IETEIKUMI, GATAVOJOTIES LATVIEŠU VALODAS … · skolēns izvēlas patstāvīgi. Tam jābūt būtiskam pašam skolēnam vai sabiedrībai, kuru pamato runas laikā. VISC VISC Vaļņu

IETEIKUMI, GATAVOJOTIES

LATVIEU VALODAS (LATVIEU

MCBVALODAS IZGLTBAS IESTDS)

EKSMENAM 9. KLASEI

Metodiskais materils

Atbildgais par izdevumu Kaspars ple

VISC redakcija

Valsts izgltbas satura centrs, 2011

VISC

VISC Vau iel 2, Rg, LV-1050

2

Saturs

Ievads ...................................................................................................................................................3Ko prbauda eksmen?.......................................................................................................................4

Lastprasmes daa .............................................................................................................................4Valodas sistmas izpratnes daa .......................................................................................................4Rakstanas daa ...............................................................................................................................5Mutvrdu daa ..................................................................................................................................5

K gatavoties eksmenam? ..................................................................................................................6Lasanas daa...................................................................................................................................6Valodas sistmas izpratnes daa .......................................................................................................7

Ortogrfija ....................................................................................................................................7Interpunkcija.................................................................................................................................8Stilistika........................................................................................................................................9Valodas sistmas izpratnes daas uzdevumu piemri.................................................................11

Rakstanas daa .............................................................................................................................14Prspriedums un t vrtana .....................................................................................................14Viedoklis un t vrtana ...........................................................................................................22

Mutvrdu daa ................................................................................................................................24Temata izvle .............................................................................................................................24Runas uzbve .............................................................................................................................25Vrdu krjums, stils un izteikans veids...................................................................................25Sazia .........................................................................................................................................25Skolnu runu vrtjums un komentrs .......................................................................................26

VISC


3

Ievads

Atbilstoi Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumiem Nr. 1027 Noteikumi par valsts standartu pamatizgltb un pamatizgltbas mcbu priekmetu standartiem, lai iegtu apliecbu par pamatskolas izgltbu, 9. klases skolniem jkrto eksmens latvieu valod.

Eksmena mris ir prbaudt un novrtt 9. klases skolnu valodas zinanu un prasmju kopumu. Pamatizgltbas standart latvieu valod izmantota valodas kompetenu pieeja, tpc mcbu proces un eksmen galven vrba veltta skolnu komunikatvs (lasana, rakstana, klausans un runana), valodas un sociokultras kompetences pilnveidei un vrtanai.

Eksmenu veido rakstu un mutvrdu daa. Rakstu da tiek prbaudtas skolnu lasanas, rakstanas prasmes un valodas sistmas izpratne. Eksmena rakstu daas norises laiks 3 astronomisks stundas (180 min). Mutvrdu da tiek prbaudta skolnu prasme uzstties ar iepriek sagatavotu publisku runu. Katrs skolns run aptuveni 34 mintes un atbild uz citu skolnu uzdotajiem jautjumiem. Skka informcija ir eksmena programm, kura publicta Valsts izgltbas satura centra mjaslap: http://visc.gov.lv/eksameni/vispizgl/programmas/9/latv9.pdf.

Eksmena darb iekauti trs lmeu uzdevumi. Iegaumanas un izpratnes lmen skolniem jspj izprast dadus tekstus, atbildt uz jautjumiem par tekstu. aj lmen tiek prbaudtas ar skolnu zinanas par valodas sistmu.

Zinanu un prasmju lietoanas lmen skolniem jprot savas valodas zinanas izmantot un pamatot, izskaidrot, lietot ts nestandarta situcijs, jprot atbildt uz jautjumiem par tekstu, piemram, par ko ir teksts, kds ir teksta mris.

Analzes lmen skolniem jspj analizt, vai autoram izdevies sasniegt mri, kdus valodas ldzekus autors ir izmantojis sav tekst. Produktvs darbbas lmen skolniem jizsaka savs viedoklis, tas jargument, jprot veidot teksti izdomt, par ko grib rakstt vai ststt, izmantot dadus valodas ldzekus, lai stenotu savu ideju, jveido teksts 250300 vrdu apjom, ievrojot literrs valodas normas.

Metodisk materila pirmaj da ir visprga informcija par zinanm un prasmm, kuras

prbauda latvieu valodas eksmen. Otraj da metodiskie ieteikumi, k skolniem gatavoties valsts prbaudes darbam.

Metodiskaj materil izmantoti uzdevumi un skolnu atbildes no iepriekjo gadu

eksmena darbiem. 2008.2010. gada valsts prbaudes darbi, t.sk. latvieu valodas eksmens, ir publicti VISC

mjaslap: http://visc.gov.lv/eksameni/vispizgl/uzdevumi.shtml. 2002.2007. gada eksmenu darbi ir publicti izdevum Valsts prbaudes darbi latvieu

valod 9. klasei, Zvaigzne ABC, 2008. Paldies par sadarbbu metodisk materila sagatavoan dau Brv Valdorfa skolas

latvieu valodas un literatras skolotjai Ingai Zemtei, Natlijas Draudzias imnzijas latvieu valodas un literatras skolotjai Sarmtei Ruai un Iuciema vidusskolas latvieu valodas un literatras skolotjai Evai Gidrevicai.

Kaspars ple, Valsts izgltbas satura centra

specilists latvieu valodas un literatras prbaudes darbu jautjumos

Rg, 2011. gada mart

VISC


4

Ko prbauda eksmen?

Lastprasmes daa

Lasanas da tiek prbaudta lasanas kompetence, kas ietver dadu veidu saisttu tekstu (piemram, aprakstu, ststjumu, argumentciju, instrukciju) un dadi strukturtu dokumentu (piemram, veidlapu, reklmu, sludinjumu, tabulu, diagrammu) lasanu. T ir spja ne tikai uztvert teksta nozmi, bet ar izteikt savu viedokli par tekstu. Lastjam jspj:

noteikt teksta galveno domu; sekot ldzi autora spriedumiem; saldzint un pretstatt tekst ietverto informciju; atrast tekst gan tiei, gan netiei izteiktu informciju; atrast un sakrtot noteikt secb vai apvienot vairkas tekst pamatotas informcijas

daas; izdart secinjumus; saskatt un izprast ironiju, metaforas un humoru; saistt izlasto ar savu pieredzi un zinanm.

Lastprasmes da skolni strd ar 13 tekstiem, kuros kop ir 15002000 vrdu.

Valodas sistmas izpratnes daa

Valodas sistmas izpratnes uzdevumi prbauda skolnu valodas kompetenci spju un prasmi lietot valodu k zmju sistmu dados tekstos, atsevios teikumos un vrdos. Valodas kompetence ietver zinanas un prasmes par:

tekstu teksta pazmes (mrtiecgums, veselums, sakargums, pabeigtba);

teksta temats, galven doma, virsraksts; rindkopas; teksta daas; teksta tipi, valodas stili;

teikumu teikuma pazmes; sintaktiskie sakari teikum, teikuma loceki; teikumu iedaljums pc izteikuma mra, emocionls nokrsas un gramatisks uzbves; pieturzmju veidi; interpunkcijas normas;

vrdu vrda skaniskais sastvs, vrda rakstisk forma; vrda sastvdaas, vrddarinana; vrda leksisk nozme, vrda daudznozmba, vrdu krjums, homonmi, sinonmi, antonmi, leksikas sli; frazeoloismi; vrda gramatisk nozme, vrda formu veidoana; vrdiras; pareizrunas un pareizrakstbas normas.

VISC


5

Rakstanas daa

Rakstanas da prbauda prasmi uzrakstt viedokli (ap 70 vrdu) un prspriedumu (ap 250300 vrdu).

Skolnam jprot: rakstt prspriedumu vai jaukta tipa tekstu; ievrot teksta daas (plnveidbu, rindkopas, saistjumu starp dam); rakstt tekstu atbilstoi sazias situcijai; izmantot dadas sintaktisks konstrukcijas; mrtiecgi izmantot dadu slu leksiku un tlains izteiksmes ldzekus.

Jievro precza ortogrfija un interpunkcija atbilstoi valodas sistmas izpratnes da nordtjm zinanm un prasmm. Tomr eksmena rakstanas da liela nozme ir skolna spjai brvi lietot stila ldzekus.

Mutvrdu daa

Mutvrdu da prbauda skolna prasmi veidot monologu par sev nozmgu tematu un iesaistties sazi ar citiem skolniem. Mutvrdu da netiek vrttas skolnu zinanas par konkrtu tematu, bet gan spjas saturgi, plnveidgi izteikties un veidot brvu saziu. Runas tematu skolns izvlas patstvgi. Tam jbt btiskam paam skolnam vai sabiedrbai, kuru pamato runas laik.

