PĻAVIŅU NOVADA BIBLIOTĒKA

GADA PĀRSKATS

2017

PĻAVIŅU NOVADA BIBLIOTĒKA, 2018

1

P

Satura rādītājs 1. VISPĀRĪGS BIBLIOTĒKAS DARBĪBAS RAKSTUROJUMS ............................................... 3

Pārskata perioda prioritātes ................................................................................................................ 3

2. FINANSIĀLAIS NODROŠINĀJUMS ............................................................................................. 4

3. MATERIĀLI TEHNISKĀ STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS ................................................................ 5

Veiktie un plānotie telpu un ēku rekonstrukcijas projekti un remontdarbi ........................................... 5

Iekārtas, aprīkojums ............................................................................................................................. 6

4. PERSONĀLS ...................................................................................................................................... 7

5. PAKALPOJUMU PIEDĀVĀJUMS UN PIEEJAMĪBA .............................................................. 11

Bibliotēkas darba galvenie rādītāji .................................................................................................... 11

Bibliotēkas pakalpojumu attīstība, jauninājumi ................................................................................. 12

Bibliotēkas pieejamība un pakalpojumi personām ar īpašām vajadzībām ......................................... 13

Pakalpojumi un pasākumi atsevišķām lietotāju mērķgrupām............................................................. 14

Tematiskie pasākumi – situācijas raksturojums ................................................................................. 15

Uzziņu, informācijas un izglītojošais darbs ........................................................................................ 17

Pašvaldības, valsts institūciju un NVO informācijas pieejamība iedzīvotājiem ................................. 18

SBA pakalpojumi ................................................................................................................................ 18

Digitalizācija – kopaina, situācijas īss raksturojums ......................................................................... 19

Problēmas un risinājumi bibliotēkas pakalpojumu un pieejamības jomā .......................................... 20

Elektroniskais katalogs kā pakalpojums ............................................................................................. 20

6. KRĀJUMS ........................................................................................................................................ 20

Krājuma komplektēšanas politika un organizācija ............................................................................ 20

Krājuma komplektēšanas finansiālais nodrošinājums........................................................................ 21

Rekataloģizācija ................................................................................................................................. 24

Krājuma pārbaude (inventarizācija) .................................................................................................. 25

Krājuma rādītāji ................................................................................................................................. 25

Datubāzes ........................................................................................................................................... 27

Krājuma popularizēšana .................................................................................................................... 27

Darbs ar parādniekiem ....................................................................................................................... 28

7. DARBS AR BĒRNIEM UN JAUNIEŠIEM ................................................................................... 28

Darba ar bērniem un jauniešiem raksturojums un vispārīgie rādītāji ............................................... 28

8. NOVADPĒTNIECĪBA ..................................................................................................................... 31

Novadpētniecības darba virzieni un pakalpojumi, pārskata perioda prioritātes ............................... 31

Novadpētniecības krājums .................................................................................................................. 31

Novadpētniecības darba popularizēšana ........................................................................................... 32

2

Sadarbība novadpētniecības jomā ...................................................................................................... 33

Galvenie secinājumi pārskata periodā, nākotnes prognozes, vajadzības ........................................... 36

9. PROJEKTI ........................................................................................................................................ 36

10. PUBLICITĀTE............................................................................................................................... 37

Bibliotēkas tēla veidošana, publicitāte, sabiedrības informēšana par bibliotēkas funkcijām,

pakalpojumiem ................................................................................................................................... 37

Bibliotēkas informācija tīmeklī ........................................................................................................... 38

Ar publicitātes darbu saistītās problēmas un to risinājumi ................................................................ 39

11. SADARBĪBAS TĪKLA RAKSTUROJUMS ................................................................................ 39

Sadarbība ar pašvaldību un pašvaldības institūcijas ......................................................................... 39

12. PIELIKUMI .................................................................................................................................... 41

Bibliotēkas dienasgrāmata fotogrāfijās. 2017. gads .......................................................................... 41

3

1. VISPĀRĪGS BIBLIOTĒKAS DARBĪBAS RAKSTUROJUMS

Bibliotēkas darbības teritoriālais un institucionālais raksturojums

Pļaviņu novada bibliotēka (turpmāk tekstā - bibliotēka) ir Pļaviņu novada

domes struktūrvienība ar vietējas nozīmes bibliotēkas statusu, kura strādā Aizkraukles

pilsētas bibliotēkas metodiskajā vadībā un pārraudzībā. Bibliotēka veic Pļaviņu novada

centrālās bibliotēkas funkcijas, koordinējot citu Pļaviņu novada bibliotēku darbu:

Gostiņu bibliotēkas, Pļaviņu bērnu bibliotēkas, Aiviekstes pagasta bibliotēkas,

Klintaines pagasta bibliotēkas un E. Prūsas Vietalvas pagasta bibliotēkas. Centralizētais

bibliotēku modelis tika izveidots 2009. gadā, izveidojoties Pļaviņu novadam.

Centralizējot bibliotēku struktūru, saglabāts nodalīts budžets katrai no novada

bibliotēkām, uzticot novada bibliotēkai administrējošās un koordinējošās funkcijas.

Bibliotēkas un filiāļbibliotēku akreditācija notika 15.10.2014.; pārskata periodā

strādājām pie akreditācijas ieteikumu realizācijas. Izmaiņas struktūrvienības statusā

pārskata periodā nav notikušas. Pēc pašvaldības pieprasījuma tika izstrādāts īstermiņa

stratēģiskās attīstības plāns visām novada bibliotēkām, analizējot bibliotēku pašreizējo

materiāli tehnisko stāvokli un iezīmējot attīstību turpmākajos trijos gados.

Pārskata perioda prioritātes 2017. gadā bibliotēkas darbība bija vērsta uz lielo mērķi – būt maksimāli

noderīgai un pieejamai visiem novada iedzīvotājiem, uzlabojot pakalpojumu kvalitāti,

piedāvājot kultūras un izglītojošus sarīkojumus un aktivitātes, lasīšanu, grāmatas un

zināšanas veicinošus, īpašu vērību veltot jauniešu lasīšanas veicināšanai; sakārtojot un

darot pievilcīgāku bibliotēkas vidi un fizisko telpu. Svarīgs darba virziens bija

novadpētniecības krājuma papildināšana, organizēšana un popularizēšana; krājuma

kvalitātes uzlabošana, atsakoties no maz pieprasītiem, saturiski un fiziski novecojušiem

izdevumiem. Kopumā gads bibliotēkas dzīvē bija darbīgs, notikumiem un pozitīvām

emocijām bagāts.

4

2. FINANSIĀLAIS NODROŠINĀJUMS

Kopumā pašvaldības finansējums bibliotēkai ir vērtējams kā attīstības iespējas

veicinošs, ļaujot pietuvināties izvirzītajiem mērķiem. Laika posmā no 2015. - 2017.

gadam tas ir pieaudzis – 2016. gadā par 13,26% salīdzinot ar iepriekšējo gadu; 2017.

gadā par 5,35% salīdzinoši ar iepriekšējo gadu (skat. tab. “Bibliotēkas finansiālais

nodrošinājums”). Procentuālais pieaugums salīdzinošā griezumā apliecina, ka

bibliotēka ir guvusi finansiālu atbalstu un ieklausīšanos savās vajadzībās no pašvaldības

– bibliotēkas uzturētāja.

Jāpiebilst, ka par sniegtajiem maksas pakalpojumiem iekasētie līdzekļi, kuri

pēdējo triju gadu intervālā ir ievērojami auguši, jau plānojot gada budžetu, tiek iekļauti

paredzamajos tēriņos. Līdz ar to aizvadīto triju gadu intervālā procentuāli no 1,01 –

1,15 % no sava gada budžeta bibliotēka ir nopelnījusi pati, sniedzot maksas

pakalpojumus iedzīvotājiem.

Izdevumi personāla atalgojumam triju gadu intervālā pamatā ir palikuši

nemainīgi, izņemot tehniskos darbiniekus, kuriem pieauga minimālās algas apjoms,

atbilstoši valsts likumdošanai. Bibliotekāro darbinieku atalgojums nav palielinājies;

piemaksas 30% apmērā paredzētas par prombūtnē esošu kolēģu aizvietošanu.

Summāri stabili arī krājuma komplektēšanai paredzētie izdevumi, kurus varētu uzskatīt

par labiem, taču ļoti vēlams būtu pieaugums.

2017. gadā tika atvēlēti līdzekļi bibliotēkas labiekārtošanai, nomainot

novecojušās mēbeles – grāmatu plauktus abonementā, atbilstoši akreditācijas komisijas

ieteikumam.

Tabula “Bibliotēkas finansiālais nodrošinājums”

2015 2016 2017

Kopā (EUR) 42157 47813 50322

Pašvaldības finansējums 41737 47270 49799

Citi ieņēmumi: 420 543 523

t. sk. maksas pakalpojumi 420 543 523

t. sk. ziedojumi un dāvinājumi

t. sk. VKKF finansējums

t. sk. citi piešķīrumi

5

Tabula “Bibliotēkas izdevumi”

2015 2016 2017

Izdevumi kopā (EUR) 31517 31982 31232

Darbinieku atalgojums (bruto) 27112 27770 27033

Krājuma komplektēšana 4405 4212 4199

3. MATERIĀLI TEHNISKĀ STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS

Veiktie un plānotie telpu un ēku rekonstrukcijas projekti un remontdarbi

2017.gadā tika veikts bibliotēkas priekštelpu remonts, padarot tās pieejamākas

iedzīvotājiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslos; sanitārā mezgla uzlabojumi (izlietnes,

tualetes poda nomaiņa; karstā ūdens mini boilera uzstādīšana). Veiktie darbi pozitīvi

uzlaboja bibliotēkas koptēlu, priekštelpas darot pievilcīgākas, sakārtojot sanitāro

mezglu.

Tika remontēta un pārtaisīta uzbrauktuve un savestas kārtībā kāpnes pie ieejas

durvīm; izlīdzināti līmeņi, veicot betonēšanas darbus, kā arī noflīzētas kāpnes un

kāpņu laukums.

Priecājamies, ka pašvaldības vadītājs mūs uzklausīja un gada pēdējā ceturksnī, kad

sāka strādāt jaunievēlētā dome, atrada papildus līdzekļus budžetā teritorijas

sakārtošanai pie bibliotēkas ieejas, izlīdzinot bedraino laukumu bibliotēkas durvju

priekšā, kur regulāri veidojās pastāvīgas ūdens lāmas; uzliekot bruģa segumu. Tika

sakārtota arī lietus ūdeņu novadīšana no ēkas jumta. Tas gan nav radis atspoguļojumu

bibliotēkas budžetā, bet pilsētas labiekārtošanas darbiem atvēlētajos līdzekļos, taču

mūsu apmeklētāji bija ļoti iepriecināti, ka bibliotēka ir kļuvusi pieejama bez laipošanas

pa ūdens peļķēm.

Pēc bibliotēkai pieguļošās teritorijas sakārtošanas, tika uzstādīts jauns statīvs

velosipēdu novietošanai – vairāk vietu velosipēdiem, tos novietot ir drošāk un ērtāk.

Bibliotēkai joprojām aktuāla pārcelšanās uz jaunām telpām, tā kā līdzšinējās telpas

ir pārāk mazas, lai atbilstu uzdevumiem un funkcijām, kas veicami novada galvenajai

bibliotēkai ikdienā: nav vietas, kur izvietot bibliotēkas krājumu, nav pietiekami telpas

6

bibliotēkas apmeklētājiem, lai varētu izmantot ērti un ar patiku bibliotēkas

pakalpojumus; lai varētu pulcēties uz dažādām izglītojošām un kultūras aktivitātēm

īpašajā bibliotēkas vidē. Tāpat nav iespējams dotajos apstākļos iekārtot darba vietas

personālam atbilstoši ergonomikas principiem; nav ne palīgtelpu, ne personāla telpu.

Pēc pašvaldības stratēģiskā attīstības plāna bija paredzēts šo problēmu risināt, nākošajā

gadā jau uzsākot pašvaldības administratīvā centra projektēšanu, taču pašlaik šīs ieceres

nav vairs aktuālas un bibliotēkai jaunu telpu jautājums atkal ir darba kārtībā.

Iekārtas, aprīkojums

Bibliotēkas personāla rīcībā ir divi stacionārie datori, iegādāti 2016. gadā, kā arī

divi portatīvie datori (aptuveni 2011. gads), kurus izmantojam, atrodoties ārpus

bibliotēkas dažādos sarīkojumos, strādājot grāmatu krātuvē.

