Upload
others
View
1
Download
0
Embed Size (px)
Citation preview
PĻAVIŅU NOVADA BIBLIOTĒKA
GADA PĀRSKATS
2017
PĻAVIŅU NOVADA BIBLIOTĒKA, 2018
1
P
Satura rādītājs 1. VISPĀRĪGS BIBLIOTĒKAS DARBĪBAS RAKSTUROJUMS ............................................... 3
Pārskata perioda prioritātes ................................................................................................................ 3
2. FINANSIĀLAIS NODROŠINĀJUMS ............................................................................................. 4
3. MATERIĀLI TEHNISKĀ STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS ................................................................ 5
Veiktie un plānotie telpu un ēku rekonstrukcijas projekti un remontdarbi ........................................... 5
Iekārtas, aprīkojums ............................................................................................................................. 6
4. PERSONĀLS ...................................................................................................................................... 7
5. PAKALPOJUMU PIEDĀVĀJUMS UN PIEEJAMĪBA .............................................................. 11
Bibliotēkas darba galvenie rādītāji .................................................................................................... 11
Bibliotēkas pakalpojumu attīstība, jauninājumi ................................................................................. 12
Bibliotēkas pieejamība un pakalpojumi personām ar īpašām vajadzībām ......................................... 13
Pakalpojumi un pasākumi atsevišķām lietotāju mērķgrupām............................................................. 14
Tematiskie pasākumi – situācijas raksturojums ................................................................................. 15
Uzziņu, informācijas un izglītojošais darbs ........................................................................................ 17
Pašvaldības, valsts institūciju un NVO informācijas pieejamība iedzīvotājiem ................................. 18
SBA pakalpojumi ................................................................................................................................ 18
Digitalizācija – kopaina, situācijas īss raksturojums ......................................................................... 19
Problēmas un risinājumi bibliotēkas pakalpojumu un pieejamības jomā .......................................... 20
Elektroniskais katalogs kā pakalpojums ............................................................................................. 20
6. KRĀJUMS ........................................................................................................................................ 20
Krājuma komplektēšanas politika un organizācija ............................................................................ 20
Krājuma komplektēšanas finansiālais nodrošinājums........................................................................ 21
Rekataloģizācija ................................................................................................................................. 24
Krājuma pārbaude (inventarizācija) .................................................................................................. 25
Krājuma rādītāji ................................................................................................................................. 25
Datubāzes ........................................................................................................................................... 27
Krājuma popularizēšana .................................................................................................................... 27
Darbs ar parādniekiem ....................................................................................................................... 28
7. DARBS AR BĒRNIEM UN JAUNIEŠIEM ................................................................................... 28
Darba ar bērniem un jauniešiem raksturojums un vispārīgie rādītāji ............................................... 28
8. NOVADPĒTNIECĪBA ..................................................................................................................... 31
Novadpētniecības darba virzieni un pakalpojumi, pārskata perioda prioritātes ............................... 31
Novadpētniecības krājums .................................................................................................................. 31
Novadpētniecības darba popularizēšana ........................................................................................... 32
2
Sadarbība novadpētniecības jomā ...................................................................................................... 33
Galvenie secinājumi pārskata periodā, nākotnes prognozes, vajadzības ........................................... 36
9. PROJEKTI ........................................................................................................................................ 36
10. PUBLICITĀTE............................................................................................................................... 37
Bibliotēkas tēla veidošana, publicitāte, sabiedrības informēšana par bibliotēkas funkcijām,
pakalpojumiem ................................................................................................................................... 37
Bibliotēkas informācija tīmeklī ........................................................................................................... 38
Ar publicitātes darbu saistītās problēmas un to risinājumi ................................................................ 39
11. SADARBĪBAS TĪKLA RAKSTUROJUMS ................................................................................ 39
Sadarbība ar pašvaldību un pašvaldības institūcijas ......................................................................... 39
12. PIELIKUMI .................................................................................................................................... 41
Bibliotēkas dienasgrāmata fotogrāfijās. 2017. gads .......................................................................... 41
3
1. VISPĀRĪGS BIBLIOTĒKAS DARBĪBAS RAKSTUROJUMS
Bibliotēkas darbības teritoriālais un institucionālais raksturojums
Pļaviņu novada bibliotēka (turpmāk tekstā - bibliotēka) ir Pļaviņu novada
domes struktūrvienība ar vietējas nozīmes bibliotēkas statusu, kura strādā Aizkraukles
pilsētas bibliotēkas metodiskajā vadībā un pārraudzībā. Bibliotēka veic Pļaviņu novada
centrālās bibliotēkas funkcijas, koordinējot citu Pļaviņu novada bibliotēku darbu:
Gostiņu bibliotēkas, Pļaviņu bērnu bibliotēkas, Aiviekstes pagasta bibliotēkas,
Klintaines pagasta bibliotēkas un E. Prūsas Vietalvas pagasta bibliotēkas. Centralizētais
bibliotēku modelis tika izveidots 2009. gadā, izveidojoties Pļaviņu novadam.
Centralizējot bibliotēku struktūru, saglabāts nodalīts budžets katrai no novada
bibliotēkām, uzticot novada bibliotēkai administrējošās un koordinējošās funkcijas.
Bibliotēkas un filiāļbibliotēku akreditācija notika 15.10.2014.; pārskata periodā
strādājām pie akreditācijas ieteikumu realizācijas. Izmaiņas struktūrvienības statusā
pārskata periodā nav notikušas. Pēc pašvaldības pieprasījuma tika izstrādāts īstermiņa
stratēģiskās attīstības plāns visām novada bibliotēkām, analizējot bibliotēku pašreizējo
materiāli tehnisko stāvokli un iezīmējot attīstību turpmākajos trijos gados.
Pārskata perioda prioritātes 2017. gadā bibliotēkas darbība bija vērsta uz lielo mērķi – būt maksimāli
noderīgai un pieejamai visiem novada iedzīvotājiem, uzlabojot pakalpojumu kvalitāti,
piedāvājot kultūras un izglītojošus sarīkojumus un aktivitātes, lasīšanu, grāmatas un
zināšanas veicinošus, īpašu vērību veltot jauniešu lasīšanas veicināšanai; sakārtojot un
darot pievilcīgāku bibliotēkas vidi un fizisko telpu. Svarīgs darba virziens bija
novadpētniecības krājuma papildināšana, organizēšana un popularizēšana; krājuma
kvalitātes uzlabošana, atsakoties no maz pieprasītiem, saturiski un fiziski novecojušiem
izdevumiem. Kopumā gads bibliotēkas dzīvē bija darbīgs, notikumiem un pozitīvām
emocijām bagāts.
4
2. FINANSIĀLAIS NODROŠINĀJUMS
Kopumā pašvaldības finansējums bibliotēkai ir vērtējams kā attīstības iespējas
veicinošs, ļaujot pietuvināties izvirzītajiem mērķiem. Laika posmā no 2015. - 2017.
gadam tas ir pieaudzis – 2016. gadā par 13,26% salīdzinot ar iepriekšējo gadu; 2017.
gadā par 5,35% salīdzinoši ar iepriekšējo gadu (skat. tab. “Bibliotēkas finansiālais
nodrošinājums”). Procentuālais pieaugums salīdzinošā griezumā apliecina, ka
bibliotēka ir guvusi finansiālu atbalstu un ieklausīšanos savās vajadzībās no pašvaldības
– bibliotēkas uzturētāja.
Jāpiebilst, ka par sniegtajiem maksas pakalpojumiem iekasētie līdzekļi, kuri
pēdējo triju gadu intervālā ir ievērojami auguši, jau plānojot gada budžetu, tiek iekļauti
paredzamajos tēriņos. Līdz ar to aizvadīto triju gadu intervālā procentuāli no 1,01 –
1,15 % no sava gada budžeta bibliotēka ir nopelnījusi pati, sniedzot maksas
pakalpojumus iedzīvotājiem.
Izdevumi personāla atalgojumam triju gadu intervālā pamatā ir palikuši
nemainīgi, izņemot tehniskos darbiniekus, kuriem pieauga minimālās algas apjoms,
atbilstoši valsts likumdošanai. Bibliotekāro darbinieku atalgojums nav palielinājies;
piemaksas 30% apmērā paredzētas par prombūtnē esošu kolēģu aizvietošanu.
Summāri stabili arī krājuma komplektēšanai paredzētie izdevumi, kurus varētu uzskatīt
par labiem, taču ļoti vēlams būtu pieaugums.
2017. gadā tika atvēlēti līdzekļi bibliotēkas labiekārtošanai, nomainot
novecojušās mēbeles – grāmatu plauktus abonementā, atbilstoši akreditācijas komisijas
ieteikumam.
Tabula “Bibliotēkas finansiālais nodrošinājums”
2015 2016 2017
Kopā (EUR) 42157 47813 50322
Pašvaldības finansējums 41737 47270 49799
Citi ieņēmumi: 420 543 523
t. sk. maksas pakalpojumi 420 543 523
t. sk. ziedojumi un dāvinājumi
t. sk. VKKF finansējums
t. sk. citi piešķīrumi
5
Tabula “Bibliotēkas izdevumi”
2015 2016 2017
Izdevumi kopā (EUR) 31517 31982 31232
Darbinieku atalgojums (bruto) 27112 27770 27033
Krājuma komplektēšana 4405 4212 4199
3. MATERIĀLI TEHNISKĀ STĀVOKĻA VĒRTĒJUMS
Veiktie un plānotie telpu un ēku rekonstrukcijas projekti un remontdarbi
2017.gadā tika veikts bibliotēkas priekštelpu remonts, padarot tās pieejamākas
iedzīvotājiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslos; sanitārā mezgla uzlabojumi (izlietnes,
tualetes poda nomaiņa; karstā ūdens mini boilera uzstādīšana). Veiktie darbi pozitīvi
uzlaboja bibliotēkas koptēlu, priekštelpas darot pievilcīgākas, sakārtojot sanitāro
mezglu.
Tika remontēta un pārtaisīta uzbrauktuve un savestas kārtībā kāpnes pie ieejas
durvīm; izlīdzināti līmeņi, veicot betonēšanas darbus, kā arī noflīzētas kāpnes un
kāpņu laukums.
Priecājamies, ka pašvaldības vadītājs mūs uzklausīja un gada pēdējā ceturksnī, kad
sāka strādāt jaunievēlētā dome, atrada papildus līdzekļus budžetā teritorijas
sakārtošanai pie bibliotēkas ieejas, izlīdzinot bedraino laukumu bibliotēkas durvju
priekšā, kur regulāri veidojās pastāvīgas ūdens lāmas; uzliekot bruģa segumu. Tika
sakārtota arī lietus ūdeņu novadīšana no ēkas jumta. Tas gan nav radis atspoguļojumu
bibliotēkas budžetā, bet pilsētas labiekārtošanas darbiem atvēlētajos līdzekļos, taču
mūsu apmeklētāji bija ļoti iepriecināti, ka bibliotēka ir kļuvusi pieejama bez laipošanas
pa ūdens peļķēm.
Pēc bibliotēkai pieguļošās teritorijas sakārtošanas, tika uzstādīts jauns statīvs
velosipēdu novietošanai – vairāk vietu velosipēdiem, tos novietot ir drošāk un ērtāk.
Bibliotēkai joprojām aktuāla pārcelšanās uz jaunām telpām, tā kā līdzšinējās telpas
ir pārāk mazas, lai atbilstu uzdevumiem un funkcijām, kas veicami novada galvenajai
bibliotēkai ikdienā: nav vietas, kur izvietot bibliotēkas krājumu, nav pietiekami telpas
6
bibliotēkas apmeklētājiem, lai varētu izmantot ērti un ar patiku bibliotēkas
pakalpojumus; lai varētu pulcēties uz dažādām izglītojošām un kultūras aktivitātēm
īpašajā bibliotēkas vidē. Tāpat nav iespējams dotajos apstākļos iekārtot darba vietas
personālam atbilstoši ergonomikas principiem; nav ne palīgtelpu, ne personāla telpu.
Pēc pašvaldības stratēģiskā attīstības plāna bija paredzēts šo problēmu risināt, nākošajā
gadā jau uzsākot pašvaldības administratīvā centra projektēšanu, taču pašlaik šīs ieceres
nav vairs aktuālas un bibliotēkai jaunu telpu jautājums atkal ir darba kārtībā.
Iekārtas, aprīkojums
Bibliotēkas personāla rīcībā ir divi stacionārie datori, iegādāti 2016. gadā, kā arī
divi portatīvie datori (aptuveni 2011. gads), kurus izmantojam, atrodoties ārpus
bibliotēkas dažādos sarīkojumos, strādājot grāmatu krātuvē.