VISC


6

K gatavoties eksmenam?

Lasanas daa

Lai veiksmgk gatavotos lastprasmes prbaudei, skolni var izmantot kdu no turpmk mintajiem uzdevumu nosacjumiem un jautjumu specifikai atbilstou lasanas veidu.

1. Lasana pa diagonli. is lasanas veids ir saistts ar prasmi pc atseviiem vrdiem, teikumiem noteikt, vai dotais materils interes (neinteres) lastju.

2. Informacionl lasana. di lastjs lasa avzes, caurskata darba dokumentus, citu labi zinmu un saprotamu literatru.

3. Lasana, kas paliek atmi. Ts mris ir pc iespjas labk saprast izlast saturu un filozofisko jgu, kas taj ir ietverta.

4. Unitr izlases lasana no grmatas tiek izlasts tikai tas, kas svargs ir paam lastjam vai nepiecieams kaut kda mra sasnieganai. is lasanas veids apvieno sev gan lasanu pa diagonli, gan informacionlo lasanu.

5. Analtisk lasana lasana ar zmuli roks, kas mudina uz tlku izlast analzi. 6. Kritisk lasana ietver sev vrtjumu, saldzinjumu un prdomas. im lasanas veidam

ir liela nozme lastja personbas un pasaules uzskata veidoans procesos. 7. Distanct lasana ir mkslinieciskas literatras lasana, analizjot ts formu un saturu. 8. Rado lasana aktva un radoa izlast uztvere.

Lasanas daas uzdevumu piemri

Prasme Uzdevuma piemrs

Noteikt teksta galveno domu Atbildi uz jautjumu! Nosaki teksta galveno domu (tmu)!

Sekot ldzi autora spriedumiem

Atbildi uz jautjumu! Kpc Guna Zeltia raksta, ka Laima Muktupvela sav radoaj darbb ir cilvks orestris? Ko ieteic dart teksta autore, lai lastjam paldztu prvart vrdu kukurus?

Saldzint un pretstatt tekst ietverto informciju

Atbildi uz jautjumu! Kas kopgs vecajam un jaunajam kalendram? Kas kopgs Auseka kalendram un 1910. gad izdotajam personvrdu sarakstam? Mini trs pazmes!

Atrast tekst gan tiei, gan netiei izteiktu informciju

Novrt apgalvojumu! Vulkns spj izraist dabas stihijas. J/N Atbildi uz jautjumu! Kpc saglabjuies latviskie personvrdi?

Atrast un sakrtot noteikt secb vai apvienot vairkas tekst pamatotas informcijas daas

Uzraksti, kur teksta rindkop iederas teikums: Attiecgi braucot pretj virzien, varja nokt pagtn. Izvlies un uzraksti atbilstou apakvirsrakstu! Srga. Klimats. Medbas.

Izdart secinjumus Novrt apgalvojumu! Vulknisks darbbas rezultt rads nokrii un denskrtuves. J/N Atbildi uz jautjumu! Kpc raksta autors secina, ka Rgas centra arhitektra ir pievilcga?

VISC


7

Prasme Uzdevuma piemrs

Kpc var apgalvot, ka A. Lindgrnei piemitusi prgalvga daba? Kpc msdiens caur Suecas kanlu nevar izbraukt trk k 1869. gad?

Saskatt un izprast ironiju, metaforas un humoru

Atbildi uz jautjumu! Par kuru valodas attstbas tendenci zintniece izsaks ar ironiju? Izskaidro frzi: Vi pat otra sirdi prot iededzint.

Saistt izlasto ar savu pieredzi un zinanm

Atbildi uz jautjumu! Kpc daudzus vrdus nevar atdzvint aktvaj leksik? Paskaidro vrdu savienojumu ldzena valoda?

Valodas sistmas izpratnes daa

Gatavojoties eksmenam, skolnam vajadztu vlreiz atcerties ts valodas normas, par kurm mcjies pamatskol. Valodas sistmas izpratnes da ietvertie uzdevumi prbauda zinanas un prasmes ortogrfij, interpunkcij, stilistik, leksikoloij, k ar lietio rakstu veidoan.

Ortogrfija

Valodas normas Piemri

Vrda sastvs, ievrojot pozicionls un vsturisks skau prmaias

aizkars, apzings, gods, mes, tev, uj, nesdams, nojauzdams

Salikteu pareizrakstba mesargs, dzelzce, dzelzsbetons

Lietvrdu pareizrakstba un locana un lielo skumburtu izmantojums

mes, gulta, istaba, Mikum Kavam Toreiz izdeva laikrakstu Pterburgas Avzes, bet romns Mrnieku laiki vl nebija uzrakstts.

pabas vrdu pareizrakstba un locana spilgts, visaukstkais, vissiltkaj

Skaita vrdu pareizrakstba un locana tksto devisimt/devii simti piektais; divtksto/divi tkstoi etrpadsmit

Vietniekvrdu pareizrakstba jebkur, ikkatrs, diez kas

Darbbas vrdu pareizrakstba ceas/klausmies lzt/lst salauzts/plsdams/izplezdamies

Apstka vrdu pareizrakstba nupat/ikreiz/tikko

Prievrdu pareizrakstba augpus

Partikulu pareizrakstba droi vien/tikai

Saiku pareizrakstba ldzko/ne tikvien bet ar

VISC


8

Interpunkcija


Vienldzgi teikuma loceki gan bezsaika, gan saika saistjum

Koku zari brkot, lstot nogzsies zem, nevis sveicins sauli.

Vienldzgi teikuma loceki saistjum ar visprinoo vrdu

Te drkst iet visur uz prieku, pa labi vai atpaka un priecties par mea skaistumu.

Vie

nld

zgi

te

ikum

a lo

cek

i

Atkrtoti vrdi tri, tri samekljm lielus jo lielus iekurus.

Pielikuma un t grupas savrupinjums

Manu draugu Jni, 12.klases skolnieku, daudzi ciena.

Apzmtja un t grupas savrupinjums

Kad izeju pav, redzu sauli, spou un baltu.

Apstka un t grupas savrupinjums

Te, me, nav pat taku.

Divdabja teiciens Koki ir sastjuies pavai apkrt un, sauli norui, tur gaismu vid. Sa

vrup

inj

umi

Plaka obligti savrupinma grupa, kuras pamat ir divdabis

K. Skalbe, rakstdams, ka jmcs piedot, dara pasauli labsirdgku. K. Skalbem ir taisnba, sakot: Nekas nesilda tik maigi k dvseles saule.

Saldzinjums Murjs, nesdams medjumu, izskats k lidmana neliela, bet spcga.

Pamata un krtas skaita vrdi Tas notika 7 dienas pc 2011. gada pavasara brvlaika.

Iespraudumi Vakars, iet, ir jau tuvu.

Iestarpinjumi

F. Brda (18801919) labus vrdus veltjis Vidzemes brzu birzm.

Paskaidrojoo vrdu grupas Rakstnieki, piemram, K. Skalbe, biei priecjuies par dabas krumu.

Partikulu j un n atdalana J, draugi droi vien jau atpas pie jras.

Citas partikulas neatdala Dieml ms tikai rt varbt turp dosimies.

Izsauksmes vrdu atdalana Te, lk, ir msu futbola laukums.

Uzruna, uzrunas grupa Ej, dli, pa o taku ldz krustcelm! Mo msi, paldzi! Vai tu zini ceu uz pili? Vai tu, brl, zini savu ceu?

Tie runa un citts Tagad aizsals upes un ezeri, tu tad nodom, jo ziema ir pie durvm. Rainis ir rakstjis, ka pastvs, kas prvrtsies.

Vie

nkr

s p

apla

in

ts te

ikum

s

Teikuma beigu pieturzmes Kds skaistums! Cik tlu ir upe? Ms ejam tlk.

VISC


9


Saika un bezsaika saistjum Jcis ar Emmu pa to laiku jau cns pie pirts da, (un) vi saer meitu ap vidu un pace uz rokm.

Dadas konstrukcijas salikt sakrtot teikum

Izejot pagalm, saule pielej meitenes acis ar sarkanu mirdzumu, bet sird atkal atgrieas viss labais vecais prieks un atmias par piedzvoto.

Salik

ts sa

krto

ts

teik

ums

Salikta sakrtota teikuma beigu pieturzme

Via dom par nkotni, bet, ak, cik ldz rudenim vl tlu!

Salikts pakrtots teikums Tad, kad Nate paer otru spaini, no istabas izsteidzas rijs ar Dainu.

Vienldzgi palgteikumi

Kad saimniece ar Emmu ir izslaukuas govis un saime padusi vakarias, abas iet lauk.

