Sastādīja: Lana Kokoreviča

Gaismas minimums

Minimālais mājokļa apgaismojums, rēķinot uz kvadrātmetru dzīvojamās platības, ir 30 vati. Ja mājoklī ir daudz tumšu mēbeļu vai arī tapešu tonis ir patumšs, apgaismojumu der palielināt vēl par 5-10 vatiem uz kv.m.

Ja telpa ir liela, tad nebūtu pareizi aprobežoties ar viena apgaismes ķermeņa ierīkošanu, pat ja tas sastāv no vairākām spuldzēm un ir pietiekami jaudīgs. Lielu dzīvojamo telpu izgaismošanai ieteicama gan lustra, gan ierīkot arī papildu apgaismes ķermeņi – siena lampas vai stāvlampas.

Der ielāgot: lai interjeru nepadarītu smagnēju, vienā telpā nevajadzētu salikt vairākus dažādu stilu gaismas ķermeņus.

Ja esat nolēmuši istabas sienas nokrāsot baltā vai ļoti gaišā pasteļkrāsā, jau iepriekš parūpējaties, lai šī telpa būtu bagātīgi izgaismota. Pretējā gadījumā telpa vakaros izskatīsies bāla un neizteiksmīga, kā arī nesniegs to plašuma iespaidu, ko parasti dod gaišu sienu izmantošana interjerā.

Ar gaismas palīdzību var panākt telpas sadalīšanu atsevišķās zonās – šim nolūkam nebūt nav nepieciešams izveidot starpsienu vai pakāpienus.

Spilgtāka apgaismojuma telpas

Koridorā ieteicams izmantot spilgtu gaismu, jo parasti šīs telpas ir bez logiem un pietiekama apgaismojuma trūkums padara tās padrūmas un nemājīgas. Īss koridors izskatīsies garāks, ja gaismas stars tiks virzīts paralēli koridora sienām, savukārt pārāk garš koridors kļūs mājīgāks, ja gaismas ķermeņi izgaismos koridora pretējās sienas. Koridora apgaismošanai var tikt izmantotas ne tikai sienas lampas, bet arī galda lampas kombinācijā ar izkaisītu griestu apgaismojumu.

Viesistabā parasti ir nepieciešama spilgta lustra, kas dotu iespēju katram viesim labi aplūkot istabas kopējo panorāmu. Tiesa, spilgta augšējā gaisma nogurdina acis, tāpēc lielās hallēs vai viesistabās der ierīkot vairāklīmeņu regulējumu apgaismojumu, kas ļautu variēt apgaismojuma intensitāti telpas atsevišķās zonās.

Virtuvē nepieciešams pietiekami spilgts apgaismojums, kas fokusēts uz darba virsmām (galds, plīts, izlietne). Savukārt par kopēju telpas apgaismojuma avotu labi kalpos lampa, kas piekārta virs pusdienu galda. Ēdamistabas zonai nepieciešama izkliedēts, taču vienlaikus arī pietiekami spēcīgs apgaismojums, savukārt viesistabas zonai piemērotāki būs sienu lampu pieklusinātie toņi.

Gaisma mājīguma noskaņai

Spilgta gaisma parasti nav nepieciešama guļamistabā . Pilnīgi pietiks ar diviem gaismekļiem gultas galvgalī, kas liegi izgaismos gultu, bet pārējo telpu atstās mijkrēslī. Ja guļamistabā pie griestiem ir lustra, ieteicams izvēlēties dzeltenīgu vai pasteļtoņa abažūru. Tāpat guļamistabās labi iederēsies izkaisīta gaisma, kas nāks no vairākiem gaismas ķermeņiem un klusināti izgaismos atsevišķas telpas zonas.

 

Arī darba kabinetu vislabāk izgaismot klusinātos toņos, jo visbiežāk šī telpa kalpo nevis intensīvai strādāšanai, bet pabūšanai vienatnē un lasīšanai. Nav šaubu, ka kabinetā galda virsmai jābūt pietiekami izgaismotai, tomēr pārējo telpas daļu ar sienas gaismekļu palīdzību labāk veidot romantiskā viduslaiku noskaņā.Topā joprojām ir arī galda lampas ar abažūriem, kas iederēsies kā klasiskā, tā modernā interjera stilā.

