GALA ZIŅOJUMS

GAUJAS UPJU BASEINU APGABALA

PĀRROBEŽU ŪDENS OBJEKTU (UPJU, EZERU, PIEKRASTES) KVALITĀTES NOVĒRTĒJUMS

Rīga, 2013

Saturs Ievads............................................................................................................................................................. 3

A. 1. Upju baseinu apsaimniekošanas plānu izstrāde ........................................................................... 4 A. 2. Virszemes ūdensobjektu tipoloģijas prasības ūdens pamatdirektīvā ........................................... 8 A.3. Ūdensobjektu klasifikācijas prasības Ūdens pamatdirektīvā ....................................................... 14

B. Metodoloģija ...........................................................................................................................................20 B.1. Paraugu ņemšana un apstrāde ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanai upēs .................................. 20 B.2. Paraugu ņemšana un apstrāde ekoloģiskā kvalitātes novērtēšanai ezeros ................................. 29 B.3. Paraugu ievākšanas un sapstrādes metodes piekrastes ūdeņos ................................................. 35 B.4. Paraugu ievākšanas un apstrādes metodes bīstamo vielu noteikšanai pārrobežu ūdeņos ......... 39

C. Virszemes ūdens kvalitātes rezultāti Gaujas/Koivas upju baseinu apgabala pārrobežu ūdensobjektos 42 C.1. Kopīgās paraugu ņemšanas vietas pārrobežu ūdensobjektos ..................................................... 42 C.2. Ūdens kvalitāte upju pārrobežu ūdensobjektos .......................................................................... 43 C.3. Ūdens kvalitāte pārrobežu ezeros ................................................................................................ 49 C.5. Bīsamo vielu novērtējums pārrobežas ūdensobjektos ................................................................ 53

D. Ekoloģiskā un ķīmiskā stāvokļa novērtējums ..........................................................................................56 D.1. Ekoloģiskā stāvokļa novērtējuma rezultāti pārrobežu ūdensobjektos ........................................ 56 D.1.3. Ekoloģiskais stāvoklis piekrastes ūdeņos .................................................................................. 59

E. Secinājumi un rekomendācijas ................................................................................................................60 E.1. Pārrobežu virszemes ūdensobjektu tipoloģiju harmonizēšana Gaujas / Koiva upju baseinu apgabalā .............................................................................................................................................. 60 E.2. Ūdens kvalitātes klasifikācijas harmonizēšana Gaujas / Koiva upju baseinu apgabala pārrobežu virszemes ūdensobjektos .................................................................................................................... 61 E.3. ūdens kvalitātes novērtēšans shēmas Gaujas/Koivas UBA pārrobežu ūdensobjektos ................ 62 E.4. Priekšlikumi turpmākajiem ūdens kvalitātes pētījumiem ............................................................ 64 E.5. Priekšlikumu Gaujas/ Koivas UBA apsaimniekošanas plāniem, kas tiks izstrādāti 2015.gadā ..... 65

Ievads Upju baseinu apsaimniekošanas plānu (turpmāk – UBAP) izstrādes gaitā, kas ir jāizvirza sasniedzamo vides kvalitātes mērķi un jāizstrādā kārtība, kādā tā tiks novērtēta, starp svarīgajiem priekšnoteikumiem ir ūdensobjektu tipoloģijas un ūdens kvalitātes klasifikācijas sistēmas. Šīs abas klasifikācijas ir izstrādātas balstoties uz zināšanām par ūdensobjektu dabiskajiem apstākļiem un saimniecisko aktivitāšu radīto ietekmi tajos. Lai izstrādātās tipoloģijas ūdens kvalitātes klasifikācijas būtu savstarpēji salīdzināmas ES valstu vidū, ūdens pamatdirektīvā (turpmāk - ŪPD) ir uzskaitīti pamatlietas, kas jāņem vērā izstrādājot abas klasifikācijas. Tomēr neskatoties uz to, katra dalībvalsts var diezgan elastīgi izvēlēties rādītājus un parametrus, kurus ņemt par pamatu klasifikāciju izstrādē. Tas ir novedis pie tā, ka pārrobežu ūdens objektiem katrā valstī ir atšķirīgas pieejas, veidojot tipoloģijas ūn ūdens kvalitātes klasifikācijas. Tāpēc projekta „Pasākumi kopīgai pārrobežu Gaujas/Koivas upju baseinu apgabala apsaimniekošanai (turpmāk - Gauja/Koiva) viens no mērķiem ir noskaidrot un vienoties par ūdens kvalitātes mērķiem Igaunijas un Latvijas kopīgajā Gaujas upju baseinu apgabalā. ŪPD ir jau definējusi vispārīgo ūdens kvalitātes mērķi: laba ekoloģiskā ūdens kvalitāte visos Gaujas upju baseinu apgabalā esošajos virszemes ūdens objektos. Attiecībā uz pārrobežu ūdens objektu apsaimniekošanu, viens no lielākajiem izaicinājumiem ir vienoties par kopīgiem vides mērķiem jeb par to, kas tiek saprasts ar vārdiem „laba ekoloģiskā ūdens kvalitāte”, novērtējot katra bioloģiskā un ķīmiskā kvalitātes elementa stāvokli. Lai varētu pa to vienoties starp abām valsītm jānotiek koordinētātām tipoloģijas un ūdens kvalitātes klasifikācijas sistēmām, kas nodrošinātu savstarpēji salīdzināmu vismaz pārrobežu ūdensobjektu ūdens kvalitātes novērtējumu. Šajā ziņojumā ir iekļauti:

• Gaujas/Koivas upju baseinu apgabala pārrobežu virszemes ūdens objektu tipoloģijas salīdzinājums;

• Gaujas/Koivas upju baseinu apgabala pārrobežu ūdens objektu ūdens kvalitātes klasifikācijas sistēmu harmonizācija;

• Gaujas/Koivas upju baseinu apgabala pārrobežu ūdens objektu ūdens kvalitātes novērtēšanas sistēmu salīdzinājums;

• rekomendācijas turpmākiem ūdens kvalitātes pētījumiem;

• priekšlikumus otrajam Gaujas/Koivas UBAP, kas jāizstrādā līdz 2015. gadam. Ziņojums ir balstīts uz kopīgo pētījumu rezultātiem, kas veikti Gaujas/Koivas upju baseina apgabala virszemes pārrobežu ūdens objektos no 2011.-2013. gadam, kā arī uz kopīgām Igaunijas un Latvijas ekspertu savstarpējām diskusijām pārrobežu darba semināros par ūdens kvalitātes klasifikāciju un novērtēšanu. Šajā ziņojumā ir iekļauti rezultāti par pamatjautājumiem, kas saistīti ar kopīgas pieejas izveidošanu ūdens objektu tipoloģijas un ūdens kvalitātes klasifikāciju izveidošanai kā arī ūdens kvalitātes mērķu noteikšanai Gaujas/Koivas upju baseinu apgabalā pārrobežu ūdens objektos. Papildus ziņojumam, iesakām iepazīties ar visiem pētījumu rezultātiem, kas ir veikti šī projekta ietvaros. Visi ziņojumi ir pieejami projekta mājas lapā: http://gauja.balticrivers.eu.

A. 1. Upju baseinu apsaimniekošanas plānu izstrāde

A.1.1. Koivas un Gaujas upju baseinu apsaimniekošanas plāns Pirmie spēkā esošie upju baseinu apsaimniekošanas plāni (turpmāk – UBAP) ir izstrādāti laika posmam no 2010.-2015. gadam. Saskaņā ar ŪPD noteikto UBAP tiek izstrādāti katram upju baseinu apgabalam (turpmāk – UBA), kas ir noteikta sauszemes un jūras teritorija, kas apvieno vienu vai vairākus blakus esošus upju baseinus, kuri ir saistīti ar pazemes ūdeņu sistēmu vai jūras piekrastes ūdeņiem. Gadījumos, kad UBA atrodas vairākās ES valstīs, ES dalībvalstīm ir jānodrošina savstarpēja sadarbība, izstrādājot vienu kopīgu UBAP. Gadījumos, kad netiek izstrādāts viens kopīgs UBAP, tad dalībvalstīm ir jāizstrādā vismaz tādi UBAP, kuri attiecas uz teritoriju, kas atrodas konkrētās valsts teritorijā, lai sasniegtu ŪPD noteiktos mērķus.

Ierobežotā laika grafika un resursu dēļ, pirmos UBAP Igaunija un Latvija izstrādāja kā divus atsevišķus plānus. Vienu Koivas UBA1 un otru Gaujas UBA2. Lai gan starp valstīm tika parakstīta divpusēja vienošanās (parakstīta 2003. gadā Palangā) par sadarbību UBAP izstrādes gaitā, lai nodrošinātu pārrobežu ūdenstilpju aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu un informācijas apmaiņa UBAP izstrādes gaitā arī tika nodrošināta, tomēr tajā laikā netika pievērsta uzmanība metodoloģijas harmonizēšanai, izstrādājot UBAP pamatlietas. Tāpēc Koivas un Gaujas UBAP ir atšķirīgi.

A.1.1. attēls. Gaujas/Koivas UBAP izstrāde UBAP saturs ir noteikts ŪPD. UBAP ir jāsatur sekojošas lietas:

• UBA raksturojums, ieskaitot kartes (noteikts 5. pantā); • Pārskats par nozīmīgākajām slodzēm un saimnieciskās darbības ietekmēm uz vidi (noteikts 5.

pantā); • Ekonomiskās analīzes pārskats par ūdens lietošanu (noteikts 5. pantā); • Īpaši aizsargājamo teritoriju karte (t.sk. dzeramā ūdens, dabisko dzīvotņu) (noteikts 6. pantā); • Monitoringa tīkla karte un karte ar monitoringa rezultātiem (noteikts 8. pantā); • Vides mērķu saraksts (noteikts 4. pantā); • Ūdens kvalitātes saglabāšanas vai uzlabošanas pasākumu programmas pārskats (noteikts 11.

pantā); • Pārskats par sabiedrības informēšanas un konsultāciju pasākumiem un to ietekmi (noteikts 14.

pantā); • Kompetento institūciju un kontaktu saraksts.

1 http://www.envir.ee/1152634 2 http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/udens_aizsardziba_/upju_baseini/

A.1.2. Gaujas un Koivas upju baseinu apgabalu ūdensobjektu noteikšana UBA sastāv no viena vai vairākiem blakus esošiem upju sateces baseiniem. Lai gan ŪPD nosaka, ka ūdens apsaimniekošanai jānotiek upes sateces baseina dabisko robežu ietvaros, tomēr praksē upju sateces baseinu apgabalu robežas var tik noteiktas pa valsts robežām. Šāds gadījums ir arī Gaujas un Koivas UBA (skatīt A.1.2. attēlu), kuru kopīgā robeža nesakrīt ar dabisko hidroģeogrāfisko robežu. Galvenie iemesli šādu UBA izveidošanai ir atšķirīgā tipoloģija (upju sateces baseinu platība) un apsaimniekošanas pasākumu administrēšanas praktiskums.

A.1.2. attēls. Gaujas un Koivas UBA Latvijā un Igaunijā Gaujas un Koivas UBA Latvija un Igaunija noteica kā pārrobežu UBA 2003.-2004. gadā. Gaujas UBA ietilpst Gaujas, Salacas un citu mazāku upju sateces baseini, kas ietek Rīgas jūras līcī, un tie upju sateces baseini, kas atrodas starp Gaujas un Salacas upju baseiniem. Mazās upītes, kas ģeogrāfiski pieder pie Võrstjärve ezera sateces baseina, ir noteiktas par Salacas apakšbaseinu. Koivas UBA ietilpst Koivas un Pedetsi (Pededzes) sateces baseini, lai gan Pedetsi (Pededze) ģeogrāfiski pieder pie Daugavas sateces baseina. Pārskats par upju sateces baseiniem parādīts A.1.1. tabulā un A.1.2. attēlā. A.1.1. tabula. Pārrobežu upju sateces baseini un UBA, kurā tie ietilpst Igaunijā un Latvijā

Upes sateces baseins

UBA

Igaunija Latvija

Gauja/Koiva Koiva Gauja

Salaca/Salatse Rietumigaunija (Pärnu upes apakšbaseins) Gauja

Rūja/Ruhja * Rietumigaunija (Pärnu upes apakšbaseins) Gauja (Salacas apakšbaseins)

Ramata/Ramata * Rietumigaunija (Pärnu upes apakšbaseins) Gauja (Salacas apakšbaseins)

Pužupe***/Puzupe* Rietumigaunija (Pärnu upes apakšbaseins) Gauja (Salacas apakšbaseins)

Omuļupe**/ Õhne* Austrumigaunija, Võrstjärve ezera baseins Gauja (Salacas apakšbaseins)

Pedele**/Pedeli* Austrumigaunija, Võrstjärve ezera baseins Gauja (Salacas apakšbaseins)

Pededze/ Pedetsi Koiva Daugava

* Tā kā Igaunijas pusē ūdensobjektu platība ir <10 km2 un tie nav riska ūdensobjekti, kas varētu nesasniegt labu ūdens kvalitāti, tad valstis vienojās, ka šo upju sateces baseini, kas atrodas Igaunijas pusē tiks iekļauti Austrumigaunijas upju baseinu apgabalā.

** Omuļupes un Pedeles upju sateces baseini Latvijā nav izdalīti kā atsevišķi ūdensobjekti, tie ir iekļauti Sedas upes ūdensobjektā, kas ir Salacas apakšbaseins.

*** Pužupe nav izdalīts kā atsevišķs ūdensobjekts, tas ir Salacas ūdensobjekta sastāvdaļa.

A.1.3.attēls. Latvijas –Igaunijas pārrobežu ūdensobjekti Koivas sateces baseinā ir izdalīti 8 ezeru ūdensobjekti un tikai viens no tiem (Muratu ezers) ir pārrobežu ūdensobjekts. Arī Gaujas UBA Muratu ezers ir izdalīts kā atsevišķs ezeru ūdensobjekts. Otrs ezeru pārrobežu ūdensobjekts ir Sokas ezers, no kura iztek Reiju/Reiu upe. Latvijā Sokas ezera ūdensobjekts ir iekļauts Salacas baseinā, bet Igaunijā Pärnu līča baseinā. Uz Latvijas un Igaunijas robežas atrodas vēl vairāki ezeri, tomēr to platības ir mazākas par 0,5 km2 jeb 50 ha, kas ir minimālā platība, lai varētu kāda ezera sateces baseinu izdalīt kā atsevišķu ūdensobjektu. A.1.2.attēls. Gaujas un Koivas UBA pārrobežu ezeri

Ezers platība Latvijā (ha) platība Igaunijā (ha) Murati järv /Muratu ezers 11.19 55.45 Kikkajärv/Ilgājs 8.42 11.88 Pupsi järv/Pukšezers 6.07 2.02 Pīrī/Glēzeris 1.45 0.14 Mudajärv/Peļļu ezers 0.49 0.05 Liivajärv/Smilšājs 1.60 2.89 Väike-Palkna järv/Mazais Baltiņš 1.13 2.82 Sarapuujärv/Sūneklis 0.27 2.04

A.1.3. Virszemes ūdensobjektu ekoloģiskā kvalitāte Gaujas un Koivas UBA Viens no UBAP izstrādes uzdevumiem ir veikt saimnieciskās darbības ietekmes analīzi uz virszemes un pazemes ūdeņu stāvokli. Sākotnēji šim uzdevumam bija jābūt izpildītam līdz 2004. Gada beigām. Kad izstrādāja UBAP uzmetumus, valstis iekļāva aktuālo informāciju ūdensobjektu stāvokli, tādējādi Gaujas UBAP tika izmantoti 2007./2008. gada dati, bet Koivas UBAP 2009. gada dati (skatīt A.1.3. tabulu). Lai noteiktu ūdeņu stāvokli, ŪPD prasa, lai dalībvalstīs būtu izstrādātas monitoringa programmas. Saskaņā ar EK sniegtajām atskaitēm Igaunijā Koivas UBA ir izveidotas 17 monitoringa vietas (10 upēs un 7 ezeros), bet Latvijas Gaujas UBA ir izveidotas 80 monitoringa vietas (45 upēs un 35 ezeros). Lai gan Koivas UBAP ir norādītas tikai 5 monitoringa vietas. Mazā monitoringa vietu skaita dēļ, ūdensobjektu stāvokļa novērtējums tika veikts pamatojoties uz slodžu faktoriem un, kad vien bija iespējams, tika izmantots arī ekspertu vērtējums. Latvijā ūdensobjektu stāvokļa novērtējums ir balstīts

galvenokārt uz barības vielu daudzumu ūdenī, nevis bioloģisko kvalitātes elementu stāvokli, kuri noteikti ŪPD. A.1.3.tabula. Monitorēto pārrobežu ūdensobjektu stāvoklis Gaujas UBAP un Koivas UBAP

Ūdensobjekti Igaunijā Kvalitātes klase

Ūdensobjekti Latvijā Kvalitātes klase

Koiva laba G225 Gauja laba

G231 Gauja laba

Ujuste laba G225 Gauja sastāvdaļa laba

Vaidava ( līdz Vastse-Roosa ūdenskrātuvei)

slikta G235 Vaidava laba

Peetri ļoti laba G233 Melnupe vidēja G234 Melnupe laba

Mustjõgi (5) laba G237 Mustigi (Pērļupīte) laba

Pärlijõgi (1) laba

Ramata* laba G307 Ramata laba

Ruhja* laba G312 Rūja vidēja

Puzupe laba G301 Salaca 2 vidēja**

Pedetsi laba Pededze ļoti laba * Pärnu apakšbaseina sastāvdaļa ** neietver Pužupes kvalitāti

A.1.4. Virszemes ūdensobjektu apraksts, kas tika pētīti Gaujas/Koivas projekta ietvaros Projekta Gaujas/Koivas ietvaros Latvijas un Igaunijas eksperti kopīgi strādāja ar mērķi harmonizēt ūdensobjektu stāvokļa novērtēšanas pieejas un metodes pārrobežu ūdensobjektos un mazākās upītēs un ezeros, kas ietilpst šajā pārrobežu UBA. Kopumā projekta laikā bioloģiskās kvalitātes elementu stāvoklis tika vērtēts 72 upju un 14 ezeru paraugu ņemšanas vietās (skatīt A.1.4. attēlu). Abuls tika pētīts arī, lai novērtētu hidromorfoloģisko slodžu ietekmi uz upes ekoloģisko kvalitāti. Koivas UBA upēs tika pētīts upju fizikāli ķīmiskā kvalitāte ievācot ikmēneša ūdens paraugus viena gada garumā. Bez tam eksperti pētīja arī pierobežas piekrastes ūdeņus un novērtēja Salacas sateces baseina radīto ietekmi uz tiem. Pētījumu rezultātā eksperti ieguva tik ļoti nepieciešamo savstarpēji salīdzināmo ūdensobjektu stāvokļa novērtējumu pārrobežu ūdensobjektos. Tā kā šīs atskaites mērķis ir sniegt informāciju par pētījumu rezultātiem pārrobežu ūdensobjektos, informāciju par pārējām paraugu ņemšanas vietām Jūs variet apskatīt projekta interneta mājas lapā: http://gauja.balticrivers.eu. Lai izstrādātu priekšlikumus nepieciešamās ūdensobjektu tipoloģijas un ūdens kvalitātes klasifikāciju harmonizācijai, projekta laikā Igaunijas un Latvijas eksperti savstarpēji apmainījās ar ūdens stāvokļa novērtēšanas pieeju un bioloģisko kvalitātes elementu stāvokļa novērtēšanas metodiku. Turklāt dažos Gaujas un Koivas sateces baseina pārrobežu upēs un ezeros tika veikta kopīga paraugu ievākšana (skatīt C.1. nodaļu).

A.1.4. attēls. Paraugu ņemšanas vietas un poligoni

A. 2. Virszemes ūdensobjektu tipoloģijas prasības ūdens pamatdirektīvā ŪPD ir noteikts, ka dalībvalstīm ir virszemes ūdensobjekti UBA ir jāiedala dabiskajos ūdensobjektos (upēs, ezeros, pārrobežu un piekrastes), mākslīgajos ūdensobjektos un stipri pārveidotos ūdensobjektos. Dabiskos ūdensobjektus iedala vēl tipos. Saskaņā ar ŪPD noteikto dabiskos ūdensobjektu tipus nosaka, izmantojot vai nu A vai B sistēmu, kas aprakstītas ŪPD 2. pielikumā. Galvenais ūdensobjektu tipoloģijas izveides mērķis ir panākt, ka ūdensobjektos ir iespējams noteikt to references apstākļus, pēc kuriem veidot ūdensobjektu ekoloģiskās kvalitātes klasifikācijas sistēmu.

A.2.1. Latvijas un Igaunijas upju ūdensobjektu esošās tipoloģijas salīdzinājums Saskaņā ar Latvijas un Igaunijas UBAP abas valstis dabisko ūdensobjektu tipoloģiju ir izveidojušas pēc ŪPD noteiktās B sistēmas. Kā rezultātā Latvijā pavisam ir izdalīti 6 upju tipi, bet Igaunijā 7. Abās valstīs galvenais raksturlielums ūdensobjektu izdalīšanā ir upes sateces baseina platība, jo ŪPD šis raksturlielums ir noteikts kā obligāts. Tomēr katrā valstī ūdensobjektu platības atšķiras. Saskaņā ar Latvijas MK noteikumiem (Nr. 858) Latvijā upju ūdensobjekti ir nosakāmi lielāki par 100 km2, izņemot gadījumus, kad ir nepieciešams sasniegt noteiktus vides mērķus (t.i., noteiktus dabas aizsardzības mērķus). Savukārt Igaunijā ūdensobjekti pārsvarā ir ar 10-100 km2 lielu platību. Igaunijā kā otrs raksturlielums tiek izmantota ģeoloģija. Arī šis rādītājs ŪPD ir noteikts kā obligātais raksturlielums, kas upju ūdensobjektus iedala tādos, kur ūdens satur daudz vai maz organiskās vielas. Savukārt Latvijā ģeoloģija netiek ņemta vērā upju ūdensobjektu tipoloģijā, jo lielākajai daļai Latvijas upju ģeoloģija ir kaļķaina. Tomēr abās valstīs tiek ņemtas vērā upju sedimentu īpašības (smilšaini un akmeņaini vai smilšaini un dūņaini, kas klāti ar organiskajiem sanešiem), neskatoties uz to, ka ŪPD šis raksturlielums ir noteikts kā izvēles raksturlielums.

Latvijas normatīvajos aktos ir noteikts, ka iedalot upes tipos ir jāņem vērā arī upes vidējais kritums, bet ŪPD tas ir noteikts tikai kā izvēles raksturlielums. Tā kā upes sava tecējuma laikā ir ļoti dažādas, tad monitoringa laikā eksperti ievāc paraugus upes posmu vistipiskākajās vietās. A.2.1. tabula. Upju ūdensobjektu tipoloģija Gaujas un Koivas UBA (“-“neizmanto; “X”- izmanto)

Raksturlielums (ŪPD)

Kritērijs (ŪPD) Igaunija Latvija Piezīmes

Obligātie raksturlielumi

Sateces baseina platība

Mazs 10 - 100 km2 X < 100 km2 Šis ūdensobjektu tips Latvijā ir ļoti reti izdalīts, bet Igaunijā ļoti bieži.

Vidējs100 – 1000 km2 X X

Liels 1000 - 10 000 km2 X > 1000 km2

Ļoti liels > 10 000 km2 X - Igaunijā lielo upju ūdensobjektos ģeoloģiju nevērtē.

Ģeoloģija Kaļķaina - - Šo raksturlielumu Latvijā neizmanto, jo lielākajai daļai Latvijas upju ir ciets ūdens. Arī Igaunija izskata iespēju šo raksturlielumu turpmāk neizmantot.

Silicītu - Gaišas krāsas ūdens ar zemu

organiskās vielu daudzumu (ĶSPMn <25 mgO/l)

x

Tumšas krāsas ūdens ar augstu organiskās vielu daudzumu (ĶSPMn

>25 mgO/l)

x

Izvēles raksturlielumi Vidējais ūdens kritums

Ritrāla upe: 1-3 km upes posma kritums >1,0 m/km, gultnē dominē smiltis un akmeņi

-

X

Potamāla upe: 1-3 km upes posma kritums <1,0 m/km, gultnē dominē smiltis, dūņas, organiskie saneši

X

A.2.2. tabula. Pārrobežu ūdensobjektu raksturojums saskaņā ar tipoloģiju Ūdensobjekti Igaunijā

Tips Ūdensobjekts Latvijā Tips Piezīmes

Koiva Liels, ar gaišu ūdens krāsu (IIIB)

G225 Gauja Liels, potamāls(6) Ūdensobjekts abās valstīt ir definēts kā liels

G231 Gauja Liels, potamāls (6)

Ujuste Mazs, ar tumšu ūdens krāsu (IA)

Kaičupe (Ujuste) Latvijā nav izdalīta kā atsevišķs ūdensobjekts, ietilpst G225

- Rekomendējams Kaičupi izdalīt kā atsevišķu ūdensobjektu – 1. tips, maza, ritrāla

Vaidava Vidējs, ar gaišu ūdens krāsu (IIB)

G235 Vaidava Vidējs, ritrāls (3) Ūdensobjekts abās valstīt ir definēts kā vidējs

Peetri Vidējs, ar gaišu ūdens krāsu (IIB)

G233 Melnupe (lejtece, robežojas ar Igauniju)

Vidējs, potamāls (4) Ūdensobjekts abās valstīt ir definēts kā vidējs

G234 Melnupe Vidējs, ritrāls (3) Melnupes augštece

Ūdensobjekti Igaunijā

Tips Ūdensobjekts Latvijā Tips Piezīmes

Pärlijõgi (1) Mazs, ar tumšu ūdens krāsu (IA)

G237 Mustigi (Pērļupīte)

Liels, potamāls (6) Pērļupītes sateces baseins ir <100km2, ieteikums šim ūdensobjektam noteikt 1. tipu - mazs, ritrāls.

Ramatu Stipri pārveidots G307 Ramata Vidējs, ritrāls (3)

Ruhja* Mazs, ar gaišu ūdens krāsu IB)

G312 Rūja Vidējs, ritrāls (3) Rūja sākas Igaunijā, kur tai ir izdalīts atsevišķs ūdensobjekts, bet Latvijā atrodas tās lielākā sateces baseina daļa un tā atbilsts vidēja izmēra ūdensobjektam.