Lietotāju rīcībā ir pieci stacionārie datori, iegādāti 2015. gadā, kā arī joprojām četri
datori no 2007. gada (projekts TTD). Pašlaik pieprasījums pēc darba vietām pie
datoriem ir salīdzinoši mazs, rindas neveidojas un deviņi datori bibliotēkas lietotāju
rīcībā ir nevajadzīgi daudz.
Biroja tehnika iegādāta 2015. gadā – multifunkcionāla iekārta, lāzerprinteris,
dokumentu skeneris. Pateicoties tam, ka pašvaldība 2015.gadā iesaistījās projektā par
publisko interneta pieejas punktu uzlabošanu, esam nodrošināti ar kvalitatīvu biroja
tehniku, jauniem lietotāju datoriem, kas ļāva ievērojami uzlabot maksas pakalpojumu
kvalitāti.
2017. gadā bibliotēkas abonementā tika pabeigta veco plauktu aizvietošana ar
jauniem, kuri ir vizuāli pievilcīgāki un arī kompaktāki, līdz ar to vismaz telpiski ir radīts
iespaids par plašākām telpām. Vecā parauga plaukti joprojām tiek lietoti krātuves
telpās; tos pagaidām neplānojam mainīt, jo tomēr ceram uz plašākām telpām, līdz ar to
– arī uz mūsdienīgiem krātuves plauktiem, kuri ļautu ekonomēt telpas platību, būtu
mobili un viegli pārvietojami. Bibliotēkas mēbeļu atjaunošana un nomaiņa veikta,
atbilstoši akreditācijas komisijas ieteikumiem bibliotēkas vides labiekārtošanā.
Jauns, ietilpīgs plaukts pēc pasūtījuma tika izgatavots WC telpām - tas tiek
izmantots saimniecības un kopšanas līdzekļu uzglabāšanai.
7
4. PERSONĀLS Bibliotēkā strādā četri darbinieki – trīs bibliotekārie (pilnas slodzes) un 1
tehniskais darbinieks (0,5 slodze ar 2017.gadu; samazinājums par 0,25 ar iepriekšējo
laika periodu): bibliotēkas direktore, kurai ir profesionālais maģistra grāds informācijā
un bibliotēkzinātnē, vecākā bibliotekāre – profesionālā vidējā izglītība, kā arī
profesionālā augstākā pirmā līmeņa izglītība uzņēmējdarbībā; bibliotekāre – vispārējā
vidējā izglītība un papildus apgūta profesionālās pilnveides programma 140 stundu
apjomā bibliotēkzinātnē un informācijā (LU, 2004). Tehniskajai darbiniecei – vispārējā
vidējā izglītība, taču plašs redzesloks un erudīcija; līdz ar to viņa ir neatsverams, labs
palīgs bieži vien arī bibliotekārajā darbā (grāmatu krājuma uzturēšana kārtībā
attālinātajā bibliotēkas krātuves telpā, periodikas kārtošana; kurjera funkcijas starp
bibliotēku un krātuvi, u.c. darbi). Aizvadītajos pēdējos trijos gados izmaiņas personāla
sastāvā nav notikušas.
Finansējums bibliotēkas budžetā ir pietiekošs, lai visi bibliotekārie darbinieki
varētu gada laikā apmeklēt vismaz vienus maksas kursus, kā arī bezmaksas izglītojošos
pasākumus (seminārus, konferences, lekcijas), apmaksājot ceļa izdevumus no
bibliotēkas budžeta. Pašvaldība atzinīgi novērtē darbinieku centienus uzturēt savu
profesionalitāti, regulāri apmeklējot izglītojošus kursus, seminārus u.c. pasākumus. To
apliecina tekstā aplūkojamā tab. “Profesionālās pilnveides pasākumi” - aizvadītais gads
bijis bagāts ar iespējām mācīties un uzzināt jaunas, darbam nepieciešamas zināšanas un
prasmes: vecākā bibliotekāre apmeklēja padziļinātos kursus kataloģizācijā, tā kā
bibliotēka plāno vadīt BIS ALISE ziņas par bibliotēkas novadpētniecības krājumu;
bibliotēkas direktore – kursu “Institūciju arhīvu un dokumentu pārvaldības
organizācija” (Latvijas Pašvaldību Savienības mācību centrs), kas bija būtiski, lai
sakārtotu atbilstoši likumdošanai Bibliotēkas arhīvu un kārtējo dokumentu
sistematizētu glabāšanu.
Aizvadītajā gadā kļuvām par vienu no UNESCO LNK “Stāstu bibliotēkām”,
tāpēc apguvām ievadkursu stāstniecībā. Vērtīga, iedvesmojoša bija ikgadējā
novadpētniecības konference Madonā, Latvijas Bibliotekāru biedrības un LNB
organizētais Bibliotēku festivāls. Saprotam, ka strādājot bibliotēkā, regulāri un daudz
8
jāmācās, lai nezaudētu savu profesionalitāti, varētu konsultēt un apmācīt arī
bibliotēkas lietotājus, kļūstot par uzticamiem padomdevējiem moderno tehnoloģiju un
virtuālās vides prasmīgas pārzināšanas jomā.
Aizvadītajā periodā bibliotēka organizēja profesionāli izglītojošus pasākumus,
tā kā novada līmenī veicam centrālās bibliotēkas funkcijas un uzdevumus, atbilstoši
bibliotēkas nolikumam. Profesionālajā pieredzes apmaiņas braucienā pabijām Rīgas
Centrālās bibliotēkas filiālbibliotēkā “Vidzeme”- vērojām, kā iespējams rekonstruēt un
pārbūvēt telpas vecā ēkā mūsdienīgas bibliotēkas vajadzībām; apskatījām Zemgales
mazās Gaismas pilis: Tukuma bibliotēku, Dobeles novada Centrālo bibliotēku, kā arī
Jaunmārupes (Mazcenu bibliotēku), gūstot idejas un iedvesmas lādiņu ikdienas darbam
savās bibliotēkās. Braucienā piedalījās Pļaviņu novada bibliotekārie un tehniskie
darbinieki, Kokneses novada bibliotēku kolēģi, kā arī atsevišķi lasītāji, kuri aktīvi
iesaistās bibliotēkas dzīvē. Brauciena izmaksas bija ieplānotas bibliotēkas budžetā – tās
apmaksāja pašvaldība.
Kopā ar kolēģiem Dobeles novada Centrālajā bibliotēkā
Maijā rīkojām Grāmatu svētkus, kuros piedalījās ne tikai Pļaviņu novada
bibliotekāri, bet arī kolēģi no Aizkraukles reģiona bibliotēkām.
9
Novada bibliotēkas direktores pārziņā ir darbs ar Pļaviņu novada bibliotēku
personālu dažādos organizatoriskos, koordinējošajos un personāla jautājumos. Jau trešo
gadu Pļaviņu novada pašvaldībā notiek darbinieku darba kvalitātes izvērtēšana –
bibliotekāri nav izņēmums. Bibliotēkas direktores, tāpat kā visu pašvaldības
struktūrvienību vadītāju darbu vērtē īpaši veidota komisija, savukārt pagastu bibliotēku
vadītājus un pārējo bibliotekāro darbinieku darbs jāizvērtē bibliotēkas direktorei pēc
pašvaldībā izstrādātās metodikas. Šogad bibliotēkas direktore, bibliotekārie un
bibliotēku tehniskie darbinieki saņēma vērtējumus “ļoti labi”, izņemot Vietalvas
pagasta bibliotēkas vadītāju, kuram savs darbs jāpilnveido. Atbilstoši Pļaviņu novada
bibliotēkas darbinieku Darba koplīgumam par darba rezultātiem pēc darbinieku
novērtēšanas, tiek piešķirtas naudas balvas 30-70% apmērā no minimālās darba algas.
Darba koplīgums tāpat paredz arī vienreiz gadā prēmiju par kvalitatīvu darba
ieguldījumu novada attīstības sekmēšanā un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā.
2017. gadā darbam ar personāla lietām pašvaldības iestāžu vadītāju sāka
izmantot IS Visvaris: Kadri. Arī bibliotēka. Tas bija jaunas pieredzes apgūšana, tāpat
kā budžeta plānošana 2018.gadam IS Visvaris: Budžets. Nenoliedzami nopietnāks
pārbaudījums bija bibliotēkas dokumentācijas sakārtošana un pastāvīgi glabājamos
lietu arhivēšana, izveidojot arhīva uzziņu sistēmu un aprakstot lietas. Šis darbs arī
paveikts 2017. gadā.
Novada bibliotēkās vairumā strādā vienas paaudzes cilvēki – lielākā daļa jau
pārkāpusi pāri 50 gadu slieksnim. Vēl nedaudz un būs jāmeklē jauni darbinieki, taču
pašreizējās ierindas bibliotekāru amatalgas, kuras ir zemas (2017. gadā 500 EUR pirms
nodokļu nomaksas Pļaviņu pašvaldībā) varētu nelikties gana pievilcīgas jauniem,
izglītotiem un profesionāli sagatavotiem cilvēkiem.
Tabula “Apmeklētie profesionālās pilnveides pasākumi”
N.p.k. Norises laiks Norises vieta Organizētājs(-i) Pasākuma nosaukums,
galvenās tēmas
Stundu/dal.
skaits
1. 24.01.2017 LPMC LPMC Institūciju arhīvu un
dokumentu pārvaldības
organizēšana
8/ 1dal.
2. 15.03. Aizkraukles
pilsētas
bibliotēka
Aizkraukles
pilsētas bibliotēka
Aizkraukles reģiona
pašvaldību publisko
bibliotēku darbinieku
seminārs
4/2 dal.
3. 24.-
25.04.2017
LNB LBB Latvijas Bibliotēku festivāls
10
4. 30.05.2017 LNB LNB, Izglītības un
zinātnes ministrija,
u.c.
Starptautiska zinātniska
konference “Izaicinājumi
pieaugušo izglītības
kvalitātes pilnveidei”:
Izaicinājumi pieaugušo
izglītības kvalitātes
pilnveidei, Andraloģija:
virtuāla tālmācības sistēma
bibliotekāriem
8/1 dal.
5. 3.-5.07.2017. Līgatnes
novada
“Upmaļi”
UNESCO LNK Vasaras skola “Kultūras
mantojums lietojumā 21.
gadsimtā”
24/1 dal.
6. 20.09.-
21.09.2017
Madona LNB, Madonas
pilsētas bibliotēka
Bibliotēku novadpētniecības
konference “Šodienas
notikums – rītdienas vēsture”
10/1 dal.
7. 22.-
23.09.2017.
Rundāles
novads
UNESCO LNK
Pilsrundāles
bibliotēka,
Rundāles novada
pašvaldība
6. Zemgales stāstnieku
festivāls Gāž podus Rundālē
“Kaut jauns to zinātu un vecs
to varētu”
16/1dal.
8. 5.-7.10.2017. Gulbene UNESCO LNK,
Gulbenes
bibliotēka
3. Vidzemes stāstnieku
festivāls “Stāsti par Bānīti”
16/1dal.
9. 11.10.2017. Aizkraukles
pilsētas
bibliotēka
Aizkraukles
pilsētas bibliotēka
Aizkraukles reģiona
pašvaldību publisko
bibliotēku darbinieku
novadpētniecības seminārs
5/2dal.
10. 01.11.2017. Bauskas
Centrālā
bibliotēka
Bauskas Centrālā
bibliotēka
Zemgales reģionālais
publisko bibliotēku seminārs
4/1dal.
11. 03.10.,
24.10., 21.11.
2017.
Latvijas
Nacionālais
kultūras centrs
UNESCO LNK Stāstnieku skola – Ievadkurss
stāstniecībā
18/1dal.
12. 28.11.2017. Tieto
Latvia, SIA
Tieto Latvia, SIA Padziļinātais kurss
kataloģizācijā
8/1dal.
13. 2017.
oktobris /
novembris
Tiešsaistes
kurss
LU OPEN
MINDED
Draugs uz palikšanu: ASV
Eiropas politikā kopš Otrā
pasaules kara
1 dal.
14. 9.11.2017. Aizkraukles
pilsētas
kultūras nams
LNB Bibliotēku
attīstības centrs,
LU Sociālo
zinātņu fakultāte
Ievads medijpratībā 5/1dal.
15. 27.11.2017. Aizkraukles
pilsētas
bibliotēka
Aizkraukles
pilsētas bibliotēka
Aizkraukles reģiona
pašvaldību publisko
bibliotēku darbinieku
seminārs
6/2dal.