 

Vannasistabā un tualetē nebaidieties izmantot zilganos gaismas toņus, kas radīs sterilitātes atmosfēru. Bez tam zilganais tonis pastiprinās flīžu un santehnikas spožumu. Tiesa, zilgano gaismu nevajadzētu izmantot apgaismes ķermeņos pie spoguļa – šādā gaismā jūs vienmēr šausmināsieties par savu bālo sejas krāsu. Paaugstināta mitruma dēļ šajā telpās ieteicams izmantot gaismas ķermeņus ar slēgta tipa abažūriem no matēta stikla vai arī halogēnās spuldzītes.

Arī bērnu istabu nevajadzētu padarīt smagnēju ar masīvām griestu lustrām. Bērnu istaba būtu īstā vieta, kur paeksperimentēt ar spilgtāku gaismas toņu un neparastu ģeometrisku formu gaismekļu izmantošanas.

Krāsa interjerā

Krāsa kopā ar gaismu veido noskaņu telpā, ietekmē garastāvokli un pat veselību. Krāsu iespaidu telpā spēj mainīt gan vispārējas pārmaiņas, strādājot ar otu un rullīti, gan arī viens vai vairāki prasmīgi izraudzīti krāsu akcenti jaunu aizskaru, dīvānspilvena vai paklāja veidolā. Jebkurā no šiem gadījumiem rodas jautājums-kādas krāsas izvēlēties, lai sasniegtu vēlamo efektu?

Katrai krāsai piemīt noteikta psihofizioloģiska ietekme uz cilvēku. Krāsu psiholoģiskā ietekme ir ļoti individuāla un atkarīga gan no reģiona piederības – krāsu gammām, kontrastu un gaismas spilgtuma sadalījuma apkārtējā dabā – gan cilvēka temperamenta, redzes un citām īpatnībām. Gan interjera veidošanā vispār, gan arī krāsu izvēlē nav absolūti pareizu vai nepareizu risinājumu, viss atkarīgs no tā kādu iespaidu vēlamies panākt.

Balta Daudzām tautām tīrības

un kārtības simbols. Tāpat kā citas gaišās krāsas, tā var tikt izmantota kā fons, taču jāatceras, ka balti krāsotas lielas plaknes nerada miera un kārtības iespaidu, jo atstaro citus toņus, rada atspīdumus, gaismēnu rotaļu. Pilnīgi balta krāsa dabā sastopama ļoti reti. Tādēļ tīrs baltais cilvēka acij šķiet griezīgs un uztraucošs. Pastāv iespēja balto krāsu izmantot ar citas krāsas piejaukumu

Melna Smaga, nopietna.

Slikti atstaro gaismu, tādēļ lielās plaknēs var likties drūma. Optiski tuvina krāsoto virsmu, tādēļ mazās telpās melnas sienas, grīda vai griesti rada nomācošu, telpu sašaurinošu iespaidu. Lielisks fons gaišākiem un spilgtākiem krāsu toņiem. Melnā krāsa būs noderīga istabas iekārtas vai atsevišķa objekta izcelšanai.

Pelēka Pusceļš no baltās uz

melno. Neitrāla, pasīva. Lieliska fona krāsa. Piemērota mierīga, smalka un līdzsvarota interjera veidošanai. Pelēkai krāsai ir ļoti daudz nianšu un tumšuma pakāpju. Interjerā pelēko var izmantot lielu plakņu krāsošanai, gan arī objektos. Lai telpa nekļūtu vienmuļa un garlaicīga, to ir iespējams atdzīvināt ar košāku krāsu akcentiem.

Brūna Asociējas ar zemes, koka

šķiedru toņiem, mājīga, neitrāla. Tāpat kā pelēkā noder kā fona krāsa. Labi apvieno citu krāsu laukumus. Brūnajam pastāv pietiekoši daudz nianšu – sarkanbrūna, zaļganbrūna, zilganbrūna, pelēkbrūna. Viegli kombinējama ar gan ar siltiem, gan vēsiem toņiem atkarībā no vēlamās noskaņas.