Lietotāju rīcībā ir pieci stacionārie datori, iegādāti 2015. gadā, kā arī joprojām četri

datori no 2007. gada (projekts TTD). Pašlaik pieprasījums pēc darba vietām pie

datoriem ir salīdzinoši mazs, rindas neveidojas un deviņi datori bibliotēkas lietotāju

rīcībā ir nevajadzīgi daudz.

Biroja tehnika iegādāta 2015. gadā – multifunkcionāla iekārta, lāzerprinteris,

dokumentu skeneris. Pateicoties tam, ka pašvaldība 2015.gadā iesaistījās projektā par

publisko interneta pieejas punktu uzlabošanu, esam nodrošināti ar kvalitatīvu biroja

tehniku, jauniem lietotāju datoriem, kas ļāva ievērojami uzlabot maksas pakalpojumu

kvalitāti.

2017. gadā bibliotēkas abonementā tika pabeigta veco plauktu aizvietošana ar

jauniem, kuri ir vizuāli pievilcīgāki un arī kompaktāki, līdz ar to vismaz telpiski ir radīts

iespaids par plašākām telpām. Vecā parauga plaukti joprojām tiek lietoti krātuves

telpās; tos pagaidām neplānojam mainīt, jo tomēr ceram uz plašākām telpām, līdz ar to

– arī uz mūsdienīgiem krātuves plauktiem, kuri ļautu ekonomēt telpas platību, būtu

mobili un viegli pārvietojami. Bibliotēkas mēbeļu atjaunošana un nomaiņa veikta,

atbilstoši akreditācijas komisijas ieteikumiem bibliotēkas vides labiekārtošanā.

Jauns, ietilpīgs plaukts pēc pasūtījuma tika izgatavots WC telpām - tas tiek

izmantots saimniecības un kopšanas līdzekļu uzglabāšanai.

7

4. PERSONĀLS Bibliotēkā strādā četri darbinieki – trīs bibliotekārie (pilnas slodzes) un 1

tehniskais darbinieks (0,5 slodze ar 2017.gadu; samazinājums par 0,25 ar iepriekšējo

laika periodu): bibliotēkas direktore, kurai ir profesionālais maģistra grāds informācijā

un bibliotēkzinātnē, vecākā bibliotekāre – profesionālā vidējā izglītība, kā arī

profesionālā augstākā pirmā līmeņa izglītība uzņēmējdarbībā; bibliotekāre – vispārējā

vidējā izglītība un papildus apgūta profesionālās pilnveides programma 140 stundu

apjomā bibliotēkzinātnē un informācijā (LU, 2004). Tehniskajai darbiniecei – vispārējā

vidējā izglītība, taču plašs redzesloks un erudīcija; līdz ar to viņa ir neatsverams, labs

palīgs bieži vien arī bibliotekārajā darbā (grāmatu krājuma uzturēšana kārtībā

attālinātajā bibliotēkas krātuves telpā, periodikas kārtošana; kurjera funkcijas starp

bibliotēku un krātuvi, u.c. darbi). Aizvadītajos pēdējos trijos gados izmaiņas personāla

sastāvā nav notikušas.

Finansējums bibliotēkas budžetā ir pietiekošs, lai visi bibliotekārie darbinieki

varētu gada laikā apmeklēt vismaz vienus maksas kursus, kā arī bezmaksas izglītojošos

pasākumus (seminārus, konferences, lekcijas), apmaksājot ceļa izdevumus no

bibliotēkas budžeta. Pašvaldība atzinīgi novērtē darbinieku centienus uzturēt savu

profesionalitāti, regulāri apmeklējot izglītojošus kursus, seminārus u.c. pasākumus. To

apliecina tekstā aplūkojamā tab. “Profesionālās pilnveides pasākumi” - aizvadītais gads

bijis bagāts ar iespējām mācīties un uzzināt jaunas, darbam nepieciešamas zināšanas un

prasmes: vecākā bibliotekāre apmeklēja padziļinātos kursus kataloģizācijā, tā kā

bibliotēka plāno vadīt BIS ALISE ziņas par bibliotēkas novadpētniecības krājumu;

bibliotēkas direktore – kursu “Institūciju arhīvu un dokumentu pārvaldības

organizācija” (Latvijas Pašvaldību Savienības mācību centrs), kas bija būtiski, lai

sakārtotu atbilstoši likumdošanai Bibliotēkas arhīvu un kārtējo dokumentu

sistematizētu glabāšanu.

Aizvadītajā gadā kļuvām par vienu no UNESCO LNK “Stāstu bibliotēkām”,

tāpēc apguvām ievadkursu stāstniecībā. Vērtīga, iedvesmojoša bija ikgadējā

novadpētniecības konference Madonā, Latvijas Bibliotekāru biedrības un LNB

organizētais Bibliotēku festivāls. Saprotam, ka strādājot bibliotēkā, regulāri un daudz

8

jāmācās, lai nezaudētu savu profesionalitāti, varētu konsultēt un apmācīt arī

bibliotēkas lietotājus, kļūstot par uzticamiem padomdevējiem moderno tehnoloģiju un

virtuālās vides prasmīgas pārzināšanas jomā.

Aizvadītajā periodā bibliotēka organizēja profesionāli izglītojošus pasākumus,

tā kā novada līmenī veicam centrālās bibliotēkas funkcijas un uzdevumus, atbilstoši

bibliotēkas nolikumam. Profesionālajā pieredzes apmaiņas braucienā pabijām Rīgas

Centrālās bibliotēkas filiālbibliotēkā “Vidzeme”- vērojām, kā iespējams rekonstruēt un

pārbūvēt telpas vecā ēkā mūsdienīgas bibliotēkas vajadzībām; apskatījām Zemgales

mazās Gaismas pilis: Tukuma bibliotēku, Dobeles novada Centrālo bibliotēku, kā arī

Jaunmārupes (Mazcenu bibliotēku), gūstot idejas un iedvesmas lādiņu ikdienas darbam

savās bibliotēkās. Braucienā piedalījās Pļaviņu novada bibliotekārie un tehniskie

darbinieki, Kokneses novada bibliotēku kolēģi, kā arī atsevišķi lasītāji, kuri aktīvi

iesaistās bibliotēkas dzīvē. Brauciena izmaksas bija ieplānotas bibliotēkas budžetā – tās

apmaksāja pašvaldība.

Kopā ar kolēģiem Dobeles novada Centrālajā bibliotēkā

Maijā rīkojām Grāmatu svētkus, kuros piedalījās ne tikai Pļaviņu novada

bibliotekāri, bet arī kolēģi no Aizkraukles reģiona bibliotēkām.

9

Novada bibliotēkas direktores pārziņā ir darbs ar Pļaviņu novada bibliotēku

personālu dažādos organizatoriskos, koordinējošajos un personāla jautājumos. Jau trešo

gadu Pļaviņu novada pašvaldībā notiek darbinieku darba kvalitātes izvērtēšana –

bibliotekāri nav izņēmums. Bibliotēkas direktores, tāpat kā visu pašvaldības

struktūrvienību vadītāju darbu vērtē īpaši veidota komisija, savukārt pagastu bibliotēku

vadītājus un pārējo bibliotekāro darbinieku darbs jāizvērtē bibliotēkas direktorei pēc

pašvaldībā izstrādātās metodikas. Šogad bibliotēkas direktore, bibliotekārie un

bibliotēku tehniskie darbinieki saņēma vērtējumus “ļoti labi”, izņemot Vietalvas

pagasta bibliotēkas vadītāju, kuram savs darbs jāpilnveido. Atbilstoši Pļaviņu novada

bibliotēkas darbinieku Darba koplīgumam par darba rezultātiem pēc darbinieku

novērtēšanas, tiek piešķirtas naudas balvas 30-70% apmērā no minimālās darba algas.

Darba koplīgums tāpat paredz arī vienreiz gadā prēmiju par kvalitatīvu darba

ieguldījumu novada attīstības sekmēšanā un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā.

2017. gadā darbam ar personāla lietām pašvaldības iestāžu vadītāju sāka

izmantot IS Visvaris: Kadri. Arī bibliotēka. Tas bija jaunas pieredzes apgūšana, tāpat

kā budžeta plānošana 2018.gadam IS Visvaris: Budžets. Nenoliedzami nopietnāks

pārbaudījums bija bibliotēkas dokumentācijas sakārtošana un pastāvīgi glabājamos

lietu arhivēšana, izveidojot arhīva uzziņu sistēmu un aprakstot lietas. Šis darbs arī

paveikts 2017. gadā.

Novada bibliotēkās vairumā strādā vienas paaudzes cilvēki – lielākā daļa jau

pārkāpusi pāri 50 gadu slieksnim. Vēl nedaudz un būs jāmeklē jauni darbinieki, taču

pašreizējās ierindas bibliotekāru amatalgas, kuras ir zemas (2017. gadā 500 EUR pirms

nodokļu nomaksas Pļaviņu pašvaldībā) varētu nelikties gana pievilcīgas jauniem,

izglītotiem un profesionāli sagatavotiem cilvēkiem.

Tabula “Apmeklētie profesionālās pilnveides pasākumi”

N.p.k. Norises laiks Norises vieta Organizētājs(-i) Pasākuma nosaukums,

galvenās tēmas

Stundu/dal.

skaits

1. 24.01.2017 LPMC LPMC Institūciju arhīvu un

dokumentu pārvaldības

organizēšana

8/ 1dal.

2. 15.03. Aizkraukles

pilsētas

bibliotēka

Aizkraukles

pilsētas bibliotēka

Aizkraukles reģiona

pašvaldību publisko

bibliotēku darbinieku

seminārs

4/2 dal.

3. 24.-

25.04.2017

LNB LBB Latvijas Bibliotēku festivāls

10

4. 30.05.2017 LNB LNB, Izglītības un

zinātnes ministrija,

u.c.

Starptautiska zinātniska

konference “Izaicinājumi

pieaugušo izglītības

kvalitātes pilnveidei”:

Izaicinājumi pieaugušo

izglītības kvalitātes

pilnveidei, Andraloģija:

virtuāla tālmācības sistēma

bibliotekāriem

8/1 dal.

5. 3.-5.07.2017. Līgatnes

novada

“Upmaļi”

UNESCO LNK Vasaras skola “Kultūras

mantojums lietojumā 21.

gadsimtā”

24/1 dal.

6. 20.09.-

21.09.2017

Madona LNB, Madonas

pilsētas bibliotēka

Bibliotēku novadpētniecības

konference “Šodienas

notikums – rītdienas vēsture”

10/1 dal.

7. 22.-

23.09.2017.

Rundāles

novads

UNESCO LNK

Pilsrundāles

bibliotēka,

Rundāles novada

pašvaldība

6. Zemgales stāstnieku

festivāls Gāž podus Rundālē

“Kaut jauns to zinātu un vecs

to varētu”

16/1dal.

8. 5.-7.10.2017. Gulbene UNESCO LNK,

Gulbenes

bibliotēka

3. Vidzemes stāstnieku

festivāls “Stāsti par Bānīti”

16/1dal.

9. 11.10.2017. Aizkraukles

pilsētas

bibliotēka

Aizkraukles

pilsētas bibliotēka

Aizkraukles reģiona

pašvaldību publisko

bibliotēku darbinieku

novadpētniecības seminārs

5/2dal.

10. 01.11.2017. Bauskas

Centrālā

bibliotēka

Bauskas Centrālā

bibliotēka

Zemgales reģionālais

publisko bibliotēku seminārs

4/1dal.

11. 03.10.,

24.10., 21.11.

2017.

Latvijas

Nacionālais

kultūras centrs

UNESCO LNK Stāstnieku skola – Ievadkurss

stāstniecībā

18/1dal.

12. 28.11.2017. Tieto

Latvia, SIA

Tieto Latvia, SIA Padziļinātais kurss

kataloģizācijā

8/1dal.

13. 2017.

oktobris /

novembris

Tiešsaistes

kurss

LU OPEN

MINDED

Draugs uz palikšanu: ASV

Eiropas politikā kopš Otrā

pasaules kara

1 dal.

14. 9.11.2017. Aizkraukles

pilsētas

kultūras nams

LNB Bibliotēku

attīstības centrs,

LU Sociālo

zinātņu fakultāte

Ievads medijpratībā 5/1dal.

15. 27.11.2017. Aizkraukles

pilsētas

bibliotēka

Aizkraukles

pilsētas bibliotēka

Aizkraukles reģiona

pašvaldību publisko

bibliotēku darbinieku

seminārs

6/2dal.