15. 5.12.2017 LU Bibliotēka UNESCO LNK Stāstnieks un kopiena:
ilgtermiņa un īstermiņa
stratēģijas
6/1dal.
11
5. PAKALPOJUMU PIEDĀVĀJUMS UN PIEEJAMĪBA
Bibliotēkas darba galvenie rādītāji
Bibliotēkas lietotāju skaits triju gadu intervālā kopumā ir piedzīvojis kāpumu
par aptuveni 5%. Tajā skaitā ievērojams lasītāju skaita pieaugums ir noticis vecuma
grupā līdz 18 gadiem – par 59%, sākot ar 2016.gadu. Izskaidrojums meklējams apstāklī,
ka bibliotēka kā vienu no darba prioritātēm ir izvirzījusi darbu ar jauniešiem, lai
paaudžu maiņa dramatiski neietekmētu bibliotēkas lasītāju skaitu. Īpašu vērību
pievēršam grāmatām, kuras varētu piesaistīt jauniešu interesi, komplektējot krājumu.
Varam lepoties ar vidusskolas vecuma lasītājiem, kuri gandrīz katru otro dienu apmeklē
bibliotēku, lai nepalaistu garām kādu aizraujošu grāmatu.
Jauniešu – lasītāju aktivitāti ļoti sekmēja bibliotēkas iesaistīšanās lasīšanas
veicināšanas projektā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” 2016. - 2017.gadā. Jāatzīst,
ka bibliotekārie darbinieki ir gana noslogoti ar lietotāju apkalpošanu un ir grūti atvēlēt
vairāk laika tieši jauniešu auditorijai – sarunām, pārdomātiem ieteikumiem lasāmvielas
izvēlē. Šis darbs jādara ar aizrautību un mīlestību.
Analizējot bibliotēkas darba pamatrādītājus, redzam, ka lai arī audzis
bibliotēkas lietotāju kopējais skaits gada ietvaros, sarucis ir apmeklējumu skaits – divu
gadu intervālā par nedaudz vairāk kā 11%. Apmeklējumu samazinājumu rada nevis
lasošie bibliotēkas apmeklētāji, bet gan interneta izmantotāji, kuru apmeklējumu skaits
ir gājis mazumā - laikā no 2015. gada par - 46,22 % (2015.gadā – 5300; 2017.gadā –
2850). Tas skaidrojams ar interneta pieejamību, viedtālruņu popularitāti. Rinda uz
internetu bibliotēkā vairs nepastāv! Tas pats attiecināms uz lasītāju grupas “Bērni,
jaunieši” apmeklējumiem, kuru skaits arī sarucis tieši uz interneta lietotāju rēķina, lai
arī bērnu kā reģistrētu bibliotēkas izmantotāju skaits ir audzis.
Sarucis iedzīvotāju skaits bibliotēkas apkalpes zonā - laikā no 2015.gada –
2017.gadam tas samazinājies par - 4,94% (tab. Bibliotēkas pamatrādītāji: iedzīvotāju
skaits uzrādīts, neņemot vērā Gostiņu daļu, tā ka tur ir sava bibliotēka, kura sniedz
pakalpojumus). 2015.-2017. gadā no lasītāju reģistra dzēsti pēc BIS statistikas ziņām
43 miruši iedzīvotāji, savukārt 138 bibliotēkas lietotāji reģistrēti pilnīgi no jauna kā
bibliotēkas izmantotāji.
Bibliotēkas apmeklētību 2017. gadā ietekmēja priekštelpu un kāpņu laukuma
pie bibliotēkas durvīm remontdarbi jūnija - jūlija mēnešos, kad praktiski apmeklētājiem
12
iekļūt bibliotēkā nebija iespējams. Arī novembra mēnesī, kad tika planēta un bruģēta
teritorija pie bibliotēkas ieejas, bibliotēkā spēja iekļūt tikai paši uzņēmīgākie – tie,
kurus nespēja mulsināt būvnieku un labiekārtotāju rosība. Ar to arī skaidrojams
apmeklējumu skaita ievērojamais kritums – ap 9%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu,
līdztekus citiem jau iepriekš minētajiem faktoriem.
Ziņas no bibliotēkas regulāri tiek publicētas pašvaldības tīmekļa vietnē, taču tās
parādās kopējā ziņu joslā, tāpēc uzrādīt atsevišķu virtuālo apmeklējumu statistiku nav
iespējams. 2018. gadā Pļaviņu novada pašvaldības lapā tiks izveidota iedaļa
pamatinformācijas izvietošanai par novada bibliotēkām un kultūras iestādēm.
Tabula “Bibliotēkas pamatrādītāji”
2015 2016 2017 % salīdzinot
ar iepr. gadu
Lietotāju skaits 1064 1062 1123 -0.19 /+5,75
t. sk. bērni 102 163 162 +59,8 / -0,61
Bibliotēkas apmekl 12679 12478 11247 - 1,58 / -9,86
t. sk. bērni 1246 1344 785 +7,87 / -41,59
Virtuālais apmeklējums
Sociālo tīklu
apmeklējums (skatījumi)
26 899 38 025 168 547 +41,36 /+
343,25
Izsniegums kopā 29 918 29 503 26 134 -1,39 / -11,42
t. sk. grāmatas 12 786 12 816 10 825 +0,23/ -15,54
t. sk. periodiskie izdevumi 13 168 16 683 15 258 +26,69 /-8,54
t. sk. bērniem 591 814 560 +29,03 / -31,20
Bibliotekārais aptvērums
% no iedz. skaita
pašvaldībā
36,25 36,59 40,25 +0,94 / +3,66
t. sk. bērni līdz 18 g.* 27,64 44,41 44,63 +16,77/ +0,22
Bērnu skaits pilsētā
(7 – 18 g)
369 367 363 -0,54 / -1,08
Iedzīvotāju skaits
bibliotēkas apkalpes zonā
2935 2902 2790 -1,12 / -3,86
Bibliotēkas pakalpojumu attīstība, jauninājumi
Bibliotēka saglabājusi un kvalitatīvi uzlabojusi visus līdzšinējos pakalpojumus,
popularizējot tos iedzīvotāju vidū, esot vienmēr atvērta lietotājiem – pat tādās reizēs,
kad notiek izglītojoši pasākumi personālam Aizkraukles pilsētas bibliotēkā, kāds no
bibliotekārajiem darbiniekiem paliek bibliotēkā, lai strādātu ar apmeklētājiem. Atvērti
esam katru darbdienu no plkst.9.00-18.00, savukārt sestdienās – no plkst.9.00 – 15.00.
13
Praktiski esam pieejami jau pēc plkst.7.00 rītā, kad bibliotēkas tehniskā darbiniece
lielos uzkopšanas darbus jau ir paveikusi un atslēdz ieejas durvis. Pieredze liecina, ka
kādam ir ērti agrā rīta stundā atstāt no bibliotēkas ņemtās grāmatas; pavairot kādu
dokumentu pa ceļam uz autobusu vai vilcienu. Nevienam neliedzam izmantot šo
iespēju, tā kā grāmatu nodošanas kastes mums pagaidām nav. Minētais darba režīms
tiek saglabāts visa gada garumā – arī vasaras atvaļinājumu laikā. Strādājam tā, lai
apmeklētājiem bibliotēka būtu maksimāli pieejama -tas ir nemainīgs princips daudzu
gadu ritumā.
2017. gadā kā jauninājums ienāca Jauno grāmatu dienas: saņemtie grāmatu
jaunumi pēc apstrādes uzreiz netiek izsniegti lasītājiem, bet izvietoti jaunieguvumu
izstādē uz divām dienām. Par to tiek ziņots sociālajos tīklos, pašvaldības mājas lapā un
vietējā avīzē. Līdz ar to potenciālajiem lasītājiem, it īpaši tai grupai, kura joprojām nav
lielos draugos ar internetu, ir iespēja atnākt un klātienē apskatīt, paturēt rokās, pārlapot
katru bibliotēkas jauniegūto grāmatu, piesakot to savā vēlmju sarakstā. Bibliotekāri
tālāk strādā kā koordinatori – lasīt vēlmi paudušie tiek ievietoti rindā uz konkrēto
izdevumu un gaida ziņu no bibliotēkas. Jāatzīst, ka daļai lasītāju, kuri seko līdzi
bibliotēkas jaunumiem interneta vidē, tas nav nepieciešams, jo grāmatas var aplūkot arī
virtuālajā jaunieguvumu izstādē, izlasīt recenzijas un uzrakstīt bibliotēkai ziņu, vai arī
iestāties rindā pašrocīgi, izmantojot e-katalogu. Joprojām liela ir tā lasītāju grupa, kuri
dod priekšroku komunikācijai klātienē, ierodoties bibliotēkā paši personīgi.
Bibliotēkas pieejamība un pakalpojumi personām ar īpašām vajadzībām
Aizvadītajā gadā esam kļuvuši pieejamāki cilvēku grupai, kuri pārvietojas
ratiņkrēslos, jo veicot priekštelpu remontu, apzināti tika likvidēti sliekšņi, kuri sadalīja
grīdas plakni; gaiteņa telpa tika apvienota vienā telpā, izņemot vienas durvis, kuras
telpu sadalīja divās daļās un radīja grūtības ratiņbraucējiem.
Uzbrauktuvei pie ieejas durvīm tika mainīts slīpnes leņķis, atbilstoši normatīvos
paredzētajiem noteikumiem.
Īpaši rūpējamies par lasītājiem sociālās aprūpes centrā “Pļaviņas”, vismaz
mēnesī divas reizes vai biežāk nepieciešamības gadījumā ar individuāli pielasītām
grāmatām katram lasītājam, kurš pats nevar atnākt uz bibliotēku. 2017. gadā te radām
četrus jaunus bibliotēkas lasītājus. Skaitliski tas nav daudz, taču četru vecuma un
14
slimību ierobežotu cilvēku ikdiena, pateicoties iespējai lasīt grāmatas un bibliotēkas
rūpēm, ir nesalīdzināmi bagātāka.
Sociālās aprūpes centra iemītniekus apciemojam ne tikai ar grāmatām, bet pāris
reizes gadā mēģinām iepriecināt ar grāmatu lasījumiem, literāri tematiskām
kompozīcijām, iekļaujot muzikālus priekšnesumus, kas tiek uztverti ar lielu atsaucību.
Tā Rīta stundas lasījumā sociālās aprūpes centrā Ziemeļvalstu bibliotēkas nedēļas laikā
bija iespēja dzirdēt kokles spēli mūsu kolēģes Kristīnes Rulles izpildījumā, Lieldienu
laikā – dziesmas mūsu lasītājas Ivetas Laptevas izpildījumā. Esam pateicīgi visiem, kuri
piebiedrojas mums ar vēlmi radīt prieku!
Sadarbojamies ar sociālo aprūpētāju Valentīnu Langenfeldi, kura cilvēkus ar
ierobežotām fiziskām iespējām apciemo mājās, neatsakoties būt par saikni viņiem ar
bibliotēku. Tā savu klausītāju atrada visa bibliotēkas audiogrāmatu kolekcija, jo redzes
problēmu dēļ spēja lasīt ir ierobežota.
Pakalpojumi un pasākumi atsevišķām lietotāju mērķgrupām
Jāatzīst, ka sarīkojumi, kas vairāk orientēti tikai uz kādu vienu mērķgrupu,
bibliotēkā ir samērā reti, tā kā iedzīvotāju skaits pilsētā ir neliels un visi esošie ir labi
integrējušies savā dzīves vidē.
Starp bibliotēkas apmeklētājiem ir gana daudz ļaužu mūža otrā pusē, kuriem ir
svarīgi ikdienas dzīves kvalitātei apgūt jaunās tehnoloģijas, tāpēc e-prasmju nedēļas
laikā organizējām pašvaldības IT speciālista Roberta Laudes lekciju par drošu interneta
lietošanu senioriem. Lektors ar piemēriem no ikdienas dzīves ilustrēja galvenos
drošības pamatprincipus, kādi būtu jāievēro, strādājot interneta vidē, lai neradītu sev
nepatīkamas problēmsituācijas.
Turpinājām sadarboties ar senioru apvienību “Daugavas Rīts”, sagatavojot
tematiskus grāmatu un periodikas apskatus, arī stāstus par ievērojamiem novadniekiem,
atbilstoši senioru iecerēm un pieprasījumam.
