FIZIKA - siic.lu.lv · Programmu izstrādāja – Ausma Bruņeniece, Inese Dudareva, Ints Eidiņš, Voldemārs Muižnieks, Antra Avena, Ilva Cinīte, Lolita Jonāne, Loreta Juškaite

8.–9. klase

MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMA

FIZIKA

Programmu izstrādāja – Ausma Bruņeniece, Inese Dudareva, Ints Eidiņš, Voldemārs Muižnieks, Antra Avena, Ilva Cinīte, Lolita Jonāne, Loreta Juškaite, Ingrīda Kramiņa, Pēteris Puķītis, Ilgonis Vilks

Ārējie eksperti – Imants Kagainis, Andris Muižnieks, Antonijs Salītis

Zinātniskā redaktore - Māra Ozoliņa

Materiālu sagatavošanu izdošanai vadīja - Uldis Dzērve, Baiba Damroze

Materiālus izdošanai sagatavoja:Redaktori - Nelda Sniedze, SIA “Refero”Maketētājs - SIA “Medicīnas apgāds”Mākslinieciskais noformējums - SIA “Sunis”Iespiests - SIA “Adverts”

Mācību priekšmeta programmu fizikā aprobēja skolotāji projekta izmēģinājuma skolās

Aldona Alenčika Vecumnieku vidusskolā

Andrejs Miķis Smiltenes ģimnāzijā

Anete Milta Brocēnu vidusskolā

Austris Krauja Liepājas Valsts 1.ģimnāzijā

Baiba Daģe Jelgavas Valsts ģimnāzijā

Dace Raģe Laucienes pamatskolā

Genovefa Arena Lizuma vidusskolā

Guna Pusbarniece Krustpils pamatskolā

Gunārs Japiņš un Lidija Platonova Krāslavas pamatskolā

Ieviņa Sinele Garkalnes vidusskolā

Ilze Grinfogele Ventspils 2. pamatskolā

Inese Purmale Valmieras Valsts ģimnāzijā

Inga Linde Dobeles kristīgajā pamatskolā

Ingrīda Brizga Cēsu 2. pamatskolā

Iveta Cīrule Friča Brīvzemnieka pamatskolā

Jānis Čilipāns Tukuma 2. pamatskolā

Juris Livmanis Viļānu vidusskolā

Līga Vabulniece Ogres Valsts ģimnāzijā

Marija Kozlovska Daugavpils pilsētas Centra ģimnāzijā

Olga Ķēniņa Rīgas Zolitūdes ģimnāzijā

Regīna Zivtiņa Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskolā

Tatjana Smirnova un Diāna Jakuškina Sakstagala Jāņa Klīdzēja pamatskolā

Valentīna Anspoka Kalsnavas pamatskolā

Vita Pētersone Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā

Vladimirs Ņesterenko Rīgas 95.vidusskolā

Eiropas Sociālā fonda projekts „Dabaszinātnes un matemātika” (Līguma Nr.2008/0002/1DP/1.2.1.2.1/08/IPIA/VIAA/001). Autortiesības uz šo darbu pieder Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības satura centram (VISC).Autordarbus drīkst izmantot bez VISC atļaujas nekomerciāliem nolūkiem saskaņā ar LR Autortiesību likumu, norādot atsauces, ja tas nav pretrunā ar autordarba normālas izmantošanas noteikumiem un nepamatoti neierobežo VISC likumīgās intereses.

© VISC, 2011ISBN 978-9984-573-29-8

Mācību priekšmeta programmu fizikā veidoja

1

FIZIKA 8. - 9. klase MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMA

IEVADS

Mācību priekšmeta programma (turpmāk – programma) ir pamatizglītības programmas sastāvdaļa, kuru veido mācību priekšmeta:1) mērķi un uzdevumi;2) mācību saturs;3) satura apguves secība un apguvei paredzētais laiks;4) mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni;5) satura apguvei izmantojamie mācību līdzekļi un metodes.

Programmas sadaļā “Mācību satura apguves secība, apguvei paredzētais laiks un sasniedzamais rezultāts” iekļauta šāda informācija:• temati un to apguvei paredzētais stundu skaits mācību gadā (tajā ietilpst arī nobeiguma vērtēšanas darbam paredzē-

tais laiks);• skolēnam sasniedzamais rezultāts, kas atbilst mācību priekšmeta standartā noteiktajām prasībām obligātā mācību

satura apguvei;• mācību līdzekļi, kas nepieciešami demonstrējumu un laboratorijas darbu veikšanai un citi uzskates līdzekļi katra

temata apguvei;• saikne ar citiem mācību priekšmetiem.

Orientējoši 6 stundas paredzētas mācību ekskursijām un citiem ārpusklases mācību pasākumiem.

Programmas sadaļā “Mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni” aprakstīta vērtēšanas formu un metodisko paņēmienu daudzveidība, to izvēle atbilstoši vērtēšanas mērķim un vietai mācību procesā. Iekļauti ie-teikumi vērtējuma atspoguļošanai. Programmā par vērtēšanu aprakstīts tikai tas, ko plāno un īsteno skolotājs mācību procesā.

Programmas sadaļā „Mācību satura apguvei izmantojamie mācību līdzekļi un metodes” ievietots mācību metožu un formu apraksts, mācību līdzekļu saraksts mācību programmas īstenošanai, ko skolotājs var izmantot, plānojot jebkuru fizikas stundu.

Programmas paraugā norādīts veids, kādā pakāpeniski var īstenot Noteikumos par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem izvirzītos mērķus, uzdevumus un prasības obligātā mācību priekš-meta satura apguvei. Programmas paraugs paredzēts pamatizglītības programmu īstenošanai, kur fizikas mācību satura apguvei plānotas 2 mācību stundas nedēļā. Skolotājs to var izmantot par paraugu savas autorprogrammas veidošanai.

Fizikas mācību programma izmantojama arī skolēniem ar īpašām vajadzībām un mājas apmācības vai individuālas apmācības gadījumā. Programmā paredzēto plānoto rezultātu sasniegšanai skolotājs var variēt mācību metodes, darba formas, izvēlēties dažādus skolēniem piemērotus mācību līdzekļus.

Skolēnu individuālajam darbam plānots izmantot projektā izstrādāto materiālu fizikā 8. un 9. klasei elektroniskā formātā “Interaktīvs kurss skolēniem pašmācībai” (pieejams tīmekļa vietnē www.dzm.lv).

MĀCĪBU PRIEKŠMETA MĒRĶIS

Pilnveidot skolēnu izpratni par dabas vienotību un sekmēt skolēnu līdzatbildīgas attieksmes veidošanos apkārtējās vides kvalitātes uzlabošanai, izzinot fizikālās parādības un procesus, to cēloņus un likumsakarības.

MĀCĪBU PRIEKŠMETA UZDEVUMI

Radīt skolēnam iespēju: • izprast un izskaidrot fizikālās parādības un procesus, kā arī lietot zināšanas par fizikālajām parādībām, jēdzieniem,

sakarībām un vienībām; • apgūt pētnieciskās darbības pamatus fizikā; • apzināties fizikas atklājumu un tehnoloģiju nozīmi, ietekmi uz vidi un to drošas izmantošanas iespējas.

2

MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMA FIZIKA 8. - 9. klase

Māc

ību

prie

kšm

eta

oblig

ātai

s sa

turs

8. k

lase

9. k

lase

DA

BA U

N T

EHN

IKA

Dab

as u

n te

hnik

as v

ide

Siltu

ma

izpl

atīš

anās

vei

di.

Tem

pera

tūra

s m

ērīš

anas

tehn

oloģ

iju d

audz

veid

ība.

Elek

trom

agnē

tisko

viļņ

u iz

man

toša

nas

veid

i.En

erģi

jas

veid

u da

udzv

eidī

ba.

Vien

kārš

ie m

ehān

ism

i.M

egap

asau

les,

m

akro

pasa

ules

un

mik

ropa

saul

es u

zbūv

e

Gāz

u, š

ķidr

umu

un c

ietu

vie

lu fi

zikā

lo īp

ašīb

u sa

līdzi

nāju

ms.

Ato

ma

uzbū

ves

mod

elis

.Sa

ules

sis

tēm

as m

odel

is.

Zvai

gžņu

, Sau

les

sist

ēmas

pla

nētu

un

to p

avad

oņu

kust

ība

un fi

zikā

lās

īpaš

ības

. Vi

sum

a uz

būve

un

attīs

tība.

Meh

ānik

as, s

iltum

a un

el

ektr

omag

nēti

sma

proc

esi

Mod

eļa

(gai

smas

sta

rs) j

ēdzi

ens,

tā li

etoš

anas

iesp

ējas

fizi

kas

parā

dību

pēt

īšan

ā.

Siltu

ma

vadī

šana

s m

odeļ

a lie

toša

na s

iltum

parā

dību

un

proc

esu

vien

kārš

otai

ska

idro

šana

i.G

aism

as a

tsta

roša

nās

un la

ušan

as p

arād

ība,

apg

aism

ojum

a m

aiņa

un

krā

su v

eido

šanā

s.D

ažād

u sk

aņu

raša

nās,

izpl

atīš

anās

un

lieto

šana

.

Vien

kārš

o m

ehān

ism

u lie

toša

na m

ehān

isko

pro

cesu

ska

idro

šana

i. A

tom

a uz

būve

s m

odeļ

u lie

toša

na e

lekt

risko

par

ādīb

u un

pro

cesu

vie

nkār

šota

i sk

aidr

ošan

ai.

Elek

tris

kās

strā

vas

un e

lekt

risko

dro

šinā

tāju

mod

eļu

lieto

šana

ele

ktris

ko ķ

ēžu

vien

kārš

ai s

kaid

roša

nai.

Ener

ģija

s ve

idu

mai

ņa m

ehān

iska

jos,

elek

tris

kajo

s un

silt

um pr

oces

os.

Ķerm

eņu

elek

triz

ācija

ber

zes

un in

dukc

ijas

ceļā

.El

ektr

isko

ierīč

u vi

rkne

s un

par

alēl

o sl

ēgum

u at

šķirī

bas.

Elek

trom

agnē

tisko

viļņ

u ra

šanā

s un

izpl

atīš

anās

.

Fizi

kālā

s lik

umsa

karī

bas

Fizi

kālie

jēdz

ieni

: svā

rstīb

as, a

tsta

roša

na, l

auša

na, s

iltum

a va

dīša

na,

konv

ekci

ja, s

taro

jum

s, tr

ajek

torij

a, v

ienm

ērīg

a un

nev

ienm

ērīg

a ku

stīb

a, in

erce

, def

orm

ācija

, gra

vitā

cija

, sva

rs.

Fizi

kālie

liel

umi:

mas

a, b

līvum

s, op

tiska

is st

ipru

ms,

frekv

ence

, te

mpe

ratū

ra, s

iltum

a da

udzu

ms,

īpat

nēja

is k

ušan

as si

ltum

s, īp

atnē

jais

iztv

aiko

šana

s silt

ums,

īpat

nējā

siltu

mie

tilpī

ba, ā

trum

s, sp

ēks,

spie

dien

s. Šo

fizi

kālo

liel

umu

nozī

me

(būt

ība)

, apz

īmēj

umi,

mēr

vien

ības

. Min

ēto

fizik

ālo

lielu

mu

izte

ikša

na S

I mēr

vien

ībās

, de

cim

ālo

daud

zkār

tņu

(mili

–, k

ilo–,

meg

a–) l

ieto

šana

.Fu

nkci

onāl

ās s

akar

ības

blīv

uma,

opt

iskā

stip

rum

a, s

iltum

a da

udzu

ma,

ātr

uma,

frek

venc

es, s

pied

iena

apr

ēķin

āšan

ai.

Min

ēto

fizik

ālo

lielu

mu

mai

ņas

pask

aidr

ošan

a, ja

dot

a at

bils

tošā

fu

nkci

onāl

ā sa

karīb

a va

i tās

gra

fiska

is a

ttēl

ojum

s.

Fizi

kāla

is jē

dzie

ns –

strā

va.

Fizi

kālie

liel

umi:

ener

ģija

, dar

bs, j

auda

, str

āvas

stip

rum

s, sp

riegu

ms,

elek

tris

kā

pret

estīb

a. Š

o fiz

ikāl

o lie

lum

u no

zīm

e (b

ūtīb

a), a

pzīm

ējum

i un

mēr

vien

ības

. M

inēt

o fiz

ikāl

o lie

lum

u iz

teik

šana

SI m

ērvi

enīb

ās, d

ecim

ālo

daud

zkār

tņu

(mili

–,

kilo

–, m

ega–

, gig

a–) l

ieto

šana

.Vi

enkā

ršāk

o el

ektr

isko

ķēž

u el

emen

tu (b

ater

ija, s

puld

ze, s

lēdz

is, r

ezis

tors

, am

pērm

etrs

, vol

tmet

rs) a

pzīm

ējum

i shē

mās

.Fu

nkci

onāl

ās s

akar

ības

ene

rģija

s, da

rba

un ja

udas

, str

āvas

stip

rum

a (O

ma

likum

s), s

prie

gum

a, e

lekt

riskā

s pr

etes

tības

, ele

ktris

kās

jaud

as u

n pa

tērē

tās

elek

troe

nerģ

ijas

aprē

ķinā

šana

i. M

inēt

o fiz

ikāl

o lie

lum

u m

aiņa

s pa

skai

droš

ana,

ja d

ota

atbi

lsto

šā fu

nkci

onāl

ā sa

karīb

a va

i tās

gra

fiska

is a

ttēl

ojum

s.

