Iepazīstikultūrvēsturisko mantojumuJelgavā un tās apkārtnē!

Europe Direct Informācijas centrs JelgavāJelgavas novada pašvaldības 1. stāvā, Pasta ielā 37, Jelgavā, LV-3001

Tālr. +371 63048443, europe.direct@jelgavasnovads.lvwww.edic.jrp.lv

Izdevējs: Jelgavas novada pašvaldība • Dizains, makets: Anda Nordena • Iespiests: SIA “Latgales druka”Buklets izgatavots projektā Europe Direct Informācijas centrs Jelgavā Nr. COMM/RIG/ED/2018-2020/Jelgava/2018

Līdzfinansē Eiropas Savienība

SatursJelgavas pils . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija (Academia Petrina) . . . . . . . . . . . . . . . 4Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornis . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 6Jāņa Čakstes māja “Auči” . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 8Eliasu dzimtas mājas “Zīlēni” . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 10Elejas muižas parks un Tējas namiņš . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 12Abgunstes muiža . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 14Berķenes muiža . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 16Lielplatones muiža . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 18Lielvircavas muiža . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 20Vilces muiža . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 22Vircavas muižas komplekss . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 24Zaļāmuiža (Zaļenieku muiža) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 26Zīmējumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 28

1

Māksla var tapt tad, kad tehnika, prasmes, treniņš un zināšanas satiekas ar radošuma iedvesmotu autora redzējumu, ko tas ieliek savā darbā. Mūza, protams, var būt kaprīza, bet patiess skaistums vienmēr iedvesmo to, kas dzīvo ar interesi par apkārt redzēto un piedzīvoto.

Jelgavas novadam ir bagāts kultūras mantojums – to var izzināt un no tā var iedvesmoties. Muižas ir liecinieces reiz piedzīvotam smalkam dzīves stilam, muižu parki glabā nostāstus, leģendas un pat blēņu stāstus. Un, lai jaunajiem talantiem ļautu gan iedvesmoties, gan izzināt un novērtēt Jelgavas novada vēstures liecības, konkursa “Iepazīsti kultūrvēsturisko mantojumu Jelgavā un tās apkārtnē!” dalībnieki vispirms iepazina šīs kultūras mantojuma lappuses klātienē, lai pēc tam katrs caur savu prizmu ļautu tapt savam mākslas darbam – tādam, kādu viņi izjuta šo objektu vietā un laikā.

Iespējams, veroties jauniešu tapušajos darbos, kāds vēlēsies dabā apskatīt šo kultūras mantojumu. Tādā gadījumā mērķis būs sasniegts. Tāpēc laipni aicināti iepazīt Jelgavas novada Mūzikas un mākslas skolas jauniešu tapušos darbus, kas ataino kultūrvēsturiskos objektus, lai pēc tam dotos tos apskatīt dzīvē. Kultūras mantojums ir tā pagātnes liecība, kas iedvesmo arī šodien.

2

Jelgavas pils būvēta vietā, kur 1265. gadā bija uzcelta Livonijas ordeņa pils, kas vēlākajos laikos kļuva par Kurzemes un Zemgales hercogu rezidences vietu. Ernsts Johans Bīrons, kļuvis par Kurzemes un Zemgales hercogu, savu valdīšanas sākumu iezīmēja ar vecās pils uzspridzināšanu 1737. gadā, lai atbrīvotu vietu jaunajai – Jelgavas toreizējiem mērogiem ļoti grandiozai un greznai pilij.

Jelgavas pili projektēja Krievijas galma arhitekts itālis Frančesko Bartolomeo Rastrelli (1700–1771), kurš 1738. gadā ieradās Jelgavā, lai uzsāktu priekšdarbus pils būvniecībai. Jāpiebilst, ka vienlaicīgi F. B. Rastrelli strādāja pie jau 1735. gadā iesāktās Rundāles pils būves. Jelgavas pils bija hercogu ziemas rezidence, celta vēlā baroka stilā.

Pilī ir viesojušies Krievijas imperatori Katrīna II, Pāvils I, Aleksandrs I un citas prominentas personas, politisko patvērumu pilī guvis Francijas karalis Luijs XVIII.

1939. gadā pilī svinīgi atklāj Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju – pirmo patstāvīgo augstāko mācību iestādi lauksaimniecības zināšanu apguvei Latvijā. 1944. gadā pils cieš karadarbībā, tās atjaunošana tiek uzsākta tikai 1955. gadā, darbi kopumā pabeigti 1961. gadā.

Mūsdienās bez Latvijas Lauksaimniecības universitātes pilī atrodas Kurzemes hercogu kapenes, kā arī mācību iestādes un pils muzejs.

Jelgavas pilsJelgava Palace

Jelgavas pils, 1866. gada gravīra

Jelgavas pils 19. gs.

Jelgavas pils 20. gs. 30. gados

3

Jelgava Palace was built on the former site of the Livonian Order’s Castle which had been built in 1265, and later became the place of residence of the Duke of Courland and Zemgale. Ernst Johann Biron, having become the Duke of Courland and Semigallia, marked the beginning of his rule by blowing up the old castle in 1737, to make space for the new palace, very grandiose and splendid for Jelgava at that time.

Francesco Bartolomeo Rastrelli (1700–1771), an Italian who was the Russian Court’s architect and planned Jelgava Palace, arrived in Jelgava in 1738 to commence the preliminary work for its construction. It should be noted that F.B.Rastrelli also worked simultaneously on the construction of Rundāle Palace which had been commenced in 1735. Jelgava Palace was the duke’s winter residence, built in the late Baroque style.