15
E-prasmju nedēļas sarīkojums – lekcija senioriem bibliotēkā kopā ar Robertu Laudi
Tematiskie pasākumi – situācijas raksturojums
2017. gadā bibliotēkā notika 29 dažādi tematiski pasākumi un sarīkojumi,
pamatā ar mērķi popularizēt bibliotēkas krājumu, taču jāatzīst, ka reizē tā ir iespēja gūt
jaunas zināšanas, jaunas ierosmes ikdienai bibliotēkas apmeklētājiem. Visvairāk
strādājām pie latviešu oriģinālliteratūras popularizēšanas, palīdzot atrast gan savu
autoru, gan izvēlēties īsto grāmatu. Gada laikā notika sešas tikšanās ar latviešu
rakstniekiem, kuru darbi mūsu bibliotēkas lasītājiem rosināja interesi gan par vēstures
un kultūrvēstures jautājumiem, gan ļāva mācīties no tekstiem labu, bagātu latviešu
valodu, kas mūsdienās nav mazsvarīgi. Pļaviņu novada bibliotēkā viesojās: Guna Roze,
Inguna Bauere, Nora Ikstena, Inga Gaile, Inga Ābele, Māris Bērziņš – lieliska latviešu
rakstnieku plejāde!
Katra mēneša pēdējā trešdienā, izņemot jūniju, kad bibliotēkā tika veikti
remontdarbi, kopā sanāca lasītāju klubiņš, lai parunātos par grāmatām, kuras katrs
priekš sevis atklājis izlasīto grāmatu klāstā un vēlas ieteikt citiem. Lasītāju klubiņa
tikšanās reižu tematika un forma ir mainībā un meklējumos – realizējam savu biedru
idejas, mācāmies arī no citu bibliotēku kolēģiem, kā darbojas šāda tipa interešu kopas.
Žēl, ka pagaidām līderība jāuzņemas bibliotekāriem.
16
Ikmēneša tikšanās bibliotēkas Lasītāju klubiņā
Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļā runājām par Ziemeļvalstu literatūru un kultūru,
izvēloties islandiešu rakstnieka Sjouna darbu “Skugabaldrs. Ēnu lapsa”. Darba
fragmentu lasījumus savienojām ar kokles mūziku un ziemeļblāzmu fotogrāfa Gunta
Grandāna fotogrāfijās redzamajām ziemeļzemju ainavām, ar viņa stāstījumu par
redzēto ziemeļu dabā. Pēc sarīkojuma izskanēja atziņa, ka skats neviļus pievēršas
apvārsnim, cerībā uz savu ziemeļblāzmu.
Bibliotēkā populāras ir grāmatas, kurās rakstītāji dalās savos ceļojumu
iespaidos. Katra jaunu grāmatu ar nepacietību gaida vairāki lasītāji, tāpēc Grāmatu
svētkos piedāvājām tikšanos ar lielu ceļotāju un labu rakstītāju, žurnālistu Juri Lorencu,
grāmatas “Ceļi un cilvēki” autoru. Gada ritumā notika tikšanās arī ar vietējiem
ceļotājiem – Juris Ikaunieks stāstīja par Vjetnamas ceļojuma laikā redzēto, bet Ināra
Osīte, mūsu bijusī kolēģe, stāstīja par piedzīvoto, veicot 200 kilometrus garu pārgājienu
kājām pa Svētā Jēkaba ceļu.
Aizvadītais gads bibliotēkai pagāja Pļaviņu pilsētas 90.dzimšanas dienā zīmē -
organizējām sarīkojumu ciklu, veltītu Pļaviņu vēstures izzināšanai visa gada garumā,
apskatot būtiskos notikumus pilsētas dzīvē pa desmitgadēm no dibināšanas brīža.
Tematiskie sarīkojumi, ko organizēja bibliotēka, bija labi apmeklēti un mūsu
lasītāji tos gaidīja. Grūtības radās bibliotēkai, lai atrastu vietu, kur tie varētu notikt –
17
savu telpu šādiem mērķiem bibliotēkai nav, bet novada kultūras centra zāles ilgstoši
tika remontētas. Sadarbojāmies ar pilsētas Novadpētniecības muzeju, kuram ir
pievilcīgas telpas - bibliotēkas literārās tikšanās, novadpētnieciskie sarīkojumi notika
šajās telpās, taču saskaņošanas darbs prasa papildus enerģiju.
Uzziņu, informācijas un izglītojošais darbs
Bibliotēkas ikdienas darba neatņemama sastāvdaļa ir uzziņu, informācijas un
izglītojošais darbs. Iedzīvotāju kategorija, kuri paši vēl nav pietiekami apguvuši
informācijas meklēšanas rīkus interneta vidē, izmanto un paļaujas uz bibliotēkas
sniegtajiem pakalpojumiem šajā jomā. Aktuāli ir visdažādākie pakalpojumi un uzziņas
e-vidē – biļešu cenu izpēte un biļešu rezervācija lidojumiem, medicīnisko izmeklējumu
izguve no interneta vides, reģistrēšanās rindā uz veselības aprūpes pakalpojumiem,
elektronisko deklarāciju aizpildīšana VID mājas lapā pārmaksāto nodokļu atguvei;
mājdzīvnieku un lauksaimniecības dzīvnieku elektroniskā reģistrācija; palīdzība
internetbanku lietošanā, iesniegumi sociālajam pabalstam slimības lapas gadījumā;
darba sludinājumi; pārdošanas sludinājumu ievietošana, CV sastādīšana un nosūtīšana,
saziņa ar e-pasta palīdzību ar dažādām iestādēm un institūcijām - tas viss kļuvis par
mūsu bibliotēkas darbinieku ikdienu. Mūsu bibliotēkas apmeklētāji, kuri savu
nezināšanu un prasmju trūkumu ir uztvēruši dramatiski, pēc bibliotekāru atrisinātās
problēmsituācijas ar interneta palīdzību, bieži vien mēdz teikt: “Ko gan mēs darītu bez
bibliotēkas! “
Tematiskas bibliogrāfiskas izziņas ar vairākiem norādītiem avotiem visbiežāk
tiek sniegtas skolēniem, studentiem dažādu mācību uzdevumu, darbu veikšanai. Arī
palīdzība, kā izgūt vajadzīgo informāciju no LNB digitālajiem resursiem.
Aizvadītajā gadā bija arī telefoniski tematiski pieprasījumi no cilvēkiem, kuri
uzskatīja, ka mūsu bibliotēkā viņus interesējošā informācija varētu būt apkopota. Tā
saņēmām tematisku pieprasījumu par plūdiem Pļaviņu apkārtnē no kādas studentes,
kurai plašu materiālu kopu piegādājām uz e-pastu digitalizētā veidā, lai arī viņa nekad
nekļūs par mūsu bibliotēkas izmantotāju fiksētā veidā, jo dzīvo pavisam citā Latvijas
novadā. Vietējie iedzīvotāji, it īpaši tie, kuri aizņemti darbā, mēdz lūgt konkrētus
rakstus izgūt no LURSOFT laikrakstu bibliotēkas, piegādājot tos uz e-pastu.
18
Tā kā bibliotēkas telpas ir neatbilstošas grupu apmācības organizācijai, tad
praktizējam individuālas konsultācijas gan e-pakalpojumu izmantošanā, gan
internetbanku lietošanā, ja konkrēts cilvēks to vēlas.
Pašvaldības, valsts institūciju un NVO informācijas pieejamība
iedzīvotājiem
Bibliotēka sadarbojas ar novada pašvaldību iedzīvotājiem svarīgas informācijas
izplatīšanā: pie mums pieejami visi pašvaldības publiskie gada pārskati tradicionālā
formātā bibliotēkas lasītavā, arī lokālais pašvaldības izdevums “Pļaviņu Novada
Ziņas”, reģionālā avīze “Staburags”. Pēc pašvaldības lūguma atsevišķa būtiska
informācija iedzīvotājiem tiek izvietota pie bibliotēkas ziņojumu dēļiem; tāpat afišas
par kultūras un sporta dzīves norisēm novadā. Tam visam paralēli – elektroniskie
informācijas resursi, kuri ir pieejami no bibliotēkas datoriem.
SBA pakalpojumi
Tabula “SBA rādītāji”
SBA 2015 2016 2017 No citām Latvijas bibliotēkām
saņemto dokumentu skaits 64 101 67
Uz citām Latvijas bibliotēkām
nosūtīto dokumentu skaits 103 62 229
Bibliotēkas personāls savā darbībā pieturas pie principa, ka katrs lasītāju
pieprasījums ir maksimāli ātrā laikā jāizpilda, ka katra lasītāja vēlme pēc grāmatas ir
jāuzklausa.
2017. gadā uz citām bibliotēkām nosūtījām 229 grāmatas, pamatā apmierinot
citu novada bibliotēku lasītāju pieprasījumus. Jāpiebilst, ka visvairāk par saviem
lasītājiem rūpējas Gostiņu bibliotēkas vadītāja Daina Vikle, kura regulāri ierodas mūsu
bibliotēkā, lai atlasītu savai bibliotēkai izdevumus, kādi nav viņas bibliotēkas krājumā.
Protams, Daina ļoti labi pārzina savu lasītāju intereses, māk ieteikt labu grāmatu un
izmanto novada bibliotēkas krājumu, jo visus izdevumus ar ierobežotu budžetu krājuma
komplektēšanai nav iespējams iegādāties; īpaši mazajās bibliotēkās, kur starpbibliotēku
19
abonementam īpaši liela nozīme veiksmīgam darbam ar lasītājiem. Kopumā citām
bibliotēkām esam izsnieguši 229 grāmatas.
Savukārt saviem lasītājiem pasūtījām 67 grāmatas, pamatā izmantojām
Aizkraukles pilsētas bibliotēkas krājumu, sava novada bibliotēku krājumus, LNB
pakalpojumus. Dažas grāmatas meklējām Jēkabpils bibliotēkās, kur bija atrodami retāki
izdevumi krievu valodā.
Aizkraukles reģiona robežās grāmatas SBA kārtā tika pasūtītas, izmantojot BIS
ALISE SBA moduli, kura lietošanu bibliotekāri nu ir apguvuši un īpatnības iepazinuši.
Nepietiek, ka grāmatas ir pasūtītas un pasūtījums pieņemts – tām jānokļūst arī
fiziski bibliotēkā, kur tās gaida. Lai atvestu grāmatas no Aizkraukles vai Jēkabpils,
izmatojam brīvprātīgos – atsaucīgos, jaukos mūsu pilsētas iedzīvotājus, kuri darba
darīšanās apmeklē kaimiņu pilsētas, neatsakot apmeklēt kaimiņu pilsētu biblliotēkas.
Paldies viņiem par palīdzību bibliotēkai!
SBA kārtā pasūtīto grāmatu nogādi atpakaļ uz mājvietu LNB – pasta izdevumus
apmaksā pašvaldība.
Digitalizācija – kopaina, situācijas īss raksturojums
Dažādus dokumentus 2017.gadā bibliotēka ir digitalizējusi, lielāko tiesu divos
gadījumos:
- iegūstot kādus vērtīgus materiālus novadpētniecībā no individuālajiem
novadpētniekiem vai iedzīvotāju privātkolekcijām,
- digitalizējusi materiālus no sava krājuma atbilstoši tematiskajam pieprasījumam, kas
tiek apmierināts ar materiālu elektroniskā formātā izvietošanu interneta failu
glabātuvēs, piesūtot saiti pieprasītājam uz e-pastu.
Īpaša uzskaite par aizvadīto gadu nav veikta, strādājām pamatā atbilstoši
interesentu pieprasījumiem, uzskaitot tikai elektroniski piegādāto dokumentu skaitu,
kas aizvadītajā gadā ir nosūtīti pieprasītājiem – 432. Lielāko tiesu tie ir dokumenti no
bibliotēkas novadpētniecības krājuma.
20
Problēmas un risinājumi bibliotēkas pakalpojumu un pieejamības jomā
Bibliotēkas pakalpojumu pieejamības pilnvērtīgai izmantošanai traucē
nepiemērotās telpas bibliotēkas darbībai. Arī potenciālajiem bibliotēkas lasītājiem nav
patīkami, ka trūkst iespējas mierīgi, ar atbilstošu individuālo fizisko telpu, kuras
robežas neviens nepārkāpj, no citiem apmeklētājiem netraucēti palasīt periodiku,
ieskatīties kādā grāmatā. Pašreizējos apstākļos tas ir iespējams labas sakritības
gadījumā, ka esiet vienīgais, kurš nolēmis izmantot bibliotēkas lasītavu. Jārēķinās, ka
jebkurā gadījumā traucēs turpat blakus veicamie kopēšanas darbi citiem bibliotēkas
izmantotājiem, sarunas abonementā. Atrisinot telpu jautājumu, bibliotēka iegūtu
iespējas daudzām labām lietām, par kurām tagad tikai sapņojam: izstādēm, tematiskiem
sarīkojumiem bibliotēkas vidē, kursiem un dažādām apmācībām, radošajām darbnīcām,
u.c. pasākumiem un aktivitātēm.