MĀ

CĪB

U S

ATU

RS

3


Māc

ību

prie

kšm

eta

oblig

ātai

s sa

turs

8. k

lase

9. k

lase

PĒTN

IECI

SKĀ

DA

RBĪB

APr

ogno

zēša

na u

n pl

ānoš

ana

Mūs

dien

īgu

info

rmāc

ijas

tehn

oloģ

iju iz

vēle

atb

ilsto

ši v

eica

maj

am

uzde

vum

am u

n iz

man

toša

na (i

nfor

māc

ijas

iegu

ve tī

mek

lī u.

c.

avot

os, C

D, D

VD, T

V).

Iegū

tās

info

rmāc

ijas

apko

poša

na u

n tic

amīb

as n

ovēr

tēša

na.

Pieņ

ēmum

s kā

pēt

ījum

u sa

stāv

daļa

. Pie

ņēm

uma

form

ulēš

ana

un

eksp

erim

entā

la p

ārba

ude.

Vi

enkā

rša

fizik

āla

eksp

erim

enta

nor

ises

plā

noša

na s

kaņa

s, ga

ism

as, s

iltum

a un

meh

ānis

ko p

roce

su iz

pētē

, izm

anto

jot

eksp

erim

enta

gai

tas

apra

kstu

, vei

dojo

t to

pats

tāvī

gi v

ai s

adar

bībā

ar

citi

em s

kolē

niem

.

Mūs

dien

īgu

info

rmāc

ijas

tehn

oloģ

iju iz

vēle

atb

ilsto

ši v

eica

maj

am u

zdev

umam

un

izm

anto

šana

(inf

orm

ācija

s ie

guve

tīm

eklī

u.c.

avo

tos,

CD, D

VD, T

V).

Iegū

tās

info

rmāc

ijas

apko

poša

na u

n tic

amīb

as n

ovēr

tēša

na.

Vien

kārš

a fiz

ikāl

a ek

sper

imen

ta n

oris

es p

lāno

šana

ele

ktris

ko u

n m

agnē

tisko

pa

rādī

bu u

n pr

oces

u iz

pētē

, izm

anto

jot e

kspe

rimen

ta g

aita

s ap

raks

tu, v

eido

jot

to p

atst

āvīg

i vai

sad

arbī

bā a

r citi

em s

kolē

niem

. Vi

enkā

ršas

kon

stru

kcija

s m

aket

a iz

veid

es p

lāno

šana

un

mat

eriā

lu iz

vēle

sa

darb

ībā

ar c

itiem

sko

lēni

em.

Gat

avu

elek

tris

ko s

hēm

u va

i ski

ču iz

man

toša

na e

kspe

rimen

ta p

lāno

šanā

un

veik

šanā

.

Eksp

erim

entā

lā d

arbī

baM

ērie

rīces

liet

ošan

a ga

rum

a, la

ika,

tilp

uma,

mas

as, s

pēka

un

tem

pera

tūra

s m

ērīš

anai

, to

ieda

ļas

vērt

ība,

mēr

apjo

ms

un

rādī

jum

s. Ie

rīču

atpa

zīša

na, i

zvēl

e un

atb

ilsto

ša li

etoš

ana,

lai e

kspe

rimen

tāli

note

iktu

vie

las

blīv

umu,

lēca

s op

tisko

stip

rum

u, s

iltum

a da

udzu

mu,

vid

ējo

ātru

mu,

spē

ku u

n sp

iedi

enu.

Mas

as, b

līvum

a, lē

cas

optis

kā s

tipru

ma,

tem

pera

tūra

s, si

ltum

a da

udzu

ma,

vid

ējā

ātru

ma,

spē

ka u

n sp

iedi

ena

eksp

erim

entā

la

note

ikša

na.

Eksp

erim

entu

un

pētīj

umu

veik

šana

indi

vidu

āli v

ai g

rupā

, lai

iz

skai

drot

u ga

ism

as, s

kaņa

s, si

ltum

a un

meh

ānis

kās

parā

dība

s un

pr

oces

us.

Dar

ba d

rošī

bas

note

ikum

u no

zīm

e un

ievē

roša

na.

Nov

ēroj

umu

apra

kstīš

ana,

liet

ojot

fizi

kas

jēdz

ienu

s, fiz

ikāl

o lie

lum

u ap

zīm

ējum

us u

n m

ērvi

enīb

as, k

ā ar

ī par

ādīb

as u

n pr

oces

a at

pazī

šana

gai

smas

, ska

ņas,

siltu

ma

un m

ehān

ikas

pro

cesu

izpē

tē.

Iegū

to d

atu

apst

rāde

(apk

opoš

ana,

sak

ārto

šana

, pār

veid

ošan

a)

un s

iste

mat

izāc

ija, i

zman

tojo

t zīm

ējum

us, t

abul

as, g

rafik

us,

diag

ram

mas

un

funk

cion

ālās

sak

arīb

as (fi

zika

s fo

rmul

as).

Mēr

ierīc

es li

etoš

ana

strā

vas

stip

rum

a un

spr

iegu

ma

mēr

īšan

ai, t

o ie

daļa

s vē

rtīb

a,

mēr

apjo

ms

un rā

dīju

ms.

Ierīč

u at

pazī

šana

, izv

ēle

un a

tbils

toša

liet

ošan

a, la

i pra

ktis

ki n

otei

ktu

strā

vas

stip

rum

u un

spr

iegu

mu,

ele

ktris

ko p

rete

stīb

u, ja

udu

un p

atēr

ēto

elek

troe

nerģ

iju.

Strā

vas

stip

rum

a, s

prie

gum

a, e

lekt

riskā

s pr

etes

tības

, str

āvas

jaud

as u

n en

erģi

jas

eksp

erim

entā

la n

otei

kšan

a.Ek

sper

imen

tu u

n pē

tījum

u ve

ikša

na in

divi

duāl

i vai

gru

pā, l

ai iz

skai

drot

u el

ektr

iskā

s un

mag

nētis

kās

parā

dība

s un

pro

cesu

s, iz

veid

otu

vien

kārš

as

kons

truk

cija

s m

aket

u.

Dar

ba d

rošī

bas

note

ikum

u no

zīm

e un

ievē

roša

na.

Nov

ēroj

umu

apra

kstīš

ana,

liet

ojot

fizi

kas

jēdz

ienu

s, fiz

ikāl

o lie

lum

u ap

zīm

ējum

us

un m

ērvi

enīb

as.

Iegū

to d

atu

apst

rāde

(apk

opoš

ana,

sak

ārto

šana

, pār

veid

ošan

a) u

n si

stem

atiz

ācija

, izm

anto

jot z

īmēj

umus

, tab

ulas

, gra

fikus

, dia

gram

mas

un

funk

cion

ālās

sak

arīb

as (fi

zika

s fo

rmul

as).

Rezu

ltāt

u an

alīz

e un

iz

vērt

ēšan

aSe

cinā

jum

i par

iegū

to re

zultā

tu, t

ā tic

amīb

u, p

reci

zitā

ti, a

tbils

tību

izvi

rzīta

jam

pie

ņēm

uma

un in

form

ācija

s av

otu

datie

m, a

tkār

totu

m

ērīju

mu

vai e

kspe

rimen

tu n

epie

cieš

amīb

u.

Seci

nāju

mi p

ar ie

gūto

rezu

ltātu

, tā

ticam

ību,

pre

cizi

tāti,

atb

ilstīb

u iz

virz

ītaja

m

pieņ

ēmum

am u

n in

form

ācija

s av

otu

datie

m, a

tkār

totu

mēr

ījum

u va

i ek

sper

imen

tu n

epie

cieš

amīb

u.Ie

gūto

dat

u iz

skai

droš

ana.

4


Māc

ību

prie

kšm

eta

oblig

ātai

s sa

turs

8. k

lase

9. k

lase

Kom

unik

atīv

ā da

rbīb

a un

sad

arbī

ba fi

zikā

Iegū

to re

zultā

tu a

tspo

guļo

šana

refe

rāto

s, uz

stāj

otie

s un

dis

kutē

jot,

sava

vie

dokļ

a ai

zstā

vēša

na u

n ar

gum

entē

šana

dis

kusi

jās,

lieto

jot

skaņ

as, g

aism

as, s

iltum

a un

meh

ānis

ko p

arād

ības

raks

turo

jošu

s jē

dzie

nus.

Pētīj

umu

un e

kspe

rimen

tu n

ozīm

es a

pzin

āšan

ās z

ināš

anu

iegu

vē.

Iegū

to re

zultā

tu a

tspo

guļo

šana

refe

rāto

s, uz

stāj

otie

s un

dis

kutē

jot,

izm

anto

jot

daud

zvei

dīgu

med

iju te

hnol

oģiju

, sav

a vi

edok

ļa a

izst

āvēš

ana

un a

rgum

entē

šana

di

skus

ijās,

lieto

jot m

ehān

isko

, ele

ktris

ko u

n m

agnē

tisko

par

ādīb

u ra

kstu

rojo

šus

jēdz

ienu

s. Iz

prat

ne p

ar p

ētīju

mu

un e

kspe

rimen

tu n

ozīm

i zin

āšan

u ie

guvē

.CI

LVĒK

A, S

ABI

EDRĪ

BAS

UN

VID

ES M

IJIE

DA

RBĪB

AS

FIZI

KĀLI

E A

SPEK

TIZi

nātn

es a

tklā

jum

u,

izgu

droj

umu

un

pētī

jum

u vē

rtīb

u ap

zinā

šana

fizi

kā

Atk

lāju

mi fi

zikā

kā

novē

roju

mu

un e

kspe

rimen

tu re

zultā

ts.

Fizi

kas

attīs

tības

vēs

turis

kie

posm

i – a

ntīk

ie d

omāt

āji,

zinā

tne

vidu

slai

kos,

siltu

mfiz

ikas

att

īstīb

a.Ie

vēro

jam

ākie

Lat

vija

s fiz

iķi.

Atk

lāju

mi fi

zikā

kā

novē

roju

mu

un e

kspe

rimen

tu re

zultā

ts.

Fizi

kas

attīs

tības

vēs

turis

kie

posm

i – e

lekt

rības

pēt

ījum

u vē

stur

e, fi

zika

s un

te

hnik

as a

ttīs

tība.

Latv

ijā e

sošā

s ar

fizi

ku s

aist

ītās

zinā

tnis

ki p

ētni

ecis

kās

iest

ādes

un

to p

ētīju

mu

virz

ieni

.Fi

zikā

pam

atot

u te

hnol

oģiju

att

īstī

ba

un to

iete

kme

uz

sabi

edrī

bu

Redz

es d

efek

tu (t

uvre

dzīb

as u

n tā

lredz

ības

) rak

stur

ojum

s un

ko

rekc

ijas

paņē

mie

ni a

r lēc

ām.

Gai

smas

, ska

ņas

un s

iltum

a ie

tekm

e uz

cilv

ēka

orga

nism

u.D

rošī

bas

pasā

kum

i, lie

tojo

t meh

ānis

kās

ierīc

es, s

ildie

rīces

, opt

iskā

s ie

rīces

un

lāze

ru.

Dro

šība

s pa

sāku

mi d

arbā

ar k

arst

ām v

ielā

m, r

īcīb

a tr

aum

u ga

dīju

mos

. M

ācīš

anās

pie

redz

e (p

ētni

ecis

kā d

arbī

ba, f

unkc

ionā

lo s

akar

ību

lieto

jum

s, in

form

ācija

s ie

guve

no

dažā

diem

avo

tiem

).

Gai

smas

vad

u un

opt

isko

šķi

edru

pie

lieto

jum

s. Si

ltum

a dz

inēj

u da

rbīb

as p

rinci

pi u

n lie

tder

ība.

Vi

enkā

ršo

meh

ānis

mu

izm

anto

šana

ikdi

enā

un te

hnik

ā.

Ener

ģija

s ie

guve

ele

ktro

stac

ijās.

Elek

troe

nerģ

ijas

izm

anto

šana

sad

zīve

s un

tran

spor

ta ie

rīcēs

.El

ektr

omag

nētis

ko v

iļņu

daud

zvei

dība

, to

izm

anto

šana

s ie

spēj

as in

form

ācija

s ap

mai

ņā (t

īmek

lis, s

taci

onār

ais

un m

obila

is te

lefo

ns, r

adio

, GPS

).El

ektr

omag

nētis

kā s

taro

jum

a ie

tekm

e uz

cilv

ēka

orga

nism

u.D

rošī

bas

pasā

kum

i, lie

tojo

t ele

ktris

kās

ierīc

es, r

īcīb

a el

ektr

otra

umu

gadī

jum

os.

Māc

īšan

ās p

iere

dze

(dab

as p

roce

su s

kaid

roju

ms,

pras

me

sask

atīt

ener

ģija

s pā

rvēr

tības

). Pr

ofes

ijas,

kas

sais

tītas

ar fi

ziku

, inf

orm

ācija

s ie

guve

par

tām

no

dažā

diem

in

form

ācija

s av

otie

m (t

īmek

lis, m

ācīb

u ek

skur

sija

s).

Fizi

kas

zinā

šanu

un

pras

mju

nep

ieci

ešam

ība

izgl

ītība

s tu

rpin

āšan

ai v

idēj

ās

izgl

ītība

s pa

kāpē

.In

divī

da u

n sa

bied

rība

s da

rbīb

as ie

tekm

e uz

vi

des

kval

itāt

i

Cilv

ēku

saim

niec

iskā

s da

rbīb

as ra

dītā

s pr

oblē

mas

– s

iltum

a dz

inēj

u un

kur

inām

ā sa

degš

anas

iete

kme

uz a

pkār

tējo

vid

i, oz

ona

slāņ

a bi

ezum

a sa

maz

ināš

anās

, org

anis

kā k

urin

āmā

resu

rsu

izsī

kšan

a, tr

okšņ

u pa

lielin

āšan

ās.