15. 5.12.2017 LU Bibliotēka UNESCO LNK Stāstnieks un kopiena:

ilgtermiņa un īstermiņa

stratēģijas

6/1dal.

11

5. PAKALPOJUMU PIEDĀVĀJUMS UN PIEEJAMĪBA

Bibliotēkas darba galvenie rādītāji

Bibliotēkas lietotāju skaits triju gadu intervālā kopumā ir piedzīvojis kāpumu

par aptuveni 5%. Tajā skaitā ievērojams lasītāju skaita pieaugums ir noticis vecuma

grupā līdz 18 gadiem – par 59%, sākot ar 2016.gadu. Izskaidrojums meklējams apstāklī,

ka bibliotēka kā vienu no darba prioritātēm ir izvirzījusi darbu ar jauniešiem, lai

paaudžu maiņa dramatiski neietekmētu bibliotēkas lasītāju skaitu. Īpašu vērību

pievēršam grāmatām, kuras varētu piesaistīt jauniešu interesi, komplektējot krājumu.

Varam lepoties ar vidusskolas vecuma lasītājiem, kuri gandrīz katru otro dienu apmeklē

bibliotēku, lai nepalaistu garām kādu aizraujošu grāmatu.

Jauniešu – lasītāju aktivitāti ļoti sekmēja bibliotēkas iesaistīšanās lasīšanas

veicināšanas projektā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” 2016. - 2017.gadā. Jāatzīst,

ka bibliotekārie darbinieki ir gana noslogoti ar lietotāju apkalpošanu un ir grūti atvēlēt

vairāk laika tieši jauniešu auditorijai – sarunām, pārdomātiem ieteikumiem lasāmvielas

izvēlē. Šis darbs jādara ar aizrautību un mīlestību.

Analizējot bibliotēkas darba pamatrādītājus, redzam, ka lai arī audzis

bibliotēkas lietotāju kopējais skaits gada ietvaros, sarucis ir apmeklējumu skaits – divu

gadu intervālā par nedaudz vairāk kā 11%. Apmeklējumu samazinājumu rada nevis

lasošie bibliotēkas apmeklētāji, bet gan interneta izmantotāji, kuru apmeklējumu skaits

ir gājis mazumā - laikā no 2015. gada par - 46,22 % (2015.gadā – 5300; 2017.gadā –

2850). Tas skaidrojams ar interneta pieejamību, viedtālruņu popularitāti. Rinda uz

internetu bibliotēkā vairs nepastāv! Tas pats attiecināms uz lasītāju grupas “Bērni,

jaunieši” apmeklējumiem, kuru skaits arī sarucis tieši uz interneta lietotāju rēķina, lai

arī bērnu kā reģistrētu bibliotēkas izmantotāju skaits ir audzis.

Sarucis iedzīvotāju skaits bibliotēkas apkalpes zonā - laikā no 2015.gada –

2017.gadam tas samazinājies par - 4,94% (tab. Bibliotēkas pamatrādītāji: iedzīvotāju

skaits uzrādīts, neņemot vērā Gostiņu daļu, tā ka tur ir sava bibliotēka, kura sniedz

pakalpojumus). 2015.-2017. gadā no lasītāju reģistra dzēsti pēc BIS statistikas ziņām

43 miruši iedzīvotāji, savukārt 138 bibliotēkas lietotāji reģistrēti pilnīgi no jauna kā

bibliotēkas izmantotāji.

Bibliotēkas apmeklētību 2017. gadā ietekmēja priekštelpu un kāpņu laukuma

pie bibliotēkas durvīm remontdarbi jūnija - jūlija mēnešos, kad praktiski apmeklētājiem

12

iekļūt bibliotēkā nebija iespējams. Arī novembra mēnesī, kad tika planēta un bruģēta

teritorija pie bibliotēkas ieejas, bibliotēkā spēja iekļūt tikai paši uzņēmīgākie – tie,

kurus nespēja mulsināt būvnieku un labiekārtotāju rosība. Ar to arī skaidrojams

apmeklējumu skaita ievērojamais kritums – ap 9%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu,

līdztekus citiem jau iepriekš minētajiem faktoriem.

Ziņas no bibliotēkas regulāri tiek publicētas pašvaldības tīmekļa vietnē, taču tās

parādās kopējā ziņu joslā, tāpēc uzrādīt atsevišķu virtuālo apmeklējumu statistiku nav

iespējams. 2018. gadā Pļaviņu novada pašvaldības lapā tiks izveidota iedaļa

pamatinformācijas izvietošanai par novada bibliotēkām un kultūras iestādēm.

Tabula “Bibliotēkas pamatrādītāji”

2015 2016 2017 % salīdzinot

ar iepr. gadu

Lietotāju skaits 1064 1062 1123 -0.19 /+5,75

t. sk. bērni 102 163 162 +59,8 / -0,61

Bibliotēkas apmekl 12679 12478 11247 - 1,58 / -9,86

t. sk. bērni 1246 1344 785 +7,87 / -41,59

Virtuālais apmeklējums

Sociālo tīklu

apmeklējums (skatījumi)

26 899 38 025 168 547 +41,36 /+

343,25

Izsniegums kopā 29 918 29 503 26 134 -1,39 / -11,42

t. sk. grāmatas 12 786 12 816 10 825 +0,23/ -15,54

t. sk. periodiskie izdevumi 13 168 16 683 15 258 +26,69 /-8,54

t. sk. bērniem 591 814 560 +29,03 / -31,20

Bibliotekārais aptvērums

% no iedz. skaita

pašvaldībā

36,25 36,59 40,25 +0,94 / +3,66

t. sk. bērni līdz 18 g.* 27,64 44,41 44,63 +16,77/ +0,22

Bērnu skaits pilsētā

(7 – 18 g)

369 367 363 -0,54 / -1,08

Iedzīvotāju skaits

bibliotēkas apkalpes zonā

2935 2902 2790 -1,12 / -3,86

Bibliotēkas pakalpojumu attīstība, jauninājumi

Bibliotēka saglabājusi un kvalitatīvi uzlabojusi visus līdzšinējos pakalpojumus,

popularizējot tos iedzīvotāju vidū, esot vienmēr atvērta lietotājiem – pat tādās reizēs,

kad notiek izglītojoši pasākumi personālam Aizkraukles pilsētas bibliotēkā, kāds no

bibliotekārajiem darbiniekiem paliek bibliotēkā, lai strādātu ar apmeklētājiem. Atvērti

esam katru darbdienu no plkst.9.00-18.00, savukārt sestdienās – no plkst.9.00 – 15.00.

13

Praktiski esam pieejami jau pēc plkst.7.00 rītā, kad bibliotēkas tehniskā darbiniece

lielos uzkopšanas darbus jau ir paveikusi un atslēdz ieejas durvis. Pieredze liecina, ka

kādam ir ērti agrā rīta stundā atstāt no bibliotēkas ņemtās grāmatas; pavairot kādu

dokumentu pa ceļam uz autobusu vai vilcienu. Nevienam neliedzam izmantot šo

iespēju, tā kā grāmatu nodošanas kastes mums pagaidām nav. Minētais darba režīms

tiek saglabāts visa gada garumā – arī vasaras atvaļinājumu laikā. Strādājam tā, lai

apmeklētājiem bibliotēka būtu maksimāli pieejama -tas ir nemainīgs princips daudzu

gadu ritumā.

2017. gadā kā jauninājums ienāca Jauno grāmatu dienas: saņemtie grāmatu

jaunumi pēc apstrādes uzreiz netiek izsniegti lasītājiem, bet izvietoti jaunieguvumu

izstādē uz divām dienām. Par to tiek ziņots sociālajos tīklos, pašvaldības mājas lapā un

vietējā avīzē. Līdz ar to potenciālajiem lasītājiem, it īpaši tai grupai, kura joprojām nav

lielos draugos ar internetu, ir iespēja atnākt un klātienē apskatīt, paturēt rokās, pārlapot

katru bibliotēkas jauniegūto grāmatu, piesakot to savā vēlmju sarakstā. Bibliotekāri

tālāk strādā kā koordinatori – lasīt vēlmi paudušie tiek ievietoti rindā uz konkrēto

izdevumu un gaida ziņu no bibliotēkas. Jāatzīst, ka daļai lasītāju, kuri seko līdzi

bibliotēkas jaunumiem interneta vidē, tas nav nepieciešams, jo grāmatas var aplūkot arī

virtuālajā jaunieguvumu izstādē, izlasīt recenzijas un uzrakstīt bibliotēkai ziņu, vai arī

iestāties rindā pašrocīgi, izmantojot e-katalogu. Joprojām liela ir tā lasītāju grupa, kuri

dod priekšroku komunikācijai klātienē, ierodoties bibliotēkā paši personīgi.

Bibliotēkas pieejamība un pakalpojumi personām ar īpašām vajadzībām

Aizvadītajā gadā esam kļuvuši pieejamāki cilvēku grupai, kuri pārvietojas

ratiņkrēslos, jo veicot priekštelpu remontu, apzināti tika likvidēti sliekšņi, kuri sadalīja

grīdas plakni; gaiteņa telpa tika apvienota vienā telpā, izņemot vienas durvis, kuras

telpu sadalīja divās daļās un radīja grūtības ratiņbraucējiem.

Uzbrauktuvei pie ieejas durvīm tika mainīts slīpnes leņķis, atbilstoši normatīvos

paredzētajiem noteikumiem.

Īpaši rūpējamies par lasītājiem sociālās aprūpes centrā “Pļaviņas”, vismaz

mēnesī divas reizes vai biežāk nepieciešamības gadījumā ar individuāli pielasītām

grāmatām katram lasītājam, kurš pats nevar atnākt uz bibliotēku. 2017. gadā te radām

četrus jaunus bibliotēkas lasītājus. Skaitliski tas nav daudz, taču četru vecuma un

14

slimību ierobežotu cilvēku ikdiena, pateicoties iespējai lasīt grāmatas un bibliotēkas

rūpēm, ir nesalīdzināmi bagātāka.

Sociālās aprūpes centra iemītniekus apciemojam ne tikai ar grāmatām, bet pāris

reizes gadā mēģinām iepriecināt ar grāmatu lasījumiem, literāri tematiskām

kompozīcijām, iekļaujot muzikālus priekšnesumus, kas tiek uztverti ar lielu atsaucību.

Tā Rīta stundas lasījumā sociālās aprūpes centrā Ziemeļvalstu bibliotēkas nedēļas laikā

bija iespēja dzirdēt kokles spēli mūsu kolēģes Kristīnes Rulles izpildījumā, Lieldienu

laikā – dziesmas mūsu lasītājas Ivetas Laptevas izpildījumā. Esam pateicīgi visiem, kuri

piebiedrojas mums ar vēlmi radīt prieku!

Sadarbojamies ar sociālo aprūpētāju Valentīnu Langenfeldi, kura cilvēkus ar

ierobežotām fiziskām iespējām apciemo mājās, neatsakoties būt par saikni viņiem ar

bibliotēku. Tā savu klausītāju atrada visa bibliotēkas audiogrāmatu kolekcija, jo redzes

problēmu dēļ spēja lasīt ir ierobežota.

Pakalpojumi un pasākumi atsevišķām lietotāju mērķgrupām

Jāatzīst, ka sarīkojumi, kas vairāk orientēti tikai uz kādu vienu mērķgrupu,

bibliotēkā ir samērā reti, tā kā iedzīvotāju skaits pilsētā ir neliels un visi esošie ir labi

integrējušies savā dzīves vidē.

Starp bibliotēkas apmeklētājiem ir gana daudz ļaužu mūža otrā pusē, kuriem ir

svarīgi ikdienas dzīves kvalitātei apgūt jaunās tehnoloģijas, tāpēc e-prasmju nedēļas

laikā organizējām pašvaldības IT speciālista Roberta Laudes lekciju par drošu interneta

lietošanu senioriem. Lektors ar piemēriem no ikdienas dzīves ilustrēja galvenos

drošības pamatprincipus, kādi būtu jāievēro, strādājot interneta vidē, lai neradītu sev

nepatīkamas problēmsituācijas.

Turpinājām sadarboties ar senioru apvienību “Daugavas Rīts”, sagatavojot

tematiskus grāmatu un periodikas apskatus, arī stāstus par ievērojamiem novadniekiem,

atbilstoši senioru iecerēm un pieprasījumam.