Russian Empress Catherine II, Emperor Paul I, Emperor Alexander I and other prominent persons were palace guests in the past, while French King Lois XVIII received political asylum there.

In 1939, the Jelgava Academy of Agriculture, the first independent institute of higher education for the learning of the science of agriculture in Latvia, was formally unveiled at the palace. In 1944, the palace was damaged during warfare and its restoration

was only commenced in 1955, with the work being completed in 1961.

Nowadays, in addition to the Latvia University of Life Sciences and Technologies, the burial vault of the dukes of Courland is also located at the palace, as is the educational institution’s and the palace’s history museum.

Amanda Bula (14 gadi). Jelgavas pils

Patrīcija Bērziņa (11 gadi). Viļņu apskalota mana pils

4

Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija jeb Pētera akadēmija (Academia Petrina)

Jelgava Academic Gymnasium or Peter’s Academy (Academia Petrina)

Academia Petrina vārds saistās ar augstākās izglītības pirm­sākumiem Latvijā, kad pēc Kurzemes un Zemgales hercoga Pētera Bīrona iniciatīvas tiek dibināta Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija. Savu darbību tā sāka 1775. gadā, bet gadu vēlāk izvietojās dāņu izcelsmes hercoga galma arhitekta Severīna Jensena projektētajā ēkā. Tajā tiek iekārtota izcila bibliotēka un laboratorijas fizikas, ķīmijas, meteoroloģijas un citiem pētījumiem. 1783.  gadā tiek atvērta zvaigžņu lūkotava, kas ir pirmā observatorija Latvijā, otrā Baltijā.

Vēlāk Pētera akadēmiju pārveidoja par vidējās izglītības iestādi – Kurzemes guberņas ģimnāziju vīriešiem. Bijušās Academia Petrina ēkā no 1920. līdz 1940. gadam darbojās Klasiskā ģimnāzija, vēlāk saukta par Pētera ģimnāziju. Tajā mācījušies daudzi ievērojami audzēkņi, tai skaitā Latvijas valsts prezidenti Jānis Čakste un Alberts Kviesis.

No 1952. gada Academia Petrina ēkā izvietots pilsētas muzejs un bibliotēka, pašlaik – Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs.

Academia Petrina ēkā ierīkotā Jelgavas vīriešu ģimnāzija, 20. gs. sākums

Academia Petrina dibināšanas iniciators – Kurzemes un Zemgales hercogs Pēteris (Bīrons)

5

Markuss Ziemiņš (11 gadi). Mazā pils

Miks Fiļimonovs (15 gadi). Vienkāršība Santa Ulmane (15 gadi). Academia Petrina

The name Academia Petrina is associated with the beginnings of higher education in Latvia, when the Jelgava Academic Gymnasium was established on the initiative of the Duke of Courland and Semigallia, Peter Biron. It commenced its operations in 1775, but a year later it took up lodgings in a building planned by the Duke’s Court architect Severin Jensen, who was of Danish heritage. An outstanding library and laboratories for physics, chemistry, meteorology and other research were set up within it. In 1783, a place for gazing at the stars was unveiled, the first observatory in Latvia, and the second in the Baltics.

Later, Peter’s Academy was transformed into a secondary education institution, the Courland Governorate Gymnasium for males. From 1920–1940, the Classical Gymnasium operated in the former Academia Petrina building, later called Peter’s Gymnasium. A lot of famous people were students there including Latvian presidents J. Čakste and A. Kviesis.

From 1952, the city’s museum and library were set up in the Academia Petrina building, and currently, the Ģederts Eliass History and Art Museum of Jelgava is located there.

6

Sv. Trīsvienības baznīca pirmo reizi rakstītos avotos minēta 1522. gadā. Tās draudze bija pilsētā un apkārtnē dzīvojošie vācieši, tādēļ tautā saukta par vācu baznīcu. Tā kā baznīca bija koka un novecojusi, saskaņā ar hercoga Gotharda (Ketlera) 1567. gada rīkojumu uzsākta jaunas baznīcas būvniecība. Jauno baznīcu sāka celt 1574. gadā blakus vecajai un tā uzskatāma par vienu no pirmajām jaunuzceltajām luterāņu mūra baznīcām Eiropā.

Līdzekļu trūkuma dēļ celtniecības darbi ieilga, taču, pateicoties hercogie­nes Annas (Ketleres) mecenātismam, tie neapstājās. Baznīca tika pabeigta 1615. gadā, bet zvanu tornis pabeigts tikai 1688. gadā. Pateicoties valdošo her­cogu sievām, baznīca kļuva par vienu no reprezentablākajām celtnēm pilsētā ar bagātīgu un greznu interjeru.

1944. gada vasarā cīņās par Jelgavu baznīca atradās kauju epicentrā, tā tika sagrauta, tomēr saglabājās baznīcas tornis.

Torņa atjaunošana noritēja pakāpeniski un aizņēma ilgu laiku – 2003. ga­dā pie torņa atklāja pieminekli Latvijas pirmajam prezidentam Jānim Čakstem (tēlniece A. Dumpe); 2004. gadā torni pārsedza ar stikla jumtu; 2009. gadā noti­ka arhitektoniskā un mākslas izpēte, arheoloģiskie izrakumi un rekonstrukci­jas darbi, līdz 2010. gadā notiek tā svinīga atklāšana.

Šobrīd tornī izvietots Tūrisma informācijas centrs, vēstures ekspozīcijas un franču restorāns „La Tour de Marie”.

Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas tornisJelgava Holy Trinity Church Tower

Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīca 19. gs. beigās, skats no tirgus laukuma

Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīca 20. gs. 20.–30. gados, skats no Pasta salas

Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas iekšskats

7Kitija Ušerovska (12 gadi). Tornis Jelgavā Diāna Pomorceva (11 gadi). Naktssargs

Marija Magdalēna Saltā (15 gadi). Tornis Jelgavā

Holy Trinity Church was mentioned in written records for the first time in 1522. Its congregation was made up of Germans who lived in the city and the vicinity and was, therefore, called the German church by the people. In accordance with a decree by Duke Gotthard (Kettler) in 1567, it was decided to commence the building of a new church as it was made of wood and had aged. The construction of a new church next to the old one began in 1574 and can be considered to be one of the first newly built stone Lutheran churches in Europe.

The construction work dragged on due to a lack of funds, but due to the patronage of Duchess Anna (Kettler), it did not stop. The church was completed in 1615, but the bell tower was only completed in 1688. The church became one of the most impressive buildings in the city with its rich and splendid interior due to the generosity of the wives of the reigning dukes.

The church was located in the epicentre of the fight in the battles for Jelgava in the summer of 1944 and was destroyed except for the church tower.

The work on restoring the tower took place gradually over a long period. In 2003, a monument to Latvia’s first President Jānis Čakste (sculptor A. Dumpe) was unveiled near the tower; in 2004, the tower was covered with a glass roof, and in 2009, architectonic and art research, archaeological diggings and reconstruction work took place, before the formal unveiling of the tower in 2010.

Currently, the Tourist Information Centre, history expositions and the La Tour de Marie French Restaurant are located within the tower.

8

1871. gadā Jāņa Čakstes tēvs Krišjānis Čakste nopirka dzimtas mājas un zemi – Salgales pagasta “Aučus”. Pirmās mācības nākamais prezidents uzsāk dzimtajās mājās, bet turpmākās skolas gaitas saistās ar Jelgavu un Maskavu, kur tiek iegūta juridiskā izglītība, kas palīdz nest demokrātiskās idejas Latvijā un sakņot latviešos domu par savu valstiskumu, vēlāk – izstrādāt Latvijas Satversmi.

“Auči” prezidentam Jānim Čakstem (1859–1927) bija gan darba, gan klusas atpūtas vieta visa mūža garumā. Prezidentam nebija sveša arī saimniekošana – pie mājām tika veidots plašs rožu un ābeļu dārzs, un bišu drava – stropus krāsoja dažādu valstu karogu krāsās, un stropi tika saukti attiecīgo valstu vārdā. Pēc Jāņa Čakstes ierosinājuma tika uzcelta jauna dzīvojamā māja, kas pabeigta pēc viņa nāves – 1928. gadā.

1995. gadā Zviedrijā dzīvojošais Jāņa Čakstes mazdēls Jānis Konstantīns Čakste atguva īpašuma tiesības, dzimta atjaunoja un sakopa “Aučus” pēc kara un padomju laika postījumiem. 1999. gadā tur iekārtoja muzeju – piemiņas vietu, kur glabāt informāciju par Latvijas valsts pirmo prezidentu Jāni Čaksti. 2018. gadā tika atjaunota viena no palīgēkām, kurā iekārtots mūsdienīgs muzejs.

Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes māja “Auči” Auči, the Memorial Museum of Latvia’s First President Jānis Čakste

“Auču” mājas, 1999. gads Jānis Čakste savā darbistabā “Aučos”, 20. gs. 20. gadi

9

In 1871, Krišjānis Čakste, who was Jānis Čakste’s father, purchased the family home Auči and land at Salgale parish. The future president commenced his first education at the family home, but his further schooling is associated with Jelgava and Moscow. There he gained his legal education, which assisted him in bringing democratic ideas into Latvia and embed the idea of their own nation among Latvians, and later, to develop the Latvian Satversme [Constitution].

For President Jānis Čakste (1859–1927), Auči was both a place of work and a quiet place of rest throughout his life. The President was also familiar with farming. A broad rose garden and apple orchard was created next to the house, and an apiary – with the hives being painted in the colours of various state flags and being named after the respective nation. A new house was built at Jānis Čakste’s suggestion and was completed after his death in 1928.

In 1995, Jānis Čakste’s grandson Jānis Konstantīns Čakste, a resident of Sweden, regained the rights to the property, and the family restored and tidied up Auči after the damage from the war and the Soviet period. In 1999, a museum was set up there – a memorial site where information about Latvia’s first President Jānis Čakste could be kept. In 2018, one of the other farm buildings was restored where a modern museum was set up.

Patrīcija Emīlija Arāja (10 gadi).Latvijas prezidenta Čakstes mājas “Auči”

Romans Kozlovs (11 gadi). Čakstes dzimtas mājas “Auči”

10

“Zīlēni”, kas rakstītos avotos pieminēti jau 18. gadsimtā, bija vidēja lieluma Zemgales saimniecība, kas atradās auglīgā vietā – kalnā pie Platones upes, ar dārzu un bišu dravu. Kā daudzi latviešu saimnieki 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, arī “Zīlēnu” saimnieki Jānis un Karlīne Eliasi ienākumus no saimniekošanas nolemj ieguldīt savu četru bērnu – Kristapa, Ģederta, Maijas un Jura – izglītošanā. Vecāki jaunajai paaudzei ļauj aktīvi līdzdarboties 1905.–1907. gada revolūcijas notikumos, tādēļ, lai izvairītos no carisma represijām, jaunie Eliasi aizceļo uz ārzemēm, kur iegūst Eiropas līmeņa profesionālo izglītību.