Iesp

ējas

mot

ivēt

i dar

botie

s vi

des

kval

itāte

s sa

glab

āšan

ā un

uz

labo

šanā

.

Daž

āda

veid

a el

ektr

osta

ciju

– H

ES (l

ielā

s un

maz

ās),

TEC,

AES

, VES

– ie

tekm

es u

z ap

kārt

ējo

vidi

nov

ērtē

šana

. Ie

spēj

as u

zlab

ot v

ides

kva

litāt

i sai

stīb

ā ar

ele

ktro

ener

ģija

s ra

žoša

nu.

5


MĀ

CĪB

U S

ATU

RA

AP

GU

VES

SEC

ĪBA

, AP

GU

VEI

PA

RED

ZĒT

AIS

LA

IKS

UN

SA

SNIE

DZ

AM

AIS

REZ

ULT

ĀTS

8. k

lase

(64

stun

das)

Sasn

iedz

amai

s re

zultā

tsM

ācīb

u līd

zekļ

i

Star

pprie

kšm

etu

saik

neD

aba

un te

hnik

a Pē

tnie

cisk

ā da

rbīb

aCi

lvēk

a, s

abie

drīb

as

un v

ides

miji

edar

bība

s fiz

ikāl

ie a

spek

ti

Dem

onst

rēju

mi,

labo

rato

rijas

dar

bi u

n to

pie

deru

mi

Uzs

kate

s m

ater

iāli

8.1.

Ko

māc

ās fi

zikā

? (1

0 st

unda

s)1.

Zi

na u

n lie

to fi

zikā

lo

lielu

mu

mas

a,

blīv

ums u

n til

pum

s ap

zīm

ējum

us u

n m

ērvi

enīb

as.

2.

Klas

ificē

jēdz

ienu

s pē

c pa

zīm

ēm

fizik

ālai

s lie

lum

s, m

ērie

rīce,

fizi

kālo

lie

lum

u m

ērvi

enīb

a.3.

G

rupē

fizi

kālā

s pa

rādī

bas

vai

proc

esus

(pie

m.

gais

mas

, ele

ktris

kās,

meh

ānis

kās,

siltu

ma)

.

4.

Atš

ķir p

ētni

ecis

kās

darb

ības

soļ

us

vien

kārš

ākos

pie

mēr

os.

5.

Liet

o de

cim

ālo

daud

zkār

tņu

prie

dēkļ

us m

ili-,

cent

i-,

kilo

-.6.

Iz

vēla

s un

liet

o m

ērām

ajam

liel

umam

at

bils

toša

s m

ērie

rīces

, no

vērt

ējot

mēr

ījum

a pr

eciz

itāti.

7.

Nos

aka

mēr

ierīc

es

ieda

ļas

vērt

ību

un

mēr

apjo

mu,

nol

asa

vai a

prēķ

ina

mēr

ījum

a re

zultā

tu.

8.

Nos

aka

viel

as m

asu,

til

pum

u un

blīv

umu.

9.

Zina

un

lieto

form

ulu

viel

as b

līvum

a ap

rēķi

nāša

nai,

veid

o fiz

ikā

pieņ

emto

uz

devu

ma

risin

āšan

as

pier

akst

u.10

. N

ovēr

tē IT

iesp

ējas

m

ērīju

mu

veik

šanā

un

datu

reģi

strā

cijā

.

11.

Nov

ērtē

mēr

īšan

as

nozī

mi d

atu

iegu

vē.

12.

Apz

inās

dro

šas

darb

ības

nos

a cī-

jum

us e

kspe

ri men

-tā

lajo

s da

rbos

.13

. N

ovēr

tē

sada

rbīb

as n

ozīm

i pē

tnie

cisk

ajā

darb

ībā.

LD1.

Ter

mom

etri.

Šķid

rum

a te

r mo-

met

ri, h

rono

met

ri,da

tors

, mul

timed

iju

proj

ekto

rs, t

empe

-ra

tūra

s se

nsor

s, da

tu

uzkr

ājēj

s.

LD2.

Det

aļu

skai

ta n

o-te

ikša

na p

ēc m

asas

.El

ektr

onis

kie

svar

i, de

taļa

s (s

krūv

es v

ai

nagl

as u

. c.)

LD. T

ilpum

a un

bl

īvum

a no

teik

šana

. (Iz

man

to s

kolā

eso

šo

apra

kstu

.)

Tran

spar

enti

Pētn

ieci

skās

da

rbīb

as p

osm

i.Fi

zikā

lo li

elum

u m

ērīš

ana.

Dat

orpr

ezen

tāci

jaPr

oces

i dab

ā.

Ani

māc

ijaFi

zikā

lo li

elum

u m

ērīš

ana.

Mat

emāt

ika

Mēr

ījum

u ve

ikša

na u

n ta

isns

tūra

par

alēl

skal

dņa

tilpu

ma

aprē

ķinā

šana

.La

ukum

a un

tilp

uma

mēr

vien

ību

lieto

šana

.N

ezin

āmā

izte

ikša

na n

o fo

rmul

as.

Skai

tļu n

oapa

ļoša

na.

Line

āras

funk

cija

s gr

afika

kon

stru

ēšan

a.Ti

ešo

mēr

ījum

u re

zultā

tu li

etoš

ana

citu

liel

umu

note

ikša

nai.

Dab

aszi

nība

sVi

enkā

rša

eksp

erim

enta

plā

noša

na d

atu

iegu

vei.

Mēr

ījum

u ve

ikša

na, r

ezul

tāta

pie

raks

tīšan

a,

apzī

mēj

umu

un m

ērvi

enīb

u lie

toša

na.

Liel

umu

apko

poša

na, s

akār

toša

na u

n pā

rvei

doša

na z

īmēj

umos

, tab

ulās

un

diag

ram

mās

. In

form

ācija

s de

rīgum

a un

tica

mīb

as n

ovēr

tēša

na.

Info

rmāt

ika

Tabu

lu n

ofor

mēš

ana.

Dat

u gr

afisk

ā ap

strā

de.

6


Sasn

iedz

amai

s re

zultā

tsM

ācīb

u līd

zekļ

i

Star

pprie

kšm

etu

saik

neD

aba

un te

hnik

a Pē

tnie

cisk

ā da

rbīb

aCi

lvēk

a, s

abie

drīb

as u

n vi

des

miji

edar

bība

s fiz

ikāl

ie

aspe

kti

Dem

onst

rēju

mi,

labo

rato

rijas

dar

bi u

n to

pie

deru

mi

Uzs

kate

s mat

eriā

li

8.2.

Ska

ņa ik

dien

ā (8

stu

ndas

)1.

Iz

skai

dro

skaņ

as ra

šano

s, iz

plat

īšan

os u

n uz

tver

šanu

. 2.

N

osak

a sk

aņas

ve

idu

(dzi

rdam

ā sk

aņa,

ultr

aska

ņa

un in

fras

kaņa

) pē

c sv

ārst

ību

frek

venc

es.

3.

Izpr

ot s

kaņa

s to

ņa

augs

tum

a sa

istīb

u ar

svā

rstīb

u fr

ekve

nci u

n sk

aņas

ska

ļum

a at

karīb

u no

vid

es

daļiņ

u sv

ārst

ību

ampl

itūda

s.

4.

Pask

aidr

o fiz

ikāl

ā lie

lum

a fr

ekve

nce

būtīb

u un

zin

a tā

ap

zīm

ējum

u un

mēr

vien

ības

.5.

Sa

līdzi

na s

kaņa

s iz

plat

īšan

ās

ātru

mu

dažā

dās

vidē

s un

da

žādā

s te

mpe

ratū

rās,

izm

anto

jot d

atus

.6.

A

prēķ

ina

laik

u, ja

zin

āms

skaņ

as

izpl

atīš

anās

ātr

ums

un a

ttāl

ums,

un v

eido

fizi

kā p

ieņe

mto

uz

devu

ma

risin

āšan

as p

iera

kstu

.7.

D

emon

strē

jum

ā ar

ska

ņas

sens

oru

salīd

zina

ska

ņas

pēc

toņa

aug

stum

a un

ska

ļum

a.8.

Pl

āno

darb

a ga

itu u

n ve

ic

eksp

erim

entu

par

ska

ņas

raša

nos

un to

raks

turo

joši

em li

elum

iem

.9.

Ie

pazī

stin

a ci

tus

ar e

kspe

rimen

ta

rezu

ltātie

m, i

zman

tojo

t fizi

kālo

s jē

dzie

nus.

10.

Zina

ska

ņas,

ultr

aska

ņas

un

infr

aska

ņas

izpa

usm

es

dabā

un

izm

anto

šanu

te

hnik

ā.11

. Ie

vēro

risk

a fa

ktor

us

un d

rošī

bas

pasā

kum

us d

arbā

ar

skaņ

as a

votie

m u

n to

iete

kmi u

z ci

lvēk

a ve

selīb

u.12

. A

pzin

ās s

adar

bība

s no

zīm

i eks

perim

enta

pl

ānoš

anā.

13.

Izpr

ot fi

zika

s zi

nāša

nu

nozī

mi a

r ska

ņas

izm

anto

šanu

sai

stītā

s pr

ofes

ijās

(med

icīn

ā,

celt n

iecī

bā u

. c.).

D. S

kaņa

s ra

kstu

rliel

umi.

Skaņ

as s

enso

rs, d

atu

uzkr

ājēj

s, da

tors

ar

atbi

lsto

šu li

etoj

um-

pro g

ram

mu

skaņ

as

svār

stīb

u gr

afisk

ā at

tēlo

jum

a re

ģis-

trēš

anai

, mul

time-

diju

pro

jekt

ors,

toņd

akša

ar ā

mur

īti.

D. S

kaņa

s ska

ļum

a m

aiņa

atk

arīb

ā no

at

tālu

ma.

Skaņ

as s

enso

rs, d

atu

uzkr

ājēj

s, pr

ojek

tors

.

LD. M

ūzik

as

inst

rum

ents

.Sa

dzīv

es p

riekš

met

i.

Film

aSk

aņas

iz

plat

īšan

ās

vaku

umā.

Kas

notie

k kl

avie

rēs?

Kas

notie

k,

spēl

ējot

ģitā

ru?

Ani

māc

ijaSk

aņas

iz

plat

īšan

ās.

Mat

emāt

ika

Liel

umu

nola

sīša

na n

o gr

afisk

ā at

tēlo

jum

a.

Info

rmāc

ijas

iegu

ve n

o ta

bulā

m,

stab

iņve

ida

un s

ekto

ra d

iagr

amm

ām.

Info

rmāc

ijas

attē

loša

na ta

bulā

s un

st

abiņ

veid

a di

agra

mm

ās.

Dab

aszi

nība

sSk

aņas

raša

nās

un iz

plat

īšan

ās g

aisā

, sk

aņas

avo

tu d

audz

veid

ība,

ska

ņas

augs

tum

s un

stip

rum

s. Ek

sper

imen

ti ar

ska

ņu, m

aino

t tās

au

gstu

mu

un s

tipru

mu,

nov

ēroj

ot

skaņ

as a

tsta

roša

nos

(atb

alss

) un

skaņ

as

uztv

erša

nu a

r aus

i.

Ķīm

ija

Izpr

atne

par

vie

las

uzbū

vi.

7


Sasn

iedz

amai

s re

zultā

tsM

ācīb

u līd

zekļ

i

Star

pprie

kšm

etu

saik

neD

aba

un te

hnik

a Pē

tnie

cisk

ā da

rbīb

aCi

lvēk

a, s

abie

drīb

as u

n vi

des

miji

edar

bība

s fiz

ikāl

ie

aspe

kti

Dem

onst

rēju

mi,

labo

rato

rijas

dar

bi u

n to

pi

eder

umi

Uzs

kate

s m

ater

iāli

8.3.

Gai

sma

un k

rāsa

s (1

2 st

unda

s)1.

Sk

aidr

o ga

is-

mas

tais

nlīn

ijas

izpl

atīš

anos

, iz

man

tojo

t ga

ism

as s

tara

jē

dzie

nu.

2.

Ilust

rē g

aism

as

star

a kr

išan

as

leņķ

i un

atst

aroš

anas

le

ņķi u

n at

tēlu

ve

idoš

anos

pla

-ka

nā s

pogu

lī.3.

Li

eto

gais

mas

at

star

ošan

as

likum

u ga

ism

as

parā

dību

sk

aidr

ojum

ā.

4.

Liet

o ga

ism

as p

arād

ību

skai

droj

umā

atbi

lsto

šus

fizik

ālos

liel

umus

(sta

ra

kriš

anas

leņķ

is, l

auša

nas

leņķ

is, l

ēcas

fo

kusa

att

ālum

s, lē

cas

optis

kais

st

ipru

ms)

, to

apzī

mēj

umus

un

mēr

vien

ības

.5.

Iz

virz

a pi

eņēm

umu

un p

lāno

dar

ba

gaitu

, lai

vei

ktu

eksp

erim

entu

par

ga

ism

as iz

plat

īšan

os ta

isnl

īnija

s vi

rzie

nā; a

tsta

roša

nu; l

auša

nu.

6.

Veic

eks

perim

entu

, mēr

ot g

aism

as

star

a kr

išan

as u

n at

star

ošan

as le

ņķus

, la

i izs

kaid

rotu

gai

smas

ats

taro

šana

s pa

rādī

bas.

7.

Veic

eks

perim

entu

un

iegū

st

gais

mas

sta

ra la

ušan

as k

valit

atīv

as

likum

saka

rības

uz

robe

žvirs

mas

sta

rp

divā

m v

idēm

.8.

Ie

gūst

prie

kšm

eta

attē

lu a

r sav

ācēj

lēcu

un

apr

akst

a to

, lie

tojo

t fizi

kas

jēdz

ienu

s.9.