15

E-prasmju nedēļas sarīkojums – lekcija senioriem bibliotēkā kopā ar Robertu Laudi

Tematiskie pasākumi – situācijas raksturojums

2017. gadā bibliotēkā notika 29 dažādi tematiski pasākumi un sarīkojumi,

pamatā ar mērķi popularizēt bibliotēkas krājumu, taču jāatzīst, ka reizē tā ir iespēja gūt

jaunas zināšanas, jaunas ierosmes ikdienai bibliotēkas apmeklētājiem. Visvairāk

strādājām pie latviešu oriģinālliteratūras popularizēšanas, palīdzot atrast gan savu

autoru, gan izvēlēties īsto grāmatu. Gada laikā notika sešas tikšanās ar latviešu

rakstniekiem, kuru darbi mūsu bibliotēkas lasītājiem rosināja interesi gan par vēstures

un kultūrvēstures jautājumiem, gan ļāva mācīties no tekstiem labu, bagātu latviešu

valodu, kas mūsdienās nav mazsvarīgi. Pļaviņu novada bibliotēkā viesojās: Guna Roze,

Inguna Bauere, Nora Ikstena, Inga Gaile, Inga Ābele, Māris Bērziņš – lieliska latviešu

rakstnieku plejāde!

Katra mēneša pēdējā trešdienā, izņemot jūniju, kad bibliotēkā tika veikti

remontdarbi, kopā sanāca lasītāju klubiņš, lai parunātos par grāmatām, kuras katrs

priekš sevis atklājis izlasīto grāmatu klāstā un vēlas ieteikt citiem. Lasītāju klubiņa

tikšanās reižu tematika un forma ir mainībā un meklējumos – realizējam savu biedru

idejas, mācāmies arī no citu bibliotēku kolēģiem, kā darbojas šāda tipa interešu kopas.

Žēl, ka pagaidām līderība jāuzņemas bibliotekāriem.

16

Ikmēneša tikšanās bibliotēkas Lasītāju klubiņā

Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļā runājām par Ziemeļvalstu literatūru un kultūru,

izvēloties islandiešu rakstnieka Sjouna darbu “Skugabaldrs. Ēnu lapsa”. Darba

fragmentu lasījumus savienojām ar kokles mūziku un ziemeļblāzmu fotogrāfa Gunta

Grandāna fotogrāfijās redzamajām ziemeļzemju ainavām, ar viņa stāstījumu par

redzēto ziemeļu dabā. Pēc sarīkojuma izskanēja atziņa, ka skats neviļus pievēršas

apvārsnim, cerībā uz savu ziemeļblāzmu.

Bibliotēkā populāras ir grāmatas, kurās rakstītāji dalās savos ceļojumu

iespaidos. Katra jaunu grāmatu ar nepacietību gaida vairāki lasītāji, tāpēc Grāmatu

svētkos piedāvājām tikšanos ar lielu ceļotāju un labu rakstītāju, žurnālistu Juri Lorencu,

grāmatas “Ceļi un cilvēki” autoru. Gada ritumā notika tikšanās arī ar vietējiem

ceļotājiem – Juris Ikaunieks stāstīja par Vjetnamas ceļojuma laikā redzēto, bet Ināra

Osīte, mūsu bijusī kolēģe, stāstīja par piedzīvoto, veicot 200 kilometrus garu pārgājienu

kājām pa Svētā Jēkaba ceļu.

Aizvadītais gads bibliotēkai pagāja Pļaviņu pilsētas 90.dzimšanas dienā zīmē -

organizējām sarīkojumu ciklu, veltītu Pļaviņu vēstures izzināšanai visa gada garumā,

apskatot būtiskos notikumus pilsētas dzīvē pa desmitgadēm no dibināšanas brīža.

Tematiskie sarīkojumi, ko organizēja bibliotēka, bija labi apmeklēti un mūsu

lasītāji tos gaidīja. Grūtības radās bibliotēkai, lai atrastu vietu, kur tie varētu notikt –

17

savu telpu šādiem mērķiem bibliotēkai nav, bet novada kultūras centra zāles ilgstoši

tika remontētas. Sadarbojāmies ar pilsētas Novadpētniecības muzeju, kuram ir

pievilcīgas telpas - bibliotēkas literārās tikšanās, novadpētnieciskie sarīkojumi notika

šajās telpās, taču saskaņošanas darbs prasa papildus enerģiju.

Uzziņu, informācijas un izglītojošais darbs

Bibliotēkas ikdienas darba neatņemama sastāvdaļa ir uzziņu, informācijas un

izglītojošais darbs. Iedzīvotāju kategorija, kuri paši vēl nav pietiekami apguvuši

informācijas meklēšanas rīkus interneta vidē, izmanto un paļaujas uz bibliotēkas

sniegtajiem pakalpojumiem šajā jomā. Aktuāli ir visdažādākie pakalpojumi un uzziņas

e-vidē – biļešu cenu izpēte un biļešu rezervācija lidojumiem, medicīnisko izmeklējumu

izguve no interneta vides, reģistrēšanās rindā uz veselības aprūpes pakalpojumiem,

elektronisko deklarāciju aizpildīšana VID mājas lapā pārmaksāto nodokļu atguvei;

mājdzīvnieku un lauksaimniecības dzīvnieku elektroniskā reģistrācija; palīdzība

internetbanku lietošanā, iesniegumi sociālajam pabalstam slimības lapas gadījumā;

darba sludinājumi; pārdošanas sludinājumu ievietošana, CV sastādīšana un nosūtīšana,

saziņa ar e-pasta palīdzību ar dažādām iestādēm un institūcijām - tas viss kļuvis par

mūsu bibliotēkas darbinieku ikdienu. Mūsu bibliotēkas apmeklētāji, kuri savu

nezināšanu un prasmju trūkumu ir uztvēruši dramatiski, pēc bibliotekāru atrisinātās

problēmsituācijas ar interneta palīdzību, bieži vien mēdz teikt: “Ko gan mēs darītu bez

bibliotēkas! “

Tematiskas bibliogrāfiskas izziņas ar vairākiem norādītiem avotiem visbiežāk

tiek sniegtas skolēniem, studentiem dažādu mācību uzdevumu, darbu veikšanai. Arī

palīdzība, kā izgūt vajadzīgo informāciju no LNB digitālajiem resursiem.

Aizvadītajā gadā bija arī telefoniski tematiski pieprasījumi no cilvēkiem, kuri

uzskatīja, ka mūsu bibliotēkā viņus interesējošā informācija varētu būt apkopota. Tā

saņēmām tematisku pieprasījumu par plūdiem Pļaviņu apkārtnē no kādas studentes,

kurai plašu materiālu kopu piegādājām uz e-pastu digitalizētā veidā, lai arī viņa nekad

nekļūs par mūsu bibliotēkas izmantotāju fiksētā veidā, jo dzīvo pavisam citā Latvijas

novadā. Vietējie iedzīvotāji, it īpaši tie, kuri aizņemti darbā, mēdz lūgt konkrētus

rakstus izgūt no LURSOFT laikrakstu bibliotēkas, piegādājot tos uz e-pastu.

18

Tā kā bibliotēkas telpas ir neatbilstošas grupu apmācības organizācijai, tad

praktizējam individuālas konsultācijas gan e-pakalpojumu izmantošanā, gan

internetbanku lietošanā, ja konkrēts cilvēks to vēlas.

Pašvaldības, valsts institūciju un NVO informācijas pieejamība

iedzīvotājiem

Bibliotēka sadarbojas ar novada pašvaldību iedzīvotājiem svarīgas informācijas

izplatīšanā: pie mums pieejami visi pašvaldības publiskie gada pārskati tradicionālā

formātā bibliotēkas lasītavā, arī lokālais pašvaldības izdevums “Pļaviņu Novada

Ziņas”, reģionālā avīze “Staburags”. Pēc pašvaldības lūguma atsevišķa būtiska

informācija iedzīvotājiem tiek izvietota pie bibliotēkas ziņojumu dēļiem; tāpat afišas

par kultūras un sporta dzīves norisēm novadā. Tam visam paralēli – elektroniskie

informācijas resursi, kuri ir pieejami no bibliotēkas datoriem.

SBA pakalpojumi

Tabula “SBA rādītāji”

SBA 2015 2016 2017 No citām Latvijas bibliotēkām

saņemto dokumentu skaits 64 101 67

Uz citām Latvijas bibliotēkām

nosūtīto dokumentu skaits 103 62 229

Bibliotēkas personāls savā darbībā pieturas pie principa, ka katrs lasītāju

pieprasījums ir maksimāli ātrā laikā jāizpilda, ka katra lasītāja vēlme pēc grāmatas ir

jāuzklausa.

2017. gadā uz citām bibliotēkām nosūtījām 229 grāmatas, pamatā apmierinot

citu novada bibliotēku lasītāju pieprasījumus. Jāpiebilst, ka visvairāk par saviem

lasītājiem rūpējas Gostiņu bibliotēkas vadītāja Daina Vikle, kura regulāri ierodas mūsu

bibliotēkā, lai atlasītu savai bibliotēkai izdevumus, kādi nav viņas bibliotēkas krājumā.

Protams, Daina ļoti labi pārzina savu lasītāju intereses, māk ieteikt labu grāmatu un

izmanto novada bibliotēkas krājumu, jo visus izdevumus ar ierobežotu budžetu krājuma

komplektēšanai nav iespējams iegādāties; īpaši mazajās bibliotēkās, kur starpbibliotēku

19

abonementam īpaši liela nozīme veiksmīgam darbam ar lasītājiem. Kopumā citām

bibliotēkām esam izsnieguši 229 grāmatas.

Savukārt saviem lasītājiem pasūtījām 67 grāmatas, pamatā izmantojām

Aizkraukles pilsētas bibliotēkas krājumu, sava novada bibliotēku krājumus, LNB

pakalpojumus. Dažas grāmatas meklējām Jēkabpils bibliotēkās, kur bija atrodami retāki

izdevumi krievu valodā.

Aizkraukles reģiona robežās grāmatas SBA kārtā tika pasūtītas, izmantojot BIS

ALISE SBA moduli, kura lietošanu bibliotekāri nu ir apguvuši un īpatnības iepazinuši.

Nepietiek, ka grāmatas ir pasūtītas un pasūtījums pieņemts – tām jānokļūst arī

fiziski bibliotēkā, kur tās gaida. Lai atvestu grāmatas no Aizkraukles vai Jēkabpils,

izmatojam brīvprātīgos – atsaucīgos, jaukos mūsu pilsētas iedzīvotājus, kuri darba

darīšanās apmeklē kaimiņu pilsētas, neatsakot apmeklēt kaimiņu pilsētu biblliotēkas.

Paldies viņiem par palīdzību bibliotēkai!

SBA kārtā pasūtīto grāmatu nogādi atpakaļ uz mājvietu LNB – pasta izdevumus

apmaksā pašvaldība.

Digitalizācija – kopaina, situācijas īss raksturojums

Dažādus dokumentus 2017.gadā bibliotēka ir digitalizējusi, lielāko tiesu divos

gadījumos:

- iegūstot kādus vērtīgus materiālus novadpētniecībā no individuālajiem

novadpētniekiem vai iedzīvotāju privātkolekcijām,

- digitalizējusi materiālus no sava krājuma atbilstoši tematiskajam pieprasījumam, kas

tiek apmierināts ar materiālu elektroniskā formātā izvietošanu interneta failu

glabātuvēs, piesūtot saiti pieprasītājam uz e-pastu.

Īpaša uzskaite par aizvadīto gadu nav veikta, strādājām pamatā atbilstoši

interesentu pieprasījumiem, uzskaitot tikai elektroniski piegādāto dokumentu skaitu,

kas aizvadītajā gadā ir nosūtīti pieprasītājiem – 432. Lielāko tiesu tie ir dokumenti no

bibliotēkas novadpētniecības krājuma.

20

Problēmas un risinājumi bibliotēkas pakalpojumu un pieejamības jomā

Bibliotēkas pakalpojumu pieejamības pilnvērtīgai izmantošanai traucē

nepiemērotās telpas bibliotēkas darbībai. Arī potenciālajiem bibliotēkas lasītājiem nav

patīkami, ka trūkst iespējas mierīgi, ar atbilstošu individuālo fizisko telpu, kuras

robežas neviens nepārkāpj, no citiem apmeklētājiem netraucēti palasīt periodiku,

ieskatīties kādā grāmatā. Pašreizējos apstākļos tas ir iespējams labas sakritības

gadījumā, ka esiet vienīgais, kurš nolēmis izmantot bibliotēkas lasītavu. Jārēķinās, ka

jebkurā gadījumā traucēs turpat blakus veicamie kopēšanas darbi citiem bibliotēkas

izmantotājiem, sarunas abonementā. Atrisinot telpu jautājumu, bibliotēka iegūtu

iespējas daudzām labām lietām, par kurām tagad tikai sapņojam: izstādēm, tematiskiem

sarīkojumiem bibliotēkas vidē, kursiem un dažādām apmācībām, radošajām darbnīcām,

u.c. pasākumiem un aktivitātēm.