Dadas konstrukcijas salikt pakrtot teikum

Tuvojoties vasarai, puisis ar meitu iekrtojas klt un jtas k divi jauni putni, kas skui vt savu kopjo ligzdu.

Salik

ts p

akr

tots

teik

ums

Salikta pakrtota teikuma beigu pieturzme

Jcis grib zint, kpc Emma graojas. Nedom, ka sves cilvks tevis d lauzs kaklu!

Jaukts salikts teikums Saule vl kavjas virs meu galiem, kad gani atver aploka krtis, un tad govis atgrieas caur gatvi miergas un paduas.

Dadas konstrukcijas jaukt salikt teikum

Rumultji neskats, kam dens trpa acs, vii tikai lej un lej, bet brns nokrt smilts, skdams skai raudt.

salik

ts te

ikum

s

Jauk

ts sa

likts

teik

ums

Jaukta salikta teikuma beigu pieturzme

Vakar bija jau pavisam silti, es pat sku domt, vai rt varu iet jau peldties.

Stilistika


Priedku izvle sajta/izjta

Piedku izvle skolnieks/skolns, dzrjs/dzrjs

Vienskaitlinieku un daudzskaitlinieku nozme

rpe/rpes

Noteikt un nenoteikt galotne mana ma lab draudzene

Saldzinms pakpes ir labks nek/nav labks k

Vietniekvrdi tas un vi Vi ir mans draugs. Tas nenotiks.

2. personas nemotivts lietojums Grmatu izlasjis, tu sc to prdomt.

Nemotivts vietniekvrdu lietojums o prspriedumu rakstu par du tematu.

Mor

fost

ilist

ika

Daudzuma apzmjums kop ar lietvrdu enitva locjum

simts draugu; pris ienaidnieku; tase kafijas

VISC


10


stenbas un pavles izteiksmju daudzskaita 2. personas lietojums

pieceaties/piecelieties

Darbbas vrdu laiku pareizs izmantojums

Kur ir Aldis? Es viu neredzju (= neesmu redzjis).

Vljuma izteiksmes nemotivts lietojums

Gribtu rakstt (= rakstu) par savu pieredzi.

Vajadzbas izteiksmes nemotivts lietojums

Katram kalnietim jbt zelim (= vajag zeli).

Divdabju pareiza izvle Ienkdams (= iencis) zns apsds.

Vrdformu gramatiski un stilistiski pareizs izmantojums

jlasa grmata/vairk draugu/ir lielks nek/nav mazks k Ingus Priede/Ingum Priedem Inga Priede/Ingai Priedei nkat/nciet! Pirms mcieties (= mcties), izlasiet!

Vienas saknes vrdu atkrtoans Iegjm me. Me ieraudzjm stirnu.

Atbilstoas nozmes vrda izvle savds/citds; ka/kad

Literra sinonma lietojums (argonismi, barbarismi, vulgrismi)

smuki/skaisti; seni/vecki; ok/labi

Lek

siko

stili

stik

a

Stilam neatbilstoi gleznaini prspljumi

Drz sagrbm rudens lapu zeltu.

Vrdu formu pareizs prvaldjums pris draugi (= draugu) juzaicina

Vrdu formu pareizs saistjums ar prievrdu

d drauga (= drauga d) rakstt uz datora (= ar datoru)

Prk plaa apjoma teikumi, kurus vlams sadalt atsevios, un liekvrdba

Artura atsveintba jau pards tad, kad vi uzzina, ka ir viengais latvietis uz salas, ar vientulba viennozmgi ir jpiemin, jo, ja cilvku atgr un citi izturas ar riebumu pret viu, k, piemram, Juhans pret Arturu, ir slikti.

Labskaas traucjumi Saka, ka kds esot iencis telp.

Teikuma dau nemotivta nodalana Ka diena bijusi jauka.

Palgteikuma novietojums Meitene uzvilka kleitu ar punktiiem, kas bija par garu.

Sint

agm

ostil

istik

a

Teikums neloisks kopum Sprdtis mlja Lienti, bet ar vecmmia nebija peama.

VISC


11

Valodas sistmas izpratnes daas uzdevumu piemri Ortogrfijas un stila kdu laboanas uzdevums Lasi teikumus! Ar X ail Pareizi atzm teikumus, kuros nav ortogrfijas kdu!

Kdaini uzraksttos vrdus nosvtro un ail Labojums uzraksti pareizi!

Teikumi Pareizi Labojums

0. izstaba ir vissaulaink. istaba

00. Pareiz lauk lst. X

1. Pvji ik pa brdim tramgi skats augup, kur pa visu plao debess jumu ln gait virzas tumi mkoi.

2. Atrasdamies tepat, virs cilvku galvm, mkoi it k apsprieas sav starp.

3. Sena gudrba vsta: Kas loks, tas nelst.

4. Birzstalas vi mal bija dia liepa, kuras zaros biju ietaisjis sev rtu sdekli.

5. Reiz gadjs nelaime sapodams pazaudju savas vienpadsmit govis.

6. Ziedanas laik velti vis liep nesdju, bet akli jo akli lasju ziedus tjai.

7. Pulkstens rdja trs, un dzelzcea stacij bija liela rosba.

8. Jaunlatvieu periodiskajam izdevumam Pterburgas Avzes izdots tikai 131 numurs.

9. Vis Latvijas teritorij ir piemrota auksne rudzu audzanai.

10. Kop sanca patiesi prva kaudze.

Teikumu veidoanas uzdevums, ievrojot piedvtos noteikumus Veido teikumus, ievrojot nosacjumus!

1. Iesaisti salikt pakrtot teikum vrda formu jlasa saistjum ar vrdu urnls!

______________________________________________________________________________

2. Iesaisti salikt sakrtot teikum vrdu vairk saistjum ar vrdu prieks!

______________________________________________________________________________

3. Iesaisti vienkr paplaint teikum vrdu jeb!

______________________________________________________________________________

VISC


12

Darbbas vrda formu ievietoanas tekst uzdevums No darbbas vrda nenoteiksmes veido nepiecieamo formu un ieraksti to tekst!

Neganta vtra ____________1. un _________________2. ploss sil,

da.lok.divdabis da.lok.divdabis got r kokus ar vism saknm. _______________3. , ka tie ir zaudjui

st.izt.vienk.tag. cas sparu un padevgi_______________4. acs liktenim.

st.izt.vienk.tag.

Visapkrt dzird zarus _____________5.. Skos, ______________6. koku nelok. divdabis c.k. pag. divdabis

zarus vj, _______________7. pa gaisu, aizsvie tlu projm. da.lok.divdabis Izbiedtajai radbai ______________8., ka tas censtos visu, kas __________9.

st.izt.vienk.tag. st.izt.vienk.tag. pretim, noslauct no zemes virsas. Vl daudz koku _________________10., ja vtra turpintos. Debesis

vl.izt.vienk.tag. ________________11., un daba it k uzelpo, __________________12., ka st.izt.vienk.tag. da.lok.divdabis bargajam prbaudjumam piencis gals.

elst, pst

likties raudzties

lzt, nolauzt nest izskatties, turties

nolzt noskaidroties, just

Pieturzmju ievietoanas uzdevums Saliec tekst trkstos pieturzmes! 1. Tikai teltis met veldzjou nu uz cilvkiem kurus kveld iptes spcgie saules stari. 2. Franu diplomts Ferdinns de Lesepss 18051894 ar asu cirtienu iecrt kapli smilts un

o svingo brdi vi ir gaidjis 27 gadus. 3. Tas ka Lesepss kanla skumam bija izvljies tiei Vidusjras piekrastes joslu liecinja

vien to cik neprtgs bija viss is projekts. 4. Lai iztlotos aj viet paceamies plaukstou ostas pilstu bija nepiecieama oti dzva

fantzija. 5. Finansjumu kanla celtniecbai franczis Lesepss prdodot projekta akcijas bija

sagdjis pats. 6. Darbi uzma apgriezienus tikai tad kad Ferdinns de Lesepss Suecas kanla projekta

virztjs pastja divas lielas iekrtas ar kurm varja vrt un destilt jras deni padarot to dzeramu.

7. Uzcla bku un jr aizvien tlk iestieps mols un krast veidojs pilsta. 8. eit sljs mjas kurs dzvoja eiropiei un teltis kurs mitinjs arbu strdnieki. 9. Pc kda laika kad Portsad ierads aizvien vairk strdnieku vii ska rakt kanlu

aizvadot dzeramo deni ldz pilstai un papildinot drg un ne sevii lab destilt dens krjumus.

10. Inenieri apgalvoja ka visvieglk kanlu uzbvt sekojot dabiskajiem padziinjumiem apvid un ka t gultnei vajadztu iet cauri ezeram.

