknim. Ņemot vēra, ka Projekta teritorijā aktīvi tika veikti in-situ grunts attīrīšanas darbi ar virsmaktīvo vielu Bioversal preparātu izmantošanu, kuras darbības rezultātā saistītā/sorbētā frakcijā esošie naftas produkti iespēju robežās pāriet uz brīvo frakciju, kas varētu būt lokalizēti sanācijas urbuma atsūknēšanas laikā un pēc uzkrāšanas atsūknēti ar fāzes sūkni, atbilstoši līguma nosacījumiem atsūknēto naftas produktu daudzums tika palielināts līdz 1164.64 t gruntsūdenī peldošo naftas produktu un saistītā/sorbētā frakcijas naftas produkti 145 t apmērā.Atbilstoši līguma nosacījumiem, sanācijas darbu mērķis III iecirknī ir bijis sasniegt vides kritēriju uzlabojumu vēsturiski piesārņotās vietas vides stāvokļu uzlabojumam:

Sasniegt 556,55 t naftas atkritumu produktu atsūknēšanas apjomu, t.sk. 20,4 t naftas produktu, kas atsūknēti ar papildus atsūknēšanas sistēmu no sanācijas urbuma RW-7;

Veikt piesārņotās grunts 3036,7 m3 apjomā ekskavāciju; uz attīrīšanas poligonu nogādāt 2318,89 m3 piesārņotās grunts, tajā skaitā veikt asfaltveidīgās frakcijas ietekmes likvidācijas pasākumus.

Kopā projekta laikā tika atsūknēti un nodoti utilizācijai 637,15 m3 vai 557.51 tonnas naftas produktu, t.sk. 613,25 m3 vai 536.5913 tonnas pamatdarbu ietvaros un 23,90 m3 vai 20,91 tonnas papildu darbu laikā (sanācijas urbums RW-7). Projekta ietvaros (t.sk. pilotprojekta eksperimenta un papildus darbu ietvaros) no objekta SIA „OVI Rīga” tika izvests piesārņotais materiāls kopumā 5 980,73 t apmērā no kuriem pirmsapstrādes rezultātā pieņemtie lielizmēra priekšmeti sastāda 572,75 t, piesārņotā smilts 4`463,18 t, asftaltveidīgā – ar bitumu piesārņoto akmeņu un būvgružu frakcija 745,28 t, bet bitumveidīgie ieslēgumi 199,52.

16

Projekta pirmā kārta (I un II iecirknis)Projekta ietvaros I iecirkņa teritorijā tika ierīkoti 12 sanācijas urbumi: RW-1 –

RW12 un II iecirkņa teritorija 13 sanācijas urbumi: RW13-RW25. Urbumu dziļums ir no 10 m līdz 14 m, urbumu diametrs DN 200 mm un DN250 mm.

I iecirkņa teritorijas pazemes ūdens monitoringa urbumu tiklā ir iekļauti 30 monitoringa urbumi (1.tabula). Monitoringa urbumi tika ierīkoti dažādos laikos periodos, dažādos izpētes projektu ietvaros sākot no 1993.gada.

“Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija Sarkandaugavas teritorijā „Projektēšana un attīrīšanas darbi” (līguma Nr. VVD/CS/2013/1-2/CH)” projekta laikā tika ierīkoti 8 monitoringa urbumi: 62, 63, 70, 71, 72, 73, 74 un 75. Urbums 12-S tika likvidēts būvniecības laikā, bet urbums 52 atrodas gruntsūdens attīrīšanas šahtā un nav pieejams mērījumu veikšanai. Divos urbumos 62 un 63 filtrs ierīkots zem gruntsūdens līmeņa un tādēļ šie urbumi ir nederīgi naftas produktu mērīšanai, bet pārējie urbumi ir derīgi monitoringa darbiem. Kopumā visi urbumi, kas tika izveidoti objektā neatkarīgi no ierīkošanas laika un finansējuma avota, veido vienotu monitoringa urbumu tīklu. Tie pašlaik tiek izmantoti un jāizmanto nākotnē gruntsūdens monitoringa darbiem.