Elektroniskais katalogs kā pakalpojums
2017. gadā turpinājām popularizēt elektroniskā kataloga izmantošanas iespējas
bibliotēkas lietotājiem, piedāvājot autorizācijas rīkus. Gados jaunākie lietotāji labprāt
izmanto autorizācijas rīkus, lai pasūtītu grāmatas bibliotēkā, izpētot krājumu jau no
attālināti, tāpat lai izdarītu secinājumus par viena vai otra izdevuma pieejamību
konkrētajā bibliotēkā. Protams, arī starp senioriem ir tādi, kuri paši grib izmēģināt
praktiski katru jaunu iespēju. Taču ir lietotāji, kuri dod priekšroku personīgai sarunai
ar bibliotekāru, vērtējot to kā daļu no sev tīkama pakalpojuma ar savstarpēju
komunikāciju.
6. KRĀJUMS
Krājuma komplektēšanas politika un organizācija
Pārskata periodā krājums tika komplektēts, prioritāti dodot latviešu rakstnieku
oriģinālliteratūrai, augstvērtīgas ārzemju daiļliteratūras tulkojumiem, kultūrvēsturiski
nozīmīgiem izdevumiem, īpaši ja tie saturiski saistīti ar novada vēsturi. Arī
21
daiļliteratūras izdevumi jauniešu auditorijas interesēm atbilstoši. Iegādājāmies
populārzinātnisko un uzziņu literatūru par dažādām zinātņu nozarēm, atbilstoši krājuma
komplektēšanas politikas dokumentā paustajām nostādnēm. Jaunās grāmatas tiek
komplektētas pamatā latviešu valodā, dāvinājumu veidā – populāri daiļliteratūras
izdevumi krievu valodā, nedaudz – citās svešvalodās.
Par pašvaldības piešķirtajiem līdzekļiem iegādātas jaunas 312 grāmatas,
kopsummā par 3014 EUR. Lielākā daļa jaunieguvumu – 210 grāmatas par 2125 EUR,
ir daiļliteratūra, kur vairāk nekā puse – 118 eksemplāri ir latviešu oriģinālliteratūra. Šī
proporcija ir atbilstoša lasītāju pieprasījumam, kuru respektējam. No populāras nozaru
literatūras iegādātas grāmatas no filozofijas, psiholoģijas, medicīnas, tehniskajām
zinātnēm un praktiska satura rokasgrāmatām; no lauksaimniecības – pamatā izdevumi
hobija līmeņa mazdārziņu īpašniekiem; no sabiedriskajām zinātnēm, ģeogrāfijas,
vēstures; nedaudz no valodniecības un literatūrzinātnes nozarēm.
Bērnu grāmatas bibliotēka nekomplektē, atvēlot šo nišu Bērnu bibliotēkas
kompetencei, taču literatūru, ko lasa jaunieši, cenšamies pamanīt jauniznākušo grāmatu
klāstā un noteikti iegādāties. Robežas starp jauniešu literatūru un literatūru vispār gan
ir stipri nosacītas, jo drīzāk jārunā par labu un sliktu literatūru.
Krājuma komplektēšanas finansiālais nodrošinājums
Pašvaldības atvēlētais finansējums grāmatu krājuma un periodikas
komplektēšanai ir jāvērtē kā labs, jo neliela pašvaldība ar mazu iedzīvotāju skaitu no
savas puses jau ir darījusi pietiekami daudz, atvēlot 2017. gadā līdzekļus bibliotēkas
krājuma komplektēšanai 4199 EUR apmērā, tāpat arī piešķirot līdzekļus krājumu
komplektēšanai novadā izvietotajām filiālbibliotēkām. Valsts ieguldījums tajā pašā
laikā ir mazs – tikai 196 EUR. aizvadītajā gadā, par kuriem iegūtas 19 jaunas grāmatas.
Projektā “Bērnu, jauniešu, vecāku žūrija” ieguvām tikai 5 grāmatas par valsts
piešķirtajiem līdzekļiem – jauniešiem vajadzēja pacietīgi gaidīt rindā, lai izlasītu
vērtējamās grāmatas, lai arī bibliotēka iegādājās no žūrijas lasāmlistes minētos darbus
arī par pašvaldības līdzekļiem. Mēs ļoti priecātos, ja valsts būtu devīgāka krājumu
komplektēšanai atvēlētajos līdzekļos!
Vairāk līdzekļu vajadzētu arī uzziņu literatūras krājuma komplektēšanai – šie
izdevumi parasti ir tik dārgi, ka krietni vien jāpadomā, ko pirkt – jaunizdotu romānu,
22
par kuru visi runā un lasītāji nāks uz bibliotēku un gribēs grāmatu saņemt, lai arī
izdevumam ir īslaicīga nozīme; vai jaunu rokasgrāmatas vai enciklopēdijas sējumu, kas
izmaksās krietnu summu no grāmatām atvēlētā kopējā budžeta.
Bibliotēka jau no 2010. gada izmanto RCB Apmaiņas krājumu, atrodot tur
vērtīgus izdevumus no nozaru un uzziņu literatūras, no daiļliteratūras, kā arī
daiļliteratūru krievu valodā, kuru paši nevaram atļauties iegādāties. Esam RCB bezgala
pateicīgi par šo iespēju!
Tabula “Krājuma komplektēšanas finansiālais nodrošinājums”
2015 2016 2017
Pašvaldības finansējums
krājuma komplektēšanai
4405 4212 4199
t. sk. grāmatām 3262 3085 3014
t. sk. bērnu grāmatām
t. sk. periodiskajiem
izdevumiem
1143 1127 1185
Finansējums krājumam uz 1
iedz. pašvaldībā
1,50 1,45 1,51
Finansējums krājuma
komplektēšanai kopā
4405 4756 4395
Dāvinātās grāmatas, ko pamatā iegūstam no RCB Apmaiņas krājuma, lielāko tiesu ir
lietotas, tāpēc to vērtība atbilstoši ir zemāka nekā jaunām grāmatām, tāpēc salīdzinot
23
šos ieguvumus naudas izteiksmē, nevar īsti spriest par ieguvuma patieso vērtību
bibliotēkai.
Vērtīgākie jaunieguvumi 2017. gadā no RCB Apmaiņas krājuma, par kuriem īpaši
priecājāmies
1.Marnics, H. Mūsu baltā Daugava, 1966
2. Zariņš, Z. Uztura mācība, 1999
3. Students, J. Vispārīgā paidogoģija, 1998
4. Kūle, M. Eirodzīve, 1995
5. Grigulis, K. Putnu dienas, 2005
6. Grasmane, M. Krustpils novada tautas tērps, 1995
7. Šekspīrs. Soneti, 2007
8. Ritenis, A. Vīna pasaule, 1998
9. Taivāns, L. Reliģiju vēsture, 2003
10. Unamuno, M. Migla, 2007
11. Mānušs, H. Čigānu – latviešu – angļu etimoloģijas vārdnīca, 1997
12. Donelaitis, K. Gadalaiki, 2006
13. Dziedniecības enciklopēdija, 2008
14. Makdonalda, F. Pasaules kultūra, 2004
15. Omārs, Haijams. Rubajas, 1999
Periodisko izdevumu komplektēšanai 2017. gadā bija atvēlēti 1185 EUR, kas vērtējams
kā pietiekams finansējums. Bibliotēka abonē 39 periodiskos izdevumus, kā arī saņem
regulārus dāvinājumus no lasītājiem – pa otram eksemplāram žurnāliem“Ieva”, “Ievas
24
Stāsti”, “Patiesā Dzīve”, kā arī žurnālus “Privātā Dzīve”, “Kas Jauns”, “Brīvdienu
Žurnāls Vakara Ziņas”. Par to sirsnīga pateicība bibliotēkas ilggadējai atbalstītājai
Valdai Vecainei. Kā dāvinājumus saņemam laikrakstu “Brīvā Latvija” un literāro
žurnālu “Jaunā Gaita”.
Bibliotekāre Ruta ar jaunajiem žurnāliem
Lai labāk organizētu un pārvaldītu bibliotēkas krājumā esošos periodiskos
izdevumus, kuru precīza statistiskā uzskaite dažkārt rada grūtības, mācoties no Cēsu
bibliotēkas kolēģiem, 2017. gada sākumā tika izveidots atsevišķs periodikas fonds
bibliotēkā un novada filiālbiblitēkās. Visus periodikas jaunieguvumus 2017. gadā
reģistrējām BIS ALISE vienā sūtījumā gada ietvaros. Domājam, ka tas nodrošinās
labāku periodikas krājuma pārskatāmību BIS, uzlabos statistisko periodikas izdevumu
uzskaiti. Pagaidām grūti pilnībā izvērtēt, vai jaunā pieeja periodikas uzskaitē ir labāka,
taču pārskatāmāka gan.
Rekataloģizācija
Analizējot bibliotēkas krājumu pēc proporcijas starp kārtējiem saņemtajiem
(no 2005. gada) un rekataloģizētajiem izdevumiem uz 31.12.2017., redzam, ka
rekataloģizētā krājuma daļa veido mazāk par pusi no visa krājuma – 45,13 % (bez
25
seriālizdevumiem) – skat. diagrammu “Attiecība starp krājuma
rekataloģizēto/saņemto daļu”.
Rekataloģizētā krājuma daļa tātad ir apjomīga – gana daudz vecāku daiļliteratūras
izdevumu, gan no nozaru literatūras, it īpaši dāsni komplektētas ir 7 nodaļa (māksla,
mūzika), 8. nodaļa.(literatūrzinātne), ar agrāko gadu izdevumiem, kurus negribas
norakstīt, jo tie ir kultūrvēsturiski nozīmīgi izdevumi, lai arī tie reti tiek izmantoti.
Krājuma pārbaude (inventarizācija)
Bibliotēkas krājuma pēdējā inventarizācija notika 2015. gadā, līdz ar to 2017. gadā
krājums nebija jāinventarizē.
Krājuma rādītāji Tabula “Krājuma rādītāji”
2015 2016 2017
Jaunieguvumi kopā 854 967 1011
t. sk. grāmatas 809 911 723
t. sk. latviešu daiļliteratūra 108 113 118
t. sk. bērniem 8
Izslēgtie dokumenti 1375 1093 1011
Krājuma kopskaits 19 209 19 083 18 845
Grāmatu krājuma apgrozība 0,68 0,68 0,59
Periodisko izdevumu
apgrozība
2,28 2,49 2,54
26
Bibliotēka katru gadu strādā pie krājuma attīrīšanas, norakstot nedaudz vairāk
izdevumu no bibliotēkas krājuma, nekā tiek iegūts no jauna, taču krājuma apjoms
tomēr vērtējams kā samazināms. Pie tā tiek strādāts katru gadu, izvērtējot konkrētu
izdevumu nepieciešamību bibliotēkā.
2017. gadā tika norakstīti izdevumi ar šādiem pamatojumiem (bez seriālizdevumiem):
Norakstīšanas iemesls Eksemplāru skaits Summa (EUR)
Nolietotas 364 541.95
Novecojušas pēc satura 96 138.66
Lieki dubleti 238 285.10
Krājumam neatbilstošas 56 81.09
Nav atgūstami 12 76.03
Mazpieprasīti izdevumi 201 335.11
Kopumā 2017. gadā norakstīti pavisam 967 monogrāfisko izdevumu eksemplāri,
kopsummā par EUR 1457.94.
Grāmatu krājuma apgrozība zema, jo intensīvi tiek izmantoti tikai bibliotēkas
jaunieguvumi. Parādās problēma, ka padomju laika daiļliteratūras izdevumiem ir
nodzeltējis papīrs, burtu salikums blīvs, bez atstarpēm starp rindiņām, līdz ar to tekstu
ir grūti lasīt. Saskaramies ar situāciju, ka lasītājs vēlas lasīt attiecīgo grāmatu, taču
izdevuma poligrāfiskās kvalitātes dēļ atsakās no sava nodoma un prasa pēc jaunāka
izdevuma.