(Pc Iba Salomona.)

VISC


13

Tuko vietu aizpildanas uzdevums Aizpildi prveduma orderi, izmantojot zinmo informciju! Mikus Mende, kur ogad mcs Murjos un dzvo dienesta viesnc A. Kalnia iel 4,

skol vljs iegdties Lielbritnij izdotu mcbu grmatu angu valodas gramatikas apguvei. Ts cena Ls 16,40. Viam tik daudz naudas nebija, tpc Mikus piezvanja krusttvam Artram Finksam, kur dzvo Rg, Brvbas iel 6814, un ldza prskaitt naudu pa pastu, lai vartu grmatu nopirkt. Krusttvs gada 15. aprl devs uz tuvko pasta filili un sama prveduma orderi aizpildanai, lai nosttu krustdlam naudu.

PRVEDUMA ORDERIS

iemaksai skaidr naud Summa Ls 16,40 (______________________________________lati___________________________santmi)

(summa vrdiem) Adrests ___________________________________________________________________________

(vrds, uzvrds datv) Adrese __________________________________________________________________________________________________________________________________________________, LV2020 Iemaksas mris Naudas prvedums Makstjs ___________________________________________________________________________

(vrds, uzvrds nominatv) Adrese _____________________________________________________________________________________________________________________________________________, LV1010 Datums _________ / _________ / _____________ / DD MM GGGG

Strukturts uzdevumsAnna Klints mcs Priedulas pamatskolas 9. klas. Priedulas

pamatskolas direktoru sauc Paulis Dzrve. 22. maij, dodoties uz skolu, Anna sastapa tristu grupu, kura ldza paldzt atrast viesncu.

Via ceotjiem paldzja, bet nokavja pirmo mcbu stundu. Meitenei juzraksta paskaidrojums skolas direktoram. Paldzi viai to izdart!

VISC


14

Rakstanas daa

9. klases latvieu valodas eksmen rakstanas da skolni raksta prspriedumu (300350 vrdu). Rakstanas da vrt ar viedokli (5070 vrdu), kuru veic lasanas da, pauot savus uzskatus par problmm kd no izlastajiem tekstiem.

Rakstanas da prbauda prasmi rakstt prspriedumu un viedokli; ievrot teksta daas (plnveidbu, rindkopas, saistjumu starp dam); rakstt tekstu atbilstoi sazias situcijai; izmantot dadas sintaktisks konstrukcijas; ievrot ortogrfijas un interpunkcijas normas; mrtiecgi izmantot dadu slu leksiku un tlains izteiksmes ldzekus; brvi rkoties ar stila ldzekiem.

Prspriedums un t vrtana Prspriedumam tiek piedvti 23 temati. Skolns izvlas rakstt par vienu no tiem.

Nepiecieams rpgi prdomt, kuru no tematiem izvlties. Ne vienmr ietami visvieglkais temats tds ar izrdsies. Lietdergi ir uzdot sev jautjumus:

Par kuru no tematiem man ir visvairk ko teikt? Ko sti es gribu pateikt ar o darbu (kds ir domraksta mris)? Vai man ir vismaz trs apgalvojumi par o tmu, lai vartu prspriedumu izvrst? Kdus argumentus un faktus varu izmantot? Ko no savas pieredzes varu piebilst, rakstot par izvlto tematu?

1. Pirms darba uzskanas ieteicams veidot uzmetumu (plnojumu, skici) im nolkam

paredztaj viet. Viens no uzmetuma veidiem ir domu karte jeb ,,zirneklis. Piemram, domu karte tematam Grmatas un jauniei:

jaunieiem grmatas iet neinteresantas

msu vecki daudz lasja ir daudz dadu alternatvu

nodarbju

sportoana filmas

lai samekltu grmatu, jpatr ilgs laiks

ir ar tdi jauniei, kas grmatas lasamjs nezinu, ko last

bibliotka tlu

Grmatas un jauniei

msdienu jauniei nelasa grmatas

VISC


15

Uzmetumam paredztaj viet iespjams uzdot sev jautjumus, kas atvieglo prsprieduma

(aj gadjum par tmu Grmatas un jauniei) veidoanu. Kpc es uzskatu, ka par o tmu jrun? Vai msdienu jauniei brvo laiku izie nelietdergi? Kuri jauniei tomr lasa? Kdas grmatas jauniei parasti izvlas? Vajag vai nevajag last grmatas? Ko par grmatu lasanu dom mani klasesbiedri?

Iespjams veidot ar su, neizvrstu plnu. 1. Mani uzskati par grmatu lasanu. 2. Jaunieiem grmatas interes (neinteres). 3. Mani draugi un grmatas. 4. Grmatas skol. 5. Es iesaku izlast.

Darbu atvieglo ar tu veidoana. 1. Jauniei, kuri lasa, grib bt gudrki un papildina savu vrdu krjumu, kas paldz

izteikties. Tie, kuri nelasa, par to nedom. 2. Msdienu tehnoloijas, lai ar cik tri ts attsts un pilnveidojas, nespj aizstt

grmatas, jo emocijas, ko rada literatra, nevar aizstt dators. 3. Interese par grmatu lasanu nerodas pati, visbiek t ir tdiem skolniem,

kuriem brnb priek lastas pasakas vai brnu grmatas. 4. Daudzi jauniei grmatas lasa tpc, ka ts liek skol last. Pai par lasanu vii

neinteresjas. 5. Atbildi uz jautjumu, vai es piederu pie lasoajiem, joprojm neesmu atradis.

Iespjamas ar citas formas, kuras tiek izmantotas prsprieduma uzmetuma veidoan.

2. Kad prsprieduma saturs izplnots, var rakstt pau darbu. Ievad jatsaucas uz tematu un jpamato, par ko domrakst tiks rakstts un kpc tas ir

svargi (piemram, autoram, kdai cilvku grupai, sabiedrbai). Ievadu ieteicams rakstt vien rindkop. Nevajadztu ievadu strukturt no visprpieemtm frzm vai pateikt to, kas jau tpat ir labi saprotams, piemram, ievad es rakstu par.../es izvljos o tematu...

Darba galven daa jeb iztirzjums sastv vismaz no trim rindkopm trim pamatdomm, kurs atklsies tas, kas plnots uzmetum. Viedoklis ir jpamato ar piemriem un faktiem. Rindkopm jbt savstarpji saisttm, proti, ieskot jaunu domu, vajadztu bt sasaistei ar iepriekj rindkop pausto. Ar aj da nevajag izmantot frzes un visprpieemtus uzskatus. T k prsprieduma autors pau savas domas un savu viedokli, nevajag visu laiku tekst atgdint: es domju, es uzskatu, man liekas. Nevajag vrsties ar pie kda nevienam nezinma cilvka, prspriedum lietojot 2. personas vietniekvrdus tu vai js.

Nobeigum, kas veido darba pdjo rindkopu, nepiecieami secinjumi par iztirzjuma da mintajm domm, atgrieoties pie ievad pieteikts tmas. Nobeigums ts ir galvens atzias, kas gtas, domjot, vrtjot un analizjot tematu. Rakstu darb nepiecieams:

katru domu skt jaun rindkop ar atkpi no lapas malas; ievrot darba kultru (rokraksts, svtrojumi, drukto burtu lietoana); rakstt tikai ar pildspalvu (nedrkst izmantot korektoru un zmuli).

VISC


16

3. Vrtanas kritriji. Prspriedums tiek vrtts pc noteiktiem kritrijiem: saturs, teksta uzbve, stils,

ortogrfija, interpunkcija. Saturs Lai iegtu maksimlo vrtjumu (piecus punktus), mrtiecgi jatklj temats. Nozmgi ir

autora spriedumi, secinjumi, atzinumi, viedoklis un domas. Uzmanba jvelta ar spjai ieinterest lastju un raksttja individualittes izpausmm persongajai attieksmei. Pamatojumam izmantoti fakti. Tie ir preczi.

etrus punktus iespjams saemt tad, ja spriedumiem, kaut ar tie ir patstvgi, pietrkst loiska pamatojuma. Izmantoti fakti, tajos iespjamas nelielas neprecizittes. Satura atklsm pietrkst mrtiecbas.

Ja darb vrojams temata saaurinjums vai paplainjums, skolns par saturu saem trs punktus. du vrtjumu skolns saem ar tad, ja spriedumi veidoti k apgalvojumi, bet nav pamatoti vai ar pamatojumam pietrkst loikas. Fakti izmantoti, bet tie tekst loiski neiekaujas nav iedergi.