Puzupe Stipri pārveidotsy Pužupe Latvijā nav izdalīta kā atsevišķs ūdensobjekts, ietilpst G301

- Ieteicams Pužupi izdalīt kā atsevišķu ūdensobjektu Latvijā – 2.tips mazs, potamāls

Õhne Vidējs, ar gaišu ūdens krāsu (IIB)

Omuļupe, ietilpsts G316 Seda, Salacas sateces baseinā

- Omuļupe projekta ietvaros netika pētīta

Pedeli Izdalīts kā atsevišķs ūdensobjekts Austrumigeunijas UBA, mazs, ar gaišu ūdens krāsu (IB)

Pedele, ietilpst G316 Seda, Salacas sateces baeinā

- Ieteicams Pedeli izdalīt kā atsevišķu ūdensobjektu Latvijā – 4.tips, vidējs, potopmāls.

Pedetsi Mazs, ar tumšu ūdens krāsu (IA)

D450 Pededze Liels, ritrāls(5) Ņemot vērā upes sateces baseina platību, šo ūdensobjektu vajadzētu klasificēt kā 3.tips, vidējs.

A.2.2. Latvijas un Igaunijas ezeru ūdensobjektu esošās tipoloģijas salīdzinājums Tāpat kā upju ūdensobjekti, arī ezeru ūdensobjekti tiek iedalīti tipos. Latvijā ezeru ūdensobjekti tiek iedalīti 10 tipos, bet Igaunijā 8 tipos. Arī ezeru ūdensobjektu tipoloģijas izveidei ŪPD ir noteikti obligātie un izvēles raksturlielumi. Lai gan ŪPD ezera ūdens virsmas platība ir noteikta kā obligātais raksturlielums, vienīgi Igaunija to ir izmantojusi savā ezeru tipoloģijas izveidē, atsevišķi izdalot Võrtsjärv ezeru (VI tips) un Peipsi ezeru (VII tips). Latvijā šo raksturlielumu tipoloģijā neizmanto, jo Latvijā nav ezeru, kura ūdens virsmas platība pārsniegtu 100 km2. Atšķirībā no Latvijas, kur noteikta minimālā ezeru ūdens virsmas platība (0,5 km2) ezeru ūdensobjektu izdalīšanai, Igaunijā tāda nav noteikta. Tas skaidrojams ar Igaunijas prasību monitorēt visus ezerus, kuri ir svarīgi no dabas aizsardzības viedokļa. Otrs ŪPD obligātais

raksturlielums ir dziļums. Visiem Igaunijas ezeriem vidējais dziļums svārstās no 3-15 m, kamēr Latvijā no 1-6 m. Tomēr abu valstu eksperti atzīst, ka svarīgāks raksturlielums par dziļumu ir ezeru stratifikācija. Arī ģeoloģija ir ŪPD obligātais raksturlielums, ko abas valstis nosaka ar konduktivitāti un robežvērtība starp cietu un mīkstu ūdeni ir vienāda. Lai ezeru ūdensobjekti tiktu detalizētāk izdalīti, abas valstis savās tipoloģijas izmanto arī izvēles raksturlielumus. Abas valstis izmanto organisko vielu daudzumu ūdenī. Igaunijā hidroloģiskā dziļuma vietā tipoloģijā kā raksturlielums ir ieviests funkcionālais dziļums, pēc kura ezerus iedala stratificētos ezeros un ezeros, kur stratifikācija nav. A.2.3. tabula. Ezeru ūdensobjektu tipoloģija Gaujas un Koivas UBA (“-“neizmanto; “X”- izmanto)

Raksturlielums

(ŪPD)

Kritērijs (ŪPD) Igaunija Latvija Piezīmes

Obligātie raksturlielumi

Ūdens virsmas platība

0.5 - 1 km2 <0.5-100 km2 - Igaunijā dabas aizsardzības iemeslu dēļ monitorē arī ezerus ar platību, kas <0.5km2. Latvijā šo raksturlielumu tipoloģijā neizmanto vispār, jo tai nav ezeru, kur ūdens virsmas platība >100km2

1 - 10 km2

10 - 100 km2

> 100 km2 100 - 300 km2

> 100 km2

Dziļums < 3 m Visiem ezeriem vidējais dziļums ir 3-15 m

Ļoti sekli (< 2 m) Latvijas eksperti izskata iespēju dziļumu aizstāta ar stratifikāciju. 3 to 15 m Sekli (2 - 9 m)

> 15 m Dziļi (> 9 m)

Ģeoloģija Kaļķaina Ciets (sārmainība >240 HCO3 mg/l, >400 µS/cm)

Ciets: konduktivitāte

>165 μS/cm

Vidēji ciets (sārmainība 80–240 HCO3 mg/l, 165-

400 µS/cm)

Mīksts (sārmainība < 80 HCO3 mg/l, < 165 µS/cm):

Mīksts: konduktivitāte

<165 μS/cm

Silicītu -

Organiska -

Izvēles raksturlielumi

Ūdens temperatūra un O2 režīms

- stratificēts/nav stratificēts -

Organiskās vielas Brūnūdens Absorbcijas koeficients pie 400 nm >4 m-1,

krāsainība Pt-Co skala

Krāsainība >80 Pt/Co skala

Abās valstīt tiek izmantotas vienādas robežvērtības

Dzidrūdens Dzeltenās vielas absorbcijas koeficients pie 400 nm <4 m-1, krāsainība

Pt-Co skala

Krāsainība <80 Pt/Co skala

Murati/Muratu ezers ir vienīgais ezeru pārrobežu ūdensobjekts, jo tas ir vienīgais pārrobežu ezers, kuru ūdens virsmas platība ir lielāka par 50 ha (0,5 km2). Koivas UBAP Murati ezeram bija noteikts III ezeru ūdensobjektu tips (stratificēts ezers ar vidēji cietu ūdeni). Projekta laikā eksperti pārskatīja ezera raksturlielumus un noteica tam II tipu (nav stratificēts ar vidēji cietu ūdeni). Gaujas UBAP Murati ezera ūdensobjektam bija noteikts VI tips (sekls ezers ar cietu un brūnu ūdeni) un projekta laikā eksperti to vēlreiz apstiprināja. Projekta laikā kopīgi tika pētīti vēl divi citi lielākie pārrobežu ezeri Kikkajärv/Ilgājs un Väiku Palkna/Mazais Baltiņš, kas Latvijā nav izdalīti kā ezeru ūdensobjekti, jo to ūdens virsmas platība r 20,3 ha un 3,95 ha. Tā kā abi ezeri ietilpst Natura 2000 aizsargājamās teritorijās, eksperti tos iesaka noteikt kā atsevišķus ūdensobjektus:

• Kikkajärv/Ilgājs, kas pēc Igaunijas tipoloģijas atbilsts III tipam (stratificēts ar vidēji cietu ūdeni) , bet Latvijas tipoloģijas atbilst 9.tipam (dziļš, ar cietu un dzidru ūdeni);

• Väiku Palkna/Mazais Baltiņš, kas pēc Igaunijas tipoloģijas atbilsts V tipam (nav stratificēts ar gaišu un mīkstu ūdeni), bet Latvijas tipoloģijas atbilst 10.tipam (dziļš, ar mīkstu un dzidru ūdeni).

A.2.3. Latvijas un Igaunijas pārejas un piekrastes ūdeņu esošās tipoloģijas salīdzinājums Lai gan pārejas un piekrastes ūdeņu piederību Gaujas/ Koivas UBA ir noteikusi tikai Latvija, tomēr piekrastes ūdeņi ir savstarpēji saistīti. Tādēļ šajā nodaļā tiks salīdzināta un harmonizēta Latvijas un Igaunijas piekrastes ūdensobjektu tipoloģija, kura abās valstīs ir balstīta uz ŪPD noteiktās B sistēmas un tajā ietilpstošajiem obligātajiem un izvēles raksturlielumiem. Igaunijā pārejas ūdeņi netiek izdalīti atsevišķos ūdensobjektos. Igaunijā ir noteikti 6 piekrastes ūdeņu tipi, bet Latvijā 4. Piekrastes ūdensobjekti, kas savstarpēji robežojas ir Pärnu līcis (II tips) un Rīgas jūras līča akmeņainā piekraste (apakštips F – Rīgas līča austrumu piekraste – akmeņainā piekraste). Lai gan to dažu parametru vērtības sakrīt, tomēr kā ūdensobjekti tie ir atšķirīgi substrāta un ledus segas ilguma dēļ.

A.2.4. tabula Piekrastes ūdrēnu tipoloģija (“-“netiek izmantots; “x” tiek izmantots) Raksturlielums (ŪPD)

Kritērijs (ŪPD) Igaunija Latvija Piezīmes

Obligātais raksturlielums Gada vidējais sāļums

< 0,5 ‰: saldūdens - - Baltijas jūras specifikas dēļ ir noteikti divi daā’di tipi, tomēr robežvērtības ir savstarpēji salīdzinātas.

0,5 to < 5 ‰: saldūdens 0,5 to < 6 ‰: saldūdens

0,5 to < 6 ‰: saldūdens

5 to < 18 ‰: iesāļūdens 6 < 18-20 iesāļūdens

6 < 18-20 iesāļūdens

18 to < 30 ‰: sāļūdens - - 30 to < 40 ‰: sāļūdens e - -

Vidējais dziļums Seklūdens: < 30 m Sekls < 30 m < 30 m Latvijas piekrastes ūdeņi ir sekli Vidējs: (30 to 200 m)

Dziļš > 30 m -

Dziļš: > 200 m - Izvēles raksturlielums Pakļaušana viļņu iedarbībai

Ļoti pasargāti x - ļoti pasargāti apjumta mēreni atklāti pakļauti

pasargāti x - mēreni pakļauti x x pakļauti x x

Sajaukšanās raksturlielumi

sezonāla x - daļēji stratificēta x - pastāvīgi pilnīga sajaukšanās x x

Aiztures laiks īss ( <7 dienas) x x garšs (nedēļas) x -

Substrāts smilts-grants x x dubļaini nogulumi, smilts-grants

x -

jukts x - smilts-grants, oļi, cieti akmeņi x - oļi - x dubļaini nogulumi - x

Ledus sega (dienas)

<90 x x 90-150 x -

A.2.5. tabula. Igaunijas un Latvijas piekrastes ūdeņu tipoloģija, kas saistīti ar Gaujas/Koivas UBA

Tips Sāļums (PSU)

Dziļums (m)

Pakļaušana viļņu

iedarbībai Sajaukšanās

Aiztures laiks

Substrāts Ledus sega

(dienas)

Pärnu līcis (Liivi laht)

5-6 <30 mēreni pakļauti

sezonāla dienas jaukts <90

Rīgas līča akmeņainā piekraste

0.5 < 6

<30 sekla

mēreni pakļauti

Pastāvīgi pilnīga

sajaukšanās

<7 īss

oļi <90

neregulāra

A.3. Ūdensobjektu klasifikācijas prasības Ūdens pamatdirektīvā ŪPD izvirzītie mērķi nosaka, ka ir jāsasniedz labu ūdeņu ekoloģisko un ķīmisko stāvokli , lai aizsargātu cilvēku veselību , ūdensapgādes, dabiskās ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību . Ekoloģiskās kvalitātes rādītāju definīcija aplūko pārpilnība ūdens floras un faunas , barības vielu pieejamību , un aspekti , piemēram, sāļuma , temperatūras un piesārņojuma ar ķīmisko piesārņojumu. Morfoloģiskās iezīmes, piemēram, daudzuma, ūdens plūsmas , ūdens dziļums un struktūrās upju gultnēm , tiek ņemti vērā arī . ŪPD klasifikācijas shēma virszemes ūdeņu ekoloģisko stāvokli ietver piecas kategorijas : augsta , laba, vidēja , slikta un slikti . " Augsts statuss " nozīmē, ka nav vai ir ļoti zems cilvēku spiedienu . "Labs stāvoklis" nozīmē " nelielu " novirzi no šī stāvokļa , "mērena statuss" nozīmē "mērena" novirzi , un tā tālāk . Lai definētu labu ķīmisko stāvokli , vides kvalitātes standarti ir izveidoti 33 jauni un astoņām iepriekš regulēto ķīmiskajiem piesārņotājiem lielas bažas visā ES . Ūdens pamatdirektīva ir noteikt kvalitātes elementus strukturēšana klasifikācijas sistēmu . Šie elementi ir plaši izmantots Eiropā . Tomēr īpašās vērtības , lai novērtētu stāvokli ūdenstilpju tiek noteikti individuāli pa valstīm sākumā, pēc tam Interkalibrētās vienā ekoloģisko reģionu. Interkalibrācijā nodrošina ūdensobjekti paša veida tiek novērtēti konsekventā veidā visā Eiropā . Pirmais solis , veidojot kvalitātes klasifikācijas sistēma ir definēt tipa īpaša references stāvokli, kas irsava veida etalonu , nosakot augstu statusu, īpaši ūdenstilpju tipam .

A.3.1. tabula. Ūdens kvalitātes elementi ūdeņu stāvokļa novērtēšanai

A.3.1. Upju ūdensobjektu klasifikāciju salīdzinājums Tā kā Latvija ir definējusi 6 upju tipus un Igaunija i 7 upju tipus , tad valstīm nācās noteikt atsauces stāvokli vai ļoti labus ekoloģiskās kvalitātes rādītājus katram šiem veidiem . Kaut arī ir aprakstīti atsauces nosacījumiem , diemžēl ,Latvijas klasifikācijas sistēma nav izstrādāta , lai segtu visus bioloģiskos faktorus kā to ŪPD pieprasīts . Tāpēc salīdzinājums bioloģisko elementu nav iespējama nedz novērtējumu zivju faunas , bezmugurkaulniekus , makrofīti vai fitobentosa ( kramaļģu ) . Fizikāli ķīmiskās kvalitātes elementi ir tiem, kuru varētu salīdzināt starp valstīm . Igaunijā vērtības fizikāli ķīmiskās kvalitātes elementus mainās atkarībā no ģeoloģisko tipoloģija koeficientu ( organisko

Ūdens kvalitāte

Ekoloģiskā kvalitāte Ķīmiskā kvalitāte

• zivis • makrofīti • makroskopiskie

bezmugurkaulnieki • fitoplanktons/

fitobentoss

• hidromorfoloģija (plūsmas režīms, aizsprosti, u.c.)

• ūdens fizikāli ķīmiskās īpašības (temperatūra, caurredzamība, barības vielās (N,P), u.c.)

Bīstamās vielas

• ūdenī • zivīs/moluskos • sedimentos

vielu saturu ) , bet sateces baseinu ūdens veidiem <1000 km2 , neuzskata par būtiskiem kritērijiem , lai atšķirtu fizikāli ķīmiskās vērtības. Tomēr kopējā slāpekļa un kopējā fosfora vērtības ir vienādas visiem veidiem <1000 km2 . Latvijas , vērtības ir atšķirīgs katram tipam . Nozīmīgums starpību šajās vērtības tiks pārskatīts , kad rezultāti kopīgās ņemšanas ir iesniegta . A.3.1. tabula. Ekoloģiskā stāvokļa klasifikācija upju ūdensobjektos, izmantojot galvenos fizikāli ķīmiskos rādītājus Igaunijā

Kvalitātes rādītāji Mērvienība Ļoti laba Laba Vidēja

I A, II A ja III A (tumšas krāsas ūdens)

Bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP5)

Aritmētiski vidējais mg O2/l <2,2 2,2–3,5 >3,5– 5,0

Kopējais slāpeklis (Nkop) Aritmētiski vidējais mg N/l <1,5 1,5–3,0 >3,0– 6,0

Kopējais fosfors (Pkop) Aritmētiski vidējais mg P/l <0,05 0,05–0,08 >0,08–0,1

Types I B, II B ja III B (gaišas krāsas ūdens)

BIoķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP5)

Aritmētiski vidējais Mg O2/l <1,8 1,8–3,0 >3,0–4,0

Kopējais slāpeklis (Nkop) Aritmētiski vidējais mg N/l <1,5 1,5–3,0 >3,0–6,0

Kopējais fosfors (Pkop) Aritmētiski vidējais mg P/l <0,05 0,05–0,08 >0,08–0,1

Kā rezultātā papildu izmeklēšanu, Igaunijas eksperti ir secinājuši, ka nav nepieciešams diferencēt upes klasifikācijas sistēmu, saskaņā ar fizikāli kvalitātes rādītājiem. Jo spēcīgāka vērtības, kas tagad ir definēti A tipa ūdenskrātuvēm ir arī saprātīgi b tipa ūdenstilpēm.

A.3.2. tabula. Ekoloģiskā stāvokļa klasifikācija upju ūdenobjektos, izmantojot galvenos fizikāli ķīmiskos rādītājus Latvijā

Kvalitātes rādītāji Mērvienība Ļoti laba Laba Vidēja

3. un 5. tips (ritrāls)

Bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP5)

Aritmētiski vidējais mg O2/l <2,0 2,0 – 2,5 2,5 – 3,0

Kopējais slāpeklis (Nkop)

Aritmētiski vidējais mg N/l 3.tips: < 1,8 1,8 - 2,3 2,3 – 2,8

5.tips: < 1,8 1,8 - 2,8 2,8 - 3,8

Bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP5)

Aritmētiski vidējais mg P/l 3.tips: <0,05 0,05 – 0,075 0,075 – 0,100

5.tips: <0,04 0,04 – 0,065 0,065 – 0,090

4. un 6. tips (potamāls)

Bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP5)

Aritmētiski vidējais mg O2/l <2,0 2, 0 – 3,0 3,0 – 4,0

Kopējais slāpeklis (Nkop)

Aritmētiski vidējais mg N/l 4.tips: < 2 2,0 – 3,0 3,0 – 4,0

6.tips: < 1,8 1,8 - 2,8 2,8 - 3,8

Bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP5)

Aritmētiski vidējais mg P/l 4.tips: <0,06 0,06 – 0,090 0,090 – 0,135

6.tips:<0,045 0,045 – 0,090 0,090 – 0,135

Attiecībā bioloģiskos faktorus, tad salīdzināmība nav iespējama nedz novērtējumu zivju faunas, macroinvertebrates, makrofītu un fitobentosa (kramaļģu).

A.3.2. Ezeru ūdensobjektu klasifikāciju salīdzinājums Jo ir tikai viens pārrobežu ezeru ūdensobjektu starp Latviju un Igauniju, tad izveidota kvalitātes klasifikācijas sistēma tiek uzrādītas ezera Murati. Latvijas sistēma joprojām ir izstrādes procesā, tika piemērotas tādēļ igauņu vērtības projektu, lai segtu šo plaisu laikā. A.3.3. tabula. Ekoloģskā satāvokļa klasfikācija II tipa ezeriem Igaunijā (Murati/Muratu ezers)

Kvalitātes rādītāji Mērvienība Ļoti laba Laba Vidēja Kvalitātes elements: fitoplanktons (aritmētiski vidējais no analīžu rezultātiem) Chlorophyll a content of the water column (average of three limnological layers)

mikrogrami/l

<10

10–20

>20–30

Chlorophyll a content in surface layer (depth 0,5 m )

mikrogrami /l <10,8 10,8–28 >28–52

Phytoplankton community - Abundance of species is more or less equal, certain dominants cannot be distinguished

Abundance of species is more or less equal, certain dominants cannot be distinguished

3-5 species are dominating by abundance (>80%)

Phytoplankton compound quotient

- <3,5 3,5–6 >6–9

Pielou uniformity index J 0–1 >0,8 >0,6–0,8 >0,4–0,6 Kvalitātes elements: makrofīti Plant community (= meaning codomincance or alternative)

More important taxons of hydrophytes1 by

Bryophyta, Charophyta, Potamogeton 2

Charophyta = Potamogeton 2

, Bryophyta =

Ceratophyllum = Ranunculus = ULT, Myriophyllum= UT =

Kvalitātes rādītāji Mērvienība Ļoti laba Laba Vidēja turns of abundance in whole lake; in case of higher taxons species summed up

Elodea = Myriophyllum = Ceratophyllum

Potamogeton = Charophyta

Relative abundance of Potamogeton perfoliatus or group P.lucens in VST

Braun-Blanquet scale (0–5). In case of both – assessment of more abound one

≥4 2–3 1

Relative abundance of Charophyta or moss taxa in VST group

Braun-Blanquet scale (0–5). In case of several – assessment of most abound

3 4–5 2

Abundance of Ceratophyllum or lemnids in VST or ULT & UT

groups

Braun-Blanquet scale (0–5). In case of several – assessment of most abound

0 1–2 3

Abundanc of large (also epiphytic) filamentous green algae

scale 0–5 0 1 1-2

Kvalitātes elements: bezmugurkaulniekie (aritmētiski vidējais analīžu rezultāts) Macroinvertabrates number of taxa

- >32 (flora) >24 (sand and stones)

32–28 (flora) 24–22 (sand and stones)

27–21 (flora) 21–16 (sand and stones)

Macroinvertabrates number of sentitive taxa (EPT)

- >8 (sand and stones) >5 (flora)

8–7 (sand and stones) 5 (flora)

6–5 (sand and stones) 4 (flora)

Macroinvertabrates Shannon diversity inder (H)

- >2,8 (flora) >1,7 (sand) >2,4 (stones)

2,8–2,4 (flora) 1,7–1,5 (sand) 2,4–2,1 (stones)

<2,4–1,8 (flora) <1,5–1,1 (sand) <2,1–1,6 (stones)

Macroinvertabrates ASPT (taxon’s average sensitivity)

- >5,1 (flora and sand) >5,7 (stones)

5,1–4,5 (flora and sand) 5,7–5,1 (stones)

<4,5–3,4 (flora and sand) <5,1–3,8 (stones)

Macroinvertabrates acidity index (A)

- >6 (flora and sand) >7 (stones)

6 (flora and sand) 7–6 (stones)

5–4 (flora and sand) 5 (stones)

Fizikāli ķīmiskie kvalitātes indikatori pH pH unit 7–8 >8–8,3 >8,3–8,8 Total phosporus (Ptot) Micrograms P /l <30 30–60 >60–80 Total nitrogen (Ntot) Micrograms N/l <500 500–1000 >1000–1500

Transparency by Secchi disc method

m >3 2–3 1–<2

A.3.4.tabula. Ekoloģiskā stāvokļā klasifikācija VI. Tipa ezeriem Latvijā (Murati/Muratu ezers)

Kvalitātes rādītājs Mērvienība Ļoti laba Laba Vidēja Quality element: phytoplankton (arithmetic mean of analysis results) Chlorophyll a content of the upper part of water column

Migrograms per l <7 7-12 12-40

Phytoplankton biomass Mg/l <1 1-2,5 2,5-5,0

Kvalitātes rādītājs Mērvienība Ļoti laba Laba Vidēja Quality element: Phyciochemical quality indicators Total phosporus (Ptot) Micrograms P/l <30 30-55 55-80

Total nitrogen (Ntot) Micrograms N/l <800 800-1300 1300-1800

Transparency by Secchi disc method

m Not relevant for this type*

* Brūnūdens ezeriem caurredzamība nav saistīta ar ekoloģisko stāvokli

A.3.3. Piekrastes ūdensobjektu klasifikāciju salīdzinājums Daži bioloģiskās kvalitātes faktoriem ir ieteicama, jo parametri, lai novērtētu ekoloģisko stāvokli ūdenstilpēs, kas Rīgas jūras līcī abās valstīs, Latvijā un Igaunijā - koncentrāciju hlorofila a, dziļums makroaļģu kopienas un dziļuma ierobežojums galveno sugu Fucus vesiculosus. Tabula A.3.3.a. parāda salīdzinājumu starp ekoloģisko kritēriju vērtībām abu valstu ieteikto. A.3.3.a.tabula. Ieteiktās bioloģisko kvalitātes elementu robežvērtības ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai Rīgas līcī (LHEI 20123)(*) un DANCEE projekts " ES Ūdens pamatdirektīvas pārņemšana un īstenošana Latvijā" (Tehniskais ziņojums Nr.1B4) (**), U. Lips (20055) (*) un K. Torn un G. Martin (20116) (**) Igaunijas piekrastes ūdeņiem (VI.tips)

Bioloģiskās kvalitātes elements

Valsts Mērvien. Ļoti laba Laba Vidēja Slikta Ļoti slikta

Hlorofila a koncentrācija

Latvija* μg/l - 2.7 - - -

Igaunija* μg/l <2 2-6.5 6.5-16 16-40 >40

Makroaļģu augšanas maksimālais dziļums

Latvija** m >11 11-10 - - -

Igaunija ** m >9.6 9.6-6.0 <6.0-3.6 <3.6-1.2 <1.2

Fucus vesiculosus augšanas maksimālais dziļums

Latvija** m >10 6-10 - - -

Igaunija ** m >4 4-2.5 <2.5-1.5 <1.5-0.5 <0.5

Abas valstis izmanto koncentrācijas hlorofilu a kā bioloģisko kvalitātes elementu, gan igauņi ir noteikušas detalizētākus kritērijus vērtības šim rādītājam, bet latvieši ir tikai labas vides statusa vai GES robežu (starp labiem un vidējiem rādītājiem). Koncentrācija hlorofilu a ir viegli izmērāmi un precīza parametrs, un tam vajadzētu būt par rādītāju, kas varētu tikt izmantota Rīgas līča abās valstīs.

3 LHEI 2012. Jūras vides stāvokļa sākotnējais novērtējums. C sadaļa. Laba vides stāvokļu kritēriji, indikatori un vērtējums Rīgas līcim un Baltijas jūrai (In Latvian). [http://www.lhei.lv/docs/2012/Juras_derektiva_C.pdf]. 4 DANCEE project No M: 128/023-004 “Transposition and Implementation of the EU Water Framework Directive in Latvia”, 2004. Technical Report No. 1B “Classification and presentation of status of waters”, 56 p., [http://www.varam.gov.lv/eng/projekti/es_vides_projekti/?doc=3315]. 5 Lips U., 2005. Eesti rannukumere looduslikud tüübid ja veekvaliteedi klassid (in Estonian). Proceeding of Estonian Maritime Academy, 2: 62-72. 6 Torn K., Martin G., 2011. Assessment method for the ecological status of Estonian coastal waters based on submerged aquatic vegetation. – In: C.A. Brebbia, E. Beriatos (eds.) Sustainable Development and Planning V, Southampton, WIT Press: 443-452.