Sarkana Atkarībā no toņa nianses

var būt gan agresīva un brīdinoša, gan dinamiska un piesaistoša. Sarkanā krāsa var būt gan silta, gan vēsa atkarībā no dzeltenā vai zila piejaukuma. Pastiprina uztveres kairinājumus – troksni, karstumu. Sarkanā krāsa piesaista skatienu, lielās plaknēs ātri nogurdina. Īpaši nogurdina spoža virsma. Vājā apgaismojumā zaudē spilgtumu un intensitāti. Sarkanā piemērota, lai kaut ko izceltu. Sarkano krāsu fonā jālieto uzmanīgi – tikai telpās, kur cilvēki neuzturas ilgstoši.

Oranža Aktīva, uzmundrinoša,

piesaistoša, silta krāsa. Kopā ar melno un tumši violeto rada spēcīgu kontrastu. Labi saskatāma vājā apgaismojumā, tādēļ ieteicama krēslainās telpās. Optiski tuvina krāsotu plakni. Šo oranžas krāsas īpašību var izmantot garas un šauras telpas šķietamai saīsināšanai. Mēdz teikt, ka oranžā krāsa veicina apetīti, tādēļ to varētu izmantot tumšas ēdamistabas vai virtuves krāsojumā.

Dzeltena Silta, dzīvespriecīga, pati

spilgtākā no spektra krāsām. Parasti asociējas ar sauli. Īpaši noderīga tumšu, pret ziemeļiem vērstu telpu krāsojumā – telpa šķiet gaišāka nekā balti krāsota. Šīs krāsas trūkums ir tas, ka tīrs un intensīvs dzeltenais lielās plaknēs kļūst nomācošs un uzbāzīgs, kā arī interjerā ir grūti saskaņojams ar citām krāsām. Toties gaiši dzeltenīgās nokrāsas var būt labs fons spilgtākiem krāsu toņiem. Dzeltenas mēbeles vai priekšmeti telpā šķiet viegli un gaisīgi, šo īpatnību var izmantot, optiski samazinot lielu priekšmetu apjomus.

Zila Pasīva, distancējoša.

Asociējas ar debesīm, ūdeņiem, ledu. Mazina uztveres kairinājuma iespaidu. Tumši zila krāsa labi sapludina paralēlas virsmas, kas atrautas viena no otras. Rada miera, stabilitātes, atsvešinātības sajūtu, vājā apgaismojumā nezaudē krāsainību. Tumši zilie toņi kā fons veiksmīgi kombinējami ar balto, radot ļoti spēcīgu kontrastu. Gaiši zilie, zaļganzilie un pelēkzilie toņi optiski paplašina telpu, attālina krāsotās plaknes. Gaiši zaļganzila rada telpā bezgalīguma, dziļuma , vēsuma un nerealitātes sajūtu.

Zaļa Atkarībā no toņa nianses var būt

nomierinoša, gana aktivizējoša un piesaistoša. Asociējas ar koka lapotņu, zāles, dažādu augu nokrāsām. Var būt gan silta, gan vēsa. Piesātināti zaļa ir laba fona krāsa, jo citus toņus neatstaro. Vienīgā lielās plaknēs labi sadzīvo ar balto krāsu. Mazina trokšņu un karstuma iespaidu. Gaiši zaļganie un pelēkzaļie toņi ieteicami telpās, kurās ilgstoši uzturas cilvēki. Gaiši silti zaļie toņi ar lielāku dzeltenā piejaukumu iedarbojas līdzīgi dzeltenajai krāsai – jo lielāks dzeltenā piejaukums, jo krāsa atstāj aktivizējošāku iespaidu.

Violeta Piesaistoša, noslēpumaina.

Krāsa, kurai, tūlīt aiz sarkanās krāsas ir lielākā aktivizējoša iedarbība. Lielās plaknēs ātri nogurdina uztveri. Ņemot vērā šīs īpatnības nevajadzētu aizrauties ar violetās krāsas lietošanu telpās, kur ilgstoši uzturas cilvēki. Violeto ir iespējams neitralizēt ar vēsi zaļajiem, aktivizēt ar vēsi sarkano toni. Īpaši liels kontrasts savienojumā ar dzelteno krāsu. Vieglāk lietojama ir gaiši violetā un sarkanvioletā krāsa, kas tiek dēvēta par ceriņkrāsu.