Elektroniskais katalogs kā pakalpojums

2017. gadā turpinājām popularizēt elektroniskā kataloga izmantošanas iespējas

bibliotēkas lietotājiem, piedāvājot autorizācijas rīkus. Gados jaunākie lietotāji labprāt

izmanto autorizācijas rīkus, lai pasūtītu grāmatas bibliotēkā, izpētot krājumu jau no

attālināti, tāpat lai izdarītu secinājumus par viena vai otra izdevuma pieejamību

konkrētajā bibliotēkā. Protams, arī starp senioriem ir tādi, kuri paši grib izmēģināt

praktiski katru jaunu iespēju. Taču ir lietotāji, kuri dod priekšroku personīgai sarunai

ar bibliotekāru, vērtējot to kā daļu no sev tīkama pakalpojuma ar savstarpēju

komunikāciju.

6. KRĀJUMS

Krājuma komplektēšanas politika un organizācija

Pārskata periodā krājums tika komplektēts, prioritāti dodot latviešu rakstnieku

oriģinālliteratūrai, augstvērtīgas ārzemju daiļliteratūras tulkojumiem, kultūrvēsturiski

nozīmīgiem izdevumiem, īpaši ja tie saturiski saistīti ar novada vēsturi. Arī

21

daiļliteratūras izdevumi jauniešu auditorijas interesēm atbilstoši. Iegādājāmies

populārzinātnisko un uzziņu literatūru par dažādām zinātņu nozarēm, atbilstoši krājuma

komplektēšanas politikas dokumentā paustajām nostādnēm. Jaunās grāmatas tiek

komplektētas pamatā latviešu valodā, dāvinājumu veidā – populāri daiļliteratūras

izdevumi krievu valodā, nedaudz – citās svešvalodās.

Par pašvaldības piešķirtajiem līdzekļiem iegādātas jaunas 312 grāmatas,

kopsummā par 3014 EUR. Lielākā daļa jaunieguvumu – 210 grāmatas par 2125 EUR,

ir daiļliteratūra, kur vairāk nekā puse – 118 eksemplāri ir latviešu oriģinālliteratūra. Šī

proporcija ir atbilstoša lasītāju pieprasījumam, kuru respektējam. No populāras nozaru

literatūras iegādātas grāmatas no filozofijas, psiholoģijas, medicīnas, tehniskajām

zinātnēm un praktiska satura rokasgrāmatām; no lauksaimniecības – pamatā izdevumi

hobija līmeņa mazdārziņu īpašniekiem; no sabiedriskajām zinātnēm, ģeogrāfijas,

vēstures; nedaudz no valodniecības un literatūrzinātnes nozarēm.

Bērnu grāmatas bibliotēka nekomplektē, atvēlot šo nišu Bērnu bibliotēkas

kompetencei, taču literatūru, ko lasa jaunieši, cenšamies pamanīt jauniznākušo grāmatu

klāstā un noteikti iegādāties. Robežas starp jauniešu literatūru un literatūru vispār gan

ir stipri nosacītas, jo drīzāk jārunā par labu un sliktu literatūru.

Krājuma komplektēšanas finansiālais nodrošinājums

Pašvaldības atvēlētais finansējums grāmatu krājuma un periodikas

komplektēšanai ir jāvērtē kā labs, jo neliela pašvaldība ar mazu iedzīvotāju skaitu no

savas puses jau ir darījusi pietiekami daudz, atvēlot 2017. gadā līdzekļus bibliotēkas

krājuma komplektēšanai 4199 EUR apmērā, tāpat arī piešķirot līdzekļus krājumu

komplektēšanai novadā izvietotajām filiālbibliotēkām. Valsts ieguldījums tajā pašā

laikā ir mazs – tikai 196 EUR. aizvadītajā gadā, par kuriem iegūtas 19 jaunas grāmatas.

Projektā “Bērnu, jauniešu, vecāku žūrija” ieguvām tikai 5 grāmatas par valsts

piešķirtajiem līdzekļiem – jauniešiem vajadzēja pacietīgi gaidīt rindā, lai izlasītu

vērtējamās grāmatas, lai arī bibliotēka iegādājās no žūrijas lasāmlistes minētos darbus

arī par pašvaldības līdzekļiem. Mēs ļoti priecātos, ja valsts būtu devīgāka krājumu

komplektēšanai atvēlētajos līdzekļos!

Vairāk līdzekļu vajadzētu arī uzziņu literatūras krājuma komplektēšanai – šie

izdevumi parasti ir tik dārgi, ka krietni vien jāpadomā, ko pirkt – jaunizdotu romānu,

22

par kuru visi runā un lasītāji nāks uz bibliotēku un gribēs grāmatu saņemt, lai arī

izdevumam ir īslaicīga nozīme; vai jaunu rokasgrāmatas vai enciklopēdijas sējumu, kas

izmaksās krietnu summu no grāmatām atvēlētā kopējā budžeta.

Bibliotēka jau no 2010. gada izmanto RCB Apmaiņas krājumu, atrodot tur

vērtīgus izdevumus no nozaru un uzziņu literatūras, no daiļliteratūras, kā arī

daiļliteratūru krievu valodā, kuru paši nevaram atļauties iegādāties. Esam RCB bezgala

pateicīgi par šo iespēju!

Tabula “Krājuma komplektēšanas finansiālais nodrošinājums”

2015 2016 2017

Pašvaldības finansējums

krājuma komplektēšanai

4405 4212 4199

t. sk. grāmatām 3262 3085 3014

t. sk. bērnu grāmatām

t. sk. periodiskajiem

izdevumiem

1143 1127 1185

Finansējums krājumam uz 1

iedz. pašvaldībā

1,50 1,45 1,51

Finansējums krājuma

komplektēšanai kopā

4405 4756 4395

Dāvinātās grāmatas, ko pamatā iegūstam no RCB Apmaiņas krājuma, lielāko tiesu ir

lietotas, tāpēc to vērtība atbilstoši ir zemāka nekā jaunām grāmatām, tāpēc salīdzinot

23

šos ieguvumus naudas izteiksmē, nevar īsti spriest par ieguvuma patieso vērtību

bibliotēkai.

Vērtīgākie jaunieguvumi 2017. gadā no RCB Apmaiņas krājuma, par kuriem īpaši

priecājāmies

1.Marnics, H. Mūsu baltā Daugava, 1966

2. Zariņš, Z. Uztura mācība, 1999

3. Students, J. Vispārīgā paidogoģija, 1998

4. Kūle, M. Eirodzīve, 1995

5. Grigulis, K. Putnu dienas, 2005

6. Grasmane, M. Krustpils novada tautas tērps, 1995

7. Šekspīrs. Soneti, 2007

8. Ritenis, A. Vīna pasaule, 1998

9. Taivāns, L. Reliģiju vēsture, 2003

10. Unamuno, M. Migla, 2007

11. Mānušs, H. Čigānu – latviešu – angļu etimoloģijas vārdnīca, 1997

12. Donelaitis, K. Gadalaiki, 2006

13. Dziedniecības enciklopēdija, 2008

14. Makdonalda, F. Pasaules kultūra, 2004

15. Omārs, Haijams. Rubajas, 1999

Periodisko izdevumu komplektēšanai 2017. gadā bija atvēlēti 1185 EUR, kas vērtējams

kā pietiekams finansējums. Bibliotēka abonē 39 periodiskos izdevumus, kā arī saņem

regulārus dāvinājumus no lasītājiem – pa otram eksemplāram žurnāliem“Ieva”, “Ievas

24

Stāsti”, “Patiesā Dzīve”, kā arī žurnālus “Privātā Dzīve”, “Kas Jauns”, “Brīvdienu

Žurnāls Vakara Ziņas”. Par to sirsnīga pateicība bibliotēkas ilggadējai atbalstītājai

Valdai Vecainei. Kā dāvinājumus saņemam laikrakstu “Brīvā Latvija” un literāro

žurnālu “Jaunā Gaita”.

Bibliotekāre Ruta ar jaunajiem žurnāliem

Lai labāk organizētu un pārvaldītu bibliotēkas krājumā esošos periodiskos

izdevumus, kuru precīza statistiskā uzskaite dažkārt rada grūtības, mācoties no Cēsu

bibliotēkas kolēģiem, 2017. gada sākumā tika izveidots atsevišķs periodikas fonds

bibliotēkā un novada filiālbiblitēkās. Visus periodikas jaunieguvumus 2017. gadā

reģistrējām BIS ALISE vienā sūtījumā gada ietvaros. Domājam, ka tas nodrošinās

labāku periodikas krājuma pārskatāmību BIS, uzlabos statistisko periodikas izdevumu

uzskaiti. Pagaidām grūti pilnībā izvērtēt, vai jaunā pieeja periodikas uzskaitē ir labāka,

taču pārskatāmāka gan.

Rekataloģizācija

Analizējot bibliotēkas krājumu pēc proporcijas starp kārtējiem saņemtajiem

(no 2005. gada) un rekataloģizētajiem izdevumiem uz 31.12.2017., redzam, ka

rekataloģizētā krājuma daļa veido mazāk par pusi no visa krājuma – 45,13 % (bez

25

seriālizdevumiem) – skat. diagrammu “Attiecība starp krājuma

rekataloģizēto/saņemto daļu”.

Rekataloģizētā krājuma daļa tātad ir apjomīga – gana daudz vecāku daiļliteratūras

izdevumu, gan no nozaru literatūras, it īpaši dāsni komplektētas ir 7 nodaļa (māksla,

mūzika), 8. nodaļa.(literatūrzinātne), ar agrāko gadu izdevumiem, kurus negribas

norakstīt, jo tie ir kultūrvēsturiski nozīmīgi izdevumi, lai arī tie reti tiek izmantoti.

Krājuma pārbaude (inventarizācija)

Bibliotēkas krājuma pēdējā inventarizācija notika 2015. gadā, līdz ar to 2017. gadā

krājums nebija jāinventarizē.

Krājuma rādītāji Tabula “Krājuma rādītāji”

2015 2016 2017

Jaunieguvumi kopā 854 967 1011

t. sk. grāmatas 809 911 723

t. sk. latviešu daiļliteratūra 108 113 118

t. sk. bērniem 8

Izslēgtie dokumenti 1375 1093 1011

Krājuma kopskaits 19 209 19 083 18 845

Grāmatu krājuma apgrozība 0,68 0,68 0,59

Periodisko izdevumu

apgrozība

2,28 2,49 2,54

26

Bibliotēka katru gadu strādā pie krājuma attīrīšanas, norakstot nedaudz vairāk

izdevumu no bibliotēkas krājuma, nekā tiek iegūts no jauna, taču krājuma apjoms

tomēr vērtējams kā samazināms. Pie tā tiek strādāts katru gadu, izvērtējot konkrētu

izdevumu nepieciešamību bibliotēkā.

2017. gadā tika norakstīti izdevumi ar šādiem pamatojumiem (bez seriālizdevumiem):

Norakstīšanas iemesls Eksemplāru skaits Summa (EUR)

Nolietotas 364 541.95

Novecojušas pēc satura 96 138.66

Lieki dubleti 238 285.10

Krājumam neatbilstošas 56 81.09

Nav atgūstami 12 76.03

Mazpieprasīti izdevumi 201 335.11

Kopumā 2017. gadā norakstīti pavisam 967 monogrāfisko izdevumu eksemplāri,

kopsummā par EUR 1457.94.

Grāmatu krājuma apgrozība zema, jo intensīvi tiek izmantoti tikai bibliotēkas

jaunieguvumi. Parādās problēma, ka padomju laika daiļliteratūras izdevumiem ir

nodzeltējis papīrs, burtu salikums blīvs, bez atstarpēm starp rindiņām, līdz ar to tekstu

ir grūti lasīt. Saskaramies ar situāciju, ka lasītājs vēlas lasīt attiecīgo grāmatu, taču

izdevuma poligrāfiskās kvalitātes dēļ atsakās no sava nodoma un prasa pēc jaunāka

izdevuma.