Parametrs "dziļums makroaļģu kopienas" ir līdzīgas vērtības, augstu vides kvalitātes rādītājus abās valstīs, bet robežas labā stāvoklī ir ievērojami atšķirīgs. Izstrādāt šo rādītāju Rīgas līcī tālāk, tie ir analizēti un apspriesti vairāk, kā arī robežu vērtības mērenu, sliktu un sliktu ekoloģisko stāvokli, būtu jānosaka Latvijas ūdeņos. Dziļuma ierobežojums rādītājs F. vesiculosus ir ļoti dažādas vērtības gan attiecībā uz robežām starp kategorijām un atsauces nosacījumiem, un vairāk pūļu jāvelta, lai indikatora attīstību Latvijā un saskaņošanu starp abām iesaistītajām valstīm. Trīs fizikāli ķīmiskās kvalitātes elementi ir ieteicams kā parametri, lai novērtētu ekoloģisko stāvokli Rīgas jūras līci Latvijā un Igaunijā - ūdens caurredzamības vasaras un ziemas koncentrācija kopējā slāpekļa un kopējā fosfora laikā. Kritēriju vērtības katram parametram un katrai valstij ir parādīti tabulā A.3.3. b. A.3.3.b. tabula. Ieteiktās fizikāli ķīmisko kvalitātes elementu robežvērtības ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai Rīgas līcī (LHEI 20127)(*) un DANCEE projekts " ES Ūdens pamatdirektīvas pārņemšana un īstenošana Latvijā" (Tehniskais ziņojums Nr.1B8) (**), U. Lips (20059) (*) un K. Torn un G. Martin (201110) (**) Igaunijas piekrastes ūdeņiem (VI.tips)

Bioloģiskās kvalitātes elements

Valsts Mērvien. Sezona Ļoti laba Laba Vidēja Slikta Ļoti

slikta

Caurredzamība Latvija(*) m Vasara 5-6 4-5 - - -

Latvija(**) m Vasara 4.5-5.5 3.5-4.5 - - -

Igaunija m Vasara >4.5 3-4.5 2-3 1.5-2 <1.5

Kopējais slāpeklis

Latvija(*) μmol/l Ziema 6-10 10-17 - - -

Latvija(**) μmol/l Ziema 7-11 11-19 - - -

Igaunija μmol/l Ziema <20 20-30 30-55 55-100 >100

Kopējais fosfors

Latvija(*) μmol/l Ziema 0.35-0.60 0.6-0.9 - - -

Latvija(**) μmol/l Ziema 0.5-0.7 0.7-1.0 - - -

Igaunija μmol/l Ziema <0.6 0.6-1.1 1.1-2.5 2.5-8.0 >8

Ūdens caurredzamība vasarā un ziemā koncentrācija kopējā fosfora varētu attīstīt kā rādītājus, lai novērtētu ekoloģisko stāvokli Rīgas jūras līcī, jo kritēriju vērtības, ko izmanto Latvijā un Igaunijā ir ļoti līdzīgi, bet kritēriju vērtības ziemas koncentrācijas slāpekļa ievērojami atšķiras, un bez turpmākie pētījumi un sadarbība starp abām valstīm šis rādītājs nevar izveidojušies indikatoru, kas norāda ekoloģisko stāvokli Rīgas jūras līcī.

7 LHEI 2012. Jūras vides stāvokļa sākotnējais novērtējums. C sadaļa. Laba vides stāvokļu kritēriji, indikatori un vērtējums Rīgas līcim un Baltijas jūrai (In Latvian). [http://www.lhei.lv/docs/2012/Juras_derektiva_C.pdf]. 8 DANCEE project No M: 128/023-004 “Transposition and Implementation of the EU Water Framework Directive in Latvia”, 2004. Technical Report No. 1B “Classification and presentation of status of waters”, 56 p., [http://www.varam.gov.lv/eng/projekti/es_vides_projekti/?doc=3315]. 9 Lips U., 2005. Eesti rannukumere looduslikud tüübid ja veekvaliteedi klassid (in Estonian). Proceeding of Estonian Maritime Academy, 2: 62-72. 10 Torn K., Martin G., 2011. Assessment method for the ecological status of Estonian coastal waters based on submerged aquatic vegetation. – In: C.A. Brebbia, E. Beriatos (eds.) Sustainable Development and Planning V, Southampton, WIT Press: 443-452.

B. Metodoloģija

B.1. Paraugu ņemšana un apstrāde ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanai upēs Ekoloģiskā kvalitāte upēs tika vērtēta ņemot vērā ūdens fizikāli-ķīmisko un bioloģisko kvalitātes elementu stāvokli. Bioloģiskie kvalitātes elementi upēs ir, kuru stāvoklis upēs tika vērtēts ir bentiskās diatomas un bezmugurkaulnieku, makrofīti un zivjis. Ūdens fizikāli – ķīmiskā kvalitāte tika vērtēta divos atšķirīgos veidos:

1) vienreizēja ūdens paraugu ņemšana vēgētācijas sezonā tajā pašā vietā un laikā ar bioloģisko kvalitātes elementu paraugu ņemšanu. Šādi paraugi ņemti abās valstīs;

2) ikmēneša ūdens paraugu ņemšana neatkarīgi no bioloģisko kvalitātes elementu paraugu ņemšanas. Šādi paraugi ņemti tikai Igaunijā.

B.1.1. Bentiskās diatomas (fitobentoss) Visa projekta laikā tika ievākti 57 bentisko diatomu paraugi (24 Igaunijā un 33 Latvijā). Lai Igaunijas un Latvijas eksperti varētu savstarpēji salīdzināt un harmonizēt paraugu ņemšanas metodikas 6 vietās (3 Igaunijā un 3 Latvijā) paraugi tika ievākti vienlaicīgi (paraugu ņemšanas vietas kartē skatīt C.1. nodaļā). Abu valstu eksperti diatomu paraugus ievāca saskaņā ar ES noteiktiem standartiem:

- CEN (2003) – Ūdens kvalitāte – standarta vadlīnijas upju bentisko diatomu rutīnas paraugu ņemšanai un apstrādei. EN 13946: 2003. Comité European de Normalisation, Geneva.

- CEN (2004) – Ūdens kvalitāte- standarta vadlīnijas tekošā ūdens bentisko diatomu paraugu identifikācija, uzskaitīšana un interpretācija. EN 14407:2004. Comité European de Normalisation, Geneva.

Bentiskās diatomas tika ievāktas no samērā maza izmēra akmeņiem. Viens paraugs sastāv no diatomām, kas ievāktas no vismaz pieciem akmeņiem, kas tika izcelti no ūdens perpendikulāri straumei paraugu ņemšanas brīdī. Maksimālais dziļums, no kurā tika ņemti diatomu paraugi ir 0,5 m. Diatomas no akmeņiem tika noskrāpētas ar zobu birsti un fiksētas, izmantojot etanolu (70%). Labaratorijā paraugi vispirms tika apstrādāti ar HCl un H2SO4, lai paraugus atbrīvotu no organiskām vielām, un pēc tam vairākkārt mazgāti ar destilētu ūdeni, lai atbrīvotu paraugus no skābes. Paraugu apstrādes rezultātā iegūtā suspensija sastāv tikai no diatomu valves un pirms veido slides suspensiju apstrādā vēl ar sveķiem “Naphar”. Katrā paraugā ir vismaz 400 diatomu šunas. Taxon, kura īpatsvars ir >25% tiek uzskatīts par dominējošo, bet taxon, kura īpatsvars ir >10% par subdominējošo. Vērtējot upju bentisko diatomu kvalitātes stāvokli, abu valstu eksperti izmantoja sekojošus indeksus: - IPS – Indice Polluosensitivité Spécifique (Coste in CEMAGREF 1982)11; - WAT – Watanabe indekss(Watanabe jt 1990)12; - TDI – Trophic Diatom Indekss (Kelly & Whitton 1995)13.

11 Coste in CEMAGREF, (1982). Etude des méthodes biologiques d'appréciation quantitative de la qualité des eaux. Rapport Q.E. Lyon A.F. Bassin Rhône-Méditérannée-Corse, 218 p.

12 Watanabe,T., Asai, K., Houki, A. (1990). Numerical simulation of organic pollution in flowing waters. Encyclopedia of Environmental Control Technology, 4. Hazardous Waste Containment and Treatment. (Cheremisinoff, P.N., ed.). Houston: Gulf Publishing Company, 251-284.

13 Kelly, M.G., Whitton, B. A. (1995). A new diatom index for monitoring eutrophication in rivers. – Journal of Applyed Phycology, 7, 433-444.

Indeksu aprēķins tika veikts, izmantojot jaunāko programmas “OMNIDIA” versiju (Lecointe et al., 1993)14, kas savos aprēķinos ņem vērā sugu kompozīciju, īpatsvaru un dažādu sugu jutīgumu pret piesārņojumu. Diatomu indeksus IPS un WAT aprēķini notiek skalā no 1-20, bet TDI indekss skalā no 1-100. Pirmie divi indeksi korelē pozitīvi ar ūdensobjekta ekoloģisko kvalitāti (jo augstāka vērtība, jo kvalitāte labāka), bet TDI indekss korelē negatīvi (jo mazāka vērtība, jo kvalitāte labāka). Lai izvairītos no pārpratumiem, TDI indekss tika pārvērsts uz 100-TDI indeksu. Diatomu indeksu lietojums un interpretācija ir neatkarīga no tipoloģijas, jo interkalibrācijas pētījumi pierāda, ka paraugiem, kas ievākti dažādās references upēs, bentisko diatomu sugu sastāvā atšķirības nav nosakāmas (Kelly et al., 2009)15. Primārais iemesls sugu sastāva izmaiņām ir barības vielas un/vai organiskais piesārņojums. Bentiskās diatomas nav jutīgas pret citām slodzēm, piemāram, hidromorfoloģiskām slodzēm, toksiskiem piesārņojumiem). Tā kā bentiskās diatomas reaģē uz eitrofikācijas radīto stresu, šo kvalitātes elementu var izmantot, lai novērtētu ūdens objekta ekoloģisko kvalitāti. Ūdensobjekta ekoloģiskā kvalitāte abās valstīs tika vērtētas, izmantojot vienādas kvalitātes klašu robežas (skatīt B.1.1 tabulu). B.1.1. tabula. Bentisko diatomu kvalitātes novērtējumā izmantotās indeksu robežvērtības pa kvalitātes klasēm

Indekss Ļoti laba Laba Vidēja Slikta Ļoti slikta IPS >15.5 15.5->12.0 12.0–>9.5 9.5–6.9 <6.9 WAT >15.9 15.9–>12.4 12.4–>9.7 9.7–7.1 <7.1 TDI <48 48-<61 61-<75 75-<87 87-100 100-TDI >52 52->39 39->25 25->13 <13

Galīgais bentisko diatomu kvalitātes vērtējums ir vidējais visu trīs indeksu rezultāts.

B.1.2. Bentiskie bezmugurkaulnieki Visa Gaujas/Koivas projekta laikā tika ievākti 72 bentisko bezmugurkaulnieku paraugi (25 Igaunijā un 59 Latvijā). Lai Igaunijas un Latvijas eksperti savstarpēji praktiski salīdzināt un harmonizēt paraugu ņemšanu 8 vietās kopīgi tika ievākti paraugi (skatīt kartē C.1. nodaļā). Kopīgie paraugi tika ievākti 2012. gada pavasarī. Pārējie paraugi Igaunijā tika ievākti pavasarī un rudenī, bet Latvijā pavasarī un vasarā 2011. un 2012. gadā. Paraugi tika ievākti saskaņā ar sekojošām metodēm:

- Zviedru metode (Medin et al. 2001)16, ko izmantoja Igauņu ekperti; - Dāņu metode (Skriver et al. 2000)17, ko zimantoja Latvijas eksperti 9 paraugu ņemšanas vietās

(tajā skaitā kopīgajās paraugu ņemšanas vietās ) - Modificētā AQEM (STAR)18 paraugu ņemšanas metode multi-dzīvotnēs (multi-habitat sampling

method), ko izmantoja Latvijas eksperti 7 paraugu ņemšanas vietās papildus Dāņu metodei;

14 Lecointe C., Coste M. & Prygel J., (1993). “Omnidia” software for taxonomy, calculation of diatom indices and inventories management. – Hydrobiologia, 269/270: 509-513.

15 Kelly, M., Bennett, C., Coste, M., Delmas, F., Denys, L., Ector, L., Fauville, C., Ferreol, M., Golub, M., Jarlman, A., Kahlert, M., Lucey, J., Ni Chathain, B., Pardo, I., Pfister, P., Picinska-Faltynowicz, J., Schranz, C., Schaumburg, J., Tison, J., Van Dam, H., Vilbaste, S. 2009. A comparison of national approaches to setting ecological status boundaries in phytobenthos assessment for the European Water Framework Directive: results of an intercalibration exercise. Hydrobiologia, 621, 169-182.

16 Medin M., Ericsson U., Nilsson C., Sundberg I., Nilsson P.-A., 2001. Bedömningsgrunder för bottenfaunaundersökningar. Medins Sjö- och Åbiologi AB. Mölnlycke, 12 pp.

17 Skriver J., Friberg N., Kirkegaard J., 2000. Biological assessment of watercourse quality in Denmark: Introduction of the Danish Stream Fauna Index (DSFI) as the official biomonitoring method. - Verh. Internat. Verein. Limnol. 27: 1822-1830.

- Ekman gruntsmēlējs, ko izmantoja Latvijas eksperti 2 paraugu ņemšanas vietās Salacas upē. Zviedru metode (Medin et al. 2001). Katrs paraugs tika ievākts piecos grābienos (kick) 1 metru garā posmā vai piecos vēzienos ar standarta rokas tīklu, kura acu izmērs ir 0,5 mm (European...., 1994). Paraugi tika ievākti paraugu ņemšanas vietas lejasdaļā no tipiskākā substrāta. Paraugs tika ievākts 0,25 m2 lielā platībā, kas tika papildināts ar atsevišķiem kvalitatīviem paraugiem no seklūdens grunts tajā paša paraugu ņemšanas vietā. Rokas tīkls tika izmantots gadījumā, ja grunts paraugu ņemšanas vietā bija pārāk mīksta, lai uz tās nostātos. Tādos gadījumos paraugu ņemšanas laukums ir 1,25 m2 un papildus kvalitatīvie paraugi no seklūdens grunts (Schreiber & Brauns 2010). Ja paraugs, kas ievākts zemieņu ūdenstecēs, sastāv no vismaz 300 indivīdiem, tad kvalitātes klases noteikšanas kļūda ir <20% (Saskaņā ar Lorens et al. 2004). Paraugi pēc to ievākšanas tika fiksēti 96% etanolā kopā ar visiem sanešiem. Dāņu metode (Skriver et al. 2000). Paraugu ņemšana tika veikta, izmantojot rokas tīklu ar 0,25 x 0,25 m lielu atveri un tīkla somu ar 0,5 mm tīkla acīm. Paraugi tika ievākti 3 vienu metru garās transektēs, kas novilktas perpendikulāri straumei un 10 m attālumā viena no otras. Katrā transektē tika paņemti 4 grābieni (kick) 25%, 50%, 75% un 100% apjomā sākot no viena ūdensteces krasta. Gadījumos, kad upes platums bija < 1 m (piemērm, Kāršupīte), tad transektes tika novilktas pa diognāli (B.1.2.a. attēls). Paraugu ņemšana tika uzsākta no transektes, kas atrodas viszemāk straumes virzienā (Skriver et al. 2000). Visi iegūtie 12 kick paraugi tika apvienoti vienā paraugā. Kick paraugi tika ievākti, novietojot rokas tīklu uz ūdensteces gultnes un tīkla priekšpusē novietojot pēdu ar purngalu straumes virzienā un noliekto kāju atmuguriski (t.i., pret straumi) apmēram 40 cm. Kick paraugs tika papildināts ar bezmugurkaulniekiem, kas savākti 5 minūšu laikā no ūdenī esošiem akmeņiem un koku sanešiem (Skriver et al. 20008). Pēc paraugu ievākšanas paraugi tika saglabāti formaldehīda šķīdumā (4%). Pārveidotā AQEM (STAR) paraugu ņemšanas metode multi-dzīvotnēs (multi-habitat sampling method). Paraugi tika ievākti, izmantojot Surber sampler ar 0,25x0,25 m lielu atveri un 0,25x 0,25m lielu parauga tvertni, kuras tīkla acu izmērs bija 0,5 mm. Pirms paraugu ņemšanas tika aizpildīts STAR paraugu ņemšanas vietas protokols (STAR site protocol 2010). Paraugu ņemšanas vietā, kas ir 100 m garš ūdensteces posms, tika novērtēts visu esošo dzīvotņu īpatsvars procentos. Dzīvotnes, kuru īpatsvars nepārsniedza 5% protokolā tika tikai atzīmētas. Bentisko bezmugurkaulnieku paraugi tika ievākti tikai

no tām dzīvotnēm, kuru īpatsvars bija ≥10%. Paraugu ņemšana tika veikta sākot no posma lejteces uz augšu. Kopumā katrā paraugu ņemšanas vietā tika ievākti 10 paraugu vienības, lai gan oriģināli sekojot metodei būtu jāievāc 20 paraugu vienības (AQEM Consortium 200219, skatīt attēlu B.1.2.). 10 paraugu vienības tika sadalītas, atbilstoši dzīvotņu izplatības īpatsvaram un apvienotas vienā paraugā, kas pēc tam tika noglabāts formaldehīda šķīdumā (4%). Kopējā paraugu ņemšanas platība bija 0,625 m2.

18 STAR site protocol 2010. (http://www.eu-star.at/frameset.htm) (visited 2011-07-14).

19 AQEM Consortium, 2002. Manual for the application of the AQEM system. A comprehensive method to assess European streams using benthic macroinvertebrates, developed for the purpose of the Water Framework Directive. Version 1.0, February 2002.

B.1.2.a. attēls. Dāņu paraugu ņemšanas metode ar trijām transektēm (Skriver et al. 20008).

B.1.2.b. attēls. Paraugu ņemšanas un parauga ienību izvietojuma, piemērs, izmantojot multi-dzīvotņu paraugu ņemšanas metodi (multi-habitat sampling) AQEM (AQEM Consortium 20029).

Ekman gruntssmēlējs. Divi paraugi Salacas upes potamālā tipa posmos tika ievākti braucot ar laivu un izmantojot standarta izmēra Ekman gruntssmēlēju. Paraugs tika ievākts 0,2 x 0,2 m lielā laukumā. Paraugu šķirošana, skaitīšana un identifikācija tika veikta laboratorijā. Vērtējot upju bentisko makroskopisko bezmugurkaulnieku kvalitātes stāvokli, abu valstu eksperti katram paraugam aprēķināja 5 indeksus: - T - kopējā taksona daudzveidības (total taxon richness) indekss, kas identificēts saskaņā ar

vietējiem apstākļiem piemērotu Johnson´s (199920) sarakstu; - H’ - Šenona (Shanon) daudzveidības indeksu; - EPT (Ephemeroptera, Plecoptera and Trichoptera) - jutīgo taksonu daudzveidības indekss (Lenat

198821); - ASPT (Average Score Per Taxon) - taksonu vidējais vērtējuma indekss (Armitage et al. 198322); - DSFI - Dāņu ūdensteču faunas indekss (Skriver et al., 20008). Bentikskie makroskopiskie bezmugurkaulnieki tika noteikti līdz iespējami zemākajam taksonomiskajam līmenim (sugai, ģintij utml.). Tā piemēram, Oligohetas tika noteiktas galvenokārt līdz sugai, taču tādas taksonomikās grupas kā divspārņi (Diptera), vaboles (Coleoptera), blaktis (Heteroptera), tauriņi jeb zvīspārņi (Lepidoptera) lielākoties tika noteiktas tikai līdz ģintij vai kārtai, bet trīsuļodi (Chironomidae), knišļi (Simuliidae), ūdensērces (Hydrachnidia), nematodes (Nematoda) tālāk netika noteiktas. Indeksi tika aprēķināti, ņemot vērā visus paraugus, kas ievākti katrā konkrētā paraugu ņemšanas vietā (t.i. 5 paraugu atkārtojumus un 1 kvalitatīvo paraugu), izņemot Šenona indeksu, jo to aprēķināja tikai no 5 paraugu atkārtojumiem. Vērtējot šī bioloģiskā kvalitātes elementa stāvokli, visu piecu indeksu aprēķina rezultāti tika ņemti vērā proporcionāli vienādi. Šāda pieeja nodrošina dažādu stresa apstākļu izvērtēšanu (Barbour et al. 200023, AQEM..., 20029), jo T indekss raksturo kopējo makroskopisko

20Johnson R.K., 1999. Benthic macroinvertebrates. In: Bedömningsgrunder för miljökvalitet. Sjöar och vattendrag. Bakgrundsrapport 2. Biologiska parametrar (Ed. by Torgny Wiederholm). Naturvårdsverket Förlag, 85-166.

21 Lenat D.R., 1988. Water quality assessment of streams using a qualitative collection method for benthic macroinvertebrates. - Journal of North American Benthological Society 7: 222-233.

22 Armitage P.D., Moss D., Wright J.F., Furse M.T., 1983. The performance of a new biological water quality score system based on a wide range of unpolluted running-water sites. - Water Research 17: 333-347.

23 Status classes and class boundaries for surface waterbodies and the procedure of classification, 2009 (in Estonian). Regulation project of the Ministry of the Environment of Estonia. Available at: <https://www.riigiteataja.ee/ert/act.jsp?id=13210253&

replstring=33> (9.02.2011).

bezmugurkaulnieku daudzveidību, Šenona indekss – bioloģisko daudzveidību un dominējošās taksonomiskās grupas, ASPT – kopējo taksona jutīgumu, EPT norāda jutīgo taksonomisko grupu skaitu, bet DSFI indekss norāda organiskā piesārņojuma līmeni. Igaunijas un Latvijas eksperti izmantoja Igaunijas references vērtības un kvalitātes klašu robežvērtības visiem upju tipiem un apakštipiem ir parādīti B.1.2. tabulā. B.1.2. tabula. Bentisko makroskopisko bezmugurkaulnieku references vērtība (R) un kvalitātes klašu robežvērtības upēs un ūdenstecēs.

Indekss Sateces baseina platības (km2), straumes ātrums un grunts tips.

R Ļoti laba Laba Vidēja Slikta vai ļoti slikta

T <100, strauja 29 >26 23-26 17-22 <17

T <100, lēna 18 >16 14-16 11-13 <11

T 100-1000, strauja 35 >32 28-32 21-27 <21

T 100-1000, lēna 29 >26 23-26 17-22 <17

T >1000 33,5 >30 27-30 20-26 <20

EPT <100, strauja 13 >12 10-12 8-9 <8

EPT <100, lēna 9 >8 7-8 5-6 <5

EPT >100 16,5 >15 13-15 10-12 <10

H´ <100, kaļķakmens 2,4 >2,1 1,9-2,1 <1,9-1,4 <1,4

H´ <100, smilšakmens; un >100 3 >2,7 2,4-2,7 <2,4-1,8 <1,8

ASPT <100, lēna 6,1 >5,5 4,9-5,5 <4,9-3,7 <3,7

ASPT <100, strauja 6,6 >5,9 5,3-5,9 <5,3-4 <4

ASPT >100 6,9 >6,2 5,5-6,2 <5,5-4,1 <4,1

DSFI 7 6-7 5 4 <4

Katra indeksa rezultātam tika piešķirts noteikts punktu skaitu, atkarībā no kvalitātes klases, kurā tas ierindojās: ļoti labas kvalitātes gadījumā tika piešķirti 5 punkti, labas kvalitātes klases gadījumā – 4 punktus, vidējas – 2 punktus, bet sliktas un ļoti sliktas – 0 punktus. Punktu atšķirība starp labu un vidēju kvalitātes klasi ir uzsvērta īpaši, ņemot vērā principiālo atšķirību starp tām, kas ir noteikta ŪPD. Pēc tam visi punkti tika saskaitīti un iegūta punktu summa, pēc kuras nosaka bentisko makroskopisko bezmugurkaulnieku kvalitāti (MMQ) . 23-25 punkti atbilst ļoti labai kvalitātei, 18-22 - labai, 10-17 – vidējai, 6-9 – sliktai, bet <6 – ļoti sliktai kvalitātei. Detalizētāks paraugu ņemšanas un kvalitātes novērtējuma paraksts lasāms Timm & Vilbaste (2010)24.

B.1.3. Makrofīti Izmantojot makrofītus kā bioloģisko kvalitātes elementu, 72 vietās (23 Igaunijā un 49 Latvijā) tika novērtēta upju ekoloģiskā kvalitāte. 6 vietās novērtējumus veica gan Igaunijas, gan Latvijas eksperti (skatīt karti C.1. nodaļā)

24 Timm H. & Vilbaste S., 2010. Pinnavee ökoloogilise seisundi hindamise metoodika bioloogiliste kvaliteedielementide alusel. Bentiliste ränivetikate kooslus jões. Suurselgrootute põhjaloomade kooslus jões ja järves. Aruanne EV keskkonnaministeeriumile

Novērtējumā tika izmantota nedaudz modificēta Poļu upju novērtēšanas metode (Szoszkiewicz et al., 201025). Šī metode ir pielāgota Igaunijas apstākļiem un to izmantoja arī Latvijas eksperti. Apsekojuma vietā 100 m garā upes posmā tika uzskaitītas visas sugas, kuras varēja saskatīt ar neapbruņotu aci. Katrai suga tika novērtēts tās segums 9 punktu skalā (B.1.3.a. tabula).

B.1.3.a. tabula. Seguma vērtība 9 punktu skalā

Segums <0,1% 0,1-1% 1-2,5% 2,5-5% 5-10% 10-25% 25-50% 50-75% >75%

Seguma vērtība

1 2 3 4 5 6 7 8 9

Upes ūdens kvalitāte tiek noteikta, izmantojot MIR indeksu (Polish Macrophyte River Index) un 93 indikatorsugas (B.1.3.b. tabula). Katrai indikatorsugai tika piešķirtas divas vērtības: 1. Trofiskuma vērtība (L) no 1-10 , kur 1 punkts tiek piešķirts izteikti hipertrofiskai sugai, bet 10 izteikti

oligotrofiskai sugai; 2. Tolerances vērtība (W) no 1-3 , kur 1 punkts tiek piešķirts sugai, kas ir izteikti toleranta pret

dažādiem vides apstākļiem (eurytopic suga), bet 3 punkti sugai, kura ir toleranta pret ierobežotos vides apstākļos (stenotopic suga).

MIR indekss tika aprēķināts pēc sekojošas formulas:

10⋅⋅

⋅⋅=∑∑

PiWiPiWiLi

MIR , kur L – trofiskums W – tolerance P – segums

25 Szoszkiewicz, K., Zbierska, J., Jusik, S., Zgoła, T. (2010). Macrofitowa Metoda Oceny Rzek. Poznan: Bogucki Wydawnictwo Naukowe, 82 lk.