Problēma ir nevīžīgi lasītāji – izdevums ir jānoraksta, ja grāmata ir nokļuvusi
vairāku tādu rīcībā, pretējā gadījumā citu lasītāju kategoriju no bibliotēkas atbaida tieši
šis apstāklis, ka grāmatas bibliotēkā dažkārt mēdz būt netīras, apbružātas.
Tā kā grāmatas veido bibliotēkas pamatlīdzekļus pēc grāmatvedības uzskaites
principiem, tad dažkārt jūtam, ka pašvaldības grāmatvedības darbiniekiem ir
emocionāli nepieņemama grāmatu norakstīšana lielā skaitā, jo ir grūti iztēloties, ka arī
no lasīšanas tās var kļūt nolietotas. Tāpat agrāko gadu izdevumi, kuri tiek reti pieprasīti.
27
Tā ir smaga izvēle starp to, vai reti pieprasītu, bet vērtīgu grāmatu norakstīt vai paturēt
bibliotēkas plauktā arī pašiem bibliotekāriem.
2017. gadā bibliotēka izslēdza no krājuma vairāksējumu izdevumu “Большая
советская энциклопедия». Šai grāmatai paveicās, jo tā aizceļoja uz Aizkraukles
Vēstures un mākslas muzeja “Kalna Ziedi” padomju gadu ekspozīciju. Arī mums par
to prieks! Iespējams, ka tā vēl noderēs kādam padomju ēras pētniekam kā uzskatāms
līdzeklis manipulācijās ar informāciju.
Bibliotēkai arī turpmāk jāstrādā pie krājuma kvalitātes uzlabošanas, attīrot no
mazpieprasītiem, novecojušiem izdevumiem.
Datubāzes
Bibliotēkas lietotāju rīcībā ir datubāzes Letonika, News,lv (Lursoft laikrakstu
bibliotēka). Datubāzes tiek izmantotas relatīvi maz, bibliotēkai nav bijis arī iespējas
piedāvāt tās lietotājiem attālināti.
Atskaites periodā iesaistījām bibliotēkas lietotājus News.lv konkursā “Latvijai
– 100. Domā, izzini, stāsti!” 1. kārtā “Latvijas simtgade. Notikumi”. Erudītu līgā mums
bija mums bija 35 dalībnieki un līdz ar to ierindojāmies starp aktīvākajām bibliotēkām
pēc dalībnieku skaita. Ar eseju konkursā startēja gan tikai viena dalībniece, kas
pārstāvēja mūsu bibliotēku. Lai vai kā, tas bija labs iemesls atklāt, ka bibliotēkā ir
izmantojama bez maksas un ērti lietojama apjomīga laikrakstu bibliotēka e-formātā!
Tabula “Bibliotēkā pieejamo datubāzu izmantojums”
Dabubāze 2015 2016 2017
Letonika 37 50 78
News 55 89 311
Krājuma popularizēšana
Bibliotēkas krājums tiek popularizēts regulārās ikmēneša plauktu izstādēs –
gada laikā veidotas 48 izstādes ar dažādu gadu izdevumiem, kas atklāj bibliotēkas
grāmatu klāstu, parādot lasītājam neredzamo daļu - grāmatas, kas izvietotas krātuvē.
Izstādes veidojam gan tematiskas, gan veltītas rakstnieku un citu izcilu personību
atceres dienām un jubilejām - “... līdzās un apkārt zilās Piebalgas dūmakas: gleznotājam
28
K. Miesniekam – 130”, “Lūdzu tevi mīļi, mātes valoda: dzejniecei Mirdzai Ķempei –
110”, 'Kultūrvēsturisko romānu autorei Astrīdai Beinārei – 80”, “Jādomā tikai par sauli:
dzejniecei Mārai Zālītei – 65” - tās ir dažas no aizvadītā gada izstādēm. Katru mēnesi
veidojam 3-4 jaunas izstādes, īpašu vērību veltot novadpētniecības materiālu un
zināšanu par novadu popularizēšanai.
Arī rakstnieku vizītes bibliotēkās vienmēr kalpo kā ļoti labs līdzeklis viņu
grāmatu aktualizēšanā – lasīts tiek gan pirms, gan pēc literārā sarīkojuma. Pirms lasa,
lai zinātu vairāk, atnākot uz tikšanos, bet pēc lasa, ja konkrētās reizes ciemiņš ir
aizkustinājis sirdis, saviļņojis prātus. Tā notika arī mūsu bibliotēkā 2017. gadā, kad
katram no sešiem rakstniekiem, kuri viesojās bibliotēkā, veidojām plauktu izstādes ar
viņu darbu izdevumiem. Lasīts tika ļoti daudz!
Darbs ar parādniekiem
Strādājot ar lasītājiem, kuri aizmirsuši atdot bibliotēkai grāmatas, balstāmies
uz iespējām, kuras piedāvā BIS ALISE. Ik pēc laika tiek atlasīti datubāzē lasītāji, kuri
kavē ar grāmatu nodošanu un viņiem tiek izsūtītas atgādnes uz e-pastiem. Taču ir
gadījumi, kad e-pasts nav ievadīts ziņās par lasītāju, arī telefona numura saziņai dažkārt
nav, līdz ar to konkrētais cilvēks kļūst nepasniedzams. Cenšamies būt vērīgas un
rūpēties, lai visiem lasītājiem, kuri apmeklē bibliotēku, būtu datubāzē ievadītas saziņai
ar lasītāju būtiskās ziņas.
Soda naudu iekasēšana pagaidām netiek praktizēta un visbiežāk arī
aizkavējušies lasītāji kādā dienā atnes grāmatas. Tie ir samērā reti gadījumi, kad cilvēks
maina dzīves vietu, aizbrauc strādāt uz ārzemēm, bezatbildīgi nenokārtojot saistības ar
bibliotēku.
7. DARBS AR BĒRNIEM UN JAUNIEŠIEM
Darba ar bērniem un jauniešiem raksturojums un vispārīgie rādītāji
Bibliotēka nedublē Bērnu bibliotēkas darbu, tomēr apkalpo un pie sevis gaida
jauniešus. Reizēm gadās, ka bibliotēkā iegriežas arī jaunākā skolas vecuma bērni vai
pirmskolas vecuma mazuļi kopā ar vecākiem. Krājumā ir nedaudzas bērnu grāmatas,
29
nonākušas bibliotēkā lielāko tiesu kā dāvinājumi un pieder pie bērnu literatūras
klasikas; iekārtots rotaļu stūrītis ar spēlēm, bilžu grāmatām mazuļiem. Jaunākā skolas
vecuma bērni, it īpaši vasaras brīvdienās, mēdz izmantot bibliotēkas datorus multfilmu
skatīšanai
Strādājam ar vidusskolas vecuma jauniešiem, kuru kā bibliotēkas izmantotāju
skaits pēdējos gados ir pieaudzis, ko apskatījām iepriekšējās nodaļās, analizējot
bibliotēkas darba rādītājus.
Pie veiksmīgākajām bibliotēkas aktivitātēm jauniešu lasīšanas veicināšanā,
pieder iesaistīšanās projektā “Bērnu, jauniešu, vecāku žūrija 2016. - 2017.”, strādājot
ar lasīšanas ekspertiem – jauniešiem un viņu vecākiem. Šo darbu turpināsim –
neskatoties uz pieticīgo finansējumu katrai atsevišķai bibliotēkai projekta aktivitātēm
no valsts puses, tā ideja ir laba un lasīšanu jauniešu vidū popularizējoša. 2016. - 2017.
gadā jaunieši – grāmatu eksperti, kopumā 30; vecāku grupā – divu gadu laikā 22 lasītāji
– grāmatu vērtētāji.
2017. gadu janvārī iesākām ar “Bērnu, jauniešu, vecāku žūrijas” noslēguma
sarīkojumu tiem jauniešiem, kuri bija eksperti 2016. gadā, bet šī gada decembrī rīkojām
sarīkojumu 2017. gada lasīšanas ekspertiem.
Pateicības raksti par piedalīšanos grāmatu ekspertiem
30
Čaklākās lasītājas – grāmatu ekspertes kopā ar bibliotekārēm
2017. gada decembra sarīkojumā vēlējāmies jauniešus iedvesmot, aicinot uz
tikšanos radošu, jaunu meiteni - žurnālisti, fotogrāfi un arī režisori Ingu Nesteri. Inga
stāstīja par savām radošajām profesijām, beigās skatījāmies īsmetrāžas spēlfilmu
“Zilie zvaniņi”, kura uzņemta ar neprofesionāliem aktieriem, par pamatu izmantojot
Arnolda Auziņa stāstu.
2017. gadā bibliotēkas grāmatu ekspertu grupa piedalījās arī BJVŽ lielajā
noslēguma svētku sarīkojumā, dažs labs izmantojot iespēju, apskatīt Latvijas
Nacionālo bibliotēku.
Pieņēmām aicinājumu no rakstnieces un žurnālistes Gunas Rozes, kura ir arī
Tukuma literātu apvienības vadītāja, iesaistīties Dzejas dienu akcijā jauniešiem - “Sirds
uz perona”. Jaunieši tika mudināti ielūkoties citu rakstītajā dzejā, vai arī lasīt pašu
radītus darbus ar devīzi - “Biļete līdz sapnim”. Tā bija dzejas stunda septembra vakarā,
Pļaviņu dzelzceļa stacijā, neierastības sajūtām bagāta - dzeju lasīja jaunieši, skolotāji,
bibliotekāri; iesaistījās arī pilsētas iedzīvotāji; klausījās no vilciena izkāpušie un
noskatījās garāmbraucošie. Mūziķis no grupas “Melanna” – jaunais un radošais Andris
31
Vērdiņš izpildīja savas dziesmas, kurām tekstus sacer pats. Kā balvu par piedalīšanos,
jaunieši – dzejas lasītāji ieguva 30 brīvbiļetes uz dažādiem Latvijas muzejiem. Sakām
sirsnīgu paldies rakstniecei Gunai Rozei!
8. NOVADPĒTNIECĪBA
Novadpētniecības darba virzieni un pakalpojumi, pārskata perioda
prioritātes
2017. gadā turpinājām apzināt ievērojamas personības, kuras biogrāfiski
saistītas ar Pļaviņām un Pļaviņu novadu; papildinājām materiālu klāstu gan analogos,
gan digitālos formātos. Bibliotēkas lasītavā tika veidotas plaukta izstādes, pieminot
ievērojamus mūsu novada ļaudis nozīmīgās jubilejās: “Ārstam Mārtiņam Jankaus –
155”, “Novadnieki – Lācplēša Kara ordeņa kavalieri”, “Skolotājam, sabiedriskajam
darbiniekam Jānim Bēķim – 170”, “Lauksaimniekam Pēterim Mežsētam – 140”,
“Ārstam Alfonam Neilandam – 120”, “Jānim Jaunsudrabiņam – 140”, “Skolotājam,
sabiedriskajam darbiniekam un literātam Pēterim Lustem – 100”, “Skolotājam un
sabiedriskajam darbiniekam Marģerim Balodim – 90”.
Īpaša vērība tika vērsta uz Lācplēša Kara ordeņa kavalieru no Pļaviņu novada
apzināšanu. Biogrāfiskās ziņas par Lāčplēša Kara ordeņa saņēmējiem tika sakārtotas
atsevišķā tematiskā mapē.
Tā kā aizvadītais gads bija pilsētas jubilejas gads, tad daudz tika strādāts pie
pilsētas vēsturi atspoguļojošu publikāciju apzināšanas un apkopošanas.
Novadpētniecības krājums
Bibliotēka komplektē visus izdevumu veidus, kuri sniedz kādu informāciju par
novadu un novadniekiem. Bibliotēkas lasītavā izdalīts plaukts novadnieku literārajiem
darbiem un izdevumiem par Pļaviņām un novadu; tematiski kārtotas mapes ar rakstiem
no periodiskajiem izdevumiem; ir pieejami visi pašvaldības izdevumi un publiskie
pārskati; fotogrāfijas un atsevišķi rokraksti. 2017. gada decembrī tika izdalīts Pļaviņu
novada bibliotēkas novadpētniecības fonds BIS ALISE, uzsākta novadpētniecības
32
tematisko mapju aprakstīšana e-katalogā; aprakstiem tiks pievienotas arī eksemplāru
ziņas un svītrkodi, līdz ar to BIS varēs uzrādīt arī šīs krājuma daļas izmantošanu. IS
ļaus krājumu labāk organizēt.
Vērojumi liecina, ka tieši novadpētniecības krājums ir tā bibliotēkas daļa, kas
piešķir tai savdabību un var raisīt interesi ar to, ka atklāj publikācijās un dokumentos
attiecīgās vietas vēsturi, dabu, notikumus, cilvēkus.