A

prēķ

ina

lēca

s op

tisko

stip

rum

u un

an

aliz

ē tā

atš

ķirīb

u da

žādā

m lē

cām

. 10

. Vi

zual

izē

gais

mas

sta

ru g

aitu

sa

vācē

jlēcā

un

izkl

iedē

tājlē

cā.

11.

Nov

ēro

un iz

skai

dro

apga

ism

ojum

a m

aiņu

atk

arīb

ā no

gai

smas

avo

ta

attā

lum

a līd

z vi

rsm

ai.

12.

Izsk

aidr

o pr

iekš

met

a kr

āsu

un g

aism

as

krās

u ve

idoš

anos

.13

. Ie

pazī

stin

a ci

tus

ar o

ptis

ko d

abas

pa

rādī

bu d

audz

veid

ību.

14.

Raks

turo

redz

es

defe

ktus

(tuv

redz

ība,

tā

lredz

ība)

un

zina

re

dzes

kor

ekci

jas

iesp

ējas

, izm

anto

jot

lēca

s.15

. Ie

vēro

dro

šība

s no

teik

umus

un

izpr

ot

riska

fakt

orus

dar

bā a

r op

tiska

jām

ierīc

ēm u

n ga

ism

as a

votie

m.

16.

Apz

inās

ats

taro

tāju

no

zīm

i sat

iksm

es

droš

ībā.

17.

Nov

ērtē

daž

ādu

gais

mas

avo

tu u

n ap

gais

moj

uma

iete

kmi

uz c

ilvēk

a ve

selīb

u.18

. N

ovēr

tē o

ptik

as

zinā

šanu

noz

īmi

prof

esija

s iz

vēlē

. 19

. Zi

na p

ar p

ētīju

mie

m

opto

met

rijā

Latv

ijā.

LD. Ē

nas g

arum

s m

aiņa

.G

aism

as a

vots

, pr

iekš

met

s, lin

eāls

, tr

ansp

ortie

ris,

plas

talīn

s.

LD. G

aism

as

atst

aroš

ana

plak

anā

spog

ulī.

LD. G

aism

as la

ušan

a.

LD. A

ttēl

a ie

gūša

na

lēcā

s. O

ptis

kais

st

ipru

ms.

Gai

smas

avo

ts,

savā

cējlē

ca, m

ērle

nte.

D. R

edze

, tās

kor

ekci

ja.

Ģeo

met

riskā

s op

tikas

de

mon

strē

jum

u ie

kārt

a.

D. A

pgai

smoj

ums.

apga

ism

ojum

a se

nsor

s.D

. Bal

tās g

aism

as

sada

līšan

a sp

ektr

ā.

Gai

smas

avo

ts,

trijs

tūra

priz

ma.

Ani

māc

ijas

Saul

es a

ptum

sum

s un

M

ēnes

s ap

tum

sum

s.Re

dzes

kor

ekci

ja.

Apg

aism

ojum

a m

aiņa

at

karīb

ā no

att

ālum

a un

ga

ism

as a

vota

jaud

as.

Att

ēla

veid

ošan

ās

savā

cējlē

cā.

Gai

smas

lauš

ana.

Krās

u sa

jauk

šana

.Ķe

rmeņ

u kr

āsas

.M

irāža

.St

aru

gaita

lēcā

s. St

aru

gaita

opt

iska

jos

inst

rum

ento

s.Va

ravī

ksne

.Ba

ltās

gais

mas

sad

alīš

ana

spek

trā.

Prez

entā

cija

D

zīvn

ieku

krā

su re

dze.

Mat

emāt

ika

Leņķ

a at

tēlo

šana

, leņ

ķa

lielu

ma

note

ikša

na a

r tr

ansp

ortie

ri, tā

liel

uma

novē

rtēš

ana

pēc

acum

ēra.

Sim

etris

ku fi

gūru

ko

nstr

uēša

na a

ttie

cībā

pr

et d

oto

punk

tu/t

aisn

i. Pe

rpen

diku

lāra

s un

pa

ralē

las

tais

nes.

Dab

aszi

nība

sG

aism

as ra

šanā

s, iz

plat

īšan

ās u

n uz

tver

šana

.Ēn

as ra

šanā

s un

att

ēla

veid

ošan

ās.

Dab

as s

istē

mu

un

proc

esu

izzi

nāša

na,

izm

anto

jot v

ienk

āršu

s m

odeļ

us.

Biol

oģija

Foto

sint

ēzes

pro

cesa

un

tā n

ozīm

es

izsk

aidr

ošan

a,

izm

anto

jot s

hēm

u.

8


Sasn

iedz

amai

s re

zultā

tsM

ācīb

u līd

zekļ

i

Star

pprie

kšm

etu

saik

neD

aba

un te

hnik

aPē

tnie

cisk

ā da

rbīb

aCi

lvēk

a, s

abie

drīb

as

un v

ides

miji

edar

bība

s fiz

ikāl

ie a

spek

ti

Dem

onst

rēju

mi,

labo

rato

rijas

dar

bi

un to

pie

deru

mi

Uzs

kate

s m

ater

iāli

8.4.

Silt

uma

proc

esi (

14 s

tund

as)

1.

Atš

ķir u

n iz

skai

dro

dažā

du v

eidu

si

ltum

pārn

esi

dabā

un

tehn

ikā,

m

aino

ties

tem

pera

tūra

i.2.

Li

eto,

ana

lizēj

ot

daba

s pr

oces

us u

n ik

dien

ā lie

toja

mās

ie

rīces

, jēd

zien

us:

siltu

mva

dīša

na,

konv

ekci

ja,

siltu

mst

aroj

ums.

3.

Pask

aidr

o fiz

ikāl

o lie

lum

u (te

mpe

ratū

ra,

siltu

ma

daud

zum

s, īp

atnē

jais

si

ltum

s) b

ūtīb

u,

zina

un

lieto

to

apzī

mēj

umus

un

mēr

vien

ības

.

4.

Liet

o vi

elu

īpat

nējā

s si

ltum

ietil

pība

s, īp

atnē

jā

sade

gšan

as s

iltum

a, īp

atnē

jā

kuša

nas

siltu

ma

un īp

atnē

jā

iztv

aiko

šana

s si

ltum

a at

šķirī

bas

viel

u īp

ašīb

u ra

kstu

roša

nai.

5.

Atr

od ta

bulā

s si

ltum

a pr

oces

us

raks

turo

jošu

s lie

lum

us (k

ušan

as

un v

ārīš

anās

tem

pera

tūru

, vie

lu

īpat

nējo

silt

umie

tilpī

bu, ī

patn

ējo

kuša

nas

un iz

tvai

koša

nas

siltu

mu,

īp

atnē

jo s

adeg

šana

s si

ltum

u).

6.

Liet

o de

cim

ālo

daud

zkār

tņu

prie

dēkļ

us k

ilo- u

n m

ega-

.7.

Iz

virz

a pi

eņēm

umu

un p

lāno

da

rba

gaitu

par

daž

ādu

mat

eriā

lu

siltu

mva

dīša

nas

proc

esu.

8.

Veic

eks

perim

entu

par

daž

ādas

kr

āsas

vai

daž

ādu

mat

eriā

lu

siltu

mva

dīša

nas

proc

esu

un

anal

izē

iegū

tos

rezu

ltātu

s.9.

Iz

man

to g

rafik

us s

iltum

a pr

oces

u ra

kstu

roša

nai.

10.

Att

ēlo

grafi

ski t

empe

ratū

ras

mai

ņu

siltu

ma

proc

esos

un

nola

sa fi

zikā

lo

lielu

mu

no g

rafik

a.11

. Iz

vēla

s fo

rmul

u un

apr

ēķin

a si

ltum

a da

udzu

mu.

12.

Nov

ēro

virt

uālā

dem

onst

rēju

mā

(ani

māc

ijā v

ai fi

lmā)

vie

las

stāv

okļa

mai

ņu, a

naliz

ē to

noz

īmi,

izm

anto

šana

s ie

spēj

as, i

espē

jam

os

risku

s.13

. Ek

sper

imen

tāli

nosa

ka v

iela

i pi

evad

ītā s

iltum

a da

udzu

mu.

14.

Izpr

ot s

iltum

a ie

tekm

i uz

cilv

ēka

vese

lību.

15.

Ana

lizēj

ot d

ažād

u ve

idu

siltu

mpā

rnes

i da

bā u

n te

hnik

ā,

skai

dro

ēku

silti

nāša

nas,

apku

res

un te

rmis

kās

izpl

ešan

ās n

ozīm

i.16

. A

pzin

ās k

urin

āmā

sade

gšan

as p

roce

su

prod

uktu

iete

kmi

uz v

idi.

17.

Zina

dro

šība

s no

teik

umus

dar

bā

ar a

ugst

as u

n ze

mas

te

mpe

ratū

ras

šķid

rum

iem

un

zina

, kā

rīko

ties

trau

mu

gadī

jum

os.

DD

. Led

us k

ušan

a.Ko

ka u

n m

etāl

a vi

rsm

as, d

ivi

vien

āda

lielu

ma

ledu

s ga

baliņ

i, di

vi p

last

mas

as

vai s

tikla

šķī

vji,

trau

ks le

dus

glab

āšan

ai,

datu

kam

era,

m

ultim

ediju

pr

ojek

tors

, dat

u uz

krāj

ējs

un

tem

pera

tūra

s se

nsor

s.LD

. Kād

a kr

āsa

labā

k pa

sarg

ā no

sa

silš

anas

? D

ivi

tem

pera

tūra

s se

nsor

i, da

tu

uzkr

ājēj

s, da

tors

, bal

ta u

n tu

mša

pap

īra

lapa

(drā

na),

alum

īnija

folij

a,

gald

a la

mpa

ar

kvēl

spul

dz.

Fizi

kas

form

ulas

un

tabu

las.

Ani

māc

ijas

Viel

as st

āvok

ļi.Vi

elu

sild

īšan

a.G

rafis

kais

at

tēlo

jum

s.

Mat

emāt

ika

Tilp

uma

un m

asas

mēr

vien

ību

pārv

eido

šana

un

sask

aņoš

ana.

Mēr

vien

ību

deci

māl

o da

udzk

ārtņ

u un

dec

imāl

o da

ļu p

riedē

kļu

lieto

šana

. Sk

aitļa

pie

raks

ts n

orm

ālfo

rmā,

dar

bība

s ar

sk

aitļi

em n

orm

ālfo

rmā.

Li

neār

i vie

nādo

jum

i.Li

neār

as fu

nkci

jas

grafi

ka k

onst

ruēš

ana.

Dab

aszi

nība

sG

aisa

tem

pera

tūra

s m

ērīš

ana

un m

ērvi

enīb

u lie

toša

na.

Ūde

ns s

tāvo

kļu

mai

ņas

novē

roša

na d

abā.

Pras

me

rīkot

ies

ar s

ildie

rīcēm

, kar

stie

m

prie

kšm

etie

m u

n šķ

idru

mie

m, v

ielā

m u

n m

ater

iālie

m, i

evēr

ojot

dro

šība

s no

teik

umus

.Vi

elu

un ķ

erm

eņu

tilpu

ma

note

ikša

na, t

ilpum

a m

ērvi

enīb

u l u

n m

l lie

toša

na.

Info

rmāt

ika

Kalk

ulat

ora/

dato

ra iz

man

toša

na in

form

ācija

s ap

strā

dei.

Dat

ora

lieto

šana

mēr

ījum

u re

zultā

tu g

rafis

kai

vizu

aliz

ēšan

ai.

Ķīm

ija

Jēdz

ieni

– v

iela

, am

orfa

vie

la, k

ristā

liska

vie

la,

mol

ekul

a. P

roce

si –

deg

šana

un

sade

gšan

a.

Viel

u fiz

ikāl

o pā

rvēr

tību

(kuš

ana,

kris

taliz

ācija

, sa

salš

ana,

sac

ietē

šana

, vār

īšan

ās, i

ztva

ikoš

ana)

ra

kstu

roša

na, i

zman

tojo

t pie

mēr

us.

Izpr

atne

par

deg

šana

s ga

lapr

oduk

tu ie

tekm

i uz

gais

a kv

alitā

ti.

9


Sasn

iedz

amai

s re

zultā

tsM

ācīb

u līd

zekļ

i

Star

pprie

kšm

etu

saik

neD

aba

un te

hnik

aPē

tnie

cisk

ā da

rbīb

aCi

lvēk

a, s

abie

drīb

as u

n vi

des

miji

edar

bība

s fiz

ikāl

ie

aspe

kti

Dem

onst

rēju

mi,

labo

rato

rijas

da

rbi u

n to

pie

deru

mi

Uzs

kate

s m

ater

iāli

8.5.

Kus

tība

(8 s

tund

as)

1.

Liet

o jē

dzie

nus:

m

ehān

iskā

kus

tība,

tr

ajek

torij

a,

vien

mēr

īga

un

nevi

enm

ērīg

a ku

stīb

a, ro

tāci

ja.

2.

Raks

turo

ķer

meņ

a ku

stīb

u pē

c gr

afika

.

3.

Att

ēlo

ķerm

eņa

kust

ību

raks

turo

jo šu

s lie

lum

us ā

trum

a va

i ceļ

a gr

afikā

. 4.

Li

eto

meh

ānis

kās

kust

ības

sk

aidr

ojum

ā, ra

kstu

rojo

t kus

tību

daud

zvei

dību

dab

ā un

tehn

ikā,

at

bils

tošo

s fiz

ikāl

os li

elum

us –

āt

rum

s, vi

dēja

is ā

trum

s, fre

kven

ce –

to a

pzīm

ējum

us u

n m

ērvi

enīb

as.

5.

Zina

un

lieto

form

ulu

kust

ības

ra

kstu

rliel

umu

aprē

ķinā

šana

i.6.