Vislielāko atpazīstamību iegūst Ģederts Eliass (1887–1975) – Latvijas glezniecības vec­meistars, viens no visu laiku Latvijas izcilākajiem lauku žanra gleznotājiem, mākslas vēstures pētnieks, pasniedzējs. Viņš ir viens no pirmajiem latviešu gleznotājiem, kurš ir izglītojies Rietumeiropā; viņa darbi apliecina piederību augstākajām Eiropas kultūras kvalitātēm. Liela daļa no Ģ. Eliasa radošā mantojuma glabājas viņa vārdā nosauktajā Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā. 2017. gadā, atzīmējot gleznotāja 130. jubileju, tika nodibināta Ģederta Eliasa balva par lauku tēmas atspoguļojumu Latvijas glezniecībā.

Eliasu dzimtas mājas “Zīlēni”Zīlēni, the Eliass Family Home

Ģederts Eliass “Zīlēni rudenī” Ģederts Eliass pie savas darbnīcas “Zīlēnos” 1932. gadā

11

Zīlēni, which was already mentioned in written sources in the 18th century, was a medium­sized Zemgale farm which was located in a fertile region on a hill next to Platone River and had a garden and an apiary. Like many Latvian farmers in the late 19th and early 20th century, the owners of Zīlēni too, Jānis and Karlīne Eliass decided to invest in the education of their four children Kristaps, Ģederts, Maija and Juris, from their

farming income. The parents permitted their younger generation to actively participate in the events of the 1905 – 1907 revolution, and therefore, to evade the Tsarist repressions, the Eliass siblings went abroad where they gained European standard professional education.

Ģederts Eliass (1887–1975) a grandmaster of Latvian painting, one of the all­time most outstanding Latvian painters of the rural genre, a researcher and lecturer in art history, achieved the greatest fame. He was one of the first Latvian painters who was educated in Western Europe, and his works have in the highest quality European culture. A large part of Ģ. Eliass’ creative legacy is stored at the History and Art Museum of Jelgava which was named after him. In 2017, to mark the painter’s 130th birthday, the Ģederts Eliass Award was created for the portrayal of rural themes in Latvian painting.

Elīna Strazdiņa (13 gadi). Pavasaris “Zīlēnos” Marija Trofimova (12 gadi). Ģ. Eliasa dzimtas mājas “Zīlēni”

Miks Fiļimonovs (15 gadi). “Zīlēnu” nams

12

Elejas muižas vēsture aizsākās jau 16. gs. 1753.  gadā muižu savā īpašumā iegūst Johans Fridrihs fon Mēdems. Elejas muižas ēku ansamblis projektēts 19. gs. sākumā klasicisma stilā pēc grāfa Kristofa Johana Fridriha (Žanno) Mēdema pasūtījuma, pils savā laikā izcēlusies ar izsmalcinātu interjera stilu. Ēkas nopostītas I Pasaules kara laikā 1915. gadā.

Mūsdienās no pils kompleksa ir saglabājušies: Elejas pils drupas, Pārvaldnieka nams un Teātra nams, alus darītavas ēka. Savu atdzimšanu nesen piedzīvojis Tējas namiņš un laukakmeņu žogs ar arkādēm, kas ir viens no retajiem šāda veida arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Parkā, kur aug vairāk nekā 1200 dažādu sugu koku, 15 no tiem ir piešķirts dižkoka statuss.

Elejas muižas parks un Tējas namiņšEleja Manor Park and Tea House

Elejas muižas parks. Akvarelis, 19. gs. 1. cet.

Elejas muiža, 19. gs.

13

Jeļizaveta Saharova (15 gadi). Viens no Elejas Tējas namiņa stāstiem

Jānis Bleidels (9 gadi). Elejas Tējas namiņš

Mārtiņš Vārslavs (14 gadi). Elejas muižas mūra sēta

The history of Eleja Manor commences in the 16th century. In 1753, the manor came into the possession of Johann Friedrich von Medem. The ensemble of buildings at Eleja Manor was designed in the early 19th century in the Classicist style on the order of Duke Christoph Johann Friedrich von Medem. In its days, the palace was distinguished by the exquisite style of its interior. The buildings were destroyed during World War I in 1915.

Only the following remains of the manor complex nowadays: the ruins of Eleja Manor, the house of the manor’s steward, the Theatre House and the brewery building. The Tea House, and the arcaded stone fence, a rare architectural monument of this kind in Latvia, recently experienced their rebirth. Fifteen of the more than 1,200 species of trees growing in the Manor Park have been allocated the status of noteworthy tree.

14

Abgunstes muižas (Abgunst - Gruehof ) apbūve veidojusies ap 1780. gadu un tā piederējusi fon der Pālenu dzimtai. 1905. gadā ēka tika nodedzināta un tās atjaunošanu uzsāka pēc 1908. gada. Kopš tā laika ēkā dažādos laikos ir bijusi skola, dzīvokļi un veikals. Šobrīd muiža ir radošuma rezidence – daudzfunkcionāla, starptautiski atzīta radošu ideju īstenošanas, mākslas un kultūras pasākumu norises vieta.

Divu gadu laikā kopš muižas atkalatvēršanas notikuši vairā­ki mākslas simpoziji, uzņemts tūkstošiem viesu, veikti plaši atjau­nošanas darbi, iekārtotas darbnīcas un naktsmājas māksli niekiem, uzbūvēta svinību nojume. Pie muižas uzbūvēts Baltijā lielākais keramikas ceplis.

Abgunstes muižaAbgunste Manor

Foto no muižas arhīva

Foto no muižas arhīva

15

Abgunste Manor (Abgunst - Gruehof ) was built around 1780 and belonged to the von der Pahlen family. The building was burnt down in 1905, with reconstruction begun after 1908. From that time, the building has at different periods contained a school, apartments and a shop. The manor is currently a creativity residence – a multi­functional, internationally recognized place for bringing creative ideas to fruition and a centre for art and culture functions.