B.1.3.b. tabula. Makrofītu indikatorsugas Suga

MIR

Suga MIR

Suga MIR

L W L W L W Aļģes Lemna minor 2 1 Oenanthe aquatica 5 1

Batrachospermum spp. 6 2 Lemna trisulca 4 2 Polygonum amphibium 4 3 Chara fragilis 6 3 Phalaris arundinacea 2 1 Polygonum persicaria 2 3 Cladophora spp. 1 1 Phragmites australis 4 1 Ranunculus circinatus 5 2 Enteromorpha spp. 1 3 Potamogeton alpinus 7 2 Ranunculus lingua 8 2 Heribaudiella fluviatilis 5 2 Potamogeton crispus 4 2 Ranunculus sceleratus 2 2 Hildenbrandia rivularis 6 2 Potamogeton friesii 3 3 Ranunculus trichophyllus 6 2 Phormidium spp. 2 1 Potamogeton gramineus 7 3 Rorippa amphibia 3 2 Spirogyra spp. 2 2 Potamogeton lucens 4 2 Rumex aquaticus 3 2 Ulothrix spp. 4 1 Potamogeton meinshusenii 6 3 Rumex hydrolapathum 4 2 Vaucheria spp. 2 1 Potamogeton natans 4 2 Sium latifolium 7 1 Oedogonium spp. 1 3 Potamogeton pectinatus 1 2 Solanum dulcamara 3 2 Rhizoclonium spp. 1 3 Potamogeton perfoliatus 4 2 Stachys palustris 2 2

Sūnas Sagittaria sagittifolia 4 2 Utricularia vulgaris 5 3 Amplystegium riparium 1 2 Schoenoplectus lacustris 4 2 Veronica anagallis-aquatica 4 1 Fontinalis antipyretica 6 1 Scirpus sylvaticus 5 2 Veronica beccabunga 4 2 Rhynchostegium riparioides 5 2 Sparganium emersum 4 2

Kosas Sparganium erectum 3 1 Equisetum fluviatile 6 1 Sparganium microcarpum 3 2

Viendīgļlapji Spirodela polyrhiza 2 2 Acorus calamus 2 2 Stratoites aloides 6 3 Agrostis stolonifera 5 2 Typha angustifolia 3 3 Alisma lanceolatum 4 3 Typha latifolia 2 2 Alisma plantago-aquatica 4 1 Divdīgļlapji Alopecurus geniculatus 4 3 Berula erecta 4 2 Butomus umbellatus 5 1 Calla palustris 6 2 Carex acuta 5 1 Caltha palustris 6 1 Carex acutiformis 4 2 Ceratophyllum demersum 2 3 Carex riparia 4 3 Cardamine amara 4 3 Carex rostrata 6 2 Cicuta virosa 6 2 Carex vesicaria 6 2 Eupatorium cannabinum 3 2 Catabrosa aquatic 5 2 Hippuris vulgaris 4 2 Eleocharis palustris 6 3 Naumburgia thyrsiflora 7 2 Elodea canadensis 5 2 Lysimachia vulgaris 4 2 Glyceria fluitans 5 2 Mentha aquatic 5 2 Glyceria maxima 3 1 Mentha x verticillata 4 2 Glyceria plicata 5 1 Menyanthes trifoliate 9 3 Hydrocharis morsus-ranae 6 2 Myosotis scorpioides 4 1 Iris pseudacorus 6 1 Myriophyllum spicatum 3 2 Juncus articulates 8 3 Nuphar lutea 4 1 Lemna gibba 1 3 Nymphaea alba 6 2

MIR indeksa kvalitātes klašu robežvērtības Igaunijas upju tipos ir redzamas B.1.3.c. tabulā. Kā redzams tabulā robežvērtības trūkts diviem lielāko upju tipiem, tas ir skaidrojams ar to, ka Igaunijas eksperti tās vēl nav noteikuši, nepietiekamu pētījumu datu dēļ. Tā kā Latvijā šāda metodoloģija līdz šim netika izmantota un tā nav pielāgota Latvijas apstākļiem, Latvijas eksperti projekta laikā Latvijas upes klasificēja pēc Igaunijā izmantotās upju tipoloģijas un izmantoja to robežvērtības.

B.1.3.c. tabula. MIR indeksa kvalitātes klašu robežvērtības

Upes tips Ļoti laba

Laba Vidēja Slikta Ļoti

slikta

1A ≥42,2 30,5-42,1 18,8-30,4 7-18,7 <7 1B ≥37,8 27,3-37,7 16,8-27,2 6,3-16,7 <6,3 2A ≥39 28,1-38,9 17,3-28 6,5-17,2 <6,5 2B ≥37,9 27,4-37,8 16,8-27,3 6,3-16,7 <6,3

3A ≥35,6 25,7-35,5 15,8-25,6 5,9-15,7 <5,9 3B ≥37,2 26,8-37,1 16,5-26,7 6,2-16,4 <6,2 4B ≥35,3 25,5-35,2 15,7-25,4 5,9-15,6 <5,9

SPŪO* ≥38,3 27,6-38,2 17-27,5 6,4-16,9 <6,4 *SPŪO – stipri pārveidoti ūdens objekti

B.1.4. Zivis Kopumā projekta laikā 70 vietās (19 Igaunijā un 51 Latvijā) tika ievākti zivju paraugi. Paraugi tika vākti 2011. Un 2012. Gada jūlijā un augustā. Abās valstīs zivis tika ķertas ar elektriskajiem tīkliem, taču zivju ķeršanas metodes atšķīrās. Igaunijā zivis tika ķertas ritrālos upju posmos un elektrozveja notika 80-200m garā upes posmā. Ja vien tas bija iespējams, elektrozveja notika visā posmā, bet atsevišķos gadījumos tikai daļēji. Piemēram, lielākās upēs, vai posmos ar īpašām dzīvotnēm vai pārmērīgu veģetāciju. Latvijā tika izmantoti trīs un vienas transektes elektrozvejas metodes. Igaunijas eksperti ievāktajos zivju paraugos noteica zivju sugu kompozīciju, sugas īpatsvaru un vecuma struktūru. Visas zivis tika iedalītas 3 vecuma klasēs: 0+ (jauns indivīds), 1+ (divas vasaras vecs indivīds), >1+ (vecākas indivīds). Kamēr Latvijas eksperti vērtēja sugas īpatsvaru, biezību (indivīdi/100m2) un biomasu (kg/100 m2). Biomasa tika parēķināta zivju skaitu reizinot ar katras sugas vidējo svaru. Biezības un biomasas aprēķinos tika izmantotas tikai tās zivis, kuru garums pārsniedza 50 mm. Īpatsvars tika aprēķināts divos veidos. Vietās, kur elektrozveja notika 3 transktēs, īpatsvars tika aprēķināts izmantojot trīs (removals). Vietās, kur tika izmantota vienas transektes elektrozveja, zivju skaitu aprēķināja no zivju skaita, kas noķerts 3 transektu elektrozvejā un zivju noķertspējas (p). Noķertpsēja tika noteikta katrai sugai atsevišķi katrai no trijām transektei (Bohlin et al.198926). Igaunijas eksperti zivju faunas kvalitātes stāvokli noteica savstarpēji salīdzinot references zivju faunu ar elektrozvejā iegūtajiem rezultātiem. References zivju sabiedrība (indikatorsugu saraksts noteiktā upju tipā) tika noteikta saskaņā ar “Typology of fish communities of Estonian streams”. Zivju faunas kvalitātes stāvoklis tika aprēķināts, izmantojot sekojošu formula:

S = (2*I1 + I2 – I3 – 2*I4 + T1 + T2/2 – T3/2 – T4) / (L1 + L2), kur:

I1 – indikatorsugu skaits, to īpatsvars un vecuma struktūra, kas noķertas elektrozvejā un kas raksturīgas attiecīgajā dzīvotnē dabiskos apstākļos;

26 Bohlin T., Hamrin S., Heggberget G.T., Rasmussen G., Saltveit J.S. 1989. Electrofishing- theory and practice with special emphasis on salmonids. Hydrobiologia, 173: 9- 43.

I2 - indikatorsugu skaits, to īpatsvars un vecuma struktūra, kas noķertas elektrozvejā, bet nav raksturīgas attiecīgajā dzīvotnē dabiskos apstākļos;

I3 – indikatorsugu skaits, kas nav noķertas (bet sugas nav izzudušas attiecīgajā upē vai upes posmā);

I4 – indikatorsugu skaits, kas nav noķertas (sugas ir iespējams izzudušas vai izzudušas pavisam attiecīgajā upē vai upes posmā);

T1 – specifisku sugu skaits, to īpatsvars un vecuma struktūra, kas noķertas elektrozvejas tīklos un kas raksturīgas attiecīgajā dzīvotnē dabiskos apstākļos;

T2 - specifisku sugu skaits, to īpatsvars un vecuma struktūra, kas noķertas elektrozvejas tīklos, bet tās nav raksturīgas attiecīgajā dzīvotnē dabiskos apstākļos;

T3 – specifisko sugu skaits, kas nav noķertas (bet sugas nav izzudušas attiecīgajā upē vai upes posmā);

T4 - specifisko sugu skaits, kas nav noķertas (sugas ir iespējams izzudušas vai izzudušas pavisam attiecīgajā upē vai upes posmā);

L1 – indikatorsugu skaits, kas raksturīgas references apstākļos; L2 – specifisko sugu skaits, kas raksturīgas references apstākļos;

S indeksa kvalitātes klašu robežvērtības visos upju tipos ir vienādas (B.1.4. tabula).

Latvijas eksperti zivju stāvokļa novērtēšanai izmantoja FIBS indeksu (fish based assessment system). FIBS indeksā ir iekļauti dažāda tipa zivju sabiedrību raksturojošie ekoloģiskie parametri, kas atbilst ŪPD prasībām un, proti, sugu sabiedrība un to īpatsvars un vecuma struktūra pa sugām. Aprēķinos tika izmantots vienīgi katras sugas procentuālais īpatsvars, 0+ vecuma grupas un ekoloģiskās grupas (sugas, kurām nepieciešami vienādi ekoloģiskie apstākļi). FIBS indeksā netiek izmantoti tādi parametri kā absolūtais sugu īpatsvars (noteiktā upes posmā) un biomasa. Katra parametra rezultāti tiek salīdzināti ar references vērtībām. Lai veiktu novērtējumu:

1) Jāsaskaita visas zivis atsevišķi pa sugām; 2) Jāsaskaita 0+ vecuma klases zivis un vecākas atsevišķi pa sugām; 3) Kopējais noķerto zivju indivīdu skaits nedrīkst būt būtiski mazāks kā references apstākļos

noķerto zivju skaits; 4) Zivis ir jāķer atbilstošos upes posmos, ņemot vērā to lielumu un tipu.

B.1.4. tabula. Kvalitates klašu robežvērtības S un FIBS indeksiem

Indekss Ļoti laba Laba Vidēja Sliketa Ļoti slikta

S ≥ 0,8 0.79 - 0.4 0.39 - 0 < 0 Zivis nav sastopamas

FIBS 3.76- 5.00 2.51- 3.75 2.01- 2.50 1.51- 2.00 1.00- 1.50

B.1.5. Fizikāli ķīmiskie kvalitātes elementi Fizikāli ķīmiskie ūdens kvalitātes elementi tika analizēti 70 vietās (34 Igaunijā un 46 Latvijā). Mērījumi tika veikti un paraugi ievākti:

- 57 vietās (21 Igaunijā un 46 Latvijā) vienu reizi vienlaicīgi un tajās pašās vietās, kur tika ievākti bioloģiskie ūdens kvalitātes elementi (2011. un 2012. gada vasaras mēnešos);

- 13 vietās Igaunijā 12 reizes jeb vienu reizi mēnesī gada garumā neatkarīgi no bioloģisko kvalitātes elementu paraugu ņemšanas vietas un laika. 8 no 13 paraugu ņemšanas vietām atrodās pārrobežu ūdens objektos. Tās ir: Pedetsi/Pededze (Kivioja), Pedetsi/Pededze

(Möldre), Vaidava (iztekas vietā no Murati/Muratu ezera), Vaidava (Kuutsi), Peetri/Melnupe (Leppura), Pärlijõgi/Pērļupīte, Pedeli/Pedele (Valga), Pedeli/Pedele (Koorküla).

Fizikāli ķīmisko parametru analīze notika saskaņā ar valstu normatīvos noteiktām prasībām un upju apsaimniekošanas plāniem, kas daļēji pārskatītas A.3.1. nodaļā. Latvijā fizikāli ķīmiskā ūdens kvalitāte tika novērtēta balstoties uz eksperta vērtējumu, bet Igaunijā tika pielietota vērtēšanas sistēma, kurā katram parametram atkarībā no tā rezultāta tiek piešķirts noteikt punktu skaits, ko pēc tam summē, no kā izriet gala vērtējums. Šī vērtēšanas sistēma ir noteikta Igaunijas normatīvajos aktos.

B.2. Paraugu ņemšana un apstrāde ekoloģiskā kvalitātes novērtēšanai ezeros Abās valstīs ūdens ekoloģiskā kvalitātes novērtējums ezeros tika balstīts uz ūdens fizikāli ķīmisko un bioloģisko (fitoplanktonu, bentisko bezmugurkaulnieku, makrofītu un zivju (tikai Igaunijā) ) kvalitātes elementu novērtējumu. Igaunijā tika novērtēta arī ūdensobjektu hidromorfoloģiskā kvalitāte, kas tika ņemta vērā arī nosakot ezeru ekoloģisko kvalitāti.

B.2.1. Fitoplanktons Kopumā projektā 14 ezeros (9 Igaunijā, 2 Latvijā un 3 pārrobežu ezeros) tika ievākti fitoplanktona paraugi un vērtēta ezeru ūdens kvalitāte ņemot vērā fitaplonktona stāvokli. Kopīga paraugu ņemšana un pieredzes apmaiņa notika 2012. gada maija, jūlija un septembra mēnešos trijos pārrobežu ezeros: Kikkajärv/Ilgājā, Murati/Muratu ezerā un Väiku Palkna/Mazajā Baltiņā (skatīt kartē C.1. nodaļā). Fitoplanktona paraugi dziļos un stratificētos ezeros tika ievākti trijos ūdens slāņos, bet seklos, kur ūdens temperatūra būtiski neatšķiras, paraugi tika ievākti divos slāņos. Kvantitatīvie paraugi no dziļākajiem slāņiem tika ievākti, izmantojot van Dorn sampler, bet kvalitatīvo paraugu ievākšanai tika izmantots Apstein planktona tīkls (acu izmērs 10, 20 μm). Fitoplanktona skaitīšanā tika izmantota Utermöhl’s tehnika, kas ir arī ES standarts. Pēc paraugu ievākšanas tie tika uzglabāti lugola šķīdumā. Fitoplanktona noteikšanā, skaitīšanā un mērījumos tika izmantota Utermöhl metode (Utermöhl, 195827, Tikkanen et al., 199228), kas ir arī ES standartmetode. Fitoplanktona ekoloģiskās kvalitātes novērtējumā tika izmantota Igaunijas metode, jo Latvijā tāda nav izstrādāta. Lai noteiktu fitoplanktona ekoloģiskās kvalitāti Igaunijas metodē, izmanto četrus parametrus: 1. Hlorofils a (Chl a) (Jeffrey & Humphrey,1975); 2. J indekss – modificēts Pielou indekss ar vērtību skalu no 0-1 un tā robežvērtības pa kvalitātes

klasēm visos ezera tipos ir vienādas. Tas tiek skaidrots ar to, ka sugu sastopamība ir vienāda visos climax communities, kurām ir augsta ekoloģiskā kvalitāte. J indeksu aprēķina izmantojot Šenona

27 Utermöhl, H. (1958) Zur Vervollkommnung der quantitativen Phytoplankton-Methodik. Mitt int. Verein. theor. angew. Lim¬nol. 9: 1-38 28 Tikkanen, T, Willén, E. (1992) Växtplanktonflora. Naturvårdsverket. ISBN 91-620-1115-4. pp. 280

daudzveidības indeksu (H) un teorētisko daudzveidības indeksu (Hmax) pēc sekojošas formulas: J=H/Hmax. Jo augstāka indeksa vērtība, jo labāka ekoloģiskā kvalitāte.

3. PSQ indekss – modificēts Nygaard’s compound quotient (Nygaard’s 1949) indekss, kas raksturo ezera ekoloģisko kvalitāti. PSQ indekss diezgan labi raksturo ekoloģiskos apstākļus, bet pielāgojot Igaunijas apstākļiem, tas ir papildināts ar divām taksonomiskām grupām: Cryptophyta, ko indeksa aprēķina formulā liek skaitītājā, un Chrysophyceae, ko liek saucējā (Ott & Laugaste, 1996). Orģinālajā formulā saucējā ir tikai Desmidiales taksonomiskā grupa, taču to izplatība pēdējās desmitgadēs ūdeņu litorālajā zonā ir dramatiski samazinājusies (Kangro et al. 200529). PSQ indeksa modificētā formula:

PCQ = Cyanophyta* + Chlorococcales* + Centrales* + Euglenophyceae* + Cryptophyta* + 1

Desmidiales* + Chrysophyceae* + 1

4. FPK indekss – sabiedrības raksturojums, kura vērtē vērtību skalā no 1-4, kas ir sadalīta pa kvalitātes

klasēm: 1 – ļoti laba/laba – visas sugu īpatsvars (biovolume) vairāk vai mazāk ir vienāds jeb nav iespējams noteikt nevienu dominējošu sugu; 2- vidēja - 2- 5 sugas (biovolume) dominē >80%; 3 – Slikta – viena suga (biovilume) dominē >80%; 4 – ļoti slikta - dominējošās taksonomiskās grupas (biovolume >50%) ir Microcystis, Aphanizomenon, Radiocystis, Planktothrix, Limnothrix, Woronichinia, Anabaena vai aļģes no Chlorococcales kārtas. Kopējais Chl a ir >20 mg/m3.

Visi indeksu un parametru vērtības tika novērtētas kvalitātes klasēs un lietotās robežvērtības pārrobežu ezeros skatīt pielikumā. Latvijas eksperti aprēķināja arī fitoplanktona biomasu (g/m3) saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto un to ņēma vērā nosakot fitoplanktona ekoloģisko kvalitāti. Fitoplanktona ekoloģiskās kvalitātes novērtējums tika veikts sekojoši: visi indeksi jeb parametri (kopā 4) ir vienādi nozīmīgi. Tāpēc atkarībā no indeksa vai parametra novērtējuma kvalitātes klasē tiem tika piešķirti punkti 5 punktu skalā atbilstoši kvalitātes klasēm. Ļoti labai kvalitātes klasei tika piešķirts 1 punkts, labai – 2; vidējai – 3, sliktai – 4, ļoti sliktai 5. Gala vērtējums atbilst vidēji aritmētikajai vērtībai. Kvalitātes klases robežvērtības ala vērtējumam: ļoti laba kvalitāte 1-1,5, laba -1,51-2,5, vidēja 2,1 – 3,5, slikta – 3,1 – 4,5, ļoti slikta – 4,51 – 5.

B.2.2. Bentiskie makroskopiskie bezmugurkaulnieki Kopumā bentisko makroskopisko bezmugurkaulnieku paraugi tika ievākti 14 ezeros (9 Igaunijā, 2 Latvijā un 3 pārrobežu ezeros). Visos trijos pārrobežu ezeros Igaunijas un Latvijas eksperti veica kopīgu paraugu ņemšanu, lai salīdzinātu un mēģinātu harmonizētu metodes prkatiski. Igaunijas eksperti ievāca paraugus sakānā ar Zviedru metodi, bet Latvijas eksperti izmantoja multi – dzīvotņu (muli-habitat) metodi. Abas metodes jau aprakstītas B. 1.2. nodaļā. Par paraugu ņemšanas vietām ezerā tika izvēlētas tam visraksturīgākās piekrastes zonas (apmēram 10 m garumā un līdz 0,6 m dziļumam). Viens paraugs sastāvēja no 10 parauga vienībām, izmantojot kick paraugu ņemšanas

29 Kangro K.; Laugaste R., Noges P., Ott I. , 2005. Long-term changes and seasonal development of phytoplankton in a strongly stratified, hypertrophic lake. Hydrobiologia, 547, 91 - 103

metodi, visrkasturīgākajos substrāta tipos (mikrodzīvotnēs) ar standarta rokas tīklu (rāmja izmērs 0,25 x0,25 m, tīkla acu izmērs 0,05 mm). Kvalitātes novērtējums veikts izmantojot jau iepriekš, B.1.2. nodaļā, aprakstītos indeksus - T, H’; EPT un ASPT. Papildus šiem indeksiem Igaunijas eksperti izmantoja arī SAI indeksu (Swedish Acidity Index saskaņā Henrikson & Medin 1986, kas citēts Johnson 199930). Aprēķināto indeksu robežvērtības pa kvalitātes klasēm un Igaunijas references vērtība visos Igaunijas tipos ir parādītas B.2.2. tabulā. Tā kā Latvijas ekspertiem šie jauni indeksi un to novērtējuma metode nav pielāgota Latvijas apstākļiem, Latvijas eksperti izmantoja Igaunijas robežvērtības un references vērtības un Igaunijas ezeru tipoloģijas. B.2.2. tabula. References vērtība (R) un kvalitātes klašu robežvērtības bentisko makroskopisko bezmugurkaulnieku ekoloģiskās kvalitātes novērtējuma indeksiem

Indekss Ezera ūdens īpašības un dzīvotnes rakasturojums

R Ļoti laba Laba Vidēja Slikta un ļoti

slikta

T Ciets ūdens, veģetācija 35 >32 28-32 21-27 <21

T Ciets ūdens, smiltis vai akmeņi 27 >24 22-24 16-21 <16

T Mīksts un tumšas krāsas ūdens 16 >14 13-14 10-12 <10

T Mīksts un gaišas krāsas ūdens 22 >20 18-20 13-17 <13

EPT Ciets ūdens, smiltis vai akmeņi 9 >8 7-8 5-6 <5

EPT Ciets ūdens, veģetācija 6 >5 5 4 <4

EPT Mīksts un tumšas krāsas ūdens 4,5 >4 4 3 <3

EPT Mīksts un gaišas krāsas ūdens 7 >6 6 4-5 <4

T Ciets ūdens, veģetācija 3,1 >2,8 2,4-2,8 <2,4-1,8 <1,8

T Ciets ūdens, smiltis 1,9 >1,7 1,5-1,7 <1,5-1,1 <1,1

T Ciets ūdens, akmeņi 2,6 >2,4 2,1-2,4 <2,1-1,6 <1,6

T Mīksts un tumšas krāsas ūdens 2,3 >2 1,8-2 <1,8-1,4 <1,4

T Mīksts un gaišas krāsas ūdens 2,7 >2,5 2,2-2,5 <2,2-1,6 <1,6

ASPT Ciets ūdens, smiltis vai veģetācija 5,7 >5,1 4,5-5,1 <4,5-3,4 <3,4

ASPT Ciets ūdens, akmeņi 6,3 >5,7 5,1-5,7 <5,1-3,8 <3,8

ASPT Mīksts un tumšas krāsas ūdens 6,7 >6 5,3-6 <5,3-4 <4

ASPT Mīksts un gaišas krāsas ūdens 6,3 >5,7 5,1-5,7 <5,1-3,8 <3,8

SAI Ciets ūdens, smiltis vai veģetācija 7 >6 6 4-5 <4

SAI Ciets ūdens, akmeņi 8 >7 6 5 <5

SAI Mīksts un tumšas krāsas ūdens 1 0-1 2-3 4-5 >5

SAI Mīksts un gaišas krāsas ūdens 5 5 4 or 6 3 or 7 <3 or >7

Visi indeksi tiek uzskatīti par vienādi nozīmīgiem. Tāpēc atkarībā no indeksa novērtējuma kvalitātes klasē tiem tika piešķirts noteikts punktu skaits: ļoti labai kvalitātes klasei tika piešķirti 5 punkti, labai – 4; vidējai – 2, sliktai un ļoti sliktai 0. Atšķirība starp labo un vidējo kvalitātes kalsi ir apzināti veidota lielāka, to principiālās nozīmes dēļ ŪPD.

30 Johnson R.K., 1999. Benthic macroinvertebrates. In: Bedömningsgrunder för miljökvalitet. Sjöar och vattendrag. Bakgrundsrapport 2. Biologiska parametrar (Ed. by Torgny Wiederholm). Naturvårdsverket Förlag, 85-166.

Katram paraugam sakaita visu indeksu punktus un atkarībā no punktu summas (MMQ) nosaka bentisko makroskopisko bezmugurkaulnieku ekoloģisko kvalitātes klasi. Tā kā references vērtība ir 25, tad 23-25 punkti atbilst ļoti labai kvalitātes klasei, 18-22 labai, 17-10 vidējai, 9-6 sliktai un <6 ļoti sliktai kvalitātes klasei.

B.2.3. Makrofīti Makrofītu ekoloģiskās kvalitātes novērtējums projekta laikā tika veikts 14 ezeros (no tiem 9 atradās Igaunijā, 2 Latvijā un 3 uz abu valstu robežas). Visos trijos pārrobežu ezeros (skatīt C.1. attēlu) Igaunijas un Latvijas eksperti veica kopīgu makrofītu uzskaiti un ezera ekoloģiskās kvalitātes novērtējumu, izmantojot Igaunijas ekspertu līdz šim lietotu un vietējiem apstākļiem piemērotu metodi. Ezeru makrofītu uzskaite tika veikta, braucot ar laivu gar krastu pa apmēram 200 - 300 metrus garām transektēm, kas novilktas sākot no ūdens krasta līnijas virzienā uz ezera visu līdz veģetācijas maksimālajam dziļumam. Braucot pa transektēm tika uzskaitītas visas novērotās makrofītu sugas un novērtēts katras sugas īpatsvars un dziļums, kurā tā novērojama visbiežāk. Atsevišķi tika uzskaitītas arī filamentous zaļaļģes. Dziļos ezeros tika novērtēts arī maksimālais ūdens dziļums ezerā, kurā sastopama veģetācija. Visas novērotās makrofītu sugas tika iedalītas 3 ekoloģiskajās grupās: pilnībā iegrimušās, daļēji iegrimušās, brīvi peldošās un sugās, kurā ir saknes, bet lapas un ziedi atrodas virs ūdens virma (Arber31, 1920; Sculthorpe, 196732). Pēc tam tika novērtēts katras ekoloģiskās grupas īpatsvars, izmantojot nedaudz modificētu Braun-Blanquet skalu33, kur 1 punkts tiek piešķirts, ja ekoloģiskā grupa ir sastopama ļoti reti, 2 punktus, ja reti, 3 punktus, ja bieži, 4, ja visā ezerā, 5 ja visā ezeru un lielā daudzumā. Katrā makrofītu ekoloģiskajā grupā (izņemot iegrimušo makrofītu sugas) tika novērtēta indikatorsugu sastāvs un sastopamība, sarindojot secībā no visbiežāk sastopamām uz retāk sastopamām. Pārrobežu ezeru ekoloģiskās kvalitātes klases novērtējumā izmantotos makrofītu kvalitātes indeksus un to kvalitātes klašu robežvērtības skatīt tabulā B.2.3.