Novadpētniecības darba popularizēšana
2017. gads – Pļaviņu pilsētai bija jubilejas gads, līdz ar to bibliotēka jau laikus
tam gatavojās, pārskatot tematiskās novadpētniecības mapes un uzlabojot to
organizāciju un iekšējo struktūru, jo papildus nāk arvien jauni materiāli, līdz ar to vienas
tēmas ietvaros veidojas jaunas apakšiedaļas; ieraugām, ka materiālus var grupēt
loģiskāk un lasītājam ērtāk. Paralēli domājām par to, kā šos materiālus, kas satur vērtīgu
informāciju, kas var paplašināt zināšanas par pilsētas vēsturi; kā tos piedāvāt lasītājam,
kā rosināt interesi par bijušiem laikiem un cilvēkiem, iegūstot īpašo sakņu un
pašvērtības sajūtu. Lai sasniegtu mērķus, kas bija iecerēti kā bibliotēkas veltījums
ikvienam iedzīvotājam Pļaviņu pilsētas deviņdesmitgadē, veidojām novadpētniecisko
sarīkojumu ciklu, ielūkojoties pilsētas vēsturē pa desmitgadēm no pirmsākumiem.
Gada ritumā kopumā notika seši sarīkojumi, kur veidojām hronoloģisku stāstu par to,
kā attīstījās un auga pilsēta, kāda bija kultūras un sabiedriskā dzīve. Gatavojoties
sarīkojumiem, aktīvi iesaistījās arī iedzīvotāji, piedāvājot materiālus no personīgajiem
mājas arhīviem.
Kopīgiem spēkiem, apvienojot jau esošos un jauniegūtos materiālus, tika
veidota pilsētas dzīves faktu, notikumu hronika , ilustrēta ar fotogrāfijām. Sarīkojumā
katras desmitgades stāsts tika izstāstīts, vēl papildinot ar pļaviņiešu atmiņu stāstiem
klātienē. Protams, atmiņu stāsti bija no jaunākiem laikiem, kur vēl līdzās ir paši
notikumu dalībnieki.
Paralēli tika sagatavotas vairākas publikācijas vietējam laikrakstam “Pļaviņu
Novada Ziņas”, izstāstot šos stāstus arī rakstu formā, ar publicētām fotogrāfijām.
Kopumā sarīkojumu cikls popularizēja bibliotēkas novadpētniecības materiālu krājumu
33
un apliecināja iedzīvotājiem, ka bibliotēka ir vērā ņemams avots, kur meklēt
informāciju par pilsētas vēsturi nepieciešamības gadījumā.
Informācija par novadpētnieciskajiem sarīkojumiem tika ievietota pašvaldības
mājas lapā gan pirms, gan pēc sarīkojumiem. Sociālajos tīklos – portālā draugiem.lv
tika ievietotas ziņas, vēsturiskos fotogrāfiju albumi, kas raisīja dzīvu interesi arī tālu
prom dzīvojošajos kādreizējos pļaviņiešos, kurus dzīves gaitas aizvedušas projām no
dzimtās pilsētas.
Novadpētniecisko sarīkojumu cikla “Pļaviņu pilsētai – 90”viena no afišām
Sadarbība novadpētniecības jomā
Gadu gaitā bibliotēkai izveidojusies laba sadarbība ar vairākiem individuālajiem
novadpētniekiem.
Novadpētniecības datubāzē ir ievadīti ar rakstnieci – novadnieci Emīliju Prūsu (1878 –
1950) saistītie fotoattēli un citi dokumenti ar aprakstiem, anotācijām – Emīlijas Prūsas
fotogrāfiju kolekcija. Šī kolekcija tika veidota, sadarbojoties ar rakstnieces piemiņas
kopēju, dzimtas pētnieku un novadpētnieku Juri Saulgozi, kurš izpētījis arī lidotāja,
Latvijas armijas virsnieka, Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera, ar dzimtas saknēm no
34
Vietalvas, Augusta Dzenīša likteni, uzrakstot dokumentālu romānu “Zeltītie spārni”
(pašlaik turpinājumos publicē “Kas Jauns Avīze”).
Daudzu gadu garumā turpinās sadarbība ar novadpētnieku Jāni Ivaru Padedzi,
kurš gan izmanto bibliotēkas novadpētniecības krājumu, gan arī dāsni papildina to ar
saviem savāktajiem materiāliem. Visā Latvijā tika pamanīta grāmata “Atmiņu
Daugava”(2013), bet 2017. gadā tika atvērta Pļaviņās jauna grāmata “Ēvalds Stērstiņš.
Mana dziesma, mana spēle…”, veltīta Pļaviņu komponistam, mūziķiem Ēvaldam
Stērstiņam (1928-1965) – tautā populārās dziesmas “Augu nakti pogo lakstīgala”(I.
Lasmaņa dzeja). Grāmatas sākotnējais mērķis bija pierādīt dziesmas autorību, taču gala
rezultātā tapa spilgta liecība par padomju Latvijas kultūras politiku un tautas mākslu.
Krājumā apkopotas arī Ē. Stērstiņa dziesmas ar notīm. Bibliotēka bija tiešā veidā
iesaistīta grāmatas sagatavošanā, gan meklējot informāciju, gan digitalizējot “lauka
ekspedīcijās” iegūtos materiālus. Tā kā mūsu pilsētā joprojām dzīvo 50.- 60. gadu
notikumu dzīvie aculiecinieki, tad sazinājāmies ar viņiem un aicinājām uz bibliotēku
atpazīt fotogrāfijās redzamās personas.
Grāmatas atvēršanas svētki bija viens no skaistākajiem kultūras notikumiem 2017. gadā
Pļaviņās. Ē. Stērstiņa dziesmas Ogres sieviešu kora "Rasa"(vad. Aira Birziņa)
izpildījumā
Jānis Ivars Padedzis jau uzsācis darbu pie vēl viena novadnieka biogrāfijas izpētes –
skolotāja, mūziķa un komponista Jāņa Zvaigznes dzīvesstāsta atklāšanas plašākai
35
sabiedrībai. Arī te notiek sadarbība ar bibliotēku kā jau ierasts – meklējam informāciju,
digitalizējam, palīdzam atpazīt ļaudis fotogrāfijās.
Sekmīgi aizsākusies sadarbība ar kolekcionāru, dzimušu pļaviņieti, Guntaru
Zāģeru, kurš savācis visas baltvācu mākslinieka Ervina Volfeila (1900-1991) zīmētās
atklātnes ar Latvijas ainavām, arī no Pļaviņu apkārtnes. Ervīns Volfeils biogrāfiski
saistīts ar Pļaviņām – te joprojām atrodas dzimtas mājas – kādreizējās elektrodzirnavas.
Kolekcionārs G. Zāģers piedāvāja bibliotēkai atklātņu digitalizāciju, lai tās nonāktu
bibliotēkas krājumā. Tas tika izdarīts un bibliotēkas novadpētnieciskais krājums
papildinājās ar interesantu materiālu.
Bibliotēka ir pateicīga savas dzimtas pētniecei, pļaviņietei Laumai Kulakovai,
kura no darba brīvo laiku pavada arhīvā ar mērķi, izpētīt savu radinieku gaitas Pļaviņās,
bet atrodot vērtīgu informāciju par Pļaviņu pilsētu, dokumentu kopijas dāvina
bibliotēkai.
Novadpētniecības jomā svarīga sadarbība ar citām atmiņas institūcijām.
Aizvadītajā gadā aicinājām ciemos ar lekciju muzeja speciālisti Liliju Jakubenoku par
Pļaviņu pilsētas vēsturi, kura atspoguļota arī Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja
“Kalna Ziedi” krājumā. Starp 2017. gada lektoriem, kurus aicināja bibliotēka, arī
vēsturnieks un novadpētnieks Andris Rūtiņš.
Par ikdienu ir kļuvusi savstarpēja palīdzība ar Pļaviņu ģimnāzijas vēstures
skolotāju Ivetu Krastiņu, kura sabiedriskā kārtā aprūpē skolas muzejā savāktos
materiālus un lolo sapni par novadpētniecības muzeju Pļaviņās. Sadarbojamies, daloties
ar materiāliem no savām kolekcijām.
2017. gadā, atzīmējot pilsētas jubileju, tika sagatavota un izdota grāmata
“Pļaviņu pilsētas un tuvākās apkārtnes vēsture no pirmsākumiem līdz 1991. gadam”,
kuru rakstīja pļaviņieši, jaunie vēsturnieki Jānis Liniņš un Kaspars Zaltāns. Sadarbība
vairāk izvērtās ar Jāni Liniņu, kurš lūdza bibliotēkai informāciju un vēsturiskās
fotogrāfijas, kuras arī iekļautas jaunajā izdevumā.
Sadarbojamies ar Pļaviņu tūrisma informācijas centru, kuram piedāvājam
materiālus no novadpētniecības krājuma informatīvu resursu veidošanai. Ar biedrības
„Daugavas Savienība” finansiālu atbalstu 2017. gadā īstenots Pļaviņu novada tūrisma
informācijas centra projekts aerovideo „Latvijas valstiskuma ceļš - Daugavas ceļš
36
Pļaviņās no putna lidojuma”. Video izmantotas fotogrāfijas no Pļaviņu novada
bibliotēkas novadpētniecības kolekcijas, kas uzrādīts video subtitros.
2017. gads bija Jāņa Jaunsudrabiņa jubilejas gads un, tāpēc bibliotēka godināja
rakstnieku īpaši ar piemiņas sarīkojumu dzimšanas dienas nedēļā, aicinot ciemos J.
Jaunsudrabiņa muzeja vadītāju Ilzi Līdumu, kura pētījusi Jaunsudrabiņa gleznotāja
devumu, kā arī apkopojusi līdz šim tikai periodikā publicēto Jaunsudrabiņa dzeju.
Tagad bibliotēkas novadpētniecības krājumā - arī divi jauni dzejoļu krājumi no
Jaunsudrabiņa - "Baltā mūžība" (2011), "Daugava"(2017) Ilzes Līdumas sakārtojumā,
kā arī atmiņas par to, kā Pļaviņās atzīmējām Jaunsudrabiņa dzimšanas dienu.
Galvenie secinājumi pārskata periodā, nākotnes prognozes, vajadzības Bibliotēkas galvenā problēma novadpētniecības darbā ir nepieciešamība pēc
bibliotekārā darbinieka, kurš varētu pamatā strādāt ar novadpētniecības krājuma
organizāciju, materiālu digitalizāciju un ievietošanu IS, interneta vidē. Bibliotēkai
vajadzīgs novadpētniecības bibliotekārs! Esošie bibliotekārie darbinieki ir noslogoti,
apkalpojot lasītājus un veicot citus darbus, kas saistīti ar bibliotēkas darbības
uzturēšanu. Novadpētniecības darbam varam vien pievērsties retos brīvos brīžos no
citiem darbiem, kā arī savā personīgajā brīvajā laikā. Ja darbinieku noslogojums paliks
līdzšinējais, tad labi organizēts un pārvaldīts novadpētniecības krājums varētu veidoties
lēnos tempos.
9. PROJEKTI Tabula “Projektu apkopojums”
Projekta
nosaukums
Finansētājs Finansējuma
apjoms
Projekta apraksts (īss
kopsavilkums)
Atbalstīts/
neatbalstīts
Bērnu, jauniešu
vecāku žūrija
2017
Valsts
finansējums
42,00 EUR Lasīšanas veicināšanas
projekts bērniem, jauniešiem
un viņu vecākiem
atbalstīts
Latviešu
rakstnieki
lasītājiem
Pļaviņu novadā
Pļaviņu novada
pašvaldība
960,00 EUR Literāru sarīkojumu –
tikšanos ar 6 latviešu
rakstniekiem, kuri savus
darbus veltījuši Latvijas
vēstures un kultūrvēstures
tēmām. Projekta finansējums
paredzēja autoratlīdzību
izmaksas rakstniekiem
atbalstīts
37
10. PUBLICITĀTE
Bibliotēkas tēla veidošana, publicitāte, sabiedrības informēšana par
bibliotēkas funkcijām, pakalpojumiem
Pašvaldība lielu nozīmi piešķir, lai visas struktūrvienības un iestādes strādātu kā
vienota komanda, sadarbojoties un papildinot cita citu dažādās kopējās aktivitātēs, kas
vērstas uz pievilcīgas dzīves vides veidošanu un uzturēšanu novadā, kvalitatīvi un
atbildīgi veicot pašvaldības pārziņā esošās funkcijas. Līdz ar to aizvadītajā gadā notika
vairāki, jau tradicionāli pasākumi, kur pašvaldības struktūrvienību personālam bija
iespēja parādīt sevi kā vienotu, interesantu kolektīvu, kuram svarīgas kopīgās vērtības.