In the two years since the reopening of the manor, several art symposiums have taken place, thousands of visitors have been received, broad restoration work has taken place, workshops and accommodation for artists have been set up, and a canopy built for celebrations. The largest ceramics kiln in the Baltics has been built at the manor.

Markuss Zelčs (13 gadi). Abgunstes muiža

Emīlija Bāriņa (12 gadi). Abgunstes muiža

Rihards Antoņevičs (13 gadi). Abgunstes muižas lustra

16

Berķenes muiža, tās vēsturiskais nosaukums Lielberķene (Groß-Berken), ir viena no senākajām mazajām muižām Zemgalē. Tās vēsture aizsākās jau 1462. gadā, kad ordeņa mestrs Johans fon Mengede izlēņo zemi Klausam fon Mēdemam.

Pašreizējā kungu māja celta 1819. gadā agrīnā klasicisma stilā. Šeit mūsdienas cieši saistītas ar vēsturi – varam ieskatīties muižas pārvaldnieka dienasgrāmatā un uzzināt visu par dzīvi muižā 19. gs. beigās, kā arī dzirdēt stāstus par tās atdzimšanu 21. gs. Šobrīd atjaunotajā kungu mājā un blakus esošajā klētī darbojas viesnīca un SPA, parkā un dārzā iekārtotas pastaigu takas un atpūtas vietas. Vēsturiskais muižas komplekss tiek paplašināts ar jaunām individuālām dzīvojamām mājām – lauku rezidencēm, piedāvājot kļūt par vienu no muižniekiem un izbaudīt muižas cienīgu dzīvi.

Berķenes muiža Berķene manor

Fragments no muižas pārvaldnieka Jāņa Burkevica dienasgrāmatas. 1892.–1896. gads

Foto no muižas arhīva

17

Berķene Manor, which was historically called Groß-Berken, is one of the oldest small manors in Zemgale. Its history began in 1462 when Johann von Mengede, the Master of the Order granted the land in fealty to Claus fon Medem. The current manor house was built in an early classicist style in 1819.

Here, the present is closely linked with history – we can look into the diary of the manor’s manager and find out everything about life at the manor in the late 19th century and hear stories about the rebirth of the manor in the 21st century as well. Currently, a hotel and SPA operate in the restored manor house and adjacent barn, while walking tracks and picnic spots have been created in the park and garden. The historic manor complex is being expanded with new individual housing – rural residences, which allow you to become a lord of the manor and to enjoy a manor­like lifestyle.

Elīna Kancere (12 gadi). Laipni lūgti Berķenes muižā!

Valentīna Kozlova (13 gadi). Berķenes muiža un klēts Madara Dreilinga (13 gadi). Berķenes muiža

18

Pirmo reizi hronikās Lielplatone (Groβ-Platon) minēta 1500. gadā, savukārt 17. gs. muiža tikusi dēvēta par Šēnverderi.

No 19. gs. Lielplatones muiža piederēja baroniem Hāniem, 1845. gadā pēc Kurzemes guberņas arhitekta Emīla Johana Alberta Štrausa plāna uzcelta galvenā ēka – muižas kungu māja. 1859.–1860. ga dā tiek veikti ēkas pārbūves un paplašināšanas darbi, veidojot to kā divstāvu taisnstū ra ēku ar perpendikulāri novietotiem gala korpusiem.

Muižas kompleksu ieskauj plašs parks ar senām alejām. Muižas ēkas – klēts, zirgu stallis, dārznieka namiņš, veļas māja, kapela – un apkārtne – baroneses tiltiņš un baroneses dīķis – vēsta par muižas dzīvi un senatnes notikumiem; tās vēsturi apvij seni nostāsti un leģendas.

Atjaunotajā veļas mājā tiek piedāvāts atraktīvs senais veļas mazgā­šanas rituāls.

Šobrīd muižā darbojas pagasta pārvalde, pirmsskolas izglītības iestāde, bibliotēka un tūrisma informācijas punkts.

Lielplatones muiža Lielplatone Manor

Foto no muižas arhīva

Muiža 20. gs. sākumā. Foto no Kurzemes bruņniecības arhīva Barona istabas atjaunotā krāsns

19

The first mention of Lielplatone (Groβ-Platon) was in chronicles in 1500, though it was renamed Šēnverdere in the 17th century. Lielplatone Manor was owned by the family of Baron von Hahn from the 19th century. The main building, the Manor house, was built in 1845 according to the plan of the Courland Governorate Architect, Emil Johann Albert Strauss. The building was rebuilt and extended from 1859–1860 as a two­storey rectangular construction with perpendicularly placed end buildings.

The manor complex is surrounded by a broad park with ancient avenues, with a number of outbuildings next to them. The manor buildings – the barn, horse stalls, gardener’s house, the washer woman’s house, the chapel – and the environs – the baroness’ little bridge and the baroness’ pond – tell us about life at the manor and events in the distant past. Ancient tales and legends reveal its history.

A captivating ancient clothes washing ritual is presented in the restored washer woman’s house.

The parish council, a pre­school educational institution, a library and a tourist information centre all operate at the manor.

Samanta Larionova (11 gadi). Baroneses balkons Lielplatones muižā

Ieva Muceniece (12 gadi). Lielplatones muiža

Diāna Levdanska (11 gadi). Lielplatones muiža

20

Lielvircavas muižas (Groβ-Würzau) vecā muižas kungu māja celta laika posmā no 1803. līdz 1808. gadam, to būvējis barons Dionisijs fon Klopmans.