31 Arber, A., 1920. Water plants. A study of aquatic angiosperms. Cambridge University Press, Cambridge: 436 pp. 32 Sculthorpe, C. D., 1967. The biology of aquatic vascular plants. St. Martin’s Press, New York: 610 pp. 33 Braun-Blanquet, J. (1964). Pflanzensoziologie: grundzüge der vegetationskunde Zweite, umgearbeitete und vermehrte Auflage. Springer-Verlag: Wien. 865 pp.

B.2.3. tabula. Makrofītu ekoloģiskās kvalitātes klasifikācija pa Igaunijas ezeru tipiem un ekoloģiskās kvalitātes indikatorsugas Rādītājs Vienība Ļoti laba kvalitāte Laba kvalitāte Vidēja kvalitāte Slikta kvalitāte Ļoti slikta kvalitāte II ezeru tips: sekls ar vidējas cītības ūdeni (Murati/Muratu ezers) Fitocenoze Nozīmīgāko

sastopamo sugu apraksts

Briofīti, harofīti, Potamogeton

Harofīti = Potamogeton, briofīti = Elodea =

Myriophyllum = Ceratophyllum

Ceratophyllum = Ranunculus = augi, kuriem ir saknes, bet to lapas un ziedi atrodas virs ūdens,

Myriophyllum = brīvi peldoši augi = Potamogeton = Charophyta

Brīvi peldoši augi = augi, kuriem ir saknes, bet to lapas un ziedi

atrodas virs ūdens = Ceratophyllum

Nav

Potamogeton perfoliatus L. un/vai Potamogeton lucens L. sastopamība

Braun – Blanquet skala (0-5)

≥4 2-3 1 0 0

Harofītu un/vai briofītu sastopamība

Braun – Blanquet skala (0-5)

3 4-5 2 0 0

Ceratophyllum un/vai brīvi peldošo sugu sastopamība

Braun – Blanquet skala (0-5)

0 1–2 3 4–5 –

Pavedienveida aļģu sastopamība

Braun – Blanquet skala (0-5)

0 1 1-2 3–4 5

III ezeru tips: dziļš ar vidējas cietības ar ūdeni (Kikkajärv / Ilgājs) Maksimālais dziļums, kurā sastopama veģetācija

Metrs >4 4–>3 3–>1.6 1.6–1 <1

Fitocenoze Nozīmīgāko sastopamo sugu apraksts

Briofīti= harofīti, Potamogeton

Harofīti = Potamogeton, briofīti, Myriophyllum = Elodea

Ranunculus, Ceratophyllum, Potamogeton, harofīti

Ceratophyllum, Ranunculus, ūdeni brīvi peldoši augi

Nav

Potamogeton perfoliatus L. un/vai Potamogeton lucens L. sastopamība

Braun – Blanquet skala (0-5)

3 4-5 1-2 0 0

Harofītu un/vai briofītu sastopamība

Braun – Blanquet skala (0-5)

3 4-5 1-2 0 0

Ceratophyllum un/vai brīvi peldoši augi

Braun – Blanquet skala (0-5)

0 1–2 3 4–5 –

Pavedienveida aļģu sastopamība

Braun – Blanquet skala (0-5)

0 1 1-2 3–4 5

V ezeru tips: ezers ar gaiši krāsotu un mīkstu ūdeni (Väiku Palkna /Mazais Baltiņš)

Maksimālais sūnu augšanas dziļums (tikai ezeros ar vidējo dziļumu >3m)

Metrs >7 7–4 4–2 <2 <2

Fitocenoze Nozīmīgāko sastopamo sugu apraksts

Lobelia dortmanna, Isoëtes = briofīti,

Myriophyllum alterniflorum

Isoëtes = Lobelia dortmanna = Myriophyllum alterniflorum,

briofīti = Nitella = Chara delicatula

Augi, kuriem ir saknes, bet to augi un ziedi atrodas virs ūdens, Potamogeton, Elodea,

briofīti, Isoëtes, Lobelia dortmanna

Nav vai tajā ir sastopami augi, kuriem ir saknes, bet to lapas un

ziedi atrodas virs ūdens

Nav

Isoëtes spp. vai Lobelia dortmanna L. sastopamība

Braun – Blanquet skala (0-5)

5 4–3 1-2 0 –

Tikai Võru rajonā: Myriophyllum alterniflorum DC. sastopamība

Braun – Blanquet skala (0-5)

3-4 5 1-2 0

Elodea vai Potamogeton (daļēji iegrimušo sugu) sastopamība

Braun – Blanquet skala (0-5)

0 1 2-3 Nav Nav

Pavedienveida aļģu sastopamība

Braun – Blanquet skala (0-5)

0 1-2 3 4 ─

B.2.4. Zivis Zivju paraugi tika ievākti 10 ezeros (no tiem 7 Igaunijas ezeros un 3 pārrobežu ezeros) 2012.gada jūlijā. Zivju paraugus un ezeru ekoloģisko kvalitāti, novērtējot zivju stāvokli tajos, veica tikai Igaunijas eksperti. Paraugu ievākšanai tika izmantoti bentiskie Nordic tipa tīkli ar dažāda izmēra linuma acīm, kas atbilsts ES standartam EVS-EN 14757:2005 un 1,5 m dziļus pelaģiālos tīklus. Lai iegūtu informāciju par ihtiofāg un citu lielāku indivīdu barības bāzi, tika izmantoti komerciālie neilona tīkli (30 m gari un 1,5 m dziļi), kuru linuma acu izmēri bija 30, 45 un 60 mm. Paraugu ievākšana litorālē un pelaģiālē notika ņemot vērā skābekļa un ūdens dziļuma stratifikāciju. Kopumā ezerā nakts garumā (parasti 12h no plkst. 18-20 līdz 6-8) tika ielikti divi bentiskie tīkli, divi pelaģiālie tīkli un trīs 30 m garie komerciālie tīkli. P7 Pirms tīklu ielikšanas, ezeru litorālē tika ielikti 3 dažādu veidi mini- murdi (skatīt B.2.4. attēlu). Tīklu un murdu izvietojumu ezeros skatīt Igaunijas ekspertu atskaitē par ezeriem.

B.2.4. attēls. Mini-murdi, kas tika izmantoti zvejošanai litorālē Katrā tīklā noķertais loms tika analizēts atsevišķi, identificējot katru indivīdu un nomērot tā kopējo garumu mm un svaru ar precizitāti 0,1 g. Dažām zivju sugām, lai novērtētu indivīda vecumu un zivju sugas populācijas vecuma struktūru, tika atdalītas dažādas skeleta daļas (asariem - operculum, līdakām – cleithrum, karpveidīgajiem – zvīņas). Pēc tam dati tika ievadīti datu bāzē, lai varētu aprēķināt sekojošus zivju populāciju raksturojošos indeksus:

• indivīdu skaits tīklos; • liunuma acu īpatsvars, kurās bija ieķērušās zivis; • noķerto ne-ihtiofāgo zivju īpatsvars (ieskaitot komerciālos tīklos noķertās zivis); • Simpson Dw (tikai Nordic tipa tīklos); • Simpson Dn (tikai Nordic tipa tīklos); • asaru īpatsvars Nordic tipa tīklos); • karpu dzimtas indivīdu skaits pa sugām; • WPUE - kopējais indivīdu svars katrā tīklā; • NPUE - vidējais noķerto indivīdu skaits katrā tīklā; • vidējais noķerto zivju svars (tikai Nordic tipa tīklos); • asaru indekss; • asaru dzimtas indivīdu svars pret karpu dzimtas indivīdu svaru; • pelāģisko tīklu WPUE pret bentiskajiem Nordic tipa tīkliem; • pelāģisko tīklu NPUE pret bentiskajiem Nordic tipa tīkliem; • trīs visbiežāk noķertās karpu dzimtas sugas; • visas Nordic tipa tīklos noķertās sugas; • nenoķertās litorālās sugas.

Noķertie ihtiofāgi jeb zivjēdāji tika izmantoti, lai noteiktu to barības bāzi atbilstoši Bagenal (1978). Līdz šim Igaunijas eksperti nav izstrādājuši tādas metodes, lai novērtētu ezeru ūdens kvalitāti vai ekosistēmu integritāti pēc tajos sastopamajām sugām, tomēr pie tā tiek strādāts testējot un pielāgojot dažādas kaimiņvalstu un citu Eiropas valstu metodes. Projekta laikā ezeru ūdens kvalitātes un ekosistēmu integritātes novērtēšanai tika izmantotas četras dažādas metodes un to indeksi: LaFiEstA, LAFIEE, Centrālbaltijas un modificētu Vācijas metodi. Tā kā ezeru ekoloģiskā kvalitātes novērtēšanas metode vērtējot zivju populācijas ir tikai izstrādes stadijā, to robežvērtības pa kvalitātes klasēm nav vēl strikti noteiktas un novērtējuma pamatā ir eksperta vērtējums

B.3. Paraugu ievākšanas un sapstrādes metodes piekrastes ūdeņos

B.3.1. Paraugu ievākšanas un apstrādes metodes ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanai piekrastes ūdeņos

B.3.1.1. Fizikāli ķīmisko ūdens kvalitātes rādītāju paraugu ievākšana un sagatavošana 2012. gadā laika posmā no 16. līdz 12. augustam piekrastes ūdeņos no Vitrupes līdz Ainažiem tika noteikta ūdens caurredzamība un veikta zemūdens video novērošana. Kopumā tika ievākti paraugi 145 vietās. Analīzes tika veiktas:

• Latvijas Hidroekoloģijas institūta (LHEI) Jūras monitoringa laboratorijā tika analizēts hlorofils a un dzeltenā viela ūdens virsējā slānī, ūdens duļķainība, kopējais C un N, litija, dzelzs un mangāna koncentrācija suspendēto vielu sastāvā. Laboratorija ir akreditējis Latvijas nacionālais akreditācijas centrs atbilstoši standartam Nr. LVS EN ISO/IEC 17025: 2005;

• CTD (konduktivitāte, temperatūra un skābeklis), ūdens caurredzamības noteikšana un zemūdens videonovērošana veica Latvijas Hidroekoloģijas institūta speciālisti manuāli no motorlaivas. Paraugu ievākšana tika veikta sekojot HELCOM norādījumiem un standarta aktivitāšu procedūrām, kas daļēji balstīta uz ISO/EN standartu (skatīt B.2.3.1.tabulu).

B.3.1. tabula. Parametri un izmantotie standarti paraugu ņemšanā un apstrādē piekrastes ūdēnos Parametrs Izmantotais standarts

CTD ISO 15839:2003 Ūdens kvalitāte. Sensors/analītisks aprīkojums. Instrukcijas un izpildes tests atbilstoši ražotāja instrukcijai.

Ūdens caurredzamība

Daļēji-kvantitatīva metode sekojot standartam ISO 7027:1999 Ūdens kvalitāte. Duļķainības noteikšana.

Ūdens paraugu ņemšana

LVS EN ISO 5667-1:2007 Ūdens kvalitāte. Paraugu ņemšana. 1. daļa: Norādījumi paraugu ņemšanas programmu izveidei un paraugu ņemšanas paņēmieniem LVS ISO 5667-9:1992 Ūdens kvalitāte. Paraugu ņemšana. 9.daļa: Norādījumi jūras ūdeņu paraugu ņemšanai

Hlorofils a HELCOM COMBINE norādījumi (1997)

Duļķainība ISO 7027:1999 Ūdens kvalitāte. Duļķainības noteikšana

Ūdens paraugu pudeles. Ūdens paraugi tika ievākti 5l tīrās polietilēna pudelēs ar plastikas skrūvējamu korķi un blīvi, lai noteiktu hlorofilu a, duļķainību, dzelteno vielu, suspendēto vielu daudzumu, kopējo C un N, Li, Fe un Mn. Ūdens temperatūra un konduktivitāte pa slāņiem tika merīta ar CTD zondi. Sāļums tika aprēķināts, bet ūdens caurredzamība tika mērīta ar Seki disku (30 sm diametrā). Ūdens paraugi hlorofila a, duļķainības dzeltenās vielas un kopējā C un N noteikšanai kā arī Li, Fe un Mn koncentrācijas noteikšanai suspendētajās vielās tika ievākti, izmantojot:

• Van Dorn batometru, lai ievāktu paraugus no 1- 4 m dziļuma;

• 5 m garu plastikas integrālo šļauku, lai ievāktu paraugus no 5-9 m dziļuma;

• 10 m garu plastikas integrālo šļauku, lai ievāktu paraugus no >10 m dziļuma; Ievāktie ūdens paraugi uzreiz tika filtrēti un ievietoti ledusskapī pie 4-8⁰C. Ūdens filtrēšana hlorofila a noteikšanai. Hlorofila a koncentrācijas noteikšanai ūdens paraugi tika filtrēti vakuumā ar spiedienu ne lielāku kā 30 mBar uzreiz pēc to ievākšanas, izmantojot GF/F stikla šķiedras filtri (0.7 µm). Filtrēšana ilga ne vairāk kā 30 min. Pēc tam filtri tika izžāvēti un ielikti saldētavā pie -4⁰C līdz turpmāko analīžu veikšanai. Ūdens filtrēšana kopējā C un N noteikšanai ūdens suspendētajās vielās. Ūdens tika filtrēts ar iepriekš uzkarsētu GF/F stikla šķiedras filtru (0.7 µm) vakuuma apstākļos ar 40 mBar spiedienu. Pēc tam filtri tika žāvēti ietīti alumīnija folijā eksikatorā ar kvarca gēlu. Sausie filtri ietīti folijā tika ievietoti saldētavā (-18⁰C) līdz analīžu veikšanai. Ūdens filtrēšana Al, Fe un Mn noteikšanai ūdens suspendētajās vielās. Ūdens tika filtrēts, izmantojot Millipore™ nitrocelulozes filtrs, kura poru izmērs bija 0.45 µm ar diametru 47 mm. Filtrēšana notika vakuuma apstākļos ar 40 mBar lielu spiedienu. Pēc filtrēšanas filtrs ar suspendētajām daļiņām tika novietots uz īpaša (ash-less) filtrpapīra no putekļiem tīrā plastikāta kastē līdz tas izžūst (apmēram 2h). Kad filtri bija izšuvuši, tie tika ievietoti tīrā Petri platē un kopā ar to ielikti plastikāta maisiņā ar zip-lock aizdari glabāti istabas temperatūrā līdz turpmāko analīžu veikšanai - suspendētās vielas masas noteikšanai un Al, Fe un Mn koncentrācijas noteikšanai ūdenī. Izfiltrētais ūdens tika izmantots dzeltenās vielas noteikšanai, bet nefiltrētais ūdens duļķainības noteikšanai. Smago metālu (Al, Fe un Mn) noteikšana ūdens suspendētajās vielās notika atbilstoši modificētai Hovind un Skei metodei, ar kuru var iepazīties ICES 1992. gada atskaitē 34. Metodes pamatā ir filtra apstrāde ar verdošu HNO3 un HCl maisījumu teflona menzūrā un mērījumu veikšana izmantojot liesmas atomu absorbcijas spektroskopiju, sekojot US EPA metodei Nr. 7000B (2007). Dzeltenās vielas mērījumi tika veikti, izmantojot spektrometrisko metodi, kuras pamatā ir filtrētā ūdens salīdzināšana ar destilēto ūdeni (izmantotais viļņa garums - 380 nm).

34 ICES cooperative research report by Hovind, H. and Skei, J. 1992. Report of Second ICES intercomparison exercise on the determination of trace metals in suspended particulate matter. No 184.

B.3.1.2. Bioloģisko ūdens kvalitātes rādītāju paraugu ievākšana un sagatavošana 2012. gadā no 25. līdz 26. augustam tika ievākti 27 makrobentosa paraugi cietajās gruntīs jūras piekrastē. Paraugus ievāca LHEI nirēji. Izmantojot ūdens drošu kameru, no piepūšamās laivas 0,5 – 1 m augstumā no jūras dibena tika uzņemti zemūdens video. Katrā novērojumu vietā tika uzņemtas 3 min gari video par 15 m2 lielu teritoriju. Mīkstas grunts gadījumos tika uzņemti tikai 1 m gari video. Video materiāli tika analizēti, lai noteiktu gliemeņu, vēžvēdīgi, dominējošo makroaļģu sastopamību un sastopamo substrāta frakciju īpatsvaru. Substrāts tika iedalīts trīs klasēs pēc to frakciju diametrālā izmēra:

• smiltis un grants (<60 mm);

• akmeņi (60-100 mm);

• akmeņi (>100 mm). Makrobentosa paraugu ievākšana. Nirējs ar akvalangu makrobentosa paraugus ievāca katrā paraugu ņemšanas vietā ar 1-3 atkārtojumiem atkarībā no fitobentosa daudzuma. Katrā vietā tika novērtēts tipiskākais fitobentosa apaugums un izmantojot 0,02 x 0,02 metāla rāmi nosprausts laukums, no kura tika noskrāpēti visi organismi, kas tajā atradās. Paraugi tika ievākti maisos ar 500 μm linuma acu izmēru. Pēc paraugu ievākšanas paraugus apstrādāja ar 4% formaldehīda šķīdumu. Bez tam katrā paraugu ņemšanas vietā nirējs arī vizuāli novērtēja 10 m garu ~2 m platu transekti brīvi izvēlētā trajektorijā. Šajā transektē vizuāli tika tika novērtēts uz akmeņiem dzīvojošās faunas (gliemenes, vēžvēdīgie) un augošās floras procentuālais īpatsvars, kā arī substrāta sastopamo frakciju un izplatību. Makrobentosa taksonu identifikācija notika, izmantojot attiecīgas rokasgrāmatas35. Organismi tika žāvēti līdz konstantam svaram 3 dienas 60⁰C temperatūrā un nosvērti biomasas aprēķināšanai līdz 0,0001g precizitātei. Gan biomasa, gan sastopamība tika rēķināta uz vienu m2.

B.3.2. Robežvērtības ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanai Ņemot vērā ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanas sistēmu līdzības Latvijā un Igaunijā (skatīt nodaļā A.3.3.) un projekta laikā veikto analīžu rezultātus (skatīt nodaļu C.4.), rekomendējam izmantot piecus parametrus un to robežvērtības ūdens ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanai Rīgas jūras līcī (skatīt B.3.2.a. un B.3.2.b.tabulu). B.3.2.a. tabula. Rekomendētās hlorofila a un fizikāli ķīmisko parametru robežvērtības Rīgas jūras līcī

Parametrs Vienība Sezona Ekoloģiskā kvalitāte Ļoti laba Laba Vidēja Slikta Ļoti slikta

Caurredzamība m vasara >5.0 3.0-5.0 <3.0-2.0 <2.0-1.5 <1.5

P kop μmol/l ziema <0.6 0.6-1.0 >1.0-2.5 >2.5-8.0 >8.0

Hlorofils a μg/l vasara <2,0 2,0-6,5 >6,5-16,0 >16,0-40,0 >40,0

B.3.2.a. tabulā nav iekļauts Nkop, jo Latvijā un Igaunijā lietotās robežvērtības būtiski atšķiras un šī parametra robežvērtību harmonizācijai starp valstīm nepieciešami plašāki abu valstu kopīgi pētījumi.

35 Pankow H., 1990. Ostsee – Algenflora and Tolstoy A., Osterlund K., 2003. Alger vid Sveriges östersjökust – en fotoflora.

B.3.2.b. tabula. Rekomendētās fitobentosa parametru robežvērtības Rīgas jūras līča austrumu piekrastē (ūdensobjekts F)

Parametrs Vienība References

vērtība Ekoloģiskā kvalitāte

Ļoti laba Laba Vidēja Slikta Ļoti slikta Novirze no references vērtības

% <10 10-25 >25-45 >45-70 >70

Fucus vesiculosus maksimālais augšanas dziļums

m 7 >6.3 6.3-5.25

<5.25-3.85 <3.85-2.1 <2.1

Makroskopiskās veģetācijas maksimālais augšanas dziļums

m 11 >9.9 9.9-8.25

<8.25-6.05 <6.05-3.3 <3.3

Tā kā vēsturiskie dati ir pieejami tikai par makroskopisko aļģu maksimālo augšanas dziļumu un uz to lielā mērā balstās Igaunijas piekrastes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes novērtējuma sistēma, tad šī projekta ietvaros zinātnieki vairāk pievērsa uzmanību tikai diviem bioloģiskās kvalitātes parametriem: makroskopiskās veģetācijas maksimālajam augšanas dziļumam ūdenī un Rīgas jūras līča austrumu piekrastes nozīmīgākās makroskopiskās aļģu sugas Fucus vesiculosus maksimālajam augšanas dziļumam ūdenī. No dziļuma ir atkarīgas barības vielu koncentrācijas un ūdens dzidrība (Nielsen et al., 200236; CHARM, 200337), bet no ūdens dzidrības ir atkarīga makroskopisko aļģu izplatība un to pierādīja arī projekta rezultāti. Makroskopiskām aļģēm ir nepieciešama ciets substrāts, uz kura tās pieķeras un aug līdz pat tādam dziļumam, kur tām pietiek gaismas. Latvijas ūdensobjekts F lielākoties ir atbilstoši apstākļi (skatīt 15 B attēlu; Stiebrins & Väling, 199638). Tabulā B.3.2.b. dotā references vērtība abiem bioloģiskās kvalitātes parametriem ir balstīta uz H.Skujas 1924. gadā veikto pētījumu rezultātiem39, tos nedaudz samazinot dēļ lielākas viļņu radītās ietekmes un eitroficētāku ūdeņu ieplūšanas no upēm un līča rietumu piekrastes. Robežvērtības tika nospraustas balstoties uz ekspertu vērtējumu un zinātnisko literatūru (Andersen et al., 200440; Krause-Jensen et al., 200541). Robežvērtības ir piemērojamas teritorijās, kurās makroskpisko aļģu veģetācijas apaugums ir vismaz 10%.

36 Nielsen S.L., Sand-Jensen K., Borum J., Geertz-Hanse O., 2002. Depth colonisation of eelgrass (Zostera marina) and macroalgae as determined by water transparency in Danish coastal waters. Estuaries, 25: 1025-1032. 37 CHARM, 2003. Small-scale vegetation models. Project deliverable No. 15, 36 pp. 38 Stiebrins O., Väling P., 1996. Bottom sediments of the Gulf of Riga. 1:200 000, Riga, 54 pp. 39 Skuja H., 1924. Mērsraga – Ragaciema piekrastes aļģes. Acta Univ. Latviensis, 10: 337–392 (in latvian and german). 40 Andersen J.H., Conley D.J., Hedal S., 2004. Palaeoecology, reference conditions and classification of ecological status: the EU Water Framework Directive in practice. Marine Pollution Bulletin, 49: 283-290. 41 Krause-Jensen D., Greve T.M., Nielsen K., 2005. Eelgrass as a Bioindicator Under the European Water Framework Directive. Water Resources Management, 19: 63-75.

B.4. Paraugu ievākšanas un apstrādes metodes bīstamo vielu noteikšanai pārrobežu ūdeņos Ierobežoto projekta līdzekļu dēļ, lai iegūtu optimālus rezultātus un salīdzināmu informāciju, visas iesaistītās puses savstarpēju diskusiju rezultātā nolēma ievākt paraugus tajos ūdensobjektos, kur ir zināma antropogēnās slodzes ietekme, un paraugos analizēt tās bīstamās vielas, kas varētu tur atrasties.

B.4.1. Paraugu un analizēto bīstamo vielu veidi un paraugu ņemšanas vietas Projekta laikā tika ievākti ūdens, sedimentu un biotas (zivju vai gliemeņu) paraugi, bet analizējamo bīstamo vielu izvēle lielākoties tika balstīta uz sekojošiem kritērijiem:

• prioritāri tika izvēlētas tās vielas vai vielu grupas, kuru pieļaujamie koncentrāciju limiti virszemes ūdenī ir noteikti vai drīzumā tiks noteikti ES direktīvā (2008/105/EC). Tās kopumā ir 33 prioritārās vielas un vielu grupas, kas jau ir iekļautas iepriekš minētajā direktīvā, bet 12 citas vēl ir iekļaujamo vielu sarakstā;

• iepriekš minētās bīstamās vielas, par kurām visvairāk trūka informācijas ūdens vidē;

• iepriekš minētās bīstamās vielas, par kurām zināms, ka tās ir parādījušās tirgū vai tās kādreiz ir izmantotas un ka tās ir stabilas, bioakumulatīvas un toksiskas (PBT);

• informācija par vielu parādīšanos vidē no iepriekšējiem projektiem (piemēram, bromētie antipirēni);

• informācija par fermentatīvo reakciju vai iedarbību uz biotu (divvāku gliemenēm), ko radījis piesārņojums vidē no iepriekšējiem projektiem vai minēts zinātniskajās publikācijās.

Kopumā tika izvēlētas 10 vielas un/vai vielu grupas, kas tika pārbaudītas:

• ūdenī- Di (2-etilheksil)ftalāts (DEPH);

• sedimentos - smagie metāli (Cd, Cu, Zn, Pb, Ni un Hg), alkifenoli un bisfenols A, polibromētie difenilēteri (PBDE) un heksabromciklododekāna (HBCDD), poliaromātiskie ogļūdeņraži (PAO), organiskie alvas savienojumi;

• biotā (zivīs, gliemenēs) – heksahlorbenzols, hekshlorbutadiēns, bromdifenilēteris (PBDE) un heksahlorcikloheksāns (HBCDD), dioksīni un furāni, poliklorētie bifenili (PCB).