Pa

skai

dro

veik

to c

eļu

vien

mēr

īgā

tais

nlīn

ijas

kust

ībā

atka

rībā

no

kust

ības

ātr

uma

un la

ika.

7.

Reģi

strē

un

apst

rādā

dat

us

vidē

jā ā

trum

a no

teik

šana

i.8.

N

osak

a ro

tāci

jas

vai s

vārs

tību

frek

venc

i un

seci

na p

ar ro

tāci

jas

vai s

vārs

tību

frek

venc

es a

tkar

ību

no s

vārs

tību

skai

ta.

9.

Izvē

rtē

riska

fakt

orus

tr

ansp

ortlī

dzek

ļu k

us-

tībā,

pam

atoj

otie

s uz

da

tiem

, pie

mēr

am, p

ar

brem

zēša

nas

ceļa

vai

vē

lam

ās b

rauk

šana

s di

stan

ces

ievē

roša

nu

atka

rībā

no k

ustīb

as

ātru

ma.

LD1.

Svā

rstīb

u ra

kstu

rliel

umi.

Stat

īvs,

lodī

te, d

iegs

, lin

eāls

vai

m

ērle

nte,

hro

nom

etrs

.

LD2.

Vid

ējai

s ātr

ums.

4 pa

pīra

kēk

sa c

epša

nas

form

iņas

, hro

nom

etrs

, m

ērle

nte,

līm

lapi

ņas

LD. P

a sl

īpu

renī

ti rip

ojoš

as

lodī

tes v

idēj

ā āt

rum

a no

teik

šana

at

karīb

ā no

ceļa

gar

uma.

M

ērle

nte,

renī

te, l

odīte

,st

atīv

i, m

etāl

a ci

lindr

s.

Film

aD

VD k

ustīb

u pi

emēr

i.

Ani

māc

ijas

Brem

zēša

nas

ceļa

at

karīb

a no

ātr

u ma

un c

eļa

apst

ākļie

m.

Brem

zēša

nas

ceļa

gr

afiks

.Ku

stīb

a.Vi

enm

ērīg

a ku

stīb

a.Pa

ātrin

āta

kust

ība.

Palē

ninā

ta k

ustīb

a.

Mat

emāt

ika

Ātr

uma

aprē

ķinā

šana

un

ātru

ma

mēr

vien

ību

m/s

un

km

/h li

etoš

ana

prak

tisko

s pi

emēr

os.

Ātr

uma

mēr

vien

ību

sask

aņoš

ana.

Line

āras

funk

cija

s gr

afika

ko

nstr

uēša

na u

n lie

lum

u no

lasī

šana

no

grafi

skā

attē

loju

ma.

Nor

ādītā

liel

uma

izte

ikša

na n

o do

tās

form

ulas

.

Dab

aszi

nība

sLa

ika

mēr

īšan

a un

m

ērvi

enīb

u (s

, min

un

h)

lieto

šana

.Ā

trum

a ek

sper

imen

tāla

no

teik

šana

. Ku

stīb

as ā

trum

a un

virz

iena

mai

ņas

pask

aidr

ošan

a.

10


Sasn

iedz

amai

s re

zultā

tsM

ācīb

u līd

zekļ

i

Star

pprie

kšm

etu

saik

neD

aba

un te

hnik

aPē

tnie

cisk

ā da

rbīb

aCi

lvēk

a, s

abie

drīb

as u

n vi

des

miji

edar

bība

s fiz

ikāl

ie a

spek

ti

Dem

onst

rēju

mi,

labo

rato

rijas

dar

bi u

n to

pie

deru

mi

Uzs

kate

s m

ater

iāli

8.6.

Spē

ks u

n dr

ošīb

a (1

2 st

unda

s)1.

Li

eto

meh

ānis

ko p

ro-

cesu

ska

idro

jum

ā jē

dzie

nus:

def

or m

ā cija

, in

erce

un

grav

itāci

ja.

2.

Liet

o sa

vien

oto

trau

ku m

odel

i fizi

kālo

pa

rādī

bu u

n pr

oces

u sk

aidr

ojum

ā.

3.

Liet

o m

ehān

isko

pro

cesu

sk

aidr

ojum

ā at

bils

tošo

s fiz

ikāl

os

lielu

mus

– sp

ēks,

svar

s un

spie

dien

s –

to a

pzīm

ējum

us u

n m

ērvi

enīb

as.

4.

Vizu

aliz

ē pa

vie

nu ta

isni

dar

bojo

šos

spēk

us u

n to

kop

spēk

u (p

iem

ēram

, pe

ldēš

anas

nos

acīju

mi),

pār

veid

ojot

te

kstā

vai

tabu

lā d

otu

info

rmāc

iju.

5.

Izvē

las

atbi

lsto

šu d

inam

omet

ru,

nosa

ka ķ

erm

eņa

svar

u ga

isā

un

šķid

rum

ā, s

ecin

a pa

r Arh

imēd

a sp

ēka

darb

ību.

6.

Iz

vēla

s fo

rmul

u un

apr

ēķin

a sm

agum

a sp

ēku,

sva

ru, A

rhim

ēda

spēk

u un

spi

edie

nu.

7.

Nos

aka

ķerm

eņa

spie

dien

u uz

vi

rsm

u pē

tnie

cisk

ajā

labo

rato

rijas

da

rbā.

8.

Iz

virz

a pi

eņēm

umu

un

eksp

erim

entā

li to

pār

baud

a, n

osak

ot

Arh

imēd

a sp

ēka

mai

ņu a

tkar

ībā

no

ķerm

eņa

form

as, t

ilpum

a, b

līvum

a,

iegr

emdē

šana

s dz

iļum

a, š

ķidr

uma

blīv

uma.

9.

Ie

pazī

stin

a ci

tus

ar d

arba

gru

pā

iegū

to u

n ap

kopo

to in

form

āciju

pa

r def

orm

āciju

vai

iner

ci, l

ieto

jot

fizik

ālos

jēdz

ienu

s. 10

. Iz

skai

dro

piem

ērus

par

spē

ka u

n sp

iedi

ena

nozī

mi d

abā

un te

hnik

ā (p

iem

ēram

, spi

edie

ns š

ķidr

umā,

ķe

rmeņ

u pe

ldēš

ana

atka

rībā

no

blīv

uma)

.

11.

Apz

inās

dro

šība

s pa

sāku

mu

(dro

šība

s jo

stu,

gai

sa s

pilv

enu,

āt

rum

a ie

ro be

žoju

mu)

no

zīm

i sat

iksm

ē.

12.

Raks

turo

eks

perim

enta

no

zīm

i dab

aszi

nātņ

u pē

tījum

os a

r pie

mēr

iem

no

G. G

alile

ja, I

. Ņūt

ona

un

Arh

imēd

a at

klāj

umie

m.

D. A

rhim

ēda

spēk

s. Ķe

rmen

is s

vara

no

teik

šana

i, sp

ēka

sens

ors,

dato

rs,

mul

timed

iju

proj

ekto

rs, d

atu

uzkr

ājēj

s,au

kla

atsa

itei,

trau

ks

ar k

rāna

ūde

ni,

trau

ks a

r sāl

sūde

ns

šķīd

umu.

LD1.

Ķer

meņ

a ra

dīta

is sp

iedi

ens u

z ci

etu

virs

mu.

Para

lēls

kald

ņa

form

as k

lucī

tis,

ķieģ

elis

di

nam

omet

rs, l

ineā

ls.

LD2.

Arh

imēd

a sp

ēks.

Mēr

cilin

drs

ar ū

deni

, pl

astil

īns

vai p

last

ika

ķerm

eņu

veid

ošan

ai,

dina

mom

etrs

, at

saite

.

D. S

pied

iens

šķ

idru

mā.

Film

aIn

erce

.

Ani

māc

ijas

Svar

s lif

tā.

Din

amom

etrs

.Be

rzes

spē

ka

note

ikša

na.

Hid

raul

iska

is

celtn

is.

Peld

ēšan

as

nosa

cīju

mi.

Spēk

s.Sp

ēku

sask

aitīš

ana.

Spēk

u at

ņem

šana

.Sv

ars

uz S

aule

s si

stēm

as

plan

ētām

.Sp

ēki u

n m

ērog

s.

Mat

emāt

ika

Vekt

ora

jēdz

iena

izpr

atne

.M

ērvi

enīb

u de

cim

ālo

daud

zkār

tņu

prie

dēkļ

u lie

toša

na.

Vaja

dzīg

o m

ērīju

mu

veik

šana

un

tais

nstū

ra la

ukum

a ap

rēķi

nāša

na.

Nor

ādītā

liel

uma

izte

ikša

na n

o do

tās

form

ulas

.

Dab

aszi

nība

sD

ažād

u ve

idu

spēk

i –

mag

nētis

kais

, gra

vitā

cija

s, be

rzes

spē

ks, d

arbī

bas

spēk

s un

pr

etda

rbīb

as s

pēks

. Sp

ēka

mēr

īšan

a un

tā d

arbī

bas

virz

iena

not

eikš

ana,

mēr

ījum

u re

zultā

tu p

iera

kstīš

ana,

iz

man

tojo

t atb

ilsto

šus

fizik

ālo

lielu

mu

apzī

mēj

umus

un

mēr

vien

ības

. Spi

edie

na jē

dzie

na

lieto

šana

.

Info

rmāt

ika

Dar

bs a

r ele

ktro

nisk

ajām

ta

bulā

m p

reze

ntāc

ijas

saga

tavo

šana

i.Iz

veid

oto

prez

entā

ciju

de

mon

strē

šana

, ņem

ot v

ērā

tās

mēr

ķus,

tēm

u un

sat

uru,

au

dito

riju

un p

ieej

amās

te

hnol

oģija

s.

11


9. k

lase

(62

stun

das)

Sasn

iedz

amai

s re

zultā

tsM

ācīb

u līd

zekļ

i

Star

pprie

kšm

etu

saik

neD

aba

un te

hnik

aPē

tnie

cisk

ā da

rbīb

aCi

lvēk

a, s

abie

drīb

as

un v

ides

miji

edar

bība

s fiz

ikāl

ie a

spek

ti

Dem

onst

rēju

mi,

labo

rato

rijas

da

rbi u

n to

pie

deru

mi

Uzs

kate

s m

ater

iāli

9.1.

Ele

ktri

skās

ķēd

es (1

4 st

unda

s)1.

Iz

skai

dro

elek

tris

ko

lādi

ņu n

odal

īšan

ās

piem

ērus

dab

ā un

tehn

ikā,

iz

man

tojo

t ato

ma

uzbū

ves

mod

eli u

n lie

tojo

t jēd

zien

us:

elek

triz

ācija

, lād

iņu

miji

edar

bība

el

ektr

osta

tiskā

in

dukc

ija.

2.

Zina

un

lieto

ga

lvan

iskā

ele

men

ta,

bate

rijas

, spu

ldze

s, sl

ēdža

, rez

isto

ra,

ampē

rmet

ra

un v

oltm

etra

ap

zīm

ējum

us

elek

tris

ko s

lēgu

ma

shēm

u ve

idoš

anai

. 3.

Iz

skai

dro

kūst

ošo

droš

ināt

āju

un

auto

māt

isko

dr

ošin

ātāj

u lie

toju

mu

elek

troi

erīč

u un

ele

ktro

tīkla

ai

zsar

dzīb

ai p

ret

pārs

lodz

i. 4.

A

tšķi

r pat

ērēt

āju

un

galv

anis

ko e

lem

entu

sl

ēgum

us (v

irkne

s un

pa

ralē

lo).

5.

Apr

akst

a ķe

rmeņ

u el

ektr

izāc

iju

berz

es u

n el

ektr

osta

tiskā

s in

dukc

ijas

rezu

ltātā

, vēr

ojot

de

mon

strē

jum

us.

6.

Pask

aidr

o st

rāva

s st

ipru

ma,

sp

riegu

ma,

ele

ktris

kās

pret

estīb

as

būtīb

u.

7.

Att

ēlo

elek

tris

kās

strā

vas

virz

ienu

no

slēg

tās

vien

kārš

ās e

lekt

riskā

s ķē

dēs.

8.

Liet

o O

ma

likum

u st

rāva

s st

ipru

ma,

sp

riegu

ma

un p

rete

stīb

as

aprē

ķinā

šana

i; lie

to e

lekt

risko

lie

lum

u ap

zīm

ējum

us u

n m

ērvi

enīb

as.

9.

Pask

aidr

o st

rāva

s st

ipru

ma

mai

ņu

virk

nes/

para

lēla

jā s

lēgu

mā,

mai

not

pies

lēgt

o sp

riegu

mu

vai ķ

ēdes

po

sma

pret

estīb

u.

10.

Nos

aka

pēc

grafi

ka e

lekt

risko

s lie

lum

us u

n ra

kstu

ro to

mai

ņu.

11.

Pēc

shēm

as s

aslē

dz e

lekt

risko

ķēd

i. 12

. Iz

skai

dro

elek

tris

kās

pret

estīb

as

atka

rību

no v

adītā

ja m

ater

iāla

, ga

rum

a un

šķē

rsgr

iezu

ma

lauk

uma,

vē

rojo

t dem

onst

rēju

mu.

13

. Re

ģist

rē u

n ap

strā

dā e

kspe

rimen

ta

datu

s va

dītā

ja p

rete

stīb

as

note

ikša

nai.

14.

Izvē

las

un li

eto

ampē

rmet

ru,

voltm

etru

un

mul

timet

ru e

lekt

risko

lie

lum

u m

ērīš

anai

.

15.

Zina

pie

sard

zība

s pa

sāku

mus

, kas

jā

ievē

ro n

egai

sa

laik

ā, iz

prot

zi

bens

nove

dēju

no

zīm

i ēku

un

citu

kon

stru

kciju

ai

zsar

dzīb

ā.