1822. gadā muižu nopērk barons Dītrihs fon Grothuss un 1829. gadā atdāvina to meitai Adelheidei, kura apprecas ar baronu Vilhelmu fon Hānu. Tā par muižas īpašniekiem kļūst Hānu dzimta, kuras pārstāvji tur dzīvojuši līdz pat agrārajai reformai 20. gs. sākumā. 19. gs. vidū kungu māja tikusi pārbūvēta klasicisma stilā, saglabājot interjera detaļas no vecās kungu mājas.

1920. gadā muiža pārgāja valsts īpašumā un tika sa­da līta jaunsaimniecībās, bet kungu māju nodeva pagasta pašvaldībai, kura te ierīkoja izrīkojumu telpas un no 1924. gada pagasta 4­klasīgo pamatskolu. Tagad kungu mājā izveidota izstāžu zāle un ekspozīciju telpas, tajās iespējams iepazīties ar muižas un 19. gs. modes vēsturi, un vēsturiskajiem tērpiem.

Lielvircavas muižaLielvircava Manor

Foto no muižas arhīva

Barons Rihards Dīdrihs Hermanis fon Hāns, 1861. g.

Baroniete Kornēlija Frīderike Apolonija Luīze fon Hāna, 1861. g.

Mākslinieka Džona Klārka gleznu kopijas, oriģināli – Latvijas Valsts Mākslas muzejā

21

Justīne Vaivode (11 gadi). Lielvircavas muiža

Elīna Briede (11 gadi). Lielvircavas muiža

Megija Jaseļūna (12 gadi). Hercogiene

Lielvircava Manor’s (Groβ-Würzau) old manor house was built in the period from 1803 to 1808 and was constructed by Baron Dionysius von Kloppmann.

In 1822, the manor was purchased by Baron Dietrich von Grothuss, who presented it, in 1829, to his daughter Adelheide, who married Baron Wilhelm von Hahn. In this way, the von Hahn family gained ownership of the manor, and its representatives lived there right up until Agrarian Reform in the beginnig of 20th century. In the mid­19th century, the manor house was rebuilt in the classicist style, maintaining the old manor house’s interior details.

In 1920, the manor was nationalized and divided up into new farms, while the manor house was handed over to the Parish Council which set up function rooms here and from 1924, the Parish’s 4­year primary school.

An exhibition hall and exposition space has now been created in the manor house where one can find out about the manor’s history and the history of 19th century fashion and also view historical attire.

22

Muižas pils celta 18. gs. vidū pēc barona Mēdema pasū­tījuma. Par to liecina līdz mūsdienām saglabājies barokālais ēkas ieejas portāls ar Mēdemu un Keizerlingu alianses ģerboni frontonā, kas ir viens no greznākajiem un mākslinieciski vērtīgākajiem Latvijas muižu arhitektūras dekoratīvās akmens tēlniecības 18. gs. vidus paraugiem.

Vilces muižaVilce Manor

19. gs. 30. gados, nonākot barona Vilhelma fon Hāna īpašumā, muižas pils iegūst jaunas aprises. No 1921. gada līdz mūsdienām muižas pilī darbojas skola, tajā atrodas arī tūrisma informācijas punkts un pagasta pārvalde, apskatāma plaša vēstures ekspozīcija.

Muižas parka ainavā iekļaujas dziļā Vilces grava ar seno pilskalnu, pastaigu takām un atpūtas vietām, dabas parkā izveidota diskgolfa trase.

Foto no Vilces muižas (Wilzen) vēstures arhīva Foto no Vilces muižas vēstures arhīva

Fon Mēdemu un grāfu Keizerlingu alianses ģerbonis Vilces muižas kungu mājas portālā

Johana Frīdriha Vilhelma fon Hāna portrets, Jūliuss Dērings, 1849. g.

Adelheides Agneses Marijas fon Hānas (dzimušas fon Grothusas) portrets, Jūliuss Dērings, 1849. g.

23

The manor house was built in the mid­18th century after being commissioned by Baron Medem. Evidence of this is provided by the entry portal to the baroque building with the Medem­Kaizlinger alliance’s coat of arms on the gable, which has been preserved right up to the present. It is one of the most magnificent and artistically most valuable examples of a mid­18th century decorative stone sculpture in Latvia’s manor architecture.

In the 1830s, the manor house gained new contours when Wilhelm von Hahn became its new owner. There has been a school at the manor house from 1921 to the present day. A tourist information office, the Parish Council and a history exposition are also located there.

The deep Vilce Gully with its ancient fort­hill, walking tracks and picnic spots and disc golf course, blend into the landscape of the manor park. Madara Drelinga (13 gadi). Vilces muiža

Patrīcija Arāja (10 gadi). Vilces muiža

Kristiāns Vītols (11 gadi). Vilces muižas veranda

24

Muižas komplekss veidojies 17.–19. gs., to projektējis arhitekts Severīns Jensens. Hercoga Jēkaba Ketlera valdīšanas laikā (1642–1681), kas pamatoti tiek uzskatīts par hercogistes ziedu laiku un iezīmējās ar aktīvu saimniecisko darbību un tirdzniecības attīstību, Vircavas upe bija kuģojama, Vircavā darbojās buru austuve un ķieģeļu ­ dakstiņu ceplis. 18. gs. Vircavas muiža bija pēdējā Kurzemes hercoga Pētera Bīrona iemīļota ārpilsētas rezidence. Lai gan muiža nopostīta 1919. gadā, joprojām apskatāmas muižas apbūves kompleksā ietilpstošās ēkas: daļēji saglabājušās pils ziemeļu daļa, Kavalieru nams, kurā darbojas skola, klēts – zirgu izjādes manēža, kurā darbojas Tautas nams, saimniecības ēkas – virtuves mūra ēka, pārvaldnieka māja, klēts  – magazīna. Pie muižas atrodas plašs baroka stilā veidots parks ar ūdens parteru.