II iecirkņa (SIA “VL Bunkerings”) teritorijā eksistē 30 monitoringa urbumi. Urbumi tika veikti dažādu izpēšu darbu laikā sākot no 1975.gada. Pazemes ūdens monitoringa darbiem rekomendējams izmantot 24 monitoringa urbumus (1.tabula), kuru filtri tika uzstādīti gruntsūdens līmeņa intervālā. Urbumus II-2,3;IV-2,3 unV-2,3, kuros filtri ierīkoti dziļāk par gruntsūdens līmeni, monitoringa darbus veikt nav rekomendējams.

“Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija Sarkandaugavas teritorijā „Projektēšana un attīrīšanas darbi” (līguma Nr. VVD/CS/2013/1-2/CH)” projekta laikā tika ierīkoti 6 monitoringa urbumi: 25, 26, 27, 28, 29 un 30. Tāpat kā I iecirknim, visi II iecirkņa urbumi veido vienotu monitoringa urbumu tīklu un neatkarīgi no finansējuma avota, ir izmantojami gruntsūdens monitoringa darbiem.

1. tabulaPēc sanācijas gruntsūdens monitoringa veikšana

Teritorijas pašreizējais

apsaimniekotājs

Urbumi ūdens līmeņa un naftas produktu peldošā slāņa biezuma

mērīšanai

Urbumi ūdens paraugu noņemšanai uz BTEX

un naftas produktu noteikšanai

Urbumu numuri Urbumu skaits

Urbumu numuri

Urbumu skaits

I iecirknis

SIA”WOODISON TERMINAL”

18*, 21; 25, 27, 30;32;33;34, 42;51; 54, 55, 56, 58, 59; 1-S; 2-S; 3-S; 4-S; 5-S; 6-S, 7-S; 9-S; 10-S;

11-S; 70;71;72;73;74;75

30 25; 11-S 2

SIA “Eko Osta” 53, 60; 61 3 - -SIA “Ovi” 37; 39; U-2; U-3 4 37 1

17

Kopā I iecirknim 37 - 3II iecirknis

SIA „VL Bunkerings”

1h, 2h, 3h, 4h, 5h, 6p, II-1, IV-1, L1, L2, V-1, VII, 13-S,

14-S, 15-S, 16-S, 17-S, 18-S, 24-S, 25, 26, 27, 28, 29, 30

24IV-1,

VII, 25, 30

4

KOPĀ 61 - 7Piezīme: * - ar bold šriftu atzīmēti urbumi, kas tika izveidoti projekta laikā.

Projekta otrā kārta ( III iecirknis, SIA “OVI Rīga”)

Projekta ietvaros SIA “OVI Rīga” teritorijā tika ierīkoti 7 sanācijas urbumi: RW-1 – RW7 Urbumu dziļums 16 m līdz 18 m, urbumu diametrs DN250 mm. Ņemot vēra, ka naftas produktiem ir īpašība uzkrāties urbumos, netiek nerekomendēts sanācijas urbumus izmantot naftas produktu biezumu mērīšanai. Izmatojamo novērošanas urbumu sarakstu skatīt 2.tabulā.

III iecirkņa teritorijā pazemes ūdens monitoringa urbumu tiklā ir iekļauti 22 monitoringa urbumi (2.tabula). Monitoringa urbumi tika ierīkoti dažādos izpētes projektu ietvaros sākot no 1996.gada. „Vēsturiski piesārņoto vietu Sarkandaugavas teritorijā projektēšana un attīrīšanas darbi SIA „OVI Rīga” (id.Nr. VVD/2014/04/CH)” projekta laikā tika ierīkoti 12 monitoringa urbumi: MW1-MW12. Trīs urbumi tika bojāti un likvidēti būvniecības gaitā: 18, 58 un 16. Atbilstoši projekta monitoringa programmai SIA “OVI Rīga”, naftas produktu brīvās frakcijas fiksācijai piekrastes zonā 2016.gada beigās plānots ierīkot vel trīs monitoringa urbumus U-1, U-2 un U-3. Minētie urbumi tiks izveidoti joslā starp rievsienu un drenāžas sistēmu, pēc būvdarbu pabeigšanas piekrastes zonā. Visi darbu teritorijas urbumi veido vienotu monitoringa urbumu tīklu un neatkarīgi no finansējuma avota, izmatojami gruntsūdens monitoringa darbiem.