16.

Ievē

ro d

rošī

bas

note

ikum

us, l

ieto

jot

elek

troi

erīc

es

elek

trol

īniju

tu

vum

ā; z

ina,

kā

jārīk

ojas

el

ektr

otra

umu

gadī

jum

os.

D. E

lekt

rizāc

ija.

Org

anis

kā s

tikla

plā

ksne

, viln

as

drān

a, p

apīra

str

ēmel

ītes,

divi

pa

liktņ

i.

LD1.

Spr

iegu

ma

un st

rāva

s st

ipru

ma

mēr

īšan

a ar

m

ultim

etru

. Dig

itāla

is

mul

timet

rs, d

ivi g

alva

nisk

ie

elem

enti

(1,5

V) a

r tu

rētā

ju, s

puld

zīte

, slē

dzis

, sa

vien

otāj

vadi

.

LD2.

Pat

ērēt

āju

virk

nes

slēg

ums.

Div

as s

puld

zīte

s, ba

terij

a,

voltm

etrs

, am

pērm

etrs

, sa

vien

otāj

vadi

, slē

dzis

, el

ektr

isko

slē

gum

u pl

ate.

LD3.

Pat

ērēt

āju

para

lēl-

slēg

ums.

Div

as s

puld

zīte

s, ba

terij

a,

voltm

etrs

, am

pērm

etrs

, sa

vien

otāj

vadi

, slē

dzis

.

LD4.

Tum

šais

gar

ais g

aite

nis.

Gal

vani

skai

s el

emen

ts

turē

tājā

, spu

ldzī

te tu

rētā

jā,

savi

enot

ājva

di, p

late

ele

ktris

ko

slēg

umu

veid

ošan

ai, d

ivi

pārs

lēgi

(par

pār

slēg

u iz

man

to

savi

enot

ājva

du).

D. P

atēr

ētāj

u pa

ralē

lais

sl

ēgum

s

Film

aEl

ektr

odro

šība

.

Ani

māc

ijaA

tom

a m

odel

is.

Zibe

ns iz

lāde

. Zi

bens

nove

dējs

.;G

alva

nisk

ais

elem

ents

el

ektr

iska

jā ķ

ēdē.

Strā

vas

virz

iens

el

ektr

iska

jā ķ

ēdē.

Mul

timet

rs.;

Dro

šinā

tājs

.Pi

rmā

palīd

zība

el

ektr

otra

umu

gadī

jum

ā.Va

dītā

ju p

rete

stīb

a.

Spēl

eEl

ektr

iķi,

Atr

odi a

tbils

tošo

Dat

orpr

ezen

tāci

jaBa

terij

u ve

idi u

n to

pā

rstr

āde

Tum

šais

gar

ais

gaite

nis

Elek

tris

kie

droš

ināt

āji.

Mat

emāt

ika

Riņķ

a la

ukum

a ap

rēķi

nāša

na.

Mēr

vien

ību

sask

aņoš

ana.

Tieš

ā un

apg

riezt

ā pr

opor

cion

alitā

te L

ineā

ras

funk

cija

s gr

afiks

.N

ezin

āmā

izte

ikša

na n

o fo

rmul

as.

Dab

aszi

nība

sEl

ektr

ības

vad

ītāji

un

izol

ator

i.

Ķīm

ija

Elek

tron

u sk

aita

no

teik

šana

no

ķīm

isko

el

emen

tu p

erio

disk

ās

tabu

las.

12


Sasn

iedz

amai

s re

zultā

tsM

ācīb

u līd

zekļ

iSt

arpp

riekš

met

u sa

ikne

Dab

a un

tehn

ika

Pētn

ieci

skā

darb

ība

Cilv

ēka,

sab

iedr

ības

un

vide

s m

ijied

arbī

bas

fizik

ālie

asp

ekti

Dem

onst

rēju

mi,

labo

rato

rijas

da

rbi,

un to

pie

deru

mi

Uzs

kate

s m

ater

iāli

9.2.

Ele

ktro

mag

nētis

ko v

iļņu

(EM

V) l

ieto

jum

s (9

stu

ndas

)1.

Zi

na e

lekt

risko

un

mag

nētis

ko

parā

dību

sa

istīb

u un

iz

prot

tās

lom

u EM

V ra

dīša

nā.

2.

Ilust

rē d

ažād

u di

apaz

onu

EMV

izm

anto

šanu

.

3.

Vēro

dem

onst

rēju

mā

elek

tris

kā la

uka

(pie

m.,

sultā

ni, m

anna

s pu

trai

mi)

un m

agnē

tiskā

lauk

a (p

iem

., dz

elzs

sk

aidi

ņas)

izpa

usm

es u

n at

tēlo

šos

la

ukus

zīm

ējum

ā.

4.

Liet

o EM

V ra

kstu

roša

nai a

tbils

tošu

s lie

lum

us (f

rekv

ence

, viļņ

a iz

plat

īšan

ās

ātru

ms)

, to

apzī

mēj

umus

un

mēr

vien

ības

. 5.

Li

eto

deci

māl

o da

udzk

ārtņ

u pr

iedē

kļus

meg

a-, g

iga-

EM

V fr

ekve

nces

raks

turo

šana

i. 6.

Iz

prot

EM

V iz

plat

īšan

ās u

n uz

tver

šana

s no

sacī

jum

us, v

eico

t pēt

niec

ism

u la

bora

torij

as d

arbu

. 7.

Ie

gūst

info

rmāc

iju n

o el

ektr

omag

nētis

ko v

iļņu

skal

as p

ar

dažā

da v

eida

EM

V.

8.

Apk

opo

un p

reze

ntē

info

rmāc

iju p

ar

EMV

lieto

jum

a ie

spēj

ām ra

dio

un

TV s

akar

os, n

avig

ācijā

, rad

iolo

kāci

jā,

Visu

ma

pētn

iecī

bā, m

edic

īnā

un

sadz

īves

ierīc

ēs.

9.

Ana

lizē

dažā

du d

iapa

zonu

EM

V no

zīm

i dzī

vās

daba

s pr

oces

os (p

iem

., fo

tosi

ntēz

e, re

dze,

silt

uma

sajū

ta, i

edeg

ums,

slim

ību

izra

isīš

ana)

. 10

. Iz

vērt

ē da

žādu

vei

du

star

ojum

u lie

toju

mu

med

icīn

ā –

diag

nost

ikā

un ā

rstn

iecī

bā

(infr

asar

kana

is s

taro

jum

s, ul

trav

iole

tais

sta

roju

ms,

rent

gens

taro

jum

s, ga

mm

a st

aroj

ums)

.

LD. T

ālva

dība

s pul

ts.

EMV

raid

ītājs

– p

ults

, EM

V uz

tvēr

ējs,

dažā

di š

ķēr š

ļi,

mēr

lent

e, s

pogu

lis u

. c.

DD

. Ele

ktr o

mag

nē tis

kā

indu

kcija

.Sp

ole,

stie

ņmag

nēts

, sp

riegu

ma

sens

ors,

datu

uz

krāj

ējs,

plat

e el

ektr

isko

sh

ēmu

veid

ošan

ai, d

ator

s, m

ultim

ediju

pro

jekt

ors,

ekrā

ns.

Sprie

gum

a se

nsor

a vi

etā

izm

anto

t arī

anal

ogo

galv

anom

etru

.

Ani

māc

ijaEM

V iz

man

toša

na.

Radi

osak

ari.

Radi

oviļņ

u ve

idi.

EMV

skal

a.

Dat

orpr

ezen

tāci

jaEM

V st

arot

āji a

pkār

tējā

vi

dēEl

ektr

omag

nētis

kā

star

ojum

a iz

man

toša

na

med

icīn

āO

bjek

tu a

ttēl

i in

fras

arka

no s

taru

di

apaz

onā

Spēl

eG

udrā

ks p

ar

pirm

klas

niek

u.

Vizu

ālai

s m

ater

iāls

EM

V sk

ala.

Mat

emāt

ika

Skai

tļa n

orm

ālfo

rma.

Dab

aszi

nība

sN

ovēr

ojum

i par

pa

s tā v

īgo

mag

nētu

pi

evilk

šano

s un

at

grūš

anos

. St

aroj

uma

iete

kme

uz c

ilvēk

u.

Biol

oģija

Foto

sint

ēzes

pro

cesa

un

tā n

ozīm

es iz

skai

-dr

o šan

a, iz

man

tojo

t sh

ēmu.

13


Sasn

iedz

amai

s re

zultā

tsM

ācīb

u līd

zekļ

iSt

arpp

riekš

met

u sa

ikne

Dab

a un

tehn

ika

Pētn

ieci

skā

darb

ība

Cilv

ēka,

sab

iedr

ības

un

vide

s m

ijied

arbī

bas

fizik

ālie

asp

ekti

Dem

onst

rēju

mi,

labo

rato

rijas

da

rbi u

n to

pie

deru

mi

Uzs

kate

s m

ater

iāli

9.3.

Efe

ktīv

s un

vid

ei d

raud

zīgs

ene

rģija

s lie

toju

ms

(14

stun

das)

1.

Liet

o fiz

ikāl

o pr

oces

u sk

aidr

ojum

ā jē

dzie

nus:

dar

bs,

jaud

a, e

nerģ

ija; t

o ap

zīm

ējum

us u

n m

ērvi

enīb

as.

2.

Izsk

aidr

o en

erģi

jas

pāre

ju n

o vi

ena

veid

a ci

tā d

abā

un

tehn

ikā.

3.

Form

ulē

pētā

mo

prob

lēm

u un

pie

ņēm

umu

par e

nerģ

ijas

nezū

dam

ību

nosl

ēgtā

sis

tēm

ā.

4.

Nos

aka

spul

dzīte

s ja

udu

un

patē

rēto

ele

ktro

ener

ģiju

, pl

ānoj

ot d

arba

gai

tu u

n ap

strā

dājo

t ieg

ūtos

dat

us.

5.

Izvē

las

form

ulu

un a

prēķ

ina

darb

u, ja

udu

un e

nerģ

iju.

6.

Liet

o de

cim

ālo

daud

zkār

tņu

prie

dēkļ

us k

ilo-,

meg

a-, g

iga-

. 7.

Iz

skai

dro

elek

troe

nerģ

ijas

iegu

ves

un p

ārva

des

pam

atpr

inci

pus.

8.

Pask

aidr

o, k

ā m

ainā

s po

tenc

iālā

un

kinē

tiskā

en

erģi

ja, i

zman

tojo

t atb

ilsto

šu

funk

cion

ālo

saka

rību.

9.

A

prēķ

ina

elek

troe

nerģ

ijas

patē

riņu,

izm

anto

jot

info

rmāc

iju p

ar s

adzī

vē

lieto

jam

o el

ektr

oier

īču

jaud

u.

10.

Izst

rādā

prie

kšlik

umus

ef

ektīv

am

elek

troe

nerģ

ijas

lieto

jum

am.

11.

Ievē

ro d

rošī

bas

pasā

kum

us, l

ieto

jot

elek

troe

nerģ

ijas

patē

rētā

jus

un

sild

ierīc

es.

12.

Ana

lizē

mūs

dien

u el

ektr

oene

rģija

s ie

guve

s te

hnol

oģiju

da

udzv

eidī

bu, u

n iz

vērt

ē to

iete

kmi u

z vi

di.

13.

Pask

aidr

o fiz

ikas

zi

nāša

nu n

ozīm

i ar

ener

ģētik

u sa

istīt

ās

prof

esijā

s.

LD. S

puld

zīte

s jau

da u

n el

ektr

oene

rģija

.Sp

riegu

ma

avot

s (d

ivi 1

,5 V

A

A g

alva

nisk

ie e

lem

enti)

, sp

uldz

īte, r

eost

ats,

ampē

rmet

rs, v

oltm

etrs

, sa

vien

otāj

vadi

, hro

nom

etrs

D. D

arba

un

ener

ģija

s ko

psai

stīb

a.

D. E

lekt

rost

acija

s.

Ani

māc

ijaEl

ektr

osta

cija

sM

aiņs

trāv

as

ģene

rato

rs.

Inte

rakt

īvās

tā

fele

s m

ater

iāls

Ener

ģija

, ene

rģija

s pā

rvēr

tības

.

Vizu

ālai

s m

ater

iāls

En

erģi

jas

iegu

veSa

dzīv

es

elek

troi

erīč

u ja

udas

.

Mat

emāt

ika

Proc

entu

izte

ikša

na g

alīg

as

deci

māl

daļa

s ve

idā

un o

trād

i.Sk

aitļa

nor

māl

form

a.

Nez

inām

ā iz

teik

šana

no

form

ulas

.Li

neār

as fu

nkci

jas

grafi

ks.

Dab

aszi

nība

sA

tjaun

ojam

ie u

n ne

atja

unoj

amie

ene

rģija

s av

oti.

Rīko

šanā

s ar

ele

ktris

kām

ie

rīcēm

, kar

stie

m p

riekš

met

iem

un

šķi

drum

iem

, vie

lām

un

mat

eriā

liem

, iev

ēroj

ot d

rošī

bas

note

ikum

us.

Biol

oģija

Ener

ģija

s pl

ūsm

u lik

um sa

ka-

rību

pam

atoš

ana,

izm

anto

jot

shēm

as.

14


Sasn

iedz

amai

s re

zultā

tsM

ācīb

u līd

zekļ

iSt

arpp

riekš

met

u sa

ikne

Dab

a un

tehn

ika

Pētn

ieci

skā

darb

ība

Cilv

ēka,

sab

iedr

ības

un

vide

s m

ijied

arbī

bas

fizik

ālie

asp

ekti

Dem

onst

rēju

mi,

labo

rato

rijas

da

rbi u

n to

pie

deru

mi

Uzs

kate

s m

ater

iāli

9.4.