Divus punktus skolns saem tad, ja darb nav patstvgu domu prspriedums veidots no frzm. ds ir ar vrtjums, ja tematam un izteiktajiem apgalvojumiem ir maz savstarpjas saistbas, ja vrojama nemitga domas atkrtoans vai skolns izsaka pretrungu viedokli. Ja skolns veidojis vstjumu vai aprakstu prsprieduma viet, ar tad darba saturs vrtjams ar diviem punktiem. Faktu nav, vai ar tajos ir kdas.

Vienu punktu par saturu skolns saem par prspltu un nepamatoti emocionlu ststjumu vai prlieku vienkrotu temata izpratni vulgarizciju.

Teksta uzbve Teksta uzbve ietver loisku, sakargu, mrtiecgu domraksta virzbu, izplnotu saturu,

kur saprotams ir trsdaguma princips (ievads, iztirzjums, nobeigums), ievrotas rindkopas, ts saturiski saisttas un samrgas. Par du darbu skolns saem piecus punktus.

Ja, veidojot prspriedumu, tiek izpildti visi iepriekmintie kritriji, tomr pietrkst saistjuma starp atsevim rindkopm, skolns saem etrus punktus.

Trs punktus skolns saem, ja prspriedum kda no dam (ievads, iztirzjums, nobeigums) veidota nesamrgi plaa vai prk sa, nav preju starp plna punktiem. Daljums rindkops ievrots tikai daji.

Ja darbs nav plnveidgs, tam trkst kdas no dam vai ar nav veidotas rindkopas, skolns saem divus punktus.

Skolns saem vienu punktu, ja domas izteiktas haotiski un nav ievroti tekstveides principi. Stils, ortogrfija, interpunkcija Vrtjot skolna darbu, uzmanba tiek pievrsta noteiktm stila kdm (skatt Valodas

sistmas izpratnes da iekauts prasmes). Ja darba apjoms ir mazks par 150 vrdiem, stila, ortogrfijas un interpunkcijas kdas tiek

vrttas pc s tabulas: Punkti Stils Ortogrfija Interpunkcija

3 1 0 1

2 23 1 2

1 45 2 3

0 6... 3... 4...

VISC


17

Prsprieduma vrtanas kritriji (25 punkti)

Valoda (pieaujamais kdu skaits)

Kritriji

Punkti

Saturs Teksta uzbve (plnojums)

stils ortogr-fija interpunk-

cija

5

Temats mrtiecgi atklts. Saturs pilnb atbilst tematam. Patstvgi un pamatoti spriedumi. Pamatojumam izmantoti fakti. Atkljas raksttja persong attieksme. Spj ieinterest lastju.

Loiski secgi izkrtotas daas. Darbam mrtiecga virzba, loisks plnojums, trsdaga uzbve. Ievrots daljums rindkops, ts ir saturiski saisttas.

1 0 1

4

Saturs atklts atbilstoi izteiksmes stilam un uzdevuma nosacjumiem. Patstvgi spriedumi, nepietiekami pamatoti. Izmantotajos faktos ir nelielas neprecizittes. Satura atklsm pietrkst mrtiecbas.

Loiski secgi izkrtotas daas. Ievrots daljums rindkops. Vietm nav saistjuma starp tm.

23 1 2

3

Temata paplainjums vai saaurinjums. Spriedumi veidoti k apgalvojumi, tie netiek pamatoti vai ar apgalvojumam trkst loikas. Fakti izmantoti, bet tie tekst loiski neiekaujas.

Nesamrgs dau apjoms. Daji ievrots daljums rindkops. Vietm trkst saistjuma starp tm.

45 2 3

2

Izteikts domas frainas, nepamatotas. Ir vstjums vai apraksts bez prsprieduma elementiem. Domas atkrtojas. Viedoklis ir pretrungs. Faktu nav vai ar tajos ir kdas.

Darbs nav plnveidgs/nav daljuma rindkops.

67 3 4

1

Nepamatoti emocionls ststjums bez prsprieduma elementiem. Temata vulgarizcija. Domas daji atbilst tematam.

Nav ievroti tekstveides principi. Domas izteiktas haotiski. 89 4 5

0 Saturs neatbilst tematam. Tekst paust doma nav

uztverama. Rokraksts grti salasms.

10... 5... 6...

VISC


18

Skolnu rakstanas daas (prsprieduma) atbildes, vrtjumi un komentri

Grmatas un jauniei. Msdiens tma ir viena no svargkajm, it pai skol. Manuprt, jauniei un grmatas

ir neatraujami viens no otra, lai gan pai jauniei dom citdi.

Grmatas ir oti nepiecieamas skol. Skol izmanto gan mcbu grmatas, gan literrs

grmatas, piemram, romnus, ststus, pasakas. Bet galven skol ir mcbu grmata. Bez ts

skolni nevartu pilnvrtgi mcties, jo tikai ar skolotju zinanm ir par maz. Biei vien

jaunieiem liek izlast kdu romnu , un pc tam to atststt, td veid mcbu proces izmanto

ar citas grmatas. Skol jauniei pret grmatm izturas nelaipni, viiem, protams, nepatk ts

last, bet piespiedu krt tas jdara. rpus skolas jauniei vispr grmatas pat never va, jo vii

nesaprot, kd tas vajadzgs. Tau katra grmata (ne mcbu) ietver sev nodergu, jaunieiem it

pai, informciju.

Ar man ir negatva attieksme pret mcbu un literrajm grmatm. K jau vairumam

jaunieu, ar es nesaskatu jgu ts last, lai gan zinu, ka tas var man paldzt attstt valodas

lietojumu un vrdu krjumu. Tomr, neskatoties uz manu attieksmi pret grmatm, es esmu izlasjis

diez gan daudz grmatu gan piespiedu krt, gan brvprtgi to darot. No vism izlastajm man

visvairk ir patikusi grmata par Hariju Poteru.

Pasaul ir oti daudz grmatu: ststi, pasakas, piedzvojumu romni, kriminlromni , u.c.

Es uzskatu, ka pasaul visvairk lasts, vispopulrks vartu bt pasakas, jo to apjoms nav liels

un jaunieiem tdas tmas vartu patikt.

Lai gan oti daudziem jaunieiem nepatk last grmatas, man liekas, ka to tomr vajadztu

dart, lai attsttu savu valodu. Grmatas oti paldz jaunieiem saprast gan dzves situcijas, gan

dadu notikumu sekas.

Vrtjums

Skolnu darbos tumk krs ir izcelti vrdi, kuros ir ortogrfijas kdas, ar dubultsvtru pasvtrotas interpunkcijas kdas, ar viotu svtru stila kdas.

Saturs Teksta uzbve Stils Ortogrfija Interpunkcija Kop

2 3 0 4 4 13 punkti

Vrojama domas atkrtoans. Biei izskan frzes. Tikai viens konkrts fakts (pieminta grmata par Hariju Poteru).

Trkst plnveidbas, nav preju starp rindkopm.

11 kdas 1 kda 2 kdas

VISC


19

Dzve btu nepanesama, ja cilvks nesapotu. (A. Franss)

Cilvka dzve btu pavisam savdka, ja vi nekad nesapotu, jo cilvka sapi veidojas no

paa cilvka vlmm, kuras var piepildt tikai vi pats, ja vien patiem to grib.

Parasti cilvks sapo par lietm, pabm, pardbm un to, k vi s lietas vai pabas

vartu iegt. Sapi paldz cilvkam tiekties pc t, ko vi vlas. Sapi ir oti svargi cilvka dzv,

sapi ir vajadzgi cilvka dzves plnoan un veidoan.

Lietas, kuras cilvks iztlojas, cilvkam ir nepiecieamas vismaz sapn, lai cilvks vartu

pasapot un padomt, k btu ja via sapnis piepildtos, lai btu mris, pc k tiekties.

Cilvki mdz sapot ar mieg. oti biei cilvkiem rds murgi, jo vius kaut kas nomc,

piemram, strdi, darbs un imene. Ar bez iem sapiem cilvka dzve btu nomcoa un

nepanesama.

Ir cilvki, kuriem oti patk pabt vienatn, klusum, apdomjot domas un pasapojot par

sev svargm lietm. Katra cilvka sapi ir atkargi no via interesm, hobijiem un vajadzbm, jo

cilvks sapo, bet nezin veidu, k savu sapni piepildt.

Vajadzbas ir visu sapu pamats. Cilvkam patk tiekties pc visa t, kas viam nav, bet

gribtu iegt paum sev. Cilvks sapo par drgm manm, lielm mjm, uzmumiem, sev

izdevgm cenm. Manuprt, msdiens cilvks visvairk sapo par sev atbilstou darbu ar

pietiekami labu algu, jo krzes d ir oti daudz bezdarbnieku.

Dzv cilvki cenas savus sapus piepildt, lai btu apmierinti un laimgi. Sapi tau ir

cilvka mri. Mri paldz piepildt sapus. Ja cilvks nesapotu, vi nezintu, pc k tiekties.