1. tabula

Pēc sanācijas gruntsūdens monitoringa veikšana

Teritorijas pašreizējais

apsaimniekotājs

Urbumi ūdens līmeņa un naftas produktu peldošā slāņa

biezuma mērīšanai

Urbumi ūdens paraugu noņemšanai uz BTEX un

naftas produktu noteikšanai

Urbumu numuri Urbumu skaits

Urbumu numuri

Urbumu skaits

SIA „OVI Rīga”

4; 5; 8; 11; 19; 20; 2p; MW-1, MW-2,

MW-3, MW-4; MW-5; MW-6; MW-7; MW-8; MW-9; MW-10; MW-11; MW-12;

U-1; U-2; U-3

22MW-5;

MW-6; 5; 8

4

Piezīme: * - ar bold šriftu atzīmēti urbumi, kas tika izveidoti projekta laikā.

18

19

2. PĒCSANĀCIJAS VIDES MONITORINGA SISTĒMA

Gruntsūdens līmeņa un naftas produktu peldošā slāņa biezuma mērīšanas I iecirknī (SIA “Woodison Terminal”, SIA “EKO OSTA”, SIA “OVI”) jāveic 30 monitoringa urbumos (1.tabula). Paraugu ņemšanu rekomendējam veikt no trijiem urbumiem: 11-S, 25 un 37. Piesārņojošo vielu fona koncentrācijas noteikšanai jāizmanto urbumu 11-S (1.attēls), kas atrodas gruntsūdens plūsmas augšup no piesārņojuma avota, bet izšķīdušo piesārņojošo vielu migrācijas noteikšanai gruntsūdens paraugus rekomendējams ņemt no urbumiem 25 un 37, kas atrodas gruntsūdens plūsmas lejuptecē no bijušā naftas produktu peldošā slāņa robežām. Tādejādi, gada laikā no 3 urbumiem jāpaņem 12 paraugus: 3 urbumi x 2 reizes = 6 paraugi BTEX un 3 urbumi x 2 reizes = 6 paraugi naftas produktu noteikšanai. Šajos urbumos atbilstoši MK noteikumu Nr.409 prasībām jānosaka kopējo naftas ogļūdeņražu (ogļūdeņražu C10–C40 indekss) un benzola, toluola, etilbenzola un ksilolu koncentrācijas pazemes ūdeņu paraugos.

Paraugu ņemšanu II iecirkņa teritorijā rekomendējams veikt no četriem urbumiem: IV-1, VII, 25 un 30. Piesārņojošo vielu fona koncentrācijas noteikšanai jāizmanto urbumu IV-1 un VII (2.attēls), kas atrodas gruntsūdens plūsmas augšuptecē no piesārņojuma avota, bet izšķīdušo piesārņojošo vielu migrācijas noteikšanai gruntsūdens paraugus rekomendējams ņemt no urbumiem 25 un 30, kas atrodas gruntsūdens plūsmas lejuptecē no bijušā naftas produktu peldošā slāņa robežām. Tādejādi, gada laikā no 4 urbumiem jāpaņem 16 paraugus: 4 urbumi x 2 reizes = 8 paraugi BTEX un 4 urbumi x 2 reizes = 8 paraugi naftas produktu noteikšanai. . Šajos urbumos atbilstoši MK noteikumu Nr.409 prasībām jānosaka kopējo naftas ogļūdeņražu (ogļūdeņražu C10–C40 indekss) un benzola, toluola, etilbenzola un ksilolu koncentrācijas pazemes ūdeņu paraugos.

20

1.attēls. Gruntsūdens monitoringa urbumu izvietojums I iecirkņa teritorijā

21

2.attēls. Gruntsūdens monitoringa urbumu izvietojums II iecirkņa teritorijā

Gruntsūdeņu līmeņa un naftas produktu biezumu mērījumus III iecirknī rekomendējams veikt divas reizes gadā: vasarā - periodā ar zemu gruntsūdens līmeņa stāvokli (jūlijā-augustā) un rudenī–ziemā - gruntsūdens barošanas periodā ar augstu gruntsūdens līmeni (novembrī-decembrī).