Kopumā projektā tika izvēlētas 14 paraugu ņemšanas vietas un no tām 3 vietas tika izvēlētas Latvijas un Igaunijas pārrobežu ūdensobjektos (B.4.1.tabula), lai noskaidrotu pārrobežu radīto ietekmi. B.4.1. tabula. Paraugu ņemšanas vietas un ievāktie paraugu veidi (Ū - ūdens, S - sedimenti, Z– zivju taukaudi, G– gliemenes)

Vietas Nr.

Paraugu ņemšanas vieta

Paraugu ņemšanas vietas apraksts Parauga veids

Ū S Biota

1. Gauja Uz Latvijas – Igaunijas robežas, lauksaimniecības ietekme 1 1 Z/G

2. Pedele Uz Latvijas – Igaunijas robežas Valkā 1 1 -

3. Muratu ezers Uz Latvijas – Igaunijas robežas 1 1 Z/G

B.4.2.Paraugu ievākšana un apstrāde Ūdens un sedimentu paraugi tika ievākti 2012.gadā no 3. Līdz 18. Jūlijam, bet zivju paraugi 2012. Gada augusta un septembra mēnesī.

B.4.2.1.Ūdens, sedimentu un biotas paraugu ievākšanas metodes Paraugus ievāca LHEI speciālisti, bet zivju paraugus ievāca Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta (BIOR) speciālisti. Paraugi tika ievākti sekojot standarta ISO/EN metodēm. Ūdens paraugu ievākšanai tika izmantoti dzintara krāsas stikla pudeles (1L) ar plastikāta skrūvējmu korķi un alumīnija folija ieliktni. Sedimentu paraugu ievākšanai tika izmantotas plastikāta burkas (1L) ar plastikāta skrūvējamo korķi u polipropilēna ieliktni. Ūdens un sedimentu paraugi tika analizēti (izņemot smagos metālus) BIOR laboratorijā. Sedimentus smago metālu analizēšanai ievāca atsevišķi 200 ml plastikāta kastēs un tos analizēja LHEI laboratorijā. Ūdens paraugi tika ievākti manuāli no piepūšamās laivas vai no krasta izmantojot, teleskopisko kātu, kura galā ierīkots pudeles turētājs. Pudele ūdenī tika iemērkta ar virspusi uz leju un apgriezta otrādi zem ūdens 0,3 – 0,5 metru dziļumā. Sedimentu paraugi tika ievākti manuāli no piepūšamās laivas ar Wildco Ponar vai VanVeen gruntssmēlēju vai no krasta ar teleskopisko kātu, kura gals aprīkots ar pudeles turētāju. Katrā paraugu ņemšanas vietā paraugi tika ievākti 5-7 punktos un ievietoti vienā traukā un izsijāti ar sietu (linuma acu izmērs 2,0 mm), lai izvairītos no akmeņu, gliemeņu u.c. lielāku daļiņu nonākšanu paraugā. Izsijātie sedimenti uzreiz tika ievietoti plastikāta pudelēs un traukos. Zivis (Perca fluviatilis) tika ķertas uz āķiem. Paraugu transportēšana un uzglabāšana. Paraugi tika nogādāti laboratorijās mobilajās aukstuma kastēs ar aukstuma elementiem un līdz analīžu veikšanai uzglabāti ledusskapī 4-8⁰C temperatūrā.Sedimentu paraugi, kas tika ievākti smago metālu analīzēm, līdz analīzēm tika uzglabāti saldētavā. Zivju paraugi uz BIOR laboratoriju tika nogādāti arī mobilajās aukstuma kastēs ar aukstuma elementiem 4-8 OC temperatūrā. Pēc nogādāšanas laboratorijā zivju paraugi uzreiz tika apstrādāti atdalot mīkstos audus, kas līdz analīzēm tika uzglabātas saldētavā -18 OC temperatūrā.

B.4.3. Paraugu analīze Paraugu analīze tika veikta trīs dažādās laboratorijās: • LHEI Jūras monitoringa laboratorijā, kur tika analizēti smagie metāli, LOI, kopējais C un N sedimentu

paraugos, Hg zivju (Perca fluviatilis) paraugos un smagos metālus divvāku gliemenēs (Macoma Balthica, Unionidae). Laboratoriju ir akreditējis Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs atbilstoši LVS EN ISO/IEC

17025: 2005 standartam. Akreditācijas sertifikāta nr. LATAK–T–169-07-99-A, kas derīgs līdz 2017. gada 20. novembrim. Visas analīzes tika veiktas atbilstoši ISO un/vai US EPA standartiem.

• BIOR laboratorijā, kur tika analizēti ftalāti ūdens paraugos, polibromētie difenilēteri (PBDE), heksabromciklododekāna (HBCDD), poliaromātiskie ogļūdeņraži (PAO) sedimentu paraugos, bromdifenilēteris (PBDE) un heksahlorcikloheksāns (HBCDD), dioksīni un furāni, poliklorētie bifenili (PCB), heksahlorbenzols, hekshlorbutadiēns zivju (Perca fluviatilis) paraugos. Laboratoriju ir akreditējis Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs atbilstoši LVS EN ISO/IEC 17025: 2005 standartam. Akreditācijas sertifikāta nr. LATAK–T–012-26-95, kas derīgs līdz 2017.gada 17.decembrim. Visas analīzes tika veiktas atbilstoši ISO un/vai US EPA standartiem, izņemot PAO analīzi, kas tika veikta atbilstoši dažādās zinātniskās publikācijās aprakstītai metodei.

• Eurofins Gfa Lab Service GmbH laboratorijā Vācijā BIOR uzdevumā, kur tika analizēti organiskie savienojumi, alkilfenoli un bisfenols A sedimentu paraugos. Laboratoriju ir akreditējis Vācijas akreditācijas dienests (Deutsche Akkreditierungsstelle GmbH (DAkkS)), kas ir Vācijas Federatīvās

Republikas oficiālā akreditācijas institūcija, atbilstoši DIN ISO/IEC 17025:2005 standartam. Laboratorijas akreditācijas Nr. D-PL-14629-01-00, kas derīgs no 2011.gada 2. Augustam līdz 2013. Gada 4. Martam. Visas analīzes tika veiktas ar akreditētām metodēm.

C. Virszemes ūdens kvalitātes rezultāti Gaujas/Koivas upju baseinu apgabala pārrobežu ūdensobjektos

C.1. Kopīgās paraugu ņemšanas vietas pārrobežu ūdensobjektos Kopīgu izmeklēšanu attiecībā uz robežšķērsojošo ūdeņu tika izvēlēti trīs pārrobežu upes: Vaidava / Vaidava, Peetri / Melnupe un Pedeli / Pedeles un trīs ezeri atrodas uz robežas starp Igauniju un Latviju: Lake vaiku Palkna / Mazais Baltiņš, Kikkajärv / Ilgājs, Murati / Muratu ezers. Katrā atlasītajā upes 2 vietas tika kopīgi paraugus, vienu no Latvijas puses, citu Igaunijas pusē. Kopumā 6 kopīgas paraugu ņemšanas vietas tika izvēlētas upēs un 3 ezeros. Tika izvēlēti arī trīs pārrobežu upes (Ujuste / Kaičupe, Pärlijogi / Pērļupīte, Pedetsi /Pedeze) jāizmeklē atsevišķi Latvijas un Igaunijas ekspertu savā valstī (Fig.C.1.a.). Izņēmums ir Pedetsi / Pedeze upe, kur kopīgas paraugu ņemšana veica kopīgu izmeklēšanas bezmugurkaulniekus.

C.1.a. attēls. Kopīgās paraugu ņemšanas vietas pārrobežu ūdens objektos Kopīgu izmeklēšanu attiecībā uz robežšķērsojošo ūdeņu kopīgu izlases tika veikts tikai 4 bioloģiskās kvalitātes faktoriem: fitobentosa (tikai upēs) (att. C.1.b.), fitoplanktona (tikai ezeros), bentiskie bezmugurkaulnieki un ūdens makrofītu. Zivīm netika iekļauti izlasē kopīgi, jo juridiski šķēršļi, bet eksperti dalījās pieredzē un piedalījās kā novērotāji vienu paraugu ņemšanas kaimiņvalstīs (att. C.1.c) laikā.

C.1.b. attēls. Kopīgā fitobentosa paraugu C.1.c. attēls. Kopīgā zivju paraugu ievākšana (foto: P.Pall) ievākšana (foto: P.Pall)

C.2. Ūdens kvalitāte upju pārrobežu ūdensobjektos

C.2.1. Ūdens kvalitāte vērtējot bioloģisko kvalitātes elementu stāvokli C.2.1.1. Bentiskās diatomas (fitobentoss)

Kopīga izlases tika veikts trīs pārrobežu-upēm: Vaidava / Vaidva, Melnupe / Peetri un Pedeles / Pedeli. Divas vietas tika atlasītas katrā upē, vienā paraugu ņemšanas vietā vienā upē tika izvēlēta katrā valstī, 6 paraugus kopā. Rezultāti pauda līdzekļiem trīs diatomeju rādītāju (Skat. nodaļu B.1.1 un pielikums ....) TDI, IPS un WAT un klases robežām, kur izmanto paši. Salīdzinot aprēķināto indeksu Igaunijas un Latvijas eksperti tiek parādīts tabulā C.2.1. Vērtības ir atzīmēti ar krāsām saskaņā ar kvalitātes klases robežām ES Ūdens struktūrdirektīvas, izmantojot Igaunijas novērtēšanas sistēmu (zilā krāsā – ļoti laba, zaļš - laba, dzeltena - mērena, oranža - slikts, sarkans – ļoti slikta).

C.2.1.1. tabula. Bentisko diatomu indeksu vērtības un Igauņu (EE) un Latvijas (LV) ekspertu ūdens kvalitātes novērtējums saskaņā ar fitobentosa stāvokļa novērtējumu pārrobežu ūdensobjektos.

Upe Paraugu

ņemšanas vieta

IPS vērtība WAT vērtība

TDI vērtība Ūdens kvalitāte saskaņā ar fitobentosa stāvokli

EE LV EE LV EE LV EE LV

Vaidava Latvijā 13,6 14,3 14,1 15,5 53,4 54,2 Laba Laba

Vaidava Igaunijā 13,6 14,6 14,1 14,9 53,4 70,0 Laba Laba

Melnupe/ Peetri Latvijā 12,8 14,5 12,5 12,5 89,1 81,0 Vidēja Vidēja

Melnupe/ Peetri Igaunijā 14,5 15,2 15,0 13,9 72,6 71,9 Laba Laba

Pedeli/Pedele Latvijā 13,8 13,5 11,0 12,0 67,9 63,4 Vidēja Vidēja

Pedeli/Pedele Igaunijā 14,2 12,9 14,7 16,9 64,5 66,1 Laba Laba Pedetsi/Pededze Latvijā - 14,5 - 15,0 - 69,7 - Laba Pedetsi/Pededze Igaunijā 16.0 - 19.4 - 60.5 - Ļoti laba -

Pärlijõgi/Pērļupīte Latvijā - 15,4 - 15,9 - 66,1 - Laba

Pärlijõgi/Pērļupīte Igaunijā 16.2 - 17.8 - 58.1 - Ļoti laba -

Ujuste/Kaičupe Latvijā - 14,3 - 15,2 - 77,0 - Vidēja

Ujuste/ Kaičupe Igaunijā 16.0 - 18.0 - 60.5 - Ļoti laba -

Iegūtos no kopīgas paraugu ņemšanas rezultāti liecina, nelielas atšķirības. Uz ekspertu apspriedēs, Diatomeju sugu sastāvu no katras vietas tika apspriesti un salīdzināti.

C.2.1.2. Bentiskie bezmugurkaulnieki Kopīga izlases veica četrās pārrobežu upēm: Vaidava / Vaidva, Melnupe / Peetri, Pedeles / Pedeli un Pedetsi / Pededzes. Divas vietas tika atlasītas katrā upē, vienā paraugu ņemšanas vietā vienā upē tika izvēlēta katrā valstī, 8 paraugus kopā. Eksperti atlasītie izmantojot SLITE dažādas metodes (sk. nodaļu B.1.2.). Rezultāti pauda līdzekļiem piecu indeksu: taksoni bagātību, ASPT, EPT, DSFI, Šenona daudzveidību, un robežas starp kategorijām, kurās izmantots tas pats (skat. nodaļu B.1.2 un pielikums .....). Salīdzinot aprēķināto indeksu Igaunijas un Latvijas eksperti tiek parādīts tabulā C.2.1.2.

Aprēķinātie metrika izmeklēto plūsmas vietnēm galvenokārt attiecas uz labu un / vai augstas kvalitātes saskaņā ar Igaunijas novērtēšanas sistēmas, izņemot Pedeles plūsma pie Latvijas vietā, (novērtēts kā vidēji), Shannon daudzveidība indeksa vērtības 4 vietām, un daži exceptions. Latvian plūsmas dati parādīja augstāku izmaiņas, bet kopumā bija atšķirības starp rezultātiem nav būtiskas (vidējais EKK Latvijas plūsmām (n = 8) bija 0.92, bet Igaunijas plūsmas - 0.96 (n = 8)), un to var skaidrot galvenokārt ar dabiskas izcelsmes svārstībām, paraugu ņemšanas stratēģiju un taksonomijas līmenis makrozoobentosa identifikāciju (piem., Latvijas komanda noteikti Oligochaeta līdz sugai, bet Igaunijas komanda noteikti tikai klases līmenī). Atšķirības, kas, novērtējot ekoloģisko stāvokli Kaičupe strauta rezultātu varētu būt saistīts ar paraugu ņemšanas dažādos plūsmas sasniedz (Latvijas komanda paraugi strauta mutē, tika plūsma apakša ir pārklāta galvenokārt ar smiltīm). C.2.1.2. tabula. Bentisko bezmugurkaulnieku indeksu vērtības un Igauņu (EE) un Latvijas (LV) ekspertu ūdens kvalitātes novērtējums saskaņā ar bezmugurkaulnieku stāvokli pārrobežu ūdensobjektos.

Upe Paraugu

ņemšanas vieta

Taksonomiskā daudzveidība

ASPT EPT DSFI Šenona indekss

Ūdens kvalitāte saskaņā ar

bezmugurkaulnieku stāvokli

EE LV EE LV EE LV EE LV EE LV EE LV

Vaidava Latvijā 53 68 6.79 6.6 26 31 7 7 3.8 2.0

Ļoti laba Ļoti laba

Vaidava Igaunijā 47 45 7.07 6.8 24 23 7 6 3.7 2.7 Ļoti laba Ļoti laba

Melnupe/ Peetri Latvijā 51 77 6.23 6.6 21 29 6 7 3.7 3.4 Ļoti laba Ļoti laba Melnupe/ Peetri Igaunijā 49 79 6.45 6.4 23 18 7 7 4.4 2.3 Ļoti laba Ļoti laba

Pedeli/Pedele Latvijā 41 21 6.00 5.1 19 8 5 4 3.27 2.2 Ļoti laba Vidēja

Pedeli/Pedele Igaunijā 35 49 6.08 6.1 13 16 6 4 1.5 3.1 Laba Ļoti laba

Pedetsi/Pededze Latvijā 40 30 6.00 6.1 18 14 6 6 2.6 2.3 Ļoti laba Ļoti laba Pedetsi/Pededze Igaunijā 32 59 6.5 6.3 20 22 7 7 2.6 2.2 Ļoti laba Ļoti laba

Pärlijõgi/Pērļupīte Latvijā - 57 - 6.09 - 20 - 6 - 2.7 - Ļoti laba Pärlijõgi/Pērļupīte Igaunijā 44 - 6.66 - 23 - 7 - 3.81 - Ļoti laba -

Ujuste/Kaičupe Latvijā - 25 - 3.57 - 7 - 4 - 2.1 - Vidēja

Ujuste/ Kaičupe Igaunijā 33 - 5.58 - 15 - 6 - 3.11 - Ļoti laba -

Saskaņā ar kopīgu paraugu rezultātiem var secināt, ka, vērtējot ekoloģiskās kvalitātes rezultāti nav būtiski atkarīgs no izlases metodes (ja tiek izmantoti dažādi standarta metode), un rezultāti ir salīdzināmi.

C.2.1.3. Makrofīti

Kopīga izlases tika veikts trīs pārrobežu-upēm: Vaidava / Vaidva, Melnupe / Peetri un Pedeles / Pedeli. Divas vietas tika atlasītas katrā upē, vienā paraugu ņemšanas vietā vienā upē tika izvēlēta katrā valstī, 6 paraugus kopā. Rezultāti tika izteikta ar MIR indeksu un klases robežām, kur izmanto paši (skat. nodaļu B.1.3. Un pielikums). Salīdzināt rezultātus ar igauņu un un Latvijas eksperti tiek parādīts tabulā C.2.1.3.

C.2.1.3.tabula. Makrofītu stāvokļa novērtēšanas MIR indeksa vērtības un Igauņu (EE) un Latvijas (LV) ekspertu ūdens kvalitātes (zils krāsojums – ļoti laba kvalitāte, zaļš – laba) novērtējums pārrobežu ūdensobjektos

Upe Paraugu

ņemšanas vieta MIR indekss un ūdens kvalitātes klase

EE LV

Vaidava Latvijā 46.2 47

Vaidava Igaunijā 42.4 46

Melnupe/Peetri Latvijā 37.6 42

Melnupe/Peetri Igaunijā 39.7 42

Pedeli/Pedele Latvijā 47.3 45

Pedeli/Pedele Igaunijā 36.4 34

Pedetsi/Pededze Latvijā - 43

Pedetsi/Pededze Igaunijā 40.8 -

Pärlijõgi/Pērļupīte Latvijā - 49

Pärlijõgi/Pērļupīte Igaunijā 44 -

Ujuste/Kaičupe Latvijā - 34

Ujuste/ Kaičupe Igaunijā 37.1 -

Kopumā 65 makrofītu taksoni tika konstatēti pētāmo plūsmas posmos. Visbiežāk makrofītu mazās plūsmās bija Sparganium sp. atrodams 60% no visiem vietām, kam seko Veronica beccabunga (36%), Glyceria fluitans (36%), Alisma Plantago-aquatica (36%), fontinalis antipyretica (32%), Scirpus sylvaticus (32%), Nuphar Lutea (28%).Sugu bagātība svārstījās 1-22 sugām vienā vietā.

C.2.1.4. Zivis Igaunijas un Latvijas eksperti Atlasītie tikai savās valstīs izmanto dažādas paraugu ņemšanas un novērtēšanas metodes (sk. nodaļu B.1.4.). Rezultāti pārrobežu upēs tiek salīdzinātas tabulā C.2.1.4. C.2.1.4. tabula. Ūdens kvalitāte pārrobežu upēs saskaņā ar zivju stāvokļa novērtējamu

Upe Paraugu

ņemšanas vieta S FIBS

Ūdens kvalitāte saskaņā ar zivju stāvokli

Vaidava Latvijā - 2.67 Laba

Vaidava Igaunijā 0.54 - Laba

Melnupe/Peetri Latvijā - 2.58 Laba

Melnupe/Peetri Igaunijā 0.62 - Laba

Pedeli/Pedele Latvijā - 1.85 Slikta Pedeli/Pedele Igaunijā 0.39 - Vidēja

Pedetsi/Pededze Latvijā - 2.63 Laba

Pedetsi/Pededze Igaunijā 0.56 - Laba

Pärlijõgi/Pērļupīte Latvijā - 1,64 Slikta

Pärlijõgi/Pērļupīte Igaunijā -0.21 - Poor

Ujuste/Kaičupe Latvijā - 2,84 Good

Ujuste/Kaičupe Igaunijā - - -

Tā kā dažādu upju posmi bija novēro, salīdzināt rezultātus nav ļoti pareizs. Tika izmantoti arī nedaudz atšķirīgas metodes (indeksu): Latvijas puse izmanto Vācijas metode (indekss), Igaunijas puse izmanto Igaunijas metodi (indekss). No otras puses, salīdzinot ar upēm, rezultāti (kvalitātes klases) sakrīt labi. FIBS indeksu, ko izmanto projektā ir salīdzinoši labs instruments, lai taisnīgi novērtējot ekoloģisko kvalitāti. Ir jānorāda, ka Pedeles ir pilsētas steram, un tādējādi ir piesārņots viens. Ja Pērļupē paraugu ņemšanas vietā nav pareizi izvēlēts (pārāk tuvu pie ezera), līdz ar to sugas nav tipiska plūsmas.

C.2.2. Fizikāli ķīmiskā ūdens kvalitāte pārrobežu ūdenobjektos No fizikāli ķīmiskās ūdens kvalitāti upēs Igaunijā novērtējums ir balstīts uz šādu fizikāli ķīmiskās kvalitātes elementus: O2 (%), pH, BSP5 (MgO / l), NH4 (MGN / l), Nkop (MGN / l ), Pkop (mg P / l) un vērtēšanas sistēma ir aprakstīta nodaļā B.1.5. Savukārt Latvijā vērtējumā balstās uz eksperta slēdzienu, ņemot vērā rezultātus, šādus elementus: temperatūra, pH, O2 (mg / l), N-NO2 (mg / l), N-NH4 (mg / l), Nkop (MGN / l), Pkop (mgP / l), BSP5 (MgO / l). C.2.3.a. tabula. Fizikāli ķīmiskā ūdens kvalitāte pārrobežu upēs saskaņā ar ikmēneša mērījumiem

Upe Paraugu

ņemšanas vieta

ŪO tips

O2 % pH BSP5,

mgO/l NH4,

mgN/l Nkop, mgN/l

Pkop, mgP/l

Kvalitātes klase

Pedetsi/Pededze Kiviora IIA 89 8.0 2.6 0.106 1.3 0.040 Ļoti laba

Pedetsi/Pededze Missoküla IA 50 7.4 1.8 0.062 1.4 0.033 Ļoti laba

Vaidava Murati ezera izteka

IA 50 7.3 1.7 0.078 1.1 0.031 Ļoti laba

Vaidava Kuutsi IIB 80 7.7 1.8 0.028 1.2 0.049 Ļoti laba

Vaidava Vastse-Roosa

IIA 84 7.7 1.4 0.054 1.3 0.044 Ļoti laba

Peetri/Melnupe Leppura IIA 50 7.6 1.7 0.088 1.4 0.056 Ļoti laba

Pärlijõgi/Pēļupīte Igaunijā IIA 95 7.8 1.7 0.042 1.3 0.032 Ļoti laba

Pedeli/Pedele Valga IIA 83 7.7 1.9 0.119 1.0 0.079 Ļoti laba

Pedeli/Pedele Koorküla IA 75 7.5 2.0 0.039 1.1 0.080 Ļoti laba

Lai atbalstītu Paskaidrojums bioloģiskās kvalitātes faktoru novērtējuma rezultātus, fizikāli ķīmiskās kvalitātes elementi savulaik tika mērīti paraugu ņemšanas vietās bioloģisko elementu vasaras sezonā. Šā resuls redzēt C.2.3.b tabulā Mazas upītes (3 pārrobežu stacijas), IA tips, ūdens kvalitāte ir augsta visās vietās saskaņā ar organiskās vielas, amonjaks, kopējais slāpekļa, pH rādītājs. Kopējā fosfora saturs ir labas klases vienā no stacijām, cita ir liels klases. Ar skābekļa saturu 2 upēm parādīja labu stāvokli un viena ļoti laba stāvokli (X attēls).

C.2.3.a. attēls. Ūdens kvalitāte IA pārrobežu ūdensobjektos

Vidējas upes (7 stacijas), veids IIA, ūdens kvalitāte ir lielākoties ir ļoti labs ar visiem parametriem. Tikai 2 stacijas parādīja labu stāvokli, kas ir viens no tiem, organisko vielu un otru amonjaka saturs.