Katram ir savs sapnis, ja tds nebtu, cilvki btu gni, bet varbt ar n, jo cilvks dzvotu tikai ar

to, ko dzve viam sniedz. Nebtu sapu, nebtu daudz problmu.

Cilvks nevar dzvot bez sapiem, katram ir jtiecas un jmina piepildt savus sapus un

mrus. Bet cilvks ar savu sapni bs daudz laimgks nek cilvks bez sapiem, mriem. Sapi

rada prieku un smaidu. Kad sapnis piepildts, cilvks jtas gandarts par sasniegto, jo vi ir

ieguvis un piepildjis savu , iepriek nepiepildmo sapni. Cilvka dzve bez sapiem ir nepanesama,

jo sapi ir cilvka dzves piepildjums.

Vrtjums


2 4 1 4 4 14 punkti

Autors ir pretrun ar sevi, jo apgalvo, ka sapot vajag, sapi ir mri, bet tlk tekst run par to, ka nebtu sapu, nebtu problmu.

Nesamrgs dau apjoms skuma da katrs teikums sav rindkop. Starp rindkopm biei vien nav saistjuma.

9 kdas 1 kda 2 kdas

VISC


20

Mans laiks.

Es melou, ka man nav laika. Patiesb ir. Prprm. Groziem un maisiem. Mans laiks ir k

bezgalgs lietus, k spalgs modintja zvans un k brna smiekli. Mans laiks ir tikai mans. Neviens

to nevar man nozagt vai izemt tam baterijas. Tas ir tikpat droi, cik apmaldties migl, ielikt ldt

salnu vai paturt rok radiatoru siltumu.

Mans laiks ir trejds. Telpas. Skaistais. Punktulais.

Telpas laiks. Manjais ir sarets. Kari. Vtras un orkni. Slimbas. Ik pa brdim pat

jnotrau asara, ka neko nevaru maint nespju o laika autni notrt. Ir savdi dzvot laik, kad

iet, ka tas pats ko sevi no astes. Mani tas mulsina. Laiks nesaka ldzu. Ar neatvainojas. Tikai

mauc uz prieku k buldozers nakt, neievrojot tiesbu kodeksus, miera paktus un robeas. Telpas

laiks ir gadsimta tumais punkts. Tds pletis, kuru pat ar Comet nenopucs nost.

Skaistais laiks. Mans. Tas ir, kad kluss novembra salnas prvras snieg. Kad lietus

abins gar skrda palodzi un aicina mani skraidt pa peu nokltm ietvm. Bri, kad krt

zvaigznes, ar asti aizerot nkams. Ir skaisti, kad smaro pc lietus un mati saskrulojas no mitr

rta. Vai ar tad, kad saules noskpstt seja uzzied ar vasaras raibumiem deguna gal. Skaistais

laiks ir tad, kad pazd telpas laiks. T vienkri hops , un sirds sitas savdk.

Un ir vl viens. Punktulais laiks. Pa nodam sadaltais un paraksttais. T, kura parasti

nav. Tas, ko cilvki vltos nopirkt pacis pa trs. Punktulisms, kuru taupa, audzas un nicina.

Mintes garums ir atkargs no t, kur tualetes durvju pus tu esi. Stundas garumu ietekm

nkamaj stund sagaidmais. Skudrias vder vai ska N neko nemaina. Tie ir blakusefekti.

Gadi skrien k stirnas. To apjdz dzimanas diens un izlaidumos. Mans punktulais laiks? Izlaists

no krtia, tas bras ri un apkrt. Noskrjies tas ilgi gu, lai pc bra brztos atkal un emtos

k nelabais. Ar viu ir tpat k ar bitm nekad neko nevar zint. ,,em dmu miglotju, js

teiksiet. Labi, es emu. Bet man nav aizsargtrpa, kas pasargtu no dzlieniem. Es ar neizskatos

pc maza mkona. Bet tik un t es mlu savu punktulo laiku, lai cik dienu plnotju ik gadu

neaizietu.

Vrtjums*


5 5 4 5 5 24 punkti

Kaut ar darbs ir mksliniecisks, taj izmantoti prsprieduma elementi. Fakti, kuri balans uz frainbas robeas, tomr organiski iestrdti tekst.

3 kdas

*Mksliniecisku domrakstu (jaunrades darbu) ieteicams rakstt tikai tad, ja ir prliecba, ka tas patiem izdosies. Ja da veida darb nav prsprieduma elementu, tad to nevrt.

VISC


21

,,Darbs ir prieka tvs. (Voltrs.) Darbs rada prieku, ja tu to dari ar atdevi un no visas sirds. Darbs, t ir neatemama dzves

daa. Par ko izvlamies kt, t ir msu pau izvle, bet jklausa savai sirdsbalsij. Kds ir tavs

aicinjums? Vai gribi kt par policistu, ugunsdzsju, automehnii vai varbt par prezidentu?

Daudzi msdiens izvles tdus darbus kuri paiem nemaz nepatk, vii strd tikai, lai

pelntu vairk naudas. Bet tas nenes nekdu prieku. Tu atgriezies mjs noguris, kags un gns

pc gars darbadienas un t tu saboj garastvokli ar sev tuvajiem cilvkiem.

Ir cilvki, kas klausa savai sirdsbalsij un izvlas amatu, kas nes prieku un gandarjumu.

Kaut gan is amats varbt nenes tik lielu peu k, piemram, tds kas nestu lielkus iztikas

ldzekus, tomr dara prieku un laimi. Tu neboj garastvokli apkrtjiem cilvkiem, un dari

laimgus ldzcilvkus.

Es, sepadsmit gadus vecs jaunietis, piemram, uzskatu ka tomr jklausa savai sirdsbalsij

un jatrod piemrotkais darbs. Es, ldz im, vasars, esmu piestrdjis dads darba viets, bet

tas man nav nesis prieku un gandarjumu par paveikto. Es, nkotn vltos kt par kino operatoru,

jo jtu, ka tas ir mans aicinjums.

Prieks, t ir msu dzves atslga. Dzvosim, strdsim un priecsimies par katru godam

pavadto dienu!

Vrtjums


2 2 2 4 0 10 punkti

Nav faktu. Trkst nobeiguma, pdj rindkop skta jauna doma.

6 kdas 1 kda 7 kdas

VISC


22

Viedoklis un t vrtana Uzdevums tiek piedvts k neliels rakstu darbs par kdu noteiktu tmu, kura, iespjams, ir

saistta ar lasanas daas tekstu. Dakrt doti dadu cilvku viedoki par tmu. Rakstot viedokli jatceras, ka

tam jbt patstvgam, loiskam un pamatotam; taj nevajadztu bt pretrunm; taj nav jatsaucas uz kda cita teikto. To var dart tad, ja domas ar o cilvku sakrt

vai iet, ka vi teicis kaut ko btisku; kaut ar viedoklis ir oti ss rakstu darbs, taj jievro trsdaguma forma (ievada un

nobeiguma teikumi, k ar viedoka daa).

Viedoklis tiek vrtts pc noteiktiem kritrijiem: saturs, stils, ortogrfija, interpunkcija.

Saturs Stils Ortogrfijas un interpunkcijas kdas

3 Saturs atbilst tematam. Domas izteiktas plnveidgi un loiski, ts ir pamatotas.

Dadas un stilistiski iedergas teikumu konstrukcijas. Viegli uztverams teksts. Pieaujama 1 neprecizitte vrdu izvl.

0 kdu

2 Saturs atbilst tematam. Izteikts domas pamatotas, bet atkrtojas. Vienveidgi teikumi.

Viena vai divas kdas teksta uzbv vai vrdu izvl.

12 kdas

1 Izteikts pretrungs viedoklis. Domas nepamatotas vai haotiskas. Nav ievrots darba apjoms.

Trs vai etras stila kdas. 34 kdas

0 Darbs neatbilst tematam. Tekst paust doma nav uztverama. Rokraksts nav salasms.

Piecas vai vairk stila kdu. 5 un vairk

Skolnu rakstanas daas (viedoka) atbildes, vrtjumi un komentri

Izlasi apgalvojumus un izsaki savu viedokli (5070 vrdu apjom) par tmu, vai ir nepiecieams st skolas pusdienas!

Mte: ,,Esmu priecga, ka mans brns d skol pusdienas, jo tdjdi vi vismaz vienu reizi

dien dab siltu dienu. Es nevaru iedot uz skolu ldzi neko vairk k bolu vai sviestmaizi, bet uzskatu, ka ikvienam cilvkam silta zupa vai kartupei ir patiem nepiecieami.