Gruntsūdens paraugi jāņem tikai no urbumiem, kur netiek konstatēti peldošie naftas produkti un kas atrodas attālumā no vecā naftas produktu peldošā slāņa robežām. Tādēļ, paraugu ņemšanu rekomendējam veikt no četriem urbumiem: MW-5, MW-6, 5 un 8 (2.tabula). Gruntsūdens paraugi jāņem monoaromātisko ogļūdeņražu un naftas produktu noteikšanai.

22

Piesārņojošo vielu fona koncentrācijas noteikšanai jāizmanto urbumu MW-5 un MW-6 (1.attēls), kas atrodas gruntsūdens plūsmas augšuptecē no piesārņojuma avota, bet izšķīdušo piesārņojošo vielu migrācijas noteikšanai gruntsūdens paraugus rekomendējam ņemt no urbumiem 5 un 8, kas atrodas gruntsūdens plūsmas lejuptecē no bijušā naftas produktu peldošā slāņa robežām. Tādejādi, gada laikā no 4 urbumiem jāpaņem 16 paraugus: 4 urbumi x 2 reizes = 8 paraugi BTEX un 4 urbumi x 2 reizes =8 paraugi naftas produktu noteikšanai. . Šajos urbumos atbilstoši MK noteikumu Nr.409 prasībām jānosaka kopējo naftas ogļūdeņražu (ogļūdeņražu C10–C40 indekss) un benzola, toluola, etilbenzola un ksilolu koncentrācijas pazemes ūdeņu paraugos.

23

3.attēls. Gruntsūdens monitoringa urbumu izvietojums SIA “OVI Rīga” teritorijā

24

3. PĒCSANĀCIJAS MONITORINGA METODIKA

Bet ņemot vērā naftas produktu uzkrāšanās īpašības urbumos, īpaši urbumos ar lielu diametru, sanācijas urbumus nerekomendē izmantot naftas produktu biezumu mērīšanai. Naftas produktu biezuma kartes sagatavošanai jāizmanto tikai reprezentatīvie urbumi , t.i. urbumi, kuros naftas produktu peldošais slānis atrodas filtra uzstādīšanas intervālā. Izmatojamo novērošanas urbumu sarakstu skatīt 1.tabulā.

Gruntsūdeņu līmeņa un naftas produktu biezumu mērījumus rekomendējam veikt divas reizes gadā: vasarā – periodā ar zemu gruntsūdens līmeņa stāvokli (jūlijā-augustā) un rudenī–ziemā - gruntsūdens barošanas periodā ar augstu gruntsūdens līmeni (novembrī-decembrī).

Gruntsūdens paraugi jāņem monoaromātisko ogļūdeņražu un naftas produktu noteikšanai (1.tabula). Lai minimizētu palikušā piesārņojuma ietekmi, izšķīdušo piesārņojošo vielu migrācijas noteikšanai, gruntsūdens paraugi jāņem tikai no urbumiem, kur netiek konstatēti peldošie naftas produkti un, kas atrodas attālumā no vecā naftas produktu peldošā slāņa robežām.

Gruntsūdeņu paraugu analīzes jāveic akreditētās laboratorijās. Monitoringa pārskatā jāiesniedz monitoringa rezultāti un ar tiem saistītā

informācija. Pārskats par monitoringu jānodod darbu Pasūtītājam. Atbilstoši 12.06.2012. MK noteikumu Nr.409 "Noteikumi par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamajām cisternām" prasībām, kā arī Zemes dzīļu izmantošanas licences nosacījumiem, pārskats par monitoringa rezultātiem jāsniedz arī Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldē (LRVP) un VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (LVĢMC).

25

2. pielikums2018. gada 16. janvāraPakalpojuma līgumam

Pasūtītāja līguma Nr. VVD/CS/2018/2

IZPILDĪTĀJA PIEDĀVĀJUMS

26