0.0

0.5

1.0

1.5

2.0

2.5

Pedetsi (Missoküla) Vaidava (Murati) Pedeli (Koorküla)BOD5 Limit value - I class

0.00.20.40.60.81.01.21.41.6

Pedetsi (Missoküla) Vaidava (Murati) Pedeli (Koorküla)Ntot Limit value - I class

0.00

0.02

0.04

0.06

0.08

0.10

0.12

Pedetsi (Missoküla) Kuura Vaidava (Murati)NH4 Limit value - I class

0.00

0.02

0.04

0.06

0.08

0.10

Pedetsi (Missoküla) Kuura Vaidava (Murati)

Ptot Limit value - I class Limit value - II class

01020304050607080

Pedetsi (Missoküla) Kuura Vaidava (Murati)

O2 % Limit value - I class Limit value - II class

0

2

4

6

8

10

Pedetsi (Missoküla) Kuura Vaidava (Murati)

pH Limit value - I class Limit value - II class

0.00.51.01.52.02.53.03.54.0

Pedetsi (Kiviora)

Vaidava (Vastse-Roosa)

Peetri (Leppura)

Pärlijõgi Pedeli (Valga) Vaidava (Kuutsi) - type

BBOD5 Limit value - I classLimit value - II class Limit value - I class, type B

0.00.20.40.60.81.01.21.41.6

Pedetsi (Kiviora)

Vaidava (Vastse-Roosa)

Peetri (Leppura)

Pärlijõgi Pedeli (Valga) Vaidava (Kuutsi) - type

B

Ntot Limit value - I class

0.00

0.05

0.10

0.15

0.20

0.25

0.30

0.35

Pedetsi (Kiviora)

Vaidava (Vastse-Roosa)

Peetri (Leppura)

Pärlijõgi Pedeli (Valga) Vaidava (Kuutsi) - type

B

NH4 Limit value - I class Limit value - II class

0.000.010.020.030.040.050.060.070.080.09

Pedetsi (Kiviora)

Vaidava (Vastse-Roosa)

Peetri (Leppura)

Pärlijõgi Pedeli (Valga) Vaidava (Kuutsi) - type

B

Ptot Limit value - I class Limit value - II class

C.2.3.b. attēls. Ūdens kvalitāte IIA un IIB pārrobežu ūdensobjektos

0102030405060708090

100

Pedetsi (Kiviora)

Vaidava (Vastse-Roosa)

Peetri (Leppura)

Pärlijõgi Pedeli (Valga) Vaidava (Kuutsi) - type

B

O2 % Limit value - I classLimit value - II class Limit value - I class, type B

0123456789

10

Pedetsi (Kiviora)

Vaidava (Vastse-Roosa)

Peetri (Leppura)

Pärlijõgi Pedeli (Valga) Vaidava (Kuutsi) - type

B

pH Limit value - I class Limit value - II class

C.3. Ūdens kvalitāte pārrobežu ezeros

C.3.1. Ūdens kvalitāte vērtējot bioloģisko kvalitātes elementu stāvokli C.3.1.1. Fitoplanktons

Rezultāti pauda līdzekļiem fitoplanktona parametriem: Clorophyll, FKI, PCO, FPK, un izlīdzinātība (J) un klases robežas, kur izmantoti vienādi (skat. nodaļu B.1.1 un pielikums). Salīdzinot aprēķināto indeksu Igaunijas un un Latvijas eksperti tiek parādīts tabulā C.3.1.1. Vērtības ir atzīmēti ar krāsām saskaņā ar kvalitātes klases robežām ES Ūdens pamatdirektīva. C.3.1.1. tabula. Fitoplanktona indeksu vērtības un Igauņu (EE) un Latvijas (LV) ekspertu ūdens kvalitātes novērtējums saskaņā ar fitoplanktona stāvokļa novērtējumu pārrobežu ezeros

Indekss Kikkajärv/Ilgājs Murati/Muratu ezers

Väiku Palkna/ Mazais Baltiņš

EE LV EE LV EE LV

Chla, μg /l 18.2 4.9 33.2 9.33 3.8 0.65

FKI 3.2 1.33 3.8 2.8 3.2 0.18

PCQ 3.2 3.63 3.8 6.24 3.2 2.11

FPK 2.22 2.0 3.25 2.4 2.55 1.75

J 0.61 0.56 0.44 0.53 0.51 0.67

Biomasa (g/m3) - 2.51 - 10.6 - 0.49

Ūdens kvalitāte saskaņā ar fitoplanktona stāvokli

Laba Laba Vidēja Slikta Laba Ļoti laba

C.3.1.2. Bentiekie bezmugurkaulnieki

Pētīja ezeru krasti bija klātas ar makrofītu veģetāciju (galvenokārt helophytes). Rezultāti kopīgās ezera pētījumu Latvijas un Igaunijas komandām bija ļoti līdzīgi un metriku atšķiras būtiski (tabula C.3.1.2.). Atšķirības varētu būt galvenokārt skaidrojams ar dabiskās dzīvotnes neviendabīgumu pie piekrastes zonā un taksonomiskās līmeņa sugu identifikācijā. C.3.1.2. tabula. Bezmugurkaulniemu indeksu vērtības un Igauņu (EE) un Latvijas (LV) ekspertu ūdens kvalitātes novērtējums saskaņā ar bezmugurkaulnieku stāvokļa novērtējumu pārrobežu ezeros

Parameters Kikkajärv/Ilgājs

Murati/Muratu ezers

Väiku Palkna/ Mazais Baltiņš

EE LV EE LV EE LV

Taksonomiskā daudzveidība 25 51 35 40 26 52

ASPT 5.06 5.1 4.67 5 5.1 5

EPT 8 11 6 9 9 17

Shanona indekss 2.86 2.7 1.96 1.9 2.46 2.6

SAI 5 - 6 6 -

MMQ 20 19* 20 17* 22 18*

Ūdens kvalitāte saskaņā ar bezmugurkaulnieku stāvokli

Laba Ļoti laba Laba Laba Laba Ļoti laba

* Latvijas eksperti izmantoja tikai 4 indeksus stāvokļ novērtēšanā, tāpēc MMQ skala ir atšķirīga

Rezultāti, kas iegūti, izmantojot gan paraugu ņemšanas metodes ir salīdzināmi.

C.3.1.3. Makrofīti

Makrofītu pētījumi tika veikti 6 ezeros. Kopumā 51 taksoni tika atrasti ezeros, sugu bagātība svārstījās 1-22 sugu vienā vietā 9-31 uz ezeru.Pētīto ezeru skaits ir pārāk mazs, lai pateikt, ko sugas ir charasteristic, ezeri arī ir diezgan atšķirīgi lai tos salīdzinātu. 3.1.3. tabula. Makrofītu indeksu vērtības un Igauņu (EE) un Latvijas (LV) ekspertu ūdens kvalitātes novērtējums saskaņā ar makrofītu stāvokļa novērtējumu pārrobežu ezeros

Indekss Kikkajärv/Ilgājs Murati/Muratu ezers

Väiku Palkna/ Mazais Baltiņš

EE LV EE LV EE LV DLS 4 - - - - MTX Cer=Pot=Nu,

Poly=Ran Pot, Nup Pot, Nu Myr, Char Myr, Char Char, Myr

PP 3 Laba 4 Laba - - CHBR 1 Laba 1 Vidēja - - CELE 3 Laba 2 Laba - - ISLO Laba 0 Vidēja 0 0 0 ELPO

Laba 0 Vidēja 0 1 Ļoti laba/

laba FIAL

1 Ļoti laba/

Laba 2 Vidēja 2 Laba

Ūdens kvalitāte saskaņā ar makrofītu stāvokli

Laba Laba Laba Laba/ Vidēja

Laba Laba

C.3.1.4. Zivis Zivju paraugu ņemšana veica tikai Igaunijas eksperti. Ūdens kvalitāte pēc zivīm vērtēja šādi indeksi un parametriem: B / C, DELaFi, savienojamība ar citām ūdenstilpēm, LaFiEstA un LAFIEE (aprakstīts nodaļā B.2.4.). Rezultāti parādīti 3.1.4. tabulā. 3.1.4.tabula. Ūdens kvalitāte saskaņā ar zivju kvalitātes indeksu rezultātiem pārrobežu ezeros

Indexes/ paremeters

Kikkajärv/ Ilgājs

Murati/ Muratu ezers

Väiku Palkna/ Mazais Baltiņš

B/C Vidēja Ļoti slikta Vidēja

DELaFi Vidēja Vidēja Laba

Savienojums ar citiem ūdens objektiem

Ļoti slikta Ļoti slikta Ļoti slikta

LaFiEstA Ļoti laba Ļoti laba Ļoti laba

LAFIEE Ļoti slikta laba Ļoti slikta

C.3.2. Ūdens fizikāli ķīmiskā ūdens kvalitāte pārrobežu ezeros Izmeklēšana ūdens hidroķīmisko sastāvu ezeros tika veikta divas reizes - gada jūlija beigās un septembra sākumā, 2012. Paraugu ņemšana visiem tranboundary ezeriem - Ilgājs, Raipals, Mazais Baltiņš un Lielais Baltiņš, Muratu - tika darīts 0,5 m un gandrīz apakšējo slāni. Atbilstoši ūdens ķīmiskās īpašības ezeri M. Baltiņš un L. Baltiņš pieder 10 tipa ezeru, jo tie ir dziļi softwater dzidrs ūdens ezeri (vadītspēja <165 MKS / cm, ūdens krāsa <80 Pt-Co). Tādējādi ir kļūda GRBDP, kur ir minēts, ka pastāv šāda tipa ezeriem Latvijā. Dziļi ezeri ir stratificēta, un pastāv atšķirības temperatūras un skābekļa koncentrācijas un piesātinājumu. 3.2. tabula. Fizikāli ķīmisko parametru vērtības un Igauņu (EE) un Latvijas (LV) ekspertu ūdens kvalitātes novērtējums saskaņā ar fizikāli ķīmisko parametru rezultātiem pārrobežu ezeros

Parametrs Kikkajärv/Ilgājs Murati/Muratu ezers

Väiku Palkna/ Mazais Baltiņš

EE LV EE LV EE LV**

pH n 7.88 n 7.16 n

Pkop (µg/l) 12 – 34 26 32-38 80 20-30

Nkop (µg/l) 1270 1050 1160 - 2510 620 376-575

Seki disks (m) 2.1-2.9 0.9 0.8-0.9*** 3.4 2.6-3.9

Range of metalimnion n n n

Ūdens kvalitāte saskaņā ar fizikāli ķīmisko parametru rezultātiem

Vidēja Vidēja Laba Vidēja Vidēja laba

* Latvijas eksperti izvērtēja fizikāli ķīmisko stāvokli atbilstoši datiem, 0,5 m dziļumā ** Nav kritēriju, lai novērtētu šāda veida ezeriem Latvijā (kā tere bija viedoklis, ka šāda tipa ezeriem neeksistē Latvijā), kvalitāte ir novērtēta saskaņā prasības līdz 9. tipam *** Seki dziļums nav uused par polyhumic ezera Nav izstrādāts attiecīgais sistēmas, lai novērtētu ezeru ūdens kvalitāti atbilstoši fizikāli-ķīmisko ūdens kvalitātes faktorus Latvijā, ņemot vērā ezeru stratifikāciju. Līdz šim ir GM plāno tiek izmantota pagaidu pieeja, kas ir tiesību aktos nav apstiprināts. Tādējādi projekta Latvijas puses izmantoja datus no 0,5 m dziļuma un ekspertu spriedums par vispārēju vērtējumu, kas atšķiras no oficiālās "one out-all out" pieeju.

C.4. Ūdens kvalitāte piekrastes ūdeņos Trīs bioloģiskie parametri un divi fizikāli-ķīmiskie parametri ieteica kā vispiemērotāko rādītāju piekrastes ūdeņos Rīgas jūras līcī (tabula C.4.) Un ūdens kvalitāte tika vērtēta saskaņā ar to kritēriju vērtībām. Kvalitātes novērtēšanai projekta teritorija tika sadalīta trijās poligoni - zem, virs un netālu no Salacas upes grīvas (slakatīt C.4. attēlu).

C.4.attēls. Projekta teritorija piekrastes ūdeņos, kas iedalīta trīs poligonos Kopumā visi pieci parametri norāda mērenu ekoloģisko stāvokli visās trīs poligonos ( tabula C.4 . ) . Nelielas atšķirības liecina koncentrācijas hlorofila a , kas liecina par labu stāvokli zem Salacas grīvas ( daudzstūris 3 ) , visticamāk, tāpēc, ka piekrastes upwelling paraugu ņemšanas laikā . Netālu no Salacas upes grīvas ( daudzstūris 2 ) dziļuma robeža Fucus vesiculosus , kā arī ūdens pārredzamību show divdomīga situācija - tā kā mērens statuss dominē daži transektos parādīt sliktā stāvoklī . Virs Salacas upes grīvas ( daudzstūris 1 ) ūdens pārskatāmība arī norāda starp mērenu un sliktu ekoloģisko stāvokli . Secinājums ,ekoloģiskais stāvoklis piekrastes ūdeņos Rīgas jūras līcī netālu no Salacas upes grīvas tiek noteikts kā mērena un ieteikums turpmākiem pētījumiem un darbībām ir saglabāt mērenu ekoloģisko stāvokli un mēģināt novērtēt labs (koncentrācijas kopējo fosfora ziemā nepārsniedz 1,0 mikromoliem / litrā ūdens pārredzamība ir virs 3 metriem , koncentrācija hlorofilu a ir mazāks par 6,5 g / l , F. vesiculosus josta ir bagātīgs līdz 5,25 m dziļumā , un macrovegetation josta ir bagātīgs līdz 8,25 m dziļumā) , jo pa to laiku novērstu jebkādu vietu vai laiku īpašas slikta vai slikti ekoloģisko stāvokli notikumi .

C.4. tabula. Ekoloģiskās kvalitātes paramtru vērtējums piekrastes ūdeņu projekta poligonos

Parametrs Ekoloģiskā kvalitātes klase

Poligons Nr.1 Poligons Nr.2 Poligons Nr.3

Caurredzamība vidēja / slikta vidēja /slikta vidēja

Kopējais fosfors - - vidēja

Hlorofila a koncentrācija vidēja vidēja laba

Fucus vesiculosus augšanas maksimālais dziļums

vidēja vidēja / slikta vidēja

Makroaļģu augšanas maksimālais dziļums

vidēja vidēja vidēja

C.5. Bīsamo vielu novērtējums pārrobežas ūdensobjektos

C.5.1. Bīstamās vielas ūdenī Di (2-etilheksil) ftalātu (DEPH). Gada DEPH koncentrācija nepārsniedza ikgadējos vidējos VKS 1,3 mg / L (maksimālā pieļaujamā koncentrācija nav piemērojams).Rezultātu diapazons bija 0,30-0,49 ug / L.

C.5.2. Bīstamās vielas sedimentos Alkilfenoli un Bisfenols( BPA ) . Rezumējot paraugu ņemšanas vietās pārsvarā bija zem LOQ . Vairākus paraugus LOQ pieaugs sakarā ar matricas traucējumu ietekmi . Augstākā koncentrācija bisfenola A tika novērota sedimentos Murāts ezera - 25,4 ug / kg DW , koncentrācijas diapazons citās paraugu ņemšanas vietās bija 11,1-4,66 ug / kg DW . Organiskie alvas savienojumi . Koncentrācijas organiskās alvas savienojumu visiem paraugiem no pārrobežu vietās bija zem LOQ ( par tributilalvas LOQ > 2.7 ) . Poliaromātiskie ogļūdeņraži . Saskaņā ar jauno vides kvalitātes direktīvas ( 2013/39/EU ) benzo ( a) pirēna var uzskatīt par marķieri citu PAH kā visvairāk toksisko PAH . Koncentrācija PAO upju sedimentos bija mazāk nekā ezeru nogulumos . Benzo ( a) pirēna koncentrācija Pedeles upes sedimentos bija 1,6 ng / kg DW , Gaujas upes nogulumi uz robežas - 3,9 ng / kg DW , jo Mur'ats Lake nogulumos - 14,8 ng / kg DW . Polibromētu difenilēteri ( PBDE ) un Heksabromciklododekāns ( HBCDD ) . Par rezultātu izvērtēšanu, saskaņā ar EQSDirective ( 2013/39/EU ) koncentrācija dažu radniecīgo PBDE tika saskaitīts . Izplatīšana PBDE un HBCDD koncentrāciju sedimentos no pārrobežu uzglabāšanas vietām tiek parādīts C.5.2.a. Koncentrācija HBCDD upju sedimentos bija zem LOQ < 50 ng / kg .

C.5.2.a. attēls. PBDE un HBCDD koncentrācija (ng/kg DW) sedimentos.

0

50

100

150

200

250

300

Gauja R. LV-EE Pedele R. Murāts L.

ng/k

g D

W

HBCDD PBDEs

Metāli sedimentos. Metālu koncentrācija sedimentos pārrobežu ūdenstilpnēm ir parādīts C.5.2.b. attēlā.

A B

C D C.5.2.b. attēls. Pb, Hg un Cd koncentrācija (A); Ni, Cu un Zn koncentrācija (B); LOI, C org, Al un Fe sedimentos (C) un sediment granulometriskais sastāvs (D). Dzīvsudrabs, svins, kadmijs, varš un cinks koncentrācija Murātu ezera sedimentos bija augstākas nekā upju nogulumiem. Ir labi zināms, ka mālu minerālu saturēt niķeli. Šajā gadījumā Nickel koncentrācija nosēdumos atkarīga māla minerālu klātbūtni sedimentos showen attēlā C.5.2.b. (C), sadales modelis ekstrahējamā alumīnija nosēdumos. Visi nogulumu sapmples analizēja noteikšanas karsēšanas zudumi, kopējais slāpekļa, organiskā un neorganiskā oglekļa, iegūstamā alumīnija, dzelzs un mangāna. Nogulumu paraugi tika izsijāti uz noteikšanas graudu lielumu nogulumiem. Šie rādītāji liecina, par nogulumu struktūra un piesārņojošo vielu sorbcijas spēja uz nogulumu virsmas.

C.5.3. Bīstamās vielas biotā C.5.3.1. Smagie metāli biotā

Smagie metāli noteica mīksto audu saldūdens Unionidae gliemenes. Augsta koncentrācija CD (75 mg / kg) gliemenes, tika konstatēts, gliemenes no Gaujas uz robežas ar Igauniju. Augsta vidējā koncentrācija Hg konstatēja gliemenes no Gaujas uz robežas ar Igauniju (13,2 mg / kg) un Murāts ezers (11,1 mg / kg), tomēr dzīvsudraba koncentrācija Unionidae mīdijām nepārsniedza VKS (20 mg / kg WW), kas ir direktīva (2013/39/EU).

0

20

40

60

80

100

Gauja R.LV-EE

Pedele R. Murāts L.

Pb, Hg

0

0.2

0.4

0.6

0.8

1CdPb mg/kg Hg ug/kg Cd mg/kg

02468

1012

Gauja R.LV-EE

Pedele R. Murāts L.

Ni, Cu

020406080100120ZnNi mg/kg Cu mg/kg Zn mg/kg

05

1015202530

Gauja R.LV-EE

Pedele R. Murāts L.

LOI, Corg

0

0.5

1

1.5Al, Fe

LOI % C org % Al % Fe %

0%

20%

40%

60%

80%

100%

Gauja R.LV-EE

Pedele R. Murāts L.

>250 um <250 - 90 um <90 - 63 um <63 um

C.5.3.1.attēls. smago metālu Vidējās koncentrācijas Unionidae gliemeņu mīkstajos audos (mitrā svara) pārrobežu ūdensobjektos.

C.5.3.2. Bīsatmās vielas zivīs Hekshlorbutadiēns. Visi mērījumi heksahlorbutadiēnam mitrās muskuļu audos asari bija zem LOQ <0,25 ng / kg WW, šis ierobežojums nepārsniedz VKS biotā - 55 g / kg WW. Heksahlorbenzols. Koncentrācija heksahlorbenzola mitrās muskuļu audu asaru no pārrobežu ūdenstilpnēm bija 28,9 ng / kg (Gaujas uz robežas) un 21,5 ng / kg (Murāts ezers), šo robežu nepārsniedz VKS biotā - 10 g

/ kg WW. Polybromdiphenylethers (PBDE). Saskaņā ar VKS direktīvas (2013/39/EU) par prioritāro vielu grupai, uz ko PBDE, VKS attiecas uz koncentrācijas radniecīgo vielu numuriem 28, 47, 99, 100, 153 un 154 apmērā. Koncentrācija PBDE abās zivju audu paraugu (attēls C.5.3.2.A) pārsniedz VKS vērtībai 8,5 ng / kg WW.

A B

C.5.3.2.attēls. Polibromdifenilētera un dekabromdifelilētera koncentrācija (ng / kg WW) mitros Perca fluviatilis muskuļu audos (A); Dioksīnu, furānu un PCB TEQ vērtība (ng/kg) svaigos asaru muskuļu audos (WW) un TEQ vērtība taukaodos(LW) (B). Heksabromciklododekāns(HBCDD). Koncentrācija HBCDD ar zivju paraugos no pārrobežu ūdenstilpnēm bija zem LOQ un zem VKS vērtībai 167 g / kg WW. Hlorētas dibenzo-p-dioksīni (dioksīni), hlorētu dibenzofurāni (furāni) un dioksīniem līdzīgi Polychlorinatedbiphenyls (DL PCB). TEQ vērtības slapjš un lipīdu zivju muskuļu masa tiek parādīts C.5.3.2 (B).. VKS vērtības (6,5 ng / kg WW) Direktīvā ir noteikts, piemēram, dioksīnu, furānu un dioksīniem līdzīgu PCB TEQ vērtību - toksiskuma ekvivalentu saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas 2005 toksiskuma ekvivalences faktoru. Šī vērtība nav pārsniegta VKS novērotajām asara paraugos.

0

20

40

60

80

100

Gauja R.LV-EE

Murāts L.

Cu, Pb, Cd

0

4

8

12

16

20Hg, Zn

Cu*0.1 ug/kg Pb ug/kg Cd ug/kg Hg ug/kg Zn mg/kg

050

100150200250300350

Gauja R. LV-EE Murāts L.

PBDE ng/kg DecaBDE ng/kg

0

0.04

0.08

0.12

0.16

0.2

Gauja R. LV-EE Murāts L.

ng/kg WW

0

2

4

6

8

10ng/kg LW

TEQ D/F + DL PCBng/kg WW

TEQ D/F + DL PCBng/kg LW

D. Ekoloģiskā un ķīmiskā stāvokļa novērtējums

D.1. Ekoloģiskā stāvokļa novērtējuma rezultāti pārrobežu ūdensobjektos Šī nodaļa iepazīstina ar novērtējumu par ekoloģisko stāvokli izlases apgabalos pārrobežu ūdenstilpēs.

D.1.1. Ekoloģiskā stāvokļa novērtējums pārrobežu upēs Igaunijas un Latvijas eksperti novērtēja ekoloģisko stāvokli četru bioloģisko elementiem: kramaļģu , gultnes macroinvertebrates , makrofītu un zivju faunas . Fizikāli - ķīmiskie elementi , piemēram, temperatūras un līmeņa uzturvielu tika mērīts un ņemti vērā tikai izskaidro rezultātus . Kopumā, kā prasīts Ūdens pamatdirektīvas valstis piemēro no tā principa sauc par " vienu out - visu ārā " . Tas nozīmē , kagala statuss ekoloģiskās statusa upe nosaka minētā bioloģisko faktoru vai fizikāli kvalitāti , kas ir assed par vismazāko kvalitātes klases . Igaunijas eksperti ievēroja šo principu, kā aprakstīts jau to valsts noteikumiem par novērtējumu ūdens kvalitāti upēs . Lai gan šis princips ir jāievēro Latvijā ,galīgo ekoloģiskais statuss tika piešķirts, pamatojoties uz eksperta spriedumu - kā rezultātā diskusiju par ekspertiem, kuri ir veikuši izmeklēšanu upju ūdens organismā . Šī pieeja tika nolemts, jo novērtēšanas metodes ( piemēram , rādītāji un indeksi ) no bioloģiskiem elementiem bija jauns Latvijas apstākļiem tādēļ metodes nepieciešams veikt papildu testus jāpielāgo pietiekami vietējiem apstākļiem . D.1.1.Tabula. Igaunijas (EE) un Latvijas (LV) ekspertu ekoloģiskā stāvokļa novērtējuma rezultāti pārrobežu upju ūdensobjektos kvalitātes klasēs (ĻL-ļoti laba; L-laba; V-vidēja; S-slikta).

Pārrobežu upes Diatomas

Bezmugur-kaulnieki

Makrofīti Zivis Fizikāli ķīmiskās

īpašibas Ekoloģiskais

stāvoklis

EE LV EE LV EE LV EE LV EE* LV EE LV Vaidava, Latvijā

L L ĻL ĻL ĻL ĻL - L - L L L

Vaidava, Igaunijā

L L ĻL ĻL ĻL ĻL L - ĻL L L L

Peetri/Melnupe, Latvijā

V V ĻL ĻL L ĻL - L - L L L

Peetri/Melnupe, Igaunijā

L L ĻL ĻL ĻL L L - ĻL V L L

Pedeli/Pedele, Latvijā

V V ĻL V ĻL ĻL - S - L V V

Pedeli/Pedele, Igaunijā

L L L ĻL L L V - ĻL L V L

Pedetsi/Pededze, Latvijā

- L ĻL ĻL - L - L - L L

Pedetsi/Pededze, Igaunijā

ĻL - ĻL ĻL ĻL - L - ĻL - L

Pärlijõgi/Pērļupīte, Latvijā

- L - ĻL - ? - S - L ĻL

Pärlijõgi/Pērļupīte, Igaunijā

ĻL - ĻL - ĻL - S - ĻL - S

Ujuste/Kaičupe, in Latvia

- V - V - ? - L - V V

Ujuste/ Kaičupe, in Estonia

ĻL - ĻL - L - -

- - - L

* ikmēneša mērījumu rezultāti

Neskatoties uz jaunu vērtēšanas metožu Latvijas ekspertiem un nedaudz atšķirīgu pieeju , ko izmanto novērtējot ekoloģisko statusu upes ūdenstilpēs ,iznākums atšķiras tikai par diviem kopīgiem paraugu ņemšanas vietām :

• Peetri / Melnupe ( Latvijas pusē) , jarezultāts būtutāds pats , japrincips " viens out - all out " tiks arī pēc Latvijas eksperti .

• Pedeli / Pedeles ( Igaunijas pusē) , jaiemesls atšķirīgu rezultātu ir statuss zivju faunas kuras tika pētītas tikai Igaunijas eksperti .

• Vēl viena gala ekoloģiskais stāvoklis būtu arī noslēgts būtu Pedeli / Pedeles latviešu pusē, japrincips " viens out - all out " varētu izmantot arī Latvijas eksperti .

Atšķirīgs novērtējums iznākums attiecībā uz macroinvertebrates kas Pedeli / Pedeles upi var izskaidrot ar šādu iemeslu dēļ :

• upes ūdens iestāde ir definēta kā pieder dažādu veidu upju tādējādinosakot , kādas vērtības (robežas starp kategorijām ) par ekoloģisko kvalitātes novērtēšanai jāpiemēro eksperti ( sk. pielikumu)

• izmantotas dažādas paraugu ņemšanas metodes ( sk. nodaļu B.1.2 . )

• Dažādas prasmes atpazīt sugas macroinvertebrates kad paraugi tiek apstrādāti. Paraugu ņemšana un novērtējums makrofītu upēs irjauna metode Latvijas ekspertu tāpēc apstiprināšanu joprojām ir nepieciešams izmantot uzticamu novērtējot vietējos apstākļus.

D.1.2. Ekoloģiskā stāvokļa novērtējums pārrobežu ezeros Novērtēšanas pieeja , lai noteiktu galīgo ekoloģisko stāvokli ezeros bija atšķirīga Igaunijā un Latvijā ietvaros Gaujas / Koiva projektu. Igaunijā ekoloģiskās kvalitātes rādītāju novērtējuma pamatā bija kvalitāti šādiem elementiem : fizikāli - ķīmiskiem elementiem , fitoplanktona , makrofītu un dziļūdens macroinvertebrates , kas aprakstīti regulas Igaunijas vides ministru . Statuss hidromorfoloģiju netika novērtēta . Zivju rādītāji tika izmantoti novērtētu ekoloģisko stāvokli ezeros , kā arī, bet kopšklasifikācija joprojām attīstās tie nav izmantoti galīgajā novērtējuma ekoloģisko stāvokli . Galīgais statuss ezera ekoloģisko stāvokli aprēķina, pamatojoties uz tā saukto 2/3 princips , kas nozīmē, ka 1/3 no visiem rādītājiem ir atļauts būt sliktāks klasē nekā galīgā novērtējuma klasē. Katrs rādītājs ir vienāds svars un vismaz 7 rādītāji ir jāizmanto atkarībā no veida ezera . Rādītājus un noteikts ekoloģiskais statuss kopīgajos atlasītajiem patīk ir uzrādīti tabulā D.1.2.a.