Vircavas muižas komplekssVircava Manor Complex

Foto no Vircavas muižas vēstures arhīva

Foto no Vircavas muižas vēstures arhīva

Foto no Vircavas muižas vēstures arhīva

25

The manor complex was built from the 17th–19th century according to a plan by architect Severin Jensen. During the rule of Duke Jacob Kettler (1642–1681), which is justifiably considered to be the Duchy’s heyday and was marked by economic activity and the development of trade, the Vircava River was still navigable, and a sail weaving­mill and a tile brick­kiln operated at Vircava. Vircava Manor was later the favoured country residence of Peter von Biron, the last Duke of Courland.

Even though the manor was devastated in 1919, the buildings within the manor complex can still be viewed: the partly preserved northern part of the manor, the chevaliers’ house which houses a school, the barn–manège, where the People’s House is located, auxiliary buildings – the stone kitchen building, the manager’s house and the barn–magazine. There is a large baroque style park next to the manor with a water parterre.

Oļesja Novikova (14 gadi). Vircavas muiža

Liāna Amēlija Sokolova (11 gadi). Kavalieru nams

26

Zaļenieku muižas medību pils ir unikāls Kurze­mes hercogistes 18. gs. arhitektūras paraugs, kur no vēsturiskā interjera līdz mūsdienām saglabājies ievēro­jams skaits arhitektoniski nozīmīgu elementu – kāpnes, sienu un griestu gleznojumi, marmora flīžu un parketa grīdas, griestu velves, logi un durvis. Muižas ansambļa neatņemama sastāvdaļa ir parks, kura dabiskais reljefs un ūdenskrātuves veido romantisku ainavu.

Šobrīd pilī darbojas mācību iestāde – Zaļenieku Komerciālā un amatniecības vidusskola, kur tiek īste­notas profesionālās izglītības programmas, tostarp „Restaurācija”; muižas zirgu stallis pārtop par Restau­ratoru namu. Skola piedāvā vēsturisku vidi, kur jau­nieši pieredzējušu restauratoru vadībā iegūst zināšanas un prasmes mūra ēku restaurācijā, sniedzot ieguldī­jumu savas skolas – Zaļāsmuižas – saglabāšanā un atjaunošanā.

Zaļāmuiža (Zaļenieku muiža)Zaļā Manor (Zaļenieki Manor)

Salons, zīmējums 19. gs. beigas Pils zāle, zīmējums 19. gs. beigas

Muižas pils 20. gs. sākumā. Foto no muižas vēstures arhīva Muižas pils 20. gs. sākumā. Foto no muižas vēstures arhīva

27

The Zaļenieki Manor Hunting Lodge is an outstanding 18th century example of the Duchy of Courland’s architecture, where a significant number of important architectonic elements of the historical interior have been preserved right up until the present  – stairs, wall and ceiling murals, marble tiles and parquet floors, the arched ceiling, doors and windows. An integral part of the manor ensemble is the park, with its natural terrain and reservoirs creating a romantic landscape. There is currently an educational institution, the Zaļenieku Commercial and Crafts High School, operating at the manor, where professional education programmes, including Restoration are taught. The manor’s horse stalls have been transformed into the Restorers’ Building. The school offers a historical environment, where young people, guided by experienced restorers gain knowledge and skills in restoring stone buildings, thereby contributing to the preservation and renewal of their school, Zaļā Manor.

Zane Puriņa (11 gadi ). Zaļāmuiža

Viktorija Jegorova (15 gadi). ZaļāmuižaDagnija Žeļezkina (10 gadi). Zaļāmuiža

28

Sofija Vinogradova (10 gadi). Lielvircavas muiža

Keterīna de Silva Balage Dilana Senlini (11 gadi). Ģ. Eliasa dzimtas mājas “Zīlēni”

Arianna Bobriševa (11 gadi). Lielvircavas muiža

29

Ance Šarlote Grabovska (13 gadi). Lielvircavas muiža

Laura Fedotova (11 gadi). Ģ. Eliasa dzimtās mājas “Zīlēni”

Amanda Šuktere (13 gadi). Nāc ciemos “Zīlēnos”!

Santa Runce (10 gadi). Lielvircavas muiža

30

Jānis Bleidels (9 gadi). Jelgavas Ģ. Eliasa muzejs (Academia Petrina)

Juliāna Karpova (17 gadi). Pavasaris Vircavas muižā

Liāna Levdanska (11 gadi). Sala Elejas parkā

31

Adriana Karpova (18 gadi). Vēls vakars “Zīlēnos” Francisa Daiga Suškova (14 gadi). Tornis

Raivo Pelcis (11 gadi). Krāšņums

32

Liāna Malančuka (11 gadi). Negaiss Jelgavā

Roberts Pluškevics (10 gadi). Tornis

Anna Putniņa (15 gadi). Lielplatones muiža

33

Madara Zīle (9 gadi). Trīsvienības baznīcas tornisLaura Ita Jēgermane (13 gadi). Cauri gadsimtiem

Kristīne Krauze (12 gadi). Abgunstes muižaAlise Sivko (11 gadi). Abgunstes muiža

34

Eļjazs Moskovskis. Pavasaris Ģ. Eliasa “Zīlēnos”