Skolotja: ,,Man liekas, ka skolni biei vien grib ietaupt uz pusdienu naudas rina, tpc

dakrt ned pusdienas. Msu skol ir gan kafejnca, gan dnca. Katrs var izvlties, ko vien sirds kro.

Skolnieks: ,,Man vecki dod dien latu pusdienm. T k skola ne vienmr piedv to, kas

man garo, tad es du tikai tajs diens, kad man patk. Cits es skolas kafejnc apdu kdu bulciu vai csiu mkl. Nedomju, ka tas mani t sabojs, ka sku mocties ar vdergraizm. Visu var st ar normu, ar ipsus.

VISC


23

Skolna A viedoklis

Msdiens jauniei ne vienmr izvlas veselgko un prtgko. Var jau bt, ka ms par maz

ieklausmies taj, ko saka pieauguie. Nezinu. Es pats skol du, man neiet, ka is temats btu

diskusijas vrts. Cilvks d, lai dzvotu. Un ne jau ipus.


1 2 2

Nav ievrots darba apjoms. 1 kda 1 kda Skolna B viedoklis

Es dzvoju netlu no skolas, un mani pc stundm vienmr sagaida vecmmia ar siltm

pusdienm, tpc es skol nekad nedu. Citi saka, ka viiem negaro, citi d un nesaka neko, bet

man sti viedoklis nav, jo es du mjs. Un tas skolns, kur ekonom uz pusdienu rina, ir jocgs.

Atradis gan veidu, k ekonomt. Ja es nedzvotu tuvu skolai, es droi vien stu skol pusdienas, bet

t k es dzvoju tuvu, tad eju st uz mjm.


2 0 3

Pietrkst plnveidbas, domas atkrtojas.

6 stila kdas Kdu nav

Skolna C viedoklis

Domju, ka t mamma, kas raksta par savu labo brnu, kur vienmr d skolas pusdienas

un ar t skolotja, kura dom, ka viss skolas dnc ir lieliski, ir utopistes. Mana mamma zina, k

ir pa stam, par skolotju tik droi neesmu prliecints. Un tas skolnieks droi vien ar veckiem

vispr neko nerun. Man oti garo malts gaas mrce ar makaroniem, un tos es labprt stu katru

dienu pustdiens. Kposti un burkni man negaro.


1 2 2

Haotiskas domas, skolns nevis izteicis viedokli, bet piesauc paraug izteiktos apgalvojumus.

1 stila kda 1 interpunkcijas kda 1 ortogrfijas kda

VISC


24

Mutvrdu daa

Eksmena mutvrdu da prbauda skolna prasmi veidot monologu par sev nozmgu tematu un iesaistties sazi ar otru skolnu. Sarunas laiks diviem skolniem ir 1215mintes.

Temata izvle Tematam jbt aktulam, interesantam un klaustjam saprotamam. Runtjam jem vr

trs aspekti: ko es sav run gribu pateikt; kd secb es izklstu savkto un apkopoto materilu; kd veid es to gribu nodot klaustjam.

Izvloties sev nozmgu tematu, ir japkopo pc iespjas vairk ideju. Idejas var meklt: grmats, kurs tiek risinta izvlt tma; preses materilos; internet.

Tpat ar dergu padomu var dot imenes loceki un draugi. Ne visas savkts idejas ir jizmanto run. Izmanto ts, kuras ir nepiecieamas, lai sasniegtu runas mri.

Izvloties tematu, var uzdot sev jautjumus, kas atvieglotu sagatavoanos runai un paldztu apkopot atlasto informciju:

Kpc es runu tiei par o izvlto tematu? Ko ar savu runu es gribu pankt? Kdas jaunas atzias es sniegu klaustjam? K es klaustjam atklu savu pieredzi aj jautjum? K es sasniegu savu mri?

Izvloties tematu, runas galvens domas var rakstt uz nelielm lapim. Uz katras lapias raksta tikai vienu vai divas atzias, lai ts vartu papildint ar atbilstom idejm. das pierakstu lapias apraksta tikai no vienas puses un sanumur. Ja veido du savas runas izklstu, tad izmantots lapias vienmr liek apak, lai saglabtos skotnj secba.

Var veidot ar uzmetumu, kur atzm visas idejas, kas ienk prt. Viens no uzmetuma veidiem ir domu karte jeb zirneklis.

Piemram, izvloties tematu Mani nkotnes nodomi, var veidot du uzmetumu:

ko es sav dzv gribu sasniegt par ko es gribu kt

kur skol es gribu mcties cik populra/ nepiecieama profesija ir msdiens

Mani nkotnes nodomi mcbu priekmeti, kuriem jpievr lielka uzmanba

ko par maniem nodomiem saka draugi vai vecki atbalsta manu izvli

VISC


25

Runas uzbve Runai jatbilst tematam, jbt saprotamai un mrtiecgai. Tai jieinteres klaustji. Runu veido:

ievads (1015%); iztirzjums jeb galven daa (7585%); nobeigums (510%).

Ievad iepazstina klaustjus ar tematu atklj, ko ststa, kpc. Run rada interesi par ts turpmko izklstu.

Iztirzjum secgi izklsta galveno domu, sniedzot vispusgu un daudzveidgu informciju. Run tiek izmantoti fakti, kas raksturo izvlto tematu. Noteikti runai ir jbt saisttai ar savu pieredzi.

Nobeigum nepiecieams izteikt apkopojumu, vlmes vai cerbas, k ar aicint prdomt par izteikto problmu un dot savu ieskatu turpmkaj darbb.

Vrdu krjums, stils un izteikans veids Saprotamba ir viens no svargkajiem prieknosacjumiem. Lai informciju veiksmgi

nodotu tlk un lai klaustjs to uztvertu un saprastu: run izmanto vienkrus un viegli uztveramus teikumus; nelieto liekus paskaidrojumus, novirzoties no temata; neprblv runu ar svevrdiem, jo t ks grtk saprotama; izvairs no speciliem terminiem, ja run tdus lieto, tad izskaidro tos; izvairs no liekiem vrdiem (piemram, paraztvrdiem , hmm, ttad, ja,

stenb, nu, mani uzrunja); izvairs no t saucamajiem modes vrdiem (piemram, kruta, normli, stilgi); run pietiekami skai, lai klaustjs var uztvert un saprast visu runtja teikto; maina runas tempu, tdjdi pievrot uzmanbu svargkajam; nerun oti tri, jo tad klaustjs nevar izsekot runas domai; nerun ar oti lni, jo tas liecina par sliktu sagatavoanos un nepietiekamu

koncentranos, k rezultt klaustjs var skt garlaikoties un, iespjams, pat iegrimt savs doms;

ievro pauzes, atkljot runas satura plnveidgumu. Runa izklauss samkslota, ja to iemcs runt no galvas. Td run parasti trkst spontnas

darbbas un prliecinanas spka. No galvas iemcts teksts parasti tiek mehniski nobrts, jo ir bailes kaut ko sajaukt.

Sazia Jebkuras runas mris ir ieinterest kdu klaustju, tpc nepiecieams

veidot acu kontaktu ar sarunas biedru (acu kontakts paldz saprasties ar klaustju, di tiek pastiprinta klaustja uzmanba. No klaustja reakcijas runtjs nojau, vai viu saprot un pieem; vai viam runt trk, lnk, skak, klusk);

klausties uzmangi sarunas biedra runu un izteikt savu viedokli par taj pausto tematu, k ar uzdot sev interesjous jautjumus, lai veidotu sarunu.

VISC


26

Skolnu runu vrtjums un komentrs Runtprasmes vrtanas kritriji*

Punkti Saturs Runas uzbve Vrdu krjums un stils

Izteikans veids* Sazia

4 Formul tematu. Runa atbilst tematam. Pamato temata izvli, pierdot t nozmgumu sev vai sabiedrbai. Saturgs (vrtgs, bagts) ststjums, izmanto persongo pieredzi. Informciju sniedz, atkljot un pamatojot btisko.

Skaidra un preczi veidota runa (ievads, iztirzjums, nobeigums). Informciju un uzskatus izklsta secgi, ievro saistjumu starp dam. Ievro runas ilgumu.

Plas vrdu krjums, daudzveidga teikumu uzbve. Ievro valodas kultras normas. Lieto tmai un situcijai atbilstou stilu. Iespjamas daas prteikans.

Skaidra vrdu izruna. Piemrots runas trums. Maina balss intoncijas, lai uzsvrtu teikt jgu.

Izsaka savu viedokli par dzirdto. Prot ieskt, virzt un pabeigt saziu. Lai atjaunotu sarunu, izmanto daudzveidgus jautjumus. Atbild preczi un pamatoti. Prasmgi izmanto acu kontaktu, estus un grimases.