D.1.2.a. tabula. Ekoloģiskais stāvoklis ezeros saskaņā ar Iagunijas ekspertu vērtējumu, izmantojot 2/3 principu

Parametrs Kikkajärv / Ilgājs

Murati/ Muratu ezers

Väiku Palkna / Mazais Baltiņš

III. ezeru tips (Igaunijas tiploģijā)

II. ezeru tips (Igaunijas tiploģijā)

V. ezeru tips (Igaunijas tiploģijā)

Hidromorfoloģija Laba Laba Ļoti laba Fizikāli ķīmiskie elementi

Pkop Ļoti slikta Ļoti laba Ļoti slikta Nkop Ļoti slikta Vidēja Vidēja

pH Laba Ļoti laba Laba Caurredzamība Laba Vidēja Laba

Range of metalimnion

Laba - -

Fitoplanktona indeksi Chla Laba Slikta Ļoti laba FPK Laba Moderate Vidēja

FKI Ļoti laba Ļoti laba Laba J Laba Vidēja Vidēja

Makrofītu indeksi DLS Ļoti laba - - MTX Moderate Laba Laba PP Ļoti laba Ļoti laba - CHBR Moderate Vidēja - CELE Moderate Laba - FIAL Laba Vidēja Laba ISLO - - Slikta ELPO - - Laba

Bentisko bezmugurkaulnieku indeksi

T Ļoti laba Ļoti laba Ļoti laba

H´ Ļoti laba Ļoti laba Laba ASPT Laba Laba Laba EPT Laba Vidēja Ļoti laba A Vidēja Laba Laba

Ekoloģiskais stāvoklis Labs Vidējs Labs

Latvijā galīgais novērtējums ekoloģiskā stāvokļa ezeros balstās uz eksperta slēdzienu, ņemot vērā rezultātus: ārstēt ķīmisko, fitoplanktona, dziļūdens macroinvertebrates un ūdens makrofītu. Sākumā novērtējums ekoloģiskā stāvokļa sagatavots, pamatojoties uz Ūdens pamatdirektīvas principu "viens out - visi ārā", tad eksperti pārskatīt un prezentē to lēmumu par ūdenstilpes (sk. tabulu 1.2.b). Motivācija izmantot speciālistu vērtējumu, ir tas pats: tikko apsteigusi novērtēšanas metodes veido Igaunijas eksperti, kas nav pietiekami pielāgotas vietējiem apstākļiem. D.1.2.b. tabula. Ekoloģiskais stāvoklis ezeros saskaņā ar Latvijas ekspertu vērtējumu, balstoties uz eksperta vērtējumu un principu, kad gala vērtējums ir tāds pats kā sliktākais ekoloģiskās kvalitātes elementa stāvokļa novērtējums. Par gala rezultātu novērtējumu rezultāti irvienādi ezera Murati / Muratu kurekoloģiskais stāvoklis ir novērtēts kā " mērena" un ezeru vaiku Palkna / Mazais Baltiņš - statuss ir "labi" . Novērtējot ezera Kikkajärv / Ilgājs Starpība rodas novērtējot nozīmi, par ezerā ārstēt ķīmisko kvalitāti. Tā kā šis elements ir guvusi par " mērenu " statusu , tad Latvija ir novērtējot galīgo statusu kā mērenu . Ārstēt ķīmiskā kvalitāte tiek rādīta slikta kvalitāte attiecībā uz slāpekļa un fosfora arī igauņu paraugu rezultātiem . Tomērnovērtējums ir pašreizējā pieeja ļauj izvērtēt ezeru "laba " statusu . Neraugoties uz vairāk nekā ņemt un jaunas novērtēšanas metodes ( Latvijas eksperti ) un atšķirīgās pieejas , ko izmanto novērtējot ekoloģisko statusu upes ūdenstilpēs , atšķirības ir tikai divi kopīgi paraugu ņemšanas vietām : • Peetri / Melnupe ( Latvijas pusē) , ja rezultāti būtutāda pati, japrincips " viens out - all out " tiks izmantoti

Latvijas eksperti . • Pedeli / Pedeles ( Igaunijas pusē) , jaiemesls citu rezultātu ir zivis, kas tika pētītas tikai Igaunijas eksperti .

• Vēl viens atšķirīgs rezultāts būtu, japrincips " viens out - all out " varētu izmantot arī Latvijas eksperti , vērtējot Pedle / Pedeli Latvijas pusē.

• Iemesli, dažādu novērtēšanas rezultātiem o atbilstoši statusam macroinvertebrates kas Pedeli / Pedeles upes var būt dažādi :

• Eksperti atšķirīgi novērtēta upju veidu, un tādēļ izmantoti vērtības robežas starp kategorijām atšķiras (skatīt pielikumu .... )

• izmantotas dažādas paraugu ņemšanas metodes ( sk. nodaļu B.1.2 . ) • Dažādu zināšanu līmenis atpazīt sugas macroinvertebrates. Iemesli, dažādu novērtēšanas rezultātiem saskaņā ar statusu makrofītu var būt tāpēc, ka metodi, kas ir nepieciešams vairāk pielāgotas vietējiem apstākļiem.

D.1.3. Ekoloģiskais stāvoklis piekrastes ūdeņos Latvijā galīgais novērtējums ekoloģisko stāvokli piekrastes ūdeņos, pamatojoties uz eksperta slēdzienu, ņemot vērā rezultātus: koncentrācijas hlorofila a, pārredzamība, kopējais fosfors, dziļums robeža Fucus vesiculosus un. macrovegetation.Ekoloģiskā stāvokļa novērtējums ir sagatavots, pamatojoties uz Ūdens pamatdirektīvas principu "viens ārā - visi ārā", kuru pēc tam turpināja ar ekspertu pārskatīšanu un to spriedumu ūdenstilpes (tabula D.1.3.)

D.1.3.tabula. Ekoloģiskais stāvoklis piekrastes ūdeņos

Parametrs Ekoloģiskais stāvoklis

Poligons Nr. 1 Poligons Nr. 2 Poligons Nr. 3

Caurredzmaība vidējs/slikts vidējs /slikts vidējs

Kopējais fosfors - - vidējs

Hlorofila a koncentrācija vidējs vidējs labs

Fucus vesiculosus maksimālais augšanas dziļums

vidējs vidējs /slikts vidējs

Makroaļģu maksimālais augšanas dziļums vidējs vidējs vidējs

Ekoloģiskais stāvoklis vidējs /slikts vidējs /slikts vidējs

E. Secinājumi un rekomendācijas

E.1. Pārrobežu virszemes ūdensobjektu tipoloģiju harmonizēšana Gaujas / Koiva upju baseinu apgabalā

E.1.1. Upju tipoloģija Viena no galvenajām atšķirībām ir slieksnis īsākie sateces baseina lieluma , kas izraudzīta par upju ūdensobjektos . Latvija ir izvirzījusi kā vispārīgu principu , ka mazākais upes ūdens organisms no sateces baseina lielums ir 100 km2 , kas nozīmē, ka mazas upītes netiek atzīts monitoringa programmu , kā arī upju baseinu apsaimniekošanas plānos . Mazo upju plūsmu , kas veikti Gauja / Koiva projekta pētījumi liecina, ka ūdens kvalitāteuzraudzīta lielākās upes sateces neatspoguļo stāvokli tādās mazākās pietekām . Tādēļ ir ieteicams , lai apzīmētu arī mazāku pārrobežu upju ūdensobjektiem , sākot no 10 km2 . Šādas upju ūdensobjekti tiek ierosināts iecelt par atsevišķiem ūdensobjektiem :

- Kaičupe / Ujuste - neliela upe : IA tipa Igaunijā un 1 veidu Latvijā . Ūdens kvalitātes 2012. gadā novērtējums liecina vidējiem rādītājiem šajā upes ūdens organismā .

- Pužupe / Puzupe - neliela upe : stipri pārveidotas Igaunijā . Latvijas tiek identificēts kā 2 veidu . Latvijas upju ūdens ķermeņa G237 Mustigi ( Pērļupīte ) definē kā tipa 1 upe - mazs , rhithral . Pareizu nosaukumu šai upes ūdenstilpes būtu Pērļupīte . Ekspertu grupa arī ierosina pārskatītD450 Pededze ir jāklasificē kā 4 veidu - vidēja , rhithral upi. No augšējā daļā upēs ( Ramatu un Puzupe ) struktūru Igaunijā par stipri pārveidotiem klasifikācija ir saistīts. Upes Omuļupe kas iravots upes ohne nav pētīta Latvijā , tāpēcpareizu veidu un nepieciešamība cilmes atsevišķu ūdensobjekta Latvijā nav skaidrs.

E.1.2. Ezeru tipoloģija Eksperti norāda, ka Latvija varētu arī nozīmēt ūdens virszemes ūdens zem 0.5km2, kad tas ir nepieciešams, lai dabas aizsardzības nolūkā un, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju pārrobežu apgabalā. Otrkārt, Latvijas speciālisti iesaka, ka nozīme dziļuma faktors ir jāpārskata. Tiek ierosināts, ka īpašības, kas saistītas ar stratifikācijas vairāk attiecas uz ezera ekosistēmu. Ezers Murati ir tikai pārrobežu ezera ūdens ķermeņa, jo tā virsmas platība ir lielāka par 50ha (vai 0.5km2). Jo Koiva UBAP - Murati ezers ir definēt kā III tipa saskaņā ar Igaunijas sistēmai - stratificēts ezers ar vidējas cietības. Projekta laikā, eksperti ir atkārtoti definēja kā II tipa - bez stratificēta ezera ar vidējas cietības. Saskaņā Gaujas UBA, ezeru Murati tiek definēta kā VI tipa - seklā cietā ūdenī polyhumic ezera. Projekta laikā, eksperti ir apstiprinājuši definīciju Murati ezeru kā VI tipa. Divas citas pārrobežu ezeri - Kikkajärv / Ilgājs un vaiku Palkna / Mazais Baltiņš - kopīgi izmeklētie neatbilst kritērijiem, kas ir atsevišķa ezera ūdenstilpes Latvijā, jo to platības ir aptuveni 20,3 ha un 3,95 ha, attiecīgi. Tā kā abi ezeri ir noteiktas kā Natura 200 vietām, speciālisti iesaka tos apzīmē kā atsevišķas atsevišķas ūdenstilpes un tās definēt šādi:

- Kikkajärv / Ilgājs atbilst sekojošiem ezeru tipiem: o Pēc Igaunijas tipoloģijas: ezers ar vidēju ūdens cietību (III) o Pēc Latvijas tiploģijas: dziļš dzidrūdens ezers ar cietu ūdeni (9)

- Vaiku Palkna / Mazais Baltiņš atbilst sekojošiem ezeru tipiem: o Pēc Igaunijas tipoloģijas: nestratificēta ezers ar gaišu un zemas cietības ūdeni (V) o Pēc Latvijas tiploģijas: dziļš dzidrūdens ezers ar zemas cietības ūdeni (10)

E.1.3. Piekrastes ūdeņu tipoloģija Faktori un to vērtības, ko izmanto tipoloģiju piekrastes ūdeņos ir saskaņotas Baltijas jūras reģionā, līdz ar to nav nepieciešams papildu saskaņošanas uzdevumu starp Igauniju un Latviju.

E.2. Ūdens kvalitātes klasifikācijas harmonizēšana Gaujas / Koiva upju baseinu apgabala pārrobežu virszemes ūdensobjektos

E.2.1. Upju ūdens kvalitātes klasifikācijas sistēma Kā rezultātā valsts papildu izmeklēšanu, Igaunijas eksperti ir secinājuši, ka nav nepieciešams diferencēt upes klasifikācijas sistēmu, saskaņā ar fizikāli kvalitātes rādītājiem. Jo spēcīgāka vērtības, kas tagad ir definēti A tipa ūdenskrātuvēm ir arī saprātīgi b tipa ūdenstilpēm. Igaunijas eksperti varētu vienoties piemērot Latvijas vērtības, kas attiecībā uz kādu no upju ūdeņu veidam ir vēl stingrāki. E.1. tabula. Ierosinātās robežvērtības fizikāli ķīmiskās kvalitātes rādītājiem pārrobežu upju ūdensobjektiem Gaujas / Koiva UBA (ņemot vērā Latvijas klasifikācijas sistēmas vērtībām)

Ūdensobjekti Tips Rādītājs Ļoti laba Laba Vidēja

Gauja/Koiva Liels , ar gaišu ūdens krāsu (IIIB) Liles, potamāls (6)

BSP5 mg O2/l <2,0 2, 0 – 3,0 3,0 – 4,0

Nkop mg N/l < 1,8 1,8 - 2,8 2,8 - 3,8

Pkop mg P/l <0,045 0,045 –0,09 0,09 – 0,135

Ujuste/ Kaičupe Pärlijõgi (1) G237Pērļupīte

Mazs ar tumšas krāsas ūdeni (IA) Mazs, ritrāls (1)

BSP5 mg O2/l <2,0 2,0 – 2,5 2,5 – 3,0

Nkop mg N/l < 1,5 1,5 - 2,0 2,0 – 2,5

Pkop mg P/l <0,04 0,04 – 0,065 0,065 – 0,090

Vaidava Pedetsi/ Pededze

Vidējs, ar gaišu ūdens krāsu (IIB) Vidējs, ritrāls (3) Mazs ar tumšas krāsas ūdeni (IA) Vidējs, ritrāls (3)

BSP5 mg O2/l <2,0 2,0 – 2,5 2,5 – 3,0

Nkopmg N/l < 1,8 1,8 - 2,3 2,3 – 2,8

Pkopmg P/l <0,05 0,05 – 0,075 0,075 – 0,100

Peetri/ Melnupe Pedeli/Pedele

Vidējs, ar gaišu ūdens krāsu (IIB) / Vidējs, potamāls (4) Mazs ar gaišas krāsas ūdeni IB/ Vidējs potamāls (4)

BSP5 mg O2/l <2,0 2, 0 – 3,0 3,0 – 4,0

Nkop mg N/l <2,0 2, 0 – 3,0 3,0 – 4,0

Pkop mg P/l <0,06 0,06 – 0,090 0,090 – 0,135

E.2.2. Ezeru ūdens kvalitātes klasifikācijas sistēma

E.2.3. Piekrastes ūdens kvalitātes klasifikācijas sistēma Attiecībā uz fizikāli-ķīmisko parametru (kopējā fosfora un ūdens pārskatāmības) un koncentrāciju hlorofila a, pašreizējie Latvijas robežas starp kategorijām tika nedaudz pārveidots un papildināti, analizējot Igaunijas shēmas piemērotību Latvijas piekrastē. Klases robežas fitobentosa parametru pamatā bija atskaites periodā no H. Skuja izmeklēšanu (1924), ekspertu slēdzienu un ar to saistītās literatūras (Andersen et al, 2004;.. Krause-Jensen et al, 2005).Ierosinātā shēma maina un papildina pašreizējo Latvijas novērtēšanas shēmu un dod pamatu turpmākai LV-EE piekrastes ūdens savstarpēji darbu. E.2.3. tabula. Fizikāli ķīmisko un bioloģisko kvalitātes parametru robežvērtību priekšlikums Gaujas / Koiva UBA piekrastes ūdeņos (tips - Rīgas līča akmeņainais krasts, F ūdensobjekts). Parametrs Ļoti laba Laba Vidēja Slikta Ļoti slikta

Caurredzamība, m >5,0 3,0-5,0 <3,0-2,0 <2,0-1,5 <1,5

Pkop, μmol/l <0,6 0,6-1,0 >1,0-2,5 >2,5-8,0 >8,0

Chl a, μg/l <2,0 2,0-6,5 >6,5-16,0 >16,0-40,0 >40,0

Fucus vesiculosus maksimālais augšanas dziļums, m

>6,3 6,3-5,25 <5,25-3,85 <3,85-2,1 <2,1

Makroāļģu maksimālais augšanas dziļums, m

>9,.9 9,9-8,.25 <8,25-6,05 <6,05-3,3 <3,3

E.3. ūdens kvalitātes novērtēšans shēmas Gaujas/Koivas UBA pārrobežu ūdensobjektos

E.3.1. Upju ūdens kvalitātes novērtēšanas shēma Pirmā upju baseinu apsaimniekošanas plānu izstrādē Igaunijā un Latvijā, pieeja "viens ārā-visi ārā" tika piemērots tādējādi, ka kopējais kvalitātes klase tiek piešķirta, balstoties uz zemākas kvalitātes lielumam viena no bioloģiskā, hidromorfoloģisks vai fizikas laikā -ķīmiskie elementi norāda. Bet Igaunija piemēro bioloģiskos parametrus un ārstēt ķīmiskos elementus, lai novērtētu upes ūdeņu stāvokli, Latvija ir galvenokārt izmanto ārstēt ķīmiskos elementus un Šenona indeksu novērtēšanai bezmugurkaulnieki. Gaujas/Koiva projekta laikā Igaunijas komanda sekoja esošo novērtējuma sistēmu, bet tika pabeigts novērtējums par Latvijas upju ūdensobjektiem, pamatojoties uz eksperta spriedumu. Eksperti iesaka saglabāt esošo novērtējuma sistēmu. E.3.1. tabula. Upju koloģiskā stāvokļa novērtējuma rezultātu salīdzinājums, izmantojot Latvijas un Igaunijas novērtēšanas shēmas

Vaidava Peetri/Melnupe Pedeli/Pedele Pedetsi/Pededze Pärlijõgi/Pērļupīte Ujuste/Kaičupe

LV EE LV EE LV EE LV EE LV EE LV EE

Novērtējums pēc Igaunijas shēmas

Labs Labs Labs Labs Vidējs Vidējs

- Labs - Slikts Labs

Novērtējums pēc Latvijas shēmas

Labs Labs Labs Labs Vidējs Labs Labs - Ļoti labs Vidējs

E.3.2. Ezeru ūdens kvalitātes novērtēšanas shēma Ezera ūdens kvalitātes novērtēšanas sistēma ir Igaunija un Latvija ir atšķirīgs, tomēr, Igaunijas eksperti apspriež pārskatīt savas valsts novērtēšanas sistēmas, ko izmanto 2 upju baseinu apsaimniekošanas ciklā.Esošā atšķirība starp valstīm ir atspoguļots arī gala vērtējuma rezultātā kopīgi pētāmo ezeru. Ezers Kikkajärv / Ilgājs ir novērtēts kā "labu" Igaunijā un "mērena" Latvijā. Tomēr par gala rezultātu novērtējumu rezultāti ir vienādi ezera Murati / Muratu kur ekoloģiskais stāvoklis ir novērtēts kā "mērena" un ezeru Vaiku Palkna / Mazais Baltiņš - statuss ir "labi". E.3.2. tabula. Ezeru ekoloģiskā stāvokļa novērtējuma rezultātu salīdzinājums, izmantojot Latvijas un Igaunijas novērtēšanas shēmas

Kikkajärv/

Ilgājs Murati /

Muratu ezers Väiku Palkna / Mazais Baltiņš

Novērtējums pēc Igaunijas shēmas Labs Vidējs Labs

Novērtējums pēc Latvijas shēmas Vidējs Vidējs /Slikts Labs

Iesaistīti Gauja / Koiva projekta atbalstu izmantošanu dažādiem kvalitātes rādītājiem, bet galīgo vērtējumu eksperti ir balstīta uz integrētu pieeju, nevis tikai par tehnisko vārtus. Tā kā ezeri nav pētīta gadu, tad priekšroka pieeja ir, ka galīgo vērtējumu nosaka ar ekspertu slēdzienu, nevis "viens out - visi ārā" principu.

E.3.3. Piekrastes ūdens kvalitātes novērtēšanas shēma Pastāv divas būtiskas atšķirības starp pašreizējo Latvijas un Igaunijas novērtēšanas sistēmām . Pirmkārt , pašreizējā Latvijas shēma ir nepilnīga , kas satur vērtības, tikai augstas un labas klasēs - tas neļāva precīzi novērtēt , jo visi izmērītie parametri bija zem labi / vidēji robežas . Otrkārt , ja fitobentosa parametru Latvijas shēma ir ievērojami stingrāki nekā igauņu - ja Latvijas robežas starp kategorijām loģiski turpina , kvalitāte varētu būt viens vai divi klases zemāka. Jaunajā shēmā ( tabula E.3.3 . ) Šīs robežas ir mazāk stingri , unneatbilstība starp novērtēto fizikāli ķīmiskās un bioloģiskās kvalitātes , kas parādās, ja izmanto igauņu vērtības , ir mazāka . Šajā piekrastes ūdens kvalitātes novērtēšanas ekspertu slēdziens bija daudz svarīgāka par stingru " viens ārā - visi ārā" principu , jo , piemēram , Seki un koncentrācija hlorofilu a seklos piekrastes ūdeņos būtu jāvērtē saistībā dziļums faktors , fitobentosa dziļumu - par piemērotu substrāts ierobežojums . Vispārējo kvalitāti pētīto piekrastes ūdeņos tika novērtēta kā "mērena" ar dažiem sliktā stāvoklī tendencēm jomās blakus un virs Salacas mutē. E.3.3.tabula. Gaujas / Koiva UBA piekrastes ūdeņu ekoloģiskā stāvokļa novērtējuma rezultātu salīdzinājums, izmantojot Latvijas un Igaunijas novērtēšanas. 1. poligons ir piekrastes zona uz ziemeļiem no Salacas ietekas 2.poligons – iepretim Salacas ietekai un 3. poligons - uz dienvidiem upes ietekas."*" Nozīmē nenoteiktu kvalitātes klasi, jo attiecīgā shēma neietver zemākās kvalitātes klases.

Piekrastes ūdeņi – 1.poligons

Piekrastes ūdeņi – 2.poligons

Piekrastes ūdeņi – 3.poligons

Fizikāli ķīmiskie elementi

Bioloģiskie elementi

Fizikāli ķīmiskie elementi

Bioloģiskie elementi

Fizikāli ķīmiskie elementi

Bioloģiskie elementi

Novērtējums pēc Igaunijas shēmas

Vidējs/ Slikts

Labs Vidējs /

Slikts Labs Vidējs Labs

Novērtējums pēc Latvijas shēmas

Vidējs vai sliktāks*

Vidējs vai sliktāks *

Vidējs vai sliktāks *

Vidējs vai sliktāks *

Vidējs vai sliktāks *

Vidējs *

Assessment by the proposed scheme (Table E.2.3)

Vidējs / Slikts

Vidējs Vidējs /

Slikts Vidējs Vidējs Vidējs

E.4. Priekšlikumi turpmākajiem ūdens kvalitātes pētījumiem

Kā kopīgās paraugu ņemšanas un novērtēšanai ūdens kvalitātes stāvokļa šajā pārrobežu ūdenstilpēs Gauja/Koiva projekta rezultātiem , eksperti paredz nepieciešamību pēc šādām kopīgām izmeklēšanas un pētnieciskajam darbam :

- Lai izpētītu saistību starp ezeriem un upēm attiecībā uz fizikāli - ķīmisko parametru pie ieplūdes un izplūdes vietām ;

- Ņemot vērā ierobežoto pieredzi novērtējumu kramaļģu un makrofītu ,turpmāka pielāgošana pārbaudītām metodēm veic , ieskaitot interkalibrācijas .

- Tas būtu nepieciešams izpētīt pilsētu piesārņojuma un lauksaimniecības difūzā piesārņojuma ietekmi , no vētras ūdeņu Valkas / Valgas ietekmē robežojas upes Pedeles .

- Ir nepieciešams precizēt , cik svarīga ir mazākas plūsmu ūdens kvalitāti un to ietekmi lielākas plūsmas . Viens no lietas varētu būt Pužupe / Puzupe vai Ujuste / Kaičupe .

- Ietekme norobežojot uz zivju faunu un ietekme uz citu bioloģisko komponentu joprojām ir neskaidra. Šobrīd ūdens kvalitāte galīgo statusu Igaunijā galvenokārt pazemināta sakarā ar ietekmi uz zivju resursiem , kamēr citi fakti neliecina par labu vai pat augsts statuss .

- Drenāžas ietekme uz bioloģisko komponentu - tas arī ir skaidrs . - Attiecībā uz piekrastes ūdeņiem ieteikums ir izmantot šos fizikāli - ķīmisko parametru tikai kā papildu

parametriem - piemēram, nosakot atsauces stāvoklī un lieta nenoteikta noteikšanai ( vērtības ir tuvu robežām starp kategorijām ) ekoloģisko stāvokli ar bioloģisko indicators. Koncentrācijas hlorofila , ieteikums ir izmantot Igaunijas novērtēšanas sistēmu šim rādītājam , jo tas ir vairāk attīstīta nekā Latvijā , un projekta rezultāti liecina tās piemērotību Latvijas piekrastē , kā arī - norādīts ekoloģiskais stāvoklis irtāds pats kā citiem rādītājiem .

- Priekšlikums izziņas monitoringa prioritāro bīstamo vielu ūdenī , sedimentos un biotā . Ir svarīgi, lai visas 3 vidi , uz robežas Gauja / Koiva ( zivis / nogulumi ) , Pedeles (zivis / ūdens ) , Murāts / Murati ezers (zivis / ūdens un nogulsnes ) . Turpmāka kopīga izpēte ir nepieciešama , lai atvasinātu kvalitātes kritērijiem bīstamām vielām dažādos matricām , jo īpaši nogulumos . Jaunas kvalitātes kritēriji būtu harmonizētas starp valstīm .

E.5. Priekšlikumu Gaujas/ Koivas UBA apsaimniekošanas plāniem, kas tiks izstrādāti 2015.gadā Darbs un rezultāti par kvalitātes novērtēšanu ūdens institūciju ietvaros Gaujas / Koiva projekts par iemeslu šādiem priekšlikumiem :

- Upes un ezeru ūdensobjektu identifikācija ir jāpārskata , ņemot vērā pārrobežu ūdenstilpēs . Papildu ūdenstilpes ar mazāku sateces izmēru būtu jāizraugās .

- Vajadzīga tipoloģija dažos ezeros / upēs jāpārskata , kā norādīts projekta secinājumos. - Biežums monitoringa jābūt pietiekamam, lai attēlotu svārstības ūdens plūsmu un ar to saistīto

piesārņojuma slodzes . 12 reizes gadā , ir optimālais biežums ārstēt un ķīmisko parametru . - Paraugu ņemšanas vietas tiek saskaņotas visas analīzes - bioloģiskais novērtējums , hidromorfoloģiju

un ārstēt ķīmisko paraugu ņemšanu. - Vispārējais princips, lai novērtētu ūdens ekoloģisko stāvokli sauc par principu "one out -all out"

nedrīkst izmantot visiem bioloģiskiem elementiem . Tiek ierosināts izmantot speciālistu vērtējumu, kopā ar paskaidrojumu par noteiktu ekoloģiskās kvalitātes rādītājiem upēs un ezeros.