Kristīne Grigorjeva (13 gadi). ZaļāmuižaGuna Zemjāne (12 gadi). Abgunstes muiža

35Samanta Rude (12 gadi). Abgunstes muiža

Helēna Oļševska (14 gadi). Tornis

Rigonda Ķere (13 gadi). Abgunstes muižas viesu zāles svečturis

36

Kristīne Bauska (14 gadi). Ģ. Eliasa gleznas kopija

Zane Puriņa (11 gadi). Abgunstes muiža

Justīne Pola Jumiķe (11 gadi). Tornis

37

Evelīna Gintere (13 gadi). Abgunstes muiža

Gabriela Raģe (14 gadi). Ēdoles pils

Sintija Kuļeva (14 gadi). Zemgales tautastērps

38

Felicita Butnāre (10 gadi). Zaļā muiža Kate Puiķe (11 gadi). Lielplatones muiža

Marta Vaidzirde (13 gadi). Trauks no Abgunstes muižas viesu zāles

Rihards Sluckis (13 gadi). Lustra Abgunstes muižā

39

Evelīna Elza Burgmane (11 gadi). Ģ. Eliasa gleznas kopija

Annija Griķe (12 gadi). Ģ. Eliasa gleznas kopija

Inese Ušerovska (11 gadi). Ģ. Eliasa gleznas kopija

40

Anna Ruskule (13 gadi). Zaļenieku muiža

Valentīna Kozlova (13 gadi). Vešūzis pie Lielplatones muižas

Laura Jansone (15 gadi). Tornis

41

Līna Avotniece (10 gadi). Zaļā muiža

Kristers Zelčs (13 gadi). Abgunstes muižas lustra

Raivo Ziemiņš (14 gadi). Jelgavas pils spoguļojas Lielupē

42

Evelīna Didrihsone (12 gadi). Abgunstes muiža

Elizabete Bukovska (11 gadi). Miers un nesteidzība. Ģ. Eliasa mājas

Ance Dobiline (12 gadi). Abgunstes muiža

Laura Maļavko (13 gadi). Saules starus ķerot

43Marika Pluškevica (13 gadi). Ģ. Eliasa gleznas kopija

Vladislavs Prokofjevs (13 gadi). Ģ. Eliasa “Zīlēnos”

Paula Daņiļčenko (11 gadi). Ģ. Eliasa gleznas kopija

44

Marija Trofimova (12 gadi). Aiz “Zīlēnu” pagalma Elizabete Bukovska (11 gadi). Zied ābeles “Zīlēnos”

Annija Runce (15 gadi). Zīlēni

45

Rūta Freimane (15 gadi). Nakts idilleVioleta Locāne (15 gadi). Jelgavas pērle

Roberts Celmiņš (10 gadi). Abgunstes muiža Ieva Muceniece (12 gadi). Elejas muižas Kavalieru nams

46

Mārtiņš Vārslavs (14 gadi). Abgunstes muiža

Gints Kozlovs (13 gadi). Abgunstes muižaAnete Kancere (15 gadi). Abgunstes muižas logi

47

Sintija Krastiņa (12 gadi). Lielvircavas muiža

Elizabete Buhrote (16 gadi). Starp koku galiem

Kristiāns Zelčs (13 gadi). Lustra Abgunstes muižā

48Emīls Strods (10 gadi). Tornis pavasarī

Emīlija Petriņiča (11 gadi). Košums

Ieva Muceniece (12 gadi). Abgunstes muiža

Eiropas Kultūras mantojuma gada 2018 moto “Mūsu mantojums – pagātnes un nākotnes satikšanās” sasaucas ar Europe Direct Informācijas centra Jelgavā un Jelgavas novada Mūzikas un mākslas skolas (JNMMS) kopīgajām aktivitātēm, konkursa ietvaros izzinot un attēlojot vizuālās mākslas darbos Jelgavas un apkārtnes nozīmīgākos kultūrvēsturiskos objektus. Tam, kas ir radīts pagātnē, ir nozīme šodien, un mēs varam novērtēt mums apkārt esošās vērtības tikai tad, ja tās iepazīstam. Tikpat interesants un unikāls kā katrs objekts ir arī tā attēlojums zīmējumos un gleznās.

Konkursa noslēgumā vizuālās mākslas darbi tika izstādīti Europe Direct Informācijas centra stendā Jelgavas novada svētkos 2018. gada 19. maijā Elejas muižas parkā, kur tos aplūkoja un novērtēja liels skaits pasākuma apmeklētāju, bet mācību gada noslēgumā kopā sanāca gan vizuālās mākslas pārstāvji, gan mūziķi, kopā veidojot krāsainu un radošu pasākumu, kas tika veltīts gan Eiropas kultūras mantojuma gadam, gan Latvijas simtgadei.

Mākslas konkursā “Iepazīsti kultūrvēsturisko mantojumu Jelgavā un tās apkārtnē” piedalījās 136 audzēkņi no sešiem JNMMS mācību punktiem – Glūdas, Elejas, Valgundes, Kalnciema, Zaļenieku un Līvbērzes mākslas pedagogu Daces Jakušonokas, Signes Kukares, Ingas Bergas, Lienes Ābomas, Dinas Freimanes, Ilonas Mellupas, Anitas Antoņevičas, Ditas Veģes, Anikas Apines un mūzikas pedagogu Klāva Vuškāna, Ilvijas Bensones, Initas Kuģes, Ineses Ruļovas, Laura Orlova, Gunitas Jureļones, Jāņa Emīla Rozenberga un Sofijas Čerņavskas vadībā.

Dodies izzināt kultūrvēsturiskos objektus

ar Overly!

•Appstore vai Google play veikalos atrodi lietotni Overly

•Bez maksas lejupielādē to viedtālrunī vai planšetē

•Noskenē attēlu – tas atdzīvosies un sniegs iespēju uzzināt vairāk!