Problēma ir nevīžīgi lasītāji – izdevums ir jānoraksta, ja grāmata ir nokļuvusi

vairāku tādu rīcībā, pretējā gadījumā citu lasītāju kategoriju no bibliotēkas atbaida tieši

šis apstāklis, ka grāmatas bibliotēkā dažkārt mēdz būt netīras, apbružātas.

Tā kā grāmatas veido bibliotēkas pamatlīdzekļus pēc grāmatvedības uzskaites

principiem, tad dažkārt jūtam, ka pašvaldības grāmatvedības darbiniekiem ir

emocionāli nepieņemama grāmatu norakstīšana lielā skaitā, jo ir grūti iztēloties, ka arī

no lasīšanas tās var kļūt nolietotas. Tāpat agrāko gadu izdevumi, kuri tiek reti pieprasīti.

27

Tā ir smaga izvēle starp to, vai reti pieprasītu, bet vērtīgu grāmatu norakstīt vai paturēt

bibliotēkas plauktā arī pašiem bibliotekāriem.

2017. gadā bibliotēka izslēdza no krājuma vairāksējumu izdevumu “Большая

советская энциклопедия». Šai grāmatai paveicās, jo tā aizceļoja uz Aizkraukles

Vēstures un mākslas muzeja “Kalna Ziedi” padomju gadu ekspozīciju. Arī mums par

to prieks! Iespējams, ka tā vēl noderēs kādam padomju ēras pētniekam kā uzskatāms

līdzeklis manipulācijās ar informāciju.

Bibliotēkai arī turpmāk jāstrādā pie krājuma kvalitātes uzlabošanas, attīrot no

mazpieprasītiem, novecojušiem izdevumiem.

Datubāzes

Bibliotēkas lietotāju rīcībā ir datubāzes Letonika, News,lv (Lursoft laikrakstu

bibliotēka). Datubāzes tiek izmantotas relatīvi maz, bibliotēkai nav bijis arī iespējas

piedāvāt tās lietotājiem attālināti.

Atskaites periodā iesaistījām bibliotēkas lietotājus News.lv konkursā “Latvijai

– 100. Domā, izzini, stāsti!” 1. kārtā “Latvijas simtgade. Notikumi”. Erudītu līgā mums

bija mums bija 35 dalībnieki un līdz ar to ierindojāmies starp aktīvākajām bibliotēkām

pēc dalībnieku skaita. Ar eseju konkursā startēja gan tikai viena dalībniece, kas

pārstāvēja mūsu bibliotēku. Lai vai kā, tas bija labs iemesls atklāt, ka bibliotēkā ir

izmantojama bez maksas un ērti lietojama apjomīga laikrakstu bibliotēka e-formātā!

Tabula “Bibliotēkā pieejamo datubāzu izmantojums”

Dabubāze 2015 2016 2017

Letonika 37 50 78

News 55 89 311

Krājuma popularizēšana

Bibliotēkas krājums tiek popularizēts regulārās ikmēneša plauktu izstādēs –

gada laikā veidotas 48 izstādes ar dažādu gadu izdevumiem, kas atklāj bibliotēkas

grāmatu klāstu, parādot lasītājam neredzamo daļu - grāmatas, kas izvietotas krātuvē.

Izstādes veidojam gan tematiskas, gan veltītas rakstnieku un citu izcilu personību

atceres dienām un jubilejām - “... līdzās un apkārt zilās Piebalgas dūmakas: gleznotājam

28

K. Miesniekam – 130”, “Lūdzu tevi mīļi, mātes valoda: dzejniecei Mirdzai Ķempei –

110”, 'Kultūrvēsturisko romānu autorei Astrīdai Beinārei – 80”, “Jādomā tikai par sauli:

dzejniecei Mārai Zālītei – 65” - tās ir dažas no aizvadītā gada izstādēm. Katru mēnesi

veidojam 3-4 jaunas izstādes, īpašu vērību veltot novadpētniecības materiālu un

zināšanu par novadu popularizēšanai.

Arī rakstnieku vizītes bibliotēkās vienmēr kalpo kā ļoti labs līdzeklis viņu

grāmatu aktualizēšanā – lasīts tiek gan pirms, gan pēc literārā sarīkojuma. Pirms lasa,

lai zinātu vairāk, atnākot uz tikšanos, bet pēc lasa, ja konkrētās reizes ciemiņš ir

aizkustinājis sirdis, saviļņojis prātus. Tā notika arī mūsu bibliotēkā 2017. gadā, kad

katram no sešiem rakstniekiem, kuri viesojās bibliotēkā, veidojām plauktu izstādes ar

viņu darbu izdevumiem. Lasīts tika ļoti daudz!

Darbs ar parādniekiem

Strādājot ar lasītājiem, kuri aizmirsuši atdot bibliotēkai grāmatas, balstāmies

uz iespējām, kuras piedāvā BIS ALISE. Ik pēc laika tiek atlasīti datubāzē lasītāji, kuri

kavē ar grāmatu nodošanu un viņiem tiek izsūtītas atgādnes uz e-pastiem. Taču ir

gadījumi, kad e-pasts nav ievadīts ziņās par lasītāju, arī telefona numura saziņai dažkārt

nav, līdz ar to konkrētais cilvēks kļūst nepasniedzams. Cenšamies būt vērīgas un

rūpēties, lai visiem lasītājiem, kuri apmeklē bibliotēku, būtu datubāzē ievadītas saziņai

ar lasītāju būtiskās ziņas.

Soda naudu iekasēšana pagaidām netiek praktizēta un visbiežāk arī

aizkavējušies lasītāji kādā dienā atnes grāmatas. Tie ir samērā reti gadījumi, kad cilvēks

maina dzīves vietu, aizbrauc strādāt uz ārzemēm, bezatbildīgi nenokārtojot saistības ar

bibliotēku.

7. DARBS AR BĒRNIEM UN JAUNIEŠIEM

Darba ar bērniem un jauniešiem raksturojums un vispārīgie rādītāji

Bibliotēka nedublē Bērnu bibliotēkas darbu, tomēr apkalpo un pie sevis gaida

jauniešus. Reizēm gadās, ka bibliotēkā iegriežas arī jaunākā skolas vecuma bērni vai

pirmskolas vecuma mazuļi kopā ar vecākiem. Krājumā ir nedaudzas bērnu grāmatas,

29

nonākušas bibliotēkā lielāko tiesu kā dāvinājumi un pieder pie bērnu literatūras

klasikas; iekārtots rotaļu stūrītis ar spēlēm, bilžu grāmatām mazuļiem. Jaunākā skolas

vecuma bērni, it īpaši vasaras brīvdienās, mēdz izmantot bibliotēkas datorus multfilmu

skatīšanai

Strādājam ar vidusskolas vecuma jauniešiem, kuru kā bibliotēkas izmantotāju

skaits pēdējos gados ir pieaudzis, ko apskatījām iepriekšējās nodaļās, analizējot

bibliotēkas darba rādītājus.

Pie veiksmīgākajām bibliotēkas aktivitātēm jauniešu lasīšanas veicināšanā,

pieder iesaistīšanās projektā “Bērnu, jauniešu, vecāku žūrija 2016. - 2017.”, strādājot

ar lasīšanas ekspertiem – jauniešiem un viņu vecākiem. Šo darbu turpināsim –

neskatoties uz pieticīgo finansējumu katrai atsevišķai bibliotēkai projekta aktivitātēm

no valsts puses, tā ideja ir laba un lasīšanu jauniešu vidū popularizējoša. 2016. - 2017.

gadā jaunieši – grāmatu eksperti, kopumā 30; vecāku grupā – divu gadu laikā 22 lasītāji

– grāmatu vērtētāji.

2017. gadu janvārī iesākām ar “Bērnu, jauniešu, vecāku žūrijas” noslēguma

sarīkojumu tiem jauniešiem, kuri bija eksperti 2016. gadā, bet šī gada decembrī rīkojām

sarīkojumu 2017. gada lasīšanas ekspertiem.

Pateicības raksti par piedalīšanos grāmatu ekspertiem

30

Čaklākās lasītājas – grāmatu ekspertes kopā ar bibliotekārēm

2017. gada decembra sarīkojumā vēlējāmies jauniešus iedvesmot, aicinot uz

tikšanos radošu, jaunu meiteni - žurnālisti, fotogrāfi un arī režisori Ingu Nesteri. Inga

stāstīja par savām radošajām profesijām, beigās skatījāmies īsmetrāžas spēlfilmu

“Zilie zvaniņi”, kura uzņemta ar neprofesionāliem aktieriem, par pamatu izmantojot

Arnolda Auziņa stāstu.

2017. gadā bibliotēkas grāmatu ekspertu grupa piedalījās arī BJVŽ lielajā

noslēguma svētku sarīkojumā, dažs labs izmantojot iespēju, apskatīt Latvijas

Nacionālo bibliotēku.

Pieņēmām aicinājumu no rakstnieces un žurnālistes Gunas Rozes, kura ir arī

Tukuma literātu apvienības vadītāja, iesaistīties Dzejas dienu akcijā jauniešiem - “Sirds

uz perona”. Jaunieši tika mudināti ielūkoties citu rakstītajā dzejā, vai arī lasīt pašu

radītus darbus ar devīzi - “Biļete līdz sapnim”. Tā bija dzejas stunda septembra vakarā,

Pļaviņu dzelzceļa stacijā, neierastības sajūtām bagāta - dzeju lasīja jaunieši, skolotāji,

bibliotekāri; iesaistījās arī pilsētas iedzīvotāji; klausījās no vilciena izkāpušie un

noskatījās garāmbraucošie. Mūziķis no grupas “Melanna” – jaunais un radošais Andris

31

Vērdiņš izpildīja savas dziesmas, kurām tekstus sacer pats. Kā balvu par piedalīšanos,

jaunieši – dzejas lasītāji ieguva 30 brīvbiļetes uz dažādiem Latvijas muzejiem. Sakām

sirsnīgu paldies rakstniecei Gunai Rozei!

8. NOVADPĒTNIECĪBA

Novadpētniecības darba virzieni un pakalpojumi, pārskata perioda

prioritātes

2017. gadā turpinājām apzināt ievērojamas personības, kuras biogrāfiski

saistītas ar Pļaviņām un Pļaviņu novadu; papildinājām materiālu klāstu gan analogos,

gan digitālos formātos. Bibliotēkas lasītavā tika veidotas plaukta izstādes, pieminot

ievērojamus mūsu novada ļaudis nozīmīgās jubilejās: “Ārstam Mārtiņam Jankaus –

155”, “Novadnieki – Lācplēša Kara ordeņa kavalieri”, “Skolotājam, sabiedriskajam

darbiniekam Jānim Bēķim – 170”, “Lauksaimniekam Pēterim Mežsētam – 140”,

“Ārstam Alfonam Neilandam – 120”, “Jānim Jaunsudrabiņam – 140”, “Skolotājam,

sabiedriskajam darbiniekam un literātam Pēterim Lustem – 100”, “Skolotājam un

sabiedriskajam darbiniekam Marģerim Balodim – 90”.

Īpaša vērība tika vērsta uz Lācplēša Kara ordeņa kavalieru no Pļaviņu novada

apzināšanu. Biogrāfiskās ziņas par Lāčplēša Kara ordeņa saņēmējiem tika sakārtotas

atsevišķā tematiskā mapē.

Tā kā aizvadītais gads bija pilsētas jubilejas gads, tad daudz tika strādāts pie

pilsētas vēsturi atspoguļojošu publikāciju apzināšanas un apkopošanas.

Novadpētniecības krājums

Bibliotēka komplektē visus izdevumu veidus, kuri sniedz kādu informāciju par

novadu un novadniekiem. Bibliotēkas lasītavā izdalīts plaukts novadnieku literārajiem

darbiem un izdevumiem par Pļaviņām un novadu; tematiski kārtotas mapes ar rakstiem

no periodiskajiem izdevumiem; ir pieejami visi pašvaldības izdevumi un publiskie

pārskati; fotogrāfijas un atsevišķi rokraksti. 2017. gada decembrī tika izdalīts Pļaviņu

novada bibliotēkas novadpētniecības fonds BIS ALISE, uzsākta novadpētniecības

32

tematisko mapju aprakstīšana e-katalogā; aprakstiem tiks pievienotas arī eksemplāru

ziņas un svītrkodi, līdz ar to BIS varēs uzrādīt arī šīs krājuma daļas izmantošanu. IS

ļaus krājumu labāk organizēt.

Vērojumi liecina, ka tieši novadpētniecības krājums ir tā bibliotēkas daļa, kas

piešķir tai savdabību un var raisīt interesi ar to, ka atklāj publikācijās un dokumentos

attiecīgās vietas vēsturi, dabu, notikumus, cilvēkus.