Fiz

ika

un te

hnik

a (1

2 st

unda

s)1.

Li

eto

jēdz

ienu

s sp

ēks,

spēk

a pl

ecs s

vira

s līd

zsva

ra n

osac

ījum

u sk

aidr

ojum

ā.

2.

Izm

anto

vie

nkār

šā

meh

ānis

ma

mod

eli

(svi

ra, t

rīsis

, slīp

ā pl

akne

, ķīli

s) v

ienk

āršo

m

ehān

ism

u da

rbīb

as

skai

droj

umā.

3.

Pa

skai

dro

vien

kārš

āko

optis

ko

ierīč

u (t

eles

kops

, m

ikro

skop

s, fo

toap

arāt

s, pr

ojek

tors

, opt

iska

is

kabe

lis) d

arbī

bas

pam

atpr

inci

pus.

4.

Plān

o da

rba

gaitu

, ieg

ūst u

n ap

strā

dā d

atus

pēt

ījum

ā pa

r vi

enkā

ršo

meh

ānis

mu

lieto

jum

u.5.

Iz

strā

dā u

n ve

ido

kāda

s ko

nstr

ukci

jas

mak

etu

(pie

m.,

auto

celtņ

a, ti

lta, r

otaļ

u au

tom

obiļa

, aug

stce

ltnes

) un

prez

entē

to.

6.

Iegū

st u

n an

aliz

ē in

form

āciju

par

si

ltum

a dz

inēj

iem

un

tran

spor

ta

attīs

tību

laik

a ga

itā.

7.

Seci

na p

ar IT

noz

īmi j

auna

s in

form

ācija

s ie

guvē

un

pārr

aidē

. 8.

Ie

pazī

stin

a ci

tus

ar d

arba

gr

upā

vai i

ndiv

iduā

li ie

gūto

un

apko

poto

info

rmāc

iju, l

ieto

jot I

T.

9.

Ilust

rē v

ienk

āršo

m

ehān

ism

u un

op

tisko

ierīč

u lie

toša

nas

iesp

ējas

te

hnik

ā un

ikdi

enā,

to

izm

anto

šana

s dr

ošīb

u.

10.

Izvē

rtē

mat

eriā

lu

izvē

les

nosa

cīju

mus

, la

i nod

roši

nātu

ko

nstr

ukci

ju d

rošī

bu u

n dr

ošu

to li

etoš

anu.

11

. Pa

skai

dro

fizik

as

zinā

šanu

noz

īmi

inže

nier

tehn

iska

jās

prof

esijā

s.

LD. L

īdzs

vara

šūpo

les

Svira

, sta

tīvs,

atsv

ari,

lineā

ls.

D. K

ustīg

ais u

n ne

kust

īgai

s tr

īsis.

LD. T

ilta

mak

ets.

Ani

māc

ijaVi

enkā

ršie

m

ehān

ism

i.M

obilo

tele

fonu

tīk

ls.

Tele

skop

i.M

ikro

skop

a ob

jekt

īva

izvē

le.

Mik

rosk

opa

kopī

gā

palie

lināj

uma

aprē

ķinā

šana

.

Dat

orpr

ezen

tāci

jaTi

ltu v

eidi

.

Māc

ību

film

aVi

edā

māj

a.

Mat

emāt

ika

Nez

inām

ā iz

teik

šana

no

form

ulas

.

Dab

aszi

nība

sIk

dien

ā bi

ežāk

iz

man

toja

mo

mat

eriā

lu

salīd

zinā

šana

pēc

to

īpaš

ībām

un

izm

anto

šana

s ie

spēj

u no

vērt

ēšan

a.

Info

rmāc

ijas

par v

ielu

un

mat

eriā

lu ra

kstu

rīgāk

ajām

īp

ašīb

ām iz

man

toša

na, l

ai

sprie

stu

par t

o lie

toša

nu.

Ķīm

ija

Viel

u un

mat

eriā

lu

salīd

zinā

šana

pēc

to

fizik

ālaj

ām īp

ašīb

ām,

izm

anto

jot s

avus

no

vēro

jum

us u

n ro

kasg

rām

atu

datu

s.

15


Sasn

iedz

amai

s re

zultā

tsM

ācīb

u līd

zekļ

i

Star

pprie

kšm

etu

saik

neD

aba

un te

hnik

aPē

tnie

cisk

ā da

rbīb

aCi

lvēk

a, s

abie

drīb

as u

n vi

des

miji

edar

bība

s fiz

ikāl

ie a

spek

ti

Dem

onst

rēju

mi,

labo

rato

rijas

dar

bi u

n to

pi

eder

umi

Uzs

kate

s m

ater

iāli

9.5.

Nov

ēroj

amai

s Vis

ums

(13

stun

das)

1.

Pask

aidr

o, k

as ir

Sau

les

sist

ēma,

Sau

le, p

lanē

ta,

plan

ētas

pav

adon

is,

aste

roīd

s, ko

mēt

a,

met

eors

, met

eorīt

s, zv

aigz

ne, g

alak

tika,

Vi

sum

s. 2.

Kl

asifi

cē S

aule

s si

stēm

as

obje

ktus

pēc

to

raks

turīg

ajām

īpaš

ībām

. 3.

Ra

kstu

ro z

vaig

žņu

fizik

ālās

īpaš

ības

. 4.

Pa

skai

dro

Visu

ma

attīs

tības

gal

veno

s po

smus

. 5.

Sa

kārt

o pa

saul

i ve

idoj

ošos

obj

ektu

s pē

c or

gani

zāci

jas

līmeņ

a.

6.

Izzi

na S

aule

s si

stēm

as

uzbū

vi, i

zvei

dojo

t Sau

les

sist

ēmas

pla

nētu

izvi

etoj

uma

mod

eli n

otei

ktā

mēr

ogā.

7.

Ie

gūst

info

rmāc

iju u

n iz

veid

o pā

rska

tu p

ar

izra

udzī

tu V

isum

a ob

jekt

u un

ie

pazī

stin

a ar

to c

itus.

8.

Izzi

na G

alak

tikas

uzb

ūvi

un S

aule

s si

stēm

as v

ietu

ta

jā, i

zvei

dojo

t Pie

na C

eļa

gala

ktik

as m

odel

i. 9.

Iz

skai

dro

Visu

ma

uzbū

vi

un iz

veid

o Vi

sum

a ob

jekt

u pa

kārt

ojum

a (h

iera

rhija

s)

shēm

u.

10.

Dis

kutē

par

dzī

vība

s pa

stāv

ēšan

as ie

spēj

ām

Visu

mā,

izm

anto

jot

daba

szin

ātņu

māc

ību

prie

kšm

etos

iegū

tās

zinā

šana

s. 11

. Sa

līdzi

na d

ažād

as V

isum

a pē

tīšan

as m

etod

es u

n in

stru

men

tus

sena

tnē

un

mūs

dien

ās.

12.

Zina

par

Ven

tspi

ls

star

ptau

tiskā

ra

dioa

stro

nom

ijas

cent

ra

un B

aldo

nes

obse

rvat

orija

s as

tron

omu

pētīj

umie

m.

13.

Raks

turo

fizi

kas

māc

ību

proc

esā

iegū

to z

ināš

anu

un

pras

mju

liet

ojum

a ie

spēj

as.

LD. S

aule

s sis

tēm

as

mod

elis

.Pl

anēt

u zī

mēj

ums,

šķēr

es, 3

m m

ērle

nte.

LD. M

ūsu

gala

ktik

as

mod

elis.

Kart

ons,

vate

, zīm

ulis

, šķ

ēres

, līm

e, s

požu

mi

(sar

kani

, zili

, dze

lteni

, su

drab

aini

u. c

.)

Film

aM

eteo

rīti.

Zvai

gžņu

kar

tes

un te

lesk

opi.

Ani

māc

ijaSa

ules

uzb

ūve.

Pr

otub

eran

ces.

Zem

es g

rupa

s pl

anēt

as.

Zem

es g

rupu

pl

anēt

u sa

līdzi

nāju

ms.

Milz

u pl

anēt

as.

Milz

u pl

anēt

u sa

līdzi

nāju

ms.

Saul

es s

istē

mas

ķe

rmeņ

u ku

stīb

a.Zv

aigž

ņu

veid

ošan

ās u

n ev

olūc

ija.

Zvai

gžņu

krā

sas

Visu

ma

evol

ūcija

.

Mat

emāt

ika

Mēr

vien

ību

deci

māl

o da

udzk

ārtņ

u un

dec

imāl

o da

ļu p

riedē

kļi.

Skai

tļa p

iera

ksts

no

rmāl

form

ā.A

ttāl

umu

aprē

ķinā

šana

kar

tē

pēc

dotā

mēr

oga.

Dab

aszi

nība

sJē

dzie

nu: Z

eme,

Sau

le,

Mēn

ess,

zvai

gzne

s, Sa

ules

si

stēm

a, G

alak

tika

lieto

šana

. Sa

ules

sis

tēm

as m

odeļ

u iz

man

toša

na.

Info

rmāt

ika

Dar

bs a

r ele

ktro

nisk

ajām

ta

bulā

m.

Ķīm

ija

Prie

kšst

ats

par ķ

īmis

ko

elem

entu

un

viel

u iz

plat

ību

dabā

.

Ģeo

grāfi

ja

Zem

es k

ā pl

anēt

as

raks

turo

šana

.

Biol

oģija

Dzī

vās

būtn

es d

efinī

cija

un

nepi

ecie

šam

ie a

pstā

kļi t

ās

eksi

sten

cei.

16


MĀCĪBU SASNIEGUMU VĒRTĒŠANAS FORMAS UN METODISKIE PAŅĒMIENI

Īstenojot mācību priekšmeta programmu, attiecībā uz vērtēšanu jāievēro Ministru kabineta Noteikumos par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem noteiktie skolēnu iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipi un kārtība.

Vērtēšanas organizētājs un vērtētājs:• atbilstoši vērtēšanas mērķim izmanto formatīvo un summatīvo vērtēšanu;• izvēlas piemērotāko vērtēšanas vietu mācību procesā (sākot mācīšanos, mācīšanās laikā un mācīšanās nobeigumā); • izvēlas vērtēšanas saturu atbilstoši mācību priekšmetā noteiktajam skolēna sasniedzamajam rezultātam;• nosaka vērtēšanas kritērijus un izmanto pārbaudes darba mērķim atbilstošu vērtējuma atspoguļošanas veidu;• izmanto daudzveidīgas vērtēšanas formas un metodiskos paņēmienus.

Formatīvā vērtēšanaSummatīvā vērtēšana

Diagnosticējošā vērtēšana Formatīvā vērtēšana

Vērtēšanas mērķi

Noteikt skolēna iepriekš apgūtās zināšanas, pras-mes un attieksmes mācību procesa plānošanai un uz-labošanai – turpmāko mā-cību mērķu precizēšanai, mācību uzdevumu izvēlei, satura sakārtošanai.Var izmantot skolēnu mācī-bu sasniegumu dinamikas konstatēšanai.

Dot iespēju skolēnam noteikt mācību sasniegumus attiecībā pret būtiskākajiem programmā formulētajiem sasniedzamajiem rezultātiem, lai tos uzlabotu.Veicināt skolēna atbildību un motivāciju, iesaistot viņus vērtēšanas procesā.Veicināt mācību procesa uzlabošanu.

Noteikt skolēna mācību sasniegumus, lai konstatētu apgūtās zināšanas, prasmes un attieksmes vērtējuma izlikšanai. Summatīvās vērtēšanas rezultātus var izmantot arī formatīviem mērķiem (informācijai par mācību mērķu un uzdevumu sasniegšanu, mācību procesā izmantoto metožu izvērtēšanai, lēmuma pieņemšanai par turpmāko darbu).

Vieta mācību procesā (norises laiks), biežums

Ieteicams veikt mācību kursa, mācību gada vai temata sākumā.

Veic mācību procesa laikā.Skolotājs to organizē pēc nepieciešamības.

Veic katra temata beigās, nepieciešamības gadījumā apvienojot nelielus tematus vai apjomīgus tematus sadalot loģiskās daļās. Var izmantot mācību gada, izglītības pakāpes beigās.

Vērtēšanas saturs

Saturu veido iepriekšējā mācību procesā apgūtās zināšanas, prasmes, attieksmes, kas būtiski nepieciešamas turpmākā mācību satura apguvē.

Saturu veido būtiskākie skolēnam sasniedzamie rezultāti (zināšanas, prasmes, attieksmes) temata apguves laikā.

Saturu veido skolēnam sasniedzamie rezultāti (zināšanas, prasmes, attieksmes) temata vai tā loģisko daļu nobeigumā.Skolēnam iespējams savus mācību sasniegumus demonstrēt dažādos izziņas līmeņos.

Vērtēšanas formas

Izmantojamas daudzveidīgas vērtēšanas formas: mutvārdu, rakstiskas, praktisku prasmju, kombinētas; individuāla vai kolektīva snieguma; vērtēt iespējams gan ar objektīvi, gan subjektīvi vērtējamiem uzdevumiem.

Vērtēšanas metodiskie paņēmieni

Novērošana, saruna, aptauja, uzdevumu risināšana, tests u.tml.

Mācību rezultātu pārbaudīšanai izvēlas tādas pašas metodes un paņēmienus, kā mācību procesā. Novērošana, saruna, aptauja, uzdevumu risināšana, darbs ar tekstu, laboratorijas darbs, eksperiments, demonstrējums, vizualizēšana, eseja, referāts, dis-kusija, mājas darbs u.tml.