3 Runa atbilst tematam. Cenas pamatot temata izvli, pierdot t nozmgumu sev vai sabiedrbai. Saturgs ststjums, izmanto persongo pieredzi.

Trkst viena no plna elementiem (ievada, nobeiguma). Informciju un uzskatus izklsta secgi. Ievro runas ilgumu.

Vrdu krjums atbilstos, lai atkltu tematu, teikumu uzbve piemrota satura atklsmei. Lieto tmai un situcijai atbilstou stilu. Iespjamas daas valodas kdas.

Run lielkoties skaidri un sadzirdami. Cenas izmantot intoncijas un atbilstoi mrim pielgot runas tempu.

Cenas izteikt viedokli par dzirdto. Jaut, lai virztu vai atjaunotu sarunu. Atbild preczi, pamatoti. Prasmgi izmanto acu kontaktu, estus un grimases.

2 Runa atbilst tematam. Nepietiekami atklta personisk attieksme.

Nav ievada un nobeiguma. Mina informciju un uzskatus izklstt secgi. Ievro runas ilgumu.

Ierobeots vrdu krjums. Vienkrotas uzbves teikumi. Lieto situcijai neatbilstou valodas stilu. Prsvar ievro valodas kultras normas.

Vji vai prsplti izmanto balss intoncijas. Monotona runa, nepamatotas pauzes.

Ir tikai jautjumi un atbildes. Nenoturgs kontakts ar sarunu biedru. Prsvar atbild, pamatojot savu viedokli. Prtrauc sarunu biedru.

VISC


27

Punkti Saturs Runas uzbve Vrdu krjums un stils

Izteikans veids* Sazia

1 Temata paplainjums vai saaurinjums. Izklsta faktus, idejas, bet nav prliecints par sacto. Satura izklst izmanto vienveidgas frzes.

Juceklgi uzskaita faktus, idejas. Neievro runas ilgumu.

Prsvar neloiski vai nepabeigti teikumi. Maz ievro valodas kultras normas.

Iestudta runa. Daji sadzirdama un saprotama runa.

Jautjumi neatspoguo izpratni par dzirdto. Nepamato savu viedokli. Atbild nepilnos teikumos. Prsplti vai teatrli esti un grimases. Kontakts ar sarunu biedru pards tikai jautjumu da.

0 Runa neatbilst tematam, vai skolns neveido ststjumu.

Spj pateikt daus atsevius teikumus vai vrdu savienojumus.

Nespj domas formult teikumos.

Neskaidra un nesadzirdama runa.

Nav kontakta ar sarunu biedru. Skolns neveido sarunu.

* Runas defektus neem vr. Pirmais skolnu pris Klausties ierakstu Temats: Mani nkotnes plni. Saturs 3 punkti Formul tematu. Runa atbilst tematam, skolns cenas pamatot t izvli, atkljot

problmas nozmbu. Saturgs ststjums, kur izmantota personisk pieredze.

Runas uzbve 4 punkti

Informciju un uzskatus izklsta secgi, ievro saistjumu starp dam. Ievro runas ilgumu.

Vrdu krjums un stils 3 punkti

Vrdu krjums atbilstos, lai atkltu tematu. Teikumu uzbve piemrota satura atklsmei, lieto tematam un situcijai atbilstou stilu. Ir daas valodas kdas (ka/kad lietojums, nepamatots vrieu dzimtes lietojums, apstka vrda eit nepamatots lietojums).

Izteikans veids 3 punkti

Skaidra vrdu izruna. Pielgo runas trumu. Cenas izmantot balss intoncijas, lai uzsvrtu teikt jgu.

Sazia 2 punkti Neveidojas sazia ar sarunas biedru, tiek uzdoti tikai jautjumi par dzirdto. Netiek izteikts viedoklis par dzirdto.

Kop 15 punkti.

Temats: Mans hobijs hip-hop dejas. Saturs 3 punkti Formul tematu. Runa atbilst tematam, cenas pamatot t izvli, atkljot problmas

nozmbu. Saturgs ststjums, taj izmantota personisk pieredze.


Informciju un uzskatus izklsta secgi, trkst saistjuma starp dam. Ievro runas ilgumu.


Lieto tematam un situcijai atbilstou stilu, daudz valodas kdu (gju kor, dejoan, profesiju nevlies dart, emt pieredzi, 2. p. nepamatots lietojums, tepats u.c.).


Skaidra vrdu izruna. Pielgo runas trumu. Cenas izmantot balss intoncijas, lai uzsvrtu teikt jgu.

Sazia 3 punkti Cenas izteikt viedokli par dzirdto, jaut, lai virztu sarunu, atbild pamatoti, tau ir nenoturgs acu kontakts ar sarunas biedru. Pietrkst atraistbas.

Kop 14 punkti.

VISC


28

Otrais skolnu pris Klausties ierakstu Temats: Datoratkarba. Saturs 3 punkti Runa atbilst tematam un cenas pamatot t izvli, pierdot problmas nozmgumu.

Izmanto persongo pieredzi.

Runas uzbve 1 punkts

Neievro runas uzbvi. Informciju un uzskatus cenas izklstt secgi. Neievro runas ilgumu (6 min).


Run tiek izmantoti vienkrotas uzbves teikumi, daudz valodas kdu (par lielu piemru, su internet, problma sks no rtiem, lielko dau kdas, sekmes sliktk aizgjuas, priek mcbm, [esmit] stundas u.c.).


Monotona runa, bram nepamatotas pauzes.

Sazia 1 punkts Neveidojas kontakts ar sarunas biedru. Nepamato savu viedokli par dzirdto. Tiek tikai uzdoti jautjumi.

Kop 9 punkti. Temats: Es un hokejs. Saturs 1 punkts Runas temats saaurints, jo skolns vairk run par savm izjtm, tpc pietrkst

ststjuma par hokeju. Satura izklst izmantotas vienveidgas frzes.


Informciju un uzskatus cenas izklstt secgi. Ievro runas ilgumu.


Run tiek izmantoti vienkrotas uzbves teikumi, daudz valodas kdu (tpc jo, uz doto brdi, gribju pamint o sporta veidu, apstka vrda tur nepamatots lietojums, rpus ledus u.c.).


Monotona runa, bram nepamatotas pauzes.

Sazia 1 punkts Nenoturgs kontakts ar sarunas biedru. Netiek izteikts viedoklis par dzirdto, tiek uzdots tikai viens jautjums.

Kop 9 punkti. Treais skolnu pris Klausties ierakstu Temats: s vasaras ceojums uz Itliju. Saturs 4 punkti Formul tematu. Runa atbilst tematam, pamato t izvli, atkljot problmas nozmbu.

Saturgs ststjums, taj izmantota personisk pieredze. Sniedz informciju, atklj un pamato btisko.


Skaidra un precza runa, taj ir ievads, galven daa, tau aprauts nobeigums. Informciju un uzskatus izklsta secgi, ievro saistjumu starp dam. Ievro runas ilgumu.


Plas vrdu krjums, daudzveidga teikumu uzbve. Ievro valodas kultras normas. Lieto tmai un situcijai atbilstou stilu. Ir daas prteikans kdas. Daas stila kdas (priek, Itlij daudz ko izsaistt, ka/kad lietoana).


Skaidra vrdu izruna. Pielgo runas trumu. Cenas izmantot balss intoncijas, lai uzsvrtu teikt jgu. Pieauj liekas skaas (e, ).

Sazia 3 punkti Cenas izteikt savu viedokli par dzirdto. Jaut, lai virztu sarunu. Atbild preczi un pamatoti.

Kop 16 punkti.

VISC


29

Temats: Mans hobijs dejoana. Saturs 3 punkti Formul tematu. Runa atbilst tematam, skolns cenas pamatot t izvli, atkljot

problmas nozmbu. Saturgs ststjums, taj izmantota personisk pieredze.


Skaidra un precza runa, taj ir ievads, galven daa un nobeigums. Informciju un uzskatus izklsta secgi. Ievro runas ilgumu.


Vrdu krjums atbilstos, teikumu uzbve piemrota satura atklsmei. Lieto tmai un situcijai atbilstou stilu. Ir daas valodas kdas (atsildans, tpc jo).


Runa prsvar ir skaidra un sadzirdama. Cenas izmantot intoncijas un atbilstoi mrim pielgot runas tempu.

Sazia 3 punkti Izteikts viedoklis par dzirdto, uzdod jautjumus, tau viens no tiem ir par dzirdto. Kop 16 punkti.

Documents

IETEIKUMI, GATAVOJOTIES LATVIEŠU VALODAS … · skolēns izvēlas patstāvīgi. Tam jābūt būtiskam pašam skolēnam vai sabiedrībai, kuru pamato runas laikā. VISC VISC Vaļņu