Novadpētniecības darba popularizēšana

2017. gads – Pļaviņu pilsētai bija jubilejas gads, līdz ar to bibliotēka jau laikus

tam gatavojās, pārskatot tematiskās novadpētniecības mapes un uzlabojot to

organizāciju un iekšējo struktūru, jo papildus nāk arvien jauni materiāli, līdz ar to vienas

tēmas ietvaros veidojas jaunas apakšiedaļas; ieraugām, ka materiālus var grupēt

loģiskāk un lasītājam ērtāk. Paralēli domājām par to, kā šos materiālus, kas satur vērtīgu

informāciju, kas var paplašināt zināšanas par pilsētas vēsturi; kā tos piedāvāt lasītājam,

kā rosināt interesi par bijušiem laikiem un cilvēkiem, iegūstot īpašo sakņu un

pašvērtības sajūtu. Lai sasniegtu mērķus, kas bija iecerēti kā bibliotēkas veltījums

ikvienam iedzīvotājam Pļaviņu pilsētas deviņdesmitgadē, veidojām novadpētniecisko

sarīkojumu ciklu, ielūkojoties pilsētas vēsturē pa desmitgadēm no pirmsākumiem.

Gada ritumā kopumā notika seši sarīkojumi, kur veidojām hronoloģisku stāstu par to,

kā attīstījās un auga pilsēta, kāda bija kultūras un sabiedriskā dzīve. Gatavojoties

sarīkojumiem, aktīvi iesaistījās arī iedzīvotāji, piedāvājot materiālus no personīgajiem

mājas arhīviem.

Kopīgiem spēkiem, apvienojot jau esošos un jauniegūtos materiālus, tika

veidota pilsētas dzīves faktu, notikumu hronika , ilustrēta ar fotogrāfijām. Sarīkojumā

katras desmitgades stāsts tika izstāstīts, vēl papildinot ar pļaviņiešu atmiņu stāstiem

klātienē. Protams, atmiņu stāsti bija no jaunākiem laikiem, kur vēl līdzās ir paši

notikumu dalībnieki.

Paralēli tika sagatavotas vairākas publikācijas vietējam laikrakstam “Pļaviņu

Novada Ziņas”, izstāstot šos stāstus arī rakstu formā, ar publicētām fotogrāfijām.

Kopumā sarīkojumu cikls popularizēja bibliotēkas novadpētniecības materiālu krājumu

33

un apliecināja iedzīvotājiem, ka bibliotēka ir vērā ņemams avots, kur meklēt

informāciju par pilsētas vēsturi nepieciešamības gadījumā.

Informācija par novadpētnieciskajiem sarīkojumiem tika ievietota pašvaldības

mājas lapā gan pirms, gan pēc sarīkojumiem. Sociālajos tīklos – portālā draugiem.lv

tika ievietotas ziņas, vēsturiskos fotogrāfiju albumi, kas raisīja dzīvu interesi arī tālu

prom dzīvojošajos kādreizējos pļaviņiešos, kurus dzīves gaitas aizvedušas projām no

dzimtās pilsētas.

Novadpētniecisko sarīkojumu cikla “Pļaviņu pilsētai – 90”viena no afišām

Sadarbība novadpētniecības jomā

Gadu gaitā bibliotēkai izveidojusies laba sadarbība ar vairākiem individuālajiem

novadpētniekiem.

Novadpētniecības datubāzē ir ievadīti ar rakstnieci – novadnieci Emīliju Prūsu (1878 –

1950) saistītie fotoattēli un citi dokumenti ar aprakstiem, anotācijām – Emīlijas Prūsas

fotogrāfiju kolekcija. Šī kolekcija tika veidota, sadarbojoties ar rakstnieces piemiņas

kopēju, dzimtas pētnieku un novadpētnieku Juri Saulgozi, kurš izpētījis arī lidotāja,

Latvijas armijas virsnieka, Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera, ar dzimtas saknēm no

34

Vietalvas, Augusta Dzenīša likteni, uzrakstot dokumentālu romānu “Zeltītie spārni”

(pašlaik turpinājumos publicē “Kas Jauns Avīze”).

Daudzu gadu garumā turpinās sadarbība ar novadpētnieku Jāni Ivaru Padedzi,

kurš gan izmanto bibliotēkas novadpētniecības krājumu, gan arī dāsni papildina to ar

saviem savāktajiem materiāliem. Visā Latvijā tika pamanīta grāmata “Atmiņu

Daugava”(2013), bet 2017. gadā tika atvērta Pļaviņās jauna grāmata “Ēvalds Stērstiņš.

Mana dziesma, mana spēle…”, veltīta Pļaviņu komponistam, mūziķiem Ēvaldam

Stērstiņam (1928-1965) – tautā populārās dziesmas “Augu nakti pogo lakstīgala”(I.

Lasmaņa dzeja). Grāmatas sākotnējais mērķis bija pierādīt dziesmas autorību, taču gala

rezultātā tapa spilgta liecība par padomju Latvijas kultūras politiku un tautas mākslu.

Krājumā apkopotas arī Ē. Stērstiņa dziesmas ar notīm. Bibliotēka bija tiešā veidā

iesaistīta grāmatas sagatavošanā, gan meklējot informāciju, gan digitalizējot “lauka

ekspedīcijās” iegūtos materiālus. Tā kā mūsu pilsētā joprojām dzīvo 50.- 60. gadu

notikumu dzīvie aculiecinieki, tad sazinājāmies ar viņiem un aicinājām uz bibliotēku

atpazīt fotogrāfijās redzamās personas.

Grāmatas atvēršanas svētki bija viens no skaistākajiem kultūras notikumiem 2017. gadā

Pļaviņās. Ē. Stērstiņa dziesmas Ogres sieviešu kora "Rasa"(vad. Aira Birziņa)

izpildījumā

Jānis Ivars Padedzis jau uzsācis darbu pie vēl viena novadnieka biogrāfijas izpētes –

skolotāja, mūziķa un komponista Jāņa Zvaigznes dzīvesstāsta atklāšanas plašākai

35

sabiedrībai. Arī te notiek sadarbība ar bibliotēku kā jau ierasts – meklējam informāciju,

digitalizējam, palīdzam atpazīt ļaudis fotogrāfijās.

Sekmīgi aizsākusies sadarbība ar kolekcionāru, dzimušu pļaviņieti, Guntaru

Zāģeru, kurš savācis visas baltvācu mākslinieka Ervina Volfeila (1900-1991) zīmētās

atklātnes ar Latvijas ainavām, arī no Pļaviņu apkārtnes. Ervīns Volfeils biogrāfiski

saistīts ar Pļaviņām – te joprojām atrodas dzimtas mājas – kādreizējās elektrodzirnavas.

Kolekcionārs G. Zāģers piedāvāja bibliotēkai atklātņu digitalizāciju, lai tās nonāktu

bibliotēkas krājumā. Tas tika izdarīts un bibliotēkas novadpētnieciskais krājums

papildinājās ar interesantu materiālu.

Bibliotēka ir pateicīga savas dzimtas pētniecei, pļaviņietei Laumai Kulakovai,

kura no darba brīvo laiku pavada arhīvā ar mērķi, izpētīt savu radinieku gaitas Pļaviņās,

bet atrodot vērtīgu informāciju par Pļaviņu pilsētu, dokumentu kopijas dāvina

bibliotēkai.

Novadpētniecības jomā svarīga sadarbība ar citām atmiņas institūcijām.

Aizvadītajā gadā aicinājām ciemos ar lekciju muzeja speciālisti Liliju Jakubenoku par

Pļaviņu pilsētas vēsturi, kura atspoguļota arī Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja

“Kalna Ziedi” krājumā. Starp 2017. gada lektoriem, kurus aicināja bibliotēka, arī

vēsturnieks un novadpētnieks Andris Rūtiņš.

Par ikdienu ir kļuvusi savstarpēja palīdzība ar Pļaviņu ģimnāzijas vēstures

skolotāju Ivetu Krastiņu, kura sabiedriskā kārtā aprūpē skolas muzejā savāktos

materiālus un lolo sapni par novadpētniecības muzeju Pļaviņās. Sadarbojamies, daloties

ar materiāliem no savām kolekcijām.

2017. gadā, atzīmējot pilsētas jubileju, tika sagatavota un izdota grāmata

“Pļaviņu pilsētas un tuvākās apkārtnes vēsture no pirmsākumiem līdz 1991. gadam”,

kuru rakstīja pļaviņieši, jaunie vēsturnieki Jānis Liniņš un Kaspars Zaltāns. Sadarbība

vairāk izvērtās ar Jāni Liniņu, kurš lūdza bibliotēkai informāciju un vēsturiskās

fotogrāfijas, kuras arī iekļautas jaunajā izdevumā.

Sadarbojamies ar Pļaviņu tūrisma informācijas centru, kuram piedāvājam

materiālus no novadpētniecības krājuma informatīvu resursu veidošanai. Ar biedrības

„Daugavas Savienība” finansiālu atbalstu 2017. gadā īstenots Pļaviņu novada tūrisma

informācijas centra projekts aerovideo „Latvijas valstiskuma ceļš - Daugavas ceļš

36

Pļaviņās no putna lidojuma”. Video izmantotas fotogrāfijas no Pļaviņu novada

bibliotēkas novadpētniecības kolekcijas, kas uzrādīts video subtitros.

2017. gads bija Jāņa Jaunsudrabiņa jubilejas gads un, tāpēc bibliotēka godināja

rakstnieku īpaši ar piemiņas sarīkojumu dzimšanas dienas nedēļā, aicinot ciemos J.

Jaunsudrabiņa muzeja vadītāju Ilzi Līdumu, kura pētījusi Jaunsudrabiņa gleznotāja

devumu, kā arī apkopojusi līdz šim tikai periodikā publicēto Jaunsudrabiņa dzeju.

Tagad bibliotēkas novadpētniecības krājumā - arī divi jauni dzejoļu krājumi no

Jaunsudrabiņa - "Baltā mūžība" (2011), "Daugava"(2017) Ilzes Līdumas sakārtojumā,

kā arī atmiņas par to, kā Pļaviņās atzīmējām Jaunsudrabiņa dzimšanas dienu.

Galvenie secinājumi pārskata periodā, nākotnes prognozes, vajadzības Bibliotēkas galvenā problēma novadpētniecības darbā ir nepieciešamība pēc

bibliotekārā darbinieka, kurš varētu pamatā strādāt ar novadpētniecības krājuma

organizāciju, materiālu digitalizāciju un ievietošanu IS, interneta vidē. Bibliotēkai

vajadzīgs novadpētniecības bibliotekārs! Esošie bibliotekārie darbinieki ir noslogoti,

apkalpojot lasītājus un veicot citus darbus, kas saistīti ar bibliotēkas darbības

uzturēšanu. Novadpētniecības darbam varam vien pievērsties retos brīvos brīžos no

citiem darbiem, kā arī savā personīgajā brīvajā laikā. Ja darbinieku noslogojums paliks

līdzšinējais, tad labi organizēts un pārvaldīts novadpētniecības krājums varētu veidoties

lēnos tempos.

9. PROJEKTI Tabula “Projektu apkopojums”

Projekta

nosaukums

Finansētājs Finansējuma

apjoms

Projekta apraksts (īss

kopsavilkums)

Atbalstīts/

neatbalstīts

Bērnu, jauniešu

vecāku žūrija

2017

Valsts

finansējums

42,00 EUR Lasīšanas veicināšanas

projekts bērniem, jauniešiem

un viņu vecākiem

atbalstīts

Latviešu

rakstnieki

lasītājiem

Pļaviņu novadā

Pļaviņu novada

pašvaldība

960,00 EUR Literāru sarīkojumu –

tikšanos ar 6 latviešu

rakstniekiem, kuri savus

darbus veltījuši Latvijas

vēstures un kultūrvēstures

tēmām. Projekta finansējums

paredzēja autoratlīdzību

izmaksas rakstniekiem

atbalstīts

37

10. PUBLICITĀTE

Bibliotēkas tēla veidošana, publicitāte, sabiedrības informēšana par

bibliotēkas funkcijām, pakalpojumiem

Pašvaldība lielu nozīmi piešķir, lai visas struktūrvienības un iestādes strādātu kā

vienota komanda, sadarbojoties un papildinot cita citu dažādās kopējās aktivitātēs, kas

vērstas uz pievilcīgas dzīves vides veidošanu un uzturēšanu novadā, kvalitatīvi un

atbildīgi veicot pašvaldības pārziņā esošās funkcijas. Līdz ar to aizvadītajā gadā notika

vairāki, jau tradicionāli pasākumi, kur pašvaldības struktūrvienību personālam bija

iespēja parādīt sevi kā vienotu, interesantu kolektīvu, kuram svarīgas kopīgās vērtības.