Rakstveida, mutvārdu vai kombinēts pārbaudes darbs, pētniecisks laboratorijas darbs, individuāls vai grupas projekts u.tml.

Vērtētājs Skolotājs/skolēns atbilstoši izstrādātajiem vērtēšanas kritērijiem.

Skolotājs atbilstoši izstrādātajiem vērtēšanas kritērijiem.

Vērtēšanas kritēriji, to izveide

Kritēriji nepieciešami vērtējuma objektivitātes nodrošināšanai. Kritērijus izstrādā skolotājs atbilstoši izvēlētajām vērtēšanas formām un metodiskajiem paņēmieniem. Kritēriju izstrādāšanā var iesaistīt skolēnus, lai pilnveidotu vērtēšanas un pašnovērtēšanas prasmes. Skolotājs iepazīstina skolēnus ar vērtēšanas kritērijiem un kārtību.

Vērtējuma atspoguļošana

Vērtējums aprakstošs. Vērtējums aprakstošs vai ieskaitīts/neieskaitīts.

Skolotājs vērtē 10 ballu skalā un to dokumentē.

17


MĀCĪBU SATURA APGUVEI IZMANTOJAMIE MĀCĪBU LĪDZEKĻI UN METODES

Mēbeles un fizikas kabineta aprīkojumsDemonstrāciju galds (ar 220 V elektroapgādi). Tāfele ar nepieciešamo aprīkojumu. Ūdensvads un vismaz viena iz-

lietne. Slēgti skapji piederumu un uzskates līdzekļu glabāšanai. Dators. Multimediju projektors. Datu kamera. Ekrāns. Aptumšošanas aizkari vai žalūzijas.

Drošības nodrošināšanai fizikas kabinetāUgunsdzēšamais aparāts, gumijas cimdi, ziepes, roku žāvējamais aparāts vai salvetes, aptieciņa.

Mācību līdzekļiIzmantojamo mācību grāmatu saraksts ar IZM apstiprināto mācību literatūru pamatizglītības programmu apguvei,

skatāms VISC mājas lapā. Mācību procesā ieteicams izmantot dažādus informācijas avotus – enciklopēdijas, rokasgrā-matas, populārzinātniskus žurnālus, tabulas, tīmekļa resursus.

Ierīces, kuras ir savietojamas ar IT

Iekārtas, ierīces un piederumi demonstrējumiem

Ierīces, piederumi un trauki laboratorijas darbiem Vielas un materiāli

Datu uzkrājējs sensoriem.Sensoru komplekts demonstrējumiem.•Sprieguma sensors.•Strāvas stipruma sensors.•Spēka sensors.•Temperatūras sensors.Datu uzkrājējs ar 5 iebūvētiem sensoriem (skaņas, apgaismojuma, temperatūras, atmosfēras spiediena, gaisa mitruma).Sensori laboratorijas darbiem.•Temperatūras sensors.

Atsperes svārsts.Barometrs.Ebonīta nūjiņa.Elektrostatiskā indukcijas mašīna.Elektrisko ierīču komplekts slēgumu veidošanai uz magnētiskās tāfeles.Elektriskais zvans.Elektromagnēts.Elektrometrs vai elektroskops.Ģeometriskās optikas komplekts. Lāzers ar barošanas avotu.Lineāls (demonstrējumu).Lode ar gredzenu termiskās izplešanās demonstrēšanai.Reostats.Saules baterija.Spole.Stieņmagnēts.Stikla nūjiņa.Sultāni.Toņdakša uz rezonatora un āmurīti.Trīši.Zemsprieguma barošanas bloks.

Analogie ampērmetri 2 A.Analogie voltmetri 6 V. Atsvari 100 g.Galvaniskie elementi.Galvanisko elementu turētāji 1,5 V.Dēlītis ar dažādas berzes virsmām.Dinamometri 5 N.Enerģijas pārvērtību komplekts.Gaismas avoti.Hronometri.Kalkulatori.Klucīši ar āķīti.Krāsu filtri (zaļš, zils, sarkans, dzeltens).Statīvi ar turētājiem. Stikla/metāla lodītes. Magnēti.Matemātiskie (diega) svārsti.Mērlentes.Mērcilindri organiskā stikla 250 ml.Multimetri.Plates elektrisko shēmu veidošanai.Renītes.Rezistori maināmi 20 W.Rezistori 2 gb – 2 līdz 10 W; 2 gb – 1 līdz 5 W.Savācējlēcas.Savienotājelementi un savienotājvadi.Slēdži.Spoguļi.Spuldzītes ar turētāju 1,5 V līdz 6 V.Statīvi ar turētājiem.Svari elektroniskie.Sviras. Termometri (spirta).

Aukla atsaitei.Dažādu materiālu plāksnītes (Al, Cu, tērauds).Dažādas masas ķermeņi (cilindri, lodītes, saspraudes, skrūves, naglas u.c.).Dzelzs skaidiņas.Ledus. Metāla plāksnes stiprināmas statīvā ar izolatora turētājiem.Organiskā stikla plāksne.Plastilīns.Smiltis.Vārāmais sāls.Vilnas auduma gabaliņi.Zīda auduma gabaliņi.

18


Mācību metodesTabulā apkopotas metodes, kas sekmē skolēnu izziņas darbības aktivizēšanu. Sarakstā iekļautas t.s. vispārdidaktis-

kās metodes, tajā nav uzskaitīti visi metodiskie paņēmieni, aplūkotas svarīgākās metodes, kuras programmas autori paredzējuši izmantot mācību priekšmeta standarta prasību sasniegšanai.

Metode Skaidrojums

Darbs ar tekstu Skolotājs piedāvā informāciju drukātā vai elektroniskā formātā mācību uzdevumu veikšanai. Skolēns iepazīstas ar tekstu, iegūst un izmanto informāciju atbilstoši mācību uzdevumam.

Demonstrēšana Skolotājs vai skolēns rāda un stāsta pārējiem skolēniem, kāda ir dotā objekta uzbūve, kā notiek procesi.

Diskusija Skolotājs vai skolēni piedāvā apspriešanai kādu jautājumu. Skolēni argumentēti aizstāv savu un uzklausa citu viedokli. Diskusiju var organizēt visai klasei vai grupās.

Izpēte (izzināšana) Skolotājs uzdod izzināt kādu objektu, parādību vai procesu, konkretizējot pētījuma jautājumu. Skolēni meklē atbildes, vāc informāciju, izvirza pieņēmumus, pārbauda tos.

Jautājumi un atbildes (mācību dialogs)

Skolotājs vai skolēns uzdod jautājumus un virza sarunu, ņemot vērā saņemtās atbildes un iesaistot pārējos skolēnus.

Laboratorijas darbs Skolotājs uzdod veikt eksperimentālus uzdevumus attiecīgi aprīkotā telpā vai izmantojot laboratorijas aprīkojumu. Skolotājs iepazīstina skolēnus vai skolēni iepazīstas patstāvīgi ar darba mērķiem, uzdevumiem, piederumiem, darba gaitu un drošības noteikumiem. Skolēni (klase vai grupa) skolotāja vadībā vai patstāvīgi veic uzdoto, fiksē novērojumus, iegūst un apstrādā datus un raksta secinājumus. Laboratorijas darbus var veikt arī virtuāli, piemēram, ja nav nepieciešamo iekārtu un piederumu, ir pārāk dārgi, bīstami veselībai, kā arī notiek ilgstoši.

Lomu spēle Skolotājs piedāvā skolēniem mācību situācijas aprakstu. Skolēni, uzņemoties kādu lomu, rīkojas tipiski reālai situācijai. Pārējie skolēni vēro, analizē, diskutē, vērtē.

Pētnieciskais laboratorijas darbs (PLD)

Skolēni noskaidro atbildi uz jautājumu par kādu parādību praktiski pētnieciskā ceļā vai teorētiski modelējot. Skolēni izvirza pieņēmumu, izvēlas pētāmos lielumus vai pazīmes, vairākkārt atkārtojot mērījumus, noskaidro atbildi, secina un rezultātus apkopo rakstiska pārskata veidā. Viens no PLD veidiem ir mācību eksperiments, ko skolēns, saskaņojot ar skolotāju, veic patstāvīgi ārpus mācību stundas laika.

Prāta vētra Skolēni, pamatojoties uz savu pieredzi, izsaka idejas, atslēgas vārdus, iespējamās atbildes u.tml. par noteiktu jautājumu, uzmanīgi klausoties, papildinot, bet nekomentējot un nevērtējot citu idejas.

Problēmu risināšana Skolotājs vai skolēns formulē problēmu, kura jāatrisina. Skolēni izvirza jautājumus, precizē problēmu, izdomā risinājuma plānu, analizē risinājumus, izvērtē rezultātu un problēmas risinājumu.

Situācijas analīze Skolotājs vai skolēns piedāvā skolēniem situācijas aprakstu un uzdod atbildēt uz jautājumu vai jautājumiem par šo situāciju. Skolēni pārrunā (dažkārt arī novēro), analizē, pieraksta, secina, veido kopsavilkumus vai ieteikumus.

Situāciju izspēle (simulācijas)

Skolotājs piedāvā skolēniem situācijas aprakstu. Skolēni modelē šo situāciju reāli vai virtuāli, atbilstoši apstākļiem pieņem lēmumu.

Spēles Skolotājs izmanto tematiski atbilstošu galda vai kustību spēli, pirms tās iepazīstina skolēnus ar spēles noteikumiem. Spēles sagatavošanu pēc skolotāja norādījumiem var veikt arī skolēni.

Stāstījums (izklāsts, lekcija)

Skolotājs vai skolēns izklāsta saturu, kas var būt kādu ideju, viedokļu, faktu, teoriju vai notikumu izklāsts. Skolēni klausās, veido pierakstus atbilstoši uzdevumam, uzdod jautājumus.

Strukturēti rakstu darbi Skolotājs aicina skolēnus pēc noteiktas struktūras veidot rakstu darbu (argumentētu eseju, aprakstu u.c.) par noteiktu tematu. Skolēni individuāli raksta, ievērojot noteikto darba struktūru, izmantojot savas zināšanas un izsakot savas domas, attieksmi.

Uzdevumu risināšana un veidošana

Skolēni, veicot noteiktas darbības, risina tipveida uzdevumus vai arī paši veido uzdevumus.

Vingrināšanās Skolotājs uzdod un skolēni veic vienveidīgas darbības pēc parauga, lai pilnveidotu noteiktas prasmes.

Vizualizēšana Skolotājs vai skolēni izmanto vai izveido patstāvīgi dažādus uzskates līdzekļus – domu kartes, shēmas, diagrammas, tabulas, plānus, kartes, zīmējumus u.c. Skolēni veido vai izmanto arī telpiskus modeļus objektu vai procesu vizualizēšanai.

19


Mācību organizācijas formasTradicionāla mācību organizācijas forma ir mācību stunda, bet mācību procesā var tikt izmantotas arī citas mācību

organizācijas formas.

Forma Skaidrojums

Āra nodarbības Skolotājs sagatavo jautājumus vai uzdevumus, uz kuriem skolēni atbildi var rast dabā vai teorētiskās zināšanas izmantot darbā ar reāliem objektiem dabā. Skolēni novēro, veic mērījumus, pieraksta, sagatavo pārskatu par paveikto.

Kooperatīvā mācīšanās Skolotājs piedāvā skolēnu grupām uzdevumu, kura veikšanai nepieciešama skolēnu produktīva sadarbība, jo rezultāti ir atkarīgi no katra grupas dalībnieka paveiktā. Grupas dalībnieki ir ar dažādām zināšanām un spējām, mācās cits no cita, apmainās ar idejām un atbilstošu informāciju. Notiek aktīva mijiedarbība arī starp grupām. Skolotājs organizē norisi un konsultē skolēnus.

Mācību ekskursija Mācību uzdevuma veikšanai tiek mainīta ierastā vide. Skolēni vai skolēnu grupa saņem uzdevumu, kas jāveic ekskursijas laikā. Pēc ekskursijas skolēni iepazīstina ar savas grupas uzdevuma izpildi.

Projekts Skolotājs palīdz skolēniem formulēt projekta mērķi, izveidot darba grupas, sniedz atbalstu projekta izveidē. Skolēni grupā formulē idejas un jautājumus, iegūst informāciju, pēta un risina problēmas, apkopo darba rezultātus un iepazīstina ar tiem pārējos skolēnus.

PIEZĪMĒM MĀCĪBU PRIEKŠMETA PROGRAMMA

20

www.dzm.lv skolotājiem – atbalsts tavā darbā!• Elektroniskie atbalsta materiāli 7. – 12. klasei• Metodiskie materiāli• Darbam noderīgas publikācijas• Informācija par profesionālās pilnveides iespējām• Informācija par mūsdienīgu kabinetu aprīkojumu• Idejas, kā motivēt skolēnus mācīties un veicināt interesi par eksaktajiem mācību

priekšmetiem• Iespēja izteikt savu viedokli

www.dzm.lv skolēniem – tavas izglītības iespējas!• Izzinoši, daudzveidīgi un interesanti elektroniskie mācību materiāli matemātikā,

fizikā, ķīmijā un bioloģijā• Konkursu materiāli• Dažādi uzdevumi un eksperimenti• Interesanti fakti par dabaszinātnēm un matemātiku• Aktuālā informācija par pasākumiem skolēniem• Iespēja komunicēt ar domubiedriem forumā• Informācija par studiju iespējām augstskolās

www.dzm.lvIenāc un uzzini!

Ieguldījums Tavā nākotnē!

© VISC, 2011

Documents

FIZIKA - siic.lu.lv · Programmu izstrādāja – Ausma Bruņeniece, Inese Dudareva, Ints Eidiņš, Voldemārs Muižnieks, Antra Avena, Ilva Cinīte, Lolita Jonāne, Loreta Juškaite