1. aprīļa – Joku dienas sarīkojumā “Pasmejies par sevi pats!” apspēlējām zilās
krāsas tēmu, iejūtoties 60. gadu blūza grupas meiteņu lomās; Neatkarības dienas
velosipēdistu braucienā bibliotēkas komanda ieguva balvu kā atraktīvākais kolektīvs;
pilsētas svētku gājienā piedalījāmies kā bibliotēkas “puķu komanda”. Jādomā, ka visas
šīs aktivitātes palīdzēja veidot bibliotēkas un bibliotekāru pozitīvo tēlu.
Tuvojoties 18. novembra valsts svētkiem, filiālbibliotēkas - bērnu bibliotēkas
vadītāju Guntu Grandāni izvirzījām “Gada novadnieka” titulam par inovatīvu,
aizrautīgu darbu ar bērniem un pusaudžiem. Patiess bija visa kolektīva prieks, kad
Gunta šo goda titulu – “Gada novadnieks 2017” arī saņēma! Tā bija atzinība visu
bibliotekāru darbam un apliecināja, ka esam vajadzīgi un nozīmīgi novada
iedzīvotājiem.
Lai stāstītu par dienu un notikumiem bibliotēkā, atsaucāmies LBB Jauno
speciālistu sekcijas aicinājumam piedalīties vasaras akcijā LibDay_2017., ievietojot
ierakstus, fotogrāfijas bibliotēkas lapā portālā draugiem.lv. Bija interesanti aprakstīt
dienas gaitas bibliotēkā ar domu, ka kāds to, iespējams, lasīs un vārds “bibliotēka”
varbūt lasītāja priekšstatos saistīsies ar ko jaunu: Vasara bibliotēkā, Vasaras diena
bibliotēkā.
38
Bibliotekāru komanda Neatkarības dienas velobraucienā
Bibliotēkas informācija tīmeklī
Ziņas no bibliotēkas regulāri tiek publicētas Pļaviņu novada pašvaldības
mājaslapā, informējot iedzīvotājus, ko bibliotēka piedāvās tuvākajā laikā, kā arī
informācija par jau aizvadītajiem notikumiem. Gada laikā, neskaitot informatīvās
afišas par sarīkojumiem, bibliotēka minētajā pašvaldības informācijas vietnē
ievietojusi 33 publikācijas.
Bibliotēkai ir izveidota lapa portālā draugiem.lv; regulāri publicējam ziņas,
grāmatu jaunumus ieskaitot. 2017. gadā šajā lapā tika ievietoti novadpētnieciska
rakstura materiāli, tā kā Pļaviņu pilsēta svinēja 90. dzimšanas dienu. Tas raisīja lielu
interesi – sociālajos tīklos apmeklējumu skaits pēdējā gada laikā audzis par 343,25%!
Statistika liecina, ka gada laikā bibliotēkas lapā portālā draugiem.lv ievietotas no jauna
1080 attēli, izveidoti 130 “Runā” ieraksti. Bibliotēkas vēsturiskos pilsētas fotogrāfiju
galerija “Pļaviņas, jaukā pilsētiņa pie Daugavas” - 28 626 skatījumi, 287 “patīk”, 268
ieteikumi draugiem. Šīs fotogrāfijas bibliotēka ir izvietojusi “Zudušās Latvijas” vietnē,
39
taču interneta lietotājs, kurš daudz laika pavada sociālajos tīklos, fotogrāfijas bieži vien
ierauga sākotnēji tieši tur, kur uzturas interneta vidē visbiežāk.
No portālā izveidotajām 36 886 lapām esam 311.vietā popularitātes ziņā!
Bibliotēkai ir izveidota lapa arī Latvijas Bibliotēku portālā, taču informācija un
ziņas no bibliotēkas tiek ievietotas reti, jo pats process – ziņas ievietošana vietnē ir
neērts un bieži vien beidzas ar tehniskas kļūmes ziņojumu. Tā kā bibliotēkas lietotāju
lokā šis resurss netiek bieži apmeklēts, tad ieguldītais darbs, ievietojot ziņu minētajā
vietnē neattaisnojas pie esošās bibliotēkas darbinieku noslogotības.
Ar publicitātes darbu saistītās problēmas un to risinājumi
Bibliotēkai jāizveido atsevišķa informatīva iedaļa pašvaldības vietnē, lai ērti
un pārskatāmi darītu pieejamu pamatinformāciju interesentiem. Pie tā tiek strādāts –
2017. gada nogalē tika izveidota shēma, kā informācija varētu tikt strukturēta un ko
tieši būtu nepieciešams uzzināt jebkuram par bibliotēku: pakalpojumi, maksas
pakalpojumu cenrādis, lietošanas noteikumi, pamatziņas par darbību un darbiniekiem,
piedāvājums bibliotēkas apmeklētājiem, ērti atrodama saite uz e-katalogu un citiem
resursiem.
11. SADARBĪBAS TĪKLA RAKSTUROJUMS
Sadarbība ar pašvaldību un pašvaldības institūcijas
Bibliotēkas ikdienas darbs ir balstīts sadarbībā ar citām pašvaldības
struktūrvienībām un iestādēm - ar Kultūras centru, kura telpas izmantojam, lai
organizētu savus sarīkojumus, ar Tūrisma informācijas centru, kura sagatavotos
suvenīrus no Pļaviņu novada dāvinām bibliotēkas viesiem, bet no savas puses sniedzam
informāciju un materiālus no sava krājuma; ar Jauniešu centru “Ideja” - jaunieši –
brīvprātīgā darba veicēji bieži vien palīdzēja sakārtot telpas bibliotēkas sarīkojumiem,
kā arī sniedza tehnisko atbalstu sarīkojumu laikā; ar skolu un pedagogiem, iesaistot
jauniešus bibliotēkas organizētajās kultūras aktivitātēs; savlaicīgi sagatavojot
materiālus skolēnu zinātniski pētnieciskajiem darbiem pēc skolotāja tematiskajiem
40
pieprasījumiem. Varētu teikt, ka savstarpējā sadarbība starp pašvaldības iestādēm un
struktūrvienībām nodrošina sekmīgu plānotos darbu realizāciju.
Bibliotēka iesaistījās makulatūras vākšanas akcijā - rezultātā no iedzīvotājiem
tika savesti liels daudzums makulatūras, kuras pārvietošanu no uzkrāšanas telpas otrajā
stāvā uz iekraušanu mašīnā nodrošināja pilsētas labiekārtošanas darbu vadītāja ar
saviem darbiniekiem. Viņi līdzēja arī pārvietot vecos bibliotēkas plauktus uz citu
atrašanās vietu grāmatu krātvuvē.
Cieša un abpusēji ieinteresēta sadarbība bibliotēkai ar pašvaldības avīzes
“Pļaviņu Novada Ziņas” veidotājiem.
Turpinām sadarboties ar senioru apvienību “Daugavas Rīts” - viņi ir čakli
bibliotēkas sarīkojumu apmeklētāji, savukārt bibliotēka sniedz gan informatīvu, gan
tehnisku palīdzību darbā ar informācijas tehnoloģijām, ar ziņu ievietošanu sociālajos
tīklos, ar fotogrāfiju digitalizēšanu.
Bez sadarbības mēs nevarētu sekmīgi strādāt!
Gada pārskatu sastādīja bibliotēkas direktore Ineta Grandāne
41
12. PIELIKUMI
Bibliotēkas dienasgrāmata fotogrāfijās. 2017. gads
23.01.2017. tiekas Bērnu, jauniešu, vecāku žūrija – 2016. eksperti. Grāmatas lasīja un vērtēja 15
jaunieši. Gandrīz visiem tā bija jauna pieredze. Projektā pirmo gadu piedalījās arī novada bibliotēka.
Galvenais mērķis - vairāk bibliotēkā redzēt lasošus jauniešus ir piepildījies!
27.01.2017.Novadpētniecisko sarīkojumu cikla “Pļaviņu pilsētai -90” 1. tikšanās
42
.
22.02.2017. notiek novadpētniecisko sarīkojumu cikla 2. tikšanās. Par pļaviņieša
Indriķa Rumpes dzimtu stāsta novadpētnieks un vēsturnieks Andris Rūtiņš
43
18.03.2017. Tikšanās ar rakstnieci, žurnālisti Gunu Rozi. Izstaigājām fotogrāfijās grāmatas
“101.kilometrs. Padomju kauna zona”(Dienas Grāmata, 2015) vietas
44
31.03.2017. - novadpētniecisko sarīkojumu cikla 3. tikšanās, veltīta laika periodam
no 1947.-1957. gadam Pļaviņās
8.04.2017. gaidām Pļaviņās rakstnieci Ingunu Baueri
45
8. aprīlī rakstniece Inguna Bauere ir klāt!
Grāmatu svētki Pļaviņās 19. maijā - viens no pilsētas jubilejas gada sarīkojumiem
46
19.05.2017. – gada lielais notikums – Grāmatu svētki Pļaviņās
47
19.maija Pļaviņu Grāmatu svētkos aktīva grāmatu tirdzniecība. Mazpilsētā
nav vairs savas grāmatnīcas
19.maijs. Pļaviņu Grāmatu svētki. Ansambļa “Dzirnas” muzikālais sveiciens
48
19.maijs. Pļaviņu Grāmatu svētki. Viesojas Nacionālā Botāniskā dārza
direktors Andrejs Svilāns – grāmatas “Latviskais dārzs” viens no autoriem
19.maijs. Pļaviņu Grāmatu svētki. Pārliecināmies, ka arī grāmatas un
personības spēj pulcēt kopā cilvēkus
49
Visu 2017. gadu palīdzējām iedzīvotājiem atbrīvoties no makulatūras
50
2017. gada vasara. Jūnijs - jūlijs. No sirds priecājamies par izremontētajām bibliotēkas
priekštelpām! Protams, bibliotēka ar šo dienu - 17.07., ir atsākusi lasītāju apkalpošanu
ierastajā kārtībā, kas ir pati svarīgākā ziņa.
Jūlija pēdējā trešdiena. Dzīvespriecīga tikšanās Lasītāju klubiņā
51
Pieminam Jāni Jaunsudrabiņu, kurš nepilnus 13 gadus savulaik dzīvoja Pļaviņās
52
11. augustā - tikšanās ar Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja "Riekstiņi" vadītāju Ilzi Līdumu
26.augustā rakstniece Inga Gaile ir bibliotēkā
53
54
31. augusts. Pašvaldības buss tūlīt mūs vedīs skatīt citas bibliotēkas, ar mērķi - gūt
jaunas idejas ikdienas darbam, mācoties no citiem
2. septembrī aicinājām dalīties skolas gadu stāstos
55
2. septembrī, sestdienas pēcpusdienā, stāsti no skolas gadiem - Reiz es biju skolnieciņš...
Esam Stāstu bibliotēka!
8.septembrī gaidām Dzejas dienu
akciju
56
... ziediet, ziediet, jo viss reiz satecēs
vienuviet... Izskan Dzejas dienas Pļaviņu dzelzceļa stacijā
57
22.septembrī Inga Ābele tiekas ar lasītājiem Pļaviņās. Pēc tam viņa rakstīs: Neaizmirstamā atmiņā man viesošanās Pļaviņās. Tik skaista diena! Un nopietna saruna ar gudriem cilvēkiem. Pasveiciniet, lūdzu, lasītājus! Dievs dod mums laiku. Vēl varam mainīties! Prāts grib stabilitāti, nemainību. Tur cilvēka pretruna. Bet arī dzīves skaistums!
58
Septembra pēdējā piektdiena - atkal tiekamies atmiņu vakarā; nu jau piekto reizi šajā gadā, lai atminētos dzīvi 70-tajos gados mūsu pilsētā
59
14. oktobrī bibliotēkā viesojas Māris Bērziņš
27. oktobra sarīkojums. Ieskats Pļaviņu pilsētas nesenā pagātnē - astoņdesmitajos
gados - stāstos, fotogrāfijās
60
15. novembrī - Krēslas stundas lasījums
Novembra mēneša Lasītāju klubiņā - Juris Ikaunieks par ceļojuma iespaidiem
Vjetnamā. Tas bija pēdējais mūsu Anitai…