1. aprīļa – Joku dienas sarīkojumā “Pasmejies par sevi pats!” apspēlējām zilās

krāsas tēmu, iejūtoties 60. gadu blūza grupas meiteņu lomās; Neatkarības dienas

velosipēdistu braucienā bibliotēkas komanda ieguva balvu kā atraktīvākais kolektīvs;

pilsētas svētku gājienā piedalījāmies kā bibliotēkas “puķu komanda”. Jādomā, ka visas

šīs aktivitātes palīdzēja veidot bibliotēkas un bibliotekāru pozitīvo tēlu.

Tuvojoties 18. novembra valsts svētkiem, filiālbibliotēkas - bērnu bibliotēkas

vadītāju Guntu Grandāni izvirzījām “Gada novadnieka” titulam par inovatīvu,

aizrautīgu darbu ar bērniem un pusaudžiem. Patiess bija visa kolektīva prieks, kad

Gunta šo goda titulu – “Gada novadnieks 2017” arī saņēma! Tā bija atzinība visu

bibliotekāru darbam un apliecināja, ka esam vajadzīgi un nozīmīgi novada

iedzīvotājiem.

Lai stāstītu par dienu un notikumiem bibliotēkā, atsaucāmies LBB Jauno

speciālistu sekcijas aicinājumam piedalīties vasaras akcijā LibDay_2017., ievietojot

ierakstus, fotogrāfijas bibliotēkas lapā portālā draugiem.lv. Bija interesanti aprakstīt

dienas gaitas bibliotēkā ar domu, ka kāds to, iespējams, lasīs un vārds “bibliotēka”

varbūt lasītāja priekšstatos saistīsies ar ko jaunu: Vasara bibliotēkā, Vasaras diena

bibliotēkā.

38

Bibliotekāru komanda Neatkarības dienas velobraucienā

Bibliotēkas informācija tīmeklī

Ziņas no bibliotēkas regulāri tiek publicētas Pļaviņu novada pašvaldības

mājaslapā, informējot iedzīvotājus, ko bibliotēka piedāvās tuvākajā laikā, kā arī

informācija par jau aizvadītajiem notikumiem. Gada laikā, neskaitot informatīvās

afišas par sarīkojumiem, bibliotēka minētajā pašvaldības informācijas vietnē

ievietojusi 33 publikācijas.

Bibliotēkai ir izveidota lapa portālā draugiem.lv; regulāri publicējam ziņas,

grāmatu jaunumus ieskaitot. 2017. gadā šajā lapā tika ievietoti novadpētnieciska

rakstura materiāli, tā kā Pļaviņu pilsēta svinēja 90. dzimšanas dienu. Tas raisīja lielu

interesi – sociālajos tīklos apmeklējumu skaits pēdējā gada laikā audzis par 343,25%!

Statistika liecina, ka gada laikā bibliotēkas lapā portālā draugiem.lv ievietotas no jauna

1080 attēli, izveidoti 130 “Runā” ieraksti. Bibliotēkas vēsturiskos pilsētas fotogrāfiju

galerija “Pļaviņas, jaukā pilsētiņa pie Daugavas” - 28 626 skatījumi, 287 “patīk”, 268

ieteikumi draugiem. Šīs fotogrāfijas bibliotēka ir izvietojusi “Zudušās Latvijas” vietnē,

39

taču interneta lietotājs, kurš daudz laika pavada sociālajos tīklos, fotogrāfijas bieži vien

ierauga sākotnēji tieši tur, kur uzturas interneta vidē visbiežāk.

No portālā izveidotajām 36 886 lapām esam 311.vietā popularitātes ziņā!

Bibliotēkai ir izveidota lapa arī Latvijas Bibliotēku portālā, taču informācija un

ziņas no bibliotēkas tiek ievietotas reti, jo pats process – ziņas ievietošana vietnē ir

neērts un bieži vien beidzas ar tehniskas kļūmes ziņojumu. Tā kā bibliotēkas lietotāju

lokā šis resurss netiek bieži apmeklēts, tad ieguldītais darbs, ievietojot ziņu minētajā

vietnē neattaisnojas pie esošās bibliotēkas darbinieku noslogotības.

Ar publicitātes darbu saistītās problēmas un to risinājumi

Bibliotēkai jāizveido atsevišķa informatīva iedaļa pašvaldības vietnē, lai ērti

un pārskatāmi darītu pieejamu pamatinformāciju interesentiem. Pie tā tiek strādāts –

2017. gada nogalē tika izveidota shēma, kā informācija varētu tikt strukturēta un ko

tieši būtu nepieciešams uzzināt jebkuram par bibliotēku: pakalpojumi, maksas

pakalpojumu cenrādis, lietošanas noteikumi, pamatziņas par darbību un darbiniekiem,

piedāvājums bibliotēkas apmeklētājiem, ērti atrodama saite uz e-katalogu un citiem

resursiem.

11. SADARBĪBAS TĪKLA RAKSTUROJUMS

Sadarbība ar pašvaldību un pašvaldības institūcijas

Bibliotēkas ikdienas darbs ir balstīts sadarbībā ar citām pašvaldības

struktūrvienībām un iestādēm - ar Kultūras centru, kura telpas izmantojam, lai

organizētu savus sarīkojumus, ar Tūrisma informācijas centru, kura sagatavotos

suvenīrus no Pļaviņu novada dāvinām bibliotēkas viesiem, bet no savas puses sniedzam

informāciju un materiālus no sava krājuma; ar Jauniešu centru “Ideja” - jaunieši –

brīvprātīgā darba veicēji bieži vien palīdzēja sakārtot telpas bibliotēkas sarīkojumiem,

kā arī sniedza tehnisko atbalstu sarīkojumu laikā; ar skolu un pedagogiem, iesaistot

jauniešus bibliotēkas organizētajās kultūras aktivitātēs; savlaicīgi sagatavojot

materiālus skolēnu zinātniski pētnieciskajiem darbiem pēc skolotāja tematiskajiem

40

pieprasījumiem. Varētu teikt, ka savstarpējā sadarbība starp pašvaldības iestādēm un

struktūrvienībām nodrošina sekmīgu plānotos darbu realizāciju.

Bibliotēka iesaistījās makulatūras vākšanas akcijā - rezultātā no iedzīvotājiem

tika savesti liels daudzums makulatūras, kuras pārvietošanu no uzkrāšanas telpas otrajā

stāvā uz iekraušanu mašīnā nodrošināja pilsētas labiekārtošanas darbu vadītāja ar

saviem darbiniekiem. Viņi līdzēja arī pārvietot vecos bibliotēkas plauktus uz citu

atrašanās vietu grāmatu krātvuvē.

Cieša un abpusēji ieinteresēta sadarbība bibliotēkai ar pašvaldības avīzes

“Pļaviņu Novada Ziņas” veidotājiem.

Turpinām sadarboties ar senioru apvienību “Daugavas Rīts” - viņi ir čakli

bibliotēkas sarīkojumu apmeklētāji, savukārt bibliotēka sniedz gan informatīvu, gan

tehnisku palīdzību darbā ar informācijas tehnoloģijām, ar ziņu ievietošanu sociālajos

tīklos, ar fotogrāfiju digitalizēšanu.

Bez sadarbības mēs nevarētu sekmīgi strādāt!

Gada pārskatu sastādīja bibliotēkas direktore Ineta Grandāne

41

12. PIELIKUMI

Bibliotēkas dienasgrāmata fotogrāfijās. 2017. gads

23.01.2017. tiekas Bērnu, jauniešu, vecāku žūrija – 2016. eksperti. Grāmatas lasīja un vērtēja 15

jaunieši. Gandrīz visiem tā bija jauna pieredze. Projektā pirmo gadu piedalījās arī novada bibliotēka.

Galvenais mērķis - vairāk bibliotēkā redzēt lasošus jauniešus ir piepildījies!

27.01.2017.Novadpētniecisko sarīkojumu cikla “Pļaviņu pilsētai -90” 1. tikšanās

42

.

22.02.2017. notiek novadpētniecisko sarīkojumu cikla 2. tikšanās. Par pļaviņieša

Indriķa Rumpes dzimtu stāsta novadpētnieks un vēsturnieks Andris Rūtiņš

43

18.03.2017. Tikšanās ar rakstnieci, žurnālisti Gunu Rozi. Izstaigājām fotogrāfijās grāmatas

“101.kilometrs. Padomju kauna zona”(Dienas Grāmata, 2015) vietas

44

31.03.2017. - novadpētniecisko sarīkojumu cikla 3. tikšanās, veltīta laika periodam

no 1947.-1957. gadam Pļaviņās

8.04.2017. gaidām Pļaviņās rakstnieci Ingunu Baueri

45

8. aprīlī rakstniece Inguna Bauere ir klāt!

Grāmatu svētki Pļaviņās 19. maijā - viens no pilsētas jubilejas gada sarīkojumiem

46

19.05.2017. – gada lielais notikums – Grāmatu svētki Pļaviņās

47

19.maija Pļaviņu Grāmatu svētkos aktīva grāmatu tirdzniecība. Mazpilsētā

nav vairs savas grāmatnīcas

19.maijs. Pļaviņu Grāmatu svētki. Ansambļa “Dzirnas” muzikālais sveiciens

48

19.maijs. Pļaviņu Grāmatu svētki. Viesojas Nacionālā Botāniskā dārza

direktors Andrejs Svilāns – grāmatas “Latviskais dārzs” viens no autoriem

19.maijs. Pļaviņu Grāmatu svētki. Pārliecināmies, ka arī grāmatas un

personības spēj pulcēt kopā cilvēkus

49

Visu 2017. gadu palīdzējām iedzīvotājiem atbrīvoties no makulatūras

50

2017. gada vasara. Jūnijs - jūlijs. No sirds priecājamies par izremontētajām bibliotēkas

priekštelpām! Protams, bibliotēka ar šo dienu - 17.07., ir atsākusi lasītāju apkalpošanu

ierastajā kārtībā, kas ir pati svarīgākā ziņa.

Jūlija pēdējā trešdiena. Dzīvespriecīga tikšanās Lasītāju klubiņā

51

Pieminam Jāni Jaunsudrabiņu, kurš nepilnus 13 gadus savulaik dzīvoja Pļaviņās

52

11. augustā - tikšanās ar Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja "Riekstiņi" vadītāju Ilzi Līdumu

26.augustā rakstniece Inga Gaile ir bibliotēkā

53

54

31. augusts. Pašvaldības buss tūlīt mūs vedīs skatīt citas bibliotēkas, ar mērķi - gūt

jaunas idejas ikdienas darbam, mācoties no citiem

2. septembrī aicinājām dalīties skolas gadu stāstos

55

2. septembrī, sestdienas pēcpusdienā, stāsti no skolas gadiem - Reiz es biju skolnieciņš...

Esam Stāstu bibliotēka!

8.septembrī gaidām Dzejas dienu

akciju

56

... ziediet, ziediet, jo viss reiz satecēs

vienuviet... Izskan Dzejas dienas Pļaviņu dzelzceļa stacijā

57

22.septembrī Inga Ābele tiekas ar lasītājiem Pļaviņās. Pēc tam viņa rakstīs: Neaizmirstamā atmiņā man viesošanās Pļaviņās. Tik skaista diena! Un nopietna saruna ar gudriem cilvēkiem. Pasveiciniet, lūdzu, lasītājus! Dievs dod mums laiku. Vēl varam mainīties! Prāts grib stabilitāti, nemainību. Tur cilvēka pretruna. Bet arī dzīves skaistums!

58

Septembra pēdējā piektdiena - atkal tiekamies atmiņu vakarā; nu jau piekto reizi šajā gadā, lai atminētos dzīvi 70-tajos gados mūsu pilsētā

59

14. oktobrī bibliotēkā viesojas Māris Bērziņš

27. oktobra sarīkojums. Ieskats Pļaviņu pilsētas nesenā pagātnē - astoņdesmitajos

gados - stāstos, fotogrāfijās

60

15. novembrī - Krēslas stundas lasījums

Novembra mēneša Lasītāju klubiņā - Juris Ikaunieks par ceļojuma iespaidiem

Vjetnamā. Tas bija pēdējais mūsu Anitai…